11.9.2009   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 218/21

1.1.

EESK uzskata, ka nanozinātnes un nanomateriālu (N&N) atbildīga attīstīšana Eiropai ir iespēja risināt uzdevumus, kas saistīti ar ekonomikas un sociālo attīstību pasaulē.

1.2.

EESK uzsver, ka jāpaātrina nanotehnoloģiju rūpnieciskais un daudznozaru pielietojums, ņemot vērā:

1.3.

EESK atbalsta principus, kas nostiprināti rīcības kodeksā nanotehnoloģiju jomā, un uzskata, ka tie tāpat piemērojami, pārskatot Eiropas tiesisko un regulatīvo sistēmu, kas attiecas uz N&N.

1.4.

EESK pauž bažas par joprojām pārāk lēno progresu nanotehnoloģiju komerciālajā izmantošanā un pētniecībā par nanomateriālu toksisko ietekmi un to ietekmi uz vidi un veselību.

1.5.

EESK ir pārliecināta, ka sakarā ar nanotehnoloģiju sarežģītību, ātro attīstību un to transversālo zinātnisko raksturu ir vajadzīga daudzdisciplīnu pieeja regulatīvas, ētiskas un sociālas sistēmas ietvaros, sevišķi saistībā ar riskiem. Tas ir vajadzīgs, lai piedāvātu pieņemamus risku pārvaldības risinājumus, pamatojoties uz drošiem, pilnīgiem un atbildīgiem datiem.

1.6.

Optimālā pārvaldības sistēmā jāievēro līdzsvars starp nanomateriālu atbildīgas attīstīšanas daudzajiem aspektiem. Tādēļ EESK iesaka Eiropas nanotehnoloģiju novērošanas centru pārveidot par pastāvīgu struktūru, lai tas varētu veikt analīzi, pamatojoties uz drošiem zinātniskiem un ekonomiskiem datiem, un sadarbībā ar citām ieinteresētām Eiropas aģentūrām izpētīt ietekmi uz sabiedrību un iespējamo apdraudējumu videi, veselībai un drošībai.

1.7.

EESK uzskata, ka ir vajadzīgs integrēts tiesiskais pamats, kā arī pārvaldības sistēma, kuras mērķis ir dot skaidras un uzticamas atbildes uz jaunām vajadzībām, kas rodas jo sevišķi jautājumos par kopējām klasifikācijas metodēm, metroloģiju un pārbaudēm, esošo un jauno protokolu apstiprināšanu, kā arī pirmsnormatīvos un normatīvos pētījumus.

1.8.

EESK uzskata, ka ir vajadzīga izlēmīga rīcība izglītības un starpdisciplināras apmācības jautājumos un ka tikpat svarīgi ir veikt attiecīgu risku novērtēšanu un tos novērst, izmantojot atbilstīgas infrastruktūras.

1.9.

EESK uzskata, ka ir svarīgi izstrādāt Eiropas līmeņa salīdzinošās novērtēšanas sistēmu iniciatīvām, ko risku novērtēšanas un novēršanas jomā izstrādā Eiropā, ASV, Japānā un jaunajās tirgus ekonomikas valstīs.

1.10.

EESK uzskata, ka jāatbalsta tehniskā un regulatīvā standartizācija, ko veic Eiropas Standartizācijas komiteja (CEN), Eiropas Elektroniskās standartizācijas komiteja (CENELEC) un Eiropas Telekomunikāciju standartu institūts (ETSI), tostarp izmantojot skaidras un pārredzamas Komisijas pilnvaras, lai šī darba rezultātus izmantotu starptautiskā līmenī ISO/TC 229 ietvaros un tādējādi atvieglotu drošu vispasaules tirdzniecību ar nanotehnoloģijām, nanoproduktiem un sarežģītākām sistēmām, kas ietver N&N.

1.11.

EESK iesaka pastiprināt strukturēto dialogu ar pilsonisko sabiedrību un to veidot uz drošiem un pārredzamiem pamatiem, lai ES starptautiskajā līmenī varētu paust vienprātīgu viedokli šajā jomā, kas ir svarīga tās nākotnei.

1.12.

EESK lūdz, lai 2009. gada ziņojumā par rīcības plānu viena nodaļa būtu īpaši veltīta:

2.1.

Pēdējos gados Komisija ir kļuvusi par vislielāko iestādi, kas sniedz publisko finansējumu N&N jomā. Sestās pamatprogrammas ietvaros tā pētniecībai, tehnoloģiju attīstībai un demonstrējumu (PTAD) pasākumiem piešķīrusi 1,4 miljardus euro, bet Septītās pamatprogrammas 2007.–2013. gadam pirmajā gadā — gandrīz 600 miljonus euro. No tiem 28 miljoni euro tika piešķirti pētījumiem par N&N drošību, un tas nozīmē, ka kopējā minētajai jomai atvēlētā summa ir aptuveni 80 miljoni euro  (1).

2.2.

Ir izveidotas dažādas Eiropas tehnoloģiju platformas, kas paredzētas tādiem nanotehnoloģiju lietojumiem kā, piemēram, nanoelektronika (ENIAC), nanomedicīna un ilgtspējīga ķīmija.

2.3.

Pasaules līmenī laika posmā no 2004. līdz 2006. gadam kopējais publiskais un privātais finansējums N&N sasniedzis 24 miljardus euro. Eiropas finansējums veido vairāk nekā ceturto daļu no minētā kopējā finansējuma, bet tieši EK finansējums ir 5–6% (2).

2.4.

Septītās pamatprogrammas PTAD pasākumiem (2007–2013) (3) noteikumos par N&N ir iekļauta to ētikas pamatprincipu ievērošana saskaņā ar Pamattiesību hartu.

2.5.

Ziņojumā par Trešo starptautisko dialogu par nanotehnoloģiju atbildīgu pētniecību un izstrādi tika uzsvērtas starptautiskās saistības šādās jomās:

2.6.

Dažādu organizāciju iesaistīšanās starptautiskajā līmenī konkrēti noris, cita starpā, ar šādu iniciatīvu starpniecību:

2.7.

Lielbritānijas Royal Society“Ziņojumā par nanozinātni un nanotehnoloģijām: iespējas un neskaidrības” (4) teikts: “Līdz brīdim, kad vairāk zināsim par nanodaļiņu un nanocauruļu ietekmi uz vidi, iesakām iespēju robežas izvairīties no ražotu nanodaļiņu un nanocauruļu izlaišanas vidē.”

2.8.

Pašattīrošie segumi, kas ierobežo mazgāšanas līdzekļu izmantošanu, vielas, kuras atbrīvo no piesārņojuma un attīra gaisu no slāpekļa oksīda, jaunās paaudzes saules baterijas, siltumu izolējošie materiāli, CO2 atdalīšanas sistēmas, gaisa un ūdens nanofiltri, kā arī plašs pielietojums medicīniskajā diagnostikā un dažās neinvazīvajās terapijās — nanomateriāli jau ir daudzos plaša patēriņa priekšmetos. (5)

2.9.

Problēma rodas arī sakarā ar vajadzību pielāgot protokolus, kas paredzēti, lai novērtētu īstermiņa un ilgtermiņa nanomateriālu toksicitātes riskus un to uzkrāšanos organiskajos audos un cilvēkā, kā arī to pastāvēšanu kopā ar citām vielām, kas atrodas ekosistēmā.

2.10.

Kompleksā vidē risku novērtējumu standarti un pārbaudes var atšķirties atkarībā no tā, vai tiek izmantots “in vitro” vai “in situ” novērtējums. Pētījumos šajā jomā (6) jāiet tālāk par tradicionālajiem aizsardzības līdzekļiem, piemēram, filtriem, elpošanas maskām, aizsargapģērbiem, cimdiem, t.i., priekšmetiem, kas ir pārbaudīti ar 10–50 nanometriem garām grafīta nanodaļiņām.

2.11.

Kā norāda Komisija un kā vairākkārt uzsvērusi EESK “integrēta, droša un atbildīga pieeja ir kļuvusi par ES nanotehnoloģiju politikas stūrakmeni”. Nanotehnoloģiju piemērošanas joma ir tik daudzpusīga un sazarota, saistīta gan ar atomfiziku un plazmas tehnoloģiju, gan ar nanomehāniku un pat ar tekstilmateriālu apdari, ka tās patiešām ir labi jāpārzina, lai izprastu un izmantotu to kopējās iezīmes un savstarpējo saistību.

2.12.

Tā kā nanoprocesi notiek ārkārtīgi mazās dimensijās (10-9) un nezinātājiem tās ir grūti iztēloties, jau no paša sākuma ir jāveido konstruktīvs dialogs ar patērētājiem par minēto jautājumu, lai paredzētu un novērstu iespējamos riskus, kā arī kliedētu nepamatotas aizdomas.

2.13.

EESK jau ir uzsvērusi ne vien prasību pēc “paātrināta industriālā un daudznozaru pielietojuma un sociāli ekonomiskās, tiesiski normatīvās, kā arī fiskālās un finansiālās politikas vides izveidošanas, papildinot to ar uzņēmumu dibināšanu un jaunām profesionālajām ievirzēm”, bet arī “ētisko pamatprincipu ievērošanu, vides, kā arī veselības un drošības aizsardzības garantēšanu visa zinātnisko pielietojumu dzīvescikla laikā” (7).

2.14.

Nesen pieņemtā atzinumā (8) EESK vēlreiz uzsvēra vajadzību pēc “jūtama un pārredzama dialoga ar pilsonisko sabiedrību, kas pamatojas uz riska objektīvu novērtējumu un ar N&N saistīto iespēju apzināšanos”, kā arī vajadzību pēc “nemitīgas modrības, lai saglabātu ētikas un vides pamatprincipus, kā arī aizsargātu darba ņēmēju un patērētāju veselību un drošību”.

2.15.

Komisija 2008. gadā pieņēma ieteikumus (9), kas skar atbildīgu pētniecību N&N jomā, ierosinot rīcības kodeksu, ko veido šādi septiņi principi:

—   izpratne: N&N pētniecības pasākumiem jābūt saprotamiem sabiedrībai. Tos jāveic, ievērojot pamattiesības, un iedzīvotāju un sabiedrības labklājības interesēs;

—   ilgtspēja: veicot N&N pētniecības pasākumus, jāievēro ētikas un ilgtspējīgas attīstības principi; tie nedrīkst kaitēt videi, sevišķi cilvēkiem, dzīvniekiem un augiem;

—   piesardzība: piesardzības principa ievērošana (10), lai izvairītos no iespējamās negatīvās ietekmes uz veselību un vidi;

—   iekļautība: pārredzamība, tiesību piekļūt informācijai ievērošana, atvērtība visām ieinteresētajām pusēm;

—   izcilība: atbilstība vislabākajiem zinātniskajiem standartiem, tostarp standartiem, kas ir pētniecības integritātes pamatā, un standartiem, kuri attiecas uz labu laboratorijas praksi; (11)

—   inovācija: īstenojot N&N pētniecības pasākumu pārvaldību, maksimāli jāsekmē radošums, elastīgums un spēja plānot jauninājumus un izaugsmi;

—   atbildība: pētniekiem un pētniecības organizācijām jābūt atbildīgiem par iespējamo tūlītējo un nākotnes ietekmi uz sociālo jomu, vidi un cilvēku veselību.

Ieteikumos ir paredzēts ikgadējs dalībvalstu ziņojums par kodeksa piemērošanas rezultātiem un paraugpraksi, kas izmantota, lai sasniegtu šos rezultātus.

2.16.

EESK atbalsta principus, kas nostiprināti rīcības kodeksā nanotehnoloģiju jomā, un uzskata, ka tie piemērojami, arī pārskatot Eiropas tiesisko un regulatīvo sistēmu, kas attiecas uz N&N.

2.17.

EESK pauž bažas par joprojām pārāk lēno progresu nanotehnoloģiju komerciālajā izmantošanā un pētniecībā par nanomateriālu toksisko ietekmi un to ietekmi uz vidi un veselību.

2.18.

Pat ja pagaidām iedarbības uz darba ņēmējiem un iedzīvotājiem riska līmenis šķiet ierobežots, EESK uzskata, ka ir jāpastiprina instrumenti dialogam ar zinātnes un rūpniecības pārstāvjiem, lai minētie aspekti, tāpat kā cilvēkresursu un finanšu resursu aspekti tiktu iekļauti visos pētījumos un nanomateriālu lietojumos no paša to projektēšanas sākuma.

2.19.

EESK uzsver, ka iesaistīto disciplīnu un nozaru daudzveidībai atbilst ievērojams daudzums Kopienas tiesisko un normatīvo instrumentu (vairāk nekā 90). Kopienas tiesību aktu pārredzamību un saprotamību iedzīvotājiem/patērētājiem var negatīvi ietekmēt to sarežģītība.

2.20.

Tiesību aktus var padarīt vieglāk saprotamus MVU, patērētājiem un visai sabiedrībai, tos cenšoties skaidrot vienkāršā valodā, izveidojot īpašu šim jautājumam veltītu tīmekļa vietni, attīstot līdzdalības demokrātiju un iesaistot pilsoniskās sabiedrības organizācijas, kā arī izplatot paraugpraksi.

2.21.

Optimālai pārvaldības sistēmai jāspēj uzturēt līdzsvaru starp nanomateriālu atbildīgas attīstīšanas daudzajiem aspektiem. EESK iesaka izveidot pastāvīgu atsauces struktūru, īpaši pamatojoties uz Nanotehnoloģiju novērošanas centru, kas sāka darboties 2008. gadā kā ES finansēts projekts (12). Tā mērķis ir sniegt drošu, pilnīgu un atbildīgu analīzi, pamatojoties uz zinātniskiem un ekonomiskiem datiem, kā arī izskatīt ētikas jautājumus, paredzēt iespējamos riskus videi, veselībai un drošībai un izstrādāt jaunus standartus.

2.22.

EESK ir pārliecināta, ka sakarā ar nanotehnoloģiju sarežģītību, ātro attīstību un to transversālo zinātnisko raksturu ir vajadzīga daudzdisciplīnu pieeja regulatīvas, ētiskas un sociālas sistēmas ietvaros. Tas ir vajadzīgs, lai piedāvātu pieņemamus risku pārvaldības risinājumus, pamatojoties uz drošu, pilnīgu un atbildīgu analīzi un precīzi, izsmeļoši organizējot, dokumentējot un darot zināmu informāciju par izstrādātajiem nanomateriāliem.

3.1.

Komisija uzskata, ka īpaša uzmanība jāpievērš šādiem jautājumiem:

4.1.

EESK uzskata, ka atbildīga pētniecība N&N un nanomateriālu jomā sekmē Eiropas ekonomisko un sociālo attīstību sarežģītos apstākļos visā pasaulē, kur dominējoša nozīme ir konkurētspējai. Jau no paša sākuma šajā procesā jāpiemēro daudznozaru pieeja, nodrošinot pastāvīgu dialogu ar pilsonisko sabiedrību, jo tas ir priekšnoteikums, lai sabiedrība šo procesu pieņemtu.

4.2.

Lai gan EESK atzinīgi vērtē Komisijas veikto analīzi par daudzajiem esošajiem Kopienas pasākumiem, tā tomēr uzskata, ka šī analīze saskaņoti jāturpina, izveidojot, pārredzamu un lietotājdraudzīgu pamatu, kas nepieciešams, lai īstenotu strukturētu dialogu ar pilsonisko sabiedrību. EESK vairākkārt ir uzsvērusi šā dialoga nepieciešamību. (13)

4.3.

EESK uzskata, ka nanotehnoloģiju jomā jāizstrādā risku novērtēšanas perspektīva, kā arī integrēts tiesiskais pamatregulējums un starptautiskā līmenī saskaņota pārvaldības sistēma, lai sniegtu skaidras, drošas, pilnīgas atbildes un varētu izpētīt attiecīgos ētikas jautājumus, iespējamos vides, veselības un iedzīvotāju drošības apdraudējumus, kā arī attīstības tendences.

4.4.

Līdz ar to EESK aicina turpināt attīstīt Kopienas iniciatīvu, lai:

4.5.

Visbeidzot EESK aicina 2009. gada ziņojumā, kas paredzēts rīcības plānā 2005.–2009. gadam, vienu nodaļu veltīt integrētas regulatīvās sistēmas attīstībai risku novērtēšanas un novēršanas jomā, pārbaudes protokolu efektivitātei un progresam šajā jautājumā, kā arī jaunajām rīcības prioritātēm.