Ceturtdiena, 2010. gada 16. decembris
P7_TC1-COD(2010)0044

Eiropas Parlamenta nostāja, pieņemta pirmajā lasījumā 2010. gada 16. decembrī, lai pieņemtu Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmumu Nr. …/2011/ES, ar ko izveido Eiropas Savienības rīcību attiecībā uz Eiropas mantojuma zīmi

EIROPAS PARLAMENTS UN EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 167. pantu,

ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu,

ņemot vērā Reģionu komitejas atzinumu (1),

pēc leģislatīvā akta projekta nosūtīšanas dalībvalstu parlamentiem,

saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru (2),

tā kā:

(1)

Līgums par Eiropas Savienības darbību (LESD) ir vērsts uz to, lai ciešāk vienotu Eiropas iedzīvotājus, un konkrēti ar LESD 167. pantu Eiropas Savienībai uzticēts uzdevums veicināt dalībvalstu kultūru uzplaukumu, respektējot to nacionālās un reģionālās atšķirības un vienlaikus pievēršot uzmanību kopīgajam kultūras mantojumam. Turklāt LESD 167. panta 2. punktā noteikts, ka saskaņā ar proporcionalitātes principu Savienībai ir jāveicina zināšanu uzlabošana un popularizēšana par Eiropas tautu kultūru un vēsturi.

(2)	Labākas zināšanas un izpratne, īpaši jauniešu vidū, par kopīgo, tomēr atšķirīgo mantojumu palīdzētu stiprināt viņu piederības izjūtu Eiropas Savienībai un izvērstu kultūru dialogu. Tādēļ ir svarīgi veicināt kultūras mantojuma pieejamību un uzsvērt tā Eiropas dimensiju.

(3)

Ar LESD ir izveidota arī Savienības pilsonība, kas papildina attiecīgo dalībvalstu pilsonību un ir būtisks elements Eiropas integrācijas procesa stiprināšanā un nodrošināšanā. Lai iedzīvotāji pilnībā atbalstītu Eiropas integrāciju, lielāks uzsvars jāliek uz kopīgajām vērtībām, vēsturi un kultūru kā galvenajiem faktoriem līdzdalībai tādā sabiedrībā, kas dibināta uz brīvības, demokrātijas, cilvēktiesību ievērošanas, kultūru un valodu daudzveidības, iecietības un solidaritātes principiem.

(4)	Valdību shēmu “Eiropas mantojuma zīme” 2006. gada aprīlī Granadā uzsāka vairākas dalībvalstis un Šveice.

(5)

Eiropas Savienības Padome 2008. gada 20. novembrī pieņēma secinājumus (3) ar mērķi pārveidot valdību Eiropas mantojuma zīmi par Eiropas Savienības rīcību, uzaicinot Komisiju iesniegt atbilstošu priekšlikumu Eiropas Savienības Eiropas mantojuma zīmes izveidei un aprakstīt projekta īstenošanai vajadzīgās praktiskās procedūras.

(6)

Komisijas veiktajā sabiedriskajā apspriešanā un ietekmes novērtējumā apstiprinājās viedoklis, ka valdību Eiropas mantojuma zīme bijusi vērtīga iniciatīva, taču rīcība ir jāpilnveido, lai tā pilnībā īstenotu savu potenciālu, turklāt apstiprinājās, ka Eiropas Savienības iesaistīšanās radītu uzskatāmu pievienoto vērtību Eiropas mantojuma zīmei un palīdzētu uzlabot iniciatīvas kvalitāti.

(7)	Īstenojot pasākumus saistībā ar Eiropas mantojuma zīmi, būtu jāizmanto līdz šim gūtā starpvaldību iniciatīvas pieredze.

(8)

Eiropas mantojuma zīmei jātiecas papildināt, nevis dublēt iniciatīvas, piemēram, UNESCO “Pasaules mantojuma sarakstu” , UNESCO “Cilvēces nemateriālā kultūras mantojuma reprezentatīvo sarakstu” un Eiropas Padomes “Eiropas kultūras ceļus ”. Jaunās Eiropas mantojuma zīmes pievienotās vērtības pamatā jābūt ieguldījumam, ko Eiropas vēsturē un kultūrā , tostarp Savienības veidošanā, devuši atlasītie objekti, uzskatāmi izglītojošā dimensijā piesaistot cilvēku, īpaši jauniešu, interesi, savukārt objektiem būtu jāveido savstarpējas sadarbības tīkli, lai dalītos pieredzē un ar labāko praksi. Iniciatīvā lielākā uzmanība jāvērš uz to, lai veicinātu objektu pieejamību un popularizētu tos , tādējādi sekmējot vēstures un kultūras mantojuma kopēju izmantošanu visā Savienības teritorijā , kā arī uz sniegto paskaidrojumu un piedāvāto pasākumu kvalitāti, nevis objektu saglabāšanu, jo tā būtu jānodrošina jau esošām aizsardzības sistēmām.

(9)

Papildus tam, lai stiprinātu ES iedzīvotāju piederības izjūtu Eiropas Savienībai un veicinātu kultūru dialogu, Savienības rīcībai saistībā ar Eiropas mantojuma zīmi jāsniedz ieguldījums arī, lai celtu kultūras mantojuma vērtību un savdabību, palielinātu mantojuma nozīmi reģionu ekonomika un ilgtspējīgā attīstībā, īpaši ar kultūras tūrisma starpniecību, lai veidotu sinerģijas starp kultūras mantojumu un mūsdienu jaunradi un radošumu, visā Eiropā sekmētu dalīšanos pieredzē un labākajā praksē, un plašākā kontekstā atbalstītu demokrātijas vērtības un cilvēktiesības, kas ir Eiropas integrācijas pamatā.

(10)	Šie mērķi pilnībā atbilst mērķiem, kas izvirzīti Eiropas darba kārtībā kultūrai, tostarp kultūras daudzveidības un kultūru dialoga, un kultūras kā jaunrades katalizatora veicināšana (4).

(11)	Ļoti svarīgi, lai jauno Eiropas mantojuma zīmi piešķirtu, pamatojoties uz kopīgiem, skaidriem un caurredzamiem kritērijiem un procedūrām.

(12)	Dalībvalstīm vajadzētu būt iespējām priekšatlasē izvirzīt objektus, kuriem Eiropas mantojuma zīme jau piešķirta, īstenojot starpvaldību iniciatīvu. Šādi objekti būtu jānovērtē, balstoties uz jauniem kritērijiem un procedūrām.

(13)	Turpmākos Eiropas mantojuma zīmes novērtējumos var apsvērt iniciatīvas paplašināšanas iespēju, iekļaujot trešās valstis, kas piedalās Kultūras programmā.

(14)	Eiropas mantojuma zīmes administratīvajai pārvaldībai vajadzētu būt vienkāršai un elastīgai, ievērojot subsidiaritātes principu.

(15)

Ņemot vērā to, ka šā lēmuma mērķus nevar pietiekami labi sasniegt atsevišķās dalībvalstīs, un to, ka Eiropas mantojuma zīmei vajadzīgi jauni, kopīgi, skaidri un caurredzami kritēriji un procedūras, kā arī labāka koordinācija starp dalībvalstīm, šos mērķus var labāk sasniegt Savienības līmenī, un Savienība var pieņemt pasākumus saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību 5. pantā noteikto subsidiaritātes principu. Saskaņā ar iepriekš minētajā pantā paredzēto proporcionalitātes principu šis lēmums paredz vienīgi tos pasākumus, kas vajadzīgi šo mērķu sasniegšanai,

IR PIEŅĒMUŠI ŠO LĒMUMU.

1. pants

Priekšmets

Ar šo lēmumu izveido Eiropas Savienības rīcību “Eiropas mantojuma zīme”.

2. pants

Definīcija

Šajā lēmumā “objekti” ir pieminekļi, dabas, zemūdens, arheoloģiskie, industriālie un pilsētvides objekti, kultūras ainavas, piemiņas vietas, kultūras preces un priekšmeti, ar kādu vietu saistīts nemateriāls mantojums, tostarp mūsdienu mantojums.

3. pants

Mērķi

1.   Rīcības vispārīgie mērķi ir sekmēt šādus procesus:

—	pamatojoties uz Eiropas vēstures un kultūras mantojuma kopīgajām vērtībām un elementiem, stiprināt ES pilsoņu , jo īpaši jauniešu, piederības izjūtu Savienībai ▐;

—	stiprināt kultūru dialogu un starpteritoriālo sadarbību, kā arī izpratni par daudzveidību .

2.    Tālab, uzskatot turpmāk minētās darbības par starpposma mērķiem, ar rīcības starpniecību mēģina :

—	uzsvērt simbolisko vērtību un palielināt savdabību objektiem , kuriem ir bijusi nozīmīga loma Eiropas vēsturē un kultūrā un/vai Savienības izveidē;

—	palielināt ES iedzīvotāju izpratni par Eiropas vēsturi un Savienības veidošanu un kopīgo, tomēr atšķirīgo materiālo un nemateriālo kultūras mantojumu, jo īpaši saistībā ar demokrātijas vērtībām un cilvēktiesībām, kas ir Eiropas integrācijas pamatā.

3.    Ar objektiem konkrētu mērķu veidā cenšas :

—	palielināt objektu nozīmīgumu Eiropas kontekstā;

—	palielināt jo īpaši jauniešu izpratni , kā arī ES iedzīvotāju izpratni kopumā par kopīgo kultūras mantojumu un vairot Eiropas pilsoņu identitātes izjūtu ;

—	visā Eiropā atvieglot dalīšanos pieredzē un labas prakses apmaiņu;

—	uzlabot un/vai palielināt ikviena, īpaši jauniešu, piekļuvi kultūras mantojumam ▐;

—	nodrošinot mākslas, kultūras , vēstures un interaktīvo tiešsaistes izglītību, izvērst kultūru dialogu, jo īpaši jauniešu vidū;

—	veicināt kultūras mantojuma un mūsdienu jaunrades sinerģiju un atbalstīt radošo darbību ;

—	sekmēt kultūras mantojuma un ar to saistītās ekonomiskās darbības mijiedarbību, vienlaikus pilnībā respektējot mantojuma objekta un tā apkārtējās vides viengabalainību;

—	piesaistīt uzmanību reģioniem, tos popularizēt, palielināt kultūras ietekmi, attīstīt tūrismu un ▐ veicināt to ilgtspējīgu attīstību ;

—	sekmēt Eiropas tīklu izveidi, lai popularizētu Eiropas kopīgo mantojumu.

4. pants

Līdzdalība

Rīcībā var iesaistīties Savienības dalībvalstis. Līdzdalība ir brīvprātīga.

5. pants

Papildināmība ar citām iniciatīvām

Komisija un dalībvalstis nodrošina , ka Eiropas mantojuma zīme papildina, nevis dublē citas iniciatīvas kultūras mantojuma jomā, tostarp UNESCO “Pasaules mantojuma sarakstu” , UNESCO “Cilvēces nemateriālā kultūras mantojuma reprezentatīvo sarakstu” un Eiropas Padomes “Eiropas kultūras ceļus ”.

6. pants

Iespēja izmantot rīcību

Uz Eiropas mantojuma zīmi ir tiesīgi kandidēt objekti, kas definēti 2. pantā.

7. pants

Kritēriji

Eiropas mantojuma zīmi piešķir, pamatojoties uz šādiem kritērijiem:

(1)

Objektiem, kas pretendē uz Eiropas mantojuma zīmi, piemīt simboliska Eiropas nozīmes vērtība un bijusi būtiska loma Eiropas vēsturē un kultūrā un/vai Savienības veidošanā. Tāpēc attiecībā uz tiem ir iespējams pamatot: — savas pārrobežu vai Eiropas mēroga iezīmes — kandidātobjekta agrākai un tagadējai ietekmei un interesei jābūt plašākai par vienas valsts robežām; un/vai — objekta lomu un nozīmi Eiropas vēsturē un Eiropas integrācijā, tā saikni ar īpaši svarīgām norisēm vai cilvēkiem Eiropā, kā arī ar kultūras, mākslas, reliģijas, politikas, sociāliem, zinātnes, tehnoloģiju , ekoloģijas vai rūpniecības virzieniem; un/vai — objekta lomu un nozīmi to kopīgo vērtību pilnveidošanā un izplatīšanā, kas ir Eiropas integrācijas pamatā, proti, brīvība, demokrātija, cilvēktiesību ievērošana, kultūru daudzveidība, iecietība un solidaritāte.

(2)

Attiecībā uz objektiem, kas pretendē uz Eiropas mantojuma zīmi, iesniedz projektu, kura īstenošana jāuzsāk ne vēlāk kā līdz tā gada beigām, kad tiek piešķirta zīme, un kurā iekļauj šādus elementus: — veidot izpratni par objekta nozīmi Eiropas mērogā, konkrēti, nodrošinot atbilstošus informācijas sniegšanas pasākumus, informatīvas zīmes un apmācot personālu; — rīkot izglītojošus pasākumus (īpaši jauniešiem), kas uzlabo izpratni par Eiropas kopīgo vēsturi un tās kopīgo, tomēr atšķirīgo mantojumu, un kas stiprina piederības izjūtu kopējai telpai; — popularizēt daudzvalodību un reģionālo daudzveidību , lietojot vairākas Savienības valodas , kas ir starpkultūru dialoga galvenais elements ; — sadarboties ar to objektu pārvaldītājiem, kuri jau saņēmuši Eiropas mantojuma zīmi ▐; — veicināt objekta savdabību un pievilcību Eiropas mērogā, cita starpā ar jauno informācijas un komunikācijas tehnoloģiju starpniecību ; — nodrošināt, ka objekts ir pieejams ES iedzīvotājiem, vienlaikus pilnībā ievērojot tā viengabalainību. Mākslas un kultūras procesu (piemēram, pasākumus, festivālus, radošos namus ), kas sekmē Eiropas kultūras darbinieku, mākslinieku un krājuma mobilitāti, rosina kultūru dialogu un palīdz veidot saikni starp mantojumu un mūsdienu jaunradi un radošumu, organizēšana ir atbalstāma, ja tas iespējams, ņemot vērā objekta specifiku.

(3)

Kandidāti uz zīmi iesniedz vadības plānu, kurā tie apņemas īstenot šādus elementus: — nodrošināt objekta pienācīgu pārvaldību; — nodrošināt objekta aizsardzību un tā nodošanu nākamajām paaudzēm saskaņā ar attiecīgajām aizsardzības sistēmām; — nodrošināt uzņemšanas telpu kvalitāti, piemēram, vēsturisku izklāstu, informāciju apmeklētājiem, informatīvas zīmes utt.; — nodrošināt objekta pieejamību pēc iespējas plašai sabiedrībai , tostarp vecāka gadagājuma personām un personām ar invaliditāti, piemēram, pielāgojot objektu vai apmācot personālu un izmantojot internetu ; — īpašu uzmanību pievērst jauniešiem, konkrēti, dodot tiem privileģētu piekļuvi objektam; — reklamēt objektus kā tūrisma galamērķus, vienlaicīgi ierobežojot iespējamās negatīvās sekas, kas bojā objektus vai to vidi ; — izveidot saskaņotu un visaptverošu saziņas stratēģiju, kurā uzsvērta objekta nozīme Eiropas mērogā; — nodrošināt, ka pārvaldības plāns ir cik vien iespējams videi labvēlīgs ▐.

8. pants

Eiropas neatkarīgo ekspertu žūrija

1.   Eiropas neatkarīgo ekspertu žūriju (turpmāk “Eiropas žūrija”) izveido, lai tā veiktu atlasi un pārraudzības procedūras Eiropas līmenī. Tā nodrošina, lai kritērijus piemērotu vienādi visās iesaistītajās dalībvalstīs.

2.   Eiropas žūrijā ir 13 locekļi . Četrus locekļus izvirza Eiropas Parlaments, četrus – Padome, četrus – Komisija un vienu – Reģionu komiteja saskaņā ar attiecīgajām procedūrām . Eiropas žūrijas locekļi izrauga priekšsēdētāju.

3.   Eiropas žūrijas locekļi ir neatkarīgi eksperti. Šiem ekspertiem ir ievērojama pieredze un zināšanas ▐ jomās, kas saistītas ar Eiropas mantojuma zīmes mērķiem. Iestādes, kas izvirza ekspertu kandidātus, iespēju robežās mēģina nodrošināt to attiecīgo zināšanu jomu papildināmības principu un proporcionālu pārstāvību no ģeogrāfiskā viedokļa.

4.   Eiropas žūrijas locekļus ieceļ uz trim gadiem. Atkāpjoties no iepriekšminētā, pirmajā gadā, kad spēkā ir šis lēmums, Komisija izvirza četrus ekspertus uz vienu gadu, Eiropas Parlaments izvirza četrus ekspertus un Reģionu komiteja vienu ekspertu uz diviem gadiem, savukārt Padome izvirza četrus ekspertus uz trim gadiem.

5.    Eiropas žūrijas locekļi deklarē ikvienu interešu konfliktu vai iespējamo interešu konfliktu attiecībā uz kādu konkrētu objektu. Ja šāda deklarācija tiek sniegta vai ja šāds interešu konflikts kļūst zināms, ▐ žūrijas loceklis nepiedalās minētā objekta vai citu objektu vērtēšanā , kas atrodas tajā pašā dalībvalstī .

6.   Visus Eiropas žūrijas ziņojumus, ieteikumus un paziņojumus publisko.

9. pants

Pieteikuma veidlapa

▐ Komisija izveido vienotu pieteikuma veidlapu, pamatojoties uz atlases kritērijiem, kas noteikti 7. pantā, un to izmanto attiecībā uz visiem objektiem, kas pretendē uz zīmes piešķiršanu. Atlasē ņems vērā tikai tos pieteikumus, kas iesniegti, izmantojot oficiālo pieteikuma veidlapu.

10. pants

Priekšatlase valsts līmenī

1.   Dalībvalstis ciešā sadarbībā ar vietējām un reģionālajām varas iestādēm atbild par Eiropas mantojuma zīmes kandidātobjektu priekšatlasi.

2.   Katra dalībvalsts drīkst priekšatlasē izvirzīt ne vairāk kā divus objektus reizi divos gados saskaņā ar pielikumā iekļauto kalendāru. ▐

3.   Katra dalībvalsts izveido savas kandidātobjektu priekšatlases procedūras un kalendāru, ievērojot subsidiaritātes principu un nodrošinot, lai administratīvie pasākumi būtu pēc iespējas vienkārši un elastīgi. Dalībvalstis informē Komisiju par priekšatlases rezultātiem vēlākais priekšatlases procedūras gada 1. martā .

4.    Priekšatlase notiek saskaņā ar 7. pantā izklāstītajiem kritērijiem , un tajā izmanto 9. pantā minēto pieteikuma veidlapu.

5.     Komisija publicē priekšatlasē izvēlēto objektu pilnu sarakstu un informē par to Eiropas Parlamentu, Padomi un Reģionu komiteju.

11. pants

Galīgā atlase Savienības līmenī

1.   Komisija atbild par Eiropas mantojuma zīmes kandidātobjektu galīgo atlasi, un to veic Eiropas žūrija.

2.   Eiropas žūrija izvērtē priekšatlasē izvirzīto objektu pieteikumus un atlasa vismaz vienu objektu no katras dalībvalsts. Vajadzības gadījumā var pieprasīt papildu informāciju un apmeklēt objektus.

3.    Galīgā atlase notiek saskaņā ar 7. pantā izklāstītajiem kritērijiem , un tajā izmanto 9. pantā minēto pieteikuma veidlapu.

4.   Eiropas žūrija sniedz ziņojumu par priekšatlasē izvirzītajiem objektiem vēlākais priekšatlases procedūras gada 15. decembrī . Šajā ziņojumā iekļauj ieteikumu par Eiropas mantojuma zīmes piešķiršanu un pamatojumu attiecībā uz tiem objektiem, kas netika iekļauti galīgajā sarakstā.

5.   Kandidāti, kas netika iekļauti galīgajā sarakstā, var nākamajos gados iesniegt jaunu pieteikumu priekšatlasei valsts līmenī.

12. pants

Starptautiski objekti

1.   Šajā lēmumā “starptautiski objekti” ir šādi objekti:

—	vairāki objekti, kas atrodas dažādās dalībvalstīs un ir saistīti ar vienu konkrētu tematu, lai varētu iesniegt kopīgu pieteikumu;

—	viens konkrēts objekts, kas ģeogrāfiski atrodas vismaz divu dalībvalstu teritorijā.

2.   Starptautisku objektu pieteikumos ievēro to pašu procedūru, ko piemēro citiem objektiem. Tos iepriekš atlasa visas iesaistītās dalībvalstis , izvēloties maksimāli to divus objektus, kā noteikts 10. pantā. Attiecībā uz starptautiskiem objektiem viens no tiem tiek izvēlēts kā koordinējošais objekts, kas veidos vienoto kontaktpunktu ar Komisiju. Saistībā ar koordinējošo objektu laikus tiek sniegta informācija par starptautisko kandidātobjektu visām dalībvalstīm, nodrošinot, ka tiek iesaistīti visi attiecīgie objekti visā Savienībā. Visi objekti, kas veido starptautisko objektu, atbilst 7. pantā noteiktajiem kritērijiem un attiecība uz tiem tiek aizpildīts 9. pantā minētais pieteikums.

Īpaši jāapspriež starptautiski objekti, kuri veicina Eiropas pārrobežu mantojuma būtības izplatīšanu un kuriem ir materiāla vai nemateriāla simboliska nozīme.

3.   Ja starptautisks objekts atbilst visiem 7. pantā izklāstītajiem kritērijiem, tam dod priekšroku galīgajā atlasē.

4.     Ja kāds no objektiem, kas veido starptautisku objektu, vairs neatbilst 7. pantā noteiktajiem kritērijiem vai pieteikumā norādītajām saistībām, piemēro 15. pantā noteikto procedūru.

13. pants

Izvirzīšana

1.   Komisija oficiāli izvirza objektus, kuriem piešķir Eiropas mantojuma zīmi nākamajā gadā pēc atlases procedūras, pienācīgi ņemot vērā Eiropas žūrijas ieteikumu. Komisija informē Eiropas Parlamentu , Padomi un Reģionu komiteju par pieņemtajiem lēmumiem .

2.   Eiropas mantojuma zīmi objektiem piešķir ▐ uz neierobežotu laiku, ievērojot 14. un 15. pantā izklāstītos nosacījumus un atkarībā no tā, vai rīcība turpinās.

3.     Eiropas mantojuma zīmes piešķiršana nav saistīta ar pienākumiem pilsētplānošanā, juridiskajā jomā, ne arī ainavas veidošanā, mobilitātes vai arhitektūras ziņā. Piemērojami ir vienīgi vietējie noteikumi.

14. pants

Pārraudzība

1.   Katru objektu, kam piešķirta Eiropas mantojuma zīme, regulāri pārrauga, lai nodrošinātu, ka tas joprojām atbilst 7. pantā noteiktajiem kritērijiem un tiek ievērotas visas pieteikumā paredzētās saistības.

2.   Dalībvalstis atbild par to teritorijā esošo objektu pārraudzību. Dalībvalstis ievāc visu vajadzīgo informāciju un katru ceturto gadu sagatavo detalizētu ziņojumu saskaņā ar pielikumā iekļauto kalendāru.

3.   Ziņojumu nosūta Komisijai un iesniedz izskatīšanai Eiropas žūrijā vēlākais pārraudzības procedūras gada 1. martā .

4.   Eiropas žūrija sniedz ziņojumu par situāciju attiecīgās dalībvalsts objektos, kas saņēmuši zīmi, vēlākais pārraudzības procedūras gada 15. decembrī , un vajadzības gadījumā ziņojumā iekļauj ieteikumus, kas jāņem vēra nākamajā pārraudzības periodā.

5.   Komisija pēc apspriešanās ar Eiropas žūriju nosaka kopīgus rādītājus, lai dalībvalstis varētu nodrošināt saskaņotu pieeju pārraudzības procedūrai.

15. pants

Zīmes anulēšana

1.   Ja Eiropas žūrija konstatē, ka konkrēts objekts vairs neatbilst 7. pantā noteiktajiem kritērijiem vai ka tas vairs neievēro visas pieteikumā paredzētās saistības, tā ar Komisijas starpniecību sāk sarunas ar attiecīgo dalībvalsti ar mērķi veikt vajadzīgos objekta pielāgojumus.

2.   Ja vajadzīgie objekta pielāgojumi nav veikti 18 mēnešus pēc pārrunu sākuma, Eiropas žūrija informē Komisiju. Paziņojumā iekļauj pamatojumu, kā arī ieteikumu stāvokļa uzlabošanai.

3.   Ja ieteikumi nav īstenoti pēc atkārtota 18 mēnešu laikposma, Eiropas žūrija sniedz ieteikumu anulēt attiecīgajam objektam piešķirto Eiropas mantojuma zīmi.

4.   Galīgo lēmumu par Eiropas mantojuma zīmes anulēšanu pieņem Komisija , pienācīgi ņemot vērā Eiropas žūrijas ieteikumu . Komisija par to informē Eiropas Parlamentu , Padomi un Reģionu komiteju .

5.   Eiropas žūrijas paziņojumus un ieteikumus publisko.

6.     Jebkurā laikā var izvēlēties atteikties no objektiem piešķirtās Eiropas mantojuma zīmes. Šādā gadījumā to paziņo attiecīgajai dalībvalstij, kas savukārt informē Komisiju. Komisija pieņem lēmumu par Eiropas mantojuma zīmes anulēšanu un par to informē Eiropas Parlamentu, Padomi un Reģionu komiteju.

16. pants

Praktiskie pasākumi

1.   Komisija īsteno Savienības rīcību “Eiropas mantojuma zīme”. Konkrēti tā:

—	nodrošina rīcības vispārēju saskaņotību un kvalitāti;

—	nodrošina koordināciju starp dalībvalstīm un Eiropas žūriju;

—	ņemot vērā 3. pantā noteiktos mērķus un saskaņā ar 7. pantā noteiktajiem kritērijiem, izstrādā norādes , lai palīdzētu atlases un pārraudzības procedūru īstenošanā , kā arī pieteikuma veidlapu aizpildīšanā ;

—	atbalsta Eiropas žūriju.

2.   Komisija atbild par saziņu saistībā ar Eiropas mantojuma zīmi un par tās atpazīstamību Eiropas Savienības līmenī, īpaši izveidojot un uzturot konkrētu tīmekļa vietni un jaunu logo, veicinot objekta savdabību un pievilcību Eiropas mērogā, piemēram, izmantojot iespējas, ko sniedz jaunās tehnoloģijas un digitālie un interaktīvie līdzekļi, un veidojot sinerģijas ar citām Eiropas iniciatīvām. Visi 8. panta 6. punktā, 10. panta 5. punktā un 15. panta 5. punktā minētās Eiropas žūrijas paziņojumi un ieteikumi tiek publiskoti šajā tīmekļa vietnē.

3.   Komisija sekmē sadarbības tīklu veidošanu starp objektiem, kas saņēmušu zīmi.

4.   Eiropas žūrijas izmaksas un 2. un 3. punktā minētās darbības sedz ar finanšu līdzekļiem, kas paredzēti 18. pantā.

17. pants

Novērtējums

1.   Komisija nodrošina Eiropas mantojuma zīmes rīcības ārēju un neatkarīgu novērtējumu. Šādu novērtējumu veic katru sesto gadu saskaņā ar pielikumā iekļauto kalendāru, un tajā izskata visus elementus, tostarp rīcības īstenošanai izmantoto procedūru efektivitāti, objektu skaitu, ģeogrāfiskās robežas un rīcības ietekmi, kā to iespējams uzlabot un to, vai Eiropas mantojuma zīmes rīcība būtu jāturpina.

2.   Komisija sešu mēnešu laikā pēc novērtējuma pabeigšanas sniedz ziņojumu par šo novērtējumu Eiropas Parlamentam un Padomei , vajadzības gadījumā pievienojot tam attiecīgus priekšlikumus .

▐

18. pants

Finanšu noteikumi

1.   Šīs rīcības īstenošanai laikposmā no 2011. gada 1. janvāra līdz 2013. gada 31. decembrim paredzētais finansējums ir EUR 1 350 000.

2.   Gada apropriācijas piešķir budžeta lēmējinstitūcija atbilstīgi daudzgadu finanšu shēmai.

19. pants

Stāšanās spēkā

Šis lēmums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

---

(1)  OV C 267, 1.10.2010., 52. lpp.

(2)  Eiropas Parlamenta 2010. gada 16. decembra nostāja.

(3)  OV C 319, 13.12.2008., 11. lpp.

(4)  COM(2007)0242.