Ovaj je dokument isječak s web-mjesta EUR-Lex
Dokument C2007/095/94
Case T-56/07 P: Appeal brought on 23 February 2007 by the Commission of the European Communities against the judgment of the Civil Service Tribunal delivered on 14 December 2006 in Case F-122/05 Economidis v Commission
Lieta T-56/07 P: Apelācija, ko 2007. gada 23. februārī ierosinājusi Eiropas Kopienu Komisija par Civildienesta tiesas 2006. gada 14. decembra spriedumu lietā F-122/05 Economidis /Komisija
Lieta T-56/07 P: Apelācija, ko 2007. gada 23. februārī ierosinājusi Eiropas Kopienu Komisija par Civildienesta tiesas 2006. gada 14. decembra spriedumu lietā F-122/05 Economidis /Komisija
OV C 95, 28.4.2007., str. 46.–47.
(BG, ES, CS, DA, DE, ET, EL, EN, FR, IT, LV, LT, HU, NL, PL, PT, RO, SK, SL, FI, SV)
|
28.4.2007 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
C 95/46 |
Apelācija, ko 2007. gada 23. februārī ierosinājusi Eiropas Kopienu Komisija par Civildienesta tiesas 2006. gada 14. decembra spriedumu lietā F-122/05 Economidis/Komisija
(Lieta T-56/07 P)
(2007/C 95/94)
Tiesvedības valoda — franču
Lietas dalībnieki
Prasītāja: Eiropas Kopienu Komisija (pārstāvji — J. Currall un G. Berscheid)
Pretējā puse procesā: Ioannis Economidis, Woluwé-St-Etienne (Beļģija)
Prasītājas prasījumi
|
— |
atcelt pārsūdzēto spriedumu tiktāl, ciktāl tajā ir apmierināti pirmie divi pamati, kuri balstīti uz iecelšanas procedūras prettiesiskumu un Civildienesta noteikumu 29. panta 1. punkta, kā arī 31. panta pārkāpumu, un ciktāl ar to ir atcelta citas personas iecelšana par struktūrvienības “Biotehnoloģija un attīstīta genomika ”vadītāju, un tādējādi sākotnēji ir noraidīta prasītāja kandidatūra šim amatam; |
|
— |
pašai izskatot prāvu, apmierināt atbildētājas prasījumus pirmajā instancē un tātad noraidīt prasību lietā F-122/05; |
|
— |
pakārtoti, nodod lietu Civildienesta tiesai, lai tā lemtu par pārējiem pamatiem; |
|
— |
piespriest prasītājam pirmajā instancē atlīdzināt tiesāšanās izdevumus šajā instancē, kā arī segt pašam savus izdevumus Civildienesta tiesā. |
Pamati un galvenie argumenti
2006. gada 14. decembra spriedumā, kuru šajā apelācijā ir lūgts atcelt, Civildienesta tiesa (CDT) atcēla Komisijas 2004. gada 23. decembra lēmumu, ar kuru par struktūrvienības vadītāju ir iecelts cits kandidāts un tādējādi ir noraidīta prasītāja kandidatūra.
Pamatojot prasību atcelt minēto spriedumu, Komisija ir izvirzījusi trīs pamatus; pirmais no tiem ir balstīts uz kļūdainu judikatūras lietā “Kratz” (1) piemērošanu minētajā lietā tiktāl, ciktāl piemērojamais jaunais tiesiskais regulējums, kura attiecīgās Civildienesta noteikumu normas un Komisijas lēmums par VLVP (2) atšķiras no tiesiskā regulējuma, kurš bija piemērojams lietā Kratz; Civildienesta tiesa šo apsvērumu nepamatoti nav ņēmusi vērā.
Otrais Komisijas izvirzītais pamats ir balstīts uz varbūtējo pretrunu starp pārsūdzētā sprieduma pamatojumu, kurā vispirms ir konstatēts, ka ir piemērojams princips par funkciju un pakāpes nošķiršanu, iespējamību aizpildīt amata vietu, tikai pārceļot citā amatā, automātiski atstājot spēkā to pakāpi, kura izraudzītajam kandidātam ir dienā, kad viņu ieceļ amatā, bet kurā pēc tam Civildienesta tiesa ir secinājusi, ka pastāv pienākums publicēt [paziņojumus par] amata vietām, sagrupējot tās pa divām pakāpēm.
Treškārt, Komisija apgalvo, — ja būtu jāizpilda pienākums publicēt [paziņojumus par] struktūrvienību vadītāju amata vietām grupās pa divām konkrētām pakāpēm, kurš iestādēm ir uzlikts ar pārsūdzēto spriedumu, prasītājam pirmajā instancē nebūtu intereses celt prasību un viņa prasība būtu noraidāma kā nepieņemama. Komisija norāda, ka pārsūdzētais spriedums tādējādi pārsniedz prasības priekšmetu pirmajā instancē.
(1) Pirmās instances tiesas 1995. gada 17. maija spriedums lietā T-10/94 Kratz/Komisija, Recueil, II-1455. lpp.
(2) Komisijas 2004. gada 28. aprīļa Lēmums C (2004) 1597 par vidējā līmeņa vadības personālu, kas publicēts 2004. gada 23. jūnija“Administratīvajā informācijā ”Nr. 73/2004.