27.10.2007   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 256/39

—

“Priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvai par Kopienas dzelzceļu sistēmas savstarpēju izmantojamību (kodificētā versija)”

—

“Priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar ko groza Regulu (EK) Nr. 881/2004 par Eiropas Dzelzceļa aģentūras izveidošanu”

—

“Priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvai, ar ko groza Direktīvu 2004/49/EK par drošību Kopienas dzelzceļos”

1.1

Priekšlikumi

šķiet, atbilst nolūkam atvieglot uzņēmumu piekļuvi Eiropas dzelzceļu sistēmai.

Minētie priekšlikumi

1.2

EESK atbalsta mērķi vienkāršot nodošanas ekspluatācijā procedūru.

1.3

EESK uzskata, ka šāda vienkāršošana palielinātu Eiropas dzelzceļa sistēmas izmantošanu, samazinot pieprasījumu pēc citiem transporta veidiem, vienlaikus palīdzot uzlabot vidi un izmantojot enerģijas avotus atbilstīgi ES enerģētikas plānošanai.

1.4

EESK uzsver, ka ir svarīgi, lai Eiropas savstarpējās izmantojamības standartu piemērošana un sertificēšanas pārbaužu sadale starp valstu un Kopienas struktūrām neizraisītu drošības apdraudējumu.

1.5

EESK jo īpaši ierosina, lai tiktu rūpīgi ievērots ar jauno sistēmu izveidotais kompetenču sadalījums dažādām struktūrām.

1.6

EESK uzskata, ka attiecībā uz kravas un pasažieru vagoniem, ko nodos ekspluatācijā pēc direktīvas stāšanās spēkā, vajadzētu pietikt ar vienu ekspluatācijas atļauju, kuru izdevusi viena Kopienas dalībvalsts. Jaunā regula par Eiropas Aģentūru ļaus dzelzceļa uzņēmumiem, infrastruktūru pārvaldītājiem, vagonu apsaimniekotājiem, bet jo īpaši valstu sertificēšanas iestādēm

1.7

EESK pieņem zināšanai, ka, rīkojoties atbilstīgi paredzētajam, Aģentūra kļūs par Eiropas dzelzceļa sistēmas (ko veido ātrsatiksmes dzelzceļa tīkli, Eiropas transporta koridori (TEN) un nākotnē visi pārējie valstu dzelzceļa tīkli) izveides koordinācijas iestādi, jo saskaņos un paplašinās Eiropas Dzelzceļu satiksmes pārvaldības sistēmu (ERTMS — European Rail Traffic Management System), publicējot valstu noteikumu savstarpējās salīdzināšanas sistēmu un sniedzot tehnisku atbalstu valstu sertificēšanas iestādēm.

1.8

Līdz ar Eiropas Aģentūras kā dzelzceļa savstarpējās izmantojamības procesa un tehnoloģiskās attīstības virzīšanas un kontroles iestādes lomas pakāpenisku nostiprināšanu būs daļēji jāmaina arī valstu sertificēšanas iestāžu loma.

1.9

EESK lūdz Komisijai izvērtēt, vai būtu lietderīgi izveidot kopīgu Eiropas satiksmes drošības trūkumu reģistru, par ko kopīgi vienotos dalībvalstis, lai nodrošinātu pamatdatus vienotu parametru noteikšanai.

1.10

Paredzētais mērķis ir izveidot Eiropas ritošā sastāva, ritošā sastāva un sistēmu uzturēšanas darbību un transporta pakalpojumu pārvaldes cilvēkresursu tirgu.

1.11

Tas piedāvās Eiropas ritošā sastāva ražotājiem vienreizēju iespēju, jo īpaši, ja tehniskie lēmumi attiecībā uz SITS ļaus saglabāt pietiekamu ražotāju skaitu, lai Eiropā nodrošinātu konkurētspējīgu ritošā sastāva (un tā uzturēšanas) tirgu.

1.12

EESK rūp, lai tad, ja ritošo sastāvu nodod ekspluatācijā pirms direktīva stājas spēkā (bez EK verifikācijas deklarācijas), dzelzceļa drošības direktīvas ieviešana nepalielinātu birokrātiju attiecībā uz dzelzceļa uzņēmumiem.

1.13

EESK uzskata, ka Eiropas statistikas sistēmas (ESS) valstīs ir jāparedz sertificēšanas iestādes.

1.14

Izvērtējot SITS izņēmuma noteikumus, no projekta ekonomiskā līdzsvara viedokļa ir konkrēti jānovērtē Kopienas līdzfinansējuma ietekme uz kāda projekta ekonomisko dzīvotspēju.

1.15

EESK uzskata, ka izņēmumu analīzi nevajadzētu veikt katram SITS atsevišķi, bet tā jāveic visai SITS sistēmai kopumā.

1.16

EESK iesaka, lai Aģentūra, publicējot SITS, piemērotu pašreizējos noteikumus par valodu lietojumu.

Tā uzskata, ka Aģentūras novērtējums un atzinumi jāpieprasa visu būvniecības un atjaunošanas pasākumu gadījumā — pat ja tos nefinansē Eiropas Kopiena — lai kā valstu tā Kopienas pasākumus orientētu uz Eiropas drošības sistēmu.

1.17

Visiem iesaistītajiem dalībniekiem jāpiešķir iespēja pieprasīt Eiropas Aģentūras atzinumus, pat ja tie būtu pretrunā ar valstu sertificēšanas iestāžu novērtējumu. Jo sevišķi jānodrošina, lai šo iespēju varētu izmantot Kopienas dzelzceļa uzņēmumi un nozares darba ņēmēju organizācijas.

2.1.1

Pakāpeniski veidojot Eiropas dzelzceļu telpu bez robežām, rodas nepieciešamība pēc tehniskiem noteikumiem attiecībā uz drošību, pārvaldes aspektiem un sistēmas piekļuves procedūrām.

2.1.2

Padomes 1991. gada 29. jūlija Direktīva Nr. 91/440/EKK, Padomes 1995. gada 19. jūnija Direktīva Nr. 95/18/2001, Eiropas Parlamenta un Padomes 2001. gada 26. februāra Direktīva Nr. 2001/14/EK par Kopienas dzelzceļa attīstību paredz nodrošināt pakāpeniskas Kopienas infrastruktūru piekļuves tiesības visiem Kopienas dzelzceļa uzņēmumiem, kam ir kādas dalībvalsts izsniegta licence un kas vēlas piedāvāt kravas pārvadājumu pakalpojumus saskaņā ar jauno pamatprincipu kopumu.

2.1.3

Lai sasniegtu divkāršo drošības un savstarpējās izmantojamības mērķi, ir jāveic tehniski uzdevumi, tos pārvaldot specializētai struktūrai. Tādēļ tika izveidota Eiropas Dzelzceļa drošības un savstarpējas izmantojamības aģentūra.

2.1.4

Aģentūras galvenie uzdevumi ir šādi:

2.1.5

Valstu lokomotīvju apstiprināšanas procedūras patlaban tiek uzskatītas par vienu no lielākajiem šķēršļiem jaunu dzelzceļa uzņēmumu veidošanai kravu pārvadājumu nozarē, kā arī par lielu bremzējošu faktoru Eiropas dzelzceļa sistēmas savstarpējas izmantojamības nodrošināšanai.

2.1.6

Tā kā neviena dalībvalsts vienpusēji nevar noteikt, ka tās izdotā ekspluatācijas atļauja būs derīga citu dalībvalstu teritorijā, ir nepieciešama Kopienas iniciatīva, lai saskaņotu valstu procedūras, vienkāršotu tās un ļautu sistemātiskāk izmantot savstarpējas atzīšanas principu.

2.1.7

Turklāt īstenojot tiesību aktu vienkāršošanas programmu, Komisija vēlas konsolidēt un apvienot direktīvas par dzelzceļa savstarpēju izmantojamību nolūkā izveidot vienotu noteikumu sistēmu Eiropas dzelzceļa sistēmai.

2.1.8

Minētās iniciatīvas ļaus palielināt dzelzceļa transporta konkurētspēju, samazinot izmaksas dzelzceļa nozarē.

2.2.1

Aģentūras uzdevums ir vienkāršot esošā ritošā sastāva sertificēšanas procedūru, izveidojot atsauces dokumentu, kas ļauj salīdzināt visus dalībvalstu piemērojamo noteikumu savstarpējo atbilstību.

2.2.2

Aģentūrai jāizvērtē nozares Kopienas finansējumam pieteiktos projektus saistībā ar infrastruktūru un ritošo sastāvu, lai novērtētu “savstarpējas izmantojamības” aspektu.

2.2.3

Aģentūrai jāizvērtē vagonu apsaimniekotāju un dzelzceļa uzņēmumu, sadarbība (bijušais RIV līgums), jo īpaši tehniskās apkopes jomā, un jāiesniedz Komisijai priekšlikumi attiecībā uz tiesisko regulējumu.

2.2.4

Aģentūra jāformulē ieteikumi attiecībā uz kopīgajiem kritērijiem profesionālo iemaņu noteikšanai un dzelzceļa sistēmas pārvaldes un tehniskās apkopes personāla novērtēšanai.

2.2.5

Aģentūrai jāuzņemas ERTMS projekta atbildīgās iestādes funkcija.

2.3.1

Priekšlikuma mērķis ir vienkāršot un modernizēt Eiropas līmeņa tiesisko regulējumu. Šajā sakarā priekšlikumā ir ierosināta direktīvu par dzelzceļa savstarpēju izmantojamību konsolidācija un apvienošana.

2.3.2

Pamatojoties uz desmit gadu ilgo pieredzi savstarpējās izmantojamības direktīvu ieviešanā, Komisija ierosina arī vairākus tiesiskā regulējuma tehnisko aspektu uzlabojumus.

2.4.1

Dzelzceļu drošības direktīvas 14. pantā veiktie grozījumi ļauj precizēt, kura atļaujas daļa valstīm ir savstarpēji jāatzīst un kura ir cieši saistīta tikai ar attiecīgā transportlīdzekļa atbilstību noteiktai infrastruktūrai.

2.4.2

Grozījumi noteikumos nozīmē, ka:

3.1.1

Dzelzceļa sistēmas galvenā iezīme ir tā, ka visi tās elementi veicina sistēmas drošību.

3.1.2

Aģentūras atbildībai paplašinoties un ietverot ne tikai savstarpējās izmantojamības sistēmu, bet arī drošības sistēmu, ar laiku visi sistēmas elementi būs tās kompetencē.

3.1.3

Var uzskatīt, ka procesa noslēgumā būs tikai viena Kopienas sistēma un viena Dzelzceļa aģentūra.

3.1.4

Tiesiskā regulējuma salīdzināšanas posms ir uzskatāms par vienu no nepieciešamajiem soļiem šajā virzienā.

3.1.5

Būtu jānovērtē lēmumi SITS jomā un jauno sertificēšanas procedūru ietekme dažādās dalībvalstīs, kā arī uz infrastruktūru pārvaldītājiem, dzelzceļa uzņēmumiem, vagonu apsaimniekotājiem un gala patērētājiem.

3.1.6

Dažādu valstu tīklu un dažādu tirgus dalībnieku ekonomiskā līdzsvara saglabāšana ir jāņem vērā, galvenokārt tehnisko standartu un sertificēšanas procedūru saskaņošanas posmos.

3.1.7

Aģentūrai būtu jāuzdod palīdzēt veikt tehnoloģiju izvēli tādam tīklam, kas pašreiz un nākotnē ir var nodrošināt — pat bez finansiāliem stimuliem — savstarpējo izmantojamību.

3.1.8

Jāņem vērā, ka saskaņā ar priekšlikumu direktīvai par savstarpēju izmantojamību viss Kopienas dzelzceļu tīkls būs Aģentūras kompetencē.

3.2.1

Priekšlikumā direktīvai ir paredzēta SITS vienkāršošana ātrsatiksmes un parastajiem dzelzceļiem, ja tie ir salīdzināmi.

3.2.2

Direktīvas priekšlikumā SITS piemērojami ne tikai ātrsatiksmes dzelzceļu tīklos un Eiropas transporta koridoros, bet ar dažiem izņēmumiem visos valstu dzelzceļa tīklos.

3.2.3

Tas nozīmē pagrieziena punktu Eiropas dzelzceļu sistēmas tehnoloģiskās attīstības politikā nolūkā izveidot vienotu Eiropas dzelzceļu tīklu. Attiecīgā saimnieciskā un stratēģiskā ietekme ir lielāka, nekā norādīts paskaidrojuma rakstā.

3.2.4

Lēmumi par to, kādas SITS piemērot jaunajiem projektiem un kādas, būtiski atjaunojot esošo infrastruktūru, lielākoties būs Kopienas kompetencē.

3.2.5

Kopienas lēmumiem par SITS noteikšanu un tālāku izstrādi salīdzinājumā ar pašreizējo situāciju katrā dalībvalstī būs liela saimnieciska ietekme uz investīciju — tehnoloģijās un infrastruktūrās — plānošanu dažādās valstīs.

3.2.6

Šķiet, ka katrā dalībvalstī nepieciešams jauno SITS ietekmes ekonomisks novērtējums, lai pamatotu lēmumu par to pieņemšanu.

3.2.7

Minētais novērtējums jāveic atšķirīgi attiecībā uz SITS, kas ietekmē dalībvalstu publiskos ieguldījumus, un tiem SITS, kuri ietekmē dzelzceļa uzņēmumu un privāto uzņēmumu veiktos ieguldījumus.

3.2.8

SITS piemērošana visam Eiropas dzelzceļu tīklam ar dažiem izņēmumiem nozīmē arī jaunu attiecību sistēmu starp Eiropas Dzelzceļa aģentūru un dalībvalstu sertificēšanas iestādēm.

3.2.9

Iespējams, ka nākotnē dalībvalstu sertificēšanas iestādes veiks sertificēšanas darbu uzņēmumiem un operatoriem, nevis pārvaldīs tehnoloģisko standartu izstrādi.

3.2.10

Direktīvas par drošību grozījums ir viena no tehniskām izmaiņām nolūkā atvieglot savstarpēji izmantojama ritošā sastāva satiksmi.

3.2.11

Līdztekus tiek ieviests jauns jēdziens — vagonu “apsaimniekotājs”.

3.2.12

Ritošā sastāva sertificēšanas procedūra norisinās tā, ka ritošo sastāvu novērtē dažādas iestādes pēc dažādiem tehniskiem parametriem.

3.2.13

SITS iekļautos parametrus apstiprinās viena no valsts sertifikācijas iestādēm.

3.2.14

Papildu aspektus valstī kontrolēs attiecīgā dzelzceļa tīkla valsts sertificēšanas iestāde. Valsts sertificēšanas iestāde pieņems zināšanai “Kopienas” sertifikāciju, pārbaudīs īpašu valstu sertifikāciju un izsniegs drošības sertifikātu. Tai ir tiesības noraidīt sertifikācijas pieprasījumu un tādēļ tā ir atbildīga par visu sertificēto aspektu atbilstību.

3.2.15

Eiropas Dzelzceļa aģentūra darbojas kā neatkarīga apelācijas iestāde sertifikācijas pieprasījuma procesa galā.

3.2.16

Izņemot vispārējas piezīmes, kas ir minētas iepriekšējos punktos (nodaļā par izmantojamību un nodaļā par aģentūru), EESK nav citu piezīmju.

4.1.1

8. a pants: no vienas pusest, Aģentūrai pakāpeniski jāizstrādā un jāatjaunina atsauces dokuments, kurā norādītas savstarpējas atsauces uz valsts noteikumiem par katru parametru (2. punkts), u, no otras puses, tā sniedz tikai tehniskus atzinums par

Aģentūras darbs būtu efektīvāks, ja tās atzinumi būtu saistoši un ja tos varētu pieprasīt arī ieinteresētās puses: infrastruktūras pārvaldītāji, ritošā sastāva apsaimniekotāji.

4.1.2

15. pants: Aģentūras atbildības jomā būtu jāietver arī ikviens atjaunošanas, modernizācijas vai būvniecības projekts saistībā ar tādas infrastruktūras daļām, uz ko attiecas pašreizējās vai nākotnes SITS.

4.1.3

16. a pants: Aģentūrai jāiesniedz novērtēšanas parametri, lai tā izvēlētos “brīvprātīgu vai obligātu” sertificēšanas sistēmu, pamatojoties uz:

Jāuzsver jebkāda sertificēšanas sistēmas ietekme uz dzelzceļa uzņēmumiem, kas ir vagonu apsaimniekotāji.

4.1.4

18. pants: jāuzsver, ka izstrādājot reģistrācijas pieteikuma veidlapas, Aģentūrai vajadzētu pēc iespējas samazināt to specifikāciju skaitu, kas nav iekļautas kopējās daļās.

4.1.5

21. b pants: šķiet, ka Aģentūras pilnvaras atbilst tās mērķiem. Subsidiaritātes princips nav ievērots.

4.2.1

1. pants: jomās, kurās ir paredzēts piemērot SITS Eiropas ekonomikas zonā, ir jāparedz arī valstu sertificēšanas iestāžu atzīšana.

4.2.2

6. pants: Aģentūras brīvība valodu lietojumā SITS tehnisko pielikumu publikācijās neveicina vienkāršu un vispārēju piekļuvi Kopienas tiesību aktiem par savstarpēju izmantojamību.

4.2.3

7. pants: izņēmumu jēdziens, jo īpaši attiecībā uz finansiāliem apsvērumiem, šķiet esam ļoti plašs, jo nav prasības ņemt vērā Kopienas finansējuma ietekmi uz ekonomiskās dzīvotspējas izpēti. Būtu labāk, ja izņēmumu sistēmu piemērotu kopā visām SITS, kas attiecas uz attiecīgo projektu, nevis piemērotu izņēmumus atsevišķām SITS.