25.11.2011   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 345/1

1.1.

Ņemot vēra pašreizējo ekonomikas un finanšu krīzi, kas turpinās dažās dalībvalstīs, pārmērīga budžeta deficīta problēmas, kuru dēļ vairākās dalībvalstīs ir nācies ieviest plašas taupības programmas, neapmierinātību sociālajā jomā, kas veicina eiroskepticismu, no vienas puses, un pieaugošās vajadzības un uzdevumus, kas saistīti ar Eiropas Savienības ilgspējīgu ekonomisko attīstību, stratēģijas “Eiropa 2020” ieviešanu un ES konkurētspējas saglabāšanu pasaules tirgū, no otras puses, COSAC atbalsta ES iestāžu centienus, kuri ietverti ierosinātajā daudzgadu finanšu shēmā 2014.–2020. gadam, kas tiks izmantota par pamatu debatēm un lēmumiem Eiropas Savienībā. Tomēr diskusijās iegūtajā rezultātā jāņem vērā arī dalībvalstu budžeta shēmas un budžeta stratēģijas.

1.2.

COSAC uzskata, ka ir jāvienkāršo noteikumi un procedūras, kas saistītas ar Eiropas Savienības pašu resursu uzkrāšanu, sadalījumu un izmantošanu un ir jāpalielina pārredzamība šajā jomā, un mudina ES iestādes veikt atbilstošus pasākumus. Dalībvalstu parlamenti un Eiropas Parlaments laika gaitā apsvērs šādu īpašo pasākumu pamatotību.

1.3.

COSAC ir rūpīgi izskatījis priekšlikumus par dažādu Eiropas nodokļu ieviešanu, kas būtu jauns nodokļu ieņēmumu avots ES budžetā. COSAC uzskata, ka pašreizējā pēckrīzes periodā ar jauniem instrumentiem nevajadzētu uzlikt papildu finanšu slogu privātajiem uzņēmumiem vai privātpersonām. Atsevišķos gadījumos šādi pasākumi varētu arī kaitēt godīgai konkurencei starp ES uzņēmumiem un to konkurentiem pasaules tirgū.

1.4.

Ņemot vērā pašreizējos sarežģītos apstākļus un problēmas saistībā ar nepieciešamību uzlabot ES nākamo budžetu plānošanu, apstiprināšanu un izpildi, COSAC mudina kompetentās iestādes paātrināt likumdošanas darbu šajā jomā un atbilstošos gadījumos īstenot regulāru un plašu sabiedrisko apspriešanu.

1.5.

COSAC mudina ES iestādes risināt sarunas un pieņemt daudzgadu finanšu shēmu 2014.–2020. gadam, kas ļautu īstenot ES vidēja termiņa un ilgtermiņa politikas nostādnes, pilnībā ievērojot Eiropas solidaritātes principu un ņemot vērā pašreizējo ekonomikas un finanšu krīzi. Šajā sakarībā COSAC uzsver, ka kohēzijas politika kopā ar godīgu un taisnīgu kopējo lauksaimniecības politiku ir galvenie instrumenti un tiem ir būtiska nozīme solidaritātes veicināšanā, ekonomikas un sociālo atšķirību mazināšanā starp dalībvalstīm un ES stratēģisko mērķu sasniegšanā. Šiem instrumentiem joprojām jābūt vērstiem uz vismazāk attīstīto reģionu turpmāku izaugsmi un attīstību.

1.6.

COSAC uzsver, cik ļoti svarīgs ir ES finansējumus Eiropas nozīmes projektiem, kuriem nav iespējams piesaistīt pietiekamu privātā sektora finansējumu, bet kuri ir svarīgi, lai sasniegtu ES politikas mērķus saistībā ar sekmīgi funkcionējošu iekšējo tirgu.

1.7.

COSAC atzinīgi vērtē Polijas prezidentūras paziņojumu par to, ka 2011. gada 20.–21. oktobrī tā vēlas organizēt konferenci par daudzgadu finanšu shēmu. Tāpat COSAC atzinīgi vērtē prezidentūras nodomu aicināt piedalīties dalībvalstu parlamentu pārstāvjus un uzsver, cik svarīga ir dalībvalstu parlamentu iesaistīšana jau procesa sākumā.

1.8.

COSAC mudina ES iestādes sarunās par daudzgadu finanšu shēmu ieviest mērķi paaugstināt atbildību par ES fondu izmantošanu un uzlabot to pārvaldības pārredzamību. COSAC aicina dalībvalstis, pienācīgi ņemot vērā Eiropas Komisijas nostāju, valstu līmenī uzlabot atbildību par ES fondu līdzekļu izmantošanu un pārredzamību šajā jomā.

2.1.

COSAC ar gandarījumu atzīmē pirmās debates par parlamentārās pieredzes un paraugprakses novērtēšanu divus gadus pēc Lisabonas līguma stāšanās spēkā.

2.2.

COSAC atzinīgi vērtē dalībvalstu parlamentu aktīvo dalību, īstenojot 2. protokolā par subsidiaritātes principa un proporcionalitātes principa piemērošanu noteiktās pārbaudes attiecībā uz subsidiaritātes principa ievērošanu. Dalībvalstu parlamentiem ir atšķirīgs viedoklis par subsidiaritātes principa praktisko īstenošanu. COSAC uzskata, ka dalībvalstu parlamentiem un ES iestādēm būtu aktīvi jāapmainās ar informāciju un izmantoto praksi 2. protokola piemērošanā un, ka tā piemērošanai būtu jākļūst specifiskākai saistībā ar pastāvīgu dialogu starp visām iesaistītajam pusēm.

2.3.

Saskaņā ar 2. protokola 5. pantu COSAC uzsver – lai dalībvalstu parlamentiem būtu iespēja izmantot tiem piešķirtās pilnvaras, jārod iespēja izvērtēt ES likumdošanas projektu finansiālo ietekmi un direktīvu gadījumā – arī ietekmi uz valsts juridiskajām sistēmām. Turklāt COSAC atgādina, ka ES tiesību aktu projekti jāpamato, izmantojot kvalitatīvus un kvantitatīvus rādītājus. COSAC atzīmē, ka līdz šim Komisijas paskaidrojuma rakstos ietvertā analīze par subsidiaritātes principa ievērošanu nav bijusi atbilstīga 5. panta prasībām.

2.4.

COSAC atzīmē dalībvalstu parlamentu bažas par ES likumdošanas projektu ietekmes novērtējumu kvalitāti un brīvo formu, jo tos dažkārt uzskata par shematiskiem un satura ziņā prasībām neatbilstošiem. COSAC vērš uzmanību uz vairāku dalībvalstu parlamentu ieteikumu ietekmes novērtējuma pilnu tekstu tulkot visās ES oficiālajās valodās.

2.5.

COSAC atzinīgi vērtē notikušās debates par dalībvalstu parlamentu sadarbību ar Eiropas Komisiju. COSAC aicina Eiropas Komisiju debašu rezultātus ņemt vērā Komisijas veiktajā novērtējumā par stāvokli Savienībā un sagatavojot Komisijas darba programmu.

2.6.

Kopumā COSAC ir apmierināts ar dalībvalstu parlamentu ciešo un atvērto sadarbību ar Eiropas Komisiju, ko paredz Lisabonas līgums. Neformāls politiskais dialogs starp Eiropas Komisiju un dalībvalstu parlamentiem sekmēs ES lēmumu pieņemšanas procesa parlamentāro dimensiju. Tomēr COSAC atzīmē, ka saskaņā ar 2. protokola 6. pantu iesniegtajos pamatotajos atzinumos drīzāk būtu jānorāda tas, kāpēc attiecīgais likumdošanas projekts neatbilst, nevis atbilst subsidiaritātes principam.

2.7.

COSAC aicina Eiropas Komisiju nodrošināt precīzākas un pilnīgākas atbildes uz pamatotajiem atzinumiem par ES tiesību aktu projektiem. Daudzi dalībvalstu parlamenti uzskata, ka Eiropas Komisijas atbildēs vairāk būtu jākoncentrējas uz īpašām dalībvalstu parlamentu iesniegtajos pamatotajos atzinumos izteiktajām šaubām. COSAC aicina Eiropas Komisiju veikt nepieciešamos pasākumus, lai nodrošinātu, ka tās sniegtās atbildes attiecībā uz pamatotajiem atzinumiem vai ieguldījums saistībā ar neoficiālā politiskā dialoga darbības jomu tiek sniegts trīs mēnešu laikā.

2.8.

COSAC atzīmē daudzu dalībvalstu parlamentu paustās bažas, kas cita starpā izklāstītas pamatotajā atzinumā, par to, ka Eiropas Komisijai piešķirtās pilnvaras noteikt regulējumu ar deleģētajiem aktiem ir pārāk plašas. COSAC atzīmē, ka var rasties situācija, ka būtiski elementi kādā ES tiesību aktu projektiem paredzētā jomā nonāks ārpus dalībvalstu parlamentu kontroles.

2.9.

Ņemot vērā turpmāko parlamentu sadarbību, COSAC uzsver, cik svarīga ir pastiprināta komunikācija, kas izpaužas kā dialogs un informācijas un paraugprakses apmaiņa starp dalībvalstu parlamentu Eiropas lietu komitejām un ar Eiropas Parlamentu.