27.10.2007   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 256/27

1.1

EESK pieņem zināšanai Zaļo grāmatu, bet izsaka šaubas par to, vai tajā ierosinātā pieeja var nodrošināt vienotu un augsta līmeņa patērētāju aizsardzību visā ES. Šādas aizsardzības nodrošināšana ar vienkāršota, saskaņota un spēkā esoša patērētāju acquis palīdzību ir jau vairākkārt iztirzāta EESK atzinumos par patērētāju aizsardzību, taču pārskatīšanas process liecina, ka mērķis varētu būt grūti sasniedzams. Tādēļ acquis pārskatīšana ir patiess mēģinājums īstenot “tiesību aktu labākas izstrādes” iniciatīvu. Šāda uzdevuma veikšanai nepieciešamajam pamatojumam un mērķiem ir jābūt skaidriem un iesaistīto pušu jau iepriekš saskaņotiem.

1.2

Pārskatītajam patērētāju acquis ir vajadzīga patiesi demokrātiska leģitimācija, kā arī skaidrs tiesiskais un konceptuālais pamats.

1.3

EESK īpaši atzinīgi vērtētu acquis principu piemērošanu ātri augošajā un vāji reglamentētajā digitālajā vidē.

1.4

EESK patērētāju politikā saskata ne tikai ES iekšējā tirgus stratēģijas neatņemamu sastāvdaļu, bet arī svarīgu un apstiprinošu pilsoniskuma elementu. EESK atbalsta labāka tiesiskā regulējuma principu ieviešanu patērētāju tiesību jomā. Jebkādi priekšlikumi noteikumu saskaņošanai šajā jomā būtu jāpamato ar pienācīgu ietekmes novērtējumu, un tiem vajadzētu būt vērstiem uz esošo normatīvo aktu vienkāršošanu un precizēšanu.

1.5

Par prioritāti būtu jāuzskata efektīvāki izpildes pasākumi, kā arī skaidru un vienkāršu kompensācijas saņemšanas procedūru nostiprināšana vai ieviešana.

1.6

EESK aicina Komisiju ņemt vērā Komitejas 2006. gada aprīļa atzinumu par tematu “Patērētāju politikas tiesiskais pamats” (1), kurā tiek ierosināta patstāvīgu, nevis tikai iekšējā tirgus veidošanu papildinošu patērētāju aizsardzības pasākumu iespēja.

1.7

Patērētāju tiesību aktu saskaņošanā visā ES kā galvenais princips jāīsteno vislabākā un visaugstākā patērētāju aizsardzības līmeņa pārņemšana, kāds vien pastāv kādā no dalībvalstīm. Visu “horizontālo instrumentu” pamatā vajadzētu būt visaugstākajiem standartiem, bet nepieciešamā “vertikālā integrācija” pievērstos tehniska rakstura jautājumu precizēšanai. Tomēr horizontālajā instrumentā varētu iekļaut pilnībā saskaņotus noteikumus kādās īpašās jomās, piemēram, attiecībā uz atteikuma tiesībām un patērētāja definīciju, kā arī negodīgām atrunām, piegādi vai patērētāju tiesībām uz kompensāciju, bet minimālā saskaņošana būtu jāveic citās jomās. Cerams, ka gan Komisija, gan visas dalībvalstis izvēlēsies šo pieeju.

2.1

Komisija 2007. gada februāra sākumā pieņēma ilgi gaidīto Zaļo grāmatu par patērētāju acquis pārskatīšanu (likumdošana patērētāju tiesību jomā). Ar to tika pabeigts tā dēvētais pārskatīšanas “diagnostikas posms”. Tajā tika apzināti viedokļi par iespējām vienkāršot, modernizēt un saskaņot spēkā esošos Kopienas tiesību aktus patērētāju aizsardzības jomā. Ir uzsvērts viedoklis, ka spēkā esošo tiesību aktu stipro un vājo pušu analīze un attiecīgu izmaiņu veikšana var uzlabot kā patērētāju, tā arī komersantu stāvokli. Komisija pārskatīšanā arī saskata iespēju, nepārkāpjot subsidiaritātes principu, panākt saskaņotību visās dalībvalstīs un kopumā uzlabot tiesību aktu, no kuriem daži ir spēkā jau divdesmit gadus, izstrādi patērētāju aizsardzības jomā ES, galvenokārt nosakot, kādās jomās pastāv tiesiskā regulējuma atšķirības, un vai tas iekšējā tirgū veicina šķēršļu rašanos patērētājiem un uzņēmējiem. Tādēļ šajā atzinumā galvenā uzmanība pievērsta tam, kā ir izprastas un risinātas patērētāju acquis pamattēmas. Pagaidām ir ierosinātas tikai iespējas izmaiņām.

2.2

Patēriņa izdevumi veido 58 % no ES IKP, taču joprojām ir lielā mērā sadrumstaloti 27 valstu tirgos. Iekšējais tirgus varētu būt viens no lielākajiem pasaulē, un Komisija savu stratēģiju ir raksturojusi kā “snaudoša milža — vienotā tirgus mazumtirdzniecības sektora” (2) modināšanu. Šobrīd Komisija savu patērētāju politiku raksturo kā “augsta vispārējā aizsardzības līmeņa nodrošināšanu visiem ES patērētājiem pret visiem riskiem un apdraudējumiem viņu drošībai un ekonomiskajām interesēm neatkarīgi no tā, kur ES teritorijā viņi dzīvo, uz kurieni ceļo vai kur iepērkas, kā arī patērētāju pirktspējas palielināšanu, lai atbalstītu viņu intereses  (3) ”.

2.3

Plašs atbalsts ir mērķim visā ES nodrošināt vienotas patērētāju tiesību aizsardzības pamatsistēmas vienveidīgu piemērošanu. Šāda pamatsistēma nodrošinātu skaidras, pienācīgas tiesības un aizsardzību visiem patērētājiem, vienlaicīgi radot vienlīdzīgus nosacījumus preču un pakalpojumu piegādātājiem. Zaļajā grāmatā par patērētāju tiesībām ir nepārprotami atzīts, ka progress šī mērķa sasniegšanā ir bijis lēns, nepastāvīgs, un to ir kavējušas visdažādākās valstu prioritātes un izņēmumi. Gaidītā jaunu dalībvalstu iekļaušana vēl vairāk sarežģīja vispārējo izpratni par patērētāju aizsardzību. Patērētāju acquis pārskatīšana parāda Komisijas viedokli par procesu, kas varētu sekmēt lielāku skaidrību, saskaņotību un esošo direktīvu piemērošanu. Tomēr daudzas patērētāju organizācijas norāda, ka tā arī rada jautājumus par patērētāju politikas vispārējo virzību.

2.4

Minētajā dokumentā pārskatītās direktīvas aptver daudzas patērētāju līgumu tiesību aktos regulētas jomas, ieskaitot sliekšņa darījumus, daļlaika īpašuma tiesības, kompleksos ceļojumus, tālpārdošanu, preču pārdošanu un negodīgus līgumu nosacījumus. Tomēr pārskatīšanas procesā nav ņemtas vērā visas direktīvas, kuru priekšmets ir patērētāju aizsardzība, jo dažas no tām tiek uzskatītas par pārlieku nesen pieņemtām, lai tiktu iekļautas, vai arī Komisija tās izskata citā kontekstā. Zaļajā grāmatā ir uzsvērts, ka daļlaika īpašumtiesību direktīvai nepieciešama steidzama pārskatīšana, un pārstrādātā direktīva drīz būs pieejama. Digitālā “vide”, kurā atspoguļojas e–komercijas globālās problēmas, ir izcelta kā jauna un nozīmīga nozare, kurā nepieciešams piemērot acquis principus.

2.5

Komisija pārskatīja direktīvas, izmantojot:

2.6

Patērētāju aizsardzības jomā plaši lietota terminoloģija var izraisīt pārpratumus, tādēļ Komisijas dokumentā jau ir izskaidroti daži galvenie jēdzieni. “Minimālā saskaņošana” nozīmē, ka direktīvā izvirzīta virkne minimālo prasību, kas dalībvalstij jāizpilda. Šajā gadījumā dalībvalstij saglabājas iespēja izvirzīt prasības, kas ir stingrākas par direktīvā noteiktajām. “Maksimālā” (vai “pilnīga”) saskaņošana nozīmē, ka dalībvalstīm jāpilda direktīvas prasības un ka tās nedrīkst izvirzīt stingrākas prasības (“minimālo un maksimālo prasību saskaņošana”). Daudzas patērētāju organizācijas uzskata, ka pilnīga saskaņošana ir minimāla patērētāju aizsardzības līmeņa sinonīms un ka minimālās saskaņošanas gadījumā ir iespēja nodrošināt daudz augstāku aizsardzības līmeni.

2.7

Zaļās grāmatas publicēšana iezīmē Komisijas pārskata izpētes posma noslēgumu. Komisija lūdza līdz 2007. gada 15. maijam izteikt viedokļus par Zaļo grāmatu. Pašlaik Komisija analizē konsultāciju rezultātus, sagatavos viedokļu kopsavilkumu un lems par likumdošanas instrumenta nepieciešamību, kaut gan tas ilgs vairākus mēnešus. Kopā ar jebkādu šāda veida priekšlikumu tiks veikts ietekmes novērtējums. “Būtu labi, ja pēc šīs aptaujas varētu ES patērētājiem teikt: Lai kurā ES valstī jūs atrastos un lai ko jūs pirktu, jūsu pamattiesības nemainās”  (4).

3.1

Zaļā grāmata paredz izveidot ietvaru, kurā varētu apkopot ieinteresēto pušu viedokļus par politiskajām iespējām attiecībā uz patērētāju acquis un citiem īpašiem jautājumiem. Tajā ietvertas šādas galvenās tēmas:

3.2

Pamatojoties uz iepriekš veikto darbu, Komisija iezīmē divas pozitīvas stratēģijas patērētāju acquis pārstrādei.

3.3

Īsumā ir pieminēta trešā stratēģija, kurā nav paredzēta “nekāda rīcība tiesību aktu izstrādes jomā”, tomēr uzsvērts arī, ka tas nebūtu risinājums pastāvošajām problēmām, un dalībvalstu atšķirības varētu vēl vairāk palielināties.

3.4

Zaļajā grāmatā arī apskatīts horizontālā instrumenta iespējamais darbības apjoms. Ir ierosinātas trīs iespējas.

3.5

Nākamā Zaļajā grāmatā iekļautā tēma — saskaņošanas pakāpe — daudziem varētu šķist izšķirošs jautājums patērētāju acquis pārskatīšanas procesā. Šobrīd dalībvalstis var nodrošināt augstāku patērētāju aizsardzības līmeni salīdzinājumā ar direktīvās noteikto. Tas ir pazīstams kā “minimālā saskaņošana”. Patērētāju aizsardzības tematikai pievērstā uzmanība un prioritāte dažādās dalībvalstīs ievērojami atšķiras, kas veicina patērētāju nedrošību un attur uzņēmumus piedalīties pārrobežu tirdzniecībā. Apspriešanai ir ierosinātas divas iespējas.

—

Vispārēja pieeja, izmantojot tiesību jaunradi.

—

Horizontāla instrumenta piemērošanas apjoms.

—

Saskaņošanas pakāpe.

4.1

Ar savu darbu un atzinumiem EESK jau gadiem ilgi atbalsta galveno mērķi ES patērētāju politikas jomā, proti, panākt vienotu un saskaņotu aizsardzību, kas pieejama visiem. Komiteja atbalsta arī otru mērķi, proti, panākt, lai patērētāji ir labi informēti un lai viņi var izdarīt uz informāciju balstītu izvēli tirgū bez šķēršļiem. Zaļās grāmatas struktūra atklāj, ka centieni pilnībā sasniegt šos divus mērķus ir saistīti ar grūtībām.

4.2

Jau tagad ir skaidrs, ka patērētāju acquis saglabāšanu tā pašreizējā formā nebūtu jāuzskata par ilgtermiņa iespēju. Vienotā tirgus darbību zināmā mērā traucē tādi apstākļi kā dažādie tiesību akti dalībvalstīs, pretrunīgi jēdzieni, atšķirības spēkā esošo patērētāju aizsardzības tiesību aktu piemērošanā un izpildē, neskaidrības attiecībā uz patērētāju sūdzību izskatīšanas procedūrām (vai pat šādu procedūru trūkums) un atlīdzības mehānismiem.

4.3

Tāpat arī šķiet, ka Komisija pārskatīšanas procesā saskata iespēju pievērstiem dažiem patērētāju politikas aspektiem, kas līdz šim tika uzskatīti par būtiski svarīgiem, un izpētīt, vai tie atbilst dinamiska vienotā tirgus, īpaši tāda, kas ir konkurētspējīgs globalizācijas apstākļos, prasībām. Šajā ziņā saskatāmas līdzības ar citiem pārskatīšanas pasākumiem, kas tika aizsākti, īstenojot Lisabonas stratēģiju. Augstu, vienotu patērētāju aizsardzības līmeni daudzi uzskata par Eiropas sociālā modeļa neatņemamu sastāvdaļu, tādēļ prioritāšu maiņa ar mērķi “mainīt ES patērētāju politiku, lai tādējādi vairāk veicinātu divu galveno ES mērķu sasniegšanu — sasniegtu lielāku ekonomisko izaugsmi un nodarbinātību, kā arī Eiropu atkal tuvinātu iedzīvotājiem”, varētu tikt uzskatīta par minētās koncepcijas apšaubīšanu (6).

4.4

Lai arī uzdevums būs sarežģīts, EESK atzinīgi vērtē patērētāju acquis pārskatīšanu un izsaka atbalstu Komisijas noteiktajiem mērķiem, proti, samazināt šķēršļus iekšējā tirgū, vienlaicīgi arī saglabājot augstu patērētāju aizsardzības līmeni. Komiteja tomēr uzskata, ka šie pasākumi nedrīkstētu aprobežoties ar pašreiz izskatāmajām 8 direktīvām, bet tiem nākotnē jāaptver vismaz tās 22 direktīvas, kas iekļautas Komisijas 2003. gada maijā sagatavotajā sarakstā.

4.5

EESK vēlas aktīvi piedalīties šajās debatēs ar mērķi stiprināt iekšējo tirgu visu tajā iesaistīto pušu — patērētāju, profesionāļu, uzņēmumu un iedzīvotāju — interesēs.

5.1

Zaļajā grāmatā apskatīti sarežģīti politiski, ar pamatprincipiem un ar tiesību aktiem saistīti jautājumi. Patērētāju aizsardzības jomā dalībvalstīs ir izstrādāts tiesību aktu kopums, un galvenās tā nostādnes dažādās dalībvalstīs gan bieži vien ir līdzīgas, tomēr atšķirības pastāv detaļās un tiesību piemērošanā. Augsto sarežģītības pakāpi apliecina sistemātiskais un plašais apspriešanās process, kas izklāstīts dokumenta pielikumā. Šī detalizētā apspriešanās procesa ietvaros tiek lūgtas atbildes no vairākiem simtiem organizācijās apvienotu ieinteresēto personu, kuras vēlas publiski paust savu viedokli. Tomēr šajā atzinumā EESK aprobežojas ar piezīmēm tikai par pašiem svarīgākajiem politikas jautājumiem, uzskatot, ka tai būtu jāizsaka viedoklis par katru pārskatāmo direktīvu atsevišķi, kā tas tika darīts atzinumā attiecībā uz direktīvu par distances līgumiem (atzinums INT/334 par Komisijas paziņojumu COM (2006)514 galīgā redakcija, 21.09.2006).

5.2

Par galveno prioritāti būtu jānosaka mērķis novērst trūkumus spēkā esošajās direktīvās un tās savstarpēji saskaņot.

5.3

Šķiet, ka tuvākajā nākotnē lielākā daļa patērētāju tiesības regulējošu tiesību aktu pamatosies uz “minimālās saskaņošanas” principu, kā arī dalībvalstu pozitīvu pieeju, kuras mērķis ir būtiski paaugstināt patērētāju aizsardzības standartus. Vairāku (un dažādu) sociālo un ekonomisko iemeslu dēļ dalībvalstis vēlēsies vai nu saglabāt tajās jau šobrīd pastāvošo patērētāju aizsardzības līmeni, vai arī pakāpeniski, pašu noteiktā ritmā virzīties uz atšķirīgu aizsardzības līmeni. Šāda nostāja atbilst subsidiaritātes principam un ir daudz vieglāk tam pieskaņojama. Tomēr līdz ar šādu nostāju tiek arī atzīts viedoklis, ka dažādām patērētāju grupām visā ES šobrīd ir noteikts sliktāks aizsardzības līmenis vai tām ir mazāk iespēju saņemt atlīdzību un ka vajadzīga rīcība gan ES, gan dalībvalstu līmenī.

5.3.1

Tas nebūt nenozīmē, ka veicot konkrētu gadījumu analīzi īpašās jomās, kur vissvarīgākās ir iekšējā tirgus īstenošanas intereses, nebūtu apsverama maksimālas saskaņošanas iespēja, ņemot vērā nosacījumu, ka tiek nodrošināts augtāks patērētāju aizsardzības līmenis, iespējams, ar tiesiskā regulējums palīdzību.

5.4

Noteiktajā mērķī — nodrošināt patērētājiem lielākas iespējas attiecībā uz informētību par patērētāju tiesībām, viņu spēju spert tiesiskus soļus pret komersantiem un saņemt atlīdzību — nevajadzētu saskatīt alternatīvu skaidrai un proaktīvi nodrošinātai aizsardzībai, izmantojot ES un valstu tiesību aktu apvienojumu. Informācija nebūt nav tas pats, kas aizsardzība. Tirgus darījumu attiecībās lielāka ietekme tik tiešām parasti ir komersantam, un lielākā daļa tiesību aktu patērētāju aizsardzības jomā ir izstrādāti, lai nodrošinātu pircēja tiesības.