EUR-Lex Juurdepääs Euroopa Liidu õigusaktidele

Tagasi EUR-Lexi avalehele

See dokument on väljavõte EUR-Lexi veebisaidilt.

Dokument 62011CN0040

Lieta C-40/11: Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2011. gada 28. janvārī iesniedza Verwaltungsgerichtshofs Baden-Württemberg (Vācija) — Yoshikazu Iida/Stadt Ulm

OV C 145, 14.5.2011, lk 4—6 (BG, ES, CS, DA, DE, ET, EL, EN, FR, IT, LV, LT, HU, MT, NL, PL, PT, RO, SK, SL, FI, SV)

14.5.2011   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 145/4


Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2011. gada 28. janvārī iesniedza Verwaltungsgerichtshofs Baden-Württemberg (Vācija) — Yoshikazu Iida/Stadt Ulm

(Lieta C-40/11)

2011/C 145/05

Tiesvedības valoda — vācu

Iesniedzējtiesa

Verwaltungsgerichtshof Baden-Württemberg

Lietas dalībnieki pamata procesā

Prasītājs: Yoshikazu Iida

Atbildētāja: Stadt Ulm

Prejudiciālie jautājumi

A.   Par Direktīvas 2004/38/EK  (1), kas attiecas uz Savienības pilsoņu tiesībām, 2., 3. un 7. pantu:

1)

Vai, paplašināti interpretējot Direktīvas 2004/38/EK 2. panta 2. punkta d) apakšpunktu, un it īpaši atbilstoši Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 7. un 24. pantam un Eiropas Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas 8. pantam, “ģimenes loceklis” var nozīmēt arī vienu no vecākiem, kurš ir trešās valsts pilsonis un kuram ir aizgādības tiesības pār brīvi pārvietoties tiesīgu bērnu–Savienības pilsoni, kura apgādībā šis vecāks neatrodas?

2)

Ja tas tā ir, vai Direktīva 2004/38/EK, paplašināti interpretējot tās 3. panta 1. punktu, un it īpaši atbilstoši Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 7. un 24. pantam un Eiropas Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas 8. pantam, ir piemērojama šim vecākam arī tad, ja tas nepavada vai nepārceļas kopā ar savu bērnu–Savienības pilsoni, kurš no ceļojuma sākuma dalībvalsts ir pārcēlies uz dzīvi citā dalībvalstī?

3)

Ja tas tā ir, vai, paplašināti interpretējot Direktīvas 2004/38/EK 7. panta 2. punktu, un it īpaši atbilstoši Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 7. un 24. pantam un Eiropas Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas 8. pantam, šim vecākam ir tiesības uzturēties bērna–Savienības pilsoņa ceļojuma sākuma dalībvalstī vairāk par trim mēnešiem, un katrā ziņā vismaz tik ilgi, kamēr pastāv aizgādības tiesības un tās tiek faktiski īstenotas?

B.   Par LES 6. panta 1. punktu apvienojumā ar Eiropas Savienības Pamattiesību hartu:

1.a)

Vai Eiropas Savienības Pamattiesību harta saskaņā ar tās 51. panta 1. punkta pirmajā teikumā ietverto otro alternatīvu ir piemērojama arī tad, ja strīdus priekšmets ir atkarīgs no valsts likuma (vai likuma daļas), ar ko arī — bet ne tikai — it tikušas transponētas direktīvas?

1.b)

Ja tas tā nav, vai Eiropas Savienības Pamattiesību harta saskaņā ar tās 51. panta 1. punkta pirmajā teikumā ietverto otro alternatīvu ir piemērojama tāpēc vien, ka prasītājam, iespējams, ir Savienības tiesībās noteiktas uzturēšanās tiesības un viņš tādējādi saskaņā ar Freizügigkeitsgesetz/EU [Likuma par Savienības pilsoņu brīvu pārvietošanos] 5. panta 2. punkta pirmo teikumu varētu lūgt Savienības pilsoņa ģimenes locekļa uzturēšanās atļauju, kuras juridiskais pamats ir paredzēts Direktīvas 2004/38/EK 10. panta 1. punkta pirmajā teikumā?

1.c)

Ja tas tā nav, vai Eiropas Savienības Pamattiesību harta saskaņā ar tās 51. panta 1. punkta pirmajā teikumā ietverto otro alternatīvu, attīstot spriedumā lietā ERT (Tiesas 1991. gada 18. jūnija spriedums lietā C-260/89, 41.–45. punkts) ietverto judikatūru, ir piemērojama, ja dalībvalsts ierobežo tādas nepilngadīgas Savienības pilsones tēva, kurš ir trešās valsts pilsonis un kuram arī ir aizgādības tiesības pār bērnu, uzturēšanās tiesības, kura kopā ar savu māti pārsvarā uzturas citā Eiropas Savienības dalībvalstī mātes profesionālās darbības dēļ?

2.a)

Ja Eiropas Savienības Pamattiesību harta ir piemērojama, vai no tās 24. panta 3. punkta var tieši atvasināt Savienības tiesībās noteiktas uzturēšanās tiesības tēvam, kurš ir trešās valsts pilsonis, katrā ziņā vismaz tik ilgi, kamēr viņam ir aizgādības tiesības pār savu bērnu–Savienības pilsoni un viņš tās faktiski īsteno, kaut arī bērns pārsvarā uzturas citā Eiropas Savienības dalībvalstī?

2.b)

Ja tas tā nav, vai, lai nepadarītu it īpaši bērna-Savienības pilsoņa tiesības uz brīvu pārvietošanos par neefektīvām, no bērna–Savienības pilsoņa tiesībām uz brīvu pārvietošanos atbilstoši Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 45. panta 1. punktam, attiecīgajā gadījumā, apvienojumā ar tās 24. panta 3. punktu, izriet Savienības tiesībās noteiktas uzturēšanās tiesības tēvam, kurš ir trešās valsts pilsonis, katrā ziņā vismaz tik ilgi, kamēr viņam ir aizgādības tiesības pār savu bērnu–Savienības pilsoni un viņš tās faktiski īsteno?

C.   Par LES 6. panta 3. punktu apvienojumā ar vispārīgajiem Savienības tiesību principiem:

1)

Vai Tiesas judikatūrā kopš Štutgartes lietas Stauder (29/69, 7. punkts) līdz pat, piemēram, lietai Mangold (C-144/04, 75. punkts) attīstītās “nerakstītās” Eiropas Savienības pamattiesības var tikt piemērotas pilnā apjomā, arī, ja konkrētajā gadījumā Eiropas Savienības Pamattiesību harta nav piemērojama, citiem vārdiem, vai atbilstoši LES 6. panta 3. punktam turpmāk kā vispārīgi Savienības tiesību principi spēkā esošās pamattiesības ir spēkā patstāvīgi un neatkarīgi no jaunajām Eiropas Savienības Pamattiesību hartā noteiktajām pamattiesībām saskaņā ar LES 6. panta 1. punktu?

2)

Ja tas tā ir, vai, lai efektīvi īstenotu aizgādības tiesības, no vispārīgajiem Savienības tiesību principiem, it īpaši, ņemot vērā tiesības uz ģimenes dzīves neaizskaramību saskaņā ar Eiropas Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas 8. pantu, var atvasināt Savienības tiesībās noteiktas uzturēšanās tiesības tādas nepilngadīgas Savienības pilsones tēvam, kurš ir trešās valsts pilsonis, kura kopā ar savu māti tās profesionālās darbības dēļ pārsvarā uzturas citā Eiropas Savienības dalībvalstī?

D.   Par LESD 21. panta 1. punktu apvienojumā ar Eiropas Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas (ECTPAK) 8. pantu:

Ja saskaņā ar LES 6. panta 1. vai 3. punktu prasītājam nav Savienības tiesībās noteiktas uzturēšanās tiesības, vai, attīstot Tiesas 2004. gada 19. oktobra spriedumā lietā Zhu un Chen (C-200/02, 45.–47. punkts) ietverto judikatūru attiecībā uz aprūpes tiesību efektīvu īstenošanu, no nepilngadīgas Savienības pilsones, kura kopā ar savu māti tās profesionālās darbības dēļ pārsvarā uzturas citā Eiropas Savienības dalībvalstī, tiesībām uz brīvu pārvietošanos saskaņā ar LESD 21. panta 1. punktu, attiecīgā gadījumā, ievērojot ECTPAK 8. pantu, var atvasināt Savienības tiesībās noteiktas uzturēšanās tiesības tās tēvam, kurš ir trešās valsts pilsonis, bērna–Savienības pilsoņa ceļojuma sākuma dalībvalstī?

E.   Par Direktīvas 2004/38/EK, kas attiecas uz Savienības pilsoņu tiesībām, 10. pantu:

Ja uz jautājumu par Savienības tiesībās noteiktām uzturēšanās tiesībām tiek atbildēts apstiprinoši, vai vecākam, kurš ir trešās valsts pilsonis un kurš atrodas tādā situācijā kā prasītājs, ir tiesības uz “Savienības pilsoņa ģimenes locekļa uzturēšanās atļaujas” izsniegšanu, attiecīgā gadījumā, saskaņā ar Direktīvas 2004/38/EK 10. panta 1. punkta pirmo teikumu?


(1)  Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 29. aprīļa Direktīva 2004/38/EK par Savienības pilsoņu un viņu ģimenes locekļu tiesībām brīvi pārvietoties un uzturēties dalībvalstu teritorijā, ar ko groza Regulu (EEK) Nr. 1612/68 un atceļ Direktīvas 64/221/EEK, 68/360/EEK, 72/194/EEK, 73/148/EEK, 75/34/EEK, 75/35/EEK, 90/364/EEK, 90/365/EEK un 93/96/EEK (Dokuments attiecas uz EEZ) (OV L 158, 77. lpp.).


Üles