Choose the experimental features you want to try

This document is an excerpt from the EUR-Lex website

Document 52009AE0331

Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinums par tematu Komisijas paziņojums Eiropas Parlamentam, Padomei un Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai Nanomateriālus reglamentējošie aspekti COM(2008) 366 galīgā redakcija

OV C 218, 11.9.2009, p. 21–26 (BG, ES, CS, DA, DE, ET, EL, EN, FR, IT, LV, LT, HU, MT, NL, PL, PT, RO, SK, SL, FI, SV)

11.9.2009   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 218/21


Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinums par tematu “Komisijas paziņojums Eiropas Parlamentam, Padomei un Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai “Nanomateriālus reglamentējošie aspekti””

COM(2008) 366 galīgā redakcija

2009/C 218/04

Eiropas Komisija saskaņā ar Eiropas Kopienas dibināšanas līguma 262. pantu 2008. gada 17. jūnijā nolēma konsultēties ar Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteju par tematu

“Komisijas paziņojums Eiropas Parlamentam, Padomei un Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai “Nanomateriālus reglamentējošie aspekti” ”

Par Komitejas dokumenta sagatavošanu atbildīgā Vienotā tirgus, ražošanas un patēriņa specializētā nodaļa savu atzinumu pieņēma 2009. gada 3. februārī. Ziņotājs — PEZZINI kgs.

Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteja 451. plenārajā sesijā, kas notika 2009. gada 25. un 26. februārī (25. februāra sēdē), ar 170 balsīm par, 1 balsi pret un 4 atturoties, pieņēma šo atzinumu.

1.   Secinājumi un ieteikumi.

1.1.

EESK uzskata, ka nanozinātnes un nanomateriālu (N&N) atbildīga attīstīšana Eiropai ir iespēja risināt uzdevumus, kas saistīti ar ekonomikas un sociālo attīstību pasaulē.

1.2.

EESK uzsver, ka jāpaātrina nanotehnoloģiju rūpnieciskais un daudznozaru pielietojums, ņemot vērā:

tautsaimnieciskos un sociālos apstākļus,

juridiskos, fiskālos un finanšu aspektus,

jo īpaši ētiskos aspektus, kā arī vides un ar veselību un drošību saistītos aspektus visā zinātnisko lietojumu dzīves cikla laikā.

1.3.

EESK atbalsta principus, kas nostiprināti rīcības kodeksā nanotehnoloģiju jomā, un uzskata, ka tie tāpat piemērojami, pārskatot Eiropas tiesisko un regulatīvo sistēmu, kas attiecas uz N&N.

1.4.

EESK pauž bažas par joprojām pārāk lēno progresu nanotehnoloģiju komerciālajā izmantošanā un pētniecībā par nanomateriālu toksisko ietekmi un to ietekmi uz vidi un veselību.

1.5.

EESK ir pārliecināta, ka sakarā ar nanotehnoloģiju sarežģītību, ātro attīstību un to transversālo zinātnisko raksturu ir vajadzīga daudzdisciplīnu pieeja regulatīvas, ētiskas un sociālas sistēmas ietvaros, sevišķi saistībā ar riskiem. Tas ir vajadzīgs, lai piedāvātu pieņemamus risku pārvaldības risinājumus, pamatojoties uz drošiem, pilnīgiem un atbildīgiem datiem.

1.6.

Optimālā pārvaldības sistēmā jāievēro līdzsvars starp nanomateriālu atbildīgas attīstīšanas daudzajiem aspektiem. Tādēļ EESK iesaka Eiropas nanotehnoloģiju novērošanas centru pārveidot par pastāvīgu struktūru, lai tas varētu veikt analīzi, pamatojoties uz drošiem zinātniskiem un ekonomiskiem datiem, un sadarbībā ar citām ieinteresētām Eiropas aģentūrām izpētīt ietekmi uz sabiedrību un iespējamo apdraudējumu videi, veselībai un drošībai.

1.7.

EESK uzskata, ka ir vajadzīgs integrēts tiesiskais pamats, kā arī pārvaldības sistēma, kuras mērķis ir dot skaidras un uzticamas atbildes uz jaunām vajadzībām, kas rodas jo sevišķi jautājumos par kopējām klasifikācijas metodēm, metroloģiju un pārbaudēm, esošo un jauno protokolu apstiprināšanu, kā arī pirmsnormatīvos un normatīvos pētījumus.

1.8.

EESK uzskata, ka ir vajadzīga izlēmīga rīcība izglītības un starpdisciplināras apmācības jautājumos un ka tikpat svarīgi ir veikt attiecīgu risku novērtēšanu un tos novērst, izmantojot atbilstīgas infrastruktūras.

1.9.

EESK uzskata, ka ir svarīgi izstrādāt Eiropas līmeņa salīdzinošās novērtēšanas sistēmu iniciatīvām, ko risku novērtēšanas un novēršanas jomā izstrādā Eiropā, ASV, Japānā un jaunajās tirgus ekonomikas valstīs.

1.10.

EESK uzskata, ka jāatbalsta tehniskā un regulatīvā standartizācija, ko veic Eiropas Standartizācijas komiteja (CEN), Eiropas Elektroniskās standartizācijas komiteja (CENELEC) un Eiropas Telekomunikāciju standartu institūts (ETSI), tostarp izmantojot skaidras un pārredzamas Komisijas pilnvaras, lai šī darba rezultātus izmantotu starptautiskā līmenī ISO/TC 229 ietvaros un tādējādi atvieglotu drošu vispasaules tirdzniecību ar nanotehnoloģijām, nanoproduktiem un sarežģītākām sistēmām, kas ietver N&N.

1.11.

EESK iesaka pastiprināt strukturēto dialogu ar pilsonisko sabiedrību un to veidot uz drošiem un pārredzamiem pamatiem, lai ES starptautiskajā līmenī varētu paust vienprātīgu viedokli šajā jomā, kas ir svarīga tās nākotnei.

1.12.

EESK lūdz, lai 2009. gada ziņojumā par rīcības plānu viena nodaļa būtu īpaši veltīta:

integrētas regulatīvās sistēmas attīstībai risku novērtēšanas un novēršanas jomā,

pārbaužu protokolu efektivitātei un rezultātiem,

jaunajām rīcības prioritātēm, kas noteiktas Eiropas un dalībvalstu līmenī, lai īstenotu nanotehnoloģiju elementus saturošu izstrādājumu ilgtspējīgu ražošanu, tirdzniecību un patēriņu,

salīdzinošam novērtējumam ar iniciatīvām, kas risku novērtēšanas un novēršanas jomā ir ASV, Japānā un jaunajās tirgus ekonomikas valstīs,

tādam strukturētam dialogam ar pilsonisko sabiedrību, kas veidots uz drošiem un pārredzamiem pamatiem, lai ES starptautiskajā līmenī varētu paust vienprātīgu viedokli šajā jomā, kas ir svarīga tās nākotnei.

2.   Ievads.

2.1.

Pēdējos gados Komisija ir kļuvusi par vislielāko iestādi, kas sniedz publisko finansējumu N&N jomā. Sestās pamatprogrammas ietvaros tā pētniecībai, tehnoloģiju attīstībai un demonstrējumu (PTAD) pasākumiem piešķīrusi 1,4 miljardus euro, bet Septītās pamatprogrammas 2007.–2013. gadam pirmajā gadā — gandrīz 600 miljonus euro. No tiem 28 miljoni euro tika piešķirti pētījumiem par N&N drošību, un tas nozīmē, ka kopējā minētajai jomai atvēlētā summa ir aptuveni 80 miljoni euro  (1).

2.2.

Ir izveidotas dažādas Eiropas tehnoloģiju platformas, kas paredzētas tādiem nanotehnoloģiju lietojumiem kā, piemēram, nanoelektronika (ENIAC), nanomedicīna un ilgtspējīga ķīmija.

2.3.

Pasaules līmenī laika posmā no 2004. līdz 2006. gadam kopējais publiskais un privātais finansējums N&N sasniedzis 24 miljardus euro. Eiropas finansējums veido vairāk nekā ceturto daļu no minētā kopējā finansējuma, bet tieši EK finansējums ir 5–6% (2).

2.4.

Septītās pamatprogrammas PTAD pasākumiem (2007–2013) (3) noteikumos par N&N ir iekļauta to ētikas pamatprincipu ievērošana saskaņā ar Pamattiesību hartu.

2.5.

Ziņojumā par Trešo starptautisko dialogu par nanotehnoloģiju atbildīgu pētniecību un izstrādi tika uzsvērtas starptautiskās saistības šādās jomās:

nanotehnoloģiju pārvaldība,

trūkumu novēršana ziemeļu un dienvidu valstu sadarbībā,

nepieciešamie instrumenti (metroloģija, standartizācija, definīcijas un intelektuālais īpašums),

sabiedrības iesaistīšana,

dialogs ar dažādu valstu iedzīvotājiem.

2.6.

Dažādu organizāciju iesaistīšanās starptautiskajā līmenī konkrēti noris, cita starpā, ar šādu iniciatīvu starpniecību:

ESAO datu bāze par pētījumiem cilvēka veselības un vides drošības jomā (Database on Human Health and Environmental Safety Research) un jaunā datu bāze par pētījumiem rūpnieciski ražotu nanomateriālu drošības jomā (Database of Research into the Safety of Manufactured Nanomaterials);

kopīga FAO (ANO Pārtikas un lauksaimniecības organizācija) un PVO programma par pārtikas standartiem (Joint FAO/WHO Food Standards Program), lai paredzētu neitrālu starptautisku forumu par pārtikas drošuma jautājumiem saistībā ar nanotehnoloģiju izmantošanu, kā arī izstrādātu sadarbības nolīgumus par minētajiem aspektiem;

ESAO projekts par rūpnieciski ražotu nanomateriālu reprezentatīvu paraugu drošības novērtēšanu (Safety Testing of a Representative Set of Manufactured Nanomaterials) un ESAO projekts par rūpnieciski ražotiem nanomateriāliem un to novērtēšanas vadlīnijām (Manufactured Nanomaterials and Test Guidelines);

ESAO projekts par iedarbības mērījumiem un iedarbību mazinošiem pasākumiem (Exposure Measurement and Exposure Mitigation);

ESAO projekts par alternatīvo metožu nozīmi nanotoksikoloģijā (The role of Alternative Methods in Nanotoxicology);

ESAO projekts par ietekmi un uzņēmējdarbības vidi (Impacts and the Business Environment);

ESAO projekts par komunikāciju un sabiedriskās domas iesaistīšanu (Communication and public engagement);

ESAO projekts par globāliem uzdevumiem: ūdens un nanotehnoloģijas (Global Challenges: Nano and Water);

ESAO projekts par sadarbību risku novērtēšanas jomā (Co-operation on Risk Assessment);

specializēti centri, kas sadarbojas ar PVO, pētot ar nanotehnoloģiju ražošanu un izmantošanu saistītos drošības un veselības riskus darba vietā;

PVO/ES projekts par tematu “Politisko konsultāciju pastiprināšana vides un veselības jautājumos. Nanotehnoloģijas” (Enhanced Policy Advice on Environment and Health in Europe - Nanotechnologies);

globāli pasākumi, ko sekmē ANO Vides programmas (UNEP) Tehnoloģijas, rūpniecības un ekonomikas daļas (DTIE) Ķīmisko vielu nodaļa, lai pasaules līmenī pienācīgi pārvaldītu ķīmiskās vielas;

tūlītēji pasākumi, kurus veic Triestes Starptautiskā zinātnes un augsto tehnoloģiju centra Augsto tehnoloģiju un jauno materiālu nodaļa (jautājumos par nanotehnoloģiju un iespējamo ar to attīstību un izmantošanu saistīto risku novērtēšanu);

ISO TC 229 standarti nanotehnoloģiju jomā;

ANO Rūpniecības attīstības organizācijas (UNIDO) sanāksme (2007. gada decembris): ieteikumi un īpašs rīcības plāns; nanotehnoloģiju un ar tām saistīto risku novērtēšana. Pētījumi par N&N ētiskās, tiesiskās un sociālās ietekmes aspektiem.

2.7.

Lielbritānijas Royal Society“Ziņojumā par nanozinātni un nanotehnoloģijām: iespējas un neskaidrības” (4) teikts: “Līdz brīdim, kad vairāk zināsim par nanodaļiņu un nanocauruļu ietekmi uz vidi, iesakām iespēju robežas izvairīties no ražotu nanodaļiņu un nanocauruļu izlaišanas vidē.”

2.8.

Pašattīrošie segumi, kas ierobežo mazgāšanas līdzekļu izmantošanu, vielas, kuras atbrīvo no piesārņojuma un attīra gaisu no slāpekļa oksīda, jaunās paaudzes saules baterijas, siltumu izolējošie materiāli, CO2 atdalīšanas sistēmas, gaisa un ūdens nanofiltri, kā arī plašs pielietojums medicīniskajā diagnostikā un dažās neinvazīvajās terapijās — nanomateriāli jau ir daudzos plaša patēriņa priekšmetos. (5)

2.9.

Problēma rodas arī sakarā ar vajadzību pielāgot protokolus, kas paredzēti, lai novērtētu īstermiņa un ilgtermiņa nanomateriālu toksicitātes riskus un to uzkrāšanos organiskajos audos un cilvēkā, kā arī to pastāvēšanu kopā ar citām vielām, kas atrodas ekosistēmā.

2.10.

Kompleksā vidē risku novērtējumu standarti un pārbaudes var atšķirties atkarībā no tā, vai tiek izmantots “in vitro” vai “in situ” novērtējums. Pētījumos šajā jomā (6) jāiet tālāk par tradicionālajiem aizsardzības līdzekļiem, piemēram, filtriem, elpošanas maskām, aizsargapģērbiem, cimdiem, t.i., priekšmetiem, kas ir pārbaudīti ar 10–50 nanometriem garām grafīta nanodaļiņām.

2.11.

Kā norāda Komisija un kā vairākkārt uzsvērusi EESK “integrēta, droša un atbildīga pieeja ir kļuvusi par ES nanotehnoloģiju politikas stūrakmeni”. Nanotehnoloģiju piemērošanas joma ir tik daudzpusīga un sazarota, saistīta gan ar atomfiziku un plazmas tehnoloģiju, gan ar nanomehāniku un pat ar tekstilmateriālu apdari, ka tās patiešām ir labi jāpārzina, lai izprastu un izmantotu to kopējās iezīmes un savstarpējo saistību.

2.12.

Tā kā nanoprocesi notiek ārkārtīgi mazās dimensijās (10-9) un nezinātājiem tās ir grūti iztēloties, jau no paša sākuma ir jāveido konstruktīvs dialogs ar patērētājiem par minēto jautājumu, lai paredzētu un novērstu iespējamos riskus, kā arī kliedētu nepamatotas aizdomas.

2.13.

EESK jau ir uzsvērusi ne vien prasību pēc “paātrināta industriālā un daudznozaru pielietojuma un sociāli ekonomiskās, tiesiski normatīvās, kā arī fiskālās un finansiālās politikas vides izveidošanas, papildinot to ar uzņēmumu dibināšanu un jaunām profesionālajām ievirzēm”, bet arī “ētisko pamatprincipu ievērošanu, vides, kā arī veselības un drošības aizsardzības garantēšanu visa zinātnisko pielietojumu dzīvescikla laikā” (7).

2.14.

Nesen pieņemtā atzinumā (8) EESK vēlreiz uzsvēra vajadzību pēc “jūtama un pārredzama dialoga ar pilsonisko sabiedrību, kas pamatojas uz riska objektīvu novērtējumu un ar N&N saistīto iespēju apzināšanos”, kā arī vajadzību pēc “nemitīgas modrības, lai saglabātu ētikas un vides pamatprincipus, kā arī aizsargātu darba ņēmēju un patērētāju veselību un drošību”.

2.15.

Komisija 2008. gadā pieņēma ieteikumus (9), kas skar atbildīgu pētniecību N&N jomā, ierosinot rīcības kodeksu, ko veido šādi septiņi principi:

—   izpratne: N&N pētniecības pasākumiem jābūt saprotamiem sabiedrībai. Tos jāveic, ievērojot pamattiesības, un iedzīvotāju un sabiedrības labklājības interesēs;

—   ilgtspēja: veicot N&N pētniecības pasākumus, jāievēro ētikas un ilgtspējīgas attīstības principi; tie nedrīkst kaitēt videi, sevišķi cilvēkiem, dzīvniekiem un augiem;

—   piesardzība: piesardzības principa ievērošana (10), lai izvairītos no iespējamās negatīvās ietekmes uz veselību un vidi;

—   iekļautība: pārredzamība, tiesību piekļūt informācijai ievērošana, atvērtība visām ieinteresētajām pusēm;

—   izcilība: atbilstība vislabākajiem zinātniskajiem standartiem, tostarp standartiem, kas ir pētniecības integritātes pamatā, un standartiem, kuri attiecas uz labu laboratorijas praksi; (11)

—   inovācija: īstenojot N&N pētniecības pasākumu pārvaldību, maksimāli jāsekmē radošums, elastīgums un spēja plānot jauninājumus un izaugsmi;

—   atbildība: pētniekiem un pētniecības organizācijām jābūt atbildīgiem par iespējamo tūlītējo un nākotnes ietekmi uz sociālo jomu, vidi un cilvēku veselību.

Ieteikumos ir paredzēts ikgadējs dalībvalstu ziņojums par kodeksa piemērošanas rezultātiem un paraugpraksi, kas izmantota, lai sasniegtu šos rezultātus.

2.16.

EESK atbalsta principus, kas nostiprināti rīcības kodeksā nanotehnoloģiju jomā, un uzskata, ka tie piemērojami, arī pārskatot Eiropas tiesisko un regulatīvo sistēmu, kas attiecas uz N&N.

2.17.

EESK pauž bažas par joprojām pārāk lēno progresu nanotehnoloģiju komerciālajā izmantošanā un pētniecībā par nanomateriālu toksisko ietekmi un to ietekmi uz vidi un veselību.

2.18.

Pat ja pagaidām iedarbības uz darba ņēmējiem un iedzīvotājiem riska līmenis šķiet ierobežots, EESK uzskata, ka ir jāpastiprina instrumenti dialogam ar zinātnes un rūpniecības pārstāvjiem, lai minētie aspekti, tāpat kā cilvēkresursu un finanšu resursu aspekti tiktu iekļauti visos pētījumos un nanomateriālu lietojumos no paša to projektēšanas sākuma.

2.19.

EESK uzsver, ka iesaistīto disciplīnu un nozaru daudzveidībai atbilst ievērojams daudzums Kopienas tiesisko un normatīvo instrumentu (vairāk nekā 90). Kopienas tiesību aktu pārredzamību un saprotamību iedzīvotājiem/patērētājiem var negatīvi ietekmēt to sarežģītība.

2.20.

Tiesību aktus var padarīt vieglāk saprotamus MVU, patērētājiem un visai sabiedrībai, tos cenšoties skaidrot vienkāršā valodā, izveidojot īpašu šim jautājumam veltītu tīmekļa vietni, attīstot līdzdalības demokrātiju un iesaistot pilsoniskās sabiedrības organizācijas, kā arī izplatot paraugpraksi.

2.21.

Optimālai pārvaldības sistēmai jāspēj uzturēt līdzsvaru starp nanomateriālu atbildīgas attīstīšanas daudzajiem aspektiem. EESK iesaka izveidot pastāvīgu atsauces struktūru, īpaši pamatojoties uz Nanotehnoloģiju novērošanas centru, kas sāka darboties 2008. gadā kā ES finansēts projekts (12). Tā mērķis ir sniegt drošu, pilnīgu un atbildīgu analīzi, pamatojoties uz zinātniskiem un ekonomiskiem datiem, kā arī izskatīt ētikas jautājumus, paredzēt iespējamos riskus videi, veselībai un drošībai un izstrādāt jaunus standartus.

2.22.

EESK ir pārliecināta, ka sakarā ar nanotehnoloģiju sarežģītību, ātro attīstību un to transversālo zinātnisko raksturu ir vajadzīga daudzdisciplīnu pieeja regulatīvas, ētiskas un sociālas sistēmas ietvaros. Tas ir vajadzīgs, lai piedāvātu pieņemamus risku pārvaldības risinājumus, pamatojoties uz drošu, pilnīgu un atbildīgu analīzi un precīzi, izsmeļoši organizējot, dokumentējot un darot zināmu informāciju par izstrādātajiem nanomateriāliem.

3.   Komisijas priekšlikumi.

3.1.

Komisija uzskata, ka īpaša uzmanība jāpievērš šādiem jautājumiem:

jāpārskata īstenošanas dokumenti, kas pieņemti saistībā ar pašreizējiem tiesību aktiem, jo īpaši risku novērtēšanas jomā, lai nodrošinātu efektīvu risku paredzēšanu saistībā ar nanomateriāliem un pēc iespējas labāk izmantotu pieejamo informāciju;

jālūdz iestādēm un aģentūrām pievērst īpašu uzmanību riskiem, kas saistīti ar nanomateriāliem, gadījumos, kad ražošanā un tirdzniecībā piemērojama kontrole pirms laišanas tirgū;

jāpiemēro rīcības kodeksā atbildīgai pētniecībai N&N jomā ietvertās vadlīnijas, kuru mērķis ir atbildīga un atvērta pieeja N&N pētniecībai ES;

jāizvērtē iespēja, lai uz tādu medicīnisko iekārtu laišanu tirgū, kas rada ar nanomateriāliem saistītus riskus, attiecinātu sistemātisku, atkārtotu pārbaudi pirms laišanas tirgū;

jāturpina pilnveidot Kopienas tiesību aktus nanomateriālu jomā, bet jo sevišķi tos, kas skar risku novērtēšanas un pārbaudes metodes;

steidzami jāuzlabo zinātnisko zināšanu bāze un pārbaudes metodes datu sagatavošanai, jo sevišķi saistībā ar datiem par toksisko un ekotoksisko ietekmi; par lietojumu un iedarbību visā nanomateriālu vai tos saturošo produktu dzīvescikla laikā; par nanomateriālu raksturojumu; jāizstrādā vienoti nanomateriālu standarti un nomenklatūra, kā arī analītiskas mērīšanas metodes; ar arodveselību saistītie aspekti;

jāpalielina valsts iestāžu iespēja: veikt veselības saglabāšanas un uzraudzības pasākumus, kā arī pārtikas produktu, dzīvnieku barības un pesticīdu tirgus kontroli, paust oficiālās iebildes pret standartiem, īstenot piesardzības pasākumus, kuru pamatā ir jauni pierādījumi vai esošo datu pārvērtēšana, īstenot nepārtrauktas uzraudzības procedūras un savstarpējo informācijas apmaiņu, izmantot brīdināšanas vai agrīnās brīdināšanas sistēmas u.c.

4.   Vispārējās piezīmes.

4.1.

EESK uzskata, ka atbildīga pētniecība N&N un nanomateriālu jomā sekmē Eiropas ekonomisko un sociālo attīstību sarežģītos apstākļos visā pasaulē, kur dominējoša nozīme ir konkurētspējai. Jau no paša sākuma šajā procesā jāpiemēro daudznozaru pieeja, nodrošinot pastāvīgu dialogu ar pilsonisko sabiedrību, jo tas ir priekšnoteikums, lai sabiedrība šo procesu pieņemtu.

4.2.

Lai gan EESK atzinīgi vērtē Komisijas veikto analīzi par daudzajiem esošajiem Kopienas pasākumiem, tā tomēr uzskata, ka šī analīze saskaņoti jāturpina, izveidojot, pārredzamu un lietotājdraudzīgu pamatu, kas nepieciešams, lai īstenotu strukturētu dialogu ar pilsonisko sabiedrību. EESK vairākkārt ir uzsvērusi šā dialoga nepieciešamību. (13)

4.3.

EESK uzskata, ka nanotehnoloģiju jomā jāizstrādā risku novērtēšanas perspektīva, kā arī integrēts tiesiskais pamatregulējums un starptautiskā līmenī saskaņota pārvaldības sistēma, lai sniegtu skaidras, drošas, pilnīgas atbildes un varētu izpētīt attiecīgos ētikas jautājumus, iespējamos vides, veselības un iedzīvotāju drošības apdraudējumus, kā arī attīstības tendences.

4.4.

Līdz ar to EESK aicina turpināt attīstīt Kopienas iniciatīvu, lai:

izveidotu lietotājdraudzīgu un saskaņotu pamatsistēmu, kas nodrošinātu dažādo Kopienas tiesību aktu savstarpējo atbilstību;

noteiktu jaunās vajadzības un meklētu attiecīgus risinājumus, kas nepieciešami tirgus dalībniekiem, uzraudzības iestādēm, nozares darbiniekiem un gala lietotājiem; tādēļ dinamiski jāapzina vajadzības un trūkumi un jānosaka rīcības vadlīnijas to risināšanai ES un dalībvalstu līmenī;

izveidotu tādu pastāvīgu Eiropas atsauces struktūru N&N un nanomateriālu jomā, kas Eiropā būtu veicināšanas un koordinācijas centrs (14), ietverot arī risku novērtēšanu un novēršanu;

pastiprinātu darbu izglītības un starpdisciplinārās apmācības jomā, iekļaujot tajā risku novērtēšanu un novēršanu, kā arī Eiropas izcilības centru veidošanu;

izstrādāt Eiropas līmeņa salīdzinošās novērtēšanas sistēmu iniciatīvām, kas risku novērtēšanas un novēršanas jomā pastāv Eiropā, ASV, Japānā un jaunajās tirgus ekonomikas valstīs;

atgūtu Eiropas vadošo lomu ilgtspējīgu un drošu nanotehnoloģiju lietošanā saistībā ar metroloģiju un pārbaudēm, esošo un jauno protokolu apstiprināšanu, cita starpā izmantojot pirmsnormatīvus un normatīvus pētījumus;

ar skaidrām un pārredzamām pilnvarām atbalstītu Eiropas tehnisko un regulatīvo standartizāciju starptautiskā līmenī (ISO/TC 229 ietvaros), tādējādi atvieglojot pasaules līmeņa tirdzniecību;

būtu iespējams tāds strukturēts dialogs ar pilsonisko sabiedrību, kas noris uz drošiem un pārredzamiem pamatiem, lai ES starptautiskajā līmenī varētu paust vienprātīgu viedokli šajā jomā, kas ir svarīga tās nākotnei.

4.5.

Visbeidzot EESK aicina 2009. gada ziņojumā, kas paredzēts rīcības plānā 2005.–2009. gadam, vienu nodaļu veltīt integrētas regulatīvās sistēmas attīstībai risku novērtēšanas un novēršanas jomā, pārbaudes protokolu efektivitātei un progresam šajā jautājumā, kā arī jaunajām rīcības prioritātēm.

Briselē, 2009. gada 25. februārī

Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas

priekšsēdētājs

Mario SEPI


(1)  Sk. Tomellini, R; Giordani, J., “Trešais starptautiskais dialogs par atbildīgu nanotehnoloģiju pētniecību un attīstību”, Brisele, 11.–12.3.2008.

(2)  Sk. COM(2007) 505 galīgā redakcija, 6.9.2007., “Nanozinātnes un nanotehnoloģijas: rīcības plāns Eiropai 2005.–2009. gadā. Pirmais īstenošanas ziņojums (2005.–2007. gads)”.

(3)  Sk. Padomes Lēmumu Nr. 2006/971/EK (OV L 400, 30.12. 2006.).

(4)  The Royal Society. Nanosciences and Nanotechnology: Opportunities and Uncertainties, Londona, 29.7.2004.

(5)  Piemēram tenisa raketes, TV ekrāni, dažādie sveķi, ko izmanto militārajā un kosmosa nozarē, plaša patēriņa elektronika, kā arī elektriskās medicīniskās iekārtas.

(6)  Sk. Projekts “NANOSAFE2” — pirmais ziņojums par nanomateriālu izplatīšanu saskaņā ar piesardzības principu.

(7)  OV C 157, 28.6.2005, 22. lpp.

(8)  Sk. OV C 185, 8.8.2006, 1. lpp.

(9)  Sk. Komisijas ieteikumus, C(2008) 424, 3.7.2008.

(10)  Sk. ES Līguma 174. panta 2. punktu un “Komisijas paziņojumu par piesardzības principu” (COM(2000) 1 galīgā redakcija).

(11)  Sk. Direktīvu 2004/9/EK un Direktīvu 2004/10/EK.

(12)  Sk. “Observatory nano”, PROJEKTS FP7.

(13)  Skat. 6. un 7. zemsvītras piezīmi.

(14)  Sk. OV C 185, 08.08.2006., 1. lpp.


Top