a)

atzīst, ka, uzticot atbildību par civilās aizsardzības un humānās palīdzības pienākumiem vienam humānās palīdzības un reaģēšanas krīzes situācijās komisāram, Komisijā tiek uzlabota sinerģija un palielināta ES vispārējās reaģēšanas uz katastrofām saskanība;

b)

aicina Komisijas Humānās palīdzības ģenerāldirektorātā pilnīgāk integrēt civilās aizsardzības un humānās palīdzības darba metodes, saglabājot to atšķirīgās īpašības, bet nošķirot to uzdevumus un pilnvaras, lai maksimāli palielinātu sinerģiju un papildināmību un uzlabotu efektivitāti; vēl aicina katastrofu seku novēršanā iesaistīto militāro un civilo personālu, kā arī humānās palīdzības sniedzējus savā darbībā ievērot neitralitātes, neatkarības un objektivitātes principu;

c)

atkārtoti norāda, ka civilās aizsardzības resursi humanitāro krīžu situācijās būtu jāizmanto, pamatojoties uz konkrētajām vajadzībām, un tiem būtu jāpapildina sniegtā humānā palīdzība atbilstīgi Eiropas Konsensam par humāno palīdzību (Oslo Pamatnostādnēm), lai nodrošinātu atbilstību neitralitātes, cilvēcīguma, objektivitātes un neatkarības humānajiem principiem;

d)

uzstāj, ka ES palīdzība dabas vai cilvēka izraisītas katastrofu gadījumā būtu jāvērš uz to, lai, cik viens iespējams, palīdzētu vietējai ekonomikai, piemēram, iepērkot vietēji vai reģionā ražotus pārtikas produktus, kā arī nodrošinot lauksaimniekiem nepieciešamos materiālus, lai viņi spētu atjaunot lauku ekonomiku;

e)

aicina Padomi un Komisiju precizēt pasākumus, kuru mērķis ir uzlabot sadarbību un koordināciju starp Eiropas Ārējās darbības dienestu un Komisiju, vadot plaša mēroga palīdzības darbības pēc katastrofām, kas notikušas ārpus Eiropas Savienības teritorijas;

f)

ierosina koordinēšanu veikt attiecīgajās vietās, sadarbojoties ar skartās valsts valdību un izmantojot tur atrodošos ES un dalībvalstu pārstāvjus, lai nodrošinātu mērķtiecīgu un kompetentu atbalstu skartajiem apvidiem;

g)

mudina Padomi palielināt ES iespējas reaģēt uz katastrofām kā svarīgu prioritāti, jo īpaši ņemot vērā diskusijas par ES civilās aizsardzības spēku izveidošanu, un ņemt vērā Eiropas Parlamenta vairākkārtējos pieprasījumus par to, ka ir jāīsteno priekšlikumi, kas ierosināti 2006. gadā sagatavotajā M. Barnier ziņojumā;

h)

aicina nekavējoties izveidot ES civilās aizsardzības spēkus, kuriem ir jānodrošina visi nepieciešamie tehnoloģiskie un tehniskie resursi;

i)

ņemot vērā pēc dabas katastrofas veicamos pasākumus, vēl aicina labāk koordinēt humānās palīdzības aģentūru, dalībvalstu civilās aizsardzības mehānismu un Humānās palīdzības ģenerāldirektorāta, kā arī jebkādu turpmāko Eiropas civilās aizsardzības spēku darbību;

j)

mudina Komisiju kopīgi ar saņēmējvalstu valdībām, vietējām iestādēm un pilsoniskās sabiedrības organizācijām izstrādāt programmas, kā attiecīgajās kopienās palielināt katastrofu novēršanas un reaģēšanas ārkārtējās situācijās pārvaldības iespējas;

k)

mudina Padomi saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru pieņemt pasākumus (kuri ir jāierosina Komisijai) ES civilās aizsardzības mehānisma paredzamības un plānošanas spējas uzlabošanai, jo šis mehānisms pagaidām darbojas, pamatojoties uz konkrētām un brīvprātīgām dalībvalstu iemaksām; iesaka, ka šiem pasākumiem varētu pievienot pasākumus, kas jau ir pārbaudīti ES sagatavošanas darbības laikā, tostarp ES līdzekļu piešķiršanu, brīvprātīgu resursu apvienošanu, pašreizējo jaudu un iespējamo scenāriju noteikšanu, turpmākās apmācības darbību sagatavošanu;

l)

vēl aicina pieņemt reālus budžetus, kuros apropriācijas dabas katastrofu seku novēršanai vai humānā palīdzības pasākumu sniegšanai tiku paredzētas, pamatojoties uz iepriekšējo gadu izdevumiem;

m)

uzskata, ka ES civilās aizsardzības spēki būtu jāveido, pamatojoties uz ES civilās aizsardzības mehānismu, optimizējot pieejamos instrumentus, kas tādējādi kļūtu efektīvāki un redzamāki, un pēc brīvprātības principa apvienojot loģistikas un cilvēku resursus saistībā gan ar apmācību par atbalsta sniegšanu katastrofu gadījumos, gan krīžu vadību, lai izstrādātu sagatavošanas darbību iniciatīvas, kas nepieciešamas, lai 24 stundu laikā pēc katastrofas varētu sniegt sākotnējo palīdzību;

n)

iesaka, ka ES civilās aizsardzības spēki jāveido, pamatojoties uz principiem, ka šie spēki:

o)

uzskata, ka, jo īpaši attiecībā uz humānās palīdzības pasākumiem un pamatojoties uz pieredzi, kas gūta intervences pasākumos Haiti un Pakistānā, ES pēc iespējas vairāk ir jādarbojas ANO vadībā, koncentrējoties uz tām jomām, kur tās veiktie intervences pasākumi var dot vislielāko pievienoto vērtību;

p)

uzskata, ka Eiropas civilās aizsardzības spēki varētu būt balstīti uz dažu dalībvalstu brīvprātīgām saistībām nodrošināt iepriekš noteiktus civilās aizsardzības moduļus, kuri ir gatavi nekavējoties iesaistīties ES operācijās, ko koordinētu Uzraudzības un informācijas centrs (UIC), ka vairums no šiem moduļiem, kuri dalībvalstīs jau ir izveidoti un tādējādi neradītu ievērojamus papildu izdevumus, paliktu šo dalībvalstu kontrolē, ka šo moduļu, kuri pašlaik atrodas gatavības režīmā, izvietošana būtu kodols visai ES civilās aizsardzības sistēmai, reaģējot uz katastrofām gan ES, gan ārpus tās;

q)

uzskata, ka ES varētu finansēt civilās aizsardzības papildu moduļus dažām konkrētām vajadzībām, kur ir noteiktas nepilnības un kur Eiropas līmenis radītu papildu vērtību, un uzsver, cik svarīgi ir palielināt finansējumu transportam un gatavības režīmā esošu transporta moduļu izveidošanai;

r)

uzsver nepieciešamību izstrādāt visaptverošu un aktīvu pieeju reaģēšanas pasākumiem katastrofu gadījumos, koordinējot dažādos Savienībai un dalībvalstīm pieejamos rīcības veidus, piemēram, krīžu vadību (civilo un militāro), finansiālo palīdzību un attīstības vai sociālās un vides politikas nostādnes; šajā sakarībā uzskata, ka daudz efektīvāk ir jāvada pāreja no reaģēšanas uz katastrofām uz atjaunošanas darbiem; atgādina par priekšlikumu izveidot Eiropas Brīvprātīgo humānās palīdzības korpusu atbilstīgi Lisabonas līguma noteikumiem (214. panta 5. punkts) un, ņemot vērā to, ka 2011. gads būs Eiropas brīvprātīgo kustības gads, mudina Eiropas Komisiju un Padomi sadarbībā ar Eiropas Parlamentu iespējami īsā laikā izstrādāt noteikumus un procedūras šā korpusa darbībai, jo īpaši ņemot vērā dažu dalībvalstu izrādītās tamlīdzīgās iniciatīvas;

s)

atgādina Padomei, ka, reaģējot uz katastrofu, militārie resursi un iespējas, jo īpaši loģistikai, transporta un infrastruktūras atbalstam humānās palīdzības pasākumos jāizmanto tikai ārkārtas gadījumos kā galējais līdzeklis un tam vienmēr jānotiek atbilstīgi Eiropas konsensam par humāno palīdzību un Oslo Pamatnostādnēm par militārās un civilās aizsardzības resursu izmantošanu;

t)

atzīst, ka atbilstīgi Eiropas Konsensam par humāno palīdzību un Oslo pamatnostādnēm militārās un civilās aizsardzības instrumentus katastrofas seku likvidēšanā vajadzētu izmantot kā “galējo līdzekli”; atgādina, ka militāri līdzekļi apvienojumā ar civilo aizsardzību un humāno palīdzību bieži vien dod nopietnu ieguldījumu reaģēšanas pasākumos katastrofas seku novēršanai, un norāda, ka militāri līdzekļi var būt nepieciešami, lai novērstu kritiskus iespēju trūkumus (jo īpaši saistībā ar stratēģiskiem pārvadājumiem, specializētiem līdzekļiem, smago tehniku un transportu); tādēļ uzsver, ka ir jāizstrādā visaptveroša pieeja un jāuzlabo sinerģija starp civilajām un militārajām iespējām un jānosaka jomas, kurās dalībvalstis var apvienot savus centienus un iespējas ES līmenī, lai dotu ieguldījumu ES veiktajos reaģēšanas pasākumos katastrofas seku novēršanai, kas ir jo īpaši svarīgi ekonomiski grūtos apstākļos;

u)

uzsver, ka ES ir jāveido pastāvīgi pieejamas civilās iespējas, kas darbojas neatkarīgi no militārajām struktūrām, un jānosaka jomas, kurās dalībvalstis var apvienot savus centienus un spējas ES līmenī;

v)

mudina Padomi un Komisiju kopīgi īstenot darbību redzamības plānu, kurā jāiekļauj konkrēti pasākumi, kā palielināt redzamību palīdzībai, ko ES sniedz katastrofu gadījumos;

w)

mudina izmantot Globālās vides un drošības novērošanas sistēmu (GMES), lai uzraudzītu potenciāli iespējamos krīzes reģionus, ļaujot labāk sagatavoties humānā atbalsta sūtīšanai, un uzsver, cik būtiski ir izveidot pārraudzības mehānismu, lai kontrolētu ES centienus un novērtētu sniegto palīdzību;

x)

mudina palielināt pētniecībai paredzēto budžeta daļu un rūpnieciskās jaudas (piemēram, GMES programmas satelītuzņēmumus), lai uzlabotu reaģēšanas uz katastrofām posmus;

y)

aicina Padomi ņemt vērā iepriekš minētos ieteikumus, izvērtējot gaidāmo un Komisijas jau pieteikto paziņojumu par Eiropas Savienības iespēju stiprināšanu, reaģējot uz katastrofām, un izdarot secinājumus par šo paziņojumu;