15.6.2012   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

CE 169/45

—

ņemot vērā 2010. gada 30. novembrī Tripolē pieņemto valstu un valdību vadītāju deklarāciju,

—

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Panāfrikas parlamenta 2010. gada 27. novembra deklarāciju, kas pieņemta pirms augstākā līmeņa sanāksmes,

—

ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienību 177.–181. pantu,

—

ņemot vērā Reglamenta 110. panta 4. punktu,

A.

tā kā Āfrikas un ES partnerība pamatojas uz savstarpēju interesi izmantot kopīgās iespējas;

B.

tā kā Tripoles deklarācijā pausta dažādu valstu vadītāju vēlme nostiprināt pirms trim gadiem izveidotās abu kontinentu stratēģiskās partnerattiecības, lai pārvarētu kopējās problēmas un veicinātu ilgtspējīgu izaugsmi, tādējādi nodrošinot, ka ieguvējas ir gan visas Āfrikas valstis, gan Eiropas valstis;

C.

tā kā ES ir uzņēmusies atbildību nodrošināt lielāko palīdzības daļu attīstības jomā un joprojām ir Āfrikas nozīmīgākā tirdzniecības partnere;

D.

tā kā Āfrika dažādo partnerattiecības, jo īpaši ar lielākajām Āzijas un Latīņamerikas valstīm;

1.

atzinīgi vērtē stratēģiskā rīcības plāna pieņemšanu laika posmam no 2010. līdz 2013. gadam un izveidotās partnerības un pauž cerību, ka tādējādi tiks nodrošināta Kotonū nolīguma un Savienības Vidusjūrai pievienotā vērtība un ka kontinentu attiecībās tiks īstenota vērienīga pieeja;

2.

uzsver, ka Āfrikas un ES kopīgās stratēģijas pamatprincipi būtu jāizstrādā tā, lai atbalstītu jaunattīstības valstu ilgtspējības vajadzības, kas saistītas ar nabadzības apkarošanu, pienācīgu ienākumu un iztikas nodrošināšanu, kā arī ar cilvēka pamattiesību, tostarp sociālo, ekonomisko un vides tiesību, ievērošanu;

3.

pauž cerību, ka tiks ņemta vērā pieredze, kas gūta, pārvarot pirmā rīcības plāna (2008–2010) īstenošanas gaitā radušās grūtības, kā arī sagaida, ka tiks īstenoti nodomi, kas pausti valstu un valdību vadītāju pieņemtajā galīgajā deklarācijā;

4.

norāda, ka būtu jārod iespēja, lai privātais sektors un pilsoniskā sabiedrība, jo īpaši Āfrikā, varētu sniegt daudz efektīvāku ieguldījumu stratēģijā, nekā tas bijis līdz šim;

5.

atzīst arī to, ka izaugsmei un attīstībai svarīgs ir reģionālās integrācijas aspekts, un jo īpaši uzsver Tripoles deklarācijā pausto apņemšanos ciešā sadarbībā ar reģionālajām organizācijām veidot Āfrikas miera un drošības sistēmu;

6.

atzinīgi vērtē sasniegumus, ieviešot Āfrikas miera un drošības sistēmu, kas paredzēta, lai risinātu miera un drošības problēmas Āfrikas kontinentā; šajā sakarībā uzsver, ka ir svarīgi nodrošināt paredzamu un ilgtspējīgu finansējumu miera atbalsta operācijām Āfrikā, kā arī uzsver nepieciešamību palielināt vietējo iedzīvotāju spējas pārvarēt sarežģījumus un apņemšanos aizsargāt civiliedzīvotājus bruņotu konfliktu gadījumā;

7.

uzskata, ka konfliktu novēršanas politika ir būtisks miera saglabāšanas priekšnosacījums un ka vajadzētu pievērst uzmanību konfliktu strukturālajiem cēloņiem, ieviešot ilgstošas attīstības politiku, lai apmierinātu Āfrikas iedzīvotāju pamatvajadzības, cīnītos pret bezdarbu, sociālo un ekonomisko;

8.

uzskata, ka nesen pieņemtais ASV likums par “konfliktu izrakteņiem” ir nozīmīgs solis cīņā pret izrakteņu nelikumīgu ieguvi Āfrikā, kas veicina pilsoņkaru un konfliktus; uzskata, ka Komisijai un Padomei vajadzētu ierosināt līdzīgus priekšlikumus, lai nodrošinātu ES tirgū ievesto izrakteņu izsekojamību, vienlaikus ņemot vērā Ieguves rūpniecības pārredzamības iniciatīvu (IRPI);

9.

aicina ES un Āfrikas Savienību (ĀS) kopīgiem spēkiem risināt tādus svarīgus kopējus jautājumus kā politiskās krīzes novēršana un atbalsts ekonomikas pārvaldībai, lai izveidotu kopīgas pārvaldības programmas, izmantojot jaunizveidoto platformu dialogam par pārvaldību un cilvēktiesībām;

10.

atzinīgi vērtē Āfrikas un ES valstu kopīgo apņemšanos ievērot pamatprincipus, tostarp cilvēktiesību, demokrātijas principu un tiesiskuma ievērošanu un jebkādu terorisma izpausmju nosodīšanu;

11.

atzīmē, ka valstu un valdību vadītāji savā deklarācijā norāda, ka viņu nostāja jautājumā par cilvēktiesību aizsardzību abos kontinentos ir vienota; uzsver šo tiesību universāluma principu, kas jo īpaši jāievēro, veicot plānotos pasākumus saskaņā ar partnerību demokrātiskas pārvaldības un cilvēktiesību jomā;

12.

pauž dziļu nožēlu par to, ka pretēji vairākkārtējiem solījumiem ievērot demokrātisku pārvaldību un cilvēktiesības Robert Mugabe tika uzaicināts uz Āfrikas un ES trešo augstākā līmeņa sanāksmi un aktīvi tajā piedalījās; prasa, lai turpmāk visi dalībnieki ieņemtu stingru politisku nostāju, tādējādi nododot skaidru ziņu par mūsu ciešo ticību tiesiskumam un demokrātijai;

13.

aicina īstenot visus pasākumus, kas pieņemti saskaņā ar dažādo partnerību noteikumiem, nediskriminējot nevienu personu dzimuma, rases, etniskās izcelsmes, reliģijas vai pārliecības, invaliditātes, vecuma vai seksuālās orientācijas dēļ un neizturoties diskriminējoši pret cilvēkiem, kas slimo ar HIV vai AIDS;

14.

atbalsta Panāfrikas parlamenta aicinājumu visām Āfrikas Savienības dalībvalstīm ratificēt Āfrikas Savienības Demokrātijas, vēlēšanu un pārvaldības hartu;

15.

uzsver Eiropadomes priekšsēdētāja Herman Van Rompuy aicinājumu Āfrikas valstu vadītājiem atbalstīt Starptautisko Krimināltiesu (ICC) un “pilnībā ievērot principu par cīņu pret nesodāmību”;

16.

mudina ES un ĀS apņemties kopīgiem spēkiem panākt labāku Āfrikas un Eiropas valstu sadarbību attiecīgās starptautiskās organizācijās, tostarp ANO;

17.

atzinīgi vērtē ES un ĀS vienošanos iesaistīties politiskajā dialogā, lai rastu risinājumus kopējām problēmām, kas saistītas ar ekonomisko partnerattiecību nolīgumiem; atzīst, ka reģionālajai integrācijai, tirdzniecībai un ieguldījumiem ir būtiska nozīme, lai panāktu ekonomisko stabilitāti un ilgtspējīgu izaugsmi;

18.

mudina ES un ĀS sadarboties jautājumā par izejvielu ilgtspējīgu izmantošanu, jo īpaši pievēršoties veiktspējas palielināšanai, pārvaldībai, infrastruktūras attīstībai, ieguldījumiem, zināšanām un iemaņām ģeoloģijā un ieguves rūpniecībā noslēgto līgumu pārredzamībai; šajā sakarībā aicina īstenot videi nekaitīgu un sociālajā ziņā ilgtspējīgu izejvielu izmantošanas politiku, no kuras labumu gūtu vietējie iedzīvotāji;

19.

mudina visas Āfrikas Savienības dalībvalstis veicināt tiesiskā regulējuma un fiskālās sistēmas izveidi, kam ir būtiska nozīme ekonomiskās izaugsmes stimulēšanā un ārvalstu tiešo ieguldījumu piesaistīšanā, no vienas puses, un korupcijas izskaušanā un birokrātijas un administratīvu kļūmju likvidēšanā, no otras puses;

20.

mudina Āfrikas un Eiropas valstu vadītājus ievērot Tripolē doto solījumu un izmantot stratēģiju kā līdzekli, lai veicinātu Āfrikas starpkontinentālo tirdzniecību, tostarp uzlabojot to atbalsta pasākumu kopumu, kas paredzēti reģionālajām ekonomikas kopienām un infrastruktūras uzlabošanai visā Āfrikas kontinentā;

21.

norāda, ka ir svarīgi atjaunot Eiropas Savienības valstu apņemšanos Tūkstošgades attīstības mērķu izpildei līdz 2015. gadam piešķirt līdzekļus 0,7 % apmērā no to IKP, ja ir vēlme sasniegt šos mērķus līdz 2015. gadam;

22.

jo īpaši centīsies panākt, lai Tūkstošgades attīstības mērķu izpilde būtu galvenais uzdevums, īstenojot ikvienu partnerību;

23.

atgādina, ka, lai sasniegtu Tūkstošgades attīstības mērķus, ir ārkārtīgi svarīgi veikt īpašus pasākumus saistībā ar tādām politikas jomām kā jauno māmiņu, jaundzimušo un bērnu veselības aprūpe, dzimumu līdztiesība, izglītība, zemes apsaimniekošana, ilgtspējīga attīstība, ūdens un sanitārijas pieejamība un cilvēki ar invaliditāti; mudina turpināt programmu īstenošanu izglītības un veselības aprūpes jomā;

24.

uzsver, ka ir svarīgi garantēt nodrošinātību ar pārtiku visā Āfrikā un ka ir nepieciešami ilgtspējīgi uzlabojumi Āfrikas lauksaimniecības un zivsaimniecības nozarēs, jo īpaši attiecībā uz sīksaimniecībām, kas nodarbojas ar lauksaimniecību un zivsaimniecību;

25.

atgādina, ka lauksaimniecībai ir noteicoša loma Āfrikas valstu tautsaimniecībā; tādēļ uzsver, ka svarīga nozīme ir sanitāro un fitosanitāro standartu saskaņošanai, kā arī Āfrikas lauksaimniecības nozares veiktspējas palielināšanai;

26.

pauž nožēlu par to, ka augstākā līmeņa sanāksmē netika apspriesta dažu valdības atbalstīto ārvalstu ieguldītāju pašreiz veiktā lauksaimniecības zemes iegāde Āfrikā, kas, ja to neveic pienācīgi, vietējā mērogā var apdraudēt nodrošinātību ar pārtiku un izraisīt nopietnas ilgtermiņa sekas;

27.

uzskata, ka Āfrikas un ES valstu vadītājiem būtu jāapliecina patiesa apņemšanās izveidot mehānismu, lai novērstu kapitāla nelikumīgu aizplūšanu un izvairīšanos no nodokļu maksāšanas, veicināt pilnīgu pārredzamību un pārskatu sniegšanu par valstīm un pastiprināt starptautisku spiedienu uz visām jurisdikcijām, kuras varētu pieļaut izvairīšanos no nodokļu maksāšanas Āfrikā;

28.

uzskata, ka atjaunojamiem enerģijas avotiem ir liela nozīme Āfrikas tautsaimniecības un sociālajā attīstībā, un uzsver priekšsēdētāja J. M. Barroso aicinājumu īstenot Āfrikā zaļo revolūciju enerģētikas jomā;

29.

atzinīgi vērtē Āfrikas un ES sadarbības programmu atjaunojamās enerģijas jomā un politiskos mērķus, par kuriem tika panākta vienošanās Vīnē 2010. gada septembrī augsta līmeņa sanāksmē par enerģiju un kuri jāizpilda līdz 2020. gadam, kā arī to, ka vēl 100 miljoniem Āfrikas iedzīvotāju tiks nodrošināta modernu un ilgtspējīgu energopakalpojumu pieejamība, divkāršota pārrobežu elektrosavienojumu jauda Āfrikā, divkārt palielināta dabasgāzes izmantošana Āfrikā, palielināta atjaunojamās enerģijas izmantošana Āfrikā un uzlabota visu nozaru energoefektivitāte Āfrikā;

30.

aicina ES un ĀS apvienot centienus, lai samazinātu emisiju, kas rodas atmežošanas un mežu degradācijas dēļ;

31.

atgādina ES apņemšanos laika posmā no 2010. līdz 2012. gadam piešķirt EUR 7,2 miljardus klimata pārmaiņu jomā tūlītēji īstenojamiem projektiem un iniciatīvām, kuru lielākā daļa ir paredzēta Āfrikai;

32.

uzsver, ka klimata pārmaiņas vissmagāk ietekmē tieši pasaules nabadzīgākos iedzīvotājus, un aicina visus dalībniekus atbalstīt jaunattīstības valstis centienos pielāgoties klimata pārmaiņu radītajai ietekmei un veicināt zemas oglekļa emisijas, lai izskaustu nabadzību;

33.

norāda, ka panākt progresu jautājumā par klimata pārmaiņām ir būtiski, lai risinātu nabadzības problēmas, un šajā sakarībā uzsver ārkārtīgi lielās iespējas, ko dod tādi dabas resursi kā saule, vējš, upes un plūdmaiņas, proti, resursi, kuri Āfrikas valstīs bieži vien atrodami neierobežotā pārpilnībā;

34.

secina, ka migrācijai tiešām var būt pozitīva ietekme, un uzstāj, ka ir nepieciešama kopēja stratēģija, nosakot laika grafiku un mērķtiecīgus projektus nelegālās migrācijas negatīvo seku mazināšanai;

35.

atgādina par visu dalībnieku apņemšanos veidot vairāk un labākas darbavietas, veicinot ilgtspējīgu un iekļaujošu izaugsmi;

36.

atzinīgi vērtē lielāka atbalsta sniegšanu pašreizējām programmām saistībā ar studentu un mācībspēku mobilitāti, kā arī tādām iniciatīvām kā Panāfrikas Universitāte un izglītības struktūru un programmu pielāgošana;

37.

uzskata, ka Āfrikas lielākā problēma ir intelektuālā darbaspēka emigrācija un ka būtu jārod spēcīgi stimuli, lai speciālisti, kas atstājuši valsti, vēlētos atgriezties un likt lietā iegūtās zināšanas savā dzimtajā zemē;

38.

atzinīgi vērtē to, ka ir sākts amatpersonu un ministru augsta līmeņa dialogs zinātnes un tehnoloģiju politikas jomās, lai stiprinātu zinātniskās un tehnoloģiskās sadarbības sistēmu, tādējādi paātrinot iekļaujošu ekonomisko izaugsmi un sociālo attīstību Āfrikā;

39.

norāda, ka Sudāna nav pārstāvēta, jo šīs valsts iestādes uzskata, ka tām nav jāievēro valstu un valdību vadītāju pieņemtā Tripoles deklarācija, un izsaka vēlmi pārliecināties, vai ir īstenoti visi 2005. gada Miera nolīguma noteikumi, kā noteikts minētajā deklarācijā, un tādēļ 2011. gada janvārī ir paredzēts referendums, lai Dienvidsudānas iedzīvotāji varētu izšķirt savas valsts likteni;

40.

pauž nožēlu, ka ES un Āfrikas augstākā līmeņa sanāksmē nevarēja piedalīties daži lielāko ES dalībvalstu un šo valstu valdību vadītāji;

41.

pauž nožēlu, ka Āfrikas un ES kopīgā stratēģija nav papildināta ar finansēšanas plānu; atkārtoti aicina iekļaut ES budžetā EAF, lai varētu īstenot parlamentāro uzraudzību saistībā ar to, kā tiek īstenoti dažādi ES finanšu instrumenti, kurus izmanto, veidojot dažādas partnerības;

42.

pauž cerību, ka ministriju struktūras vairāk iesaistīsies stratēģijas īstenošanā;

43.

prasa Panāfrikas parlamentam un Eiropas Parlamentam būt spējīgiem īstenot to uzraudzības pienākumus, īstenojot stratēģisko rīcības plānu;

44.

aicina visu Āfrikas un ES valstu parlamentus rūpīgi izskatīt stratēģisko plānu un apspriest to;

45.

uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju ES un ĀS padomēm un komitejām, Savienības augstajai pārstāvei ārlietās un drošības politikas jautājumos, dalībvalstu valdībām un parlamentiem, ĀKK un ES Apvienotajai parlamentārajai asamblejai un Panāfrikas parlamentam.