19.1.2011   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 18/53

1.1.

Pašreizējā KZP liecina, ka iepriekšējā KZP reforma 2002. gadā problēmas nav atrisinājusi. Tāds ir svarīgākais secinājums Komisijas Zaļajā grāmatā par Kopējās zivsaimniecības politikas reformu. Veiktās izmaiņas nav būtiski ietekmējušas tādu problēmu risināšanu kā zvejas flotu jaudas pārpalikums, pārzveja un nozvejas apjoma samazināšanās. Komisija norāda, ka, ierosinot jaunu reformu, iecerēts novērst iepriekšējo reformu nepilnības, proti, nerīkoties “fragmentāri un pakāpeniski”.

1.2.

EESK iesaka īstenot pasākumus, kas neapdraud nodarbinātību un teritoriālo kohēziju, kā arī izvirzīt stratēģiskus mērķus, kas neizjauc ekonomiskās, sociālās un vides dimensijas līdzsvaru, nodrošinot un veicinot atbildīgu un ilgtspējīgu rīcību visos zivsaimniecības posmos.

1.3.

KZP turpmākās reformas laikā lielāka uzmanība būtu jāpievērš šādiem jautājumiem:

2.1.

Atbilstoši Līguma par Eiropas Savienības darbību 3. panta 1. punkta d) apakšpunktam “Savienībai ir ekskluzīva kompetence (…) jūras bioloģisko resursu saglabāšanā saskaņā ar kopējo zivsaimniecības politiku”. Pēc Zaļās grāmatas apspriešanas, veidojot politiku, būtu lietderīgi ņemt vērā valdību un citu ieinteresēto personu paustos viedokļos, lai panāktu vispārēju tiesiskā regulējuma ievērošanu.

2.2.

Kopš Regulas (EK) 2371/2002 stāšanās spēkā Komisija ir uzlabojusi stāvokli zivju resursu saglabāšanas un ilgtspējīgas izmantošanas jomā, apstiprinot resursu pārvaldības un atjaunošanas plānus, kā arī pieņemot kontroles un īstenošanas noteikumus. Komisija arī publicējusi vairākus svarīgus paziņojumus, piemēram, Paziņojumu par tiesībpamatotas pārvaldības instrumentiem zivsaimniecībā (COM(2007) 73) un centusies novērtēt pašreizējās valstu sistēmas un apsvērt iespējas paaugstināt to efektivitāti, sekmējot paraugprakses apmaiņu.

3.1.1.1.

EESK daļēji piekrīt Komisijas veiktajam stāvokļa novērtējumam un atzīst, ka Eiropā ir vērojams būtisks zvejas flotes jaudas pārpalikums (sevišķi, ņemot vērā tehnoloģisko attīstību), kas līdz šim nav pietiekami mazinājies. Nedrīkstam tomēr izdarīt vispārinātus secinājumus, un nedaudz jālabo Komisijas pārlieku negatīvais novērtējums, jo vairākas dalībvalstis flotes jaudu vairāk vai mazāk ir samazinājušas. Lai kāds būtu stāvokļa vērtējums, pieejamie dati par dalībvalstu flotu pašreizējo stāvokli būtu jāatjaunina.

3.1.1.2.

EESK atbalsta ieceri pieņemt attiecīgus tiesību aktus, lai samazinātu flotes jaudu, un uzsver, ka jāstiprina pārvaldības un kontroles pasākumu ietekme, izstrādājot dalībvalstu un ES kopīgi finansētus pielāgošanās plānus. Jauda jāsamazina ar tādām metodēm, ar kurām var panākt līdzsvaru starp zvejas iespējām, no vienas puses, un ekoloģiskajiem un sociālajiem aspektiem, no otras puses. Cenšoties nodrošināt šo līdzsvaru, būtu jāpanāk atbilstība ekoloģiskajām un sociālajām prasībām. Tas attiecas, piemēram, uz kuģiem, kuros izmanto neselektīvus zvejas rīkus vai zvejas rīkus, kas kaitē videi, un kuģiem, kas patērē daudz enerģijas vai, ņemot vērā nozvejas apjomu, nodrošina pārāk maz darba vietu. Ar piesardzību jāapsver iecere par fonda izveidi vienreizēja atbalsta sniegšanai kuģu ekspluatācijas pārtraukšanas gadījumā. Nododot kuģus metāllūžņos, rodas sociālie zaudējumi, kas būtu jāņem vērā. Pārtraucot zvejas kuģu ekspluatāciju, bieži samazinās darbavietu skaits un nodarbinātajiem zvejniekiem citas iespējas netiek piedāvātas. EESK neiebilst pret Komisijas ierosinājumu izveidot ekspluatācijas pārtraukšanas fondu, kas varētu būt lietderīga iecere, ja vien labumu gūst ne tikai kuģu īpašnieki, bet arī darba ņēmēji, kuru darba vietas ir apdraudētas. No Kopienas fonda būtu jāfinansē sociāli pasākumi, piemēram, atbalsts apmācībai un pārkvalifikācijai, lai novērstu neatgriezenisku darba zaudēšanu. EESK tomēr piekrīt viedoklim, ka jānodrošina nozares ekonomiskā stabilitāte un jānovērš atkarība no publiskajām subsīdijām, kuras būtu jāparedz tikai kā pagaidu pasākums līdz brīdim, kad nozare būs pārvarējusi strukturālās grūtības.

3.1.1.3.

EESK piekrīt, ka flotes jaudas pārpalikumu var samazināt ar tirgus instrumentiem, piemēram, zvejas tiesību nodošanu. Lai gan Komiteja atzīst, ka ar šādam pārvaldības metodēm dažās valstīs ir izdevies samazināt noteiktu zvejas veidu jaudu, tā uzskata, ka Komisijai būtu jāpierāda šādu pasākumu pamatotība un precīzāk jāinformē par aizsardzības un drošības pasākumiem, kurus tā iecerējusi īstenot, lai nepieļautu nevēlamu ietekmi uz nodarbinātību un teritoriālo plānošanu, un tādējādi mazinātu risku, ka zvejas tiesības varētu piederēt tikai nedaudziem lieliem uzņēmumiem, kas kaitētu mazāku zvejnieku kopienu interesēm.

3.1.2.1.

EESK uzskata, ka zivsaimniecības ilgtspējīgu attīstību nevajadzētu veicināt, izvirzot stratēģiskus mērķus, kuri nav vienlīdz nozīmīgi. Komiteja atbalsta līdzsvarotu pieeju, par vienlīdz svarīgiem atzīstot ekonomiskos, sociālos un ekoloģiskos aspektus. EESK norāda, ka Zaļajā grāmatā, tāpat kā 2002. gadā īstenotajā reformā, pietiekama uzmanība nav pievērsta turpmākās KZP sociālajai dimensijai, kas nav skaidri atzīta par vienu no stratēģiskajiem pamatmērķiem.

3.1.2.2.

Līdztekus pastāvīgai zvejas resursu uzlabošanai un uzturēšanai tādā līmenī, kas neapdraud to ilgtspējību, jāveic arī sociālās un ekonomiskās ietekmes novērtējums, lai nozarei varētu sniegt finansiālu atbalstu, kas savukārt jāvirza uz nodarbinātību un uzņēmumu ieguldījumiem inovācijā un attīstībā, kā arī profesionālajā apmācībā. Savukārt zivju krājumu atjaunošanas periodā zvejniekiem ir jānodrošina pienācīgs atalgojums.

3.1.3.1.

EESK pilnībā atbalsta ieceri pārskatīt lēmumu pieņemšanas kārtību, lai panāktu, ka politika ir vieglāk saprotama, efektīvāka un rada mazākas izmaksas. Par pamatprincipiem un mērķiem būtu jālemj Padomei un Eiropas Parlamentam, bet to īstenošana būtu jāuztic dalībvalstīm, Komisijai un, iespējams, jaunām decentralizētām lēmumu pieņemšanas struktūrām, kuras pārstāv visas ieinteresētās personas vietējā līmenī. Decentralizējot tehnisko jautājumu izlemšanu (mikropārvaldība), lēmumu pieņemšanā iesaistītas vietējās un reģionālās pašvaldības, un tas ir pareizs risinājums. Tā kā kopīgas ekosistēmas un zivju krājumi aptver plašas teritorijas, Komiteja atzinīgi vērtē ieceri, ka dalībvalstīm būtu jāuzņemas KZP pamatprincipu un noteikumu pārvaldība, cieši sadarbojoties jūras vides reģionu līmenī.

3.1.3.2.

Pieņemot lēmumus, būtu jāņem vērā attiecīgo konsultatīvo struktūru, proti, Zvejniecības un akvakultūras padomdevējas komitejas (ACFA) un reģionālo konsultatīvo padomju izstrādātie atzinumi. Jāņem vērā arī Jūras zvejniecības nozaru sociālā dialoga komitejas iniciatīvas un atzinumi.

3.1.4.1.

EESK atzinīgi vērtē ieceri ieinteresētajām personām uzticēt lielāku atbildību. To varētu panākt, ieviešot resursu pārvaldības sistēmu, kuras pamatā atbilstoši vietējiem apstākļiem ir nododamas, individuālas vai kolektīvas zvejas tiesības, vienlaikus gan ievērojot 3.1.1.3. punktā minētos ieteikumus.

3.1.5.1.

EESK uzskata, ka jāpilnveido un finansiāli jāatbalsta datu vākšanas sistēmas, kas ieviestas, lai panāktu noteikumu ievērošanu. Zvejas nozare jārosina uzņemties lielāku atbildību šajā jomā (sk. 3.1.4. punktu). Lai paaugstinātu efektivitāti, kontroles mehānismu ieviešana vienlaikus būtu jāīsteno dalībvalstīm, Komisijai un Kopienas Zivsaimniecības kontroles aģentūrai, pēc iespējas plašāk iesaistot arī ieinteresētās personas. Komitejas atzinumā (1) jau norādīts, ka tā atbalsta ieceri noteikt kārtību, kas paredz, ka piekļuve Kopienas finansējumam ir atkarīga no kontroles pienākumu efektīvas izpildes.

3.2.1.

EESK vēlas izteikt šādas vispārīgas piezīmes par jautājumiem, kas apspriesti Zaļajā grāmatā par zivsaimniecības pārvaldības uzlabošanu Eiropas Savienībā.

4.1.1.

Piekrastes mazapjoma zvejniecība kā tieši, tā arī netieši nodrošina daudz darbavietu, un tai ir būtiska nozīme piekrastes reģionu sociālās un ekonomiskās pamatstruktūras veidošanā un stiprināšanā. Labvēlīgos apstākļos piekrastes mazapjoma zvejniecība var sekmēt strukturālās krīzes ekonomisko un sociālo seku pārvarēšanu no zivsaimniecības atkarīgajās kopienās. EESK tādēļ atbalsta priekšlikumu, ka šai nozarei ir vajadzīga atšķirīgas pieeja, taču nedrīkst pieļaut konkurences kropļojumus un jāņem vērā nozares īpatnības. Jāparedz un pienācīgi jāaizsargā piekrastes mazapjoma zvejniecības tiesības uz piekļuvi zvejas vietām, 12 jūras jūdžu ierobežojums un citas tiesības, ko var panākt, piešķirot šai nozarei noteiktu daļu no valsts kvotas. Komiteja tomēr norāda, ka jāvienojas par šā ļoti daudzveidīgā zvejas veida definēšanas kritērijiem (piemēram, zvejas apjoms, jūrā pavadītais laiks, attālums no krasta, saikne ar vietējām pašvaldībām u.c.), un tas būtu jādara vispiemērotākajā — vietējā, reģionālajā vai valstu — līmenī. Komiteja uzskata, ka piekrastes mazapjoma zvejniecības definīcija būtu jāizstrādā valsts vai vietējā līmenī, nemēģinot noteikt vienotu definīciju Kopienas līmenī.

4.2.1.

EESK uzskata, ka Zaļajā grāmatā kopumā nav pietiekami ņemti vērā KZP sociālie aspekti. Komisija tikai secina, ka nodarbinātības samazināšanās, jo īpaši zvejas nozarē, ir nenovēršama. Svarīgi apzināties, ka pēdējo desmit gadu laikā nodarbinātība zvejas nozarē ir samazinājusies par 30 %, un, tā kā darba vietu skaita samazināšanās šajā nozarē nelabvēlīgi ietekmē nodarbinātību arī dažādās sauszemes nozarēs (kā pārstrādes rūpniecībā, tā arī visās saistītajās iepriekšējā un nākamā posma nozarēs), šādas attīstības tendences sociālā ietekme rada nopietnas bažas.

4.2.2.

EESK uzskata, ka, īstenojot KZP reformu, mūsu uzdevums ir izstrādāt saskaņotu ilgtermiņa stratēģiju, lai nodrošinātu nozares sociālo ilgtspēju. Tā varēs panāk sociālo jautājumu horizontālu integrāciju dažādās KZP sadaļās. Komiteja vēlētos ieteikt vairākus nozares sociālo problēmu risinājumus.

4.3.1.

Zaļajā grāmatā norādīts, ka zvejas nozare saņem tikai nelielu daļu no tās cenas, ko patērētāji par zivīm maksā veikalos. Tirgus organizācija pašlaik ir neapmierinoša, un tādēļ nozares rentabilitāte ir zema. EESK uzskata, ka mazo pārdevēju skaits ir pārāk liels un lielo pircēju, kuri var ietekmēt cenas, ir pārāk maz, un tāpēc ir jāveic pasākumi, lai šo problēmu atrisinātu. Trūkst arī pietiekami spēcīgas politiskās gribas uzlabot pārredzamību un izsekojamību zvejniecības produktu tirdzniecībā. EESK tādēļ vēlas uzsvērt, ka svarīgi ir panākt noteikumu ievērošanu un visu zvejniecības un akvakultūras produktu no ES un trešām valstīm precīzu marķēšanu, lai patērētāji nesajauktu preces un saņemtu informāciju, kas ļauj pirkumus izvēlēties apzināti. Visbeidzot, Komiteja ierosina vairāk līdzekļu piešķirt pa sauszemi, jūras vai gaisa ceļu importētu produktu un saldētu produktu kontrolei un tam, lai nodrošinātu atbilstību marķēšanas noteikumiem (saskaņā ar spēkā esošo tiesisko regulējumu).

4.4.1.

KZP ir atkarīga no citām politikas jomām, kuras būtiski ietekmē zivsaimniecības nozari un kurās arī nav sasniegti vēlamie rezultāti. Šāds piemērs ir jūras vides stratēģija (Direktīva 2008/56/EK). Ar minēto direktīvu bija iecerēts noteikt Kopienas rīcības pamatprincipus Eiropas jūras vides politikas jomā. Rīcība bija vajadzīga ne tikai apjomīgās naftas noplūdes dēļ pēc kuģu “Erika” un “Prestige” avārijām, tā ir vajadzīga arī tādēļ, ka pilsētās palielinās atkritumu daudzums, apbūves intensitāte un piekrastes teritorijas skar arī cita veida pārmaiņas.

4.4.2.

Arī klimata pārmaiņas ietekmē jūras vidi un var izraisīt temperatūras un piesārņojuma līmeņa paaugstināšanos un okeānu straumju izmaiņas. Visu šo apstākļu dēļ zivju krājumi pietiekami neatjaunojas un bioloģiskās atjaunošanās procesi nesniedz vēlamos rezultātus.

4.4.3.

Tā kā vides politika ir starpnozaru politika, tā ir jāintegrē arī kopējā zivsaimniecības politikā. EESK jau vairākkārt uzsvērusi, ka visas Eiropas rīcībpolitikas ir jāintegrē. Nav šaubu, ka KZP ir būtiska nozīme, īstenojot integrētu pieeju jūras vides aizsardzības jomā.

4.4.4.

Rādītāji, kas ļauj novērtēt jūras vides aizsardzības pasākumu efektivitāti, patiešām ir izstrādāti (2). Taču šie rādītāji ir jālieto, veicot uzraudzību starptautiskā līmenī, piemēram, zinātniskiem sadarbojoties Eiropas Vides aģentūrā vai Starptautiskajā jūras izmantošanas padomē.

4.4.5.

Lai jūras vidi varētu aizsargāt, būtiska nozīme ir informācijai, tādēļ ir tik svarīgi veikt pētījumus, izmantojot valsts līmenī apkopotos datus. EESK piekrīt viedoklim, ka pētniecība šajā jomā ir jāpaplašina, un atbalsta attiecīgu instrumentu ieviešanu, lai stiprinātu zinātnieku, zivsaimniecības nozares, atbildīgo iestāžu un ES sadarbību. Komiteja atzīmē, ka ļoti svarīgs ir paziņojums par tematu “Eiropas stratēģija jūras zinātniskajai un tehniskajai pētniecībai” (3), un uzskata, ka šādiem pētījumiem ir jāpiešķir finansējums, jo pamatprogrammā šiem mērķiem nav paredzēts pietiekami daudz līdzekļu.

4.4.6.

EESK tomēr uzskata, ka jūras zinātniskā un tehniskā izpēte jāveicina, ne tikai piešķirot finansējumu. Jāstimulē arī jauno zinātnieku pievēršanās minēto jautājumu izpētei, un jāizveido paraugprakses apkopošanas sistēma, kur lietderīgu informāciju varētu gūt atbildīgās iestādes, jo īpaši reģionālās zivsaimniecības pārvaldības organizācijas (RZPO), lai katrā jūras vides reģionā pārņemtu piemērotākos labas prakses piemērus. Pašlaik dažas dalībvalstis velta daudz pūļu, lai veicinātu ilgtspējīgu zvejas paņēmienu izmantošanu un noteiktu stingru kārtību, kas sekmēs jūras vides atjaunošanos.

4.5.1.

KZP reformai jāveicina atbildīga un ilgtspējīga zveja arī ārpus ES ūdeņiem. Tā kā ES aktīvi piedalās lēmumu pieņemšanā starptautiskajās organizācijās (ANO, FAO) un reģionālajās zivsaimniecības pārvaldības organizācijās, tā var būtiski sekmēt šo procesu, jo sevišķi efektīvāk kontrolējot tāljūras zveju un apkarojot nelegālu, nereģistrētu un neregulētu zveju.

4.5.2.

Runājot par reģionālo zivsaimniecības pārvaldības organizāciju nozīmi, EESK norāda, ka ar KZP būtu jāveicina zvejas darbību ilgtspējīga pārvaldība kopumā, īpašu uzmanību veltot tādiem prioritāriem jautājumiem kā atbilstība, resursu apsaimniekošana ar pieejamajiem līdzekļiem un pārvaldības stiprināšana, izstrādājot ilgtermiņa apsaimniekošanas plānus un ekosistēmu aizsardzības stratēģijas.

4.5.3.

Komiteja pauž cerību, ka finansiālais un tehniskais atbalsts, ko sniegs zivsaimniecības partnerības nolīgumu izpildei, palīdzēs partnervalstīm veidot ilgtspējīgu zivsaimniecības politiku, vienlaikus pastiprinot uzraudzību un kontroli attiecīgo reģionu ūdeņos. Tādēļ, nodrošinot zivsaimniecības partnerības nolīgumos izvirzīto mērķu īstenošanas efektīvu uzraudzību, jāpanāk, ka ES sastāvā neietilpstošo partnervalstu iestādes uzņemas atbildību par Eiropas nodokļu maksātāju naudas pienācīgu izmantošanu. Lai uzlabotu piešķirto līdzekļu pārvaldību, EESK ierosina tos iezīmēt konkrētiem mērķiem, tādējādi panākot, ka saņemto finansējumu izmanto paredzētajiem nolūkiem. Tas palīdzēs uzlabot sociālos un nodarbinātības apstākļus attiecīgajās partnervalstīs.

4.5.4.

Komiteja aicina nodalīt, no vienas puses, ES flotes izmaksas par piekļuvi tāljūrai (procentuāla daļa no nozvejas kopējās vērtības), ko sedz kuģu īpašnieki, un, no otras puses, zivsaimniecības partnerības nolīgumos paredzētās iemaksas, ar kurām iecerēts sniegt atbalstu attīstībai. Sniedzot šādu atbalstu, jāapzinās, ka zivsaimniecības nozare ir ļoti svarīga, lai mazinātu nabadzību.

4.5.5.

EESK aicina pārstrukturēt zivsaimniecības partnerības nolīgumus, pienācīgu uzmanību veltot sociālajai dimensijai un izvirzot ilgtermiņa mērķi — darba ņēmējiem no ES un darba ņēmējiem no trešām valstīm nodrošināt vienādus darba apstākļus, samaksu un piekļuvi apmācībai. Komiteja arī aicina, pieņemot darbā zvejniekus no trešām valstīm, iedibināt sociālā dialoga un darba koplīgumu slēgšanas praksi, lai uz Eiropas kuģiem nodarbinātajiem apkalpes locekļiem nodrošinātu pienācīgus darba un dzīves apstākļus. Komiteja uzskata, ka minētais aspekts ir vēl jo svarīgāks tādēļ, ka Starptautiskā Darba organizācija (ILO) nav noteikusi, kādam jābūt zvejnieku atalgojuma minimālajam līmenim.

4.5.6.

EESK norāda — zivsaimniecības partnerības nolīgumos iekļautā sociālā klauzula, par kuru vienojušies Eiropas sociālie partneri, ir solis ceļā uz vietējo darba ņēmēju tiesību un viņu darba patiesās vērtības atzīšanu. Tā kā minētās klauzulas efektivitāte ir apšaubāma un būtu jānovērtē tās piemērošana, Komitejai šķiet, ka precīzāk jānosaka un jāpalielina klauzulas tiesiskais spēks.

4.6.1.

EESK uzskata, ka akvakultūra jāintegrē pārskatītajā KZP un tai jākļūst par vienu no pilntiesīgiem KZP pīlāriem. Šādi varētu novērst akvakultūras attīstības stagnāciju Eiropas līmenī. Jāsekmē metodes, kas uzlabo tās konkurētspēju, lai nozare atgūtu ekonomisko dzīvotspēju un spētu piedāvāt augsti kvalificētas darba vietas, ievērojot arī jūras vides aizsardzības noteikumus, kas attiecas uz vietējā ūdens kvalitāti, eksotisko sugu evakuāciju un ilgtspējīgu zveju, lai ražotu zivju miltus, zivju eļļu utt. Veicot tirgus uzraudzību, īpaša uzmanība jāvelta arī akvakultūras produktu kvalitātei. Noteikti būtu jāņem vērā EESK pašlaik izstrādātais atzinums par minēto tematu (NAT/445).

4.6.2.

EESK uzskata, ka jāuzlabo priekšstats par akvakultūru un zvejniecību un ar tām saistītajiem pārstrādātajiem produktiem, un tādēļ iesaka organizēt informācijas, apmācības un komunikācijas kampaņas, kas galvenokārt virzītas uz patērētājiem Eiropā.