11.9.2009

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 218/96

---

Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinums par tematu “Priekšlikums Padomes direktīvai, ar ko groza Direktīvu 2006/112/EK saistībā ar samazinātām pievienotās vērtības nodokļa likmēm”

COM(2008) 428 galīgā redakcija – 2008/0143 (CNS)

2009/C 218/19

Eiropas Savienības Padome saskaņā ar Eiropas Kopienas dibināšanas līguma 93. pantu 2008. gada 28. augustā nolēma konsultēties ar Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteju par tematu

Par Komitejas dokumenta sagatavošanu atbildīgā Ekonomikas un monetārās savienības, ekonomiskās un sociālās kohēzijas specializētā nodaļa savu atzinumu pieņēma 2009. gada 2. februārī. Ziņotājs — SANTILLÁN CABEZA kgs.

Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteja plenārajā sesijā, kas notika 2009. gada 25. un 26. februārī (2009. gada 25. februāra sēdē), ar 171 balsīm par un 7 balsīm atturoties, pieņēma šo atzinumu.

1.   Secinājumi un ieteikumi.

1.1.	EESK atbalsta šajā priekšlikumā iekļautos Direktīvas 2006/112/EK tehniskos grozījumus, no kuriem daudzi ir būtiski. Tā tomēr pauž nožēlu par ierobežoto priekšlikuma piemērošanas jomu, kā iemeslu minot politiska konsensa trūkumu.

1.2.	Kā minēts iepriekš, ir jāapsver jautājums par PVN piemērošanu energotaupību veicinošiem un videi draudzīgiem pakalpojumiem un precēm.

1.3.	Attiecībā uz samazinātām PVN likmēm mājokļu atjaunošanas, remonta, pārbūves, uzturēšanas un tīrīšanas pakalpojumiem EESK pauž šaubas, vai ir pamatoti svītrot atsauci uz “sociālajiem” mājokļiem. Tā kā samazinātas likmes piemērot nav obligāti, šis lēmums ir jāpieņem katrai dalībvalstij.

1.4.

Visām dalībvalstīm dodot iespēju piemērot samazinātas PVN likmes restorānu un ēdināšanas pakalpojumiem (ko dažas dalībvalstis noraida), tiek veicināti vienādi apstākļi, jo pašreizējo noteikumu režīmā konkurences izkropļojumu risks ir neliels. EESK atbalsta alkoholisko dzērienu izslēgšanu no to preču klāsta, kam var piemērot samazinātas likmes.

1.5.	Attiecībā uz “kustama materiāla īpašuma nelielu remontu” dalībvalstu tiesību aktos būs jāprecizē, kuriem pakalpojumiem var piemērot samazinātas likmes, jo izmantotie termini ir plaši.

1.6.	EESK ierosina diētiskos produktus, ko izmanto noteiktu slimību gadījumā, atbrīvot no PVN (skatīt atzinuma 4.8.6. punktu).

1.7.	EESK ierosina izmainīt priekšlikuma kritēriju, lai automašīnu remonta un uzturēšanas pakalpojumus iekļautu III pielikumā saskaņā ar šā atzinuma 4.8.5.1. punktā minētajiem nosacījumiem.

1.8.	EESK atbalsta samazinātu likmju piemērošanu plašākām preču un pakalpojumu kategorijām, ja tas ir savienojams ar īpašu budžeta resursu pieejamību dalībvalstīs, ekonomisko situāciju un iekšējā tirgus starp Eiropas Savienības dalībvalstīm interesēm.

1.9.	EESK atzinīgi vērtē Komisijas centienus pilnībā saskaņot PVN, vienlaikus paužot nožēlu par ES Padomes pasivitāti attiecībā uz politiska lēmuma pieņemšanu.

2.   Ievads.

2.1.   Direktīvas priekšlikumu, uz ko attiecas šis atzinums, veido 2006. gada direktīvas (turpmāk “PVN direktīva” (1) papildinājumi un tehniski pielāgojumi.

2.2.   Komisijas mērķis ir uzsākt vairākas steidzamas reformas, lai atrisinātu “juridiskās un politiskās problēmas, kuras radušās vai nu direktīvas dažādu interpretāciju dēļ, vai arī tāpēc, ka nav vienādu noteikumu visām dalībvalstīm attiecībā uz dalībvalstu iespēju piemērot samazinātas likmes jomās, kurās netiek ietekmēta iekšējā tirgus pienācīga darbība”.

2.3.   Priekšlikuma mērķis ir dalībvalstīm piešķirt lielāku autonomiju un nodrošināt lielāku noteiktību, kā arī vienlīdzīgu attieksmi pret tām.

2.3.1.   Lai arī priekšlikums neattiecas tikai uz MVU, kas ir viena no Lisabonas stratēģijas prioritārām darbības jomām, tas pozitīvi ietekmēs to darbību, jo attiecīgajās jomās darbojas daudzi MVU un priekšlikums nodrošinās juridisko noteiktību attiecībā uz to, ka šajās jomās pastāvīgi varēs piemērot samazinātas PVN likmes.

2.4.   PVN direktīvā ir veiktas šādas četru veidu izmaiņas:

—	iekļauti vietēji sniegtie pakalpojumi, tostarp ieviesti pastāvīgi, atjaunināti noteikumi par IV pielikumā (kas būs spēkā līdz 2010. gada 31. decembrim) minētajiem darbietilpīgiem pakalpojumiem. Pēc tam šo pielikumu svītros;

—	svītroti panti vai punkti, kuriem bija pagaidu raksturs vai kas attiecās uz īpašām dalībvalstu situācijām, kuras vairs nav aktuālas;

—	redakcionāli uzlabojumi;

—	izmaiņas III pielikuma (kurā iekļauti to “preču un pakalpojumu saraksti, kam var piemērot 98. pantā minētās samazinātās likmes”) redakcijā.

3.   Jaunais III pielikums.

3.1.   Redakcionālas izmaiņas vai papildinājumi noteiktās kategorijās.

3.1.1.   3. kategorija: farmācijas līdzekļi. Iekļauti “pretapaugļošanās un absorbējoši higiēnas līdzekļi”, kas ietver sieviešu higiēnas līdzekļus un bērnu autiņus.

3.1.2.   4. kategorija: iekārtas invalīdiem. Iekļauti “aparāti un elektriskās, elektroniskās vai cita veida iekārtas un transportlīdzekļi, […], tostarp šādu preču noma vai īre […]”. Priekšlikumā ir iekļautas arī iekārtas vai aparāti, kas īpaši izgatavoti vai pielāgoti invalīdiem (piemēram, tastatūras Braila rakstā, speciāli pielāgoti automobiļi).

3.1.3.   6. kategorija: grāmatas. Iekļautas “audiogrāmatas […], CD-ROM vai jebkādi citi [līdzīgi] fiziski skaņas nesēji […]”. Kategorija ir paplašināta, lai ietvertu arī grāmatas, kas ierakstītas CD, CD-ROM vai jebkādā citā līdzīgā fiziskā skaņas nesējā, kurā pārsvarā reproducēts tāds pats informācijas saturs kā iespiestajās grāmatās.

3.1.4.   8. kategorija: radio un televīzijas apraides pakalpojumi. Precizējums, ka ar nodokli apliekama ir šo pakalpojumu sniegšana, nevis saņemšana.

3.1.5.   9. kategorija: rakstnieku sniegtie pakalpojumi u.c. Precizējums, ka kategorijā ietilpst arī pakalpojumi, “par kuriem atalgojumā pienākas autora honorārs”. Izmaiņas, jo autora honorārs ir nevis ar PVN apliekams pakalpojums, bet gan atlīdzība par noteiktiem pakalpojumiem.

3.1.6.   16. kategorija: apbedīšanas vai kremēšanas pakalpojumi. Jaunās redakcijas mērķis ir nošķirt samazinātu likmju noteikšanu no sniegto pakalpojumu kvalitātes.

3.1.7.   18.kategorija: ielu tīrīšana, atkritumu apstrāde u.c. Nekonsekvence ir novērsta, nosakot samazinātas likmes šādiem trim papildu pakalpojumiem, kas nav minēti pašreizējā redakcijā: “notekūdeņu attīrīšana un apstrāde”, “kanalizācija” un “atkritumu savākšana” un “atkritumu pārstrāde un pakalpojumi attiecībā uz atkārtotu izmantošanu”.

3.2.   Samazinātu likmju plašāka piemērošana mājokļu nozarē un dažām nekomerciālām celtnēm.

3.2.1.   Izmaiņu 10. kategorijā un jaunas 10.a kategorijas pievienošanas mērķis ir

—	dalībvalstīm dot lielākas darbības iespējas, atceļot ierobežojumus attiecībā uz “mājokļiem, kas nodrošināti, īstenojot sociālo politiku”;

—	pievienot “mājokļu atjaunošanas, remonta, tīrīšanas” pakalpojumus (kas pašreiz ir iekļauti IV pielikumā), kā arī to uzturēšanas pakalpojumus;

—	dot iespēju samazinātas likmes plašāk piemērot atjaunošanas, remonta, pārbūves, uzturēšanas un tīrīšanas pakalpojumiem, ko sniedz vietās, kurās atrodas “kulta celtnes, kultūras mantojuma objekti un vēstures pieminekļi”.

3.3.   Divu jaunu kategoriju iekļaušana.

3.3.1.   Restorānu un ēdināšanas pakalpojumi.

3.3.2.   Pašreizējā III pielikuma (kas nav grozīts) 12. kategorija attiecas uz

3.3.3.   Jaunā 12.a kategorija attiecas uz

3.3.3.1.   Šis papildinājums ir ieviests divu iemeslu dēļ: a) nepieciešamība nodrošināt vienlīdzīgu attieksmi pret visām dalībvalstīm un b) šie pakalpojumi atbilst tādiem pašiem kritērijiem kā citi pievienotie vietēji sniegtie pakalpojumi.

3.3.4.   Vietēji sniegti pakalpojumi.

3.3.4.1.   Jaunā kategorija attiecas uz šādiem pieciem pakalpojumu veidiem:

“19)	dārzniecības vai ainavu veidošanas pakalpojumu sniegšana un dārzu uzturēšana;

20)	kustama materiāla īpašuma neliels remonts, ieskaitot visu veidu velosipēdus un triciklus, izņemot visus citus transportlīdzekļus;

21)	kustama materiāla īpašuma tīrīšanas un uzturēšanas pakalpojumi;

22)	tādi mājas aprūpes pakalpojumi kā mājas izpalīga pakalpojumi un bērnu, vecu cilvēku, slimnieku vai invalīdu aprūpe;

23)	tādi personiskās aprūpes pakalpojumi, kādus sniedz frizieru un skaistumkopšanas salonos.”

3.3.4.2.   Minētajās kategorijās ietilpst pakalpojumi, kas jau ir minēti pašreizējā IV pielikumā, kurš veido pagaidu režīmu līdz 2010. gada 31. decembrim, kā arī daži jauni līdzīgi pakalpojumi.

4.   Piezīmes.

4.1.   EESK detalizēti apsprieda pašreizējā atzinuma tematu, analizējot Komisijas 2007. gada 5. jūlija paziņojumu par PVN likmēm, kas nav standarta PVN likmes (2), kura pamatā savukārt bija Copenhagen Economics pētījums.

4.2.   EESK savā atzinumā (3) uzsvēra šādus aspektus:

—	dalībvalstis PVN izmanto, lai sasniegtu fiskālus mērķus;

—	samazinātas likmes nosaka sociālo un politisko faktoru ietekmē;

—	PVN saskaņošana vēl aizvien ir teorētiska ideja; Komisija uzskata, ka tādēļ pamatots ir mēģinājums saskaņot samazinātas likmes tādiem pasākumiem, kam ir pārrobežu ietekme vai kuri atbilst apstiprinātiem Kopienas politikas kritērijiem;

—	jānodrošina, lai PVN likmju samazināšanas patiesais iemesls vienmēr būtu sociālie faktori;

—	vienkāršošana un pārredzamība atvieglo uzņēmumu darbību un iestāžu veikto kontroli;

—	novēršoties no idejas noteikt galīgu režīmu, dalībvalstīm jāpiešķir lielāka autonomija noteikt likmju pazeminājumu vietējiem pakalpojumiem.

4.2.1.   Minētajā atzinumā izteiktās piezīmes vēl joprojām ir pilnībā aktuālas.

4.3.   Ar direktīvas priekšlikumu tiek veiktas vienīgi daļējas un tūlītēji nepieciešamas izmaiņas pašreizējos noteikumos. Lai arī Komisija norāda, ka tās mērķis nav pašreizējās direktīvas, par ko “tikai nesen ir uzsāktas debates”, detalizēta pārskatīšana, tā tomēr pievēršas nozīmīgiem sociāliem un ekonomiskiem jautājumiem, piemēram, PVN restorānu pakalpojumiem, darbietilpīgās nozarēs un vietēji sniegtiem pakalpojumiem.

4.4.   Tehniski grozījumi.

EESK kopumā atbalsta tīri tehniskus grozījumus, ja tie ir nepieciešami, uzlabo redakciju un precizē pretrunīgus aspektus.

4.5.   Grozījumi attiecībā uz mājokļu nozari.

4.5.1.   Mājokļu nodrošināšana un būvniecība.

4.5.1.1.   Samazinātas PVN likmes pastāvīgi piemērojot ne tikai attiecībā uz mājokļiem, kas ir “sociālās politikas” sastāvdaļa (kā noteikts pašreizējā 10. kategorijā), bet attiecībā uz visiem mājokļu veidiem, ievērojami paplašinās šādu likmju piemērošanas joma. Šīs izmaiņas ir balstītas uz argumentu, ka dalībvalstis dažādi interpretē jēdzienu “sociālā politika”, kā arī ņemot vērā noteikumus par nodokļa šiem pakalpojumu uzlikšanas vietu, jo tie paredz, ka nodokļus uzliek īpašuma atrašanās vietā.

4.5.1.2.   Lai arī šādā veidā ir nodrošināta saskaņošana, jāapsver, vai, ņemot vērā šīs reformas ietekmi, šāda vispārēja pieeja ir pilnībā piemērota. (4) Vai samazinātu likmju piemērošana visiem mājokļiem, neskatoties uz cenām un mērķiem, ir vēlams sociāls un ekonomisks mērķis?

4.6.   Mājokļu un citu ēku remonts.

4.6.1.   Atjaunošanas un pārbūves pakalpojumi mājokļu jomā jau bija iekļauti III pielikumā kā sociālās politikas un privāto ēku atjaunošanas un remonta sastāvdaļa, savukārt tīrīšanas pakalpojumi privātajās mājsaimniecībās jau bija iekļauti IV pielikumā. Pamatoti ir iekļautas arī “kulta vietas, kultūras mantojuma objekti un vēstures pieminekļi”.

4.6.2.   Turklāt ir atcelts ierobežojums attiecībā uz “materiāliem, ka sastāda nozīmīgu daļu no sniegtā pakalpojuma vērtības”. Tādējādi priekšlikuma mērķis ir visiem dot iespēju šādai piegādei piemērot samazinātas likmes, ja preces ir sniegtā pakalpojuma sastāvdaļa.

4.6.2.1.   EESK uzskata, ka šie abi grozījumi ir pamatoti.

4.7.   Samazinātas PVN likmes restorānu un ēdināšanas pakalpojumiem.

4.7.1.   Samazinātas PVN likmes restorānu un ēdināšanas nozarē ir jūtīgs jau ilgu laiku apspriests jautājums, pret ko vēl joprojām iebilst dažas dalībvalstis.

4.7.2.   Komisijas izstrādātais ietekmes novērtējums (5) liecina, ka izdevumi bāros, restorānos un ēdināšanas pakalpojumiem veido 6,1 % no privātā patēriņa (6) un šie pakalpojumi veido 1,9 % no pievienotās vērtības. Turklāt šajā nozarē ir nodarbināti 3,3 % no kopējā strādājošo skaita (7). HOTREC tirdzniecības asociācija norāda, ka minētajā nozarē ir izveidoti 1 600 000 uzņēmumi (8).

4.7.3.   EESK jau ir norādījusi, ka šai nozarei noteiktā likme ietekmē izteikti vietējus pakalpojumus, kā arī tūrisma izplatības līmeni dalībvalstīs. Šis apstāklis, kā arī fakts, ka restorānu maksātais PVN ir nozīmīgs ienākumu avots, sarežģī vienotu kritēriju apstiprināšanu ES līmenī, un šis jautājums vel joprojām nav atrisināts. (9)

4.7.3.1.   Attiecībā uz tūrisma pakalpojumiem jāatzīmē, ka dažādās dalībvalstīs samazinātu likmju ietekme ir atšķirīga. Turklāt runājot par viesnīcu nozari, kam pašreiz var piemērot samazinātas PVN likmes, Komisija neapzinās no PVN izrietošos konkurences izkropļojumus (to pašu var attiecināt uz restorānu pakalpojumiem, raugoties no iekšējā tirgus perspektīvas). Bez tam, restorānu izmaksas neveido brīvdienu izdevumu apjomīgāko daļu.

4.7.4.   Pašreizējā sistēma, kuras pamatā ir Direktīvas 2006/112/EK pagaidu noteikumi, ir radījusi ievērojamas atšķirības — samazinātas likmes piemēro 11 dalībvalstis (10), pamatojoties uz īpašiem izņēmumiem, savukārt pārējām 16 šī iespēja ir liegta. Tādējādi ierosinātā grozījuma mērķis ir izlīdzināt kopējo situāciju šajā jomā.

4.7.5.   Izņēmums attiecībā uz alkoholiskajiem dzērieniem ir nepieciešams, lai nodrošinātu atbilstību pastāvošajiem noteikumiem, kas regulē to iegādi uzņēmumos patēriņa nolūkā. (11)

4.7.6.   Jebkurā gadījumā vajadzētu ņemt vērā, ka samazinātas likmes piemērot nav obligāti, taču dalībvalstīm tiek dota šāda iespēja.

4.8.   Vietēji sniegti pakalpojumi (12).

4.8.1.   Jaunās kategorijas (19. līdz 23. kategorija) attiecas uz daudziem pakalpojumiem, no kuriem daži jau ir iekļauti pašreizējā direktīvā tās pagaidu noteikumu darbības jomā; tādējādi, ja tekstu negrozītu, uz tiem no 2011. gada 1. janvāra attiektos parastā PVN likme.

4.8.2.   Attiecībā uz šādiem pakalpojumiem jāatzīmē, ka konkurences izkropļošanas risks kopumā nepastāv, un šajā jomā ir nodarbināts ievērojams darba ņēmēju skaits.

4.8.3.   Dārzniecības un ar tiem saistītu pakalpojumu iekļaušana ir pamatota, jo tiem ir raksturīgas tās pašas iezīmes kā citiem pakalpojumiem.

4.8.4.   “Kustama materiāla īpašuma” remonts:

a)	kritērijs “neliels remonts” definīcijā ir saglabāts;

b)

tomēr, ieviešot nozīmīgas konceptuālas izmaiņas, ir minētas nevis atsevišķas preces (piemēram, velosipēdi, apavi u.c.), bet izmantota vispārēja definīcija. Saskaņā ar Spānijas civilkodeksa definīciju kustams īpašums ir tāds īpašums, ko var pārvietot no vienas vietas uz citu, un jēdziena “materiāls īpašums” interpretācija ir izveidojusies dažādās Eiropas juridiskajās sistēmās. Jaunā kategorija ir ļoti plaša, un dalībvalstu tiesību aktos saskaņā ar katras valsts tiesisko regulējumu būs jāprecizē direktīvas darbības jomā iekļaujamie īpašuma veidi. EESK tomēr ierosina nenoteikt ierobežojumus dažādiem pakalpojumu veidiem.

4.8.5.   Automašīnu remonts un uzturēšana.

—

Ņemot vērā Eiropas Savienības un dalībvalstu ievērojamos centienus finanšu jomā automašīnu rūpniecības atbalstam, vietēji sniegto pakalpojumu vidū būtu nepieciešams atsevišķi iekļaut automašīnu remonta un uzturēšanas pakalpojumus, lai sekmētu Eiropas automobilistu pirktspēju, uzlabotu automašīnu kvalitāti un drošību uz ceļiem un šajā nozarē nodrošinātu nodarbinātību.

4.8.5.1.   Tādēļ priekšlikuma III pielikumā ir ierosināti šādi grozījumi:

—	8. punkta 20. apakšpunktā pēc vārdiem “visu veidu triciklus” frāzi “bet izņemot visus citus transportlīdzekļus” aizvietot ar frāzi “privātos un industriālos mehāniskos transportlīdzekļus”;

—	8. punkta 21. apakšpunktā pēc vārdiem “kustama materiāla īpašuma” pievienot tekstu “tostarp privāto un industriālo mehānisko transportlīdzekļu”.

4.8.6.   Īpaša pārtika noteiktu slimību gadījumā

—	Diētiskā pārtika, ko izmanto noteiktu slimību, piemēram, fenilketonūrija vai celiakija, gadījumā, būtu atbrīvojama no PVN.

4.9.   Darbietilpīgi pakalpojumi.

4.9.1.

Šie pakalpojumi jau ir iekļauti vietējie sniegto pakalpojumu kategorijā (4.8. nodaļa).

4.9.2.

Šajā kategorijā kopumā ietilpst pakalpojumi, ko, salīdzinājumā ar tautsaimniecībā pastāvošo kopējo situāciju, pārsvarā sniedz mazkvalificēts darbaspēks pagaidu darba attiecību ietvaros. Piemērojot labvēlīgāku nodokļu režīmu, var veicināt šādu darba ņēmēju lielāku stabilitāti nodarbinātības ziņā.

4.9.3.

Copenhagen Economics sniedz dažus datus par PVN likmju samazināšanas vietēji sniegtiem pakalpojumiem un restorāniem paredzamo ietekmi uz IKP pieaugumu, jo tādējādi notiks pārorientācija no mājamatniecības un ēnu ekonomikas uz oficiālo ekonomiku.

---

(1)  Padomes 2006. gada 28. novembra Direktīva 2006/122/EK par kopējo pievienotās vērtības nodokļa sistēmu (OV L 347, 11.12.2006.).

(2)  COM(2007) 380 galīgā redakcija, 2007. gada 5. jūlijs.

(3)  EESK atzinums par tematu “Komisijas paziņojums Padomei un Eiropas Parlamentam par PVN likmēm, kas nav standarta PVN likmes”, OV C 211, 19.8.2008., 67. lpp.

(4)  Kopumā jāatzīmē, ka būvniecības nozares pievienotā vērtība ir 6,2 % (ES-27), un mājokļu būvniecības nozares pievienotā vērtība veido pusi no tās, proti, 3,1 %.

(5)  SEC(2008) 2190. Briselē, 2008. gada 7. jūlijā.

(6)  ES-25 (visas dalībvalstis, izņemot Bulgāriju un Rumāniju).

(7)  ES-27. Ja ņem vērā arī viesnīcās strādājošos, šis rādītājs sasniedz 4,4 %.

(8)  Viesnīcas, restorāni un kafejnīcas Eiropā. Minētais rādītājs attiecas uz visām trim nozarēm. HOTREC norāda, ka tajās ir nodarbināti vismaz 9 000 000 darba ņēmēju.

(9)  Dažas dalībvalstis, piemēram, Francija, atbalsta samazinātu likmju piemērošanu (kā tas jau notiek citās valstīs), savukārt citas valsts, piemēram, Vācija, šo ideju noraida, turklāt tā neatbalsta samazinātu PVN likmju piemērošanu jebkādiem jauniem preču vai pakalpojumu veidiem.

(10)  Tās ir: Grieķija, Spānija, Īrija, Itālija, Kipra, Luksemburga, Nīderlande, Austrija, Polija, Portugāle un Slovēnija.

(11)  Direktīva 2006/112/EK, III pielikums; 1. kategorija: “Pārtika (tostarp dzērieni, bet ne alkoholiskie dzērieni) …”.

(12)  Vietējie pakalpojumi — no kuriem liela daļa ir darbietilpīgi pakalpojumi — veido 4,8 % no privātā patēriņa (ES-25, izņemot Bulgāriju un Rumāniju) un 2,1 % no pievienotās vērtības. Tiek uzskatīts, ka to ekonomiskā nozīme ir neliela, izņemot ēku remonta gadījumos.

---