Choose the experimental features you want to try

This document is an excerpt from the EUR-Lex website

Document 52012XC0111(03)

Komisijas paziņojums – Eiropas Savienības nostādnes par valsts atbalstu, ko piešķir kā kompensāciju par sabiedrisko pakalpojumu sniegšanu (2011) Dokuments attiecas uz EEZ

OV C 8, 11.1.2012, p. 15–22 (BG, ES, CS, DA, DE, ET, EL, EN, FR, IT, LV, LT, HU, MT, NL, PL, PT, RO, SK, SL, FI, SV)

11.1.2012   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 8/15


KOMISIJAS PAZIŅOJUMS

Eiropas Savienības nostādnes par valsts atbalstu, ko piešķir kā kompensāciju par sabiedrisko pakalpojumu sniegšanu (2011)

(Dokuments attiecas uz EEZ)

2012/C 8/03

1.   MĒRĶIS UN DARBĪBAS JOMA

1.

Lai dažus vispārējas tautsaimnieciskas nozīmes pakalpojumus (VTNP) varētu sniegt saskaņā ar principiem un nosacījumiem, kas noteikti, lai tie varētu kalpot savam mērķim, situācijās, kad ar ieņēmumiem no attiecīgā pakalpojuma sniegšanas nevar nosegt ar sabiedrisko pakalpojumu sniegšanas pienākumu saistītās izmaksas, var būt nepieciešams finansiāls atbalsts no valsts iestādēm.

2.

No Eiropas Savienības Tiesas prakses (1) izriet, ka kompensācija par sabiedrisko pakalpojumu sniegšanu nav uzskatāma par valsts atbalstu Līguma par Eiropas savienības darbību 107. panta 1. punkta nozīmē, ja tā atbilst konkrētam skaitam nosacījumu (2). Ja minētie nosacījumi ir izpildīti, Līguma 108. pantu nepiemēro.

3.

Ja kompensācija par sabiedrisko pakalpojumu sniegšanu neatbilst šiem nosacījumiem un ja ir ievēroti vispārējie nosacījumi Līguma 107. panta 1. punkta piemērošanai, šāda kompensācija ir valsts atbalsts un uz to attiecas Līguma 106., 107. un 108. pants.

4.

Paziņojumā par Eiropas Savienības atbalsta noteikumu piemērošanu kompensācijai, kas piešķirta par vispārējas tautsaimnieciskas nozīmes pakalpojumu sniegšanu (3), Komisija ir precizējusi nosacījumus, saskaņā ar kuriem kompensācija par sabiedrisko pakalpojumu sniegšanu uzskatāma par valsts atbalstu. Turklāt Komisijas Regulā par Līguma par Eiropas Savienības darbību 107. un 108. panta piemērošanu de minimis atbalstam, ko piešķir uzņēmumiem, kuri sniedz pakalpojumus ar vispārēju tautsaimniecisku nozīmi (4), Komisija paredzēs nosacījumus, saskaņā ar kuriem mazas kompensācijas summas par sabiedrisko pakalpojumu sniegšanu uzskatāma par tādām, kas neietekmē dalībvalstu savstarpējo tirdzniecību un/vai nekropļo vai nedraud kropļot konkurenci. Šādos gadījumos kompensācijai nepiemēro Līguma 107. panta 1. punktu un līdz ar to uz to neattiecas Līguma 108. panta 3. punktā paredzētā paziņošanas procedūra.

5.

Vērtējot, vai VTNP ir saderīgi ar valsts atbalstu, juridiskais pamats ir Līguma 106. panta 2. punkts. Tajā teikts, ka uz uzņēmumiem, kam uzticēti pakalpojumi ar vispārēju tautsaimniecisku nozīmi vai kas darbojas kā fiskāli monopoli, attiecas Līguma noteikumi un jo īpaši noteikumi par konkurenci. Tomēr Līguma 106. panta 2. punktā paredzēts izņēmums no Līgumā ietvertajiem noteikumiem, ciktāl konkurences noteikumu piemērošana de iure vai de facto traucētu veikt tiem uzticētos uzdevumus. Šis izņēmums ir piemērojams tikai tad, ja tirdzniecības attīstība netiek ietekmēta tiktāl, lai kaitētu Savienības interesēm.

6.

Komisijas Lēmumā 2012/21/ES (5) par Līguma par Eiropas Savienības darbību 106. panta 2. punkta piemērošanu valsts atbalstam attiecībā uz kompensāciju par sabiedriskajiem pakalpojumiem dažiem uzņēmumiem, kuriem uzticēts sniegt pakalpojumus ar vispārēju tautsaimniecisku nozīmi (6), uzskaitīti nosacījumi, saskaņā ar kuriem atsevišķi kompensācijas par sabiedrisko pakalpojumu sniegšanu veidi uzskatāmi par saderīgiem ar iekšējo tirgu saskaņā ar Līguma 106. panta 2. punktu un ir atbrīvoti no iepriekšējas paziņošanas prasības saskaņā ar Līguma 108. panta 3. punktu.

7.

Šajā paziņojumā izklāstītie principi attiecas uz kompensāciju par sabiedrisko pakalpojumu vienīgi tad, ja runa ir par valsts atbalstu, uz ko neattiecas Lēmums 2012/21/ES. Uz šādu kompensāciju attiecas iepriekšējas paziņošanas prasība saskaņā ar Līguma 108. panta 3. punktu. Šajā paziņojumā ir uzskaitīti nosacījumi, saskaņā ar kuriem valsts atbalstu var uzskatīt par saderīgu ar iekšējo tirgu saskaņā ar Līguma 106. panta 2. punktu. Ar to aizstāj Kopienas nostādnes valsts atbalstam attiecībā uz kompensāciju par sabiedrisko pakalpojumu sniegšanu (7).

8.

Šajā paziņojumā izklāstītie principi attiecas uz kompensāciju par sabiedrisko pakalpojumu sniegšanu gaisa un jūras transporta nozarē, neskarot stingrākos īpašos noteikumus, kas ietverti Eiropas Savienības nozaru tiesību aktos. Tie neattiecas ne uz sauszemes transporta nozari, ne arī uz valsts apraides nozari, uz kuru attiecas Komisijas paziņojums par valsts atbalsta noteikumu piemērošanu sabiedriskajai apraidei (8).

9.

Atbalsts VTNP sniedzējiem, kuri ir nonākuši grūtībās, tiks izvērtēts saskaņā ar Kopienas pamatnostādnēm par valsts atbalstu grūtībās nonākušu uzņēmumu glābšanai un pārstrukturēšanai (9).

10.

Šajā paziņojumā izklāstītos principus piemēro, neskarot

a)

prasības, kādas ir noteiktas Savienības tiesībās konkurences nozarē (jo īpaši Līguma 101. un 102. pants);

b)

prasības, kādas ir noteiktas Savienības tiesībās publiskā iepirkuma jomā;

c)

Komisijas 2006. gada 16. novembra Direktīvu 2006/111/EK par dalībvalstu un publisku uzņēmumu finansiālo attiecību pārredzamību, kā arī par dažu uzņēmumu finanšu pārredzamību (10);

d)

papildu prasības, kādas izriet no Līguma vai Savienības nozaru tiesību aktiem.

2.   NOSACĪJUMI, LAI KOMPENSĀCIJU PAR SABIEDRISKO PAKALPOJUMU SNIEGŠANU, KAS UZSKATĀMA PAR VALSTS ATBALSTU, VARĒTU UZSKATĪT PAR SADERĪGU

2.1.   Vispārīgie noteikumi

11.

Šajā iekšējā tirgus attīstības posmā valsts atbalsts, kas neietilpst Lēmuma 2012/21/ES darbības jomā, var tikt paziņots par saderīgu ar Līguma 106. panta 2. punktu, ja tas ir vajadzīgs attiecīgā vispārējas tautsaimnieciskas nozīmes pakalpojuma sniegšanai un neietekmē tirdzniecības attīstību tiktāl, lai kaitētu Savienības interesēm. Lai šādu līdzsvaru nodrošinātu, jāizpilda 2.2. līdz 2.10. iedaļā minētie nosacījumi.

2.2.   Reāls pakalpojums ar vispārēju tautsaimniecisku nozīmi, kā minēts Līguma 106. pantā

12.

Atbalsts jāpiešķir tāda pakalpojuma sniegšanai, kam patiesi ir vispārēja tautsaimnieciska nozīme un kas ietilpst Līguma 106. panta 2. punkta darbības jomā.

13.

Paziņojumā par Eiropas Savienības atbalsta noteikumu piemērošanu kompensācijai, kas piešķirta par vispārējas tautsaimnieciskas nozīmes pakalpojumu sniegšanu, Komisija ir sniegusi norādes par to, kādas prasības ir jāizpilda, lai pakalpojums atbilstu vispārējas tautsaimnieciskas nozīmes pakalpojuma definīcijai. Konkrēti, dalībvalstis nevar sabiedriskā pakalpojuma sniegšanas pienākumu noteikt pakalpojumiem, ko uzņēmumi, kas darbojas normālos tirgus apstākļos, jau sniedz vai var sniegt apmierinošā līmenī un ievērojot valsts noteiktus, sabiedrības interesēm atbilstošus nosacījumus, piemēram, attiecībā uz cenu, objektīviem kvalitātes raksturlielumiem, nepārtrauktību un piekļuvi pakalpojumam. Attiecībā uz jautājumu par to, vai tirgus var sniegt pakalpojumu, Komisijas vērtējums aprobežojas ar pārbaudi, vai attiecīgās dalībvalsts definīcijā nav pieļauta acīmredzama kļūda, ja vien Savienības tiesībās nav paredzētas stingrākas normas.

14.

Šajā paziņojumā izklāstīto principu piemērošanas jomā dalībvalstīm jāpierāda, ka tās ir pienācīgi ņēmušas vērā vajadzību pēc sabiedriskajiem pakalpojumiem, rīkojot sabiedrisku apspriešanos vai izmantojot citus piemērotus instrumentus, lai ņemtu vērā lietotāju un pakalpojumu sniedzēju intereses. Šo nosacījumu nepiemēro, ja ir skaidrs, ka jaunas apspriedes nedos nekādu būtisku pievienoto vērtību attiecībā uz nesen rīkotajām apspriedēm.

2.3.   Nepieciešamība pēc pilnvarojuma akta, kurā būtu precizēts sabiedrisko pakalpojumu sniegšanas pienākums un kompensācijas aprēķināšanas metodes

15.

Atbildību par VTNP sniegšanu attiecīgajam uzņēmumam vai uzņēmumiem uztic ar vienu vai vairākiem aktiem, kuru formu katra dalībvalsts var noteikt pati. Termins “dalībvalsts” aptver centrālās, reģionālās un vietējās valsts pārvaldes iestādes.

16.

Aktā vai aktos jo īpaši jānorāda

a)

sabiedrisko pakalpojumu sniegšanas pienākuma saturs un ilgums;

b)

attiecīgais uzņēmums un vajadzības gadījumā aptvertā teritorija;

c)

jebkuru to ekskluzīvo vai īpašo tiesību raksturs, ko atbalsta piešķīrēja iestāde ir piešķīrusi konkrētajam uzņēmumam;

d)

kompensācijas mehānisma apraksts un kompensācijas aprēķināšanas, uzraudzības un pārskatīšanas parametri; un

e)

pasākumi, lai nepieļautu iespējamu pārmērīgu kompensāciju un nodrošinātu šādas pārmērīgas kompensācijas atmaksu.

2.4.   Pilnvarojuma termiņš

17.

Pilnvarojuma termiņš jāpamato ar objektīviem kritērijiem, piemēram, vajadzību amortizēt pamatlīdzekļus, kas nav pārnesami. Principā pilnvarojuma termiņš nedrīkst pārsniegt periodu, kāds vajadzīgs to līdzekļu amortizācijai, kuri VTNP sniegšanas nolūkā ir visbūtiskākie.

2.5.   Direktīvas 2006/111/EK ievērošana

18.

Atbalsts tiks uzskatīts par saderīgu ar iekšējo tirgu, balstoties uz Līguma 106. panta 2. punktu, vienīgi tad, ja attiecīgais uzņēmums vajadzības gadījumā ievēro Direktīvu 2006/111/EK (11). Atbalsts, kas neatbilst šai direktīvai, tiek uzskatīts par atbalstu, kas ietekmē tirdzniecības attīstību tiktāl, lai kaitētu Savienības interesēm Līguma 106. panta 2. punkta nozīmē.

2.6.   Atbilstība Savienības publiskā iepirkuma noteikumiem

19.

Atbalsts tiks uzskatīts par saderīgu ar iekšējo tirgu, balstoties uz Līguma 106. panta 2. punktu, vienīgi tad, ja atbildīgā iestāde, attiecīgajam uzņēmumam piešķirot tiesības sniegt pakalpojumu, ir ievērojusi vai apņemas ievērot spēkā esošos Savienības noteikumus publiskā iepirkuma jomā. Tostarp jāievēro jebkādas prasības nodrošināt pārredzamību, vienlīdzīgu attieksmi un nediskrimināciju, kuras izriet tieši no Līguma un vajadzības gadījumā Savienības sekundārajiem tiesību aktiem. Atbalsts, kas neatbilst šiem noteikumiem un prasībām, uzskatāms par atbalstu, kas ietekmē tirdzniecības attīstību tiktāl, lai kaitētu Savienības interesēm Līguma 106. panta 2. punkta nozīmē.

2.7.   Nediskriminācija

20.

Ja iestāde tiesības sniegt vienu un to pašu VTNP piešķir vairākiem uzņēmumiem, attiecībā uz katru uzņēmumu kompensācija jāaprēķina, izmantojot vienu un to pašu metodi.

2.8.   Kompensācijas summa

21.

Kompensācija nedrīkst pārsniegt summu, kas ir vajadzīga, lai segtu sabiedrisko pakalpojumu sniegšanas pienākuma izpildes neto izmaksas (12), ieskaitot saprātīgu peļņu.

22.

Kompensācijas apmēru var noteikt, balstoties vai nu uz paredzamajām izmaksām un ieņēmumiem, vai arī faktiskajām izmaksām un ieņēmumiem, vai arī uz abiem šiem faktoriem atkarībā no tā, kādus efektivitāti veicinošus pasākumus attiecīgā dalībvalsts saskaņā ar turpmāko 40. un 41. punktu vēlas veikt no paša sākuma.

23.

Ja kompensācija pilnībā vai daļēji tiek aprēķināta, balstoties uz paredzamajām izmaksām un ieņēmumiem, tie ir jānorāda pilnvarojuma aktā. Šīm prognozēm jābalstās uz ticamiem un uzraugāmiem parametriem attiecībā uz ekonomiskajiem apstākļiem, kādā VTNP tiek sniegti. Vajadzības gadījumā tie jānosaka, ņemot vērā nozares regulatīvo iestāžu vai citu no attiecīgā uzņēmuma neatkarīgu struktūru īpašās zināšanas. Dalībvalstīm jānorāda avoti, uz kuriem šīs prognozes ir balstītas (13). Izmaksu tāmē jāatspoguļo, kāds efektivitātes pieaugums tiek sagaidīts no VTNP sniedzēja visā pilnvarojuma darbības laikā.

Neto izmaksas, pildot sabiedrisko pakalpojumu sniegšanas pienākumu

24.

Aprēķinot, kādas neto izmaksas ir vajadzīgas vai tiek prognozētas kā vajadzīgas, lai varētu izpildīt sabiedrisko pakalpojumu sniegšanas pienākumu, jāizmanto novērsto neto izmaksu metode, ja šāda prasība noteikta Savienības vai valstu tiesību aktos, un šī metode pēc iespējas jāizmanto arī citos gadījumos.

Novērsto neto izmaksu metode

25.

Saskaņā ar novērsto neto izmaksu metodi, vajadzīgās neto izmaksas vai neto izmaksas, kas tiek prognozētas kā vajadzīgas, lai izpildītu sabiedrisko pakalpojumu sniegšanas pienākumu, aprēķina kā starpību starp neto izmaksām pakalpojuma sniedzējam, kuram ir pienākums sniegt sabiedrisko pakalpojumu, un neto izmaksām vai ieņēmumiem tam pašam pakalpojuma sniedzējam, ja tam nav pienākuma sniegt sabiedrisko pakalpojumu. Pienācīga uzmanība jāpievērš tam, lai pareizi tiktu aprēķinātas izmaksas, attiecībā uz kurām tiek prognozēts, ka pakalpojuma sniedzējs no tām izvairīsies, un lai pareizi tiktu aprēķināti ieņēmumi, attiecībā uz kuriem tiek prognozēts, ka pakalpojumu sniedzējs tos nesaņems, ja viņam nav noteikts pienākums sniegt sabiedrisko pakalpojumu. Aprēķinot neto izmaksas, jāizvērtē, kādus ieguvumus, tostarp pēc iespējas iekļaujot nemateriālus ieguvumus, VTNP sniedzējs saņem.

26.

IV pielikumā Eiropas Parlamenta un Padomes 2002. gada 7. marta Direktīvai 2002/22/EK par universālo pakalpojumu un lietotāju tiesībām attiecībā uz elektronisko sakaru tīkliem un pakalpojumiem (14), un I pielikumā Eiropas Parlamenta un Padomes 1997. gada 15. decembra Direktīvai 97/67/EK par kopīgiem noteikumiem Kopienas pasta pakalpojumu iekšējā tirgus attīstībai un pakalpojumu kvalitātes uzlabošanai (15), ietverti sīkāki norādījumi par novērsto neto izmaksu metodes piemērošanu.

27.

Lai arī Komisija novērsto neto izmaksu metodi uzskata par visprecīzāko metodi, lai aprēķinātu izmaksas saistībā ar sabiedrisko pakalpojumu sniegšanas pienākumu, var būt situācijas, kad šo metodi nav iespējams piemērot vai tās piemērošana nebūtu lietderīga. Šādā gadījumā, ja tiek sniegts pienācīgs pamatojums, Komisija var piekrist, ka neto izmaksu aprēķināšanai saistībā ar sabiedrisko pakalpojumu sniegšanas pienākumu izpildi tiek izmantota cita metode, piemēram, turpmākajos punktos minētā izmaksu sadales metode.

Izmaksu sadales metode

28.

Saskaņā ar izmaksu sadales metodi neto izmaksas saistībā ar sabiedrisko pakalpojumu sniegšanas pienākuma izpildi var aprēķināt kā starpību starp pilnvarojuma aktā noteiktajām un aplēstajām izmaksām un ieņēmumiem, kādi izvēlētajam pakalpojumu sniedzējam rodas saistībā ar sabiedrisko pakalpojumu sniegšanas pienākuma izpildi.

29.

Vērā ņemamas visas izmaksas, kas vajadzīgas VTNP sniegšanai.

30.

Ja attiecīgais uzņēmums sniedz vienīgi VTNP, vērā var ņemt visas tā izmaksas.

31.

Ja attiecīgais uzņēmums veic arī citas darbības, kas nav VTNP, vērā ņemamās izmaksas var aptvert visas tiešās izmaksas saistībā ar sabiedrisko pakalpojumu sniegšanas pienākumu un atbilstošu ieguldījumu netiešajās izmaksās, kas ir kopīgas gan VTNP, gan citām darbībām. Izmaksās, kas saistītas ar citām darbībām, kas nav VTNP, jāietver visas tiešās izmaksas un atbilstošs ieguldījums kopīgajās izmaksās. Lai noteiktu atbilstošo ieguldījumu kopīgajās izmaksās, par atsauces kritēriju var izmantot tirgus cenas saistībā ar līdzekļu izmantošanu, ja tās ir zināmas (16). Ja šādas tirgus cenas nav zināmas, atbilstošo ieguldījumu kopīgajās izmaksās var noteikt, atsaucoties uz saprātīgas peļņas līmeni (17), kāds no uzņēmuma tiek sagaidīts attiecībā uz darbībām, kas nav VTNP, vai arī izmantojot citas, piemērotākas metodes.

Ieņēmumi

32.

Pie ieņēmumiem, kas jāņem vērā, jāpieskaita vismaz visi pilnvarojuma aktā noteiktie ieņēmumi, kas gūti no attiecīgā VTNP, un pārmērīgā peļņa no īpašām vai ekskluzīvām tiesībām, pat ja tās saistītas ar citām darbībām, kā noteikts 45. punktā, neatkarīgi no tā, vai šī pārmērīgā peļņa ir klasificēta kā valsts atbalsts Līguma 107. panta 1. punkta nozīmē.

Saprātīga peļņa

33.

Ar saprātīgu peļņu jāsaprot kapitāla rentabilitātes koeficients (18), kāds, ņemot vērā riska pakāpi, visu pilnvarojuma laiku būtu vajadzīgs tipiskam uzņēmumam, kas apsver iespēju sniegt vispārējas tautsaimnieciskas nozīmes pakalpojumu. Riska pakāpe ir atkarīga no attiecīgās nozares, pakalpojuma veida un kompensācijas sistēmas raksturīgajām iezīmēm.

34.

Pienācīgi pamatotos gadījumos kapitāla rentabilitātes koeficienta vietā var izmantot citus peļņas rādītājus, lai noteiktu, kādai vajadzētu būt sapratīgai peļņai, piemēram, pašu kapitāla vidējo atdevi (19) pilnvarojuma spēkā esamības laikā, peļņu no ieguldītā kapitāla, peļņu no aktīviem vai apgrozījuma rentabilitāti.

35.

Neatkarīgi no izvēlētā rādītāja attiecīgajai dalībvalstij jāsniedz Komisijai pierādījumi, ka plānotā peļņa nepārsniedz to, kas būtu vajadzīga tipiskam uzņēmumam, kas apsver pakalpojuma sniegšanu, piemēram, sniedzot atsauces uz panākto atdevi no līdzīgu veidu līgumiem, kas piešķirti konkurences apstākļos.

36.

Kapitāla rentabilitātes koeficients, kas nepārsniedz attiecīgo mijmaiņas darījumu likmi (20) ar prēmiju 100 bāzes punktu apmērā (21), tiek jebkurā gadījumā uzskatīts par saprātīgu. Attiecīgā mijmaiņas darījumu likme ir likme, kuras termiņš un valūta atbilst pilnvarojuma akta ilgumam un valūtai.

37.

Ja VTNP sniegšana ir saistīta ar būtisku komercrisku vai līguma risku, piemēram, tādēļ, ka kompensācija tiek piešķirta fiksēta vienreizēja maksājuma veidā, kas sedz paredzamās neto izmaksas un saprātīgu peļņu, un attiecīgais uzņēmums strādā konkurences apstākļos, saprātīgā peļņa nedrīkst pārsniegt līmeni, kas atbilst kapitāla rentabilitātes koeficientam, kurš ir proporcionāls riska pakāpei. Šis koeficients pēc iespējas jānosaka, par atsauces kritēriju nosakot kapitāla rentabilitātes koeficientu, kas tiek gūts attiecībā uz līdzīgiem sabiedrisko pakalpojumu sniegšanas līgumu veidiem, kuri piešķirti konkurences apstākļos (piemēram, līgumi tiek piešķirti konkursa kārtībā). Ja šādu metodi nav iespējams piemērot un tiek sniegts pamatojums, kapitāla rentabilitātes aprēķināšanai var izmantot arī citas metodes (22).

38.

Ja VTNP sniegšana nav saistīta ar būtisku komercrisku vai līguma risku, piemēram, tādēļ, ka neto izmaksas saistībā ar šāda vispārējas tautsaimnieciskas nozīmes pakalpojuma sniegšanu pēc tam tiek pilnībā kompensētas, saprātīga peļņa nedrīkst pārsniegt 36. punktā noteikto līmeni. Šāda kompensācijas sistēma sabiedrisko pakalpojumu sniedzējam nerada nekādus stimulus veicināt efektivitātes pieaugumu. Tādējādi tā ir izmantojama tikai un vienīgi gadījumos, kad dalībvalsts spēj pamatot, ka nav iespējams vai arī nav lietderīgi ņemt vērā produktivitātes efektivitāti un izstrādāt līgumu, kas sniedz stimulus gūt efektivitātes pieaugumu.

Efektivitātes pieaugumu veicinoši pasākumi

39.

Izstrādājot kompensācijas metodi, dalībvalstīm jāievieš stimulējoši pasākumi, lai VTNP būtu augstas kvalitātes un tiktu efektīvi īstenoti, izņemot gadījumus, kad tās var pienācīgi pamatot, ka to nav iespējams vai arī nav lietderīgi darīt.

40.

Efektivitāti veicinoši pasākumi var tikt izstrādāti dažādos veidos atkarībā no konkrētajiem apstākļiem vai konkrētās nozares. Piemēram, dalībvalstis jau no sākuma var noteikt fiksētu kompensācijas līmeni, kas paredz un iekļauj efektivitātes pieaugumu, kādu uzņēmumam paredzēts gūt pilnvarojuma akta darbības laikā.

41.

Taču dalībvalstis pilnvarojuma aktā var noteikt arī produktivitātes efektivitātes mērķus un kompensācijas summu aprēķinātu atbilstīgi tam, cik lielā mērā mērķi ir sasniegti. Ja attiecīgais uzņēmums izvirzītos mērķus nesasniedz, kompensācija saskaņā ar pilnvarojumā noteikto aprēķina metodi jāsamazina. Turpretim, ja uzņēmuma sasniegtie mērķi pārsniedz prognozēto, kompensācija saskaņā ar pilnvarojuma aktā noteikto metodi jāpalielina. Ar produktivitātes efektivitātes pieaugumu saistītā atlīdzība jānosaka tā, lai šo pieaugumu līdzvērtīgi varētu sadalīt starp attiecīgo uzņēmumu un attiecīgo dalībvalsti un/vai lietotājiem.

42.

Visām sistēmām, kuru mērķis ir sekmēt efektivitāti, jābūt balstītām uz objektīviem un mērāmiem kritērijiem, kas noteikti pilnvarojuma aktā, un pēc tam no VTNP sniedzēja neatkarīga struktūra veic šo sistēmu pārredzamu novērtējumu.

43.

Efektivitātes pieaugums jāsasniedz, neskarot sniegtā pakalpojuma kvalitāti, un tam jāatbilst Savienības tiesību aktos noteiktajiem standartiem.

Noteikumi, kas piemērojami uzņēmumiem, kuri veic arī citas darbības, kas nav VTNP, vai sniedz vairākus VTNP

44.

Ja uzņēmums vienlaicīgi sniedz VTNP un veic arī citas darbības, kas nav VTNP, iekšējā grāmatvedībā ar VTNP saistītās izmaksas un ieņēmumi un ar citām darbībām saistītās izmaksas un ieņēmumi jānorāda atsevišķi saskaņā ar 31. punktā noteiktajiem principiem. Ja uzņēmumam ir uzticēta vairāku VTNP sniegšana vai nu tāpēc, ka VTNP sniegšanas tiesības piešķir dažādas iestādes vai arī tāpēc, ka VTNP ir dažāda rakstura, uzņēmuma iekšējā grāmatvedībā ir jābūt iespējai attiecībā uz katru atsevišķu VTNP pārbaudīt, vai nav notikusi pārmērīga kompensācija.

45.

Ja attiecīgajam uzņēmumam ir īpašas vai ekskluzīvas tiesības saistībā ar citām darbībām, kas nav VTNP, kam piešķirts atbalsts, un ja šīs darbības dod peļņu, kas ir lielāka nekā saprātīga peļņa, vai ja valsts uzņēmumam ir piešķīrusi citas priekšrocības, šie faktori jāņem vērā neatkarīgi no to klasifikācijas attiecībā pret Līguma 107. panta 1. punktu un jāpieskaita uzņēmuma ieņēmumiem. Saprātīga peļņa no darbībām, attiecībā uz kurām uzņēmumam ir īpašās vai ekskluzīvās tiesības, jāizvērtē iepriekš, ņemot vērā risku, kāds rodas attiecīgajam uzņēmumam, vai arī šāda riska neesamību. Šajā vērtējumā jāņem arī vērā efektivitātes pieaugumu veicinoši pasākumi, kādus attiecīgā dalībvalsts ir ieviesusi saistībā ar attiecīgo pakalpojumu sniegšanu.

46.

Dalībvalsts var nolemt, ka peļņa no citām darbībām, kas nav VTNP, jo īpaši darbībām, kuru veikšanai tiek izmantota infrastruktūra, kas nepieciešama VTNP sniegšanai, daļēji vai pilnīgi jāpiešķir VTNP finansēšanai.

Pārmērīga kompensācija

47.

Pārmērīga kompensācija jāsaprot kā kompensācija, ko uzņēmums saņem un kas pārsniedz 21. punktā minēto atbalsta summu visā līguma spēkā esamības laikā. Saskaņā ar 39. līdz 42. punktu iepriekš pārpalikumu, kas rodas no necerēti liela efektivitātes pieauguma, uzņēmums var paturēt kā saprātīgu papildu peļņu, kā noteikts pilnvarojuma aktā (23).

48.

Tā kā VTNP īstenošanai pārmērīga peļņa nav nepieciešama, runa ir par valsts atbalstu, kas nav saderīgs.

49.

Dalībvalstīm jāpārliecinās, vai kompensācija saistībā ar VTNP sniegšanu tiek piešķirta saskaņā ar šajā paziņojumā noteiktajām prasībām un jo īpaši, vai uzņēmumi nesaņem kompensāciju, kas pārsniedz summu, kas noteikta atbilstoši šajā iedaļā minētajām prasībām. Pēc Komisijas pieprasījuma tām jāsniedz pierādījumi. Pilnvarojuma perioda beigās tās veic regulāras pārbaudes vai nodrošina šādu pārbaužu veikšanu, un jebkurā gadījumā šādas pārbaudes tiek veiktas vismaz reizi 3 gados. Attiecībā uz atbalstu, kas piešķirts, izmantojot citus līdzekļus, nevis publiskā iepirkuma procedūru ar publikāciju (24), pārbaudes parasti jāveic vismaz reizi 2 gados.

50.

Ja attiecīgā dalībvalsts jau iepriekš ir noteikusi fiksētu kompensācijas līmeni, kurā ir pienācīgi paredzēts un ņemts vērā efektivitātes pieaugums, kādu sabiedriskā pakalpojuma sniedzējam paredzēts gūt pilnvarojuma akta darbības laikā, pamatojoties uz izmaksu un ieņēmumu pareizu sadali un pamatotām cerībām, kā aprakstīts šajā iedaļā, pārmērīgas kompensācijas pārbaude principā aprobežojas ar pārbaudi, vai peļņas līmenis, kādu pakalpojuma sniedzējs ir tiesīgs sasniegt saskaņā ar pilnvarojuma aktu, patiešām ir saprātīgs, veicot arī iepriekšēju vērtējumu.

2.9.   Papildu prasības, kas var būt vajadzīgas, lai nodrošinātu, ka tirdzniecības attīstība netiek ietekmēta tiktāl, lai kaitētu Savienības interesēm

51.

Ar 2.1. līdz 2.8. iedaļā noteikto prasību izpildi parasti pietiek, lai nodrošinātu, ka atbalsts nekropļo konkurenci veidā, kas kaitētu Savienības interesēm.

52.

Tomēr ir iespējams, ka dažos izņēmuma gadījumos vēl joprojām pastāv nopietni konkurences traucējumi iekšējā tirgū, un atbalsts var ietekmēt tirdzniecību tiktāl, lai kaitētu Savienības interesēm.

53.

Šādā gadījumā Komisija izskatīs, vai šādus traucējumus var mazināt, izvirzot dalībvalstīm nosacījumus vai pieprasot tām uzņemties saistības.

54.

Būtiski konkurences traucējumi, piemēram, tādi, lai kaitētu Savienības interesēm, tiek prognozēti tikai ārkārtas apstākļos. Komisija uzmanību vērsīs tikai uz traucējumiem, ko rada atbalsts, kas būtiski negatīvi ietekmē citas dalībvalstis un iekšējā tirgus darbību, piemēram, jo šie traucējumi liedz uzņēmumiem, kas darbojas būtiskās tautsaimniecības nozarēs, izvērst savu darbību tādā mērā, lai tie varētu efektīvi funkcionēt.

55.

Šādi traucējumi var rasties, piemēram, situācijā, kad pilnvarojuma akta termiņu nevar pamatot ar objektīviem kritērijiem (piemēram, vajadzību amortizēt pamatlīdzekļus, kas nav pārnesami), vai arī pilnvarojuma aktā apvienoti vairāki uzdevumi (parasti tiem piemēro atsevišķus pilnvarojuma aktus, nezaudējot sociālos labumus un neradot papildu izmaksas attiecībā uz pakalpojumu sniegšanas efektivitāti un lietderību). Šādā gadījumā Komisija izskatītu, vai to pašu sabiedrisko pakalpojumu var sniegt ar tādiem pašiem rezultātiem, taču veidā, kas rada mazākus konkurences traucējumus, piemēram, ar pilnvarojumu, kas termiņa un darbības jomas ziņā ir daudz ierobežotāks, vai ar atsevišķiem pilnvarojumiem.

56.

Nepieciešamība veikt rūpīgāku vērtējumu var rasties arī gadījumos, kad dalībvalsts sabiedriskā pakalpojuma sniedzējam bez atlases procedūras, kas būtu balstīta uz konkurences principiem, uztic VTNP sniegšanas uzdevumu nerezervētā tirgū, kur jau tiek sniegti ļoti līdzīgi pakalpojumi vai tuvākajā nākotnē tādus ir paredzēts sniegt, ja netiek sniegts VTNP. Šī negatīvā ietekme uz tirdzniecības attīstību var būt izteiktāka gadījumos, kad VTNP jāpiedāvā par cenu, kas ir zemāka par jebkura faktiskā vai iespējamā pakalpojuma sniedzēja piedāvāto cenu, tādējādi neļaujot tiem ienākt tirgū. Tāpēc Komisija, pilnībā ievērojot attiecīgās dalībvalsts plašo izvēli attiecībā uz VTNP definēšanu, var pieprasīt grozījumu veikšanu, piemēram, attiecībā uz atbalsta piešķiršanu gadījumos, kad tā var pamatoti pierādīt, ka to pašu VTNP lietotājiem var sniegt ar tādiem pašiem nosacījumiem, taču radot mazākus konkurences traucējumus un zemākas izmaksas valstij.

57.

Stingrāka kontrole ir pamatota gadījumā, ja pakalpojumu sniegšanas pienākums ir saistīts ar īpašām vai ekskluzīvām tiesībām, kas būtiski ierobežo konkurenci iekšējā tirgū tiktāl, lai kaitētu Savienības interesēm. Lai arī šādas lietas galvenokārt tiek izskatītas saskaņā ar Līguma 106. panta 1. punktu, valsts atbalstu nevar uzskatīt par saderīgu gadījumos, kad ekskluzīvās tiesības paredz priekšrocības, kuras nav iespējams pareizi izvērtēt, izteikt skaitļos vai konstatēt saskaņā ar iepriekš 2.8. iedaļā aprakstītajām metodēm VTNP neto izmaksu aprēķināšanai.

58.

Komisija uzmanību pievērsīs arī situācijām, kurās, pateicoties atbalstam, uzņēmums var finansēt tādas infrastruktūras izveidi vai lietošanu, kas nav reproducējama un ļauj tam ierobežot piekļuvi tirgum, kurā tiek sniegts VTNP, vai saistītiem attiecīgiem tirgiem. Šādā gadījumā var būt lietderīgi prasīt, lai konkurentiem tiktu sniegta taisnīga un nediskriminējoša piekļuve šai infrastruktūrai ar atbilstošiem nosacījumiem.

59.

Ja konkurences traucējumi rodas tādēļ, ka pilnvarojuma akts traucē efektīvi īstenot vai piemērot Savienības tiesību aktus, kuru mērķis ir nodrošināt iekšējā tirgus pareizu darbību, Komisija izskatīs, vai attiecīgo sabiedrisko pakalpojumu iespējams sniegt tikpat labi veidā, kas rada mazākus konkurences traucējumus, piemēram, pilnībā īstenojot nozaru Savienības tiesību aktus.

2.10.   Pārredzamība

60.

Attiecībā uz katru VTNP, uz ko attiecas šis paziņojums, attiecīgajai dalībvalstij internetā vai ar citiem piemērotiem līdzekļiem jāpublicē šāda informācija:

a)

14. punktā minēto sabiedrisko apspriežu rezultāti vai citi piemēroti instrumenti;

b)

sabiedrisko pakalpojumu sniegšanas pienākuma saturs un ilgums;

c)

attiecīgais uzņēmums un vajadzības gadījumā aptvertā teritorija;

d)

atbalsta summa, kas uzņēmumam tiek piešķirta katru gadu.

2.11.   Atbalsts, kas atbilst nosacījumiem, kuri minēti 2. panta 1. punktā Lēmumā 2012/21/ES

61.

Principus, kas izklāstīti 14., 19., 20., 24., 39., 51. līdz 59. punktā un 60. punkta a) apakšpunktā, nepiemēro atbalstam, kas atbilst nosacījumiem, kas paredzēti 2. panta 1. punktā Lēmumā 2012/21/ES.

3.   ZIŅOŠANA UN VĒRTĒJUMS

62.

Dalībvalstis Komisijai reizi divos gados iesniedz ziņojumu par atbilstību šim paziņojumam. Ziņojumos jāsniedz pārskats par šā paziņojuma piemērošanu dažādiem pakalpojumu sniedzēju sektoriem, tostarp:

a)

apraksts par šajā paziņojumā izklāstīto principu piemērošanu pakalpojumiem, uz kuriem attiecas šis paziņojums, tostarp iekšējiem pakalpojumiem;

b)

informācija par kopējo atbalsta summu, ko piešķir uzņēmumiem, uz kuriem attiecas šā paziņojuma darbības joma, un kas ir sadalīta atkarībā no tā, kurā tautsaimniecības nozarē atbalsta saņēmējs veic darbību;

c)

norāde par to, vai attiecībā uz konkrētu pakalpojuma veidu šajā paziņojumā izklāstīto principu piemērošana ir bijusi par iemeslu sarežģījumiem vai sūdzībām, ko iesniegušas trešās personas; un

d)

cita informācija par šajā paziņojumā izklāstīto principu piemērošanu, ko pieprasa Komisija un kas jāpaziņo laicīgi pirms šā ziņojuma iesniegšanas.

Pirmo ziņojumu iesniedz vēlākais līdz 2014. gada 30. jūnijam.

63.

Turklāt saskaņā ar prasībām, kas noteiktas Padomes 1999. gada 22. marta Regulā (EK) Nr. 659/1999, ar ko nosaka sīki izstrādātus noteikumus EK Līguma 93. panta piemērošanai (25) (tagad Līguma 108. pants) un Komisijas 2004. gada 21. aprīļa Regulā (EK) Nr. 794/2004, ar ko īsteno Padomes Regulu (EK) Nr. 659/1999, ar kuru nosaka sīki izstrādātus noteikumus EK Līguma 93. panta piemērošanai (26), dalībvalstīm Komisijai jāiesniedz gada ziņojumi par atbalstu, kas piešķirts, balstoties uz lēmumu, ko Komisija pieņēmusi, atsaucoties uz šo paziņojumu.

64.

Ziņojumus publicēs Komisijas interneta vietnē.

65.

Komisija plāno šo paziņojumu pārskatīt līdz 2017. gada 31. janvārim.

4.   KOMISIJAS LĒMUMIEM PIEVIENOTIE NOSACĪJUMI UN SAISTĪBAS

66.

Saskaņā ar 7. panta 4. punktu Regulā (EK) Nr. 659/1999 pozitīvā lēmumā Komisija var ietvert nosacījumus, saskaņā ar kuriem atbalsts uzskatāms par saderīgu ar iekšējo tirgu, un noteikt pienākumus, kas ļauj uzraudzīt tās lēmuma izpildi. Attiecībā uz VTNP var būt nepieciešami nosacījumi un saistības, jo īpaši, lai nodrošinātu, ka attiecīgajiem uzņēmumiem piešķirtais atbalsts nerada nepamatotus konkurences un tirdzniecības traucējumus iekšējā tirgū. Šajā kontekstā, ņemot vērā īpašo situāciju saistībā ar katru vispārējas tautsaimnieciskas nozīmes pakalpojumu, var būt nepieciešami periodiski ziņojumi vai nepieciešamas citas saistības.

5.   NOSTĀDŅU PIEMĒROŠANA

67.

Komisija šo paziņojumu piemēros no 2012. gada 31. janvāra.

68.

Komisija šajā paziņojumā izklāstītos principus piemēros visiem atbalsta projektiem, par ko tai ziņots, un saskaņā ar šiem principiem pieņems lēmumu par šiem projektiem, pat ja par attiecīgajiem projektiem ziņots pirms 2012. gada 31. janvāra.

69.

Komisija šajā paziņojumā izklāstītos principus piemēros nelikumīgam atbalstam, attiecībā uz kuru tā pieņem lēmumu pēc 2012. gada 31. janvāra, pat ja atbalsts tika piešķirts pirms šā datuma. Taču, ja atbalsts tika piešķirts pirms 2012. gada 31. janvāra,14., 19., 20., 24., 39. un 60. punktā minētos principus nepiemēro.

6.   ATTIECĪGI PASĀKUMI

70.

Kā attiecīgus pasākumus saskaņā ar Līguma 108. panta 1. punktu Komisija ierosina dalībvalstīm līdz 2013. gada 31. janvārim publicēt sarakstu ar spēkā esošajām atbalsta shēmām par sabiedrisko pakalpojumu sniegšanu, kuras jāsaskaņo ar šo paziņojumu, savukārt līdz 2014. gada 31. janvārim šīs atbalsta shēmas jāsaskaņo ar šo paziņojumu.

71.

Dalībvalstīm vēlākais līdz 2012. gada 29. februārim jāapstiprina Komisijai, ka tās piekrīt attiecīgajiem ierosinātajiem pasākumiem. Ja nekāda atbilde netiks saņemta, Komisija uzskatīs, ka attiecīgā dalībvalsts nepiekrīt.


(1)  Spriedumi lietā C-280/00 Altmark Trans GmbH un Regierungspräsidium Magdeburg pret Nahverkehrsgesellschaft Altmark GmbH, 2003, Recueil I-7747, un apvienotajās lietās no C-34/01 līdz C-38/01 Enirisorse SpA pret Finanšu ministriju, 2003, Recueil I-14243.

(2)  Spriedumā Altmark lietā Tiesa nolēma, ka kompensācija par sabiedrisko pakalpojumu sniegšanu nav uzskatāma par valsts atbalstu, ja ir izpildīti četri kumulatīvi kritēriji. Pirmkārt, saņēmējam uzņēmumam faktiski jābūt pienākumam pildīt sabiedrisko pakalpojumu sniegšanas pienākumu, un šim pienākumam jābūt skaidri definētam. Otrkārt, parametri, pēc kuriem tiek aprēķināta kompensācija, jānosaka iepriekš, ievērojot objektivitāti un pārredzamību. Treškārt, kompensācija nedrīkst pārsniegt summu, kas ir nepieciešama, lai segtu visas vai daļu no izmaksām, kādas rodas, pildot sabiedrisko pakalpojumu sniegšanas pienākumu, ņemot vērā attiecīgos ieņēmumus un saprātīgu peļņu. Ceturtkārt, ja uzņēmumu, kam jāpilda sabiedrisko pakalpojumu sniegšanas saistības, konkrētā gadījumā neizvēlas saskaņā ar publiskā iepirkuma procedūru, kas ļautu izvēlēties pretendentu, kurš spētu sniegt šos pakalpojumus par sabiedrībai viszemākajām izmaksām, nepieciešamās kompensācijas summa jānosaka, pamatojoties uz izmaksu analīzi, kādas, pildot šo pienākumu, rastos tipiskam uzņēmumam, kurš veiksmīgi darbojas un kuram ir nepieciešamie līdzekļi.

(3)  Sk. šā Oficiālā Vēstneša 23 lpp.

(4)  Sk. šā Oficiālā Vēstneša 4 lpp.

(5)  OV L 7, 11.1.2012., 3. lpp.

(6)  OV L 7, 11.1.2012.

(7)  OV C 297, 29.11.2005., 4. lpp.

(8)  OV C 257, 27.10.2009., 1. lpp.,

(9)  OV C 244, 1.10.2004., 2. lpp.

(10)  OV L 318, 17.11.2006., 17. lpp.

(11)  Direktīva 2006/111/EK par dalībvalstu un publisku uzņēmumu finansiālo attiecību pārredzamību, kā arī par dažu uzņēmumu finanšu pārredzamību.

(12)  Šajā kontekstā ar neto izmaksām saprot 25. punktā noteiktās neto izmaksas vai izmaksas, no kurām atskaitīti ieņēmumi, gadījumos, kad nav iespējams piemērot novērsto neto izmaksu metodi.

(13)  Publiski informācijas avoti; izmaksas, kādas VTNP sniedzējam radušās iepriekš; izmaksas konkurentiem; uzņēmējdarbības plāni; nozaru pārskati utt.

(14)  OV L 108, 24.4.2002., 51. lpp.

(15)  OV L 15, 21.1.1998, 14. lpp.

(16)  Chronopost lietā (apvienotās lietas C-83/01 P, C-93/01 P un C-94/01 P, Chronopost SA, 2003, Recueil I-6993), Tiesa atsaucās uz “normāliem tirgus apstākļiem”: “Tā kā nav iespējams salīdzināt La Poste situāciju ar situāciju, kādā atrodas privāts koncerns, kas nedarbojas rezervētā nozarē, “normāli tirgus apstākļi”, kuri vienmēr ir teorētiska rakstura, jānovērtē attiecībā pret pieejamajiem objektīviem un pārbaudāmiem elementiem”.

(17)  Attiecībā uz saprātīgu peļņu tiks veikts iepriekšējs novērtējums (balstoties drīzāk uz paredzamo peļņu, nevis reāli gūto peļņu), lai neliegtu izmantot stimulus konkrētajam uzņēmumam palielināt efektivitāti, īstenojot darbības, kas nav VTNP.

(18)  Kapitāla rentabilitātes koeficients šeit ir definēts kā iekšējā procentuālā atdeve, ko uzņēmums projekta darbības laikā gūst no ieguldītā kapitāla, proti, iekšējā procentuālā atdeve attiecībā pret naudas plūsmu saistībā ar līgumu.

(19)  Jebkurā konkrētā gadā grāmatvedības jēdziens “pašu kapitāla atdeve” (ROE) tiek definēts kā attiecība starp peļņu pirms procentiem un nodokļiem (EBIT) un pašu kapitālu attiecīgajā gadā. Vidējie gada ieņēmumi jāaprēķina visā pilnvarojuma spēkā esamības laikā, kā diskonta faktoru piemērojot, atkarībā no katra atsevišķa gadījuma, vai nu uzņēmuma kapitāla izmaksas, vai likmi, kas noteikta Komisijas paziņojumā par atsauces likmi.

(20)  Mijmaiņas darījumu likme ir ekvivalents starpbanku piedāvātajai likmei (IBOR likme), bet ar garāku termiņu. Finanšu tirgos tā tiek izmantota kā pamatlikme finansējuma likmes aprēķināšanai.

(21)  Prēmija 100 bāzes punktu apmērā cita starpā ir paredzēta, lai kompensētu likviditātes risku, kas saistīts ar to, ka VTNP sniedzējs, kurš iegulda kapitālu līgumā par šāda pakalpojuma sniegšanu, piesaista šo kapitālu visa pilnvarojuma akta darbības laikā un nespēs savu daļu pārdot tik ātri un lēti, kā tas būtu gadījumā ar plaši pieejamu aktīvu bez likviditātes riska.

(22)  Piemēram, salīdzinot uzņēmuma vidējo svērto kapitāla izmaksu (WACC) saistībā ar attiecīgo darbību vai ar nozares kapitāla vidējo atdevi pēdējos gados, ņemot vērā to, vai iepriekšējie dati var būt lietderīgi turpmākām prognozēm.

(23)  Tāpat arī, ja paredzēts pilnvarojumā, uzņēmumam daļēji jāsedz deficīts, ko rada fakts, ka efektivitātes pieaugums ir mazāks par prognozēto.

(24)  Piemēram, atbalsts, kas ir piešķirts saistībā ar iekšējiem līgumiem, koncesijām, kuras nav piešķirtas konkursa kārtībā, un publiskā iepirkuma procedūrām bez iepriekšējas publicēšanas.

(25)  OV L 83, 27.3.1999, 1. lpp.

(26)  OV L 140, 30.4.2004., 1. lpp.


Top