(1)

Padomes 2002. gada 23. jūlija Regulas (EK) Nr. 1407/2002 par valsts atbalstu ogļu rūpniecībai termiņš beidzas 2010. gada 31. decembrī.

(1)

Padomes Regulas (EK) Nr. 1407/2002 (2002. gada 23. jūlijs) par valsts atbalstu ogļu rūpniecībai termiņš beidzas 2010. gada 31. decembrī , un, ja netiks pieņemts jauns tiesiskais regulējums, kas paredzēs dažus īpašus valsts atbalsta veidus ogļu rūpniecībai arī pēc šā datuma, dalībvalstis varēs piešķirt šādu atbalstu, vienīgi ievērojot ierobežojumus, kas noteikti vispārīgajos valsts atbalsta noteikumos, kurus piemēro visām nozarēm .

(1a)

Ogles tiek izmantotas ne tikai kā degviela, bet arī kā izejviela ķīmiskajā rūpniecībā, un šajā ziņā to nozīme nākotnē palielināsies.

(1b)

Savienības slēgtajās ogļraktuvēs neiegūtie ogļu apjomi tiks kompensēti ar ievestajām oglēm, tādējādi Savienība tiks apgādāta ar trešās valstīs iegūtām oglēm.

(2)

Subsidēto ogļu mazais īpatsvars vispārējā enerģētikas kopainā vairs neattaisno šo subsīdiju saglabāšanu, lai nodrošinātu energoapgādi Eiropas Savienības līmenī .

(2)

Tā kā subsidēto ogļu īpatsvars Savienības vispārējā enerģētikas kopainā ir neliels , subsīdijas ogļu rūpniecībai tikai nedaudz palīdz izlīdzināt energoapgādes pārtraukumus . Turklāt valsts atbalsta ogļu nozarei līmenis pašlaik ir tik neliels, ka tas nevar radīt konkurences traucējumus. Minimāls ogļu ražošanas līmenis Savienībā saglabātu pieeju iekšzemes atradnēm stratēģisko rezervju vajadzībām.

(2a)

Beidzoties Regulas (EK) Nr. 1407/2002 darbības termiņam, vairākas dalībvalstis būs spiestas īsā laikā slēgt to teritorijā esošās ogļraktuves un novērst šā procesa sekas sociālā un reģionālā aspektā.

(2b)

Sakarā ar raktuvju slēgšanas ļoti nopietnajām sociāli ekonomiskajām sekām, jo īpaši reti apdzīvotos reģionos, vajadzētu apsvērt iespēju, ka turpmāko gadu budžetos būtu paredzēts sniegt mērķtiecīgu atbalstu no ES struktūrfondiem, turklāt to vajadzētu darīt pat tad, ja attiecīgie reģioni atrodas dalībvalstīs, kurās ir mazāk ekonomisku problēmu.

(2c)

Līguma par Eiropas Savienības darbību 194. panta 2. punkts nosaka, ka dalībvalstīm ir tiesības paredzēt nosacījumus savu energoresursu izmantošanai, izvēlēties starp dažādiem energoavotiem, kā arī noteikt savas energoapgādes struktūru.

(3)

Eiropas Savienības politikas atjaunojama un zemāka oglekļa satura fosilā kurināmā izmantošanas veicināšanai enerģijas ražošanā nepamato nebeidzamu atbalstu nekonkurētspējīgām ogļraktuvēm. Tādēļ nedrīkst bezgalīgi turpināt to atbalsta kategoriju sniegšanu, kurus atļauj Regula (EK) Nr. 1407/2002 .

(3)

Saistībā ar Savienības politikas virzieniem atjaunojama un zemāka oglekļa satura fosilā kurināmā izmantošanas atbalstam enerģijas ražošanā , dalībvalstīm vajadzētu iesniegt plānu, lai veiktu pasākumus ar mērķi samazināt ogļu izmantošanas ietekmi uz vidi, piemēram, energoefektivitātes, atjaunojamo energoresursu un oglekļa dioksīda uztveršanas un uzglabāšanas jomā . Tas attiecas uz visiem ogļu un visiem resursu veidiem. Vajadzētu atzīt, ka subsidētu ogļu aizstāšana ar nesubsidētām oglēm nenodrošina pozitīvu ietekmi uz vidi.

(3a)

Ņemot vērā vietējo energoresursu trūkumu Savienībā, atbalstu ogļu ražošanas nozarei pamato Savienības politika, ar kuru veicina atjaunojamos enerģijas avotus un tāda fosilā kurināmā izmantošanu enerģijas ražošanā, kurā ir zemāks oglekļa saturs. Nevajadzētu bezgalīgi turpināt atbalsta sniegšanu kategorijās, kuras paredzētas Regulā (EK) Nr. 1407/2002. Tomēr katrā ziņā vajadzētu saglabāt valsts atbalstu pasākumiem, kuri ir paredzēti, lai samazinātu ogļu piesārņojošo ietekmi. Atbalstu nevajadzētu pārtraukt tām ogļraktuvēm, kuras pēc desmit gadu termiņa spēj sasniegt konkurētspēju, taču tām vēl ir vajadzīgs valsts atbalsts saistībā ar ieguldījumiem vides aizsardzības tehnoloģijās.

(5)

Neskarot vispārīgos valsts atbalsta noteikumus, dalībvalstīm ir jāspēj veikt pasākumus sociālo un reģionālo seku atvieglošanai, ko radīs šo raktuvju slēgšana, proti, pakāpeniski sašaurināt uzņēmējdarbību saskaņā ar neatgriezenisku slēgšanas plānu un/vai finansēt ar to saistītos neparedzētos izdevumus, jo īpaši pārņemtās saistības.

(5)

Neskarot vispārīgos valsts atbalsta noteikumus, dalībvalstīm būtu jāspēj veikt pasākumus sociālo un reģionālo seku atvieglošanai, ko radīs šo raktuvju iespējamā slēgšana, proti, pakāpeniski sašaurināt uzņēmējdarbību saskaņā ar neatgriezenisku slēgšanas plānu un/vai finansēt ar to saistītos neparedzētos izdevumus, jo īpaši pārņemtās saistības.

(5a)

Slēgšanas plānu ietekmēto darbinieku pārkvalifikāciju vajadzētu nodrošināt nekavējoties un attiecībā uz šo mērķi vajadzētu noskaidrot visas reģionālo, valsts un Savienības līdzekļu izmantošanas iespējas.

(5b)

Vides aizsardzības pasākumu un ar raktuvju slēgšanu saistīto ilgtermiņa izmaksu finansējums jāturpina arī pēc 2014. gada. Dalībvalstu ogļu rūpniecības subsīdiju priekšlaicīga pārtraukšana izsauktu nozīmīgu vides un finanšu nestabilitāti attiecīgajos reģionos un galarezultātā maksātu ievērojami dārgāk nekā šādu subsīdiju pakāpeniska pārtraukšana.

(6)

Šī regula iezīmē ogļu rūpniecības pāreju no īpašiem nozares noteikumiem uz vispārīgajiem valsts atbalsta noteikumiem, ko piemēro visām nozarēm.

(7)

Lai mazinātu atbalsta izraisītos konkurences traucējumus iekšējā tirgū, šis atbalsts ir pakāpeniski jāsamazina un tam jāattiecas vienīgi uz tām ražotnēm, kuras neatgriezeniski paredzēts slēgt.

(7)

Lai mazinātu atbalsta izraisītos konkurences traucējumus iekšējā tirgū, šim atbalstam būtu jāsamazinās un tam vajadzētu attiekties uz tām ražotnēm, kuras neatgriezeniski paredzēts slēgt , ja vien tās līdz paredzētajam slēgšanas termiņam nav kļuvušas konkurētspējīgas .

(7a)

Agrākās ogļu ieguves vietas sanācijai nepieciešami dažādi pasākumi, piemēram, kalnrūpniecības iekārtu aizvešana, drošības pasākumi, ieguves vietas satīrīšana un notekūdeņu aizvadīšana. Šādas sanācijas finansējums jāplāno savlaicīgi.

(8)

lai mazinātu negatīvo ietekmi uz vidi, ko rada atbalsts ogļu ražošanai, dalībvalstij jāiesniedz atbilstīgu pasākumu plāns, piemēram, energoefektivitātes, atjaunojamo energoresursu vai oglekļa dioksīda uztveršanas un uzglabāšanas jomā.

(8a)

Ogļu ražošanas minimāls līmenis un citi pasākumi, jo īpaši tādi, kas vērsti uz enerģijas ieguves no atjaunojamiem avotiem veicināšanu, būs svarīgi elementi, lai saglabātu vietējo primārās enerģijas avotu daļu, ar ko var būtiski stiprināt Savienības energoapgādes drošību. Turklāt vietējo primārās enerģijas avotu īpatsvars palīdzēs veicināt vispārēju vides mērķu sasniegšanu līdzsvarotas attīstības ietvaros. Ņemot vērā centienus palielināt Savienības vietējo enerģijas avotu izmantošanu, lai tādējādi līdzsvarotu ievērojamo atkarību no importa, vajadzētu apsvērt vietējo nefosilo enerģijas avotu papildināšanu ar vietējiem fosilās enerģijas avotiem, turklāt dažās dalībvalstīs ogles ir vienīgais vietējais fosilās enerģijas avots.

(8b)

Iespējams, ka ar oglēm darbināmās spēkstacijās vietējās ogles būs jāaizstāj ar ievestām oglēm, kas izraisīs ļoti lielas transporta izmaksas un radīs negatīvu oglekļa emisiju ietekmi uz klimatu, nemainot pašu šo spēkstaciju CO2 emisiju faktisko apjomu.

(8c)

Ogļu ražošanai atkarībā no vietas, kur tā tiek veikta, ir vairāk vai mazāk piemēroti ģeoloģiskie apstākļi, kā arī — atkarībā no dažādiem politiskajiem pamatnosacījumiem — tiek piemēroti atšķirīgi sociālie, drošības un vides (attiecībā uz iegrimšanu un cita veida videi nodarīto kaitējumu) standarti. Šie dažādie nosacījumi rada nevienlīdzīgu konkurenci, jo īpaši starp Savienības un ievestajām oglēm, kuras rezultātā Savienības ogļu rūpniecībā aizvadītajās desmitgadēs veikti ievērojami pārstrukturēšanas pasākumi, to skaitā būtiska ražošanas apjoma samazināšana.

(8d)

Minimāls subsidētas ogļu ražošanas līmenis palīdzēs arī saglabāt Savienības vadošo pozīciju ogļu ražošanas un “tīro ogļu” tehnoloģiju jomā, ļaujot to nodot lielākajiem ogļu ieguves apgabaliem ārpus Savienības un tādējādi veicinot piesārņotāju un siltumnīcas efektu izraisošo gāzu izmešu ievērojamu samazināšanos.

(8e)

Savienībā ogles izmanto galvenokārt enerģijas ražošanai, bet mazākā apjomā no tām ražo tēraudlietuvēm nepieciešamās koksa ogles. Vides apsvērumu dēļ ogļu izmantošanu enerģijas ražošanā vajadzētu pārtraukt iespējami ātri un aizstāt to ar ilgtspējīgu enerģijas ražošanu. Tomēr tērauda ražošanā pārredzamā nākotnē no ogļu izmantošanas atteikties nebūs iespējams. Ņemot vērā naftas krājumu samazināšanos (“Peak Oil”), ogles var kļūt arī par arvien nozīmīgāku ķīmiskās rūpniecības izejvielu aizstājēju. Tāpēc ilgtermiņā vajadzētu saglabāt piekļuvi Savienības ogļu atradnēm, lai veiktu tehnisku apsvērumu noteiktu un konkurenci nekropļojošu minimālu ražošanu pat tad, ja tai ilgāku laiku nepieciešams valsts atbalsts.

(9a)

Uzņēmumiem saskaņā ar principu “piesārņotājs maksā” un nepieciešamību internalizēt ārējās izmaksas vajadzētu pieprasīt segt izmaksas par īstermiņa un ilgtermiņa kaitējumu videi, ko rada to darbība.

(10)

Veicot šo uzdevumu, Eiropas Komisijai ir jānodrošina, ka tiek izveidoti, uzturēti un ievēroti parastie konkurences apstākļi. Attiecībā uz elektroenerģijas tirgu atbalsts ogļu rūpniecībai nedrīkst ietekmēt elektroenerģijas ražotāju primārās energoapgādes avotu izvēli. Tādēļ par ogļu cenām un daudzumiem līgumslēdzējām pusēm ir brīvi jāvienojas, ņemot vērā pasaules tirgū dominējošos apstākļus.

(10)

Veicot šo uzdevumu, Komisijai būtu jānodrošina, ka tiek izveidoti, uzturēti un ievēroti parastie konkurences apstākļi. Attiecībā uz elektroenerģijas tirgu atbalsts ogļu rūpniecībai nedrīkstētu ietekmēt elektroenerģijas ražotāju primārās energoapgādes avotu izvēli. Tādēļ par ogļu cenām un daudzumiem līgumslēdzējām pusēm būtu brīvi jāvienojas, ņemot vērā pasaules tirgū dominējošos apstākļus. Ņemot vērā enerģijas cenu iespējamo pieaugumu, Komisijai regulāri vajadzētu pārvērtēt Savienībā ražoto ogļu iespējamo ieguldījumu energoapgādes drošībā.

a)

attiecīgās ražotnes ir ietvertas slēgšanas plānā, kura termiņš nebeidzas vēlāk par 2014. gada 1. oktobri ;

a)

attiecīgās ražotnes ir ietvertas slēgšanas plānā, kura termiņš beidzas ne vēlāk par 2018. gada 31. decembri ;

b)

attiecīgās ražotnes ir jāslēdz pilnībā un saskaņā ar slēgšanas plānu;

b)

attiecīgās ražotnes ir jāslēdz pilnībā un saskaņā ar slēgšanas plānu , ja līdz tajā noteiktajam datumam tās vēl nav kļuvušas konkurētspējīgas un Savienības enerģijas vajadzību dēļ nav nepieciešama to darbības turpināšana ;

f)

jebkuram konkrētam uzņēmumam piešķirtā dalībvalsts slēgšanas atbalsta kopsumma ir pakāpeniski jāsamazina , un šis samazinājums starp secīgiem piecpadsmit mēnešu periodiem nedrīkst būt mazāks par 33 procentiem atbalsta, kas sniegts slēgšanas plāna sākotnējā piecpadsmit mēnešu periodā ;

f)

dalībvalsts piešķirtā slēgšanas atbalsta kopsumma ir pakāpeniski jāsamazina;

(h)

konkrētajai dalībvalstij jāiesniedz plāns, lai veiktu pasākumus ar mērķi samazināt ogļu izmantošanas ietekmi uz vidi, piemēram, energoefektivitātes, atjaunojamo energoresursu un oglekļa dioksīda uztveršanas un uzglabāšanas jomā. Tas, ka šajā plānā ir iekļauti pasākumi, kas 107. panta 1. punkta nozīmē ir valsts atbalsts, neskar LESD 108. panta 3. punktā noteikto dalībvalsts pienākumu paziņot un nogaidīt attiecībā uz šiem pasākumiem, kā arī neskar šo pasākumu saderību ar iekšējo tirgu.