6.5.2010   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

CE 117/166

A.

tā kā Eiropas Savienības prioritātei arī turpmāk ir jābūt uz noteikumiem pamatotai daudzpusējai tirdzniecības sistēmai, kas izveidota ar PTO atbalstu un kas sniedz labākās izredzes godīgai un taisnīgai starptautiskai tirdzniecībai, ieviešot attiecīgus noteikumus un nodrošinot atbilstību tiem;

B.

tā kā Dohas attīstības programmai (DAP) ir izšķiroša nozīme gan Eiropas Savienībā, gan arī Indijā un tā kā šāds nolīgums nepieļauj divpusējus PTO+ nolīgumus, kas var papildināt daudzpusējos noteikumus;

C.

tā kā politiskie sakari ar Indiju tiek veidoti, pamatojoties uz 2004. gadā noslēgto stratēģisko partnerattiecību nolīgumu, 2005. gada kopīgās rīcības plānu, ko pieņēma 2005. gada septembrī ES un Indijas augstākā līmeņa sanāksmē un pārskatīja ES un Indijas 9. augstākā līmeņa sanāksmē Marseļā, un 1994. gadā noslēgto sadarbības nolīgumu; tā kā BTN ir jāveido un jāpaplašina, pamatojoties uz sadarbību, kas jau paredzēta sadarbības nolīguma 24. pantā;

D.

tā kā Eiropas Savienība ar 2007. gadā investētajiem EUR 10, 9 miljardiem (10 900 000 000) ir Indijas lielākais ārvalstu tiešo investīciju (Foreign Direct Investment — FDI) avots, tā kā 2007. gadā Indijā 65 % no visām FDI plūsmām nāca no Eiropas Savienības; un tā kā Indijas FDI Eiropas Savienībā pieauga no EUR 500 miljoniem 2006. gadā līdz EUR 9, 5 miljardiem 2007. gadā;

E.

tā kā 2000. gadā Indija bija Eiropas Savienības 17. lielākā tirdzniecības partnere, savukārt 2007. gadā — 9. lielākā; tā kā laikposmā starp 2000. un 2006. gadu ES preču tirdzniecība ar Indiju pieauga aptuveni par 80 %;

F.

tā kā Indijas tirdzniecības un regulatīvā vide joprojām ir visai ierobežojoša; tā kā 2008. gadā Pasaules Banka Indiju ierindoja 122. vietā (no 178 ekonomiski attīstītākajām valstīm) uzņēmējdarbības vides pieejamības nozīmē;

G.

tā kā saskaņā ar 2007/2008 ANO Attīstības programmas ziņojumu par tautas attīstību Indija pēc sabiedrības attīstības rādītāja atrodas 128. vietā (no 177 valstīm), 35 % Indijas iedzīvotāju iztikai tērē USD 1 dienā, bet 80 % — mazāk par USD 2 dienā; tā kā no 108. jaunattīstības valstīm, kurām aprēķināts nabadzības rādītājs, pēc jaunattīstības valstu sabiedrības nabadzības rādītāja Indija atrodas 62. vietā; tā kā Indijā ir viens no augstākajiem bērnu darba izmantošanas rādītājiem;

H.

tā kā ekonomiskā nelīdzsvarotība Indijas štatos un līdz ar to bagātības un nacionālo ieņēmumu nevienmērīgs sadalījums prasa pieņemt saprātīgu papildu ekonomikas politiku, arī nodokļu saskaņošanu, un koncentrēt centienus veicināt iespējas nabadzīgākajos štatos, ļaujot tiem izmantot līdzekļus;

I.

tā kā Indija ir vienīgā lielākā valsts, kas ir vispārējo preferenču sistēmas (VPS) labumguvēja; tā kā Eiropas Savienības preferenču imports no Indijas 2007. gadā sasniedza EUR 11, 3 miljardus, salīdzinot ar EUR 9, 7 miljardi 2006. gadā;

J.

tā kā abas puses ir atkārtoti apstiprinājušas savas saistības attiecībā uz tarifu samazināšanu un turpmāku uzņēmumu un pakalpojumu tirdzniecības liberalizāciju;

K.

tā kā piekļuvei tirgum jānotiek vienlaikus ar pārredzamiem un piemērotiem noteikumiem un standartiem, lai nodrošinātu, ka tirdzniecības liberalizācija ir izdevīga;

L.

tā kā piekļuvi tirgum apgrūtina beztarifu barjeras (BTB) tirdzniecībai, piemēram, veselības un drošības prasības, vai tehniskās barjeras, kvantitatīvie ierobežojumi, atbilstības procedūras, tirdzniecības aizsardzības mehānismi, muitas procedūras, iekšējie nodokļi, kā arī neizdošanās pieņemt starptautiskās normas un standartus;

M.

tā kā ir pienācīgi jāņem vērā faktori, kas attiecas uz intelektuālā īpašuma tiesību (IĪT) atzīšanu, piemērotu un efektīvu aizsardzību, īstenošanu un ieviešanu, tostarp patenti, preču vai pakalpojumu zīmes, autortiesības un tamlīdzīgas tiesības, ģeogrāfiskās izcelsmes norādes (ieskaitot cilmes vietas nosaukumus), dizainparaugi un integrālshēmu topogrāfija;

N.

tā kā Indija ir viens no lielākajiem to viltoto zāļu avotiem, ko konfiscējuši dalībvalstu muitas dienesti, veido 30 % no kopējā daudzuma; tā kā standartiem neatbilstošas un viltotas zāles veicina rezistenci pret zālēm un palielina saslimstību un mirstību;

O.

tā kā Sadarbības nolīguma 1. panta 1. punkts paredz cilvēktiesību un demokrātisko principu ievērošanu; tā kā tas ir būtisks nolīguma elements,

P.

tā kā saskaņā ar 2008. gada globālo bada rādītāju no 88 valstīm Indija atrodas 66. vietā (jaunattīstības valstis un pārejas perioda valstis); tā kā Indijas bada rādītājā konstatēts, ka neviens Indijas štats neietilpst kategorijā “zems bada līmenis” vai “mērens bada līmenis”; divpadsmit štatu ietilpst kategorijā “nopietns”; un četri štati — Pendžaba, Kerala, Harjana un Asama — pieskaitāmi kategorijai “smags”;

Q.

tā kā BTN ir jāiekļauj saistības attiecībā uz sociālajiem un vides standartiem un ilgtspējīgu attīstību, kā arī starptautiski saskaņotu standartu efektīva īstenošana sociālajā un vides jomā kā vajadzīgs nosacījums, lai atbalstītu pienācīga darba veicināšanu, iekšzemē efektīvi ieviešot SDO būtiskākos darba standartus;

R.

tā kā Indija nav parakstījusi Kodolieroču neizplatīšanas līgumu (KNL); tā kā Kodolmateriālu piegādātājvalstu grupa atcēla embargo Indijas kodolmateriālu tirdzniecībai un ASV Kongress apstiprināja ASV un Indijas Sadarbības nolīgumu kodolmateriālu jomā;

S.

tā kā ES un Indijas 9. augstākā līmeņa sanāksmē Marseļā tika parakstīts horizontālais nolīgums par aviāciju un Indiju ierindojā 11. vietā attiecībā uz pasažieru satiksmi starp ES un citām valstīm; tā kā Eiropas Savienība un Indija pieņēma pārskatīto kopīgās rīcības plānu, paplašinot 2005. gada stratēģiskās partnerattiecības, lai iekļautu jaunas jomas, un tā kā Indijā ir izveidots Eiropas Uzņēmējdarbības un tehnoloģijas centrs,

1.

uzskata, ka BTN ir jābūt saderīgam ar PTO principiem un saistībām; uzskata, ka veiksmīga DAP joprojām ir gan Eiropas Savienības, gan arī Indijas tirdzniecības prioritāte un ka sarunas ar Indiju par BTN tādējādi papildina daudzpusējos noteikumus;

2.

atgādina, ka ES un Indijas stratēģiskās partnerattiecības tiek balstītas uz kopīgiem principiem un kopīgām vērtībām, kā norādīts 1994. gadā noslēgtajā EK un Indijas sadarbības nolīgumā un 2005. gada kopīgajā rīcības plānā; jaunajam, konkurences virzītajam BTN ir jāpapildina 1994. gadā noslēgtais sadarbības nolīgums, ar kuru tam ir jābūt juridiski un institucionāli saistītam;

3.

atzinīgi vērtē ES un Indijas 9. augstākā līmeņa sanāksmes rezultātus un pārskatīto kopīgo rīcības plānu; mudina sarunu puses turpināt apspriedes ar galvenajām ieinteresētajām personām; atgādina par Eiropas Savienības un Indijas solījumu paātrināt BTN sarunas un panākt būtisku un rezultatīvu progresu, lai drīzumā noslēgtu vērienīgu, līdzsvarotu un plašu tirdzniecības un investīciju nolīgumu; pauž nožēlu par sarunu lēno gaitu; aicina abas puses līdz 2010. gada beigām noslēgt visaptverošu, vērienīgu un līdzsvarotu BTN;

4.

aicina Indijas federālās un štatu valdības saskaņot politiku un procedūras, lai palielinātu potenciālos ieguvumus;

5.

pamatojoties uz abu ekonomiku papildināmību, norāda uz iespējamo ES un Indijas tirdzniecības un investīciju apjoma pieaugumu nākotnē, kā arī uz lielajām uzņēmējdarbības iespējām, kas izriet no BTN; uzskata, ka ES un Indijas BTN kopumā ir progresīvs, taču iesaka novērtēt pašreizējās nozaru īpatnības; turklāt uzsver, ka BTN jānodrošina, lai divpusējās tirdzniecības apjoma pieaugums nāk par labu pēc iespējas lielākam iedzīvotāju skaitam un palielina Indijas ieguldījumu Tūkstošgades attīstības mērķu (TAM) sasniegšanā, tostarp novēršot vides degradāciju;

6.

mudina puses arī risināt iespējamos BTN trūkumus un veidus, kādos tautas attīstību un dzimumu līdztiesību var negatīvi skart strauja tirgu atvēršana;

7.

aicina Komisiju kā BTN būtisku daļu ietvert vērienīgu ilgtspējīgas attīstības nodaļu, uz ko attiektos standarta strīdu izšķiršanas mehānisms;

8.

atzinīgi vērtē daudzo brīvās tirdzniecības simulācijas mēģinājumu rezultātus, kas liecina, ka BTN palielina vispārējos eksporta un importa apjomus gan Eiropas Savienībā, gan Indijā; uzsver, ka pašreizējos vidējā pieauguma tempos divpusējās tirdzniecības apjoms līdz 2010. gadam pārsniegs EUR 70, 7 miljardus, bet līdz 2015. gadam — EUR 160, 6 miljardus;

9.

atzīmē, ka Indijā piemērojamo tarifu vidējais rādītājs ir samazinājies līdz līmenim, kas pašreiz ir salīdzināms ar citām Āzijas valstīm, proti, Indijā piemērojamo tarifu vidējais rādītājs ir 14,5 %, salīdzinot ar ES vidējo rādītāju 4,1 %;

10.

uzskata, ka ir svarīgi, ka BTN apstiprina Līguma par tehniskām barjerām tirdzniecībā un sanitārā un fitosanitārā nolīguma noteikumus; aicina Komisiju šajā sakarā risināt nenokārtotos jautājumus, piemēram, par dzīvnieku labturību;

11.

norāda, ka Indija pauž bažas par mikrobioloģisko standartu saskaņošanas trūkumu Eiropas Savienībā, REACH ietekmi, dārgajiem sertifikātiem augļu eksportēšanai uz Eiropas Savienību, PVN saskaņošanas trūkumu un dārgajām CE marķējuma atbilstības procedūrām, un uzsver, ka šie jautājumi ir jārisina BTN; aicina abas puses nodrošināt, ka regulējums un beztarifu barjeras tirdzniecībai (BTB) tiek vadīti, netraucējot vispārējo tirdzniecību; aicina gan Eiropas Savienību, gan Indiju sadarboties ciešāk to dažādajās darba grupās, lai panāktu tehnisko noteikumu un standartu pārskatāmāku satvaru; turklāt aicina Komisiju nodrošināt tehnisko palīdzību, lai atbalstītu Indijas ražotāju centienus sasniegt ES standartus, jo īpaši attiecībā uz veselības, vides un sociālo jomu ražošanā, tādējādi radot abpusēji izdevīgas situācijas;

12.

atzīst, ka Indijas standartu režīms joprojām tiek izstrādāts; aicina Indijas standartu biroju un Zāļu standartu kontroles galveno organizāciju paaugstināt standartus atbilstīgi starptautiskajiem standartiem un palielināt standartu noteikšanas pārskatāmību, uzlabojot testēšanas un sertificēšanas procedūras, un pauž bažas par sanitāro un fitosanitāro pasākumu un standartu īstenošanu un kontroli; aicina Komisiju sniegt atbilstošu atbalstu kapacitātes un kvalificētu cilvēkresursu nostiprināšanai Indijas regulatīvajās iestādēs;

13.

uzsver, ka BTN būtu jāiekļauj saistoši strīdu izšķiršanas mehānismi, izmantojot individuālu pieeju, starpniecības nosacījumi par BTB, antidempingam, un kompensācijas nodevu pasākumi un vispārīga izņēmuma klauzula, pamatojoties uz Vispārējās vienošanās par tarifiem un tirdzniecību (GATT) XX un XXI pantu;

14.

atzīst, ka pakalpojumi ir visātrāk augošais Indijas ekonomikas sektors; atzīmē, ka Indija aktīvi interesējas par Vispārējās vienošanās par pakalpojumu tirdzniecību (GATS) 1. režīma un 4. režīma liberalizāciju; atzīmē, ka Eiropas Savienība vēlētos pabeigt tirgus piekļuves un dalībvalstu režīmu liberalizāciju 3. režīmā lielākajai daļai pakalpojumu;

15.

norāda, ka pakalpojumu liberalizācija nekādā ziņā nedrīkst traucēt pakalpojumu, tostarp publisko pakalpojumu, regulēšanas tiesības;

16.

atzīmē, ka saskaņā ar Indijas Tirdzniecības un rūpniecības kameru federācijas datiem divpusējā pakalpojumu tirdzniecība līdz 2015. gadam, kad būs ieviests pakalpojumu BTN, pārsniegs EUR 246, 8 miljardus;

17.

atzīmē, ka pakalpojumu tirdzniecība starp Eiropas Savienību un Indiju ir samērā nelīdzsvarota; ES eksportē 1,5 % savu pakalpojumu uz Indiju, kamēr Indija eksportē 9,2 % no tās kopējiem eksporta apjomiem uz Eiropas Savienību;

18.

aicina Indiju izstrādāt atbilstīgus tiesību aktus datu aizsardzības jomā, kas Indijai dotu iespēju sasniegt tādas valsts statusu, kurā ir pienācīgs aizsardzības līmenis, lai ļautu pārsūtīt personas datus no Eiropas Savienības, pamatojoties uz un saskaņā ar ES tiesībām;

19.

atzīmē, ka Indijā ir piektais pasaulē lielākais telekomunikāciju pakalpojumu tirgus un ka telekomunikāciju tirgus iepriekšējo 5 gadu laikā ir pieaudzis par aptuveni 25 % gadā; atzinīgi vērtē to, ka telekomunikāciju nozarē samazinās ierobežojumi ārvalstu līdzdalībai, tomēr pauž nožēlu, ka joprojām pastāv iekšzemes politikas noteiktie ierobežojumi; tāpēc aicina atvieglot licencēšanas ierobežojumus pakalpojumu sniedzējiem un novērst politiskās nostādnes neskaidrību par tarifa un starpsavienojumu režīmiem, kā arī uzsver vajadzību aizstāt vecos nozari reglamentējošos likumus ar jauniem, progresīviem tiesību aktiem, kuros iekļauti likumi kibernētikas jomā un jauna licencēšanas kārtība; uzskata, ka telekomunikāciju un informāciju tehnoloģiju nozares ir galvenie Indijas ekonomikas virzītāji un ka Indija ir jāpadara par telekomunikāciju ražošanas centru, veicinot telekomunikāciju speciālo ekonomisko zonu attīstību; uzsver, ka ražošanas nozarē ir milzīgas iespējas;

20.

aicina attiecībā uz satelītu nozari Indiju iesaistīties dialogā ar ES uzņēmumiem un atvērt tiem savu tirgu, lai

21.

atzinīgi vērtē Indijas solījumu ļaut ārvalstu juridiskajām firmām darboties Indijā, jo šāda atļauja sniegs ievērojamu labumu Indijas ekonomiskās un juridiskās profesijas pārstāvjiem, kā arī Eiropas juridiskajiem uzņēmumiem, kam ir pieredze starptautisko tiesību jomā, un viņu klientiem; aicina Komisiju kopā ar Indijas iestādēm izpētīt juridisko pakalpojumu liberalizācijas iespēju un apjomu BTN;

22.

atzīmē, ka visus BTN mērķus nevar sasniegt bez saistībām 4. režīmā; uzsver, ka milzīgu labumu dod visas valsts un ES mēroga profesionālo kvalifikāciju akreditācija, savstarpējas atzīšanas nolīgumi un licencēšanas prasības profesionālo pakalpojumu jomā gan ES, gan Indijā, ko viegli varētu ietvert BTN; tomēr prasa individuālu dalībvalstu rūpīgu analīzi;

23.

mudina Indiju pakāpeniski liberalizēt banku un apdrošināšanas nozari;

24.

mudina Indiju nodrošināt, ka plānotā pasta likumprojekta grozīšana nesamazinās pašreizējās tirgus piekļuves iespējas kurjerpakalpojumu sniedzējiem, un aicina Komisiju prasīt, lai Indija pilnībā izpilda saistības kurjerpakalpojumu jomā, kā arī attiecībā uz kurjerpasta kravu pārvadātāju pašapkalpošanās iespējām lidostās, lai nodrošinātu tirgus piekļuves iespējas arī nākotnē;

25.

prasa Indijai īstenot atvērtāku pieeju, piešķirot dalībvalstu pilsoņiem, uzņēmējdarbības speciālistiem un politiķiem vairākkārtējas ieceļošanas vīzas ar minimālo termiņu viens gads;

26.

aicina Komisiju BTN iekļaut nodaļu par investīcijām, kas investoriem varētu nodrošināt viena informācijas punkta sistēmu;

27.

atzinīgi vērtē Eiropas Uzņēmējdarbības un tehnoloģiju centra izveidošanu Deli, kura mērķis ir uzlabot Indijas un dalībvalstu starpuzņēmumu attiecības tirdzniecībā un sadarbību tehnoloģiju jomā;

28.

atgādina — lai investīcijas sniegtu labumu, papildus investīcijām ir jānodrošina labi izstrādāti noteikumi un normas; šajā sakarībā norāda uz 2007. gada 13. marta rezolūciju par korporatīvo sociālo atbildību: jauna partnerība (13); tāpēc aicina Komisiju atbalstīt nolīgumā noteikumus par starptautiskajiem uzņēmumiem, lai nodrošinātu, ka ieguldītāji ievēro galvenos SDO standartus, sociālos un vides paktus un starptautiskos nolīgumus, lai panāktu līdzsvaru starp ekonomisko izaugsmi un augstākiem sociālajiem un vides standartiem;

29.

atgādina, ka, lai gan BTN nodaļās par investīcijām bieži vien ir ietvertas saistības liberalizēt kapitāla plūsmu un atteikšanās no kapitāla kontroles, šādi noteikumi nav jāizskata ar pārmērīgu piesardzību, ņemot vērā kapitāla kontroles nozīmi — jo īpaši attiecībā uz jaunattīstības valstīm — finanšu krīzes ietekmes samazināšanā; mudina Eiropas Savienības starptautiskos forumos veicināt ārvalstu uzņēmumu Indijā lielāku korporatīvo atbildību, kā arī vienlaicīgi mudina panākt vienošanos ar Indijas valdību ieviest efektīvu darba ņēmēju tiesību uzraudzības sistēmu vietējos un ārvalstu uzņēmumos, kas atrodas Indijas teritorijā;

30.

aicina Komisiju BTN iekļaut nodaļu par investīcijām, kas ir būtiska nolīguma daļa, lai tādējādi sekmētu investēšanas procesa attīstību abu pušu tirgos, lai šis process kļūtu vienmērīgāks, veicinot un aizsargājot investīciju darījumus, kamēr tiek pētītas tūlītējās investēšanas iespējas; norāda, ka šāds investīciju nolīgums varētu nodrošināt viena informācijas punkta sistēmas izveidi abu pušu ieguldītājiem, izskaidrojot viņiem investīciju noteikumu un prakses atšķirības un nodrošinot informāciju par visiem juridiskajiem aspektiem;

31.

pauž nožēlu, ka Indija nevēlas BTN iekļaut publiskos iepirkumus; aicina Komisiju vest sarunas par efektīvām un pārredzamām iepirkumu sistēmām; aicina Indiju piemērot pārskatāmas un taisnīgas metodes, piešķirot valsts pasūtījumus, un nodrošināt Eiropas uzņēmumu piekļuvi valsts iepirkumu sistēmām;

32.

aicina īstenot Indijas jauno konkurences likumu; uzskata, ka Eiropas Savienībai BTN ir jāiekļauj EK līguma 81. un 82. pants, lai nodrošinātu konkurences politikas saistību ievērošanu;

33.

atzinīgi vērtē Indijas apņemšanos izveidot spēcīgu IĪT režīmu un izmantot ar tirdzniecību saistīto intelektuālā īpašuma tiesību elastību, lai panāktu atbilstību savām saistībām sabiedrības veselības jomā, jo īpaši attiecībā uz piekļuvi zālēm; mudina to efektīvi īstenot un ievērot; aicina Komisiju un attiecīgās Indijas iestādes saskaņot rīcību, lai efektīvi risinātu cīņu pret viltošanu un jo īpaši — pret viltotām zālēm;

34.

aicina Eiropas Savienību un Indiju nodrošināt, ka BTN paredzētās saistības nekavē piekļuvi svarīgiem medikamentiem, kamēr Indijā rūpniecība tiek pārstrukturēta no vispārējas uz tādu, kas balstīta uz pētījumiem;

35.

aicina Eiropas Savienību un Indiju atbalstīt tādus pasākumus un iniciatīvas kā zāļu cenu fondi, patentu kopfondi un citus alternatīvus mehānismus, lai atbalstītu piekļuvi zālēm un jauninājumus medicīnā, jo īpaši novārtā atstātu slimību ārstēšanā;

36.

atzīst, ka ikviena BTN svarīgākā daļa ir nodaļa par būtisku attīstību un uz to attiecas standarta strīdu izšķiršanas mehānisms;

37.

aicina Eiropas Savienību un Indiju nodrošināt, ka tirdzniecība un ārvalstu tiešās investīcijas netiek veicinātas vai nu uz vides standartu, vai darba tiesību pamatnormu vai profesionālās veselības un drošības likumdošanas un standartu pazemināšanas rēķina;

38.

aicina ratificēt un efektīvi piemērot SDO pamatkonvencijas;

39.

pauž bažas par bērnu darba izmantošanu Indijā, jo ļoti bieži viņi tiek ekspluatēti bīstamos un neveselīgos darba apstākļos; prasa Komisijai risināt šo jautājumu BTN apspriedes laikā un prasa Indijas valdībai maksimāli palielināt centienus, lai izskaustu šīs parādības galvenos iemeslus, tādējādi likvidējot bērnu darbu;

40.

atzinīgi vērtē to, ka ir spēkā jauns, 2006. gadā pieņemts Indijas likums par bērnu darbu, kurā noteikts, ka bērnus, kuri jaunāki par 14 gadiem, ir aizliegts nodarbināt kā mājkalpotājus vai pārtikas stendos, un aicina ES arī turpmāk rosināt Indiju ratificēt SDO Konvenciju Nr. 182 par smagāko bērnu darba veidu izskaušanu, Konvenciju Nr. 138 par minimālo vecumu pieņemšanai darbā un Konvenciju Nr. 98 par tiesībām apvienoties organizācijās un slēgt koplīgumus, jo tas būtu konstruktīvs solis ceļā uz bērnu darba izskaušanu;

41.

uzsver, ka Eiropas Savienībai ir jāprasa, lai Indijas valdība novērstu uz parādu verdzību balstītu nodarbinātību, kas ir aktuāla miljoniem Indijas iedzīvotāju — pārsvarā no dalītu un adivāsu kopienām (pamatiedzīvotāju ciltis un tautas); atzīmē, ka šis jautājums netiek pienācīgi risināts administratīvās un politiskās gribas trūkuma dēļ;

42.

mudina ES tās BTN ar Indiju iekļaut noteikumu, kas nodrošina, ka ES uzņēmumi, kuri izmanto speciālās ekonomiskās zonas, nevar neievērot darba ņēmēju pamattiesības un citas tiesības, kas izriet no SDO konvencijām, kuras Indija ir ratificējusi;

43.

uzsver, ka cilvēktiesību un demokrātijas klauzulas ir būtisks BTN elements; pauž bažas par reliģisko minoritāšu un cilvēktiesību aizstāvju ilgstošo vajāšanu Indijā un pašreizējo cilvēktiesību un drošības situāciju Indijas pārvaldītajā Kašmiras reģionā;

44.

aicina Padomi, Komisiju un Indiju nodrošināt, ka BTN nekaitē tādām neaizsargātām iedzīvotāju grupām kā dalīti un adivāsi un ka iespējamais labums no BTN tiek visiem sabiedrības locekļiem;

45.

atzinīgi vērtē Eiropas Savienības un Indijas apņemšanos sadarboties civilās kodolizpētes jomā; atzīmē, ka Indija nav parakstījusi KNL un ka Kodolmateriālu piegādātājvalstu grupa Indijai ir piešķīrusi izņēmuma tiesības; aicina Indiju parakstīt KNL;

46.

sagaida, ka Padome un Komisija saskaņā ar EK līguma 300. panta 3. punkta otro daļu iesniegs BTN, lai Parlaments dotu savu piekrišanu;

47.

aicina Padomi un Komisiju apstiprināt Indijas saistības apspriest ES-BTN ar nākamo Indijas valdību pēc gaidāmajām vispārējām vēlēšanām;

48.

atzīmē straujo inflācijas kāpumu Indijā; atzīst — lai Indija arī turpmāk būtu konkurētspējīga, turklāt aizvien nozīmīgāka Eiropas Savienības tirdzniecības partnere, tai ir jāveic būtiski ieguldījumi infrastruktūrā un ievērojami jāpalielina energoražošanas jauda; atzinīgi vērtē valdības plānu nākamajos piecos gados ieguldīt šajā jomā 500 miljardus ASV dolāru un aicina šajā vērienīgajā projektā cieši sadarboties gan privātās, gan valsts struktūras;

49.

atzinīgi vērtē Indijas premjerministra atklāto jauno Srinagaras dzelzceļa līniju, kas savieno Baramullu un Kazigandu, nodrošinot vietējiem iedzīvotājiem vairākus tūkstošus jaunu darba vietu; uzskata, ka šāda veida tautsaimnieciskas iniciatīvas vairos Kašmiras iedzīvotāju izredzes uz pārticību un mieru nākotnē;

50.

atzinīgi vērtē Indijas izaugsmi, kļūstot gan par līdzekļu devējvalsti, gan par attīstības palīdzības saņēmējvalsti;

51.

novērtē sadarbības attīstību pētniecības un izstrādes jomā, tostarp saistībā ar ES finansēto pamatprogrammu; atzinīgi vērtē to, ka liels skaits Indijas studentu ar Erasmus Mundus programmas atbalstu mācās Eiropas universitātēs;

52.

norāda — ja par Eiropas Savienības un Indijas ekonomiskās sadarbības pamatu nosaka Eiropas Savienības vispārējo vērtību sistēmu, šādas attiecības var kļūt par paraugu sadarbībai ar citām valstīm;

53.

atzinīgi vērtē uzsākto konkrēto rīcību ES un Indijas sadarbībai kultūras jomā laikposmam no 2007. līdz 2009. gadam, sevišķi izglītības, studentu apmaiņas, apmācības un starpkultūru dialoga jomā;

54.

pauž bažas par preču cenu kāpumu pasaulē un šā procesa ietekmi uz nabadzīgākajiem iedzīvotājiem, tostarp Indijā, jo tas apdraud stabilu izaugsmi un palielina nevienlīdzību pasaulē; aicina Eiropas Savienību un Indiju saskaņot visaptverošu stratēģiju, lai vienoti risinātu šo jautājumu;

55.

atzinīgi vērtē to, ka Indija ir guvusi ievērojamus panākumus, cenšoties nodrošināt vispārēju pamatizglītību, veiksmīgāk izskaust nabadzību un veicināt nekaitīga dzeramā ūdens pieejamību; tomēr norāda, ka Indijai joprojām neizdodas pienācīgi īstenot lielāko daļu ar veselības aprūpi saistīto TAM, piemēram, attiecībā uz bērnu mirstību, mātes veselības aprūpi, bērnu nepietiekamu uzturu, kā arī mazināt saslimstību ar malāriju, tuberkulozi un HIV/AIDS; ir noraizējies par to, ka TAM vislēnāk tiek īstenoti attiecībā uz dalītiem un adivāsiem, kuri joprojām tiek diskriminēti mājokļa, izglītības, nodarbinātības, veselības aprūpes un citu pakalpojumu pieejamības ziņā;

56.

norāda — lai gan ir vērojama noturīga ekonomiskā izaugsme, joprojām pastāv milzīga nevienlīdzība, jo vairāk nekā 800 miljoniem cilvēku nākas izdzīvot ar mazāk kā 2 ASV dolāriem dienā; ir īpaši noraizējies par to iedzīvotāju grupu stāvokli, kuriem liegtas jebkādas privilēģijas, sevišķi par sieviešu, bērnu, atstumtu grupu un diskriminācijas upuru, piemēram, dalītu, adivāsu un lauku iedzīvotāju stāvokli; uzsver, ka jānodrošina, lai BTN neierobežo pilnvaras, kas Indijas valdībai vajadzīgas, izskaužot nabadzību un nevienlīdzību; aicina Padomi un Komisiju sadarboties ar Indijas valdību, lai uzlabotu šo grupu stāvokli un izvērtētu turpmākos sadarbības pasākumus, kas palīdzētu novērst dzimumu un kastu diskrimināciju, atsaucoties uz iepriekš minēto rezolūciju par dalītu cilvēktiesībām Indijā;

57.

uzsver, ka pieaugošā vides iznīcināšanas problēma Indijā kļūst arvien smagāka un tai var būt neiedomājamas ekonomiskas, sociālas un vides sekas, ko sevišķi izjutīs ļoti daudzie nabadzībā dzīvojošie indieši, un tāpēc uzsver īpašo vajadzību turpināt ES un Indijas sadarbību šajā jomā;

58.

ļoti atzinīgi vērtē ekonomiskās izaugsmes ietekmi uz attīstību dažos Indijas reģionos un aicina Komisiju atbalstīt pētniecību par galvenajiem šādas ietekmes veidiem un veicinošām valsts un vietējā līmeņa politikas stratēģijām, lai sekmētu apmācības un paraugprakses apmaiņu starp reģioniem;

59.

atzinīgi vērtē to, ka Indija ir apņēmusies palielināt valsts izdevumu daļu veselības aprūpes jomā, un mudina šo tendenci turpināt, lai nodrošinātu pienācīgu piekļuvi efektīviem veselības aprūpes pakalpojumiem, jo īpaši lauku apgabalos;

60.

uzskata, ka Eiropas Savienībai īpaša uzmanība jāpievērš mazo un vidējo uzņēmumu (MVU) sektoram Indijā, un tāpēc iesaka visās Eiropas Savienības un Indijas attīstības sadarbības programmās atbalstīt MVU ar pasākumiem, kuru mērķis ir palīdzēt finansēt uz tirgu orientētus vietējos projektus, ko ierosinājuši iedzīvotāji;

61.

atzinīgi vērtē to, ka visā Indijā aizvien vairāk ir pieejams mikrokredīts, kas atzīts par efektīvu līdzekli attīstībai, kuras virzošais spēks ir plašas tautas masas;

62.

uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Padomei, Komisijai, dalībvalstu valdībām un parlamentiem un Indijas valdībai un parlamentam.