—

atzīt, ka, nenosakot pasākumus, kas vajadzīgi, lai atceltu tiesisko regulējumu, saskaņā ar kuru atsevišķi sociālā nodrošinājuma pabalsti netiek maksāti citu Eiropas Savienības dalībvalstu pilsoņiem, kas tiek nodarbināti uz urbšanas platformām Nīderlandē, Nīderlandes Karaliste nav izpildījusi Regulas (EEK) Nr. 1408/71 (1) 13. panta 2. punkta a) apakšpunktā un 3. panta 1. punktā un LESD 45.–48. pantā paredzētos pienākumus;

—

piespriest Nīderlandes Karalistei atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

1)

Eiropas Parlaments nesen atkārtoti lūdza Komisijai informāciju par Portugāles pilsoņiem, kuri strādā uz urbšanas platformām Nīderlandes kontinentālajā šelfā un dzīvo Portugālē, bet nebauda tādus pašus darba un sociālā nodrošinājuma apstākļus kā Nīderlandē dzīvojošie darbinieki.

2)

Tā rezultātā saskaņā ar EKL 226. pantu (tagad — LESD 258. pants) Komisija nosūtīja Nīderlandei oficiālo brīdinājuma vēstuli un argumentētu atzinumu. Tajā Komisija norāda, ka, tāsprāt, Nīderlandes sociālā nodrošinājuma tiesiskais regulējums ir jāpiemēro arī citu Eiropas Savienības dalībvalstu pilsoņiem, kuri strādā uz urbšanas platformām Nīderlandē, un tas, ka Nīderlandes iestādes liedz šīm personām tām pienākošos sociālā nodrošinājuma pabalstus, ir pretrunā Regulas (EEK) Nr. 1408/71 II sadaļai un it īpaši 13. panta 2. punkta a) apakšpunktam un 3. panta 1. punktam un EKL 39.–42. pantam (tagad — LESD 45.–48. pants).

3)

Nīderlande uz šo brīdi nav vēl noteikusi visus pasākumus, kas vajadzīgi, lai atceltu valsts tiesisko regulējumu, kurš nosaka, ka atsevišķi sociālā nodrošinājuma pabalsti netiek piešķirti citu Eiropas Savienības dalībvalstu pilsoņiem, kuri tiek nodarbināti uz urbšanas platformām Nīderlandē.

4)

Pamatojoties uz iepriekš minēto, Komisijai ir jāsecina, ka, atsakoties maksāt citu Eiropas Savienības dalībvalstu pilsoņiem, kuri tiek nodarbināti uz urbšanas platformām Nīderlandē, atsevišķus nodarbinātības pabalstus, Nīderlande nav izpildījusi Regulas (EEK) Nr. 1408/71 13. panta 2. punkta a) apakšpunktā un 3. panta 1. punktā un LESD 45.–48. pantā paredzētos pienākumus.