19.1.2011

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 18/59

---

Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinums par tematu “Komisijas paziņojums Eiropas Parlamentam un Padomei – Ilgtspējīgas nākotnes veidošana akvakultūrai – Jauns impulss Eiropas akvakultūras ilgtspējīgas attīstības stratēģijai”

COM(2009) 162 galīgā redakcija

2011/C 18/10

Ziņotājs: José María ESPUNY MOYANO

Komisija saskaņā ar Eiropas Kopienas dibināšanas līguma 262. pantu 2009. gada 8. aprīlī nolēma konsultēties ar Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteju par tematu

“Komisijas paziņojums Eiropas Parlamentam un Padomei – Ilgtspējīgas nākotnes veidošana akvakultūrai – Jauns impulss Eiropas akvakultūras ilgtspējīgas attīstības stratēģijai”

COM(2009) 162 galīgā redakcija.

Par Komitejas dokumenta sagatavošanu atbildīgā Lauksaimniecības, lauku attīstības un vides specializētā nodaļa savu atzinumu pieņēma 2010. gada 25. martā.

Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteja 462. plenārajā sesijā, kas notika 2010. gada 28. un 29. aprīlī (28. aprīļa sēdē), ar 150 balsīm par, 1 pret un 3 atturoties, pieņēma šo atzinumu.

1.   Secinājumi un ieteikumi.

1.1.   EESK atkārtoti pauž jau atzinumā par 2003. gada stratēģiju izteiktās bažas (1), jo akvakultūras konkurētspēja ES pazeminās neatbilstošas normatīvās sistēmas dēļ. Minēto nozari nevajadzīgi apgrūtina noteikumi dažādās jomās, radot papildu apgrūtinājumus tās attīstībai.

1.2.   EESK tāpēc pozitīvi vērtē Komisijas paziņojumu un uzskata, ka tas publicēts ļoti piemērotā laikā.

1.3.   Eiropas akvakultūras nozarē būtu jāatjauno ilgtspējīga izaugsme, kas dotu iespēju apmierināt pieprasījumu pēc uzturvērtīgiem, veselīgiem un drošiem ūdens cilmes produktiem. Atbilstoši attīstīta, minētā nozare sekmēs to reģionu sociālekonomisko attīstību, kuros tā izplatīta, veicinot nodrošinājumu ar stabilām, kvalitatīvām darba vietām un palīdzot novērst iedzīvotāju aizceļošanu no šiem reģioniem.

1.4.   EESK atkārtoti apliecina atbalstu vienotajam tirgum kā vienai no galvenajām ES vērtībām. Tādēļ Komiteja pauž bažas par tiesību aktu nekonsekvenci un saskaņotības trūkumu starp dalībvalstīm, tajā skaitā ūdens cilmes produktu marķēšanas jomā, kā arī par Eiropas vides tiesību aktu neviendabīgo interpretāciju, piemēram, attiecībā uz Natura 2000 tīklu vai Ūdens pamatdirektīvu.

1.5.   Ņemot vērā pieaugošo darbības apjomu piekrastes reģionos, ir svarīgi sekmēt saderīgu darbību sinerģiju, ieskaitot vides aizsardzību. Akvakultūrai paredzētu platību nepietiekamais apjoms ir viens no galvenajiem iemesliem nozares pašreizējai stagnācijai ES. EESK ierosina uzlabot un atvieglot licenču izsniegšanu un koncesiju piešķiršanu akvakultūras nozarē, kā arī vienkāršot un paātrināt procedūras, tādējādi nodrošinot licenču piešķiršanas termiņu saīsināšanu.

1.6.   EESK pauž bažas par to, ka ūdens cilmes produktu pašreizējais marķējums tirdzniecības vietās ir nepietiekams, tādēļ patērētājs nevar saņemt pilnīgu informāciju un izdarīt apzinātu pirkuma izvēli. Kā piemēru var minēt grūtības, kas rodas patērētājam, cenšoties atšķirt ES audzētus ūdens cilmes produktus no importētajiem, kā arī atšķirt svaigus ūdens cilmes produktus no atkausētiem.

1.7.   EESK pauž bažas, ka importētie ūdens cilmes produkti neatbilst ES sanitārajiem standartiem. Īpašu satraukumu rada atšķirīgie kritēriji, kas attiecas uz prasību norādīt produktu izcelsmi, jo tā ir vissvarīgākais posms pārtikas drošības ķēdē. Rodas jautājumi arī par sociāli profesionālajiem nosacījumiem, piemēram, nepilngadīgo nodarbināšanu vai darbu verdzībai līdzīgos apstākļos.

1.8.   Akvakultūras nozarē ražo kvalitatīvus pārtikas produktus ūdens vidē, un tā nav savienojama ar izpostītu vai piesārņotu vidi. Tādēļ ir jānodrošina ES ūdeņu labs stāvoklis.

1.8.1.   Vides aizsardzība ir viena no ES prioritātēm. Tomēr tam nevajadzētu kavēt tādu darbību īstenošanu, kuras ir saderīgas ar pasākumiem vides aizsardzības jomā. Eiropas Komisijai jācenšas skaidrot svarīgākie tiesību akti vides aizsardzības jomā, jo īpaši par Natura 2000 tīklu, un to savstarpējā saistība un saderība ar akvakultūru.

1.8.2.   EESK rosina veicināt ūdens cilmes produktu ekomarķējumu. Tas dotu iespēju īpaši izcelt un sekmēt tādu ūdens cilmes produktu ekoloģisko izcilību, kas ražoti atbilstīgi pārvaldītās audzētavās, kurās galvenā uzmanība pievērsta ilgtspējīgai attīstībai.

1.9.   Ņemot vērā Eiropas akvakultūras inovatīvo raksturu, EESK uzsver, ka ir jāveicina pētniecība un tehnoloģiju izstrāde minētajā nozarē. Nesen izveidotā Akvakultūras tehnoloģijas un inovāciju platforma ir lielisks pamats, lai to īstenotu.

1.10.   Dzīvnieku veselības jomā EESK pauž bažas par sertificētu veterināro medikamentu trūkumu akvakultūras nozarē.

2.   Komisijas paziņojuma kopsavilkums.

2.1.   Komisijas paziņojuma mērķis ir noteikt akvakultūras nozares stagnācijas cēloņus ES un atjaunot nozares attīstību. Šim nolūkam Komisija ir izstrādājusi priekšlikumu, kurā iekļauti trīs aspekti: konkurētspējas veicināšana, apstākļu radīšana ilgtspējīgai izaugsmei, kā arī nozares tēla un pārvaldības uzlabošana.

2.2.   Komisija ierosina sekmēt ES ūdens cilmes produktu konkurētspēju, izstrādājot konkurētspējīgu, inovācijas atbalstītu akvakultūras nozari.

2.2.1.   Ilgtspējīgai akvakultūras attīstībai jābūt balstītai uz . Lai to panāktu, Komisija veicinās iniciatīvas pētniecības, tehnoloģiju izstrādes un investīciju jomās ar mērķi sekmēt pētniecības infrastruktūru attīstību, un piešķirs atbilstošus resursus.

2.2.2.   Komisija ierosina uzskatīt akvakultūras nozari par līdzvērtīgu konkurentu cīņā salīdzinot ar citām saimnieciskajām darbībām un radīt sinerģijas starp darbībām.

2.2.3.   Eiropas akvakultūras nozarei jāspēj reaģēt uz , pielāgoties mainīgajām tirgus prasībām un ar līdzvērtīgiem nosacījumiem sadarboties ar citiem dalībniekiem tirdzniecības ķēdē. Tādēļ Komisija pievērsīsies akvakultūras vajadzībām, jo īpaši saistībā ar ražotāju organizācijām, profesionālajām apvienībām, patērētājiem paredzētu informāciju un tirgvedības instrumentiem.

2.2.4.   Akvakultūras paver paplašināšanās un eksporta iespējas tiem sektoriem, kas saistīti ar šo nozari. Tādēļ Komisija sekmēs ilgtspējīgas akvakultūras attīstību trešās valstīs.

2.3.   Komisijas mērķis ir radīt ilgtspējīgai akvakultūras izaugsmei nepieciešamos apstākļus, nodrošinot augstu dabiskās vides aizsardzības pakāpi. Arī ūdens cilmes pārtikas produktiem, kurus ražo vai importē ES, jāatbilst augstiem patērētāju veselības aizsardzības un pārtikas nekaitīguma standartiem. Kopiena turpmāk tieksies nodrošināt augstu veselības aizsardzības un labturības pakāpi ūdensdzīvniekiem.

2.3.1.   Ir jāgarantē . Tādēļ Komisija turpinās uzsvērt to, cik svarīga ir vides ziņā ilgtspējīga akvakultūras attīstība.

2.3.2.   Akvakultūrai ir vajadzīgs vislabākās kvalitātes ūdens un , lai garantētu ūdensdzīvnieku veselību un produktu, jo īpaši gliemju, nekaitīgumu.

2.3.3.   Svarīgs faktors optimālai ražošanai un audzēšanai ir ar optimāliem dzīvnieku turēšanas apstākļiem. Komisija nodrošinās Direktīvas 2006/88/EK (2) par akvakultūras dzīvnieku veselības prasībām pilnīgu īstenošanu.

2.3.4.    problēmas satrauc gan patērētājus, gan politikas veidotājus, gan ražotājus. Komisija lūgs izstrādāt ieteikumus par dažādu sugu zivju labturību un popularizēs sugai piemērotas pieejas ieviešanu.

2.3.5.   Viena no galvenajām problēmām nozarē ir . Tādēļ Komisija rosinās īstenot ieteikumus, ko 2007. gada ziņojumā izvirzīja Darba grupa veterināro zāļu pieejamības jautājumos.

2.3.6.   Akvakultūras attīstībai vēl aizvien būtiska ir k Komisija palielinās vajadzīgo zivju barības piedevu pieejamību un pārskatīs tiesību aktus par blakusproduktiem.

2.3.7.   Komisijai ir jānodrošina un jāatzīst rada ūdens cilmes produktu lietošana. Komisija turpinās darbu, lai garantētu vietējo un importēto ūdens cilmes pārtikas produktu nekaitīgumu patērētājiem. Tādēļ Komisija savās darbībās arī turpmāk balstīsies uz zinātnes atziņām un piesardzības principu. Komisija arī ņems vērā ieguvumus cilvēka veselībai, kas saistīti ar ūdens cilmes produktu lietošanu uzturā.

2.4.   Ir jāuzlabo nozares tēls un pārvalde, radot vienlīdzīgus konkurences apstākļus Eiropas līmenī.

2.4.1.   Uzlabojot būtu jāpanāk, lai visiem ekonomikas dalībniekiem būtu vienlīdzīga situācija attiecībā uz lēmumiem, kas ietekmē visu nozari. Tādēļ Komisija plašāk skaidros vides politikas īstenošanu, jo īpaši par tīklu Natura 2000, un uzraudzīs ES tiesību aktu pareizu īstenošanu dzīvnieku veselības un patērētāju aizsardzības jomā. Komisija gādās par to, lai trešām valstīm izvirzītās prasības būtu līdzvērtīgas ES valstīm noteiktajām prasībām.

2.4.2.   Lai veicinātu akvakultūras attīstību, ir svarīgi samazināt īpaši MVU. Tādēļ Komisija turpinās izstrādāt politiku, lai Eiropas Savienībā vienkāršotu tiesisko regulējumu un mazinātu administratīvo slogu.

2.4.3.   Komisija sekmēs un sabiedrības atbilstošu informēšanu, izmantojot plašas apspriešanās un pārredzamu informāciju. Tādējādi tiks sniegts ieguldījums regulējuma un pārvaldes pilnveidošanā, un tiks uzlabots akvakultūras nozares tēls.

2.4.4.   Komisija centīsies nodrošināt jo vēl nesen ES oficiālajā statistikā par akvakultūru bija atrodami diezgan ierobežoti dati. Komisija paplašinās arī informācijas bāzi par tirgus cenām, lai izveidotu cenu uzraudzības sistēmu visā tirdzniecības apritē.

3.   Vispārējas piezīmes.

3.1.   Akvakultūra šobrīd ražo 47 % no pasaulē patērētājiem ūdens cilmes produktiem. Turklāt nozarei piemīt ievērojams izaugsmes potenciāls, un tādēļ akvakultūrai varētu būt izšķiroša nozīme stratēģiskā pārtikas piegādes politikā, lai apmierinātu turpmāko pieprasījumu.

3.2.   Pēdējo desmit gadu laikā pasaules iedzīvotāju skaits ir palielinājies par 12 %, un zivju produktu patēriņš ir pieaudzis par 27 %; cita starpā tas saistīts ar omega-3 taukskābju labvēlīgo ietekmi uz veselību; un zivis ir lielisks šo taukskābju avots. ES ir nozīmīgākais ūdens cilmes produktu tirgus pasaulē. Patēriņš pārsniedz 12 miljonus tonnu gadā, un pieprasījums nepārprotami aug. Pašnodrošinātības līmenis sasniedz tikai 35 %. Importē 65 % patērēto ūdens cilmes produktu, un importa apjoms palielinās.

3.3.   Jautājums par Eiropas akvakultūru ir iekļauts kopējā zivsaimniecības politikā (KZP), un minētās politikas mērķis ir ūdeņu dzīvo resursu ilgtspējīga izmantošana, ņemot vērā vides, sociālā un saimnieciskos aspektus. Reformētajā KZP jāpievērš īpaša uzmanība akvakultūras īpatnībām un jānodrošina efektīvi instrumenti nozares un tirgus atbalstam. Izskanējis ierosinājums mainīt KZP nosaukumu uz “Kopējā zivsaimniecības un akvakultūras politika” (CFAP).

3.4.   Mūsdienās atsevišķos ES piekrastes un iekšzemes apgabalos akvakultūra, ieskaitot arī gliemju un zivju audzēšanu saldūdenī vai jūras ūdenī, ir nozīmīga saimnieciskā darbība.

3.5.   Savulaik akvakultūra bija amatniecības darbība nelielā apjomā, taču kopš pagājušā gadsimta septiņdesmitajiem gadiem tā kļuvusi par modernu, dinamisku, inovatīvu un tehnoloģisku nozari, kurā uzņēmumi bieži vien integrēti vertikāli.

3.6.   ES akvakultūras nozare nodrošina darba vietas attālos piekrastes un upju baseinu apgabalos, kuros labklājības līmenis kopumā nav augsts, un trūkst alternatīvas nodarbinātības iespēju. Lai strādātu akvakultūras nozarē — gan ģimenes uzņēmumos, gan MVU, ir vajadzīga specializēta tehniskās tehniska kvalifikācija, turklāt nodarbinātība ir stabila.

3.7.   Komisija 2002. gadā izstrādāja paziņojumu COM(2002) 511 par stratēģiju Eiropas akvakultūras ilgtspējīgai attīstībai, kurā iekļauti šādi mērķi:

a)	stabilas nodarbinātības nodrošināšana jo sevišķi no zvejniecības īpaši atkarīgos apgabalos;

b)	veselīgu un drošu akvakultūras produktu pieejamības nodrošināšana tirgus pieprasītajā apjomā;

c)	ekoloģiski nekaitīgas nozares veicināšana.

3.8.   Komisija ir atzinusi, ka kopš 2002. gada ūdens cilmes produktu ražošana ES nav palielinājusies plānotajā apjomā, ir iestājusies stagnācija gan gliemju, gan zivju audzēšanas jomā (Eiropā gandrīz nemaz neaudzē jūras aļģes un vēžveidīgos), salīdzinot ar minēto produktu ražošanas apjoma būtisko pieaugumu citās pasaules valstīs Tādēļ ir lietderīgi pārskatīt stratēģiju un līdzsvarot pašreizējo stāvokli Eiropas akvakultūras nozarē.

4.   Īpašas piezīmes.

4.1.   Akvakultūras nozarē ES netiek izmantotas visas iespējas labklājības un darba vietu radīšanas jomā. Vispārējie ražošanas rādītāji liecina par stagnāciju kopš 2002. gada, nekompensējot zivju nozvejas apjomu samazinājumus, un tādējādi radot arī ārējās tirdzniecības bilances samazināšanos. Minētās negatīvās tendences pastāv, neraugoties uz to, ka Eiropā ir atbilstoši nosacījumi un vides apstākļi, progresīvas tehnoloģijas un uzņēmumi, kuri vēlas ieguldīt līdzekļus Turklāt nozarē neapšaubāmi atrodamas zināšanas un līdzekļi, lai akvakultūra kļūtu par vides jomā ilgtspējīgu darbību, nodrošinot veselīgus, nekaitīgus un kvalitatīvus produktus.

4.2.   Sarežģītais tiesiskais regulējums ES, administratīvo procedūru ilgums, platību ierobežotā pieejamība un administratīvais slogs nesekmē ieguldījumus un mazina Eiropas akvakultūras produktu konkurētspēju.

4.3.   Daudzas problēmas, kuras ierobežo Eiropas akvakultūras attīstību, ir tieši atkarīgas no valstu vai reģionālajā līmenī īstenotās politikas un pasākumiem. Valstu un reģionālajām iestādēm būt jāņem vērā minētie aspekti un jāizstrādā atbilstošas programmas. Atsevišķās dalībvalstīs jaunas licences darbībai akvakultūras nozarē pēdējos piecpadsmit gados nav izsniegtas. Dažos gadījumos nepilnības rada Eiropas tiesību aktu interpretācija no valsts un reģionālo iestāžu puses, piemēram, saistībā ar Natura 2000 tīklu, no kura atsevišķas iestādes nepamatoti izslēdza akvakultūru. Turklāt gan dalībvalstīm, gan reģioniem ar attiecīgajām kompetencēm ir jāsaskaņo tiesību akti, lai neradītu mākslīgus šķēršļus brīvajam tirgum ES.

4.4.   Zivju un ūdens cilmes produktu tirgu kopējā organizācijā, kurai vajadzētu stabilizēt tirgus un nodrošināt ūdens cilmes produktu ražotāju ienākumus, steidzami vajadzīgas reformas, lai veicinātu ražotāju organizāciju darbību.

4.5.   Iepriekšējā paziņojumā COM(2002) 511 pārāk uzsvērti akvakultūras vides aspekti, nepievēršot pietiekamu uzmanību saimnieciskajiem un sociālajiem jautājumiem saistībā ar ilgtspējību. Pašreizējā paziņojumā COM(2009) 162 ierosināts veidot labāku līdzsvaru starp trim ilgtspējības pīlāriem, proti, vidi, sociālo jomu un ekonomiku. Paziņojumā norādīts, ka vides ilgtspējība ir iespējama vienīgi tad, ja darbojas konkurētspējīgi un rentabli uzņēmumi.

4.6.   Vairums ES akvakultūras uzņēmumu darbojas efektīvi, un to produkcija varētu pilnībā konkurēt ar importētajiem produktiem, ja vien šiem uzņēmumiem būtu līdzvērtīgas iespējas. Pašreiz nav līdzvērtīgu iespēju ne ražošanas, ne tirdzniecības jomā. Ražošanas jomā Eiropas ūdens cilmes produktu ražotājiem ir jāievēro stingri noteikumi par barības sastāvdaļām, par veterināro zāļu ierobežotu izmantošanu, par vides un sociālajiem jautājumiem, savukārt ūdens cilmes produktu ražotājiem trešās valstīs nav prasības ievērot minētos noteikumus, un viņi var brīvi tirgot savu produkciju ES tirgū (ieskaitot arī produktus, kuru ražošanā tiek nodarbināti bērni, vai notiek citi pārkāpumi pienācīga darba un taisnīgas samaksas ziņā). Pārdošanas jomā atsevišķas valstis reizēm nodrošina īpašus veicināšanas pasākumus saviem ūdens cilmes produktiem, kurus vēlāk tirgo ES.

4.7.   Nepilnīgā informācija, kuru patērētājs saņem par ūdens cilmes produktu raksturīgajām īpašībām, nedod iespēju pilnībā izvērtēt cenu un kvalitātes atšķirības. Minētais aspekts rada būtisku apgrūtinājumu Eiropas ražotājiem, kuru produktiem ir lielāka pievienotā vērtība nekā importētajiem. Maldinošā informācija ietver, piemēram, neprecizitātes attiecībā uz izcelsmes valsts norādi vai produkta plaši pazīstamo nosaukumu. Tomēr minētais jautājums ir īpaši svarīgs saistībā ar zivju fileju tirdzniecību, kuras pirms pārdošanas atkausē, un kas importētas no attālām valstīm, bieži vien no Āzijas. Minētās filejas tirdzniecības vitrīnās atrodas blakus patiešām svaigām filejām, bet patērētājam nav precīzas informācijas par katra filejas veida īpašībām, un cena ir vienīgais veids, kas liecina par atšķirību. Šajā gadījumā varētu rasties arī problēmas veselības aizsardzības jomā, ja filejas atkārtoti sasaldētu.

4.8.   EESK ierosina gan vienkāršot marķējumu, lai īpaši precizētu informāciju par izcelsmes valsti, gan pastiprināt robežpārbaudes un kontroles mehānismus.

4.9.   Līdz ar produktu pareizu marķēšanu jānodrošina arī apmācība un informatīvi pasākumi visā izplatīšanas un tirdzniecības ķēdē, iekļaujot arī patērētājus. Īpaša uzmanība jāvērš uz omega 3 taukskābēm (EPA un DHA) produktu sastāvā.

4.10.   EESK ierosina rīkot reklāmas kampaņas, lai uzlabotu akvakultūras nozares, tās produktu un darbības tēlu. Reklāmās ietveramā informācija būtu jānosaka īpašai izpētes grupai, kurai uzticēts uzdevums ierosināt iniciatīvas, iesaistot nozares pārstāvjus. Šajā sakarā būtu lietderīgi organizēt starptautiskas kampaņas, kas būtu jākoordinē Eiropas Komisijai.

4.11.   Eiropas akvakultūra ir tehnoloģiska un inovatīva uzņēmējdarbības joma, kurā vajadzīgi pastāvīgi zinātniski pētījumi. Pašreizējā 7. pamatprogramma, kurā ietvertas visas Kopienas pētniecības iniciatīvas, sniedz mazāk iespēju pētniecībai akvakultūras jomā nekā iepriekšējās programmas. Tādēļ būs sarežģīti uzlabot Eiropas akvakultūras nozares konkurētspēju un inovācijas. Eiropas akvakultūras nozares profesionāļi nesen izveidoja Eiropas Akvakultūras tehnoloģiju un inovāciju platformu, lai noteiktu nozares prioritātes pētniecības, izstrādes un ieguldījumu jomā, kā arī izstrādātu stratēģiju izvirzīto mērķu sasniegšanai.

4.11.1.   Ir jāturpina pētījumi alternatīvu, nekaitīgu un ilgtspējīgu sastāvdaļu jomā, lai arī turpmāk nodrošinātu atbilstību barības vielu un bioloģiskajām prasībām, vienlaikus nodrošinot līdzvērtīgu uzturvērtību galaproduktā.

4.11.2.   Ir jāturpina darbs pašreizējo ražošanas sistēmu optimizācijas jomā, pievēršot īpašu uzmanību tām sistēmām, kuras nākotnē var paplašināt, piemēram, akvakultūra atklātā jūrā un iekšzemes recirkulācijas sistēmas.

4.12.   Veterināro zāļu pieejamība būtiski ierobežo akvakultūras attīstību. Šobrīd Eiropas akvakultūrai nav pietiekami daudz veterināro zāļu, piemēram, anestezējošo līdzekļu, vakcīnu vai antibiotiku. Šāds stāvoklis apdraud nozares dzīvotspēju un ietekmē dzīvnieku veselību un labturību, nodrošinātību ar pārtiku un vides aizsardzību.

4.13.   Komisijas paziņojumā izteikts ierosinājums atbalstīt akvakultūras ražošanas tehnoloģiju eksportu uz trešām valstīm. Lai gan minētā iniciatīva liecina par solidaritāti, kas neapšaubāmi būtu jāatbalsta, ir jāņem vērā apsvērums, ka ūdens cilmes produkti, kurus ražos, izmantojot eksportētās tehnoloģijas, tiks importēti ES un konkurēs ar vietējiem ražojumiem.

4.14.   Komisijas paziņojumā precīzi norādīti ES akvakultūras nozares pašreizējās stagnācijas iemesli. Tomēr paziņojums būtu uzskatāms nevis par pabeigtu darbu, bet gan par sākumpunktu īpašu pasākumu izstrādei un īstenošanai, lai atsāktos ES akvakultūras nozares ilgtspējīga attīstība.

---

(1)  C 208, 03.09.03., 89.-93.lpp.

(2)  OV L 328, 24.11.2006., 14. lpp.

---