31.5.2011   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

CE 161/95

A.

tā kā Eiropadome 2009. gada 19. un 20. marta sanāksmē aicināja dalībvalstis veicināt partnerību veidošanos starp tādām jomām kā uzņēmējdarbība, pētniecība, izglītība un apmācība;

B.

tā kā Eiropas Augstākās izglītības ministru konferences (2009. gada 28. un 29. aprīlis) paziņojumā valstīm prasīts pieņemt tādu politiku, kurā tiktu “skaidri atzīti augstākās izglītības dažādie uzdevumi, sākot ar mācību un pētniecības darbu, līdz pat dalībai vietējās kopienas dzīvē, iesaistei sabiedrības integrācijā un kultūras attīstībā”;

C.

tā kā, ņemot vērā universitāšu trīs darbības virzienus (izglītība, pētniecība un jauninājumi), tām ir svarīga nozīme Eiropas Savienības nākotnē un tās pilsoņu izglītošanā un tā kā augstākās izglītības uzdevums ir nodrošināt tādu mācību vidi, kas veicinātu patstāvību, radošumu un zināšanu optimālu izmantošanu;

D.

tā kā atbildība par izglītības politikas noteikšanu joprojām ir dalībvalstu ziņā un tās ir atbildīgas par savu izglītības sistēmu organizāciju, saturu un reformu;

E.

tā kā atšķirības iedzīvotāju ekonomiskajā un sociālajā dzīves līmenī dažādās Eiropas Savienības daļās prasa izlīdzināt izglītības iespējas visiem tās iedzīvotājiem un atbalstīt talantīgus jauniešus ekonomiski neizdevīgā stāvoklī;

F.

tā kā ieilgušās ekonomiskās krīzes ietekmē tiek zaudētas darba vietas un tādēļ ir īpaši svarīgi nodrošināt ļoti efektīvu augstākās izglītības iestāžu un uzņēmumu sadarbību;

G.

tā kā Boloņas procesa dokumentus parakstījušo valstu vidū ir steidzami jāīsteno, jākoordinē un jāveicina saskanīga pieeja, jo īpaši attiecībā uz studentu mobilitāti un diplomu pilnīgu atzīšanu, un tam vajadzīgs pienācīgs attiecīgā procesa novērtējums, kurā konstatētas grūtības un traucēkļi;

H.

tā kā Eiropas Komisijai ir svarīga veicinoša loma informācijas un labas prakses apmaiņā starp ES dalībvalstīm un ES kaimiņvalstīm;

I.

tā kā augstākās izglītības iestāžu, uzņēmēju aprindu un sadarbības modeļu daudzveidība apgrūtina vienošanos par ideālu sadarbības modeli, kas atbilstu ikvienas Eiropas iestādes specifikai, prioritātēm un prasībām; tā kā jebkuros apstākļos ir jāsaglabā universitāšu autonomija un to iespējas izvēlēties saviem mērķiem visatbilstošākos partnerības modeļus ar uzņēmumiem;

J.

tā kā izglītība ir visas sabiedrības uzdevums un valsts nedrīkst izvairīties no finansiālas atbildības par to;

K.

tā kā augstākā izglītība joprojām ir valsts atbildības joma, un tādēļ valsts finansējums universitātēm ir vajadzīgs, lai nodrošinātu vienlīdzīgu finansējumu visām studiju jomām, piemēram, humanitārajām zinātnēm; tā kā ir svarīgi atbalstīt universitātes finansiāli (piemēram, ar publiskā un privātā sektora partnerības starpniecību), vienlaikus garantējot to autonomiju un kvalitāti;

L.

tā kā izglītība un apmācība, ar kuras starpniecību vajadzētu apgūt vispārējās un pilsoniskās kultūras pamatus, ir lieliski līdzekļi, kas sekmē mazāk attīstītu reģionu integrāciju, un ne vien rada darba vietas un sekmē konkurētspēju, bet arī nodrošina kultūras un intelektuālās jomas daudzveidību un sabiedrisko dzīvi;

M.

tā kā universitāšu un uzņēmējdarbības sadarbību atbalsta daudzas ES programmas, taču šāda rīcība ne vienmēr ir saskaņota iestāžu starpā,

1.

atzinīgi vērtē minēto Komisijas paziņojumu “Jauna partnerība universitāšu modernizācijai — ES forums par dialogu starp universitātēm un uzņēmējdarbības jomu” un jomas, kurās tajā ierosināts koncentrēt turpmāko sadarbību;

2.

atzinīgi vērtē Komisijas paziņojumu, kurā novērtēti pirmie trīs ES universitāšu un uzņēmējdarbības foruma darbības gadi un izvirzīti uzdevumi nākotnei, piemēram, atbalsts jaunradei, pētniecības veicināšana, uzņēmējdarbības jomu radīšana, zināšanu nodošanas veicināšana un jauno zinātnieku piesaistīšana Eiropas darba tirgum;

3.

atzīst, ka šie Komisijas paziņojumā norādītie uzdevumi nav jauni un līdz šim tie nav sekmīgi īstenoti; tomēr uzskata, ka pastāvīgs dialogs un sadarbība vietējā, reģionālā, valstu un Eiropas līmenī, tostarp apmaiņa ar labu praksi programmu un instrumentu jomā, ir būtiski svarīgi ciešāku saikņu un partnerību izveidei starp universitātēm un uzņēmējdarbības jomas pārstāvjiem, pārvarot to starpā esošās plaisas kultūras, institucionālajā un darbības līmenī, kā arī palīdzot izveidot uz zināšanām balstītu sabiedrību, attīstīt lietišķo pētniecību un uzlabot nodarbinātības iespējas augstskolu beidzējiem;

4.

atzīst, ka pēc lieluma, resursiem, disciplīnām, uzbūves, nacionālā sastāva un veida Eiropas universitātes ir ārkārtīgi dažādas; taču uzskata, ka ikviena no tām katra savā veidā varētu gūt labumu no valsts un pārrobežu līmeņa sadarbības ar uzņēmējdarbības jomas pārstāvjiem, ja būtu skaidra izpratne par faktisko situāciju, kurā tiek veidotas universitāšu pētniecības un izglītības iespējas; uzskata, ka arī reģionālajā līmenī tiek sniegts liels ieguldījums, lai nodrošinātu sadarbību starp universitātēm un uzņēmējdarbības jomas pārstāvjiem;

5.

atzinīgi vērtē Eiropas Augstākās izglītības ministru konferences (2009. gada 28. un 29. aprīlis) paziņojumu, kurā uzsvērta apņemšanās “īstenot mērķus Eiropas augstākās izglītības telpā — telpā, kur augstākā izglītība ir sabiedrības pienākums un kur visas augstākās izglītības iestādes ņem vērā sabiedrības vajadzības, daudzveidīgi īstenojot savus uzdevumus”;

6.

atbalsta viedokli, ka uzņēmējdarbības un augstākās izglītības iestāžu dialogam un sadarbībai tuvākajā nākotnē joprojām vajadzētu būt prioritātēm tāpat kā dialogam un sadarbībai ar visām pārējām sabiedrības jomām, lai visas ieinteresētās personas varētu lietderīgi izmantot kultūras, zinātnes un tehnikas atziņas, kas iegūtas un nodotas tālāk augstākajās mācību iestādēs; uzsver, ka jāsaglabā augstāko mācību iestāžu intelektuāla un finansiāla neatkarība no uzņēmējdarbības un augstākā izglītība nedrīkst kļūt no uzņēmējdarbības atkarīga; uzsver, ka universitātēm visos apstākļos jāsaglabā autonomija lēmumos par studiju programmu saturu un administratīvo struktūru;

7.

aicina tās dalībvalstis, kurās tiesiskā un finanšu sistēma joprojām neatbalsta vai pat kavē universitāšu centienus sadarbībā ar uzņēmējdarbības jomas pārstāvjiem, izprast šo problēmu un konkrēti rīkoties;

8.

uzsver, ka dialogam starp universitātēm un uzņēmējdarbības jomas pārstāvjiem nevajadzētu būt vērstam tikai uz matemātiku, zinātni un tehnoloģijām (MZT), bet gan tam būtu jāaptver visas studiju jomas, piemēram, humanitārās zinātnes;

9.

uzskata, ka jāstiprina izglītības un pētniecības programmu starpdisciplinaritāte un transdisciplinaritāte, kā arī universitāšu sadarbība un ka šajā ziņā svarīgs līdzeklis ir informācijas un sakaru tehnoloģijas (IST);

10.

aicina uzlabot Eiropas universitāšu sniegumu, īstenojot zinību triādes principu “pētniecība–izglītība–jauninājumi”, neaizmirstot, ka ir jāuzlabo saikne starp uzņēmumiem un universitātēm; kā to ar savu piemēru ilustrē Eiropas Inovāciju un tehnoloģiju institūta (EIT) Zināšanu un inovāciju kopienas (ZIK), un tajā pašā laikā mudina universitātes savās pētniecības un jauninājumu programmās ņemt vērā sociālos un ekonomiskos apstākļus to galvenajā ietekmes telpā;

11.

uzsver, ka kvalitatīvāks dialogs un sadarbība starp universitātēm un uzņēmumiem dos lielākas iespējas gūt tādu savstarpēju labumu, kas ne tikai sekmē ekonomikas izaugsmi, bet arī plašākā izpratnē ir noderīgs cilvēkiem, jo veicina pastāvīgā izaugsmē esošās un uz zināšanām balstītās sabiedrības tālāku attīstību;

12.

uzsver, ka ieguvumi no uzlabota universitāšu un uzņēmējdarbības jomas pārstāvju dialoga un sadarbības šajā ziņā būs tikpat svarīgi arī dialoga un sadarbības starp universitātēm un dalībvalstu, Eiropas un starptautiskām iestādēm un pilsoniskās sabiedrības organizācijām veicināšanai, kā arī palīdzēs uzlabot sadarbību starp universitātēm un sabiedrību kopumā;

13.

aicina valsts, reģionālās un pašvaldību iestādes sadarbībā ar privāto sektoru turpināt pētīt un finansēt procesus, kas veicina universitāšu un uzņēmumu sadarbību, un novērst šādu sadarbību traucējošos administratīvos šķēršļus; norāda, ka struktūrfondu regula piedāvā iespēju finansēt mazo un vidējo uzņēmumu (MVU) atbalsta pasākumus, izmantojot šobrīd jau dažās dalībvalstīs ieviesto zināšanu kuponu sistēmu;

14.

ierosina, ka īpaši būtu jānodrošina MVU piekļuve universitātes izglītībai un pētījumiem, gan palielinot valsts finansējumu, gan samazinot birokrātiju;

15.

uzsver, ka jāgodina un jāstimulē teorētiskā un lietišķā pētniecība ne tikai dabaszinātnēs un tehniskajās zinātnēs, bet arī sociālo un humanitāro zinātņu nozarēs, kuras sniedz mūsdienīgai uzņēmējdarbībai vērtīgas zināšanas;

16.

atbalsta mazu un vidēja mēroga izpētes projektu nozīmi, sagatavojot augsni izcilības tīkliem, kuru pamatā ir lieli integrēti projekti;

17.

aicina uzņēmumus un universitātes kopīgi rīkoties, lai panāktu vienlīdzīgāku abu dzimumu pārstāvniecību dažās universitāšu fakultātēs;

18.

atgādina, cik svarīga ir mūžizglītības definīcija un daudzie tajā ietvertie jēdzieni, no vispārīgās izglītības līdz pat neformālām un informālām mācībām, kas noder ekonomiskajā, sociālajā, kultūras un pilsoniskajā dzīvē un profesionālai izglītībai un apmācībai;

19.

uzsver — tā kā mūžizglītība ir nepārtraukta saskare ne tikai ar izglītību un apmācību, bet arī ar kultūru, tad ES ir ļoti svarīgi mudināt, dalībvalstīm ir svarīgi atbalstīt un valsts universitātēm ir svarīgi saglabāt un veicināt humanitāro zinātņu iekļaušanu mācību programmās;

20.

atgādina, ka viens no svarīgākajiem norādījumiem ir palielināt ieguldījumus Eiropas cilvēkresursos, lai prioritāti piešķirtu ES galvenajai bagātībai — tās cilvēkiem, kas ir spējīgi pielāgoties nepārtrauktajai mainībai darba tirgus vidē;

21.

norāda, ka mūžizglītības iespējas ļoti cieši jāsaskaņo ar indivīdu, mazaizsargātu sociālo grupu un darba tirgus vajadzībām, un uzsver, ka šo vajadzību nepārtraukti mainīgais raksturs nozīmē, ka tālākizglītība ir neizbēgama nepieciešamība, un šajā sakarībā īpaši uzsver attiecīgās sociālās un finansiālās problēmas; atgādina, ka nekur vairs netiek garantēts darbs mūža garumā un ka mācības un pārkvalificēšanās ir būtiskas; atgādina, ka jau no bērnības jāveido apstākļi, kas veicinātu pozitīvu attieksmi pret mācīšanos;

22.

uzsver, ka mūžizglītība, informācija un apmācība ne vien nodrošina darba tirgū īpaši svarīgas prasmes, bet ir arī cilvēka intelektuālās attīstības un personības izaugsmes priekšnoteikums;

23.

uzsver, cik svarīgi ir radīt modernas mūžizglītības metodes un tās popularizēt ar interneta starpniecību, lai piekļuve izglītībai būtu tiešāka un (jo īpaši uzņēmumu darbinieki) to varētu iegūt īsākā laikā;

24.

ņemot vērā izmaiņas Eiropas demogrāfiskajā ainā — sabiedrības novecošanu un ar ekonomisko, sociālo un darba tirgus krīzi saistīto apstākļu mainību darba tirgū, aicina universitātes padarīt mācīšanos pieejamāku un modernizēt izglītības programmas, ņemot vērā jaunos uzdevumus Eiropas darbaspēka kvalifikācijas uzlabošanā;

25.

ņemot vērā arī to, ka izglītība ir viens no vissvarīgākajiem un efektīvākajiem līdzekļiem sociālās integrācijas nodrošināšanai un cīņai pret nabadzību un nevienlīdzību, mudina universitātes padarīt studijas un starptautiskās apmaiņas programmas plašāk pieejamas arī cilvēkiem ar īpašām vajadzībām;

26.

atkārtoti norāda, ka pieaugušo iedzīvotāju dalīšanās ar gūtajām zināšanām, prasmēm un pieredzi un to nodošana tālāk ir svarīgs līdzeklis, ar kura palīdzību (piemēram, ar darbaudzināšanas sistēmu starpniecību) jaunākās paaudzes tiek ievadītas darba tirgū;

27.

ierosina turpināt izmantot jaunas pedagoģiskās metodes, kurās galvenā uzmanība pievērsta pieredzes izglītībai, tālmācībai, e-mācībām un jauktām mācību formām;

28.

uzsver, ka jāiedibina, jāveicina un jāstiprina spēcīgāka izglītības kultūra un ka turpināt mācības un pārkvalificēties jebkurā dzīves posmā ir ļoti svarīgi, lai palielinātu Eiropas konkurētspēju un lai Eiropā veicinātu izaugsmi un darba vietu radīšanu;

29.

uzsver, ka jāpaplašina iespējas stimulēt pastāvīgu pielāgošanos mainīgajam darba tirgum, kas īpaši šajā ekonomiskās lejupslīdes laikā ir Eiropas Savienības prioritāte, un ko var panākt, veicinot mūžizglītību, īpaši veidojot speciāli jaunajām tehnoloģijām pielāgotus tālmācības kursus un kursus cilvēkiem, kas vecāki par 45 gadiem un ir mazāk aizsargāti un vairāk pakļauti sociālās izolācijas riskam;

30.

mudina uzņēmumus vairāk stimulēt darbiniekus piedalīties apmācībā, piemēram, rīkojot tālākizglītības seminārus vai finansējot pēcdiploma kvalifikācijas iegūšanu;

31.

ierosina jaunu pieeju “profesionālā orientācija mūža garumā”, kas universitātēm, studentiem un visdažādākajām sociālajām un ekonomiskajām interešu grupām dotu iespēju ciešāk sekot augstskolu absolventu karjerai, lai izvērtētu izglītības programmu sociālo un ekonomisko noderību;

32.

atgādina par nepieciešamību vēl vairāk palielināt virtuālo mācību pievilcību un pieejamību;

33.

atkārtoti norāda, ka mobilitāte ir Eiropas augstākās izglītības telpas stūrakmens un ka Eiropas universitātes tiek aicinātas veikt novatorisku, tālejošu un metodisku mācību satura reformu; apstiprina, ka tai vajadzētu būt politiskai prioritātei Boloņas procesa galveno mērķu atjaunināšanā pēc 2010. gada;

34.

uzsver, ka valstu, universitāšu un uzņēmumu mobilitāte ir abu šo jomu ciešākas sadarbības priekšnosacījums;

35.

prasa Komisijai ierosināt tiesisku regulējumu, kas būtu izstrādāts, lai atbalstītu un atvieglotu universitāšu un uzņēmumu savstarpējo mobilitāti, kā arī universitāšu studentu un pasniedzēju mobilitāti un lai uzsvērtu, ka šāda veida izglītība un apmācība būtu jāatzīst un jāsertificē;

36.

mudina paplašināt un palielināt ne tikai tādas individuālās mobilitātes shēmas kā “Erasmus jaunajiem uzņēmējiem” un “Erasmus mācekļiem”, bet arī Eiropas “Izcilības maģistru” studiju programmu organizēšanu sadarbībā ar dažādām universitātēm un uzņēmumu aktīvu līdzdalību, to papildinot ar stipendijām studentiem un stimuliem pētniekiem; uzskata, ka šādas iniciatīvas varētu palīdzēt sasniegt tādus mērķus kā mobilitāte, valodu apguve un multikulturālas un uzņēmējdarbības pieredzes ieguve;

37.

uzsver, ka augstākajām mācību iestādēm jānodrošina vairāk ārpusprogrammas iespēju citu valodu apguvē, ņemot vērā, ka jaunu valodu apgūšana ir būtiski svarīga, lai veicinātu un atbalstītu mobilitāti un studentu, pētnieku, skolotāju un uzņēmumu darbinieku apmaiņu;

38.

mudina universitātes pētīt jaunas metodes sadarbībai starp valsts iestādēm un privāto sektoru, it īpaši ar kopīgu valsts un privāto inovāciju fondu starpniecību, lai visās jomās uzlabotu mobilitāti;

39.

uzsver, ka ir svarīgi, lai studenti apgūtu jauno tehnoloģiju lietošanas prasmes, kas uzlabotu viņu izredzes atrast darbu;

40.

ņemot vērā citās valstīs uzkrāto un izmantoto labo praksi izglītības jomā, ierosina aicināt ārpuskopienas valstis piedalīties ES forumā, lai dalītos pieredzē un problēmās un tās apspriestu, ņemot vērā, ka šādas diskusijas pamatā vajadzētu būt noteiktiem mērķiem, terminoloģijai un jēdzieniem un galvenā uzmanība tajā būtu jāpievērš konkrētām darbības jomām;

41.

uzsver, ka pienācīgi jāsagatavo un jāapmāca uzņēmējdarbības priekšmetu pasniedzēji; atbalsta ideju uzņēmējdarbības kultūru integrēt mācību programmā (sākot jau ar sākumskolu);

42.

mudina uzņēmēju aprindas aktīvi piedalīties izglītojošu, ikvienā izglītības līmenī pieejamu materiālu izstrādē par uzņēmējdarbības funkcionēšanas sistēmu, ļaujot izglītības iestādēm neatkarīgi izvēlēties, vai tās vēlas vai nevēlas tos izmantot, un regulāri iepazīstināt mācību iestādes ar darba iespējām, ko uzņēmumi var piedāvāt studentiem;

43.

mudina uzņēmēju aprindas palīdzēt pielāgot universitāšu studiju programmu saturu, ieviešot un finansējot īpašus kursus studentu iepazīstināšanai ar uzņēmējdarbības izaicinājumiem;

44.

aicina pētīt un veicināt universitāšu pasniedzēju iesaistīšanos uzņēmumos un uzņēmēju iesaistīšanos universitātēs;

45.

uzsver, cik svarīgas ir jaunās tehnoloģijas, kas paātrina mobilitāti un sadarbību starp uzņēmumiem, studentiem, pasniedzējiem un pētniekiem;

46.

atgādina, ka tirgus uzņēmējdarbība tās dažādajās izpausmēs ir jāparedz kā viena no profesionālām alternatīvām augstskolu absolventiem un ka augstākās izglītības iestādēm ir jānodrošina, lai tiktu sagatavoti studenti ar padziļinātām zināšanām par uzņēmējdarbības veidu kopumu, tostarp sociālo un solidāro ekonomiku, kā arī padziļinātu izpratni par atbildīgu un ētisku pārvaldību;

47.

uzsver, ka universitāšu un uzņēmējdarbības jomas pārstāvju dialoga un sadarbības pamatā jābūt savstarpīguma, uzticēšanās, savstarpēja respekta un pārredzamības principiem, proti, jāsekmē uzņēmējdarbības principu ievērošana universitātēs un zināšanu izmantošana uzņēmumos; atkārtoti pauž viedokli, ka to iespējams panākt, ieviešot, piemēram, tādu zināšanu kuponu sistēmu, kāda pašlaik jau darbojas dažās dalībvalstīs, lai dotu iespēju jo īpaši MVU palielināt savu pētniecības kapacitāti, nekompromitējot universitāšu neatkarīgumu, autonomiju un publisko raksturu;

48.

atzīst, ka izglītībai un pētniecībai ir jābūt multidisciplinārākai pieejai zināšanām, un tādēļ uzskata, ka, kopīgi veidojot multidisciplināras un starpdisciplināras, un uzņēmējdarbībai nepieciešamas zināšanas un elastīgi pielāgojot studiju jomas, apgūstamās specialitātes un iegūstamās specializācijas tautsaimniecības vajadzībām, tostarp mazo un vidējo uzņēmumu vajadzībām, ieguvējas būtu gan universitātes, gan uzņēmējdarbības joma; uzsver tādas veiksmīgas iniciatīvas kā stažēšanās iespējas studentiem un darbiniekiem, uzņēmēju piesaistīšana vieslektoru statusā, apvienotie kursi un darbinieki, kuri darbojas gan universitātēs, gan uzņēmējdarbībā;

49.

uzsver, ka, lai veicinātu uzņēmējdarbības gara veidošanos studentu vidū, visām iesaistītajām pusēm (akadēmiskajam personālam, studentiem un uzņēmējiem) ir jābūt pienācīgi informētām par tiem līdzekļiem un mehānismiem, kurus viņi var izmantot iedarbīgākas, efektīvākas un abpusēji noderīgākas sadarbības veidošanai; uzskata, ka ir būtiski svarīgi, lai, no vienas puses, ar tādām iniciatīvām kā mūžizglītība tiktu sekmēta universitāšu akadēmisko darbinieku apmācība šajā jomā, un, no otras puses, tiktu veicināta universitāšu atvērtība uzņēmumiem un darba devējiem, kuri tādējādi varētu sniegt ieteikumus par mācību vielu un apmācību, kā arī zināšanām un prasmēm, kuras studentiem būtu jāapgūst;

50.

iesaka universitāšu karjeras centrus institucionāli aizsargāt, attīstīt tālāk un nodrošināt to ciešāku saistību ar darba tirgu;

51.

uzsver, ka studiju programmā ir svarīgi nodrošināt plašas stažēšanās iespējas uzņēmumos, it īpaši augstskolu studentiem, un šo stažēšanos atalgot finansiāli vai ar Eiropas kredītpunktu pārneses sistēmas starpniecību;

52.

aicina Komisiju saistībā ar pamatprogrammā ietilpstošajiem Marijas Kirī vārdā nosauktajiem pasākumiem ietvaros sākt īstenot doktorantūras studentiem paredzēto Eiropas industriālo shēmu, kas līdzinātos Eiropā jau esošajām shēmām, lai veicinātu mērķtiecīgu un ne pārāk dārgu pētījumu veikšanu Eiropas uzņēmumiem, kā arī uzņēmējdarbības jomas ieguldījumu Eiropas universitātēs;

53.

ierosina, lai uzņēmēju asociācijas sadarbotos ar universitātēm tādu studiju programmu izveidošanā, kas dotu iespēju studentiem ātri pielāgoties uzņēmējdarbības pasaulei;

54.

uzsver, ka ir svarīgi, lai uzņēmējdarbības joma sponsorētu universitātes, un mudina uzņēmumus piešķirt stipendijas, kas studentiem dotu iespēju apgūt darba tirgū ļoti vērtīgas zināšanas un prasmes;

55.

uzsver, ka būtiska vērtība ir universitāšu un uzņēmējdarbības jomas sadarbībā gūto zināšanu un rezultātu nodošana sabiedrībai;

56.

aicina uzņēmumus ar stipendiju palīdzību palielināt atbalstu jauniem un talantīgiem cilvēkiem;

57.

uzsver, ka uzņēmumiem ir jāpalielina spēja absorbēt universitāšu radītās zinātnes atziņas, lai tās izmantotu un tālāk pārveidotu, sekmējot iekšējo pētniecību, mūžizglītību un tālākizglītību un īstenojot aktīvu saziņas politiku, ar kuru tie savas vajadzības darītu zināmas akadēmiskajām aprindām, un aktīvi pieņemot darbā doktorantus, zinātņu doktorus un pētniekus;

58.

uzsver, ka pētniecības iestādēs ir vajadzīgi specializēti darbinieki, kas spēj identificēt un pārvaldīt zināšanu resursus un uzņēmējdarbības potenciālu;

59.

uzskata, ka zināšanu nodošana brīvā vidē ir ārkārtīgi svarīga; atzīst, ka to iespējams panākt ar dažādiem pasākumiem, piemēram, publikācijām un semināriem, tehnoloģiju pārneses birojiem, reģionālo sadarbību, atbalstu jaunu uzņēmumu veidošanai un uzņēmumiem, kas atdalījušies no pētniecības iestādēm, sadarbību pētniecības jomā un pētnieku mobilitāti; tomēr uzskata, ka sadarbības sociālais un cilvēciskais aspekts ir ārkārtīgi svarīgs, tādēļ pilnībā atbalsta iniciatīvas, kuru mērķis ir sekmēt konkrētu universitāšu sadarbību ar konkrētiem uzņēmumiem, īpaši mazajiem un vidējiem uzņēmumiem;

60.

atzinīgi vērtē to, ka darbību sācis vienotais Eiropas uzņēmumu un inovācijas centru tīkls, kurā apvienoti pakalpojumi, ko pašlaik sniedz Eiropas informācijas centri un jauninājumu starpniecības centri;

61.

uzskata, ka īstermiņa un ilgtermiņa pētnieku mobilitāte starp valstīm un starp akadēmisko vidi un uzņēmējdarbības vidi, pienācīgi ievērojot nediskriminācijas principu, ir neatņemams zināšanu nodošanas priekšnoteikums; šā iemesla dēļ aicina dalībvalstis un Komisiju rūpīgi pārskatīt līdzšinējo juridisko un finansiālo sistēmu un novērst nevajadzīgos šķēršļus mobilitātei, īpašu uzmanību pievēršot akadēmiskās kvalifikācijas atzīšanai un birokrātijas mazināšanai; aicina universitātes palielināt darbinieku iespējas veidot elastīgāku karjeru, ko iespējams attīstīt divos virzienos;

62.

aicina Komisiju radīt stimulus konkurētspējīga ES intelektuālā īpašuma tiesību (IĪT) tirgus izveidei, kas universitātēm, valsts pētniecības organizācijām un MVU dotu iespēju atrast partnerus un investorus savām IĪT, prasmēm un zināšanām; norāda, ka lielākajā daļā universitāšu varētu būt profesionālāka IĪT pārvaldība;

63.

uzsver nepieciešamību paātrināt pasākumus, lai sekmētu Vienotā Eiropas patenta ieviešanu, ar kuru tiks nodrošināta lēta, iedarbīga, efektīva un kvalitatīva juridiskā aizsardzība inovatīviem produktiem un pakalpojumiem, kā arī saskaņota Eiropas patentu strīdu izšķiršanas sistēma;

64.

norāda, ka universitāšu un uzņēmumu kopīga dalība tādās publiskā un privātā sektora partnerībās kā Eiropas tehnoloģiju platformas, kopīgas tehnoloģiju iniciatīvas un zināšanu un inovācijas kopienas varētu veicināt zināšanu izmantošanu un palīdzēt ES risināt lielākās problēmas, ar kurām tā saskaras; tādēļ norāda uz izveidotajām atbildīgas partnerības pamatnostādnēm;

65.

atzīstot, ka katrai sadarbībai ir nepieciešama īpaši izveidota pieeja un pastāv dažādi sadarbības mehānismu veidi, uzskata, ka būtu jāmācās no sekmīgām struktūrām, piemēriem, paraugiem, demonstrāciju projektiem un modeļiem un ka ir jāveicina labas prakses piemēru un sekmīgu projektu izplatīšana un piekļuve tiem; īpaši uzsver nepieciešamību ņemt vērā labu praksi, ko īsteno inovatīvi uzņēmumi, kā arī zināšanas, kas gūtas saistībā ar Sesto pētniecības pamatprogrammu attiecībā uz sadarbību doktorantūras līmeņa izglītībā;

66.

uzskata — ja tiek meklēta ciešāka saikne starp uzņēmējdarbības un pētniecības jomas pārstāvjiem un universitātēm, dalībvalstīm un Komisijai ir jāveicina fondu, slimnīcu un valsts un privāto universitāšu kopīga iesaistīšanās izglītības procesā un pētniecības sekmēšanā;

67.

atzīmē un atzinīgi vērtē gan ES teritorijā, gan ārpus tās sastaptus labas prakses piemērus, kas rāda, kādu labumu no šādas sadarbības gūst visi iesaistītie, ņemot vērā, ka tādi piemēri ir vajadzīgi, lai radītu pareizos apstākļus dialogam un vairotu izredzes uz panākumiem;

68.

atzinīgi vērtē Komisijas iniciatīvu apkopot līdzšinējos labas prakses piemērus un aicina šo apkopojumu darīt pieejamu visām ieinteresētajām personām, efektīvi izplatot informāciju par visiem oriģinālas prakses gadījumiem;

69.

aicina Komisiju veicināt jauna veida strukturētas partnerattiecības starp uzņēmumiem, universitātēm un citām izglītības un mācību jomām, jo īpaši vidusskolām un profesionālās izglītības aģentūrām, lai, cita starpā, informētu par jaunāko attīstību pedagoģisko personālu; šādas partnerattiecības var nodrošināt arī nozaru organizāciju iesaisti;

70.

ierosina izveidot tīmekļa vietni saziņai, pieredzes apmaiņai un izplatīšanai, kur galvenā uzmanība būtu pievērsta apmaiņai ar labu praksi un apmeklētāji gūtu iedvesmu, konkrētus instrumentus un sadarbības projektu izstrādes un īstenošanas mehānismus, un norāda, ka ir svarīgi izmantot jaunās tehnoloģijas ciešākas universitāšu un uzņēmējdarbības vides sadarbības veicināšanai;

71.

vēlas popularizēt jaunajiem izgudrotājiem, t.i., Eiropas jauniešu izgudrotiem jauninājumiem, izgudrojumiem vai patentiem veltītu Eiropas dienu, pamatojoties uz līdzšinējo labo praksi dažādās dalībvalstīs;

72.

mudina Komisiju joprojām veicināt dialogu valstu, pašvaldību un reģionu līmenī, galveno uzmanību pievēršot labai praksei un uzraugot, lai šādā dialogā būtu iesaistītas visas ieinteresētās personas (piemēram, sociālie partneri) un visi uzņēmumu veidi (MVU, sociālās un solidārās ekonomikas uzņēmumi u.c.), kā arī trešo valstu pārstāvji (NVO u.c.), ar nolūku uzsvērt pievienoto vērtību, ko ekonomikā un sociālajā jomā rada “divu pasauļu” (universitāšu un uzņēmējdarbības) sadarbība;

73.

aicina Komisiju nodrošināt ES rīcības saskanību un nepieļaut dublēšanos, starp direktorātiem izveidojot darba grupu, kas izvērtētu un attīstītu šāda dialoga sinerģiju ar citām iniciatīvām, ņemot vērā, ka diskusiju vajadzētu risināt gan par politiskām prioritātēm, gan par finansēšanas iespējām;

74.

uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Padomei, Komisijai un dalībvalstu valdībām un parlamentiem.