21.6.2012

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 181/183

---

Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas Atzinums par tematu “Priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes regulai par zvejas un akvakultūras produktu tirgu kopīgo organizāciju”

COM(2011) 416 final,

“Komisijas paziņojums Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai par kopējās zivsaimniecības politikas reformu”

COM(2011) 417 final,

“Komisijas paziņojums Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai par kopējās zivsaimniecības politikas ārējo dimensiju”

COM(2011) 424 final

un “Priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes regulai par kopējo zivsaimniecības politiku”

COM(2011) 425 final

2012/C 181/33

Ziņotājs: Gabriel SARRÓ

Līdzziņotājs: Franco CHIRIACO

Padome 2011. gada 1. septembrī un Eiropas Parlaments 2011. gada 13. septembrī attiecībā uz priekšlikumiem COM(2011) 416 final un COM(2011) 425 final saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 43. pantu un Komisija 2011. gada 5. oktobrī attiecībā uz priekšlikumiem COM(2011) 417 final un COM(2011) 424 final saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 304. pantu nolēma konsultēties ar Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteju par tematu

“Priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes regulai par zvejas un akvakultūras produktu tirgu kopīgo organizāciju”

COM(2011) 416 final,

“Komisijas paziņojums Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai par kopējās zivsaimniecības politikas reformu”

COM(2011) 417 final,

“Komisijas paziņojums Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai par kopējās zivsaimniecības politikas ārējo dimensiju”

COM(2011) 424 final un

“Priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes regulai par kopējo zivsaimniecības politiku”

COM(2011) 425 final.

Par Komitejas dokumenta sagatavošanu atbildīgā Lauksaimniecības, lauku attīstības un vides specializētā nodaļa savu atzinumu pieņēma 2012. gada 14. martā.

Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteja 479. plenārajā sesijā, kas notika 2012. gada 28. un 29. martā (2012. gada 28. marta sēdē), ar 152 balsīm par, 5 balsīm pret un 14 atturoties, pieņēma šo atzinumu.

1.   Secinājumi

1.1   EESK ir vienisprātis ar Komisiju, ka ir jāierosina vienlaicīga kopējās zivsaimniecības politikas (KZP) un kopējās tirgus organizācijas (KTO) pārskatīšana, tādējādi pastiprinot nepieciešamību īstenot zivju, akvakultūras un gliemeņu ieguves, pārstrādes un tirdzniecības aspektu integrāciju, saskaņotību un koordināciju.

1.2   Kopumā EESK uzskata, ka priekšlikumā ietvertie vispārējie un konkrētie mērķi, kā arī labas pārvaldības principi ir pareizi. KZP, piemērojot piesardzības kritēriju un ekosistēmas pieeju, ir jānodrošina, ka zvejas un akvakultūras darbība ilgtermiņā rada ilgtspējīgus vides, ekonomikas un sociālos apstākļus un sekmē pārtikas pieejamību.

1.3   EESK tomēr uzskata, ka regulas priekšlikumā nav precizēti zivsaimniecības pārvaldības pasākumi, kas nepieciešami, lai pilnībā atjaunotu un saglabātu zivju krājumus līmenī, kas ir augstāks par to, kurš spēj nodrošināt maksimālo ilgtspējīgas ieguves apjomu (MSY) un garantēt veselīgus un kvalitatīvus zivju un akvakultūras produktus iedzīvotājiem, sekmēt zivsaimniecības kopienu labklājību, kā arī ražošanas un pārstrādes uzņēmumu rentabilitāti un piedāvāt pievilcīgas un drošākas darba vietas.

1.4   Komiteja attiecībā uz piekļuvi ES ūdeņiem atbalsta noteikumus, kas jau ir spēkā un kas ir izdevīgāki vietējām zvejniecības kopienām.

1.5   Komiteja atbalsta ierosināto veidu aizsardzības pasākumus un tehniskos pasākumus, kas būs jāpielāgo dažādām zivsaimniecībām.

1.6   Komiteja atbalsta ierosinājumu ieviest daudzgadu plānus ar mērķi, ja iespējams, līdz 2015. gadam atjaunot un uzturēt visus zivju krājumus līmenī, kas ir augstāks par to, kurš spēj nodrošināt maksimālo ilgtspējīgas ieguves apjomu. Šis atzinīgi vērtējamais mērķis ir grūti piemērojams jauktai dažādu sugu zvejai, tādēļ EESK prasa Komisijai izstrādāt praktiskus risinājumus problēmām, kuras var rasties tādas zvejas gadījumos.

1.7   EESK uzskata, ka ar Komisijas atbalstu dalībvalstu prioritātei ir jābūt zinātnisko institūtu nodrošināšanai ar līdzekļiem, kas vajadzīgi, lai pienācīgi reaģētu uz lietišķās pētniecības vajadzībām un varētu pētīt visas komerciāli izmantotās zivju sugas, ar tām saistītās un no tām atkarīgās zivju sugas un to vidi.

1.8   Attiecībā uz izmetumu aizlieguma politiku EESK uzskata, ka tas ir vēlams mērķis, bet iesaka pakāpeniskāku un samērīgāku pieeju, kuras pamatā ir izmetumu pakāpeniska samazināšana, vienlaikus atbalstot un sekmējot zvejas rīku selektivitāti un pasākumus nozvejas izmantošanai, to pārstrādājot produktos ar lielāku pievienoto vērtību, un tirdzniecības iespēju meklējumus un uzlabojot kuģu un zvejas ostu infrastruktūru.

1.9   EESK uzskata, ka priekšlikumā pietiekama uzmanība nav pievērsta reģionalizācijai un tajā nav ietverti nekādi decentralizācijas pasākumi.

1.10   Attiecībā uz relatīvo stabilitāti un tās piemērošanu zvejas iespēju piešķiršanā dalībvalstīm Komiteja uzsver nepieciešamību minēto kritēriju aktualizēt, jo tas ir novecojis un vairs neatspoguļo zvejas flotu un no zvejas lielā mērā atkarīgo teritoriju pašreizējo stāvokli. Turklāt Komiteja uzskata, ka, piešķirot zvejas iespējas, galvenokārt būtu jābalstās uz pārredzamu vides, ekonomisko un sociālo kritēriju kopumu.

1.11   Komiteja uzskata, ka priekšlikums par nododamām zvejas koncesijām ir neskaidrs, un Komisijai būtu jāprecizē pantu, kuros tās minētas, skaidrojums, īpaši attiecībā uz “pārredzamu un objektīvu kritēriju” noteikšanu koncesiju piešķiršanai. Komiteja arī aicina ņemt vērā šāda pasākuma ietekmi uz nodarbinātību un noteikt īpašus pasākumus zvejniekiem, kas ir darba ņēmēji.

1.12   Attiecībā uz zvejas kapacitātes pārvaldību EESK uzskata, ka Komisijai vēlākais līdz 2014. gadam ir jāveic zvejas kapacitātes detalizēts novērtējums, ietverot jaudu un tonnāžu, kā arī zvejas rīku veidu un citus zvejas kuģiem raksturīgos rādītājus un dalībvalstīm zvejas kapacitāte obligāti jāpielāgo pieejamajiem resursiem, balstoties uz šo novērtējumu.

1.13   Komiteja uzskata: lai zivsaimniecības pārvaldībā piemērotu ekosistēmas pieeju, datu vākšanā ir būtiski iegūt iespējami vairāk datu par vidi atbilstoši jūras vides stratēģijas pamatdirektīvai un laba vides stāvokļa (LVS) kritērijiem.

1.14   EESK kopumā atbalsta Komisijas priekšlikumus attiecībā uz ārpolitiku. Komiteja tomēr pauž bažas par dažiem šī atzinuma 3.7.9. punktā minētajiem aspektiem.

1.15   EESK atzinīgi vērtē to, ka Komisija atzīst akvakultūras politikas Eiropas kopējo dimensiju. EESK prasa pastiprināt vides kontroli un izveidot elastīgu administratīvo sistēmu un vienotu tiesisko telpu, lai attīstītu ilgtspējīgu akvakultūru, kas ļautu saglabāt krājumus un radīt labklājību tālos reģionos ārpus pilsētām, vienlaikus pilnībā ievērojot vides aspektus, to savietojamību un iekļaušanu.

1.16   Attiecībā uz jauno finanšu instrumentu EESK uzskata, ka ir jāveicina zvejnieku un viņu kopienu loma piekrastes reģionu ilgtspējīgā attīstībā, izmantojot arī sociālus pasākumus, īpaši atbalsta pasākumus darba zaudējuma gadījumos un atbalstu darba ņēmēju apmācībai un pārkvalificēšanai, sevišķu uzmanību pievēršot jauniešiem un sievietēm.

1.17   EESK pauž nožēlu par to, ka sociālā dimensija, kas attiecināma uz visiem zivsaimniecības un akvakultūras nozares posmiem (ražošana, apstrāde un tirdzniecība), priekšlikumā nav iekļauta un nav paredzēti konkrēti pasākumi dzīves un darba apstākļu uzlabošanai. Komiteja uzskata, ka ir jāsekmē sociālo partneru līdzdalība atbilstošā līmenī.

1.18   EESK aicina Komisiju ņemt vērā dažādo nozares dalībnieku paustās atšķirīgās prasības. KZP reformā būtu jāņem vērā gan kuģu īpašnieku, gan komandu vajadzības.

1.19   EESK uzskata, ka tāda mazapjoma zvejas definīcija, kuras pamatā ir tikai zvejas kuģa garuma kritērijs, ir pārāk vienkāršota, un tādējādi faktiski liela daļu mazapjoma zvejas flotu tiek pielīdzināta rūpnieciskās zvejas flotēm.

1.20   EESK atbalsta KTO jaunās regulas mērķus un principus un aicina Komisiju ņemt vērā šajā atzinumā izklāstītās Komitejas piezīmes.

1.21   Lai novērstu negodīgu konkurenci ES tirgū, EESK prasa importētajām precēm piemērot tādas pašas sanitārās un veselības prasības un kontroli kā Kopienas produktiem, tajā skaitā pilnīgu izsekojamību “no jūras līdz šķīvim”, un uzsver, ka rūpīga kontrole gan uz robežas, gan izcelsmes vietā nodrošina minēto noteikumu pareizu ievērošanu, tādējādi sekmējot pārtikas nekaitīgumu. Šajā sakarā Komiteja uzskata, ka dažādajiem Eiropas Komisijas ģenerāldirektorātiem būtu jāizstrādā saskaņota pieeja.

1.22   EESK uzsver, ka visi iepriekš minētie priekšlikumi attiecas arī uz saldūdens zvejniecību un akvakultūru, un aicina Komisiju līdzsvaroti pievērst uzmanību šo nozaru īpatnībām.

2.   Pamatojums

2.1   Regulas par KZP (pamatregulas) konteksts

2.1.1   KZP izstrādāja 1983. gadā, un tā ar nelieliem grozījumiem bija spēkā divdesmit gadus, līdz to būtiski grozīja ar Regulu (EK) Nr. 2371/2002. Komisija 2009. gadā analizēja pārstrādātās KZP darbību un secināja, ka, neraugoties uz uzlabojumiem, mērķi, kas bija izvirzīti, lai zveja būtu ilgtspējīga visos tās aspektos (vides, ekonomiskais un sociālais), nav sasniegti un ka liela daļa zivju krājumu tiek pārzvejoti.

2.1.2   Šis secinājums tika iekļauts zaļajā grāmatā par kopējās zivsaimniecības politikas reformu (1). Attiecīgajā Komitejas atzinumā, ko pieņēma ar lielu balsu vairākumu, tika ieteikts “īstenot pasākumus, kas neapdraud nodarbinātību un teritoriālo kohēziju, kā arī izvirzīt stratēģiskus mērķus, kuri neizjauc ekonomiskās, sociālās un vides dimensijas līdzsvaru, nodrošinot un veicinot atbildīgu un ilgtspējīgu rīcību visos zivsaimniecības posmos”. Turpmākajā reformā īpaša uzmanība būtu jāpievērš šādiem jautājumiem:

—	“atšķirīga zvejas režīma noteikšana mazapjoma flotēm;

—	sociālo jautājumu risināšana, saskaņojot noteikumus, kas attiecas uz zvejnieku darba apstākļiem;

—	tirgus nosacījumu un uzņēmējdarbības prakses uzlabošana;

—	KZP un jūras vides politikas saskaņotība; tāpēc ir vajadzīgi arī plašāki un kvalitatīvāki pētījumi, kurus var izmantot zivsaimniecības politikā;

—	KZP pilnīga integrācija starptautisko organizāciju sistēmā (ANO, FAO) (2).”

2.1.3   Komitejas atzinumā par tematu “Zivju krājumu pārvaldības un zvejas kontroles reģionālo zonu attīstība” (3) apstiprināts, ka “Komiteja atzinīgi vērtē gan nodomu veikt radikālu kopējās zivsaimniecības politikas (KZP) reformu, gan it īpaši tās mērķi, proti, izveidot decentralizētu politiku, kas ir mazāk atkarīga no Briselē pieņemtiem detalizētiem lēmumiem un dod lielākas iespējas vietējam un reģionālajam līmenim iesaistīties zivsaimniecības pārvaldībā. Tomēr, lai šāda politika darbotos efektīvi, vēl ir jāizstrādā un regulējumā jāiekļauj būtiskas detaļas un sankciju režīms, un jānodrošina arī pārredzamība”, un “zivsaimniecības nozares ilgtspējība nav iespējama, ja netiek uzlaboti zivju krājumi”, Komitejai ierosinot “par prioritāti noteikt ilgtspējīgu vides apstākļu radīšanu, lai nodrošinātu pamatu ilgtspējīgiem ekonomikas un sociālajiem apstākļiem”.

2.1.4   Tāpat minētajā atzinumā norādīts, ka “līdz 2015. gadam ir jāpanāk, ka tiek noteikts maksimāli augsts zivju krājumu izmantošanas līmenis, kas patiesi veicina visu sugu atjaunošanos, jo no tā ir atkarīga uz maksimālā ilgtspējīgas ieguves apjoma pamatotas nozvejas kvotu pārvaldības plānu nostiprināšanas efektivitāte”.

2.2   Regulas par zvejas un akvakultūras produktu tirgu kopīgo organizāciju konteksts

2.2.1   Tirgu kopīga organizācija (TKO) zivsaimniecības un akvakultūras nozarē sākās 1970. gadā. Tās tiesisko regulējumu veido Regula (EK) Nr. 104/2000. Kopš 2008. gada Komisija ir veikusi plašus novērtējumus un apspriešanās, lai ņemtu vērā trūkumus, kas novēroti spēkā esošo noteikumu piemērošanā, jaunāko virzību Eiropas un pasaules tirgos, kā arī zvejas un akvakultūras darbības attīstību.

2.2.2   Ar jauno regulas priekšlikumu paredz tirgus kopīgu organizāciju zvejas un akvakultūras produktu nozarē, aptverot šādus instrumentus:

a)	profesionālās organizācijas (ražotāju un starpnozaru organizācijas),

b)	tirdzniecības noteikumus,

c)	informāciju patērētājiem,

d)	konkurences noteikumus,

e)	tirgus izpēti.

2.2.3   EESK uzskata, ka iepriekš minētajiem instrumentiem ir jāpievieno vēl viens, lai reglamentētu tirdzniecības sakarus ar trešām valstīm un attiecībā uz visiem importētajiem produktiem būtu ievēroti Eiropas Savienības standarti un veikta efektīva kontrole.

3.   KZP reformas priekšlikuma analīze un Komitejas piezīmes

3.1   Piemērošanas joma un mērķi

3.1.1   KZP darbības joma aptver jūras, saldūdens un akvakultūras bioloģisko resursu saglabāšanu, pārvaldību un izmantošanu, kā arī zvejas un akvakultūras produktu apstrādi un tirdzniecību, ja šādas darbības veic dalībvalstu teritorijā vai Savienības ūdeņos, tostarp, ja tās veic zvejas kuģi, kas kuģo ar trešo valstu karogu, vai Savienības zvejas kuģi ārpus Savienības ūdeņiem, vai dalībvalstu valstspiederīgie.

3.1.2   Kopējai zivsaimniecības politikai jāgarantē, ka zvejas un akvakultūras darbības rada ilgtermiņā noturīgus vides, ekonomiskos un sociālos apstākļus, palīdzot nodrošināt pārtikas pieejamību, piemērojot piesardzīgu un ekosistēmas pieeju zvejniecības pārvaldībā, apņemoties līdz 2015. gadam nodrošināt to, lai dzīvo jūras bioloģisko resursu izmantošanas rezultātā tiktu atjaunotas un uzturētas izmantojamo sugu populācijas, kas pārsniedz maksimālā ilgtspējīgas ieguves apjoma nodrošināšanai vajadzīgo līmeni. Viss minētais jāpanāk, integrējot Savienības vides tiesību aktu prasības.

3.1.3   Lai sasniegtu šos mērķus, KZP jo īpaši vajadzētu izskaust nevēlamu piezveju no komerciāliem krājumiem, pakāpeniski nodrošinot to, ka visas nozvejas no šādiem krājumiem tiek izkrautas. Tāpat ir jārada apstākļi efektīvām zvejas darbībām, jāveicina ES akvakultūras darbību attīstība, kā arī jāpalīdz sasniegt pietiekami augstu dzīves līmeni tiem, kas ir atkarīgi no zvejas darbībām, ņemot vērā patērētāju intereses un nodrošinot sistemātisku un saskaņotu datu vākšanu un pārvaldību.

3.1.4   EESK kopumā atbalsta KZP piemērošanas jomu, vispārējos un konkrētos mērķus, kā arī tās labas pārvaldības principus. Komiteja tomēr pauž nožēlu, ka nav pievērsta pietiekama uzmanība saldūdens bioloģisko resursu konservācijai, apsaimniekošanai un izmantošanai. Komiteja aicina Komisiju savos priekšlikumos, tostarp, pielāgojot tos KLP, ņemt vērā saldūdens zvejniecības un akvakultūras īpatnības. Komiteja norāda, ka vēl aizvien ir vajadzība izveidot darba grupas (līdzīgas tām grupām, kas izskata ar jūrlietām saistītus jautājumus), lai apvienotu pieredzi kopējās saldūdens zvejniecības politikas īstenošanā un izvirzītu priekšlikumus tās atjaunināšanai.

3.1.5   EESK tomēr uzskata, ka regulas priekšlikumā nav precizēti pārvaldības pasākumi, kuri nepieciešami zivsaimniecības pārvaldīšanai, lai atjaunotu un saglabātu zivju krājumus, un tādējādi arī mērķu sasniegšanai un tam, lai izveidotu pamatu ilgtspējīgai zivsaimniecībai, kas saudzētu ekosistēmu, nodrošinātu iedzīvotājiem veselīgus un kvalitatīvus zvejas produktus, sekmētu zvejas kopienu labklājību un zivju ražošanas un apstrādes nozaru rentabilitāti, kā arī nodrošinātu pievilcīgas un drošākas darbavietas, visos līmeņos vislielāko uzmanību pievēršot sociālo partneru līdzdalībai (4).

3.2   Piekļuve ūdeņiem

3.2.1   No 2013. gada 1. janvāra līdz 2022. gada 31. decembrim dalībvalstīm ir atļauts ierobežot zveju to suverenitātē vai jurisdikcijā esošajos ūdeņos ne vairāk kā 12 jūras jūdžu attālumā no bāzes līnijas, atļaujot to veikt tikai zvejas kuģiem, kas no blakus piekrastē esošām ostām tradicionāli zvejo minētajos ūdeņos, un Savienības zvejas kuģiem, kuri kuģo ar citu dalībvalstu karogu, pamatojoties uz kaimiņattiecībām ar valstīm, kas savstarpēji atļauj zvejot savos ūdeņos.

3.2.2   Tāpat šajā laikposmā attiecīgās dalībvalstis var ierobežot zveju ūdeņos, kas atrodas ne vairāk kā 100 jūras jūdžu attālumā no Azoru salu, Madeiras un Kanāriju salu bāzes līnijām, atļaujot to veikt tikai šo salu ostās reģistrētiem kuģiem. Šādi ierobežojumi neattiecas uz ES kuģiem, kuri tradicionāli zvejo minētajos ūdeņos, ciktāl šādi kuģi nepārsniedz tradicionāli veikto zvejas intensitāti.

3.2.3   Komiteja atbalsta šos spēkā esošos pasākumus attiecībā uz piekļuvi ūdeņiem, un tie būtu jāpapildina, lai nodrošinātu piekļuvi vispirms tiem, kuri zvejo sociāli un ekoloģiski ilgtspējīgā veidā un kuri visvairāk veicina vietējo zvejas kopienu labklājību.

3.3   Jūras bioloģisko resursu saglabāšanas pasākumi

3.3.1   EESK uzskata, ka pašreizējā KZP iekļautajiem daudzgadu plāniem dažkārt ir bijusi svarīga pozitīva ietekme, tāpēc tie ir jāturpina piemērot, kā tas paredzēts jaunajā priekšlikumā. Problēmas plānos, kuru īstenošana nav bijusi veiksmīga, ir jāanalizē, vienmēr pamatojoties uz Kopienas zinātnisko iestāžu veiktiem pārliecinošiem zinātniskajiem pētījumiem. Komiteja arī uzskata, ka būtu jāparedz atbilstoši korekcijas mehānismi, kuri būtu pielāgojami un elastīgi.

3.3.2   Attiecībā uz daudzgadu plānos paredzēto mērķi līdz 2015. gadam atjaunot un uzturēt visus zivju krājumus tādā līmenī, kas ļauj nodrošināt maksimālo ilgtspējīgas ieguves apjomu, EESK uzskata, ka tas ir būtiski svarīgs, jo ir izvirzīts, pamatojoties uz ANO Jūras tiesību konvencijas (UNCLOS) noteikumiem, kas no 1998. gada ES ir juridiski saistoši, un tika atkārtoti uzsvērts 2002. gadā notikušās Pasaules augstākā līmeņa sanāksmes par ilgtspējīgu attīstību ziņojumā. Komisija ir uz to pamatojoties, ierosinot skatāmo pasākumu, un tas formulēts šādi: “Lai zivsaimniecība būtu ilgtspējīga, visos līmeņos ir jāveic šādi pasākumi: jāsaglabā vai jāatjauno krājumi līmenī, kas ļauj nodrošināt maksimālo ilgtspējīgas ieguves apjomu, lai steidzami, ja iespējams, ne vēlāk kā 2015. gadā sasniegtu šos mērķus attiecībā uz noplicinātajiem krājumiem”.

3.3.3   Komiteja uzskata, ka mērķis attiecībā uz maksimālo ilgtspējīgas ieguves apjomu ietver zināmu rīcības brīvību tā piemērošanā, un norāda, ka konkrētu jauktas dažādu sugu zvejas gadījumā ir grūti to sasniegt, ņemot vērā dažādo zivju sugu mijiedarbību un to, ka nozvejas rādītāji, pēc kuriem nosaka zvejas intensitātes līmeni, neatbilst maksimālajam ilgtspējīgas ieguves apjomam katrai sugai atsevišķi. EESK aicina Komisiju izstrādāt praktiskus risinājumus problēmām, kas varētu rasties jauktas dažādu sugu zvejas jomā.

3.3.4   EESK aicina Komisiju ņemt vērā, ka pasākumi, kuru mērķis ir krājumu stāvokļa uzlabošana Eiropas Savienības zvejas zonās, nedrīkst negatīvi ietekmēt krājumu ilgtspējību citās zonās produktu starptautiskās tirdzniecības intensifikācijas un ES zvejas kapacitātes pārvietošanas dēļ.

3.3.5   Lai nodrošinātu, ka daudzgadu plānu pamatā ir labākais pieejamais zivju krājumu zinātniskais novērtējums, EESK par prioritāti uzskata, ka dalībvalstīm ar Komisijas atbalstu (izmantojot Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fondu) zinātniskie institūti jānodrošina ar nepieciešamajiem līdzekļiem, lai pienācīgi reaģētu uz pētniecības vajadzībām un aptvertu visas izmantotās zivju sugas. Gadījumos, kad nav atbilstoša zinātniskā novērtējuma, ir jāpiemēro piesardzības princips, kā norādīts 1995. gada ANO Nolīgumā par zivju krājumiem. Vienlaikus Komiteja uzskata, ka ir jāsekmē zinātnieku un zvejnieku dialogs.

3.3.6   Komiteja arī uzskata, ka tādu pasākumu piemērošana, kuru mērķis ir līdz 2015. gadam uzturēt vai atjaunot zivju krājumus līmenī, kas pārsniedz maksimālā ilgtspējīgas ieguves apjoma nodrošināšanai vajadzīgo līmeni, ietekmēs dalībvalstu flotu zvejas kapacitāti, un tiem jānodrošina, ka pirmām kārtām tiek likvidētas flotes daļas, kuras nodara vislielāko kaitējumu videi un kurām sociālā ziņā ir vismazākā labvēlīgā ietekme. Tādēļ Komisijai ir jāparedz pielāgošanas pasākumi, piedāvājot sociālas un profesionālas alternatīvas, lai zivsaimniecības nozarē novērstu aktuālu darba vietu zaudēšanu zivju krājumu sliktā stāvokļa dēļ. Tāpēc EESK aicina rūpīgi izvērtēt daudzgadu plānu sociāli ekonomisko ietekmi īstermiņā, vidējā termiņā un ilgtermiņā.

3.3.7   Daudzgadu plānos un tehnisko pasākumu programmās ir jānorāda to darbības joma attiecībā uz zivju krājumiem, zveju un jūras ekosistēmām, un to mērķiem ir jābūt saskaņā ar vispārējiem un konkrētajiem KZP mērķiem, kas norādīti 3.1.1. punktā. Katra daudzgadu plāna īstenošanas tehniskajiem pasākumiem jāpalīdz saglabāt vai atjaunot zivju krājumus, lai tie pārsniegtu maksimālā ilgtspējīgas ieguves apjoma nodrošināšanai vajadzīgo līmeni, samazināt mazizmēra īpatņu un nevēlamu jūras organismu nozveju, kā arī zvejas rīku ietekmi uz ekosistēmu.

3.3.8   EESK uzskata, ka 14. pantā paredzēto tehnisko pasākumu saturs un sistēma ir pielāgoti KZP reformas mērķiem, tāpēc tos atbalsta. Šie tehniskie pasākumi būtu jāizmanto, ņemot vērā dažādas zvejas īpatnības.

3.3.9   Attiecībā uz Komisijas ierosināto pienākumu izkraut visu nozveju (izmetumu aizliegums) KZP reformas priekšlikumā ir noteikts laikposms no 2014. gada 1. janvāra līdz 2016. gada 1. janvārim, un šajā laikā vairāku sugu krājumi, uz kuriem attiecas nozvejas ierobežojumi, ir jāizceļ un jāpatur uz zvejas kuģiem, sākot no katra attiecīgā gada 1. janvāra. Visu šādu zivju krājumu saglabāšanai nosaka minimālo references izmēru, un šīs zivis drīkst pārdot tikai pārstrādei zivju miltos vai dzīvnieku barībā. Tirdzniecības standartus, ko piemēro nozvejai, kas iegūta, pārsniedzot noteiktās zvejas iespējas, nosaka saskaņā ar tirgu kopīgo organizāciju.

3.3.10   EESK uzskata, ka priekšlikums aizliegt konkrētu sugu nozvejas izmetumus noteiktā laikposmā ir vērā ņemams mērķis, taču patlaban to ir ļoti grūti ievērot dažos zvejas veidos, īpaši jauktajā zvejā. Būtībā sociāli ekonomiskās sekas būtu tik smagas, ka daudzus kuģus nāktos sagriezt lūžņos. Tāpēc Komiteja uzskata, ka ir jāizstrādā pasākumi šādu seku mazināšanai. EESK atbalsta pakāpeniskāku un samērīgāku pieeju, pamatojoties uz selektīvākiem zvejas rīkiem un izmetumu pakāpenisku samazinājumu, sekmējot pasākumus tās īstenošanai produktu apstrādē, kas rada pievienoto vērtību, un pielāgojot kuģu un zvejas ostu infrastruktūru.

3.3.11   Komiteja uzskata, ka būtu ļoti pareizi un lietderīgi katras zivsaimniecības gadījumā novērtēt izmetumu izcelsmi, lai izmantotu visatbilstošākos zvejas rīkus ar mērķi samazināt izmetumus.

3.3.12   Komiteja ir pārliecināta, ka izmetumu aizliegumu efektīvā veidā var piemērot tikai tad, ja darba ņēmēji ir pietiekami apmācīti. EJZF būtu jāparedz atbalsts attiecīgajai apmācībai.

3.3.13   Saistībā ar reģionalizāciju Komisija varēs atļaut dalībvalstīm daudzgadu plāna ietvaros noteikt saglabāšanas un tehniskos pasākumus, kas piemērojami vienīgi kuģiem ar attiecīgo dalībvalstu karogiem un kas attiecas uz tādiem krājumiem Savienības ūdeņos, kuru nozvejai dalībvalstīm ir piešķirtas zvejas iespējas, ja šie pasākumi ir saderīgi ar KZP mērķiem un daudzgadu plāna darbības jomu un nav mazāk stingri kā Savienības tiesību aktos noteiktie pasākumi. Dalībvalstis par šādiem pasākumiem paziņo Komisijai, kura var jebkurā laikā tos izvērtēt, un vajadzības gadījumā — citām ieinteresētajām dalībvalstīm un attiecīgajām konsultatīvajām padomēm.

3.3.14   Dalībvalsts var pieņemt pasākumus zivju krājumu saglabāšanai Savienības ūdeņos, ja minētie pasākumi ir attiecināmi tikai uz zvejas kuģiem ar minētās dalībvalsts karogu, vai personām, kuras veic zvejas darbības attiecīgās dalībvalsts teritorijā, un šie pasākumi ir saderīgi ar KZP mērķiem un nav mazāk stingri kā spēkā esošajos Savienības tiesību aktos noteiktie.

3.3.15   Dalībvalsts 12 jūras jūdžu zonā no savas bāzes līnijas var veikt nediskriminējošus pasākumus zivju krājumu saglabāšanai un pārvaldībai, kā arī pasākumus zvejas ietekmes mazināšanai, ar nosacījumu, ka Savienība nav pieņēmusi konkrētajam apgabalam paredzētus saglabāšanas un pārvaldības pasākumus. Ja šādi pasākumi var ietekmēt citu dalībvalstu zvejas kuģus, tos pieņem tikai pēc tam, kad ar Komisiju, attiecīgajām dalībvalstīm un attiecīgajām konsultatīvajām padomēm ir notikusi apspriešanās par pasākumu projektu, kam pievienots paskaidrojuma raksts.

3.3.16   EESK uzskata: lai gan pasākumi var būt atbilstoši, regulas priekšlikumā nav iekļauti skaidri saprotami mehānismi decentralizētai lēmumu pieņemšanai; Komiteja pauž viedokli, ka ir jāņem vērā Komitejas nesenajā atzinumā “Zivju krājumu pārvaldības un zvejas kontroles reģionālo zonu attīstība” izklāstītie apsvērumi.

3.4   Piekļuve resursiem

3.4.1   Arī jaunajā priekšlikumā dalībvalstīm piešķirtās zvejas iespējas garantē, piemērojot kopējās pieļaujamās nozvejas (KPN) un kvotu sistēmu un pamatojoties uz relatīvo stabilitāti starp dalībvalstīm.

3.4.2   Attiecībā uz relatīvo stabilitāti EESK atkārto atzinumā par zaļo grāmatu minēto, uzsverot nepieciešamību aktualizēt šo kritēriju, lai ņemtu vērā izmaiņas, kas ieviestas kopš tā izstrādāšanas 1976. gadā. To, ka aktualizēšana ir vajadzīga, apliecina Komisijas atkārtotais ierosinājums atļaut dalībvalstīm pilnībā vai daļēji apmainīties ar piešķirtajām zvejas iespējām; tas neapšaubāmi liecina par to, ka pirms vairāk nekā 35 gadiem noteiktā relatīvā stabilitāte vairs neatbilst pašreizējiem apstākļiem un neatspoguļo zvejas flotu un no zvejas darbībām lielā mērā atkarīgo reģionu patieso stāvokli. Tāpat EESK uzskata, ka pēc relatīvās stabilitātes aktualizēšanas iepriekšējā (vēsturiskā) nozveja vien nedrīkst veidot pamatu kvotu sadalei, bet būtu jāietver arī virkne pārredzamu ekoloģisku, ekonomisku un sociālu kritēriju.

3.4.3   Priekšlikumā noteikts, ka katra dalībvalsts ne vēlāk kā 2013. gada 31. decembrī izveido nododamo zvejas koncesiju sistēmu visiem zvejas kuģiem, kuru garums ir 12 metri vai vairāk, un visiem zvejas kuģiem, kuru kopējais garums ir mazāks par 12 metriem un kuri zvejo ar velkamiem zvejas rīkiem. Dalībvalstis nododamo zvejas koncesiju sistēmu var paplašināt, to attiecinot uz zvejas kuģiem, kuru kopējais garums ir mazāks par 12 metriem un kuri izmanto cita veida, nevis velkamus zvejas rīkus. Par to dalībvalstīm attiecīgi jāinformē Komisija.

3.4.4   Komiteja uzskata, ka priekšlikuma teksts ir neskaidrs un Komisijai jāprecizē, kā tas skaidrojams, īpaši attiecībā uz “pārredzamu un objektīvu kritēriju” noteikšanu koncesiju iedalīšanai. Piemēram, EESK uzskata, ka tiesības tās iegūt būtu jāliedz operatoriem, kuri neievēro darba ņēmēju tiesības. Nododamās zvejas koncesijas var sniegt iespēju visā nozarē nodrošināt atbilstību sociālajiem standartiem, garantējot darba kvalitāti un stabilitāti Eiropas zivsaimniecības nozarē un sekmējot iespējamas negodīgas konkurences, kuras pamatā ir zemākas darbības izmaksas, novēršanu.

3.4.5   EESK negatīvi vērtē jūras resursu privatizāciju. Tāpēc Komiteja uzskata, ka nav pieņemams Komisijas priekšlikums par tirgus izveidi zvejas tiesību nodošanai starp privātajiem uzņēmumiem, jo, atvieglojot tiem “aiziešanu no nozares”, palielinātos darba ņēmēju stāvokļa nestabilitāte. Zvejas tiesības jāpārvalda vienīgi dalībvalstīm.

3.4.6   Izmantojot nododamās zvejas koncesijas, var kapacitāte samazināties kvantitatīvi, bet ne kvalitatīvi, ļaujot izslēgt videi viskaitīgākos, enerģijas ziņā visneefektīvākos un sociālā ziņā visnelabvēlīgākos flotes elementus. Turklāt dažreiz zvejas tiesības nonāk tikai nedaudzu operatoru rokās, no kuriem daži pat nedarbojas zivsaimniecības nozarē, bet zvejas tiesības nodod tiem, kas bieži vien attiecīgajos ūdeņos jau ir zvejojuši.

3.4.7   Komiteja atbalstītu priekšlikumu izveidot nododamo zvejas koncesiju sistēmas, ja tās nebūtu obligātas un dalībvalstis varētu lemt par to piemērošanu savos ūdeņos, ja tās nepiemērotu trešo valstu ūdeņos un to galvenais mērķis būtu sekmēt zivju krājumu saglabāšanu, pamatojoties uz ilgtermiņā noturīgiem vides, ekonomiskajiem un sociālajiem kritērijiem.

3.4.8   EESK ir konkrēti iebildumi attiecībā uz to piemērošanu flotei, kas darbojas Vidusjūrā, jo Komisija savā priekšlikumā nav precizējusi, kā tas īstenojams.

3.4.9   EESK uzskata, ka zvejas koncesiju nodošanā starp dalībvalstīm jānodrošina tādu pašu nosacījumu piemērošana, kādus piemēro valstspiederīgajiem vienā dalībvalstī. Analīzē par šīs sistēmas ietekmi uz dažādu dalībvalstu flotu konkurētspēju un rentabilitāti īpaša uzmanība jāpievērš tām dalībvalstīm, kurās ir augsts zvejas produktu importa līmenis.

3.5   Zvejas kapacitātes pārvaldība

3.5.1   Priekšlikuma paskaidrojuma rakstā pārmērīga flotes kapacitāte ir minēta kā viena no galvenajām KZP problēmām. Komisijas ziņojumā Eiropas Parlamentam un Padomei par ziņošanas pienākumu saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 2371/2002 norādīts, ka “visas dalībvalstis ir ievērojušas likumā noteiktos zvejas kapacitātes ierobežojumus” un ka “šobrīd lielākās daļas dalībvalstu flotu zvejas kapacitāte ir mazāka par maksimāli pieļaujamo zvejas kapacitāti. Šī starpība ir aptuveni 10 % tonnāžas ziņā un 8 % jaudas ziņā”.

3.5.2   Minētos ierobežojumus Komisija ir pieņēmusi arī jaunajā priekšlikumā, kura 35. pantā ir noteikta maksimāli pieļaujamā zvejas kapacitāte dalībvalstu flotēm, sākot no 2013. gada 1. janvāra.

3.5.3   Komiteja uzskata: lai gan dalībvalstis zvejas kapacitātes ierobežojumus ievēro, Komisijai tie ir jāpielāgo, pamatojoties uz precīzāku zvejas kapacitātes mērījumu, ņemot vērā arī tonnāžu un jaudu, kā arī zvejas rīku veidus un citas zvejas kuģu īpašības, lai tās pielāgotu pieejamajiem resursiem.

3.5.4   Tāpat EESK uzskata, ka būtu ļoti lietderīgi, ja 36. pantā par zvejas flotes reģistriem minētā informācija ietvertu datus par zvejas kapacitātes atbilstību pieejamiem resursiem.

3.6   Zvejniecības pārvaldības zinātniskā bāze

3.6.1   Par zvejniecības pārvaldības zinātnisko bāzi pilnībā ir atbildīgas dalībvalstis, kurām ir jāvāc bioloģiskie, tehniskie, vides un sociālekonomiskie dati, kas vajadzīgi uz ekosistēmu balstītai zvejniecības pārvaldībai.

3.6.2   Komiteja uzskata, ka, zvejniecības pārvaldībā izmantojot ekosistēmas pieeju, ir būtiski, lai, vācot datus, iegūtu iespējami vairāk datu par vidi, un ka kvotu piešķiršanas sistēmā jāņem vērā uzticamu datu savlaicīga iesniegšana un neatbilstības gadījumā jāpiemēro sankcijas.

3.6.3   Datu vākšanu, pārvaldību un izmantošanu no 2014. gada veic daudzgadu programmas ietvaros. Līdz tam laikam turpina piemērot Regulu (EK) Nr. 199/2008 par sistēmas izveidi datu vākšanai un pārvaldībai.

3.6.4   Dalībvalstis pieņem valsts zinātnisko datu vākšanas, pētniecības un inovācijas programmas zivsaimniecības nozarē. Tās izraugās valsts korespondentu zvejniecības pārvaldībai vajadzīgo zinātnisko datu vākšanas un pārvaldības koordinēšanai.

3.6.5   EESK atbalstu zinātnei vērtē atzinīgi un uzskata, ka, īstenojot pētniecības programmas, ir jāmeklē informācija par visām sugām, par kurām patlaban trūkst zinātnisku datu; tāpat Komiteja uzskata, ka šajā darbā ir jāiesaistās konsultatīvajām padomēm vai citām decentralizētām ieinteresētām struktūrām.

3.7   Ārpolitika

3.7.1   ES ir viena no nedaudzajām “zvejniecības lielvarām” ar aktīvu klātbūtni visās pasaules jūrās un okeānos, ņemot vērā tās flotu darbību, ieguldījumus, divpusējos nolīgumus ar trešām valstīm un dalību galvenajās reģionālajās zvejniecības pārvaldības organizācijās (RZPO). Turklāt tai ir izteikti starptautiska apstrādes un tirdzniecības nozare.

3.7.2   ES ir arī viens no lielākajiem zvejas produktu tirgiem patēriņa un importa ziņā, tāpēc tai ir milzīga atbildība, kas liek uzņemties attiecīgas saistības un nodrošināt zvejas darbību ilgtspējīgu pārvaldību un pasaules zivju krājumu saglabāšanu.

3.7.3   EESK ir vienisprātis ar Komisiju, ka Eiropas Savienībai daudzpusējā un globālajā darba kārtībā ir jāsekmē ilgtspējīga zivsaimniecība visā pasaulē, atbildīgas zvejas principu uzsverot īpaši saistībā ar vidi, taču iekļaujot arī ekonomikas un sociālos apsvērumus. ES ir jāveicina arī pārredzami un godīgi tirdzniecības pasākumi, jo tās tirdzniecības politikai ir jābūt saskaņā ar atbildīgas un ilgtspējīgas zivsaimniecības principiem.

3.7.4   EESK piekrīt priekšlikumā izklāstītajiem vispārīgajiem principiem attiecībā uz starptautiskajām zvejniecības organizācijām un ilgtspējīgas zivsaimniecības nolīgumiem. Šie principi būtu jāattiecina arī uz ES zivsaimniecības uzņēmumiem, kuriem ir ieguldījumi trešās valstīs un kuriem konkrēti būtu jāpiemēro ES tiesības. Turklāt dalībvalstīm būtu jāpieprasa sniegt Komisijai informāciju par jebkādu tādu vienošanos starp attiecīgās dalībvalsts pilsoņiem un trešo valsti, kas atļauj kuģiem ar attiecīgās dalībvalsts karogu zvejot ūdeņos, uz kuriem attiecas trešās valsts suverenitāte vai jurisdikcija. KZP ārējās dimensijas reforma notiek sarežģītos apstākļos gan ES, gan daudzu jaunattīstības valstu zivsaimniecības nozarēs zivju krājumu samazināšanās, citu tāljūras flotu arvien nozīmīgākas klātbūtnes un klimata pārmaiņu ietekmes dēļ. ES būtu jāveido labvēlīga vide Eiropas privātajiem ieguldījumiem ilgtspējīgās zvejas darbībās ĀKK valstīs, radot tajās augstu pievienoto vērtību un pienācīgas darba vietas, pamatojoties uz augstiem pārvaldības standartiem.

3.7.5   EESK uzskata, ka ar ES dalību starptautiskās organizācijās, īpaši RZPO, ir jācenšas uzlabot zivju krājumu saglabāšana un nodrošināt, lai visas iesaistītās puses efektīvi pildītu zvejniecības pārvaldības pasākumus.

3.7.6   Spēkā esošo zvejniecības partnerattiecību nolīgumu (ZPN) mērķis ir nodrošināt, ka ES kuģi var zvejot nozvejas pārpalikumu reglamentētā un juridiski drošā vidē vairāku trešo valstu ekskluzīvajās ekonomikas zonās. Komisija uzskata, ka spēkā esošie ZPN ir jāpadara par ilgtspējīgas zivsaimniecības nolīgumiem (IZN), galveno uzmanību pievēršot krājumu saglabāšanai, vides ilgtspējai, kā arī labākai pārvaldībai un efektīvam nozares atbalstam.

3.7.7   EESK uzskata, ka šis jaunais virziens ir vajadzīgs. Tādēļ ES būtu jāizstrādā IZN, lai attiecīgajā trešajā attīstības valstī radītu labvēlīgus apstākļus sociāli, ekonomiski un ekoloģiski ilgtspējīgiem pasākumiem, pamatojoties uz pārredzamiem līdzdalības dialoga mehānismiem, kuros iesaistīti visi dalībnieki ar mērķi īstenot attiecīgās valsts prioritātes tās zvejniecības nozares ilgtspējīgas attīstības jomā. IZN pamatā ir jābūt zinātniski pamatotiem un pārredzamiem atzinumiem, novērtējumiem par katra nolīguma sociālo, ekonomisko un vides ietekmi, kā arī lielākam kuģu īpašnieku ieguldījumam attiecībā uz piekļuves tiesību izmaksām un cilvēktiesību ievērošanu. EESK uzskata, ka darba ņēmēju tiesību ievērošana jāpievieno tiem kritērijiem, kas jāievēro uzņēmumiem, kuri darbojas, izmantojot IZN. Turklāt attīstības valstis jāatbalsta, lai uzlabotu to spēju veikt pētījumus un novērtēt jūras resursus savos ūdeņos. IZN ar trešām valstīm papildus tam, ka tie ES flotei dod iespēju piekļūt trešo valstu ūdeņiem, ir jāveicina arī pašas trešās valsts zivsaimniecības attīstība, valsts zivsaimniecības nozarē radot jaunus darbības virzienus, tādējādi sekmējot nodrošinātību ar pārtiku un lielāku taisnīgumu, veicinot ostu darbību un kopumā uzlabojot sociālo līmeni, sekmējot jaunu ilgtspējīgu darba vietu izveidi attiecīgās valsts iedzīvotājiem. Komiteja aicina Komisiju uzlabot pārvaldību, piemērojot sociālos un vides standartus, kā arī izstrādājot visus nepieciešamos instrumentus, lai nodrošinātu IZN noteikumu piemērošanas un ievērošanas nepārtrauktu uzraudzību. Novērtējumiem par ekonomisko, sociālo un ekoloģisko ietekmi uz zvejniecības jomas attīstību trešajā valstī, ar ko noslēgts zvejniecības nolīgums, ir jābūt publiski pieejamiem visiem iesaistītajiem dalībniekiem, lai attiecīgās ES un attiecīgo ĀKK valstu puses būtu informētas un varētu iesaistīties dialogā.

3.7.8   EESK atzinīgi vērtē priekšlikumu turpmākajos zvejniecības nolīgumos iekļaut pārredzamības klauzulu, lai nodrošinātu, ka kopējā zvejas piepūle (attiecībā uz vietējām un visām ārvalstu flotēm, kas darbojas attiecīgajā ekskluzīvajā ekonomikas zonā) ir zināma. Ieviešot šādu klauzulu, kā arī uzlabojot datu vākšanu un pētniecību varētu labāk novērtēt pieļaujamās nozvejas pārpalikumu. EESK uzskata, ka IZN īstenošanā jāuzlabo pārredzamība saistībā ar tādu ex-ante un ex post novērtējumu publicēšanu, kuros iekļauti svarīgi dati, piemēram, par ES flotes veikto nozveju ĀKK ūdeņos.

3.7.9   EESK tomēr pauž bažas par dažiem priekšlikumiem paziņojumā par KZP ārējo dimensiju. Īpaši Komiteja pauž nožēlu, ka Komisija attiecībā uz IZN nemin, ka tiem jābūt instrumentiem, kas ļauj aizsargāt to ES flotu darbību (un attiecīgās darba vietas), kuras darbojas šādu nolīgumu ietvaros, jo jāņem vērā to īpatnības un to nozīmi reģionos, kuri ir lielā mērā atkarīgi no zvejniecības. Tāpat nav skaidrs, kāpēc nostiprināta ekskluzivitātes klauzula. EESK uzskata, ka minētā klauzula drīzāk ir jāpadara elastīgāka, lai atsevišķos gadījumos atvieglotu Kopienas flotes piekļuvi trešo valstu ūdeņiem. Attiecībā uz maksu par piekļuvi trešo valstu ūdeņiem EESK uzskata, ka Kopienas kuģu īpašniekiem ir jāmaksā saprātīga un samērīga summa, kas neapdraud uzņēmumu konkurētspēju, un ka katrs gadījums vērtējams atsevišķi, jo zvejas apstākļi nav vienādi visās trešajās valstīs. Visbeidzot Komisija nav minējusi vajadzību apspriest piemērotus tehniskos nosacījumus, kas ļautu maksimāli izmantot zvejas iespējas.

3.7.10   EESK apstiprina nenoliedzamo nepieciešamību visās attiecīgajās starptautiskajās organizācijās sekmēt zivju krājumu saglabāšanu un pasaules mērogā apvienot centienus, kuru mērķis ir izskaust nelegālu zveju (NNN zveja).

3.7.11   Komiteja uzskata, ka trešo valstu flotēm, kuras eksportē savus produktus uz ES, ir jāievēro tādi paši noteikumi sociālajā, un vides jomā, kādus prasa ievērot ES flotei.

3.7.12   EESK ļoti atzinīgi vērtē to, ka priekšlikumā ir iekļauts punkts par saskaņotību ar citām ES politikām, aptverot tādas jomas kā vide, tirdzniecība, veselības aizsardzība un higiēna, nodarbinātība, sociālā joma, attīstība un ārējās attiecības.

3.8   Akvakultūra

3.8.1   EESK atzinīgi vērtē to, ka Komisija atzīst akvakultūras politikas Eiropas kopējo dimensiju un nepieciešamību izstrādāt nesaistošas ES stratēģiskas pamatnostādnes par kopējām prioritātēm un mērķiem akvakultūras darbību attīstībā; Komiteja īpaši atzinīgi vērtē ierosinājumu pieprasīt dalībvalstīm līdz 2014. gadam izstrādāt valsts stratēģisko daudzgadu plānu savai teritorijai.

3.8.2   EESK uzskata, ka skaidru vides, ekonomiskās un sociālās ilgtspējības rādītāju noteikšana ir svarīgs mērķis, jo īpaši ņemot vērā akvakultūras izaugsmi Eiropas Savienībā un tās lielo ieguldījumu pārtikas apgādes drošībā.

3.8.3   EESK uzskata, ka ir būtiski KZP reformā iekļaut paziņojuma “Jauns impulss Eiropas akvakultūras ilgtspējīgas attīstības stratēģijai” (5) secinājumus, īpaši attiecībā uz uzņēmumu konkurētspējas veicināšanu, ilgtspējīgas izaugsmes pamata veidošanu, kā arī nozares tēla un pārvaldības uzlabošanu.

3.8.4   Minētā sakarā Komiteja aicina izveidot elastīgu administratīvo sistēmu un vienotu tiesisko telpu tādas ilgtspējīgas akvakultūras attīstībai, kas ļautu paturēt iedzīvotājus un radīt labklājību nomaļos reģionos ārpus pilsētām; vienlaikus Komiteja uzsver, ka pilnībā jāņem vērā un jāsaglabā vietējā vide un tai jāpielāgojas.

3.8.5   EESK iesaka apsvērt iespēju regulai izmantot ietverošu nosaukumu “Regula par kopējo zivsaimniecības un akvakultūras politiku”.

3.9   Kontrole un izpilde

3.9.1   KZP noteikumu izpildi nodrošina ar efektīvu Savienības zvejas kontroles režīmu, kas ietver cīņu pret nelegālu, nepaziņotu un nereglamentētu (NNN) zveju.

3.9.2   EESK atbalsta Komisijas priekšlikumus attiecībā uz KZP noteikumu kontroli un izpildi, lai gan uzskata, ka ir jāizstrādā pietiekams tiesiskais pamats, lai likumpārkāpēji nevarētu izvairīties no sankcijām.

3.9.3   Attiecībā uz priekšlikumu, ka dalībvalstis var pieprasīt saviem zvejas kuģiem segt proporcionālu daļu no kontroles sistēmas īstenošanas izmaksām, Komiteja uzskata, ka tas ļoti kaitētu tiem kuģiem, kuriem jau ir lielas materiālo un cilvēku resursu izmaksas, lai ievērotu visas Regulas (EK) Nr. 1224/2009 prasības attiecībā uz kontroli.

3.10   Finanšu instrumenti

3.10.1   Savienība dalībvalstīm un operatoriem var piešķirt finansiālo atbalstu KZP mērķu sasniegšanai.

3.10.2   Ja dalībvalstis neievēro KZP noteikumus, finansiālās palīdzība var tikt pārtraukta (apturēti maksājumi) vai samazināta, piemērojot finanšu korekcijas. Šādiem pasākumiem ir jābūt samērīgiem ar noteikumu neievērošanas būtību, apmēru, ilgumu un atkārtošanos.

3.10.3   Ja operatori būtiski pārkāpuši KZP noteikumus, tiem uz laiku vai pastāvīgi tiek liegta piekļuve Savienības finansiālajai palīdzībai un/vai piemēroti finanšu samazinājumi. Šādi pasākumi ir samērīgi ar nopietno pārkāpumu veidu, apmēru, ilgumu un atkārtošanos. Komiteja šo noteikumu vērtē atzinīgi un uzskata, ka tas jāattiecina uz dalībvalstīm, kuras nepiemēro KZP noteikumus.

3.10.4   EESK uzskata, ka ar jauno finanšu instrumentu ir jāveicina zvejnieku loma piekrastes reģionu ilgtspējīgā attīstībā, iekļaujot aizsardzību pret darba zaudēšanu, kā arī atbalstu apmācībai un pārkvalificēšanai citai darbībai, piemēram, akvakultūras, apstrādes nozares, vides saglabāšanas vai jūras transporta jomā.

3.10.5   Secinot, ka Komisija savus priekšlikumus finanšu jomā nav iekļāvusi reformu paketē, Komiteja aicina to izdarīt iespējami ātrāk, lai varētu veikt turpmākās KZP vispārējo novērtējumu. Lai gan priekšlikumā par daudzgadu finanšu shēmu paredzēta būtiski nemainīta budžeta apropriācija EUR 6 700 miljonu (6) apmērā, ir neskaidrības, kāds būs minētās summas sadalījums budžeta nodaļās par jūrlietām un zvejniecību.

3.11   Konsultatīvās padomes

3.11.1   Priekšlikumā ir ierosināts izveidot konsultatīvās padomes katrai regulā noteiktajai zvejas kompetences jomai, kā arī konsultatīvo padomi akvakultūras jomā, lai veicinātu visu ieinteresēto pušu līdzsvarotu pārstāvību un sekmētu KZP mērķu sasniegšanu.

3.11.2   Šīs padomes aizstāj 2003. gadā veiktās reformas rezultātā izveidotās reģionālās konsultatīvās padomes, un to uzdevums ir iesniegt Komisijai un ieinteresētajai dalībvalstij ieteikumus, ierosinājumus vai informāciju par problēmām saistībā ar zvejniecības pārvaldību un akvakultūru, kā arī ciešā sadarbībā ar zinātniekiem (kuriem, kā EESK uzskata, ir jāiesaistās to veidošanā un ieviešanā), jāpiedalās saglabāšanas pasākumu izstrādei vajadzīgo datu vākšanā, piegādē un analīzē, kā arī jāsagatavo ziņojumi un atzinumi par priekšlikumiem attiecībā uz pārvaldības vai plānošanas pasākumiem, par kuriem apspriešanās ar padomēm būtu obligāta.

3.11.3   Komiteja uzskata, ka regulas priekšlikumā ir jāprecizē jēdziens “visu ieinteresēto pušu līdzsvarota pārstāvība”, norādot sociālo partneru līdzdalību attiecīgos līmeņos un saskaņā ar katras dalībvalsts tradīcijām.

3.11.4   Ar Savienības finansiālo atbalstu un dalībvalstu rīcību ir vairāk jāatbalsta ieinteresēto pušu dalība konsultatīvajās padomēs, īpaši attiecībā uz mazapjoma zveju.

3.11.5   Komiteja ir pārsteigta, ka Komisijas priekšlikumā nav minēta ES Zivsaimniecības un akvakultūras padomdevēju komitejas nozīme, un pauž bažas par tādu transversālu darba grupu, kuras izskata ar tirgu, tirdzniecības politiku un vispārējiem tematiem saistītus jautājumus, iespējamo izzušanu. Konsultatīvo padomju, arī akvakultūras konsultatīvās padomes, esamība nenodrošina starpnozaru forumus, kuros kopīgi varētu risināt problēmas saistībā ar zveju, akvakultūru un pārstrādātājiem.

3.12   Sociālā dimensija un mazapjoma zveja

3.12.1   EESK uzskata, ka Komisijas priekšlikumā ir daži trūkumi, kas būtu jānovērš, īpaši sociālās dimensijas, kā arī mazapjoma piekrastes zvejas un gliemeņu zvejas atbilstošas definīcijas trūkums.

3.12.2   Saskaņā ar Eurostat datiem laikposmā no 2001. līdz 2010. gadam zvejnieku skaits samazinājās par 20 % — līdz 203 200, no kuriem tikai 40 % ir pašnodarbināti. Savukārt visā nozarē 2005. gadā bija nodarbināti pieci miljoni cilvēku. EESK uzskata, ka ilgtspējības sociāli ekonomiskā dimensija ir tikpat svarīga kā vides dimensija.

3.12.3   Kā jau minēts atzinumā par Zaļo grāmatu, EESK uzskata, ka Komisija nav pietiekami ņēmusi vērā KZP sociālos aspektus. Tāpēc Komiteja atkārtoti uzsver šajā atzinumā minēto, īpaši attiecībā uz profesionālo kvalifikāciju sistemātiskas atzīšanas trūkumu dalībvalstīs, nepieciešamību apkopot saskaņotus statistikas datus par negadījumiem un to iemesliem — kas pašlaik ES mērogā netiek darīts —, kā arī nepieciešamību steidzami pārskatīt nozares darbību, nodrošinot pienācīgu atalgojuma līmeni.

3.12.4   EESK uzskata, ka pašreizējā reforma neatrisinās nozarē strādājošo nodarbinātības problēmas, un tāpēc ierosina ieviest sociāli ekonomiska rakstura papildu pasākumus (darbību dažādošana, profesionāla pārkvalificēšanās, nozarē strādājošo apmācība un drošība), kas palīdzētu sekmēt reformas gaitu, iespējami vairāk tajā iesaistot iestāžu, ekonomikas un sociālās jomas dalībniekus.

3.12.5   Sociālie aspekti ir jāņem vērā visos zivsaimniecības un akvakultūras nozares posmos (ražošana, apstrāde un tirdzniecība), izstrādājot konkrētus ierosinājumus dzīves un darba apstākļu uzlabošanai.

3.12.6   Attiecībā uz mazapjoma piekrastes zvejas flotēm Komisija ir saglabājusi pašreizējo definīciju, iekļaujot kuģus, kuru lielākais garums ir 12 metri, bet neiekļaujot tralerus. Komiteja uzskata, ka nav ņemti vērā mazapjoma zvejas flotu reālie apstākļi dažādās dalībvalstīs un ka ir noteikts patvaļīgs kritērijs, kas varētu radīt diskriminējošas situācijas. Tāpēc EESK stingri aicina izstrādāt papildu aspektus kritērijiem, ko varētu piemērot, lai definētu šo ļoti daudzveidīgo zvejas veidu, piemēram, attiecībā uz jūrā pavadīto laiku, attālumu līdz piekrastei vai saikni ar vietējām kopienām. Komiteja uzskata, ka šī jēdziena definēšana vietējā, reģionālā vai valsts līmenī būtu piemērotāka par vienota kritērija piemērošanu Kopienas mērogā, kas lielu daļu mazapjoma zvejas flotu pielīdzina rūpnieciskās zvejas flotēm.

3.12.7   EESK arī uzskata, ka mazapjoma zvejas definīcijā ir jāiekļauj zveja ar krātiņveida lamatām, uz to attiecinot tādas pašas tiesības un pienākumus, kādi ir pārējām mazapjoma zvejas flotēm.

3.13   EESK secina, ka regulas priekšlikumā Komisijai tiek piešķirtas plašas pilnvaras pieņemt deleģētos aktus. Tomēr, ņemot vērā to, ka par šo Komisijas pilnvaru izmantošanu vienlaikus ir jāpaziņo Eiropas Parlamentam un Padomei, kas tās var atsaukt, EESK uzskata, ka tiek nodrošināta to īstenošana.

4.   TKO reformas priekšlikuma analīze un Komitejas piezīmes

4.1   Ievads

4.1.1   Tirgu kopīgu organizāciju zvejas un akvakultūras produktu nozarē piemēro tiem zvejas un akvakultūras produktiem, kuri uzskaitīti regulas pielikumā un tiek tirgoti ES, veicinot KZP mērķu sasniegšanu un saskaņā ar KZP noteiktajiem labas pārvaldības principiem.

4.1.2   Kā norādīts 2.2.2. punktā, tajā ietverti šādi instrumenti: profesionālās organizācijas, tirdzniecības standarti, informācija patērētājiem, konkurences noteikumi un tirgus izpēte.

4.1.3   EESK atbalsta jauno TKO regulu veidojošos mērķus un principus.

4.2   Profesionālās organizācijas

4.2.1   Zvejniecības nozarē ražotāju organizāciju var nodibināt kā grupu, kas izveidota pēc vienas vai vairāku dalībvalstu zvejas produktu ražotāju pašu iniciatīvas un atzīta saskaņā ar regulas priekšlikuma noteikumiem.

4.2.2   Neraugoties uz ražotāju organizāciju galveno nozīmi KZP īstenošanā, to attīstību ierobežo gan TKO, gan jo īpaši šķēršļi tirdzniecībā saistībā ar to, ka tiesību akti konkurences aizsardzības jomā neļauj ietekmēt lielo mazumtirgotāju pilnvaras, un tiek pieļauts zivju un gliemeņu imports par zemu cenu, neievērojot pārtikas nekaitīguma pamatprasības, piemēram, nenodrošinot pilnu izsekojamību saskaņā ar principu “no jūras — uz šķīvja”.

4.2.3   EESK stingri aicina vienkāršot birokrātiskos un administratīvos standartus, a fortiori, ja ražotāju organizācijām būs jārisina jautājums par nevēlamu nozveju izmetumu aizlieguma rezultātā. EESK arī mudina pārskatīt konkurences politiku, kas ražotāju organizācijām efektīvā un juridiski drošā veidā ļautu precizēt šobrīd pārāk sadrumstaloto piedāvājumu. Jo īpaši jāatbalsta to zvejnieku iekļaušana, kuri nodarbojas ar mazapjoma zveju.

4.2.4   Akvakultūras nozares ražotāju organizāciju var nodibināt kā grupu, kas izveidota pēc vienas vai vairāku dalībvalstu akvakultūras produktu ražotāju pašu iniciatīvas un atzīta saskaņā ar regulas priekšlikuma noteikumiem.

4.2.5   Neraugoties uz norādītajiem sarežģījumiem, Komiteja atbalsta ražošanas organizāciju izveidi zivsaimniecības un akvakultūras nozarē, jo tās līdz šim ir devušas lielu stimulu KZP.

4.2.6   Arī starpnozaru organizāciju var nodibināt kā grupu, kas izveidota pēc vienas vai vairāku dalībvalstu zvejas un akvakultūras produktu tirgus dalībnieku pašu iniciatīvas un atzīta saskaņā ar regulas priekšlikuma noteikumiem.

4.2.7   Komiteja atzinīgi vērtē iespēju izveidot starpnozaru organizācijas, kas pārstāvētu būtisku daļu no vismaz divām šādām darbībām: zvejas un akvakultūras produktu ražošana, apstrāde vai tirdzniecība. Lai gan starpnozaru organizācijām ir liegts tieši veikt ražošanas, apstrādes vai tirdzniecības darbības, tās papildus priekšlikumā ietvertajiem pasākumiem var sekmēt zvejas produktu dažādošanu vairākos tirgos un veicināt rentabilitāti visos zvejas un akvakultūras produktu piegādes ķēdes posmos.

4.2.8   EESK atbalsta starpnozaru organizāciju mērķus un pasākumus, ko tās var pieņemt, lai gan trūkst panta attiecībā uz finansējumu šāda veida organizācijām.

4.3   Noteikumu paplašināšana

4.3.1   Noteikumus, par kuriem vienojusies ražotāju vai starpnozaru organizācija, dalībvalsts ar konkrētiem nosacījumiem var padarīt saistošus ražotājiem vai operatoriem, kas nav šīs organizācijas biedri, kā arī noteikt, ka šie ražotāji vai operatori ražotāju vai starpnozaru organizācijai maksā summu, kas ir pilnībā vai daļēji līdzvērtīga maksājumam, ko veic organizācijas biedri.

4.3.2   EESK uzskata, ka šis priekšlikums var uzlabot zvejas un akvakultūras produktu apstrādes un tirdzniecības apstākļus, kā arī veicināt tirgu stabilizēšanu.

4.4   Tirgu stabilizēšana

4.4.1   Ražotāju organizācijas var finansēt konkrētu zvejas produktu uzglabāšanu, lai saglabātu tirgu stabilitāti, ja tiek ievēroti vairāki nosacījumi.

4.4.2   EESK šo mehānismu uzskata par piemērotu. Komiteja tomēr pauž viedokli, ka arī ražotāju organizācijām vajadzētu būt autonomām, lai izlemtu, uz kurām sugām šo mehānismu attiecināt. EESK turklāt uzskata, ka akvakultūras produktiem ir jānosaka pamatcena līdzīgā veidā, kā zvejas produktiem ierosinātajai cenai. Šīs pamatcenas ir jāpapildina ar efektīviem intervences mehānismiem, kas pielāgoti zvejas un akvakultūras produktu tirgu īpatnībām.

4.4.3   EESK aicina Komisiju, dalībvalstis un nozares pārstāvjus izstrādāt elastīgākus un efektīvākus mehānismus jūras produktu piedāvājuma un pieprasījuma līdzsvarošanai. Saskaņošanas pasākumi un vienošanās starpnozaru organizācijās varētu būt labs sākums.

4.5   Informācija patērētājiem

4.5.1   Regulas priekšlikuma pielikumā minētos zvejas un akvakultūras produktus, kurus tirgo ES, t.sk. arī importētos produktus, drīkst piedāvāt mazumtirdzniecībā galapatērētājam tikai tad, ja uz attiecīgās etiķetes vai attiecīgajā marķējumā ir norādīta obligātā informācija: sugas komerciālais nosaukums, ražošanas metode, apgabals, kurā produkts ir nozvejots vai izaudzēts, nozvejas vai ieguves datums un tas, vai produkts ir svaigs vai atkausēts. Tikai sagatavotas vai konservētas zivis, kaviāru un kaviāra aizvietotājus, gatavus izstrādājumus vai konservus no vēžveidīgajiem, mīkstmiešiem un citiem ūdens bezmugurkaulniekiem drīkst pārdot, ja etiķetē vai marķējumā ir norādīti pirmie trīs nosacījumi, kas jāievēro attiecībā uz pārējiem zvejas un akvakultūras produktiem, proti, sugas komerciālais nosaukums, ražošanas metode un apgabals, kurā produkts ir nozvejots vai izaudzēts.

4.5.2   Ar priekšlikumu par informāciju patērētājiem, no vienas puses, ievieš jaunas prasības (gan 3. nodaļā, gan 16. nodaļā minētajiem produktiem, kas uzskaitīti II pielikuma preču aprakstā), kuras nav ietvertas pašreizējās TKO tiesību aktos, un, no otras puses, paplašina šo pasākumu piemērošanas jomu attiecībā uz preču importu.

4.5.3   EESK uzskata, ka prasība izstrādāt jaunus noteikumus patērētāju informēšanas jomā vērtējama pozitīvi, bet ir jāveic rūpīga analīze, ņemot vērā zvejas un akvakultūras produktu noformēšanas atšķirīgās īpatnības.

4.5.4   Šajās jaunajās prasībās patiešām jāņem vērā pozitīvi aspekti, kas patērētājam sniedz pievienoto vērtību, nerada neskaidrības starp marķējumu un izsekojamību, nerada tehniskus šķēršļus ražotājiem, un prasības ir saskaņā ar jaunākajām izmaiņām Regulā (ES) Nr. 1169/2011 par pārtikas produktu informācijas sniegšanu patērētājiem (7) un Regulā (EK) Nr. 1224/2009, ar ko izveido Kopienas kontroles sistēmu, lai nodrošinātu atbilstību KZP noteikumiem (8).

4.5.5   Tādēļ EESK uzskata, ka pirms jaunu marķēšanas prasību ieviešanas Komisijai ir jāveic ietekmes novērtējums, izanalizējot to iespējamību, piemērojamību un lietderību patērētājiem.

4.5.6   Lai reaģētu uz prasībām par lielāku pārredzamību, priekšlikumā ir paredzēta iespēja, ka brīvprātīgi un nesamazinot obligātajai informācijai pieejamo vietu, var sniegt arī informāciju par vidi, ētiska vai sociāla rakstura informāciju, kā arī informāciju par ražošanas metodēm un produkta uzturvērtību. EESK uzskata, ka jebkura priekšlikuma par brīvprātīgi sniedzamu informāciju pamatā jābūt obligātiem reglamentētiem standartiem, kas nepieļauj to, ka šāda informācija var radīt neskaidrības patērētājiem vai traucējumus tirgū.

4.5.7   Komiteja uzsver nepieciešamību pastiprināt jūras produktu izsekojamības standartu kontroli, izmantojot stingrāku pieeju iegūtu vai audzētu preču izcelsmes noteikšanai un ilgtermiņā nodrošinot pārtikas nekaitīguma prasību izpildi visos zvejas un akvakultūras produktu piegādes ķēdes posmos: ražošanā, apstrādē un tirdzniecībā.

4.5.8   Lai novērstu negodīgu konkurenci ES tirgū, EESK pieprasa uz importētajām precēm attiecināt tādas pašas sanitārās prasības un kontroli, kādu piemēro Kopienas produktiem, tajā skaitā vispārēju izsekojamību saistībā ar principu “no jūras — līdz šķīvim”, un uzsver, ka rūpīga kontrole gan uz robežas, gan izcelsmes vietā nodrošina pareizu šo standartu ievērošanu, tādējādi sekmējot pārtikas nekaitīgumu. Šajā sakarā Komiteja atzīst, ka dažādajiem Eiropas Komisijas ģenerāldirektorātiem būtu jāizstrādā saskaņota pieeja.

4.5.9   Komiteja aicina izskatīt iespējas paplašināt ražošanas standartu saskaņošanu, ietverot sociālos un nodarbinātības jautājumus, kā arī ievērojot vides un ilgtspējības aspektus. Šajā sakarā Komiteja ierosina iepriekš analizēt tirdzniecības nolīgumus starp ES un trešām valstīm, šo nolīgumu darbības jomu un sociālās un ekoloģiskās sekas, kā arī rūpīgi un periodiski uzraudzīt gūtos rezultātus, lai novērstu konkurences apstākļu pasliktināšanos Eiropas zivsaimniecības, gliemeņu zvejas un akvakultūras nozarē, kā arī piegādes ķēdes tirdzniecības un apstrādes posmos.

4.6   Tirgus izpēte

4.6.1   Priekšlikumā norādīts, ka Komisija veiks virkni pasākumu, lai dažādus zivsaimniecības un akvakultūras nozares dalībniekus informētu par stāvokli nozarē un tās attīstību, ņemot vērā starptautisko kontekstu, uzraugot piegādes ķēdi, analizējot tendences tirgū un nodrošinot ad hoc pētījumus par cenu noteikšanu. EESK šo priekšlikumu vērtē atzinīgi.

4.7   Deleģēšana

4.7.1   EESK atbalsta to, ka Komisijai piešķirtas pilnvaras pieņemt deleģētos aktus, jo tie visi attiecas uz regulas par tirgu kopīgo organizāciju priekšlikuma efektīvu īstenošanu un uzraudzību.

---

(1)  COM (2009) 163.

(2)  CESE, OV C 18, 19.1.2011., 53.-58. lpp.

(3)  CESE, OV C 24, 28.1.2012., 48. lpp.

(4)  COM (2011) 417 final.

(5)  COM (2009) 162, EESK atzinums Nr. 646/2010, 28.04.2010.; OV C 18, 19.01.2011., 59.–63. lpp.

(6)  COM(2011) 500, 29.06.2011., “Budžets stratēģijai “Eiropa 2020” ”, II daļa, 88. lpp.

(7)  OV L 304, 22.11.2011., 18.-63. lpp.

(8)  OV L 343, 22.12.2009., 1. lpp.

---