5.7.2008   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 172/60

—

uzskata, ka ir jāsniedz skaidrāks vēstījums iespējamām kandidātvalstīm par to, kā tās var pievienoties ES. Valstis uzņemot individuāli, būtu iespējams veicināt entuziasmu un motivāciju paātrināt kopējo procesu. Sekmēm, ko valstis guvušas, panākot atbilstību ES izvirzītajiem kritērijiem, jābūt izšķirīgam faktoram, no kura atkarīgs to pievienošanās ātrums;

—

atzīmē, ka ir jāpaaugstina iespējamo kandidātvalstu vietējo un reģionālo pašvaldību un to apvienību kapacitāte, jo pašlaik vietējās un reģionālās pašvaldības nav pietiekami iesaistītas norisēs, kas saistītas ar pievienošanos ES;

—

atzinīgi vērtē to, ka ir parafēts Stabilizācijas un asociācijas nolīgums ar ES, un aicina Bosnijas un Hercegovinas iestādes kopīgi strādāt, lai pildītu minētā līguma saistības;

—

atzinīgi vērtē to, ka ir uzsākti priekšdarbi, lai noslēgtu Stabilizācijas un asociācijas nolīgumu ar ES, un aicina Serbiju turpināt pildīt saistības pret Starptautisko Kriminālo tribunālu bijušajai Dienvidslāvijai, jo to izpilde joprojām ir turpmākas integrācijas ES priekšnoteikums;

—

atzinīgi vērtē to, ka ir Melnkalne ir parakstījusi Stabilizācijas un asociācijas nolīgumu ar ES, un aicina Melnkalnes valdību turpināt no minētā līguma izrietošo saistību izpildi atbilstīgi attiecīgā rīcības plāna projektam.

Ziņotājs

:

Martin HEATLEY kgs (UK/PPE), Vorikšīras grāfistes padomes loceklis

1.

uzskata, ka ir jāsniedz skaidrāks vēstījums iespējamām kandidātvalstīm par to, kā tās var pievienoties ES. Valstis uzņemot individuāli, būtu iespējams veicināt entuziasmu un motivāciju paātrināt kopējo procesu. Sekmēm, ko valstis guvušas, panākot atbilstību ES izvirzītajiem kritērijiem, jābūt izšķirīgam faktoram, no kura atkarīgs to pievienošanās ātrums;

2.

uzskata, ka jāatrod precīzs līdzsvars starp entuziasmu un stabilitātes saglabāšanu potenciālajās kandidātvalstīs un rūpīgu un pienācīgu sagatavošanos pievienošanās procesam;

3.

uzskata, ka, kaut arī gan ES, gan kandidātvalstīm un potenciālajām kandidātvalstīm paplašināšanās ir svarīga, jo rada ekonomiskās izaugsmes iespējas un nodrošina vitāli svarīgus transporta un energoresursu piegādes maršrutus, kā arī citu stratēģisku apsvērumu dēļ, neaizmirstot arī ES kopīgās vērtības, kā brīvība, demokrātija un solidaritāte, izredzēm pievienoties ES ir izšķirīga nozīme miera un stabilitātes nodrošināšanā Rietumbalkānos; tomēr izsaka bažas par “nogurumu no paplašināšanās”, kas ir manāms dažās ES dalībvalstīs, tāpēc uzskata, ka būtu jāuzlabo sabiedrības informētība par iespējām un problēmām, kas saistītas ar turpmāku paplašināšanos;

4.

atzinīgi vērtē to, ka potenciālajās kandidātvalstīs ir acīmredzami palielinājusies kopējā ekonomiskā izaugsme un makroekonomiskā stabilitāte, kā arī uzlabojies dzīves līmenis, tomēr uzskata, ka būtu jādara vairāk, lai nostiprinātu tiesiskumu un modernizētu sociālās struktūras. Minētie makroekonomikas uzlabojumi jāveic ar mērķi paaugstināt minēto valstu iedzīvotāju dzīves līmeni. Komiteja jo īpaši aicina nostiprināt tiesiskumu, piemēram, ar tiesu reformas palīdzību, un visās potenciālajās kandidātvalstīs par sevišķi svarīgām prioritātēm būtu jāuzskata arī korupcijas un organizētās noziedzības, tostarp cilvēku tirdzniecības, apkarošana;

5.

aicina visas potenciālās kandidātvalstis uzturēt un nepārtraukti padziļināt labas kaimiņattiecības, jo tās ir būtisks faktors ceļā uz pievienošanos Eiropas Savienībai; uzsver, ka Rietumbalkānu valstīm jāpastiprina centieni rast savstarpēji pieņemamus risinājumus savām problēmām attiecībās ar kaimiņvalstīm;

6.

uzsver, ka laba saziņa ir paplašināšanās stratēģijas sekmīga turpinājuma priekšnoteikums. Svarīgi labāk informēt par ieguvumiem un problēmām, kas saistītas ar pašreizējo paplašināšanās procesu, kā arī nodrošināt to, ka iedzīvotāji izprot un akceptē to, ka minētais process tiek īstenots pakāpeniski un rūpīgi. Jāatbalsta potenciālo kandidātvalstu visu pārvaldes līmeņu centieni labāk informēt savas valsts iedzīvotājus par Eiropas vērtībām un priekšrocībām, ko iespējams gūt, tuvinoties dalībai ES, kā arī par šādas dalības nosacījumiem. Tādēļ būtu jānodrošina paplašināšanās jautājumiem veltīto Komisijas paziņojumu publicēšana potenciālo kandidātvalstu valodās, tostarp mazākumtautību valodās;

7.

iesaka izmantot jauno ES finanšu instrumentu, proti, pirmspievienošanās atbalsta instrumentu (IPA), lai uzlabotu informētību par integrāciju ES un veicinātu pārrobežu sadarbību, kā arī nostiprinātu vietējo un reģionālo pašvaldību pārstāvības organizācijas Rietumbalkānos un tās iesaistītu pievienošanās procesā;

8.

iesaka uzlabot “vertikālo” saziņu starp centrālās valdības iestādēm, kas attiecīgajās valstīs atbildīgas par integrāciju ES, un vietējām un reģionālajām pašvaldībām, kā arī to apvienībām;

9.

uzskata, ka pasākumi, kuru mērķis ir atbalstīt sakaru nodibināšanu vietējā un reģionālajā līmenī, kā arī ES un potenciālo kandidātvalstu sadarbību, ir vērtīgi kultūras izpratnes un politiskas saprašanās veicināšanas instrumenti, ar kā palīdzību iespējams izkliedēt šaubas par integrācijas spēju. Komiteja atgādina, ka sadraudzības pilsētām un ar pilsētu sadraudzību saistītai sadarbībai bija svarīga nozīme pēc vēsturiskajiem notikumiem aptuveni 1990. gadā;

10.

aicina darīt vairāk, lai sekmētu ES dalībvalstu un potenciālo kandidātvalstu reģionu un pašvaldību pārrobežu sadarbību papildus pašreizējiem pārrobežu sadarbības mehānismiem, piemēram, veicinot potenciālo kandidātvalstu iekļaušanu ETSG (1);

11.

uzsver, ka nolūkā panākt atbilstību Kopenhāgenas kritērijiem ir svarīgi paaugstināt administratīvo kapacitāti, jo īpaši vietējā un reģionālā līmenī. Attiecīgo valstu vietējām un reģionālajām pašvaldībām joprojām trūkst pietiekamas informācijas un kapacitātes ES finansiālā atbalsta sekmīgai apgūšanai. Šajā sakarā RK varētu uzņemties nozīmīgu lomu, sekmējot mācību seminārus, kas paredzēti paraugprakses un iegūto zināšanu apmaiņai starp ES reģionālajām un vietējām pašvaldībām;

12.

atzinīgi vērtē ES un potenciālo kandidātvalstu parakstīto vienošanos par vīzu režīma atvieglošanu, jo tā ir svarīgs priekšnoteikums, kas atvieglo cilvēku savstarpējo kontaktu veidošanu ne vien starp Rietumbalkānu valstu iedzīvotājiem, bet arī starp ES un potenciālo kandidātvalstu iedzīvotājiem;

13.

atzīmē, ka ir jāpaaugstina iespējamo kandidātvalstu vietējo un reģionālo pašvaldību un to apvienību kapacitāte, jo pašlaik vietējās un reģionālās pašvaldības nav pietiekami iesaistītas norisēs, kas saistītas ar pievienošanos ES;

14.

atzinīgi vērtē projektus, kā mērķis ir veidot sakarus starp ES dalībvalstu un potenciālo kandidātvalstu vietējām pašvaldībām, piemēram, Serbijā īstenoto “apmaiņas projektu”, kurā piedalījās trešdaļa pašvaldību un kura gaitā tās iepazīstināja ar Eiropas praksi projektu vadības jomā, kā arī tām palīdzēja veidot sakarus starp ES valstu un Serbijas vietējām pašvaldībām;

15.

aicina paaugstināt potenciālo kandidātvalstu centrālo iestāžu, vietējo un reģionālo pašvaldību veiktspēju, lai to vides politiku pielāgotu ES ieteikumiem;

16.

norāda uz to, ka potenciālajās kandidātvalstīs demokrātija ir nesen izveidojusies un nav stabila. Lai izveidotu un nostiprinātu iestādes un pārstāvības demokrātijas principus, pastāvīgi jāveic mērķtiecīgi pasākumi, jo īpaši vietējā un reģionālā līmenī, ņemot vērā to, ka tam ir ļoti liela nozīme, lai izveidotu stabilu un atklātu demokrātisko sabiedrību un nodrošinātu labu pārvaldību);

17.

uzskata, ka pilsoniskās sabiedrības organizācijas ir ļoti svarīga demokrātiskas sabiedrības sastāvdaļa. Lai atvieglotu pilsoniskās sabiedrības svarīgās funkcijas pārredzamības un demokrātijas veicināšanas jomā, jāpanāk minētā sektora tālāka attīstība un jāpaaugstina tā veiktspēja. Pilsoniskā sabiedrība var uzņemties svarīgus uzdevumus, informējot sabiedrību par ES un atvieglojot iedzīvotāju iesaistīšanu pievienošanās norisē;

18.

aicina vēl vairāk uzlabot sieviešu, bērnu un vecāka gadagājuma cilvēku tiesību aizsardzību. Būtu jāveic turpmāki pasākumi, lai veicinātu iespēju vienlīdzību, nodrošinātu labāku nodarbinātību un veicinātu sieviešu aktīvāku līdzdalību politiskajā dzīvē. Jāpastiprina sieviešu, bērnu un vecāka gadagājuma cilvēku aizsardzība pret visām vardarbības izpausmēm, tostarp cilvēku tirdzniecību;

19.

aicina vēl vairāk uzlabot invalīdu stāvokli. Jo īpaši svarīgi ir uzlabot darba iespējas invalīdiem, jo tas ir svarīgs solis ceļā uz viņu pilnīgu integrāciju sabiedrībā;

20.

aicina vēl vairāk uzlabot minoritāšu tiesību aizsardzību un radīt priekšnoteikumus, kas vajadzīgi viņu pašrealizācijai un attīstībai kultūras jomā. Nepieciešami arī konkrēti pasākumi, lai uzlabotu attieksmi pret etniskām grupām, kā arī veicinātu iecietību un saticību;

21.

atzinīgi vērtē to, ka ir panāktu uzlabojumi pārvaldes jomā, piemēram, veikti pasākumi, kas saistīti ar iedzīvotāju reģistra un identifikācijas karšu uzlabošanu, kā arī tādu pasu ieviešanu, kurās norādīti biometrijas dati; tā kā pēdējās pašvaldību vēlēšanas nebija atbilstīgas starptautiskām saistībām un standartiem, pauž cerību, ka minētie panākumi palīdzēs uzlabot vēlēšanu procesu;

22.

atzinīgi vērtē to, ka valdība īsteno stratēģiskāku pieeju korupcijas apkarošanas jomā. Tomēr korupcija Albānijā joprojām ir plaši izplatīta un ļoti nopietna problēma. Turklāt Albānijas tiesu sistēmā, neraugoties uz dažiem uzlabojumiem, ir būtiski trūkumi, sevišķi neatkarības, pārredzamības un efektivitātes aspektā. Tādēļ ir ļoti svarīgi, ka tiek īstenota un stingri piemērota 2007.–2013. gadam paredzētā korupcijas apkarošanas stratēģija un ka tiek veikti pasākumi saskaņā ar Eiropas Padomes/GRECO ieteikumiem;

23.

atzīmē, ka reliģisko kopienu savstarpējās attiecības ir ļoti labas un ka tas ir vērtīgs piemērs attiecīgajā reģionā, tomēr aicina panākt lielākus uzlabojumus cilvēktiesību un vārda brīvības jomā;

24.

aicina Albānijas iestādes turpināt darbu, lai uzlabotu mazākumtautību stāvokli saskaņā ar Eiropas paraugpraksi un Eiropas Padomes Vispārējo konvenciju par nacionālo minoritāšu aizsardzību; īpaši iesaka Albānijas parlamentā iekļaut mazākumtautību pārstāvjus un visā valstī nodrošināt mazākumtautību valodu apmācību etnisko minoritāšu pārstāvjiem;

25.

atzīst, ka Albānija ieguldījusi pūliņus, lai uzturētu un attīstītu labas kaimiņattiecības ar citām potenciālajām kandidātvalstīm un ES dalībvalstīm;

26.

uzskata, ka jāpaaugstina administratīvā kapacitāte, lai spētu izpildīt Stabilizācijas un asociācijas nolīguma saistības. Jāuzlabo vietējo pašvaldību un Albānijas vietējo pašvaldību apvienības rīcībspēja, lai spētu apsaimniekot IPA līdzekļus;

27.

atzinīgi vērtē to, ka ir parafēts Stabilizācijas un asociācijas nolīgums ar ES, un aicina Bosnijas un Hercegovinas iestādes kopīgi strādāt, lai pildītu minētā līguma saistības;

28.

atzinīgi vērtē paziņojumu par policijas reformu Bosnijā un Hercegovinā, un aicina visas parakstītājas puses kopīgi strādāt, lai policiju reformētu atbilstīgi ES principiem. Policijas reforma joprojām ir priekšnoteikums, kas vajadzīgs, lai varētu parakstīt Stabilizācijas un asociācijas nolīgumu ar ES;

29.

atzinīgi vērtē Bosnijas un Hercegovinas vietējo pašvaldību apņemšanos ieviest Eiropas paraugpraksi, lai uzlabotu sniegtos pakalpojumus, kā arī pozitīvi vērtē abu teritoriālo vienību vietējo pašvaldību apvienību gatavību sadarboties, lai uzlabotu iedzīvotājiem sniegto vietējā līmeņa pakalpojumu kvalitāti;

30.

atzinīgi vērtē vietējo pašvaldību pašreizējās reformas un atzīmē, ka abu teritoriālo vienību tiesību akti vietējās pašpārvaldes jomā atbilst Eiropas Vietējo pašvaldību hartas prasībām;

31.

uzskata, ka ir nepieciešams turpināt administratīvās kapacitātes pilnveidošanu, lai varētu sekmīgi pildīt Stabilizācijas un asociācijas nolīguma saistības. Abās teritoriālajās vienībās jāuzlabo vietējo pašvaldību un to apvienību rīcībspēja, lai spētu apsaimniekot un pilnībā izmantot IPA līdzekļus;

32.

atzinīgi vērtē panākumus attiecībā uz bēgļu un valsts iekšienē pārvietotu personu iespējām atgriezties viņu dzīvesvietā, un aicina atbildīgās organizācijas un aģentūras turpināt apstākļu uzlabošanu, lai atgriešanās būtu ilgtspējīga;

33.

atzinīgi vērtē to, ka, šķiet, līdz kopumā apmierinošam līmenim uzlabojusies sadarbība ar Starptautisko Kriminālo tribunālu bijušajai Dienvidslāvijai, tomēr, lai būtu iespējams noslēgt Stabilizācijas un asociācijas nolīgumu, ar tribunālu jāsadarbojas pilnībā;

34.

aicina Serbiju turpināt tuvināšanos ES un sekmēt mierīgu līdzāspastāvēšanu ar kaimiņvalstīm;

35.

atzinīgi vērtē to, ka ir uzsākti priekšdarbi, lai noslēgtu Stabilizācijas un asociācijas nolīgumu ar ES, un aicina Serbiju turpināt pildīt saistības pret Starptautisko Kriminālo tribunālu bijušajai Dienvidslāvijai, jo to izpilde joprojām ir turpmākas integrācijas ES priekšnoteikums;

36.

pozitīvi vērtē panākumus, kas gūti, īstenojot valsts pārvaldes reformu, kas atbilst Eiropas standartiem, un atzīmē, ka sarunās par Stabilizācijas un asociācijas nolīgumu Serbija ir uzrādījusi labu administratīvo kapacitāti;

37.

atzinīgi vērtē Tieslietu ministrijas iniciatīvu veikt tiesu sistēmas padziļinātu analīzi, lai gan joprojām nav ieviests jaunajā Konstitūcijā noteiktais tiesiskais regulējums. Vajadzīgi papildu pasākumi, lai nodrošinātu tiesu sistēmas neatkarību, pārskatatbildību un efektivitāti;

38.

pozitīvi vērtē korupcijas apkarošanas valsts stratēģijas izpildes gaitu, tomēr atzīmē, ka Serbijā korupcija joprojām ir plaši izplatīta un nopietna problēma;

39.

atzinīgi vērtē to, ka vairojusies cieņa pret minoritātēm un ka to tiesības tiek labāk aizsargātas, un aicina valdību pievērst īpašu uzmanību noteiktu grupu tiesiskā stāvokļa uzlabošanai, pirmām kārtām izglītības, sociālās aizsardzības, veselības aprūpes, mājokļu un nodarbinātības jomā;

40.

aicina Serbijas parlamentu ratificēt Eiropas Vietējo pašvaldību hartu;

41.

uzskata, ka jāpaaugstina administratīvā rīcībspēja, lai spētu izpildīt Stabilizācijas un asociācijas nolīguma saistības. Jāuzlabo vietējo pašvaldību, kā arī Serbijas Republikas Pilsētu un pašvaldības iestāžu pastāvīgās konferences rīcībspēja, lai spētu apsaimniekot un pilnībā izmantot IPA līdzekļus;

42.

Kosovas neatkarības pasludināšana 17. februārī ir noticis fakts; RK atzinīgi vērtē lēmumu par EDAP tiesiskuma un stabilitātes misijas EULEX Kosovo izvēršanu. Tiesiskuma un stabilitātes uzturēšana ir ikviena interesēs. Jānodrošina dažādu etnisko grupu mierīga līdzāspastāvēšana;

43.

tā kā valsts pārvalde ir vāja un nepietiekama, un reformas joprojām ir agrīnā stadijā, atzinīgi vērtē to, ka ir pieņemta Valsts pārvaldes reformas stratēģija un rīcības plāns 2006.-2011. gadam;

44.

uzskata, ka vietējā līmeņa administratīvā kapacitāte joprojām ir neliela, kaut arī šajā līmenī ir panākts zināms progress;

45.

atzinīgi vērtē to, ka ir izveidota Kosovas Korupcijas novēršanas aģentūra, tomēr uzskata, ka trūkst skaidri izteiktas politiskās gribas apkarot korupciju, kas joprojām ir nopietna problēma. Jāuzlabo aģentūras darbinieku rīcībspēja, kā arī jāturpina attiecīgā tiesiskā pamata un izpildes pasākumu izstrāde;

46.

pauž nožēlu, ka gūts maz panākumu pilsonisko un politisko tiesību un brīvību jomā, un aicina Kosovas iestādes turpināt izmeklēšanu par vairāk nekā 2000 bezvēsts pazudušām personām, jo tas ir svarīgs solis ceļā uz samierināšanos;

47.

atzinīgi vērtē faktu, ka 2007. gada novembrī Kosovā notikušās vēlēšanas noritēja mierīgi, un aicina Kosovas un Serbijas iestādes turpināt darbu, lai atrisinātu pašreizējo situāciju mierīgā ceļā, un uzskata, ka Kosovā nav pieļaujama vardarbība un ka daudznacionālas Kosovas izveide iespējama vienīgi, sadarbojoties visām tās kopienām;

48.

atzinīgi vērtē to, ka ir Melnkalne ir parakstījusi Stabilizācijas un asociācijas nolīgumu ar ES, un aicina Melnkalnes valdību turpināt no minētā līguma izrietošo saistību izpildi atbilstīgi attiecīgā rīcības plāna projektam;

49.

atzinīgi vērtē to, ka ir pieņemta jaunā Konstitūcija;

50.

atzīst, ka laika posmā pēc neatkarības iegūšanas Melnkalne ir sasniegusi labus rezultātus divpusējās attiecībās ar paplašināšanās valstīm un kaimiņvalstīm, kā arī guvusi panākumus, iesaistoties reģionālās iniciatīvās un Eiropas Padomes iniciatīvās;

51.

atzinīgi vērtē valdības pasākumus, kas vērsti uz organizētās noziedzības un korupcijas apkarošanu, tomēr norāda, ka minētās problēmas joprojām rada nopietnas bažas, un aicina valdību turpināt darbu pie korupcijas novēršanas pasākumu efektivitātes uzlabošanas, kā arī aktīvāk apkarot nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu. Īpaša uzmanība būtu jāpievērš tiesu sistēmas reformu turpināšanai;

52.

atzīmē, ka tiek turpināta valsts pārvaldes reforma, un iesaka paaugstināt veiktspēju pirmām kārtām šādās jomās: pārredzamība, atbildība, publiskais iepirkums, kā arī valsts īpašuma pārvaldība un licencēšanas procedūras;

53.

uzskata, ka jāpaaugstina administratīvā kapacitāte, lai spētu izpildīt Stabilizācijas un asociācijas nolīguma saistības. Jāuzlabo vietējo pašvaldību un Melnkalnes vietējo pašvaldību apvienības rīcībspēja, lai spētu apsaimniekot un pilnībā izmantot IPA līdzekļus.