11.9.2009   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 218/65

1.1.

EESK atzinīgi vērtē Komisijas priekšlikumu. Tas ir nozīmīgs solis pareizajā virzienā un var uzlabot dzīvnieku labturību nonāvēšanas procesā.

1.2.

Komiteja atbalsta priekšlikumu par to, ka jānodrošina kautuvju uzņēmēju pilnīga atbildība par dzīvnieku labturību kaušanas procesā, paredzot prasību noteikt standarta darba procedūras, ieviest kvalifikāciju apliecinošus sertifikātus un iecelt dzīvnieku labturības inspektoru.

1.3.

Komiteja uzsver, ka pilnvarotajam veterinārārstam jāveic galvenā uzraudzības funkcija, lai nodrošinātu, ka dzīvnieku kaušanas procesā tiek pilnībā ievērotas pareizas labturības procedūras. Pilnvarotais veterinārārsts būtu nekavējoties jāinformē par jebkādām standarta darba procedūru izmaiņām.

1.4.

Jo īpaši, pilnvarotajam veterinārārstam vajadzētu būt atbildīgam par regulāru kontroli, lai nodrošinātu, ka tiek pienācīgi īstenota kaušanas procesa uzraudzība.

1.5.

Priekšlikums pieļaut atkāpi attiecībā uz nonāvēšanu saskaņā ar reliģiskiem rituāliem nekādā ziņā neatbilst dzīvnieku labturības kaušanas procesā mērķiem, kas izvirzīti ierosinātajā regulā.

1.6.

Komiteja visnotaļ atbalsta jaunās procedūras attiecībā uz piespiedu nokaušanu un ārkārtas nonāvēšanu. Īpaši svarīga nozīme ir prasībai pirms darbības uzsākšanas izstrādāt rīcības plānu, lai nodrošinātu atbilstību šajā regulā minētajiem noteikumiem. Visnotaļ atzinīgi vērtējams ir priekšlikums par novērtējuma ziņojuma sniegšanu viena gada laikā pēc piespiedu nokaušanas.

2.1.

Eiropas Savienībā ir pieaugusi dzīvnieku labturības nozīme, un tas ir būtiski sabiedrībā, kas uzskatāma par progresīvu civilizētu sabiedrību.

2.2.

2004. un 2006. gadā Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestāde (EFSA) divos zinātniskos atzinumos ierosināja pārskatīt Direktīvu 93/119/EK.

2.3.

ES tiesību aktos ir konstatētas specifiskas problēmas, piemēram, trūkst konsekventas metodikas jaunām apdullināšanas metodēm, kā arī trūkst skaidrības par kautuvju operatoru un apsaimniekotāju atbildību. Tāpat ir vajadzīga arī dzīvnieku kaušanā iesaistīto darbinieku pienācīga apmācība.

2.4.

Jābūt skaidrībai par labturības noteikumiem attiecībā uz dzīvnieku kaušanu slimību kontroles nolūkos. Labturības noteikumi ir maksimāli jāpiemēro gadījumos, kad ir nepieciešama dzīvnieku nonāvēšana ārkārtas situācijā, lai novērstu kavēšanos un nevajadzīgas dzīvnieka ciešanas.

2.5.

Ir jāpanāk labāka izpratne par dzīvnieku labturību, un tā jāīsteno attieksmē pret dzīvnieku un sagatavojot to nokaušanai.

2.6.

Direktīva 93/119/EK tiks atcelta un aizvietota ar ierosināto regulu, bet tās darbības joma netiks mainīta.

2.7.

Nomainot direktīvu ar regulu, priekšlikums nodrošina vienotu un vienlaicīgu tās piemērošanu visā ES saskaņā ar vienoto tirgu.

3.1.

Šī regula paredz noteikumus tādu dzīvnieku nonāvēšanai, kas tiek turēti pārtikas, vilnas, ādu, kažokādu vai cita veida produktu ražošanai un radniecīgām darbībām.

3.2.

Atkāpe būs pieļaujama vienīgi ārkārtas nonāvēšanas gadījumā, lai novērstu nevajadzīgas dzīvnieka sāpes un ciešanas, vai gadījumos, kad šo noteikumu ievērošana varētu radīt risku cilvēka veselībai un drošībai.

3.3.

Šī regula neattieksies uz gadījumiem, kad dzīvniekus nogalina:

3.4.

Dzīvnieki ir jāpasargā no jebkurām sāpēm, mokām un ciešanām, no kurām varētu izvairīties nokaušanas un radniecīgu darbību laikā. Uzņēmējiem ir jāveic visi vajadzīgie pasākumi, lai nodrošinātu, ka dzīvnieki tiek sagatavoti kaušanai, radot tiem minimālu spriedzi.

3.5.

Saskaņā ar 4. panta 1. punktu dzīvniekus drīkst nonāvēt, vienīgi izmantojot metodi, kas nodrošina tūlītēju nāvi vai arī pēc apdullināšanas.

3.6.

Atkāpi var piemērot vienīgi tad, ja dzīvniekus nogalina bez iepriekšējas apdullināšanas, kad šādas metodes nosaka reliģiski rituāli, ar noteikumu, ka šī nonāvēšana tiek veikta kautuvē. Dalībvalstis var nolemt nepiemērot šo atkāpi.

3.7.

Apdullināšanas metožu saraksts un detalizēts tehnisko specifikāciju apraksts ir ietverts 1. pielikumā, un apdullināšana ir veicama saskaņā ar šīm metodēm. Apdullināšanas procesa efektivitātes pārbaudes jāveic ar pietiekami reprezentatīvu dzīvnieku izlasi, lai pārliecinātos, ka process norit pareizi un konsekventi.

3.8.

Kopienas labās prakses kodeksus attiecībā uz apdullināšanas metodēm, kas minētas 1. pielikumā, var pieņemt saskaņā ar 22. panta 2. punktā norādīto procedūru. Šī procedūra tika noteikta ar Padomes 1999. gada lēmumu par Komisijai piešķirto ieviešanas pilnvaru īstenošanas kārtību ar regulatīvās komitejas palīdzību. Katrai dalībvalstij būs pārstāvis minētajā komitejā, un to vadīs Komisijas pārstāvis.

3.9.

Īpašniekiem ir jāizstrādā un jāīsteno standarta darba procedūras (SDP), lai nodrošinātu to, ka nonāvēšana un radniecīgās darbības tiek veiktas saskaņā ar 3. panta 1. punktu. Standarta darba procedūrām pēc pieprasījuma jābūt pieejamām kompetentajai iestādei. Attiecībā uz apdullināšanu standarta darba procedūrās ir jāņem vērā ražotāju ieteikumi un iekārtu lietošanas instrukcijas. Turklāt gadījumā, ja ar apdullināšanas iekārtu rodas problēmas, ir jābūt pieejamam rezerves aprīkojumam.

3.10.

Tiem, kas kautuvēs ir iesaistīti nonāvēšanā un radniecīgās darbībās, ir vajadzīgs kvalifikāciju apliecinošs sertifikāts:

3.11.

Produktiem, ko tirgo vai reklamē kā sapīšanas vai apdullināšanas iekārtas, jāpievieno instrukcijas par to lietošanu un ekspluatāciju veidos, kas nodrošina vislabākos apstākļus dzīvnieku labturībai, īpašu uzmanību pievēršot dzīvnieku kategorijām un svaram, kā arī piemērotai metodei, kā kontrolēt iekārtu efektivitāti.

3.12.

II pielikumā ir skaidri noteiktas prasības attiecībā uz kautuvju konstrukciju, izvietojumu un aprīkojumu. Lai piemērotu šo regulu, dalībvalsts kompetentā iestāde (kas definēta Regulas (EK) Nr. 853/2004 4. pantā) apstiprina katru kautuvi, kas atbilst attiecīgajiem kritērijiem.

3.13.

Uzņēmēji nodrošina, lai tiktu izpildīti 3. pielikumā iekļautie kautuvju ekspluatācijas noteikumi. Neatkarīgi no 3. panta 1. punkta nosacījumiem ir aizliegtas šādas sapīšanas metodes:

Neatkarīgi no iepriekšminētā a) un b) apakšpunkts neattiecas uz važām, kuras izmanto mājputniem.

3.14.

Uzņēmēji veic kaušanas procedūras kontroli, lai pārliecinātos un apstiprinātu, ka kaušanai paredzētie dzīvnieki ir sekmīgi apdullināti no apdullināšanas brīža līdz nāves iestāšanās apstiprināšanai, norādot atbildīgās personas vārdu. Uzraudzības procedūru ievieš katrā kautuvē, kurā tiek lietotas dažādas apdullināšanas iekārtas.

3.15.

Uzņēmēji katrai kautuvei nosaka dzīvnieku labturības inspektoru, kas atbildēs par to, lai attiecīgajā kautuvē nodrošinātu šīs regulas noteikumu pienācīgu izpildi. Atkāpe no šā punkta attiecas uz kautuvēm, kurās nokauj mazāk par 1 000 mājlopu vai 150 000 mājputnu vienībām gadā.

3.16.

Priekšlikuma mērķis ir likt kompetentajai iestādei, kas veic nonāvēšanu slimību kontroles nolūkos (piemēram, putnu gripa vai mutes un nagu sērga), būt sabiedrības priekšā atbildīgākai par upurēto dzīvnieku labturību. Jo īpaši priekšlikumā ir pieprasīta labāka plānošana, uzraudzība un ziņošana.

3.17.

Ārkārtas nonāvēšanas gadījumā personai, kas ir atbildīga par attiecīgo dzīvnieku, ir jāveic visi vajadzīgie pasākumi, lai dzīvnieku nonāvētu pēc iespējas ātrāk.

3.18.

Katra dalībvalsts izveido nacionālo references centru, kas nodrošina nepārtrauktu un kompetentu atbalstu pilnvarotajiem inspektoriem un sniedz tehniskas un zinātniskas konsultācijas.

4.1.

14. pantā noteiktā atkāpe, kas attiecas uz mazām kautuvēm, ir adekvāta un nepieciešama, lai nodrošinātu, ka mazās kautuves var turpināt savu darbību un apkalpot vietējos tirgus.

4.2.

Būtu jāpaplašina pilnvaroto veterinārārstu pilnvaras tā, lai tie pārraudzītu šajā regulā iekļauto dzīvnieku aizsardzības noteikumu piemērošanu, īpaši attiecībā uz dzīvnieku labturības inspektoru funkciju veikšanu. Par jebkurām standarta darba procedūru izmaiņām jāpaziņo pilnvarotajam veterinārārstam.

4.3.

Būtu jāizveido zinātnisko ekspertu grupa, kas izvērtētu 1. pielikumā minētās apdullināšanas metodes un izstrādātu labas prakses kodeksu to piemērošanai.

4.4.

4. panta 2. punktā minētais priekšlikums pieļaut atkāpi attiecībā uz rituālo nokaušanu laikā ir pretrunā regulas vispārējam mērķim uzlabot dzīvnieku aizsardzību nokaušanas laikā. Inovatīvas tehnoloģijas, piemēram, apdullināšanas nodrošināšanas kontrole ļauj tiem, kas vēlas veikt nokaušanu ar iepriekšēju elektrisko apdullināšanu saskaņā ar Halal noteikumiem, precīzi kontrolēt, cik lielu elektrisko strāvu saņem dzīvnieks. Tas nodrošina, ka dzīvnieks pirms nokaušanas ir pienācīgi apdullināts, taču joprojām dzīvs. Kontroles ierīce reģistrē katru veikto apdullināšanu un strāvas stiprumu, ko saņēmis dzīvnieks. Tas reāli uzlabo dzīvnieka labturību. Turklāt marķēšanas sistēmas ieviešana, norādot kaušanas metodi, veicinās apdullināšanas nodrošināšanas kontroles īstenošanu. Ir svarīgi, lai Komisija aktīvi atbalstītu tādu sistēmu pētījumus, kas pārliecinātu reliģiskās grupas veikt apdullināšanu, tādējādi nodrošinot dzīvnieku labturību kaušanas laikā.

4.5.

Ir svarīgi izveidot labās prakses kodeksus, saskaņojot tos ar dažādām ieinteresētajām personām un apstiprinot Komisijā.

4.6.

Mazajām kautuvēm nesen tika radīti ievērojami izdevumi, lai tajās veiktu modernizāciju atbilstoši “higiēnas paketes” prasībām. Lai novērstu to dzīvotspējas apdraudējumu, būtu jānodrošina finansējuma pieejamība ar šīs regulas prasību izpildi saistīto izdevumu segšanai.

4.7.

References centru izveidei jābūt saskaņotai un saistītai ar attiecīgajām dalībvalstu zinātniskajām un pētniecības iestādēm. Ir svarīgi, lai nenotiktu dublēšanās un lai būtu paredzēti pietiekami finanšu avoti sistēmas efektīvas darbības nodrošināšanai. Apmācības programmas būtu jāsaskaņo Eiropas līmenī.

4.8.

Izstrādājot prakses kodeksus attiecībā uz apiešanos ar dzīvniekiem un to aprūpi, pienācīga uzmanība ir jāvelta to cilvēku viedoklim, kam ir vismaz piecu gadu nepārtraukta darba pieredze dzīvnieku aprūpē, apvienojumā ar akadēmiskām zināšanām par to, kā ar pret dzīvniekiem jāizturas un kā tie aprūpējami. Šis viedoklis ir jāņem vērā arī kvalifikāciju apliecinošo sertifikātu iegūšanai paredzētajos kursos.

4.9.

Līdz 2014. gada 31. decembrim dalībvalstīm būtu jānodrošina kvalifikāciju apliecinošo sertifikātu izsniegšana bez eksāmenu kārtošanas personām, kuras uzkrājušas atbilstošu, nepārtrauktu profesionālo pieredzi vismaz piecu gadu garumā, pēc tam, kad pilnvarotais veterinārārsts ir sniedzis pozitīvu novērtējumu.

4.10.

Īpaši atzinīgi Komiteja vērtē 4. panta 1. punktu, jo tas ir vissvarīgākais. Šis pants nosaka, ka dzīvnieki jānonāvē, izmantojot tikai un vienīgi tādas metodes, kas nodrošina tūlītēju nāves iestāšanos vai tās iestāšanos pēc apdullināšanas.

4.11.

Komiteja atzinīgi vērtē 8. pantā ietverto priekšlikumu par to, ka apdullināšanas iekārtas nedrīkst laist tirgū bez pienācīgas instrukcijas par to lietošanu un ekspluatāciju veidos, kas nodrošina vislabākos apstākļus dzīvnieku labturībai. Būtu jāveic izpēte, lai nodrošinātu automatizētas uzraudzības sistēmas pieejamību. Regula nenosaka to, kāda veida licenzēšana jāpiemēro, lai nodrošinātu, ka tirgū laistās iekārtas ir neatkarīgi pārbaudītas, lai pamatotu ražotāju sniegtās ziņas.

4.12.

Komiteja uzskata, ka no trešām valstīm importētajai produkcijai ir jāatbilst līdzvērtīgiem standartiem, lai netiktu kropļota konkurence. Šis jautājums ir minēts 10. pantā, taču tas ir jānosaka stingrāk un skaidrāk. Tāpat jābūt arī nodomu deklarācijai par to, ka šāda politika tiks īstenota.

4.13.

Komiteja atzinīgi vērtē ierosinātajā regulā ietvertos pamatprincipus.