20.10.2011   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

CE 308/83

A.

tā kā Kenijas valdība, zinot, ka ICC pret Sudānas prezidentu Omar al-Bashir ir izvirzījusi apsūdzību, uzaicināja viņu piedalīties 2010. gada 27. augustā rīkotajā ceremonijā, kuras laikā tika izsludināta Kenijas konstitūcija;

B.

tā kā ICC2009. gada 4. martā izdeva starptautisku orderi prezidenta al-Bashir apcietināšanai par noziegumiem, kas vērsti pret cilvēci (slepkavībām, iznīcināšanu, deportāciju, spīdzināšanu un izvarošanu), un par kara noziegumiem (uzbrukumu plānošanu pret civiliedzīvotājiem, laupīšanu) un tā kā uz prezidentu al-Bashir attiecas arī 2010. gada 12. jūlijā pieņemtais lēmums, kurā viņš apsūdzēts par “genocīdu, kas izdarīts nogalinot, par genocīdu, nodarot nopietnus fiziskus vai garīgus ievainojumus, un par genocīdu, kas izdarīts, ar nodomu radot mērķgrupām tādus dzīves apstākļus, kuri plānoti, lai fiziski iznīcinātu attiecīgo grupu”;

C.

tā kā Kenija, kā arī citas Āfrikas valstis — pēc skaita 31 valsts — ir Romas statūtu parakstītājvalstis un tā kā statūtos šīm valstīm ir noteikts pienākums apcietināt jebkuru personu, kuru ICC ir izsludinājusi meklēšanā, un nogādāt šo personu Tiesai, vai neuzņemt viņu šo valstu teritorijā;

D.

tā kā valstīm, kuras ir ratificējušas ANO 1948. gada Konvenciju par genocīdu, ir pienākums sadarboties ar ICC pat tad, ja tās nav Romas statūtu parakstītājvalstis;

E.

tā kā ANO dalībvalsts Sudāna pastāvīgi ir atteikusies sadarboties ar ICC, tādējādi liedzot miljoniem cietušo, kas piedzīvojuši kara šausmas Sudānā un it īpaši Dārfūras reģionā, noskaidrot patiesību un panākt taisnīgumu;

F.

tā kā Kenijas ministru prezidents ir atzinis, ka prezidenta al-Bashir uzaicināšana bija kļūda un Kenijas iestāžu neizmantotā iespēja viņu arestēt uzskatāma par Kenijas starptautisko saistību nopietnu pārkāpumu, un tādējādi nav ievēroti ne tikai Romas statūti, bet arī Kenijas valsts tiesību akti, tostarp jaunā konstitūcija, kurā ir noteikta starptautisko tiesību tieša piemērojamība;

G.

tā kā iepriekšējais ANO ģenerālsekretārs un pašreizējais vidutājs Kenijas krīzes jautājumā Kofi Annan ir pieprasījis, lai Kenija ieņemtu skaidru nostāju pret ICC un atkārtoti apstiprinātu tai savas saistības;

H.

tā kā Kenijai ir nepārprotams pienākums sadarboties ar ICC jautājumos, kas saistīti ar šādu apcietināšanas lēmumu izpildi, un šis pienākums noteikts gan ANO Drošības padomes Rezolūcijā Nr. 1593, kurā ANO Drošības padome prasa visām dalībvalstīm un attiecīgām reģionālām un citām starptautiskām organizācijām pilnībā sadarboties ar ICC, gan arī 87. pantā Tiesas statūtos, kuru viena no parakstītājvalstīm ir Kenijas Republika;

I.

tā kā prezidents al-Bashir ir apmeklējis Čadu, kas arī ir ICC dibināšanas nolīguma parakstītājvalsts un tomēr nav pildījusi saistības;

J.

tā kā kopš brīža, kad Sudānas prezidentam tika izvirzīta apsūdzība, viņš ir apmeklējis arī Ēģipti, Lībiju, Saūda Arābiju, Eritreju, Kataru, Zimbabvi un Etiopiju;

K.

tā kā 2009. gada jūlijā Āfrikas Savienība tik tiešām paziņoja, ka tās dalībvalstis atsakās sadarboties, kā paredzēts statūtu 98. pantā, un tā kā tā vairākkārt pauda šādu nostāju pēc apsūdzības izvirzīšanas Omar al-Bashir par genocīda noziegumiem, bet pēc tam, vienprātīgi pieņemot rezolūciju augstākā līmeņa sanāksmē, kas notika 2010. gada 27. jūlijā Kampalā, aicināja ANO Drošības padomi saskaņā ar statūtu 16. pantu atcelt pret Sudānas prezidentu vērstās apsūdzības;

L.

paužot nožēlu par to, ka Āfrikas Savienība atsakās ļaut izveidot ICC biroju Āfrikas Savienībā un draud sodīt tās Āfrikas valstis, kas neievēro šo Āfrikas Savienības lēmumu;

M.

tā kā ir jāsaņem sods par genocīdu, noziegumiem pret cilvēci un kara noziegumiem un tā kā prezidenta al-Bashir lietas izskatīšana ir nozīmīgs precedents, cenšoties apkarot amatā esošu valdības vadītāju nesodāmību,

1.

pauž nožēlu par Kenijas lēmumu uzaicināt prezidentu Omar al-Bashir piedalīties jaunās konstitūcijas parakstīšanā, kas iezīmē jauna demokrātiskas valdīšanas laikmeta sākumu valstī;

2.

aicina starptautiskās kopienas pārstāvjus, tostarp visas Āfrikas valstis, nodrošināt pilnīgu atbildību par izdarītajiem noziegumiem, it īpaši tiem, kas pastrādāti Sudānā, pārkāpjot starptautiskās tiesības;

3.

aicina to Āfrikas valstu vadītājus un valdības, kuras parakstījušas Romas statūtus, ievērot saistības un sadarboties ar ICC, izmeklējot kara noziegumus, noziegumus, kas vērsti pret cilvēci, vai genocīdu;

4.

uzsver, ka ICC ir pienākums izmantot tās jurisdikciju objektīvi un universāli, tostarp arī rietumvalstīs, un ka ICC pieņemto lēmumu ievērošana būtiski ietekmē uzticēšanos tai un tās turpmāko rīcību;

5.

pauž nožēlu, ka dažas ANO Drošības padomes dalībvalstis nav parakstījušas Romas statūtus, ar kuriem izveido ICC;

6.

pauž nožēlu par Āfrikas Savienības (ĀS) un Arābu līgas pieņemto nostāju, atsakoties sadarboties ar ICC, un aicina Eiropas Savienības augsto pārstāvi darīt visu nepieciešamo, lai nodrošinātu šā jautājuma iekļaušanu nākamās ĀS un ES augstākā līmeņa sanāksmes darba kārtībā;

7.

aicina Āfrikas Savienību pārskatīt tās nostāju un vērsties pret nesodāmību, netaisnību, kara noziegumiem, noziegumiem, kas vērsti pret cilvēci, un genocīdu;

8.

prasa pārtraukt nesodāmību par visiem noziegumiem, kas izdarīti kara laikā Sudānā, un cer, ka papildus nepieciešamībai atjaunot taisnīgumu, tiesiskumu un godāt minētajos noziegumos cietušās personas prezidents al-Bashir drīzumā tiks nogādāts ICC Hāgā, kur viņš varēs izmantot starptautiskajos tiesību aktos noteiktās tiesības;

9.

aicina Kenijas prezidentu un valdību atkārtoti apstiprināt savas saistības un sadarbību ar ICC, tostarp arī attiecībā uz vardarbību, kas sekoja pēc 2007. un 2008. gada vēlēšanām;

10.

uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Padomei, Komisijai, Āfrikas Savienības iestādēm, dalībvalstu valdībām un parlamentiem, ANO Drošības padomei, Starptautiskajai Krimināltiesai, Kenijas valdībai un visiem IGAD parlamentiem un valdībām.