EUR-Lex Access to European Union law

Back to EUR-Lex homepage

This document is an excerpt from the EUR-Lex website

Document 52006AR0272

Reģionu komitejas atzinums Atšķirību izlīdzināšana platjoslas pakalpojumu jomā un i2010. e-pārvaldības rīcības plāns

OV C 146, 30.6.2007, p. 63–68 (BG, ES, CS, DA, DE, ET, EL, EN, FR, IT, LV, LT, HU, NL, PL, PT, RO, SK, SL, FI, SV)
OV C 146, 30.6.2007, p. 9–9 (MT)

30.6.2007   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 146/63


Reģionu komitejas atzinums “Atšķirību izlīdzināšana platjoslas pakalpojumu jomā” un “i2010. e-pārvaldības rīcības plāns”

(2007/C 146/09)

REĢIONU KOMITEJA

uzskata, ka platjoslas piekļuves pieejamība par pieņemamu maksu visā ES teritorijā ir būtisks priekšnoteikums, lai nodrošinātu kvalitatīvus sabiedriskos pakalpojumus, veicinātu reģionu konkurētspēju un ražīgumu un vienmērīgāku informācijas un zināšanu sabiedrības attīstību arī rajonos, kas tradicionāli ir no tās izslēgti. Tā uzskata, ka platjoslas pārklājums jānodrošina tādā pašā mērā kā vispārējie pakalpojumi, piemēram, dzeramā ūdens un elektroenerģijas piegāde;

uzskata, ka Komisijas atsauces uz lauku attīstību, struktūrfondu izmantošana un tās vērtējums par valsts finansētu platjoslas piekļuves projektu atbilstību ES tiesību normām ir ļoti svarīgi;

cer, ka jaunajos regulējošajos noteikumos par elektroniskajām komunikācijām tiks attīstīta tāda radiofrekvenču spektra izmantošanas politika, kas atbalsta bezvadu platjoslas tehnoloģiju ieviešanu;

atbalsta Komisijas aicinājumu dalībvalstīm nostiprināt valsts platjoslas savienojumu stratēģijas, palielinot vietējo un reģionālo pašvaldību iesaistīšanos;

uzskata, ka iekļaujoša e-pārvaldība attiecas gan uz cīņu pret iespējamām jaunām atstumtības formām, kuras rada pakalpojumu sniegšana tīklā (infrastruktūru un kultūras digitālā plaisa), gan uz sociālās iekļautības politikas izstrādi, izmantojot IKT;

norāda, ka e-pārvaldības izmantošanai jābūt vērstai gan uz valsts pārvaldes iestāžu sniegto pakalpojumu reorganizāciju un modernizāciju, gan efektivitātes, ražīguma, saimnieciskuma, objektivitātes, pārredzamības, vienkāršošanas un līdzdalības mērķu īstenošanu. Tā uzskata, ka valsts iestādēm noteikti jādalās informācijā par paraugpraksi;

iesaka atvieglot sadarbību, zināšanu apmaiņu un atkārtoti izmantojamu risinājumu kopīgu izmantošanu un atbalstīt iniciatīvas, kas vērstas uz lielāku pārredzamību un sabiedrības līdzdalību lēmumu pieņemšanā, īpaši parlamentu lēmumu pieņemšanas procesos.

REĢIONU KOMITEJA,

ņemot vērā Komisijas paziņojumu Padomei, Eiropas Parlamentam, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai “Atšķirību izlīdzināšana platjoslas pakalpojumu jomā” (COM (2006) 129 galīgā redakcija);

ņemot vērā Komisijas paziņojumu Padomei, Eiropas Parlamentam, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai “i2010. e-pārvaldības rīcības plāns: paātrināt e-pārvaldību Eiropā par labu visiem” (COM(2006) 173 galīgā redakcija);

ņemot vērā Eiropas Komisijas 2006. gada 20. marta un 2006. gada 25. aprīļa lēmumus saskaņā ar Eiropas Kopienas dibināšanas līguma 265. panta 1. punktu pieprasīt RK atzinumu par abiem minētajiem tematiem;

ņemot vērā Biroja 2006. gada 25. aprīļa lēmumu uzdot Kultūras, izglītības un pētniecības komisijai atzinuma izstrādi par abiem minētajiem tematiem;

ņemot vērā savu atzinumu par Komisijas paziņojumu Padomei, Eiropas Parlamentam, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai par tematu “i2010 — Eiropas informācijas sabiedrība izaugsmei un nodarbinātībai” (COM(2005) 229 galīgā redakcija), (CdR 252/2005 fin) (1);

ņemot vērā savu atzinumu par Komisijas paziņojumu Padomei, Eiropas Parlamentam, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai par tematu “Eiropas pieslēgšana ātras darbības internetam: valstu platjoslas tehnoloģiju stratēģijas”; (COM(2004) 369 galīgā redakcija), (CdR 257/2004 fin) (2);

ņemot vērā savu atzinumu par Komisijas paziņojumu Padomei, Eiropas Parlamentam, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai par tematu “Darbības plāns eEiropa 2005: aktualizētais variants”; (COM(2004) 380 galīgā redakcija), (CdR 193/2004 fin) (3);

ņemot vērā Kultūras, izglītības un pētniecības komisijas 2006. gada 30. novembrī pieņemto atzinuma projektu (CdR 272/2006 rev. 2), (ziņotājs: Luciano Caveri kgs , Aostas ielejas autonomā apgabala priekšsēdētājs (IT/ ALDE));

68. plenārajā sesijā, kas notika 2007. gada 13. un 14. februārī (13. februāra sēdē), pieņēma šādu atzinumu.

1.   Platjoslas savienojums

Atšķirības platjoslas pakalpojumu jomā

Reģionu komiteja

1.1

uzskata, ka internets ir viens no mūsdienu vissvarīgākajiem jauninājumiem, kura ekonomiskās attīstības potenciāls vēl var nodrošināt būtiskus ieguvumus sakarā ar jaunu pakalpojumu, darba vietu un investīciju iespēju rašanos, ražīguma celšanu, izmaksu pazemināšanu un dzīves kvalitātes uzlabošanu;

1.2

uzskata, ka informācijas tehnoloģiju izvēršanai ir izšķiroša nozīme Lisabonas un Gēteborgas stratēģiju īstenošanā gan saistībā ar uzlabošanu, ko tās rada esošo uzņēmumu darbībā, gan jaunu un novatorisku uzņēmumu izaugsmē, gan saistībā ar izšķirošo ieguldījumu, ko tās var sniegt strādājošo un iedzīvotāju apmācībā vispārīgi;

1.3

apstiprina, ka ir ļoti svarīgi pastiprināti ieviest pieejamās informācijas tehnoloģijas visos valsts pārvaldes līmeņos, bet jo sevišķi tajās jomās, kurās pārvaldes iestādes ir apņēmušās sniegt pakalpojumus tieši iedzīvotājiem;

1.4

tomēr uzsver, ka tiešsaistes pakalpojumi, kā, piemēram, e-pārvalde (e-Government), e-veselība (e-Health), e-apmācība (e-Learning) un e-publiskais iepirkums (e-Procurement) var kļūt integrējoši un interaktīvāki vienīgi tad, kad, pateicoties platjoslas savienojumiem, tie kļūs plaši pieejami Eiropas Savienības iedzīvotājiem un uzņēmumiem;

1.5

tāpēc uzskata, ka platjoslas piekļuves pieejamība par pieņemamu maksu visā ES teritorijā ir būtisks priekšnoteikums, lai nodrošinātu kvalitatīvus publiskos pakalpojumus, veicinātu reģionu konkurētspēju un ražīgumu, vienmērīgāku informācijas un zināšanu sabiedrības attīstību arī rajonos, kas tradicionāli ir no tās izslēgti;

1.6

atzinīgi vērtē faktu, ka Paziņojumā daudzviet norādītas nepārprotamas atsauces uz lauku attīstību, tajā skaitā ad hoc finansējuma piešķiršanu, kas liecina, ka Komisija pienācīgi ņem vērā potenciālu, kāds plašai piekļuvei platjoslas pakalpojumiem var būt lauku reģionu konkurētspējas palielināšanā un teritorijas līdzsvarotā attīstībā, kā arī vispārīgi reģionos ar pastāvīgiem nelabvēlīgiem ģeogrāfiskiem vai dabas apstākļiem, kā arī augsto pievienoto vērtību, ko tā var sniegt šajos reģionos tradicionāli pastāvošajām ražošanas nozarēm;

1.7

tādēļ uzskata, ka ir svarīgas atsauces uz tām politikas jomām, kas ir Reģionālās politikas ģenerāldirektorāta, sevišķi attiecībā uz struktūrfondu izmantošanu, un Konkurences ģenerāldirektorāta kompetencē. Īpaši jāmin Konkurences ģenerāldirektorāta vērtējums attiecībā uz projektu par piekļuvi platjoslas pakalpojumiem lauku reģionos, kurus finansē no valsts līdzekļiem, atbilstību Kopienas tiesību normām;

1.8

pauž bažas par to, ka platjoslas savienojumu ieviešanai var traucēt tirgus nepilnībām raksturīgas parādības, kad investīcijas infrastruktūrās attālos, lauku, mazapdzīvotos rajonos privātie uzņēmēji uzskata par nerentablām vai kur reljefs tās padara īpaši sarežģītas un dārgas. Šāda veida atvērtības un elastīguma izrādīšana ir svarīga un laba zīme, ņemot vērā nozīmi, kāda platjoslas savienojumiem ir minēto reģionu sociāli ekonomiskajā attīstībā;

1.9

atgādina, ka šī apsvēruma atbalstam Reģionu komiteja pēc virknes pasākumu, kādus vietējās un reģionālās pašvaldības ir uzsākušas visā Eiropā, vairākkārtīgas analīzes un apspriešanas ir skaidri norādījusi, ka nav iespējams atrast vienu, visām situācijām pieņemamu risinājumu. Jo īpaši tas, kas piemērots lielajiem pilsētu centriem, var nebūt piemērots, piemēram, neizdevīgā situācijā esošiem reģioniem ar sarežģītu un daudzveidīgu reljefu vai reti apdzīvotiem rajoniem, kur jebkāda veida pakalpojuma sniegšana prasa ievērojamas pūles;

1.10

ņem vērā ievērojamo platjoslas savienojumu izvēršanas pieaugumu, kas noticis pēdējos gados. Tomēr, salīdzinot ar Eiropas līmeņa mērķi līdz 2010. gadam nodrošināt platjoslas savienojumus vismaz 90 % Eiropas Savienības iedzīvotāju, infrastruktūru jomā pastāv dziļa atšķirība starp pilsētu centriem un nomaļajiem rajoniem, kā arī starp vecajām un jaunajām ES dalībvalstīm;

1.11

tomēr uzsver, ka mērķis nodrošināt platjoslas savienojumus 90 % iedzīvotāju nav pietiekams, ja tas nav saistīts ar citiem faktoriem (ģeogrāfiskais sadalījums, iedzīvotāju blīvums utt.). Nelielās kopienās, piemēram, kalnu reģionos, kur bieži vien ir grūtības ieviest vispārējus pakalpojumus (mobilās un fiksētās tālruņa līnijas, virszemes apraide), atlikušie 10 % varētu nozīmēt veselu reti apdzīvotu teritoriju atstumtību;

1.12

turklāt atgādina, ka tad, kad runa ir par atšķirību platjoslas pakalpojumu jomā, īpaša uzmanība jāpievērš atšķirībai starp platjoslas savienojumu ieviešanu un to efektīvu izmantošanu. Lai izlīdzinātu minēto atšķirību, jāveic ar tehnoloģiju nesaistīti papildu pasākumi vietējā līmenī, lai veicinātu platjoslas izmantošanu vecāka gada gājuma cilvēku un nelabvēlīgākā situācijā esošu vai tradicionāli uz jaunumiem mazāk atsaucīgu sociālo grupu, kā, piemēram, lauku iedzīvotāju vidū (apmācības, publiski pieejamas piekļuves vietas u.t.t.);

1.13

visbeidzot uzsver, ka platjoslas transporta infrastruktūras veidošanas un pakalpojumu, kas to izmanto, attīstīšanas ietvaros būs svarīgi pievērst sevišķu uzmanību visu ar drošību saistīto prasību apmierināšanai visos līmeņos, lai nodrošinātu atbilstošus lietotāju privātās dzīves aizsardzības un neaizskaramības standartus.

Stāvoklis jaunajās dalībvalstīs

Reģionu komiteja

1.14

atgādina, ka attiecībā uz platjoslas tiešsaistes (on-line) pakalpojumu izplatības, pārklājuma un patiesā pielietojuma novērtējumu jaunajās dalībvalstīs reģionālā līmenī vēl nav datu, kurus varētu salīdzināt ar 15 dalībvalstu ES datiem;

1.15

šajā sakarā aicina Komisiju nekavējoties veikt aptauju par infrastruktūru stāvokli jaunajās dalībvalstu reģionos un veco dalībvalstu mazāk urbanizētajos reģionos, lai noteiktu nepieciešamos pasākumus esošo infrastruktūru modernizācijai atbilstoši prasībām, kas jāizpilda, lai sasniegtu Lisabonas stratēģijas mērķus.

Tehnoloģiskie risinājumi

Reģionu komiteja

1.16

atzinīgi vērtē Komisijas iniciatīvu, kas vērsta uz elektroniskos sakarus reglamentējošo noteikumu pārskatīšanu;

1.17

cer, ka jaunajos reglamentējošajos noteikumos, ievērojot subsidiaritātes principu, būs nodrošināta nediskriminējoša operatoru un tagadējo un nākotnes tehnoloģiju savstarpēja konkurence, attīstot tādu radiofrekvenču spektra izmantošanas politiku, kuras pamatā ir “tehnoloģiskās neitralitātes” princips. Tas saistīts ar neseno bezvadu (wireless) tehnoloģiju ieviešanu, kas ir sevišķi piemērotas, lai risinātu pārklājuma problēmas lauku rajonos vai reģionos ar īpaši sarežģītu reljefu, jo platjoslas piekļuves ieviešanai jānodrošina pietiekami plaša radiofrekvenču spektra daļa;

1.18

attiecībā uz radiofrekvenču spektru pilnībā piekrīt Eiropas Komisijas nostājai, kas izteikta tās 2005. gada septembra un novembra un 2006. gada marta un jūnija paziņojumos attiecībā uz tehnoloģisko neitralitāti, pārredzamību, radiofrekvenču spektra efektīvu izmantošanu un konkurencei labvēlīgas un novatoriskas vides, kas ļauj attīstīties jaunajām tehnoloģijām, veicināšanu;

1.19

piekrīt Eiropas Komisijas viedoklim, saskaņā ar kuru frekvences vairs nevajadzētu izmantot tā, lai katrai joslai atbilstu īpaša tehnoloģija, kuras uzdevums ir novadīt frekvencei iedalīto pakalpojumu (piemēram, 900 MHz, ko izmanto eTacs pakalpojuma mobilajos telefonos);

1.20

tādēļ lūdz Eiropas Komisijai palīdzēt izstrādāt stratēģiju, kas ļautu izmantot tehnoloģiju elastīgu pielietojumu radiofrekvenču spektra gammas ietvaros;

1.21

uzsver, ka ir svarīgi, lai jaunā tiesiskā pamata, kas balstīts uz tehnoloģisko neitralitāti, pielietojuma un ievērošanas rezultāts būtu frekvenču pieejamība bezvadu sakaru un platjoslas savienojumu ieviešanai ar mērķi mazināt nopietnās atšķirības, kādas pastāv reģionos ar pastāvīgiem nelabvēlīgiem ģeogrāfiskiem un dabas apstākļiem;

1.22

norāda, ka tehnoloģijas platjoslas savienojumu ieviešanai, kā, piemēram, WiMAX, varētu palīdzēt rast efektīvus risinājumus arī šajos nelabvēlīgā ģeogrāfiskā situācija esošajos reģionos. Šajā sakarā ir interesanti kā piemēru minēt faktu, ka ASV tirgū darbojošies šīs jomas operatori pašlaik veic prāvas investīcijas bezvadu tehnoloģijā.

Publiskas iejaukšanās nepieciešamība

Reģionu komiteja

1.23

uzskata, ka platjoslas pārklājums jānodrošina tādā pašā mērā kā vispārējie pakalpojumi, piemēram, dzeramā ūdens un elektroenerģijas piegāde;

1.24

atzīmē, ka atšķirību samazināšanai platjoslas pakalpojumu jomā reģionos ar īpaši sarežģītu reljefu un pastāvīgiem nelabvēlīgiem ģeogrāfiskiem un dabas apstākļiem vajadzīgas daudz lielākas investīcijas nekā līdzenumos, tādējādi rentablas investīcijas nav ilgtspējīgas;

1.25

uzsver, ka sabiedriskā apspriešana, kuru rīkoja Forums digitālās plaisas novēršanai (Digital Divide Forum), ir apstiprinājusi publiskas iejaukšanās nozīmi gan no valsts un pašvaldības iestāžu, gan rūpniecības un asociāciju pārstāvju puses.

Eiropas fondu izmantošana

Reģionu komiteja

1.26

piekrīt Komisijai, ka ir svarīgi rosināt vietējās un reģionālās pašvaldības pēc iespējas veiksmīgāk izmantot struktūrfondu un Lauku attīstības fonda piedāvātās iespējas gan platjoslas pakalpojumu sniegšanā, gan to izmantošanā. Reģionu komiteja ir vairākkārt norādījusi uz šādas pieejas nepieciešamību un pozitīvo ietekmi;

1.27

cer, ka Komisija pārbaudīs savas pamatnostādnes attiecībā uz situācijām, kad ar struktūrfondu atbalstu tiek veidoti bezvadu platjoslas pieslēguma tīkli tādos reģionos, kuros piedāvājums jau daļēji pastāv. Praksē tieši saistībā ar jaunajām bezvadu tehnoloģijām no ģeogrāfiskā aspekta izrādās neiespējami ierobežot tehnoloģiju ekspluatāciju tā, lai tās būtu pieejamas tikai reti apdzīvotos reģionos nevis arī tādās apdzīvotās vietās, kurās pakalpojumi jau ir pieejami;

1.28

vēlas vērst uzmanību uz faktu, ka ne visi lauku reģioni un reģioni ar pastāvīgiem nelabvēlīgiem ģeogrāfiskiem un dabas apstākļiem, kur pasākumi atšķirību izlīdzināšanai platjoslas pakalpojumu jomā ir steidzamāki un problēmas, kas saistītas ar to īstenošanu, ir daudz sarežģītākas, ir mazāk attīstīti reģioni atbilstoši kritērijiem, ko izmanto, lai noteiktu tiesības iegūt struktūrfondu finansējumu;

1.29

līdz ar to uzskata, ka ir svarīgi rast jaunus un elastīgus risinājumus efektīvai rīcībai minētajos reģionos, gan izmantojot infrastruktūras ekonomiskā atbalsta politikas, kas būtu izstrādātas vietējā un reģionālā līmenī, bet tiktu koordinētas valsts un Eiropas līmenī, gan ar pamatnostādnēm, ar kuru palīdzību novērst minētajos ģeogrāfiskajos reģionos pastāvošās tirgus nepilnības, ievērojot Kopienas brīvās konkurences principus;

1.30

uzsver, ka attiecībā uz platjoslas savienojumu ieviešanu reģionos ar pastāvīgiem nelabvēlīgiem ģeogrāfiskiem un dabas apstākļiem, kuros, kā jau tika minēts, uzņēmēji neinvestē peļņas trūkuma dēļ, ir grūti īstenot publiskā un privātā sektora partnerību vai projektu finansēšanas (project financing) mūsdienīgas formas, ja vien netiek ieguldīti ievērojami publiskie līdzekļi, tādēļ ir jāatrod jauni stimulēšanas veidi;

1.31

turklāt uzskata, ka nav lietderīgi noteikt nodokļu atvieglojumus abonentiem, jo platjoslas savienojumu ieviešanas problēma attiecas galvenokārt uz piedāvājumu, nevis pieprasījumu. Komiteja uzskata, ka ir lietderīgāk izpētīt iespēju paredzēt veicinošus pasākumus vai nodokļu atvieglojumus sakarā ar pašu uzņēmumu infrastruktūras projektiem reģionos ar pastāvīgiem nelabvēlīgiem ģeogrāfiskiem un dabas apstākļiem, kas samazina investīciju ienesīguma līkni;

1.32

tā kā RK vienmēr ir atbalstījusi paraugprakses apmaiņu, tā atzinīgi vērtē Komisijas iniciatīvu turpināt šādas apmaiņas veicināšanu un to atvieglot ar Eiropas līmeņa tīmekļa vietnes starpniecību, kas kalpotu kā informācijas apkopošanas vieta galvenokārt piegādātājiem un vietējām un reģionālajām pašvaldībām;

1.33

tādēļ uzskata, ka ir ļoti svarīgi, lai Komisija aktīvi censtos radīt nozīmīgas sinerģijas starp savām nozaru programmām un finanšu pasākumiem, kas paredzēti struktūrfondu un Lauku attīstības fonda ietvaros.

Valstu un reģionālās stratēģijas platjoslas savienojumu attīstībai

Reģionu komiteja

1.34

atbalsta Komisijas aicinājumu dalībvalstīm nostiprināt to platjoslas savienojumu attīstības stratēģijas, palielinot vietējo un reģionālo pašvaldību iesaistīšanos un izvirzot izmērāmus mērķus platjoslas pakalpojumu paplašināšanā, sevišķi attiecībā uz publiskajiem pakalpojumiem.

2.   i2010 — e-pārvaldības rīcības plāns

Platjoslas savienojumu un e- pārvaldības saistība

Reģionu komiteja

2.1

piekrīt Komisijas apgalvojumam, saskaņā ar kuru platjoslas savienojumi ir viens no galvenajiem faktoriem, kas ļauj paplašināt informācijas sabiedrību, īpaši, lai nodrošinātu piekļuves vienlīdzību visiem iedzīvotājiem, uzlabotu uzņēmumu konkurētspēju un valsts pārvaldes efektivitāti;

2.2

uzskata, ka digitālās plaisas esamība infrastruktūru līmenī jeb plaisa starp iedzīvotājiem, kas dzīvo reģionos, kur modernas infrastruktūras un pakalpojumi ir pieejami, un iedzīvotājiem, kas dzīvo reģionos ar pastāvīgiem nelabvēlīgiem ģeogrāfiskiem un dabas apstākļiem, kur šāda veida infrastruktūras un pakalpojumi nav pieejami, ievērojami ierobežo visu iedzīvotāju līdzdalību informācijas sabiedrībā (e-iekļautība) un iespēju paredzēt, īpaši publiskajā sektorā, novatoriskus saskarsmes veidus ar klientiem — iedzīvotājiem un uzņēmumiem —, radot būtisku un konkrētu demokrātijas trūkumu;

2.3

tāpat uzskata, ka saglabājas nozīmīga “kultūras digitālā plaisa”, proti, plaisa to zināšanu jomā, kas ļautu kļūt par IKT sniegto pakalpojumu lietotāju, bet kas veido šķirtni starp jaunajām un vecajām dalībvalstīm, atsevišķām dalībvalstīm, urbanizētākiem reģioniem un lauku reģioniem, kā arī starp dažādām paaudzēm un sociālajām grupām, kuras veido Eiropas sabiedrību, un tāpēc ir svarīgi rast piemērotus instrumentus, lai nodrošinātu pamatzināšanas pēc iespējas lielākam skaitam iedzīvotāju, kas viņiem ļautu gūt labumu no šajā jomā ieviestajiem jauninājumiem.

Neļaut nevienam atpalikt — palielināt iekļaušanu ar e -pārvaldības starpniecību

Reģionu komiteja

2.4

uzskata, ka iekļaujoša e-pārvaldība attiecas gan uz cīņu pret iespējamām jaunām atstumtības formām, kuras rada pakalpojumu sniegšana tīklā (infrastruktūru un kultūras digitālā plaisa), gan uz to politikas jomu stiprināšanu, kas vērstas uz sociālo iekļaušanu, pateicoties informācijas un komunikāciju tehnoloģiju (IKT) izmantošanai;

2.5

atzīmē, ka nolūkā izvairīties no atstumtības attiecībā uz pieeju valsts pakalpojumiem, valsts pārvaldes iestādēm vajadzētu izmantot daudzkanālu pieeju, ļaujot lietotājam mijiedarboties, izmantojot piemērotāko līdzekli (kontaktbiroju, tīmekļa vietni, digitālo TV, mobilo telefonu u.t.t.);

2.6

uzskata, ka ir lietderīgi paredzēt īpašus apmācības un atbalsta pasākumus, lai nodrošinātu vienlīdzīgas iespējas, veicinot sociāli mazaizsargāto iedzīvotāju elektronisko pieeju pakalpojumiem;

2.7

atzīst, ka pārvaldes iestāžu portāliem ir jāatbilst standartiem par tīmekļa vietnes izmantošanu (web usability), kuri noteikti W3C. Šādu atbilstību varētu novērtēt īpašas, starptautiski atzītas sertifikācijas iestādes;

2.8

uzskata, ka ir svarīgi, lai katra projekta darbība, kuras mērķis ir iekļaušana, būtu ietverta kopīgā pamatprogrammā, lai novērstu risku veikt fragmentārus pasākumus, kuros trūkst sinerģijas.

Efektīvas un produktīvas pārvaldības veidošana — novērtēšana un salīdzinošā novērtēšana

Reģionu komiteja

2.9

norāda, ka IKT izmantošanai jābūt vērstai gan uz valsts pārvaldes iestāžu sniegto pakalpojumu reorganizāciju un modernizāciju, gan efektivitātes, ražīguma, saimnieciskuma, objektivitātes, pārredzamības, vienkāršošanas un līdzdalības mērķu īstenošanu;

2.10

konstatē, ka pārvietošanās laika ietaupījums rindu un nepieciešamo formalitāšu samazināšanās dēļ, vienkāršāka veidlapu aizpilde, vienots kontaktbirojs un kļūdas iespēju samazināšanās, pateicoties tiešai iekļauto datu kontrolei, ir priekšrocības, kuras var virzīt pakalpojumu sniegšanu uz modernākām formām salīdzinājumā ar tradicionālajiem pakalpojumu sniegšanas veidiem;

2.11

uzskata, ka ir lietderīgi attīstīt izmaksu, izdevīguma, ietekmes u.tml. novērtēšanas sistēmu, izmantojot Eiropas līmenī pieņemtus rādītājus un metodes;

2.12

ir pārliecināta, ka publiskā sektora ieguldījumiem, kuru mērķis ir integrācija un sistēmu sadarbība, informācijas apmaiņa un tiešsaistes pakalpojumu sniegšana, vajadzētu izpausties šādās galvenajās ekonomiskajās, tātad, finansiāli izmērāmās un salīdzināmās priekšrocībās: laika ietaupījums iedzīvotājiem un uzņēmumiem un lielāka publiskās pārvaldes iestāžu efektivitāte un ražīgums papildus kvalitatīvām priekšrocībām, kā, piemēram, augsts lietotāju apmierinātības līmenis ar pārvaldes iestāžu pakalpojumiem un lielāka pārvaldes iestāžu pārredzamība un atbildība;

2.13

uzskata, ka nolūkā izveidot kopīgu novērtēšanas mērījumu sistēmu būtu lietderīgi salīdzināt dažādās valstu un reģionālās sistēmas, lai pārņemtu vislabākos modeļus;

2.14

tāpēc uzskata, ka labāko risinājumu (paraugprakses piemēru) pārvaldes jomā apmaiņa var būt izcili nozīmīga gan no organizatoriskā viedokļa, gan no tehnoloģiskā aspekta, lai optimāli izmantotu pieejamos resursus, kā arī radītu pievienoto vērtību, pakāpeniski un sistemātiski veidojot profesionāļu grupas e-pārvaldības jomā. Turklāt tās pieredzes analīze, kas nav devusi vēlamos rezultātus (worst practices), var būt lietderīga, lai izvērtētu riska faktorus un problēmas;

2.15

iesaka publiskās pārvaldes iestādēm, kurām ir publiska iepirkuma ceļā iegūtas lietojumprogrammas, kopā ar atbilstošiem dokumentiem tās nodot bezmaksas lietošanā to oriģinālajā formātā citām pārvaldes iestādēm, kurām tās ir nepieciešamas un kuras vēlas tās piemērot savām vajadzībām.

Galvenie pakalpojumi ar būtisku ietekmi uz iedzīvotājiem un uzņēmumiem

Reģionu komiteja

2.16

uzskata, ka nolūkā reāli īstenot e-pārvaldību Eiropas līmenī ir jānosaka pakalpojumi ar augstu pievienoto vērtību, kuriem varētu būt nozīmīga ietekme uz iedzīvotājiem, uzņēmumiem un uz pašām publiskās pārvaldes iestādēm un kas varētu plaši veicināt tālāk 2.20. punktā minēto faktoru izplatīšanu;

2.17

attiecībā uz galveno, jau noteikto pakalpojumu — e-publisko iepirkumu (e-procurement) — uzskata par vēlamu:

visās dalībvalstīs pielāgot iepirkuma noteikumus Eiropas normatīvajiem aktiem šajā jomā,

noteikt organizatoriskos noteikumus, lai veicinātu e-publisko iepirkumu dalībvalstīs,

uzlabot dažādu platformu minimālos tehnoloģisko standartus, sadarbspēju un drošību.

Galvenie e -pārvaldības panākumu faktori

Reģionu komiteja

2.18

uzskata, ka novatoriski procesi publiskās pārvaldes iestādēs un e-pārvaldības attīstība ir atkarīga no tādiem faktoriem kā publiskās pārvaldes iestāžu organizācija, Eiropas līmeņa tiesību aktu konverģence, novatorisma kultūras izplatība publiskās pārvaldes iestādēs to darbinieku vidū un uz IKT balstīto funkciju pārvaldība;

2.19

ņemot vērā minētos faktorus, iesaka izvērst šādas iniciatīvas:

valsts pārvaldes iestāžu administratīvo funkciju (back-office) analīze un pārskatīšana, lai atbalstītu rīcības plānā par stratēģiskiem atzītu tiešsaistes pakalpojumu sniegšanu iedzīvotājiem un uzņēmumiem, kā arī lai pārskatītu dažus formālus sadarbības veidus, ieviešot plašāku digitālo dokumentu un elektroniskā pasta izmantošanu;

pasākumi normatīvo aktu līmenī, kas vērsti uz kopīgu stratēģiju, noteikumu, standartu un formātu noteikšanu IKT jomā ar mērķi veicināt sadarbspēju un lietišķo sadarbību;

plašas un nepārtrauktas apmācības pasākumi visam personālam, īpaši specializētiem tehniskajiem darbiniekiem (piem., tīkli, sistēmas, drošība, privātās dzīves aizsardzība), darbiniekiem, kas tieši iesaistīti IKT plaša pielietojuma procesos (piem., tīmekļa tehnoloģijas, drošība, privātās dzīves aizsardzība), darbiniekiem, kuri vispārīgā vai netiešā veidā iesaistīti jauninājumu un modernizācijas procesos (piem., izglītošana datorzinātnēs, privātās dzīves aizsardzība);

veicināt atklātās pirmkoda programmatūras (open source) tipa platformu izmantošanu, lai ar nelieliem ieguldījumiem sekmētu e-pārvaldības un tiešsaistes pakalpojumu attīstību arī mazās pārvaldes struktūrvienībās;

izveidot kopīgas autentificēšanas sistēmas, kas ļautu identificēt lietotājus, kuri vēlas piekļūt tiešsaistes pakalpojumiem;

kopīgi izmantot publiskās informācijas materiālu ar mērķi novērst dublēšanu un lieku informāciju un nodrošināt lielāku datu, tajā skaitā personas datu pareizību;

izveidot vietējos pakalpojumu centrus, kuri uzsāktu un atbalstītu e-pārvaldības procesus, nodrošinot valsts pārvaldes iestādēm (īpaši mazām un vidējām), kas tajos piedalās, IKT pakalpojumu sniegšanu un pārvaldi, nepārtrauktu pakalpojumu snieguma un līmeņa uzlabošanu un profesionālo un tehnoloģisko resursu pieejamību.

Stiprināt iedzīvotāju līdzdalību un demokrātisku lēmumu pieņemšanas procesu Eiropā

Reģionu komiteja

2.20

uzskata, ka publisko lēmumu pieņemšanas procesa uzlabošana un lielāka iedzīvotāju līdzdalība minētajā procesā ir izšķiroši Eiropas sabiedrības kohēzijas faktori. Šajā nolūkā iespējams sniegt ieguldījumu dažādos līmeņos ar IKT palīdzību, kaut arī daudzi jautājumi vēl ir jānoskaidro — sākot ar jaunas atstumtības risku līdz lēmumu pieņemšanas procesa kvalitātei;

2.21

tādēļ uzskata, ka ir lietderīgi atvieglot sadarbību, zināšanu apmaiņu un atkārtoti izmantojamu risinājumu kopīgu izmantošanu un atbalstīt iniciatīvas, kas vērstas uz lielāku pārredzamību un līdzdalību pārvaldes lēmumu pieņemšanā, sevišķi parlamentu lēmumu pieņemšanas procesos;

2.22

uzskata, ka ir svarīgi racionalizēt un strukturēt tiesību normas izstrādājošo iestāžu saziņas veidus, lai panāktu visu resursu saskaņotu, kopīgu izmantošanu, turklāt īpaša uzmanība jāvelta pakalpojumiem, kurus iedzīvotājiem un uzņēmumiem sniedz katra valsts pārvaldes iestāde;

2.23

apzinās priekšrocības, kādas nodrošina iedzīvotāju līdzdalība nepārtrauktā procesā, kas vērsts uz pārvaldes pasākumu un valsts sektora sniegto pakalpojumu labāku kvalitāti. Šādu līdzdalību veicinātu pastāvīgas virtuālas novērošanas centra izveide, kurā noskaidrotu to lietotāju novērojumus un ierosinājumus, kas izmanto šādus pakalpojumus.

Briselē, 2007. gada 13. februārī

Reģionu komitejas

Priekšsēdētājs

Michel DELEBARRE


(1)  OV C 192, 16.8.2006., 15. lpp.

(2)  OV C 71, 22.3.2005., 55. lpp.

(3)  OV C 71, 22.3.2005., 59. lpp.


Top