2.12.2006   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 294/66

—

atcelt Eiropas Parlamenta 2006. gada 30. janvāra lēmumu, ar kuru prasītājs tika informēts par lēmumu pārcelt viņu no Parlamenta Informācijas Biroja Itālijā, Romā, uz Informācijas ģenerāldirektorātu Briselē, un par viņas pagaidu darbinieka līguma pagarināšanu līdz 2006.gada 16. jūlijam, nevis līdz 2009. gada 31. decembrim, kā to iepriekšēji nolēma Parlaments;

—

piespriest atbildētājam samaksāt visas mēnešalgas, kas attiecināmas uz prasītāja preses atašeja Romā amatu, sākot no dienas, kurā pagaidu darbinieka līgums bija jāatjauno, proti, no 2006. gada 1. janvāra, līdz 2009. gada 31. decembrim, šai summai pieskaitot nokavējuma procentus;

—

piespriest atbildētājam samaksāt kompensāciju par mantisku zaudējumu, kas aprēķināts EUR 240 414,42 apmērā, un kompensāciju par morālo kaitējumu EUR 500 000 apmērā vai pēc Tiesas ieskatiem lielākā vai mazākā apmērā;

—

piespriest atbildētājam atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

—

pirmais pamats attiecas uz tiesiskās paļāvības principa pārkāpumu, tā kā administrācija lika prasītājai ticēt, ka ārpus jebkādām pamatotām šaubām viņā tika apstiprināta preses atašeja amatā Parlamenta birojā Romā un ka viņas līgums tiks pagarināts līdz 2009. gada 31. decembrim;

—

otrajā pamatā tiek apgalvots, ka veikts būtisks procedūras noteikumu pārkāpums, jo tika sniegti nepietiekoši un pretrunīgi pamatojumi. It īpaši apgalvojumi par prasītājas profesionālo spēju neatbilstību ir pretstatā ar ziņojumiem par viņu, kas tika veikti atbilstoši Civildienesta noteikumu 43. pantam;

—

trešais pamats attiecas uz pilnvaru pārsniegšanu, pieļaujot acīmredzamu kļūdu būtisko apstākļu vērtējumā un novērtējumu pretrunīgumu. Lēmums pārcelt prasītāju nav balstīts uz profesionālās kompetences trūkuma vai uz dienesta interesēm, bet gan uz viņas priekšnieka vēlēšanos veikt pretdarbības pret prasītāju;

—

ceturtais pamats balstās uz apgalvojumu par pienākuma ņemt vērā ierēdņu intereses pārkāpumu, ciktāl, pēc prasītājas uzskatiem, apstrīdētais lēmums tika pieņemts bez pietiekošas piesardzības un neņemot vērā darbinieka intereses;

—

piektais pamats attiecas uz samērīguma un labas pārvaldības principa pārkāpumu. Pirmkārt, prasītāja nesaņēma jebkādu iepriekšēju brīdinājumu par iespēju tikt pārceltai tik īsā laika posmā. Otrkārt, fakti attiecībā uz pārcelšanu nebija atbilstīgi noteikti un netika ievērotas tiesību aktos noteiktajās prasības saistībā ar uzvedību, par kuru prasītāja tika kritizēta;

—

sestais pamats attiecas uz aizstāvības tiesību pārkāpumu, it īpaši saistībā ar faktu, ka atbildētājs, neskatoties uz to, ka tam bija iespēja uzklausīt prasītāju, neņēma vērā jebkādā veidā viņas apgalvojumus un nedeva jebkādu iespēju abām pusēm tikt uzklausītām;

—

septītais pamats attiecas uz pienākumu sniegt palīdzību, kas noteikta Civildienestu noteikumu 24. pantā, kurš pieprasa administrācijai aizsargāt ierēdņus pat tad, ja persona, kas atbildīga par faktiem, ko regulē attiecīgie noteikumi, ir cits ierēdnis. Neskatoties uz to, ka prasītāja sniedza prima facie pierādījumus, kas pamato viņas iebildumus, administrācija neveica jebkādu atbilstīgu pasākumu.