20.3.2008   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 74/15

(1)

Padome 2008. gada 4. martā izskatīja atjaunināto Dānijas konverģences programmu laika posmam no 2007. līdz 2010. gadam (2) un sniedz turpmākus norādījumus par attīstības tendencēm līdz 2015. gadam.

(2)

Pēdējos gados Dānijas ekonomiku raksturo stabils faktiskais IKP pieaugums, ievērojami algotā darbā gūti ienākumi, augsts jaudas izmantojums, zema inflācija un stabils valūtas kurss VKM II.

Tomēr pēdējā gadā saimnieciskajā darbībā sāk parādīties jaudas ierobežojumi un pieaugoša cenu un algu inflācija. Lai gan ārējā bilance uzrāda pārpalikumu, pieaugošais izmaksu spiediens un darbaspēka trūkums konkurētspējas uzlabošanai ir pamats bažām. Valsts finanses kopā ar pastāvīgo valsts budžeta pārpalikumu un nepārtraukto parāda samazināšanos ir stabilas. Pašreizējos apstākļos fiskālās politikas galvenais uzdevums ir uzturēt piesardzīgu fiskālo stāvokli, lai izvairītos no turpmāka spiediena izraisīšanas darba tirgū. Nodrošināt to, lai izdevumu ierobežojumi tiktu stingri ievēroti situācijā, kad ir lieli ienākumi, ir grūti, tomēr tas ir svarīgi, ņemot vērā valdības vērienīgos centienus nodrošināt fiskālo ilgtspēju.

(3)

Programmā paredzēts, ka Dānijas ekonomika ir tās attīstības cikla virsotnē, un tagad ir gaidāms mērenas izaugsmes periods. Tādēļ gaidāms, ka faktiskais IKP pieaugums samazināsies no 2 % 2007. gadā līdz vidēji 1 % pārējā programmas periodā. Šis scenārijs, kas novērtēts, ņemot vērā pašlaik pieejamo informāciju (3), šķiet pamatots uz ticamiem pieņēmumiem par izaugsmi 2008. gadā un piesardzīgiem pieņēmumiem par turpmākiem gadiem, ņemot vērā atjauninājumā minēto pieņēmumu par liela pozitīva potenciālā un faktiskā ražošanas apjoma starpības (aprēķināta, izmantojot valsts metodiku) (4) izlīdzināšanu līdz 2011. gadam. Ņemot vērā vietējo algu radīto spiedienu un globālās tendences, programmā paredzētā algu un cenu inflācija ir zema, jo īpaši 2009. gadā. Tomēr visā programmas periodā ir jāsaglabā cenu stabilitāte.

(4)

Komisijas dienestu 2007. gada rudens prognozē lēsts, ka vispārējais valsts budžeta pārpalikums 2007. gadā ir 4,0 % no IKP salīdzinājumā ar iepriekšējā konverģences programmas atjauninājumā noteikto mērķi 2,8 % no IKP. Rezultāts, kas ir labāks par plānoto, atspoguļo būtiski pozitīvo bāzes efektu no 2006. gada, ko pamatoja tas, ka nodarbinātības pieaugums bija lielāks nekā plānots un ieņēmumi no naftas un gāzes ieguves Ziemeļjūrā ievērojami pārsniedza prognozēto.

Pašreizējā programmā paredzētais pārpalikums ir 3,8 % no IKP, bet ņemot vērā jaunāko informāciju (5), ieņēmumi par 0,5 procentu punktu no IKP pārsniegs plānoto, un tāpēc pārpalikumu visticamāk attiecīgi koriģēti, palielinot par apmēram 4,5 % no IKP.

(5)

Salīdzinot ar vispārējo mērķi nodrošināt fiskālo ilgtspēju, budžeta stratēģijas galvenais mērķis ir saglabāt lielu, kaut arī strauji samazinošos pārpalikumus (3,8 % no IKP 2007. gadā līdz 3,0 % 2008. gadā un turpmāk līdz 1,2 % 2010. gadā (6)), atslābstot cikliskiem apstākļiem. Vidēja termiņa mērķis (VTM) budžeta stāvoklim ir koriģēts, to palielinot (7) par 0,25 procentu punktiem no IKP līdz strukturālajam pārpalikumam (t.i., cikliski koriģēti pārpalikumi, atskaitot vienreizējus un citus pagaidu pasākumus) starp 0,75 % un 1,75 % no IKP. Visā programmas laikā VTM būs pilnīgi ievērots. Virzība attiecībā uz nominālo pārpalikumu kopumā neatšķiras no iepriekšējā programmas atjauninājuma, pat ja, salīdzinot kopumā ar makroekonomisko situāciju, ir lielāks pārpalikums. Stratēģija balstās uz to, lai pastāvīgi piemērotu nodokļu iesaldēšanu (8), ierobežotu izdevumus un paredzētu citus nodokļu samazinājumus. Izdevumu samazinājumu paredzēts panākt, nosakot katru gadu limitu faktiskajam valsts patēriņa izdevumu pieaugumam (pakāpeniski samazinās no 1,75 % 2008. gadā līdz 1 % 2009.–2010. gadā) un maksimālo summu nominālajiem valsts patēriņa izdevumiem 26,5 % apmērā no cikliski koriģētā IKP ap 2015. gadu. Strukturālā bilance, kas aprēķināta saskaņā ar kopīgi apstiprināto metodiku, ir kopumā paliek nemainīga 3,5 % no IKP 2007.–2008. gadā un samazinās līdz 2,5 % 2009.-2010. gadā (9). Programmā norādīti mazāki pārpalikumi ap 2015. gadu, jo gaidāms, ka novecošanās ietekme tad jau būs jūtama un ienākumu avoti saistībā ar Ziemeļjūru mazināsies.

(6)

Kā norādīts 2008. gada budžeta projekta likumprojektā, kas publicēts 2008. gada 5. februārī, budžeta rezultāti varētu būt labāki nekā prognozēts programmā, jo īpaši ņemot vērā to, ka 2007. gada rezultāti bija labāki nekā plānots. Labi rezultāti attiecībā uz ievērojamiem pārpalikumiem, ko bieži koriģē pozitīvu ienākumu pārpalikumu rezultātā, un piesardzīgas makroekonomiskās prognozes no 2009. gada atsver risku saistībā ar mazliet vājāku budžeta izpildi, stingri ievērojot valsts patēriņa izdevumu pieauguma limitus.

(7)

Ņemot vērā šo riska novērtējumu, budžeta stāvoklis programmā ļauj sasniegt VTM, saglabājot pietiekami lielas rezerves visā programmas īstenošanas laikā, kā tas paredzēts programmā. Fiskālās politikas nostādnes, kas izriet no programmas, kopumā atbilst Stabilitātes un izaugsmes paktam.

(8)

Šķiet, ka Dānijā ir zems risks attiecībā uz valsts finanšu ilgtspēju. Novecošanās ilglaicīgā ietekme uz budžetu ir mazāka nekā vidēji ES, jo īpaši, pateicoties pensiju reformai, kas iekļauta Nolīgumā par labklājību. (10) Turklāt budžeta stāvoklis 2007. gadā, kā paredzēts programmā, ar lielu strukturālo pārpalikumu palīdz mazināt kopējo parādu. Lielu primāro pārpalikumu saglabāšana vidējā termiņā palīdzēs samazināt riskus valsts finanšu ilgtspējai.

(9)

Konverģences programma, šķiet, atbilst 2007. gada oktobra valsts reformu programmas īstenošanas ziņojumam. Programmas un īstenošanas ziņojuma pamatā ir ekonomikas stratēģija “Pretim jauniem mērķiem — Dānija 2015. gadā”, ko valdība paziņoja 2007. gada augustā. Minētajā stratēģijā ir skaidri ņemts vērā tas, kā nozīmīgākie reformu pasākumi, piemēram, plānotā enerģētikas stratēģija un tā dēvētais “Kvalitātes fonds” investīcijām sabiedriskajos pakalpojumos (galvenokārt veselības aprūpē, bērnu aprūpē un vecāka gadagājuma cilvēku aprūpē), ietekmē valsts finanses.

(10)

Attiecībā uz prasībām par sniedzamajiem datiem, kas norādītas rīcības kodeksā par stabilitātes un konverģences programmām, programmā sniegti visi obligātie un lielākā daļa fakultatīvo datu (11).