24.4.2010   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 106/5

(1)

Regulas (EK) Nr. 883/2004 12. pantā ir paredzēta atkāpe no vispārīgā noteikuma, kas izklāstīts minētās regulas 11. panta 3. punkta a) apakšpunktā, un tās 12. panta mērķis ir īpaši veicināt pakalpojumu sniegšanas brīvību tādu darba devēju uzdevumā, kas norīko darba ņēmējus uz dalībvalstīm, kuras nav darba devēja uzņēmuma reģistrācijas valstis, kā arī veicināt darba ņēmēju brīvību, pārvietojoties no vienas dalībvalsts uz citu. Turklāt šo noteikumu mērķis ir pārvarēt šķēršļus, kas varētu kavēt darba ņēmēju pārvietošanas brīvību, un veicināt iesaistīšanos saimnieciskajā darbībā, vienlaikus novēršot administratīvus sarežģījumus, īpaši darba ņēmējiem un uzņēmumiem.

(2)

Tādējādi šo noteikumu mērķis ir novērst administratīvos sarežģījumus, kuri darba ņēmējiem, darba devējiem un sociālās drošības iestādēm varētu rasties, piemērojot minētās regulas 11. panta 3. punkta a) apakšpunktā izklāstīto vispārīgo noteikumu gadījumā, ja ir īss nodarbinātības periods kādā dalībvalstī vai valstī, kurā persona parasti veic darbību pašnodarbinātas personas statusā.

(3)

Ar tādu nolūku pirmais izšķirīgais nosacījums minētās regulas 12. panta 1. punkta piemērošanai ir tieša saikne starp darba devēju un darba ņēmēju, kuru tas nodarbina.

(4)

Darba ņēmēja un iestādes, kurā darba ņēmējs ir apdrošināts, tiesības uz aizsardzību un tiesisko noteiktību paredz visas garantijas, ka tiešā saikne [starp darba devēju un darba ņēmēju] tiks saglabāta visu darbā norīkotā darba ņēmēja nodarbinātības periodu.

(5)

Otrais izšķirīgais minētās regulas 12. panta 1. punkta piemērošanas nosacījums ir tas, ka pastāv saikne starp darba devēju un dalībvalsti, kurā tas ir reģistrēts. Tāpēc norīkošanas iespēja jāparedz vienīgi uzņēmumiem, kas parasti veic saimniecisko darbību tās dalībvalsts teritorijā, kuras tiesību aktus joprojām piemēro darbā norīkotajam darba ņēmējam, tādējādi pieņemot, ka iepriekšminētos noteikumus piemēro vienīgi uzņēmumiem, kuri parasti veic nozīmīgu saimniecisko darbību tās dalībvalsts teritorijā, kurā tie ir reģistrēti.

(6)

Indikatīvi periodi darba ņēmējiem un pašnodarbinātām personām būtu jānorāda, nevērtējot katru gadījumu atsevišķi.

(7)

Ja darbā norīkotais darba ņēmējs tiek norīkots uz kādu trešo uzņēmumu, turpmāk vairs nav iespējams garantēt tiešu saikni.

(8)

Norīkojuma periodā jāveic visas pārbaudes, īpaši saistībā ar iemaksu veikšanu un tiešās saiknes saglabāšanu, un tās ir nepieciešamas, lai novērstu iepriekšminēto noteikumu pārkāpšanu un nodrošinātu administratīvo struktūru, darba devēju un darba ņēmēju pienācīgu informēšanu.

(9)

Darba ņēmējs un darba devējs ir pienācīgi jāinformē par nosacījumiem, kas paredz, ka uz darbā norīkoto darba ņēmēju joprojām attiecina tās valsts tiesību aktus, no kuras darba ņēmējs ir norīkots darbā.

(10)

Kompetentajām iestādēm jāizvērtē un jāuzrauga uzņēmumu un darba ņēmēju situācija un jāsniedz atbilstošas garantijas tā, lai neierobežotu pakalpojumu sniegšanas brīvību un darba ņēmēju pārvietošanās brīvību.

(11)

Lojālas sadarbības princips, kas paredzēts Eiropas Kopienu Līguma 10. pantā, uzliek kompetentajām iestādēm vairākus pienākumus ar mērķi īstenot Regulas (EK) Nr. 883/2004 12. pantu.

Rīkojoties saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 883/2004 71. panta 2. punktā izklāstītajiem nosacījumiem,

1.

Regulas (EK) Nr. 883/2004 12. panta 1. punktu piemēro darba ņēmējiem, uz kuriem attiecina tās dalībvalsts (no kuras darba ņēmējs ir norīkots darbā) tiesību aktus un kurus nodarbina darba devējs, kas darba ņēmēju norīkojis darbā uz citu dalībvalsti (valsti, kurā darba ņēmējs nodarbināts), lai minētā darba devēja labā veiktu darbu.

Ja konstatē, ka darba ņēmējs veic darbu tās valsts darba devēja uzdevumā, no kuras darba ņēmējs ir norīkots darbā, un ka joprojām pastāv tieša saikne starp darba ņēmēju un darba devēju, kurš ir šo darba ņēmēju norīkojis darbā, uzskata, ka darba ņēmējs darbu veic tās valsts darba devēja uzdevumā, no kuras darba ņēmējs ir norīkots darbā.

Lai noteiktu, vai šāda tieša saikne joprojām pastāv, tādējādi pieņemot, ka darba ņēmējs joprojām strādā tā darba devēja vadībā, kurš šo darba ņēmēju ir norīkojis darbā, jāņem vērā vairāki elementi, ieskaitot ar pieņemšanu darbā saistīto atbildību, darba līgumu, darba samaksu (neskarot iespējamus nolīgumus par darba samaksu darba ņēmējam, kuri noslēgti starp darba devēju valstī, no kuras darba ņēmējs ir norīkots darbā, un uzņēmumu valstī, kurā darba ņēmējs nodarbināts), kā arī atbrīvošanu no darba un iestādi, lai noteiktu darba veidu.

Piemērojot Regulas (EK) Nr. 987/2009 14. panta 1. punktu, jānorāda, ka noteikumu “nekavējoties pirms darba sākšanas” var uzskatīt par izpildītu, ja dalībvalsts tiesību akti attiecas uz darba devēju, kurš tajā ir reģistrēts vismaz vienu mēnesi. Katrs gadījums, kad periods ir īsāks, būtu jāvērtē atsevišķi, ņemot vērā visus parējos ar to saistītos faktorus.

Lai vajadzības un šaubu gadījumos noteiktu, vai darba devējs parasti veic nozīmīgu saimniecisko darbību tās dalībvalsts teritorijā, kurā tas ir reģistrēts, šīs dalībvalsts kompetentajai iestādei jāpārbauda visi minētā darba devēja darbībai raksturīgie kritēriji, ieskaitot vietu, kur reģistrēts šā darba devēja birojs un atrodas tā administrācija, administrācijā strādājošo darbinieku skaits dalībvalstī, kurā reģistrēts darba devēja uzņēmums, un otrā dalībvalstī, vieta, kur darbā norīkotais darba ņēmējs tiek pieņemts darbā, un vieta, kur ar klientiem tiek slēgta lielākā daļa līgumu, tiesību akti, ko uzņēmums piemēro līgumattiecībās ar darba ņēmējiem, no vienas puses, un ar klientiem, no otras puses, apgrozījums atbilstošā periodā katrā attiecīgajā dalībvalstī un izpildīto līgumu skaits norīkotājā valstī. Šis nav izsmeļošs saraksts, jo kritēriji būtu jāpieņem atbilstoši katram konkrētajam gadījumam un ņemot vērā to, kāda veida saimniecisko darbību uzņēmums veic valstī, kurā tas ir reģistrēts.

2.

Piemērojot Regulas (EK) Nr. 987/2009 14. panta 3. punktu, noteikumu izpilde dalībvalstī, kurā persona ir reģistrēta, jāvērtē pēc tādiem kritērijiem kā, piemēram, uzņēmuma biroja telpu izmantošana, nodokļu maksājumi, profesionālā karte un PVN maksātāja reģistrācijas numurs vai tirdzniecības kamerās vai arodapvienībās veiktas reģistrācijas fakts. Jānorāda, ka tad, ja darba devējs saimniecisko darbību veic vismaz divus mēnešus, noteikumu “par laikposmu pirms datuma, kad subjekts vēlas izmantot priekšrocības, ko paredz šis pants,” var uzskatīt par izpildītu. Katrs gadījums, kad periods ir īsāks, būtu jāvērtē atsevišķi, ņemot vērā visus parējos ar to saistītos faktorus.

3.

4.

Regulas (EK) Nr. 883/2004 12. panta 1. punktu nepiemēro vai pārtrauc tā piemērošanu īpaši gadījumos, kad:

5.

6.

Kompetentās iestādes izvērtē un uzrauga situācijas, uz kurām attiecas Regulas (EK) Nr. 883/2004 12. pants, un sniedz darba devējiem un darba ņēmējiem visas nepieciešamās garantijas tā, lai neierobežotu pakalpojumu sniegšanas brīvību un darba ņēmēju pārvietošanās brīvību. Konsekventi un taisnīgi vienādās vai līdzīgās situācijās jāpiemēro kritēriji, ko izmanto, lai novērtētu, vai darba devējs veic saimniecisko darbību dalībvalsts teritorijā, vai starp uzņēmumu un darba ņēmēju pastāv tieša saikne, vai persona, kas veic darbību pašnodarbinātas personas statusā, dalībvalstī saglabā savas darbības veikšanai nepieciešamo infrastruktūru.

7.

Lai īstenotu Regulas (EK) Nr. 883/2004 12. pantu, Administratīvā komisija veicina sadarbību starp kompetentajām iestādēm dalībvalstīs un sekmē izpildes kontroli un informācijas, pieredzes un labas prakses apmaiņu, nosakot un klasificējot uzņēmumu un darba ņēmēju situācijas novērtēšanas kritērijus, arī saistībā ar ieviestajiem kontroles pasākumiem. Tālab administratīvo iestāžu, uzņēmumu un darba ņēmēju vajadzībām tā pakāpeniski izveido labas prakses rokasgrāmatu par darba ņēmēju norīkošanu darbā un tādu personu darbību, kuras pašnodarbinātas personas statusā veic darbību ārpus reģistrācijas valsts.

8.

Šo lēmumu publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī. To piemēro no Regulas (EK) Nr. 987/2009 spēkā stāšanās dienas.