30.11.2006   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 291/46

A.

Šis paziņojums ir pieņemts saskaņā ar Līguma par Eiropas Ekonomikas zonu (turpmāk — EEZ līgums) un Nolīguma starp EBTA valstīm par Uzraudzības iestādes un Tiesas izveidi (turpmāk — Uzraudzības iestādes un Tiesas nolīgums) noteikumiem.

B.

Eiropas Komisija (turpmāk — Komisija) ir pieņēmusi paziņojumu Pamatnostādnes par Līguma 81. un 82. pantā ietverto jēdzienu “ietekme uz tirdzniecību” (1). Tas ir nesaistošs dokumenti, kurā ir izklāstīti principi, kā skaidrot EK Līguma 81. un 82. pantā minēto jēdzienu “ietekme uz tirdzniecību”. Šajā paziņojumā ir izklāstīta arī metodoloģija un pamatnostādnes jēdziena “ietekme uz tirdzniecību” piemērošanai.

C.

EBTA Uzraudzības iestāde uzskata, ka minētais dokuments ir būtisks EEZ. Lai saglabātu vienlīdzīgus konkurences nosacījumus un nodrošinātu EEZ konkurences noteikumu vienādu piemērošanu visā Eiropas Ekonomikas zonā, Uzraudzības iestāde pieņem šo paziņojumu saskaņā ar pilnvarām, kas tai uzticētas atbilstoši Uzraudzības iestādes un Tiesas nolīguma 5. panta 2. punkta b) apakšpunktam. Uzraudzības iestāde īstenos šajā paziņojumā izklāstītos principus un noteikumus, piemērojot attiecīgos EEZ noteikumus atsevišķiem gadījumiem (2).

D.

Jo īpaši, paziņojumā ir izklāstīti principi kā skaidrot EEZ līguma 53. un 54. pantā minēto jēdzienu “ietekme uz tirdzniecību”. Šajā paziņojumā ir izklāstīta arī metodoloģija un pamatnostādnes jēdziena “ietekme uz tirdzniecību” piemērošanai EBTA pīlārā.

E.

Šis paziņojums attiecas uz gadījumiem, kuros Uzraudzības iestāde ir kompetentā uzraudzības iestāde atbilstīgi EEZ līguma 56. pantam.

1.

EEZ līguma 53. un 54. pants ir piemērojams uzņēmumu horizontāliem un vertikāliem līgumiem un darbībām, kas “var iespaidot tirdzniecību starp līgumslēdzējām pusēm”.

2.

EBTA Tiesas skaidrojumā EEZ līguma 53. un 54. pantam un Eiropas Kopienas tiesu iestāžu skaidrojumā EK Līguma 81. un 82. pantam jau ir būtiski precizēts saturs un joma jēdzienam “ietekme uz tirdzniecību starp EEZ līguma līgumslēdzējām pusēm (turpmāk — EEZ valstis)” (3).

3.

Šajās pamatnostādnēs ir izklāstīti EBTA tiesas un Kopienas tiesu iestāžu izstrādātie principi attiecībā uz EEZ līguma 53. un 54. pantā minētā jēdziena “ietekme uz tirdzniecību” un ar to saistīto EK Līguma noteikumu skaidrojumu. Tās papildus izskaidro šo principu, norādot, ka parasti ir maz ticams, ka līgumi varētu nozīmīgi ietekmēt tirdzniecību starp EEZ valstīm (nenozīmīgas ietekmes uz tirdzniecību princips vai NIT princips). Šīs pamatnostādnes nav uzskatāmas par izsmeļošām. To mērķis ir noteikt metodoloģiju ietekmes uz tirdzniecību jēdziena piemērošanai un dot ieteikumus par tā piemērošanu bieži sastopamās situācijās. Tā kā tiesām un EBTA valstu iestādēm tās nav saistošas, šīs pamatnostādnes paredzētas arī, lai sniegtu tām ieteikumus EEZ līguma 53. un 54. pantā iekļautā ietekmes uz tirdzniecību jēdziena piemērošanā.

4.

Šīs pamatnostādnes neapskata nosacījumu, kas atbilstoši 53. panta 1. punktam ir nozīmīgs konkurences ierobežojums. Šis jautājums, kas ir nošķirts no līgumu spējas nozīmīgi ietekmēt tirdzniecību starp EEZ valstīm, ir apskatīts EBTA Uzraudzības iestādes paziņojumā par nenozīmīgiem līgumiem, kas atbilstoši EEZ līguma (4) 53. panta 1. punktam nozīmīgi neierobežo konkurenci (de minimis princips). Pamatnostādnes nav paredzētas arī, lai dotu ieteikumus attiecībā uz EEZ līguma 61. panta 1. punktā par valsts atbalstu ietverto ietekmes uz tirdzniecību jēdzienu.

5.

Šīs pamatnostādnes, ieskaitot NIT principu, neierobežo EEZ līguma 53. un 54. panta interpretāciju, kādu varētu dot EBTA Tiesa, Eiropas Kopienu Tiesa un Pirmās instances tiesa.

6.

EEZ līguma 53. panta 1. punktā noteikts, ka turpmāk norādītais ir aizliegts kā nesaderīgs ar šā līguma darbību: visi nolīgumi uzņēmumu starpā, uzņēmumu apvienību lēmumi un saskaņotas darbības, kas var iespaidot tirdzniecību starp līgumslēdzējām pusēm un kuru mērķis ir nepieļaut, ierobežot vai traucēt konkurenci šā līguma darbības teritorijā. Nolūkā vienkāršot terminus “līgumi, uzņēmumu apvienību lēmumi un saskaņotas darbības” kopā tiek sauktas par “līgumiem”.

7.

Savukārt 54. pantā noteikts, ka “vienam vai vairākiem uzņēmumiem, kam ir dominējošs stāvoklis šā Līguma darbības teritorijā vai būtiskā tās daļā, šāda stāvokļa ļaunprātīga izmantošana ir aizliegta kā nesaderīga ar šā Līguma darbību un tiktāl, ciktāl tā var iespaidot tirdzniecību starp līgumslēdzējām pusēm”. No tā izriet, ka termins “darbības” attiecas uz dominējošu uzņēmumu darbību.

8.

Ietekmes uz tirdzniecību kritērijs nosaka arī Uzraudzības iestādes un Tiesas nolīguma 4. protokola II nodaļas (turpmāk — II nodaļa) 3. panta piemērošanas jomu attiecībā uz EEZ līguma 53. un 54. pantā minēto konkurences noteikumu īstenošanu (5).

9.

Saskaņā ar II nodaļas 3. panta 1. punktu, ja EBTA valstu konkurences iestādes vai tiesas piemēro valsts konkurences tiesību aktus attiecībā uz līgumiem, uzņēmumu apvienību lēmumiem vai saskaņotām darbībām EEZ līguma 53. panta 1. punkta nozīmē, kas minētā panta nozīmē var ietekmēt tirdzniecību starp EEZ valstīm, tās attiecībā uz šādiem līgumiem, lēmumiem vai saskaņotām darbībām piemēro 53. pantu. Tāpat, EBTA valstu konkurences iestādes vai valstu tiesas, piemērojot konkurences tiesību aktus jebkurai ļaunprātīgai izmantošanai, kas aizliegta ar EEZ līguma 54. pantu, piemēro EEZ līguma 54. pantu. Tādējādi 3. panta 1. punkts liek EBTA valstu konkurences uzraudzības iestādēm un tiesām, piemērojot valsts konkurences tiesību aktus attiecībā uz līgumiem, lēmumiem un stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu, kas var ietekmēt tirdzniecību starp EEZ valstīm, piemērot arī 53. un 54. pantu. No otras puses, 3. panta 1. punkts neliek EBTA valstu konkurences iestādēm un tiesām, piemērojot 53. un 54. pantu attiecībā uz līgumiem, lēmumiem, saskaņotām darbībām un ļaunprātīgu stāvokļa izmantošanu, kas var ietekmēt tirdzniecību starp EEZ valstīm, piemērot valsts konkurences tiesību aktus. Šādos gadījumos tās var piemērot tikai EEZ konkurences noteikumus.

10.

No 3. panta 2. punkta izriet, ka valsts konkurences tiesību aktu piemērošana nedrīkst izraisīt to līgumu, uzņēmumu apvienību lēmumu vai saskaņotu darbību aizliegšanu, kuras var ietekmēt tirdzniecību starp EEZ valstīm, bet kuras neierobežo konkurenci EEZ līguma 53. panta 1. punkta izpratnē vai kuras atbilst EEZ līguma 53. panta 3. punkta nosacījumiem, vai uz kurām attiecas tiesību akts, saistīts ar EK Līguma 81. panta 3. punkta piemērošanas regulu, kas ir minēta EEZ līguma XIV pielikumā. Atbilstoši II nodaļai EBTA valstīm tomēr nav aizliegts pieņemt un savā teritorijā piemērot stingrākus valsts tiesību aktus, kas aizliedz vai atļauj vienpusēju darbību, kurā iesaistās uzņēmumi.

11.

Visbeidzot jāatzīmē, ka II nodaļas 3. panta 3. punktā noteikts, ka, neskarot vispārējos principus un citus EEZ tiesību aktu noteikumus, 3. panta 1. un 2. punktu nepiemēro, ja EBTA valstu konkurences iestādes un tiesas piemēro valsts tiesību aktus attiecībā uz apvienošanās kontroli, kā arī tie neliedz tādu valsts tiesību aktu piemērošanu, kas galvenokārt īsteno citādu mērķi kā to, kas ir atšķirīgs no EEZ līguma 53. un 54. pantā noteiktā.

12.

Ietekmes uz tirdzniecību kritērijs ir autonoms EEZ tiesību aktu kritērijs, kas katrā gadījumā jāizvērtē atsevišķi. Tas ir jurisdikcijas kritērijs, kas nosaka EEZ konkurences tiesību aktu piemērošanas jomu (6). EEZ konkurences tiesību akti nav piemērojami līgumiem un darbībām, kas nevar nozīmīgi ietekmēt tirdzniecību starp EEZ valstīm.

13.

Ietekmes uz tirdzniecību kritērijs ierobežo 53. un 54. panta piemērošanas jomu līdz līgumiem un darbībām, kam ir minimāla līmeņa pārrobežu ietekme teritorijā, uz kuru attiecas EEZ līgums (turpmāk — EEZ). Līguma vai darbības spējai ietekmēt tirdzniecību starp EEZ valstīm ir jābūt “nozīmīgai” (7).

14.

EEZ līguma 53. panta nozīmē tas ir līgums, kam jāspēj ietekmēt tirdzniecību starp EEZ valstīm. Netiek prasīts, lai šādu ietekmi varētu izraisīt līguma atsevišķas daļas, ieskaitot jebkādus konkurences ierobežojumus, kas varētu izrietēt no līguma (8). Ja līgums kopumā spēj ietekmēt tirdzniecību starp EEZ valstīm, EEZ tiesību aktu jurisdikcija attiecas uz visu līgumu, ieskaitot visas līguma daļas, kas katra atsevišķi neietekmē tirdzniecību starp EEZ valstīm. Gadījumos, kad līgumattiecības starp vienām un tām pašām pusēm attiecas uz vairākām darbībām, šīm darbībām, lai veidotu viena līguma daļu, jābūt tieši saistītām un jāveido integrāla vienas visaptverošas komerciālas vienošanās daļa (9). Ja tā nav, katra darbība veido atsevišķu līgumu.

15.

Nav svarīgi arī tas, vai noteikta uzņēmuma dalībai līgumā ir nozīmīga ietekme uz tirdzniecību starp EEZ valstīm vai nav (10). Uzņēmums nevar izvairīties no EEZ tiesību aktu piemērošanas tikai tāpēc, ka tā ieguldījums līgumā, kas pats par sevi spēj ietekmēt tirdzniecību starp EEZ valstīm, ir nenozīmīgs.

16.

EEZ tiesību aktu jurisdikcijas noteikšanas nolūkā nav nepieciešams noteikt saikni starp inkriminēto konkurences ierobežošanu un līguma spēju ietekmēt tirdzniecību starp EEZ valstīm. Neierobežojoši līgumi arī var ietekmēt tirdzniecību starp EEZ valstīm. Piemēram, selektīvas izplatīšanas līgumi, kas balstās tikai uz kvalitatīviem atlases kritērijiem, kas pamatoti ar ražojumu raksturu, nav konkurenci ierobežojoši 53. panta 1. punkta izpratnē, tomēr var ietekmēt tirdzniecību starp EEZ valstīm. Tomēr inkriminētie ierobežojumi, ko rada līgums, var sniegt skaidru norādi par līguma spēju ietekmēt tirdzniecību starp EEZ valstīm. Piemēram, izplatīšanas līgums, kas aizliedz eksportu, pēc savas dabas spēj ietekmēt tirdzniecību starp EEZ valstīm, tomēr ne vienmēr šī ietekme būs nozīmīga (11).

17.

Apstāklis, kas raksturo ietekmi uz tirdzniecību starp EEZ valstīm, 54. panta gadījumā ir stāvokļa ļaunprātīga izmantošana. Tas tomēr nenozīmē, ka katra darbības sastāvdaļa jāvērtē atsevišķi. Rīcība, kas veido daļu no vispārējas stratēģijas, saskaņā ar kuru rīkojas dominējošs uzņēmums, jāvērtē pēc tās kopējās ietekmes. Ja dominējošs uzņēmums izmanto dažādus darbības veidus viena un tā paša mērķa sasniegšanai, piemēram, darbības nolūkā likvidēt vai izslēgt konkurentus, lai visām darbībām, kas veido kopīgu stratēģiju, varētu piemērot 54. pantu, ir pietiekami, ja vismaz viena no šīm darbībām spēj ietekmēt tirdzniecību starp EEZ valstīm (12).

18.

No EEZ līguma 53. un 54. panta formulējuma un Kopienas tiesu prakses izriet, ka, piemērojot ietekmes uz tirdzniecību kritēriju, uzmanība jo īpaši jāpievērš trim elementiem:

19.

Jēdziens “tirdzniecība” neaprobežojas ar tradicionālo apmaiņu ar precēm un pakalpojumiem starp valstīm (13). Tas ir plašāks jēdziens, kas attiecas uz visu pārrobežu ekonomisko darbību, ieskaitot uzņēmējdarbību (14). Šis skaidrojums ir saskaņā ar EEZ līguma pamatmērķi veicināt brīvu preču, pakalpojumu, personu un kapitāla pārvietošanos.

20.

Atbilstoši esošajai tiesu praksei jēdziens “tirdzniecība” ietver arī gadījumus, kad līgumi vai darbības ietekmē konkurences struktūru tirgū. Līgumi un darbības, kas ietekmē konkurences struktūru EEZ, likvidējot vai draudot likvidēt EEZ darbojošos konkurentu, var būt EEZ konkurences tiesību aktu (15) subjekti. Ja uzņēmums tiek likvidēts vai pastāv draudi, ka tas tiks likvidēts, konkurences struktūra EEZ ir ietekmēta, tāpat kā tiek ietekmēta ekonomikas joma, kurā darbojas uzņēmums.

21.

Prasība, ka jābūt ietekmei uz tirdzniecību “starp līgumslēdzējām pusēm” nozīmē, ka jābūt ietekmei uz pārrobežu ekonomisko darbību, kurā iesaistītas vismaz divas EEZ valstis. Netiek prasīts, lai līgums vai darbība ietekmētu tirdzniecību starp vienu EEZ valsti kopumā un otru EEZ valsti kopumā. Gadījumos, kad iesaistīta EEZ valsts daļa, var piemērot arī 53. un 54. pantu, ar noteikumu, ka ietekme uz tirdzniecību ir nozīmīga (16).

22.

Ietekmes uz tirdzniecību kritērija piemērošana nav atkarīga no attiecīgo ģeogrāfisko tirgu definīcijas. Tirdzniecība starp EEZ valstīm var būt ietekmēta arī gadījumos, kad attiecīgais tirgus ir valsts vai valsts reģionu robežās (17).

23.

Formulējuma “var iespaidot” uzdevums ir noteikt prasītās ietekmes uz tirdzniecību starp EEZ valstīm raksturu. Atbilstoši standarta pārbaudei, ko izstrādājusi Eiropas Kopienu Tiesa, formulējums “var iespaidot” nozīmē, ka, balstoties uz tiesību aktu vai objektīvu faktoru kopumu, līgumam vai darbībai var būt tieša vai netieša, reāla vai potenciāla ietekme uz tirdzniecības struktūru starp EEZ valstīm, kuru jābūt iespējai paredzēt pietiekamā varbūtības pakāpē (18), (19). Kā minēts 20. punktā iepriekš, Eiropas Kopienu Tiesa papildus ir izstrādājusi pārbaudi, pamatojoties uz to, vai līgums vai darbība ietekmē vai neietekmē konkurences struktūru. Gadījumos, kad līgums vai darbība tiecas ietekmēt konkurences struktūru EEZ, tiek noteikta EEZ tiesību aktu jurisdikcija.

24.

Eiropas Kopienu Tiesas izstrādātā “tirgus struktūras” pārbaude ietver šādas galvenās sastāvdaļas, kas apskatītas šādās iedaļās:

25.

Ietekmes uz tirdzniecību novērtējums balstās uz objektīviem faktoriem. Subjektīvs nolūks no attiecīgo uzņēmumu puses nav svarīgs. Ja tomēr ir pierādījumi, ka uzņēmumiem ir bijis nodoms ietekmēt tirdzniecību starp EEZ valstīm, piemēram, tāpēc, ka tie mēģinājuši kavēt eksportu uz citām EEZ valstīm vai importu no tām, tas ir atbilstošs faktors, kas ņemams vērā.

26.

Vārdi “var iespaidot” un Eiropas Kopienu Tiesas norāde uz “pietiekamu varbūtības pakāpi” nozīmē to, ka Kopienas tiesību aktu jurisdikcijas noteikšanai netiek prasīts, lai līgumam vai darbībai faktiski būtu vai ir bijusi ietekme uz tirdzniecību starp EEZ valstīm. Pietiek ar to, ka līgums vai darbība ir “spējīga” radīt tādu ietekmi (20).

27.

Nav noteikts pienākums un nav nepieciešams aprēķināt reālo tirdzniecības apjomu starp EEZ valstīm, ko ietekmē līgums vai darbība. Piemēram, gadījumā, kad līgumi aizliedz eksportu uz citām EEZ valstīm, nav nepieciešams aprēķināt, kāds būtu bijis savstarpējās tirdzniecības līmenis attiecīgo EEZ valstu starpā, ja nebūtu šāda līguma. Šī interpretācija atbilst ietekmes uz tirdzniecību kritērija juridiskajam aspektam. EEZ tiesību aktu jurisdikcija tiek attiecināta arī uz līgumu un darbību kategorijām, kas spēj radīt pārrobežu ietekmi, neskatoties uz to, vai noteiktam līgumam vai darbībai faktiski ir tāda ietekme.

28.

Novērtējums atbilstoši ietekmes uz tirdzniecību kritērijam ir atkarīgs no vairākiem faktoriem, kas atsevišķi var nebūt noteicoši (21). Attiecīgie faktori ietver līguma un darbības raksturu, ražojumu raksturu, uz kuriem attiecas līgums vai darbība, un attiecīgo uzņēmumu stāvokli un nozīmīgumu (22).

29.

Līguma un darbības raksturs kvalitatīvā skatījumā norāda pazīmes līguma vai darbības spējai ietekmēt tirdzniecību starp EEZ valstīm. Daži līgumi un darbības pēc savas būtības spēj ietekmēt tirdzniecību starp EEZ valstīm, savukārt citiem šajā ziņā nepieciešama sīkāka analīze. Pārrobežu karteļi ir piemērs pirmajam gadījumam, kamēr kopuzņēmumi, kas atrodas vienas EEZ valsts teritorijā, ir piemērs otrajam gadījumam. Šis aspekts sīkāk tiek analizēts 3. iedaļā tālāk, kur apskatītas dažādas līgumu un darbību kategorijas.

30.

Ražojumu raksturs, uz kuriem attiecas līgumi vai darbība, arī sniedz norādes, pēc kurām var noteikt, vai tirdzniecību starp EEZ valstīm ir iespējams ietekmēt. Ja ražojumi ir tādi, kurus var viegli tirgot pāri robežām, vai tie ir nozīmīgi uzņēmumiem, kas vēlas ienākt tirgū vai paplašināt savu darbību citās EEZ valstīs, EEZ jurisdikciju ir daudz vieglāk noteikt nekā gadījumos, kad to īpatnību dēļ pēc ražojumiem, ko piedāvā piegādātāji no citām EEZ valstīm, ir ierobežots pieprasījums vai par ražojumiem ir ierobežota interese pārrobežu organizācijas skatījumā, vai no šādas organizācijas vietas veiktas ekonomiskās darbības paplašināšanas viedokļa (23). Jēdziens “izveide” ietver vienas EEZ valsts uzņēmuma aģentūru, filiāļu vai meitas uzņēmumu dibināšanu citā EEZ valstī.

31.

Attiecīgo uzņēmumu stāvoklis tirgū un to pārdošanas apjomi ir indikatīvi rādītāji kvantitatīvā skatījumā uz attiecīgā līguma vai darbības spēju ietekmēt tirdzniecību starp EEZ valstīm. Šis aspekts, kas veido neatņemamu nozīmīguma novērtējuma daļu, ir apskatīts 2.4. iedaļā turpmāk.

32.

Papildus jau minētajiem faktoriem jāņem vērā tiesiskā un faktiskā vide, kādā līgums vai darbība notiek. Attiecīgais ekonomiskais un tiesiskais konteksts dod ieskatu par potenciālo ietekmi uz tirdzniecību starp EEZ valstīm. Ja pārrobežu tirdzniecībai starp EEZ valstīm ir nepārvarami šķēršļi, kas nav saistīti ar līgumiem vai darbībām, tirdzniecību iespējams ietekmēt tikai tad, ja pārredzamā nākotnē šie šķēršļi varētu izzust. Gadījumos, kad šķēršļi nav nepārvarami, bet tikai apgrūtina pārrobežu pasākumus, ir ārkārtīgi svarīgi nodrošināt, lai līgumi un darbība turpmāk nekavētu šādus pasākumus. Līgumi un darbības, kuru rezultātā tas notiek, spēj ietekmēt tirdzniecību starp EEZ valstīm.

33.

Lai 53. un 54. pants būtu piemērojams, jābūt ietekmei uz “tirdzniecības struktūru” starp EEZ valstīm.

34.

Termins “tirdzniecības struktūra” ir neitrāls. Tas nenozīmē, ka tirdzniecība ir ierobežota vai samazināta (24). Tirdzniecības struktūra var tikt ietekmēta arī tad, ja līgumi vai darbība rada tirdzniecības pieaugumu. EEZ tiesību aktu jurisdikcija tiek noteikta, ja līdz ar līgumu vai darbību tirdzniecība starp EEZ valstīm iespējams attīstās citādi salīdzinājumā ar veidu, kā tā varbūt attīstītos, ja šāda līguma vai darbības nebūtu (25).

35.

Šī interpretācija atspoguļo to, ka ietekmes uz tirdzniecību kritērijs ir attiecināms uz jurisdikciju un kalpo, lai nolūkā garantēt šo līgumu un darbības analīzi saskaņā ar EEZ tiesību aktiem konkurences jomā nošķirtu tos, kas spēj radīt pārrobežu ietekmi, no tiem līgumiem un darbībām, kas to nespēj.

36.

Līgumu un darbību ietekme uz tirdzniecības struktūru starp EEZ valstīm var būt “tieša vai netieša, faktiska vai potenciāla”.

37.

Tieša ietekme uz tirdzniecību starp EEZ valstīm parasti rodas saistībā ar ražojumiem, uz kuriem attiecas līgums vai darbība. Ja, piemēram, noteikta ražojuma ražotāji dažādās EEZ valstīs nolemj sadalīt tirgu, tiek radīta tieša ietekme uz attiecīgo ražojumu tirgu EEZ valstīs. Vēl viens tiešas ietekmes radīšanas piemērs ir situācija, kur piegādātājs izplatītāja atlaides ražojumiem piemēro tikai tajās EEZ valstīs, kurās ir nodibināti izplatītāji. Šādas darbības paaugstina eksportam paredzēto ražojumu relatīvo cenu, padarot eksporta pārdošanu mazāk pievilcīgu un mazāk konkurētspējīgu.

38.

Saistībā ar ražojumiem, uz kuriem attiecas līgums vai darbība, bieži rodas netieša ietekme uz tirdzniecību. Netieša ietekme, piemēram, var rasties, ja līgumam vai darbībai ir ietekme uz tādu uzņēmumu pārrobežu ekonomisko darbību, kas izmanto līgumā vai darbībā paredzētos ražojumus vai citādi ir saistīti ar tiem (26). Šāda ietekme, piemēram, var rasties, ja līgums vai darbība ir saistīts ar starpproduktu, kas netiek tirgots, bet izmantots tāda gala produkta nodrošināšanai, kurš tiek tirgots. Eiropas Kopienu Tiesa atbilstoši EK Līguma 81. pantam ir spriedusi, ka tirdzniecība starp EK dalībvalstīm varēja būt ietekmēta līguma lietā, kur bija runa par fiksētām cenām konjaka ražošanai izmantotajam spirtam (27). Lai gan izejmateriāli netika eksportēti, gala produkts — konjaks — tika eksportēts. Šādos gadījumos EEZ tiesību akti konkurences jomā ir piemērojami tiktāl, ciktāl ir iespējams nozīmīgi ietekmēt gala produkta tirdzniecību.

39.

Netieša ietekme uz tirdzniecību starp EEZ valstīm var rasties arī saistībā ar ražojumiem, uz kuriem attiecas līgums vai darbība. Piemēram, līgumi, ar kuriem ražotājs izplatītāju tirgoto ražojumu garantijas piemēro tikai tajā EEZ valstī, kur tie ir dibināti, un šo ražojumu iegādē rada sarežģījumus patērētājiem citās EEZ valstīs, jo tie nevar izmantot garantijas (28). Oficiālo izplatītāju un citu tirgotāju eksports tiek apgrūtināts, jo patērētāju acīs ražojums, kuram nav ražotāja garantijas, ir mazāk pievilcīgs (29).

40.

Faktiskā ietekme uz tirdzniecību starp EEZ valstīm ir tā, ko rada līgums vai darbība, kad tie tiek īstenoti. Līgums starp piegādātāju un izplatītāju vienā un tajā pašā EEZ valstī, piemēram, ja šāds līgums aizliedz eksportu uz citām EEZ valstīm, var faktiski ietekmēt tirdzniecību starp EEZ valstīm. Bez līguma izplatītājs varētu brīvi iesaistīties eksporta tirdzniecībā. Tomēr jāatceras, ka netiek prasīts, lai faktiskā ietekme tiktu pierādīta. Pietiek ar to, ka līgumam vai darbībai var būt tāda ietekme.

41.

Potenciālā ietekme ir tā, kas ar pietiekamu varbūtības pakāpi var rasties nākotnē. Citiem vārdiem sakot, jāņem vērā paredzamā tirgus attīstība (30). Pat tad, ja tirdzniecību nav iespējams ietekmēt laikā, kad tiek noslēgts līgums vai īstenota darbība, 53. un 54. pants ir piemērojams, ja faktori, kuru dēļ tika noslēgts šāds līgums, iespējams mainītos pārredzamā nākotnē. Sakarā ar to ir būtiski apsvērt ietekmi no EEZ līgumā ietvertajiem vai attiecīgās EEZ valsts pieņemtajiem liberalizācijas pasākumiem un citu pasākumiem, kuru nolūks ir novērst tiesiskos šķēršļus tirdzniecībai.

42.

Turklāt pat tad, ja noteiktā laika posmā tirgus apstākļi ir nelabvēlīgi pārrobežu tirdzniecībai, piemēram, tāpēc, ka attiecīgajās EEZ valstīs ir vienādas cenas, tirdzniecību joprojām ir iespējams ietekmēt, jo situācija var mainīties mainīgu tirgus apstākļu rezultātā (31). Svarīga ir līguma vai darbības spēja ietekmēt tirdzniecību starp EEZ valstīm, nevis tas, vai kādā noteiktā laika posmā tas faktiski notiek.

43.

Netiešas vai potenciālas ietekmes iekļaušana ietekmes uz tirdzniecību starp EEZ valstīm analīzē nenozīmē, ka analīze jābalsta uz attālinātu vai hipotētisku ietekmi. Iestādei vai personai, kas apgalvo, ka tirdzniecību starp EEZ valstīm iespējams nozīmīgi ietekmēt, jāizskaidro varbūtība, ka noteikts līgums radīs netiešu vai potenciālu ietekmi. Ar hipotētisku vai varbūtēji paredzamu ietekmi nepietiek, lai noteiktu EEZ tiesību aktu jurisdikciju. Piemēram, līgums, kas paaugstina grūti pārdodama ražojuma cenu, samazina patērētāju izmantojamos ienākumus. Patērētājiem ir mazāk naudas, ko izdot, un viņi var iegādāties mazāk no citām EEZ valstīm importētu ražojumu. Tomēr saikne starp šādu ienākumu ietekmi un tirdzniecību starp EEZ valstīm parasti ir pārāk attālināta, lai noteiktu EEZ tiesību aktu jurisdikciju.

44.

Ietekmes uz tirdzniecību kritērijā ir ietverta kvantitatīvā sastāvdaļa, kas ierobežo EEZ tiesību aktu jurisdikciju ar līgumiem un darbību, kas spēj izraisīt precīzi nosakāmu ietekmi. Līgumiem un darbībām nepiemēro 53. un 54. pantu, ja tie tikai nenozīmīgi ietekmē tirgu, ņemot vērā uzņēmumu vājo stāvokli attiecīgo ražojumu tirgū (32). Nozīmīgumu jo īpaši var novērtēt, samērojot uzņēmumu stāvokli un nozīmīgumu attiecīgo ražojumu tirgū (33).

45.

Nozīmīguma novērtējums ir atkarīgs no katra atsevišķā gadījuma īpatnībām, jo īpaši līguma un darbības rakstura un ražojumu, uz kuru tie attiecas, rakstura, kā arī attiecīgo uzņēmumu stāvokļa tirgū. Ja pēc sava rakstura līgums vai darbība spēj ietekmēt tirdzniecību starp EEZ valstīm, nozīmīguma slieksnis ir zemāks nekā līgumu un darbības gadījumā, kas pēc sava rakstura nespēj ietekmēt tirdzniecību starp EEZ valstīm. Jo spēcīgāks ir attiecīgo uzņēmumu stāvoklis tirgū, jo lielāka iespēja, ka līgumu vai darbību, kas spēj ietekmēt tirdzniecību starp EEZ valstīm, var uzskatīt par tādu, kas to ietekmē nozīmīgi (34).

46.

Vairākos gadījumos attiecībā uz importu un eksportu Eiropas Kopienu Tiesa ir uzskatījusi, ka nozīmīguma kritērijs ir izpildīts, ja attiecīgo uzņēmumu pārdošanas apjoms atbilst aptuveni 5 % no tirgus apjoma (35). Tirgus daļa tomēr ne vienmēr tikusi uzskatīta par izšķirošu faktoru. Jo īpaši jāņem vērā uzņēmumu apgrozījums, kas saistīts ar attiecīgajiem ražojumiem (36).

47.

Nozīmīgumu tādejādi var mērīt gan kā absolūtu lielumu (apgrozījums), gan kā relatīvu lielumu, salīdzinot attiecīgā uzņēmuma(u) stāvokli tirgū ar citiem tirgus dalībniekiem (tirgus daļa). Attiecīgo uzņēmumu stāvokļa un nozīmīguma svarīgums ir savienojams ar formulējumu “var iespaidot”, kas nozīmē, ka novērtējums drīzāk balstās uz līguma vai darbības spēju ietekmēt tirdzniecību starp EEZ valstīm, nevis uz ietekmi, ko rada faktiskā preču un pakalpojumu plūsma pāri robežām. Attiecīgo uzņēmumu stāvoklis tirgū un to ražojumu apgrozījums ir rādītājs, kas raksturo līguma vai darbības spēju ietekmēt tirdzniecību starp EEZ valstīm. Šīs divas sastāvdaļas ir atspoguļotas pieņēmumos, kas izklāstīti turpmāk 52. un 53. punktā.

48.

Nozīmīguma pārbaudes piemērošanai nav nepieciešams, lai tiktu definēti attiecīgie tirgi un aprēķinātas tirgus daļas (37). Uzņēmumu pārdošanas apjoms absolūtos lielumos var būt pietiekams, lai pamatotu secinājumu, ka ietekme uz tirdzniecību ir nozīmīga. Tas jo īpaši attiecas uz līgumiem un darbībām, kas pēc sava rakstura spēj ietekmēt tirdzniecību starp EEZ valstīm, piemēram, tāpēc, ka tie attiecas uz importu vai eksportu vai skar vairākas EEZ valstis. Tas, ka šādos apstākļos apgrozījums ražojumiem, uz kuriem attiecas līgums, var būt pietiekams, lai konstatētu nozīmīgu ietekmi uz tirdzniecību starp EEZ valstīm, ir atspoguļots tālāk 53. punktā izklāstītajā pozitīvajā pieņēmumā.

49.

Līgumus un darbības vienmēr jāapskata ekonomiskajā un tiesiskajā kontekstā, kurā tie rodas. Vertikālu līgumu gadījumā var būt nepieciešams ņemt vērā jebkādu kopīgu līdzīgu līgumu paralēlu tīklu kumulatīvo ietekmi (38). Pat tad, ja viens līgums vai līgumu kopums nespēj nozīmīgi ietekmēt tirdzniecību starp EEZ valstīm, paralēlu līgumu tīklu ietekme, kopumā varētu to ietekmēt. Lai tas tā būtu, atsevišķam līgumam vai līgumu tīklam tomēr jādod nozīmīgs ieguldījums kopējā ietekmē uz tirdzniecību (39).

50.

Nav iespējams noteikt vispārīgus kvantitatīvus principus, kas attiektos uz visām līgumu kategorijām, un norādītu, kad ir iespējama nozīmīga ietekme uz tirdzniecību starp EEZ valstīm. Tomēr ir iespējams noteikt, kad nav iespējama nozīmīga ietekme uz tirdzniecību. Pirmkārt, savā paziņojumā par nenozīmīgiem līgumiem, kas atbilstoši EEZ līguma 53. panta 1. punktam nozīmīgi neierobežo konkurenci (de minimis princips) (40), EBTA Uzraudzības iestāde ir noteikusi, ka līgumi starp maziem un vidējiem uzņēmumiem (MVU), kā noteikts Uzraudzības iestādes 1996. gada 11. septembra Lēmumā Nr. 112/96/COL (41), parasti nespēj ietekmēt tirdzniecību starp EEZ valstīm. Iemesls šim pieņēmumam ir tas, ka MVU darbība pēc sava rakstura parasti ir vietēja vai reģionāla. Tomēr MVU var būt EEZ tiesību aktu jurisdikcijas subjekts, jo īpaši tad, ja tie iesaistīti pārrobežu ekonomiskajā darbībā. Otrkārt, Uzraudzības iestāde uzskata, ka ir nepieciešams noteikt vispārīgus principus, kas norādītu, kad tirdzniecību parasti nav iespējams nozīmīgi ietekmēt, t.i., kritērijus, pēc kuriem var noteikt, ka ietekme uz tirdzniecību starp EEZ valstīm nav nozīmīga (NIT princips). Piemērojot 53. pantu, Uzraudzības iestāde uzskatīs šo kritēriju par atspēkojamu negatīvu pieņēmumu, piemērojot to visiem līgumiem atbilstoši 53. panta 1. punktam, neskatoties uz līgumā ietverto ierobežojumu raksturu, ieskaitot ierobežojumus, kas ir noteikti kā būtiski ierobežojumi tiesību aktos, kas saistīti ar Komisijas grupālā atbrīvojuma regulām, kuras minētas EEZ Līguma XIV pielikumā. Gadījumos, uz kuriem attiecas šis pieņēmums, Uzraudzības iestāde parasti neuzsāks tiesvedību ne pēc iesnieguma, ne pēc savas iniciatīvas. Ja uzņēmumi godprātīgi apliecina, ka uz līgumu attiecas šis negatīvais pieņēmums, Uzraudzības iestāde nenoteiks soda naudas.

51.

Neierobežojot 53. punktu tālāk, no nozīmīguma negatīvās definīcijas neizriet, ka līgumi, kuri neatbilst tālāk noteiktajiem kritērijiem, automātiski spēj nozīmīgi ietekmēt tirdzniecību starp EEZ valstīm. Katrs gadījums ir jāizvērtē atsevišķi.

52.

EBTA Uzraudzības iestāde uzskata, ka principā līgumi nespēj nozīmīgi ietekmēt tirdzniecību starp EEZ valstīm, ja tiek izpildīti šādi kumulatīvi nosacījumi:

Uzraudzības iestāde izmantos tādu pašu pieņēmumu, ja divu secīgu kalendāro gadu laikā iepriekš minētais apgrozījuma slieksnis nav pārsniegts vairāk par 10 % un iepriekš minētais tirgus daļas slieksnis nav pārsniegts vairāk par 2 procentu punktiem. Gadījumos, ja līgums attiecas uz topošu, bet vēl nepastāvošu tirgu, kur līdz ar to pusēm nav ne attiecīgā apgrozījuma, ne atbilstošas tirgus daļas, Uzraudzības iestāde šo pieņēmumu neizmantos. Šādos gadījumos nozīmīgumu var novērtēt, pamatojoties uz pušu stāvokli attiecīgo ražojumu tirgū vai to tehnoloģisko potenciālu saistībā ar līgumu.

53.

EBTA Uzraudzības iestāde arī uzskata, ka tad, ja līgums pēc sava rakstura spēj ietekmēt tirdzniecību starp EEZ valstīm, piemēram, tāpēc, ka tas attiecas uz importu un eksportu vai skar vairākas EEZ valstis, var piemērot atspēkojamu pozitīvu pieņēmumu, ka šāda ietekme uz tirdzniecību ir nozīmīga, ja apgrozījums pušu ražojumiem, uz kuriem attiecas līgums, kas aprēķināts, kā norādīts 52. un 54. punktā, pārsniedz 40 miljonus euro. Ja līgumi pēc sava rakstura spēj ietekmēt tirdzniecību starp EEZ valstīm, bieži vien var pieņemt, ka šāda ietekme ir nozīmīga, ja pušu tirgus daļa pārsniedz iepriekšējā punktā noteikto 5 % slieksni. Tomēr šis pieņēmums nav izmantojams, ja līgums attiecas tikai uz EEZ valsts daļu (skat. 90. punktu tālāk).

54.

Attiecībā uz 40 miljonu euro slieksni (sal. 52. punktu) iepriekš apgrozījumu aprēķina, pamatojoties uz kopējo pārdošanas apjomu EEZ ražojumiem, uz kuriem attiecas līgums (līguma preces), atskaitot attiecīgo uzņēmumu nodokļus iepriekšējā finanšu gadā. Pārdošanas apjomi starp viena uzņēmuma struktūrām tiek izslēgti (43).

55.

Lai piemērotu tirgus daļas slieksni, ir jānosaka attiecīgais tirgus (44). To veido attiecīgā ražojuma tirgus un attiecīgais ģeogrāfiskais tirgus. Tirgus daļas jāaprēķina, pamatojoties uz informāciju par pārdošanas apjomu vērtību vai, kur piemēroti, informāciju par pirkšanas apjomu vērtību. Ja informācija par vērtību nav pieejama, var izmantot aprēķinus, kas balstīti uz citu drošu tirgus informāciju, ieskaitot informāciju par apjomu.

56.

Līgumu tīklu gadījumā, ko viens un tas pats piegādātājs noslēdzis ar dažādiem izplatītājiem, tiek ņemta vērā ar visa tīkla starpniecību panāktie pārdošanas apjomi.

57.

Līgumi, kas veido daļu no vienas kopējas komerciālas vienošanās, NIT principa mērķiem tiek uzskatīti vienu līgumu (45). Uzņēmumi nevar izvairīties no šo robežvērtību piemērošanas, sadalot līgumu, kas ekonomiskā skatījumā veido vienotu veselumu.

58.

EBTA Uzraudzības iestāde piemēros iepriekšējā sadaļā noteikto negatīvo pieņēmumu visiem līgumiem, ieskaitot līgumus, kas pēc sava rakstura spēj ietekmēt tirdzniecību starp EEZ valstīm, kā arī līgumus, kas skar tirdzniecību ar uzņēmumiem, kuri atrodas trešās valstīs (sal. ar 3.3. sadaļu tālāk).

59.

Papildus negatīvā pieņēmuma jomai EBTA Uzraudzības iestāde ņems vērā kvalitatīvos parametrus, kas ir saistīti ar līguma vai darbības raksturu vai ražojumu raksturu, uz kuriem tie attiecas (skat. 29. un 30. punktu iepriekš). Saistība ar līguma raksturu ir atspoguļota arī 53. punktā iepriekš izklāstītajā pozitīvajā pieņēmumā par nozīmīgumu tādu līgumu gadījumā, kas pēc sava rakstura spēj ietekmēt tirdzniecību starp EEZ valstīm. Lai sniegtu papildu ieteikumus ietekmes uz tirdzniecību jēdziena piemērošanai, ir lietderīgi apskatīt dažus parastākos līgumu un darbību veidus.

60.

Turpmākajās iedaļās galvenā atšķirība tiek noteikta starp līgumiem un darbībām, kas attiecas uz vairākām EEZ valstīm, un līgumiem un darbībām, kas notiek vienā EEZ valstī vai vienas EEZ valsts daļā. Šīs divas galvenās kategorijas ir iedalītas sīkākās kategorijās, pamatojoties uz attiecīgā līguma vai darbības raksturu. Ir apskatīti arī līgumi un darbības, kur iesaistītas trešās valstis.

61.

Līgumi un darbības, kas attiecas uz vairākām EEZ valstīm vai tiek īstenotas tajās, gandrīz visos gadījumos pēc sava rakstura spēj ietekmēt tirdzniecību starp EEZ valstīm. Ja attiecīgais apgrozījums pārsniedz iepriekš 53. punktā noteikto slieksni, tad vairumā gadījumu nebūs nepieciešams sīkāk analizēt, vai ir iespējama ietekme uz tirdzniecību starp EEZ valstīm. Tomēr, lai sniegtu ieteikumus arī šādos gadījumos un izskaidrotu iepriekš 2. iedaļā izklāstītos principus, ir lietderīgi precizēt, kādi ir tie faktori, ko parasti izmanto, lai atbalstītu atzinumu par EEZ tiesību aktu jurisdikciju.

62.

Līgumi, kas noslēgti starp uzņēmumiem divās vai vairākās EEZ valstīs un attiecas uz importu un eksportu, pēc sava rakstura spēj ietekmēt tirdzniecību starp EEZ valstīm. Šādiem līgumiem, neskatoties uz to, vai tie ierobežo konkurenci vai nē, ir tieša ietekme uz tirdzniecības struktūru starp EEZ valstīm. Piemēram, Kerpen & Kerpen lietā par līgumu starp Francijas ražotāju un Vācijas izplatītāju, kas aptvēra vairāk nekā 10 % no cementa eksporta no Francijas uz Vāciju, kopumā veidojot 350 000 tonnas gadā, Eiropas Kopienu Tiesa uzskatīja, ka nav iespējams izteikt secinājumu, ka šāds līgums nevar (nozīmīgi) ietekmēt tirdzniecību starp EK dalībvalstīm (46).

63.

Šī kategorija ietver līgumus, kas nosaka importa un eksporta ierobežojumus, ieskaitot ierobežojumus aktīvai un pasīvai tirdzniecībai, kā arī iepircēju veiktai tālākpārdošanai klientiem citās EEZ valstīs (47). Šajos gadījumos pastāv cieša saikne starp inkriminēto konkurences ierobežošanu un ietekmi uz tirdzniecību, jo pats ierobežojuma nolūks ir kavēt preču un pakalpojumu plūsmu starp EEZ valstīm, kas citādi būtu iespējama. Nav būtiski, vai līguma puses atrodas vienā un tajā pašā EEZ valstī vai dažādās EEZ valstīs.

64.

Karteļu līgumi, piemēram, tādi, kas paredz cenu noteikšanu un tirgus sadali, un aptver vairākas EEZ valstis, pēc sava rakstura spēj ietekmēt tirdzniecību starp EEZ valstīm. Pārrobežu karteļi saskaņo konkurences nosacījumus un ietekmē savstarpējo tirdzniecību, nostiprinot tradicionālo tirdzniecības struktūru (48). Ja uzņēmumi vienojas sadalīt ģeogrāfiskās teritorijas, pārdošanas apjomi no citām sadalītajām teritorijām var mazināties vai sarukt pavisam. Ja uzņēmumi vienojas fiksēt cenas, tie likvidē konkurenci un jebkādas no tās izrietošas cenu atšķirības, kas mudinātu konkurentus un patērētājus iesaistīties pārrobežu tirdzniecībā. Ja uzņēmumi vienojas par pārdošanas kvotām, tiek saglabāta tradicionālā tirdzniecības struktūra. Attiecīgie uzņēmumi nepaplašina ražošanu un tādējādi neapkalpo potenciālos klientus citās EEZ valstīs.

65.

Ietekme uz tirdzniecību, ko rada pārrobežu karteļi, parasti pēc sava rakstura ir nozīmīga; tas saistīts ar karteli veidojošo pušu stāvokli tirgū. Karteļi parasti tiek veidoti tikai tad, ja uzņēmumi, kas tajos piedalās, kopā kontrolē lielu tirgus daļu, jo tas ļauj tiem paaugstināt cenu vai samazināt ražošanas apjomus.

66.

Šajā iedaļā apskatīti dažāda veida horizontāli sadarbības līgumi. Horizontāliem sadarbības līgumiem, piemēram, var būt tāda forma, kad divi vai vairāki uzņēmumi sadarbojas, veicot noteiktu ekonomisko darbību, piemēram, ražošanu un izplatīšanu (49). Uz tādiem līgumiem bieži atsaucas kā uz kopuzņēmumiem. Tomēr uz kopuzņēmumiem, kas ilgstoši veic visas autonomas saimnieciskas vienības funkcijas, attiecas Apvienošanās regula (50). EEZ līmenī šādi pilnībā funkcionējoši kopuzņēmumi netiek skatīti atbilstoši EEZ līguma 53. un 54. pantam, izņemot gadījumus, kad ir piemērojams Apvienošanās regulas 2. panta 4. punkts (51). Šajā iedaļā tāpēc netiek apskatīti pilnībā funkcionējoši kopuzņēmumi. Gadījumos, kad kopuzņēmumi nepilda visas funkcijas, kopīgā saimnieciskā struktūra nedarbojas kā atsevišķs piegādātājs (vai pircējs) nevienā tirgū. Tas tikai apkalpo mātesuzņēmumus, kas paši darbojas tirgū (52).

67.

Kopuzņēmumi, kas darbojas divās vai vairākās EEZ valstīs, vai ražo produkciju, ko pārdod mātesuzņēmumi divās vai vairākās EEZ valstīs, ietekmē pušu komerciālo darbību šajās EEZ teritorijās. Šādi līgumi tāpēc parasti pēc sava rakstura spēj ietekmēt tirdzniecību starp EEZ valstīm salīdzinājumā ar situāciju, kad nav šāda līguma (53). Tirdzniecības struktūra tiek ietekmēta, ja uzņēmumi novirza savu darbību uz kopuzņēmumu vai izmanto to nolūkā radīt jaunu piegādes avotu EEZ.

68.

Tirdzniecību iespējams ietekmēt arī tad, ja kopuzņēmums ražo materiālus mātesuzņēmumu precēm, kas pēc tam tiek tālāk apstrādāti vai iekļauti mātesuzņēmumu ražojumā. Tas visdrīzāk notiek tad, ja attiecīgie materiāli pirms tam tiek iegūti no piegādātājiem citās EEZ valstīs, ja mātesuzņēmumi iepriekš ir ražojuši materiālus citās EEZ valstīs vai galaprodukts tiek realizēts vairākās EEZ valstīs.

69.

Novērtējot nozīmīgumu, ir svarīgi ņemt vērā mātesuzņēmumu ražojumu, uz kuriem attiecas līgums, pārdošanas apjomus, nevis tikai ar līgumu radītā kopuzņēmuma ražojumu pārdošanas apjomus, ja kopuzņēmums nevienā tirgū nedarbojas kā autonoma saimnieciska struktūra.

70.

Vertikāli līgumi un līdzīgu vertikālu līgumu tīkli, kas īstenoti vairākās EEZ valstīs, parasti spēj ietekmēt tirdzniecību starp EEZ valstīm, ja tie izraisa noteikta veida tirdzniecības norisi. Selektīvu izplatīšanas līgumu tīkli, īstenoti divās vai vairākās EEZ valstīs, piemēram, virza tirdzniecību noteiktā veidā, jo ierobežo tirdzniecību ar tīkla dalībniekiem, tādējādi ietekmējot tirdzniecības struktūru salīdzinājumā ar situāciju bez šādiem līgumiem (54).

71.

Tirdzniecību starp EEZ valstīm var ietekmēt arī vertikāli līgumi, kuru sekas ir ierobežojumi. Tā, piemēram, var būt tādu līgumu gadījumā, kur izplatītāji vairākās EEZ valstīs vienojas pirkt ražojumus tikai no noteikta piegādātāja vai pārdot tikai tā ražojumus. Šādi līgumi var ierobežot tirdzniecību starp EEZ valstīm, kurās līgumi tiek īstenoti, vai tirdzniecību EEZ valstīs, uz kurām neattiecas līgumi. Ierobežojumus var radīt atsevišķi līgumi vai līgumu tīkli. Ja līgumi vai līgumu tīkli, kas skar vairākas EEZ valstis, rada ierobežojumus, līguma vai līgumu spēja ietekmēt tirdzniecību starp EEZ valstīm parasti pēc sava rakstura ir nozīmīga.

72.

Līgumi starp piegādātājiem un izplatītājiem, kas paredz tālākpārdošanas cenu un kas attiecas uz divām vai vairākām EEZ valstīm, parasti arī pēc sava rakstura spēj ietekmēt tirdzniecību starp EEZ valstīm (55). Šādi līgumi maina cenu līmeni, kāds būtu iespējams bez līgumiem, un tādējādi ietekmē tirdzniecības struktūru.

73.

Dominējoša stāvokļa ļaunprātīgas izmantošanas gadījumā ir lietderīgi izšķirt stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu, kas rada šķēršļus konkurentu ienākšanai tirgū vai nepieļauj konkurentu darbību tirgū (stāvokļa izslēdzoša izmantošana), un stāvokļa ļaunprātīga izmantošana, kad dominējošie uzņēmumi izmanto savu ekonomisko spēku, piemēram, nosakot pārmērīgas vai diskriminējošas cenas (ļaunprātīga stāvokļa ekspluatējoša izmantošana). Abu veidu stāvokļa ļaunprātīga izmantošana var tikt īstenota vai nu ar līgumu palīdzību, uz kuriem tāpat attiecas 53. panta 1. punkts, vai ar vienpusēju rīcību, uz kuru, tādā mērā, kā tas saistīts ar EEZ tiesību aktiem konkurences jomā, attiecas tikai 54. pants.

74.

Stāvokļa ekspluatējoša izmantošana, piemēram, diskriminējošu atlaižu gadījumā, ietekmē tālākos tirdzniecības partnerus, kas vai nu gūst labumu, vai cieš zaudējumus, tādējādi mainās to konkurences stāvoklis un tiek ietekmēta tirdzniecības struktūra starp EEZ valstīm.

75.

Ja dominējošs uzņēmums iesaistās izslēdzošā darbībā vairāk nekā vienā EEZ valstī, šāda stāvokļa ļaunprātīga izmantošana parasti pēc sava rakstura spēj ietekmēt tirdzniecību starp EEZ valstīm. Šādai darbībai ir negatīva ietekme uz konkurenci teritorijā, kas pārsniedz vienas EEZ valsts robežas, iespējams, novirzot tirdzniecības norisi no tās, kā tā notiktu bez šādas ļaunprātīgas stāvokļa izmantošanas. Piemēram, tirdzniecības struktūru iespējams ietekmēt, ja dominējošs uzņēmums piešķir lojalitātes atlaides. Klienti, uz kuriem attiecas izņēmuma atlaižu sistēma, visdrīzāk pirks mazāk no dominējošā uzņēmuma konkurentiem, nekā tie būtu darījuši pretējā gadījumā. Izslēdzoša rīcība nolūkā tieši izslēgt konkurentu, piemēram, nosakot agresīvu cenu politiku, arī spēj ietekmēt tirdzniecību starp EEZ valstīm tās ietekmes dēļ uz tirgus konkurences struktūru EEZ (56). Ja dominējošs uzņēmums iesaistās rīcībā nolūkā izslēgt no tirgus konkurentu, kas darbojas vairāk nekā vienā EEZ valstī, tirdzniecību iespējams ietekmēt vairākos veidos. Pirmkārt, pastāv risks, ka ietekmētais konkurents vairs nebūs piegādes avots EEZ. Pat tad, ja attiecīgais uzņēmums netiek izslēgts no tirgus, tā konkurences uzvedība nākotnē visdrīzāk tiks ietekmēta; šim apstāklim arī var būt ietekme uz tirdzniecību starp EEZ valstīm. Otrkārt, stāvokļa ļaunprātīga izmantošana var ietekmēt citus konkurentus. Ar savu ļaunprātīgo stāvokļa izmantošanu dominējošais uzņēmums var likt saprast saviem konkurentiem, ka tas sodīs mēģinājumus iesaistīties īstā konkurencē. Treškārt, fakts, ka konkurentu izslēdz no tirgus, var būt pietiekams, lai uzskatītu, ka tiek ietekmēta tirdzniecību starp EEZ valstīm. Tas var notikt pat tad, ja uzņēmumi, kas pakļauti riskam tikt izslēgtiem no tirgus, galvenokārt nodarbojas ar eksportu uz trešām valstīm (57). Ja pastāv risks, ka efektīva tirgus konkurences struktūra EEZ tiks vēl vairāk vājināta, piemērojama EEZ tiesību aktu jurisdikcija.

76.

Ja dominējošs uzņēmums iesaistās izmantojošā vai izslēdzošā stāvokļa ļaunprātīgā izmantošanā vairāk nekā vienā EEZ valstī, stāvokļa ļaunprātīgas izmantošanas iespēja ietekmēt tirdzniecību starp EEZ valstīm parasti pēc sava rakstura arī būs nozīmīga. Ņemot vērā attiecīgo dominējošo uzņēmumu stāvokli tirgū un to, ka stāvokļa ļaunprātīga izmantošana tiek īstenota vairākās EEZ valstīs, stāvokļa ļaunprātīgas izmantošanas mērogs un tās iespējamā ietekme uz tirdzniecības struktūru parasti ir tāda, ka tirdzniecību starp EEZ valstīm iespējams ietekmēt nozīmīgi. Ja vērojama izmantojoša stāvokļa ļaunprātīga izmantošana, piemēram, ar diskriminējošu cenu noteikšanu, šāda ļaunprātīga izmantošana maina tirdzniecības partneru konkurences stāvokli vairākās EEZ valstīs. Izslēdzošas stāvokļa ļaunprātīgas izmantošanas gadījumā, ieskaitot ļaunprātīgu izmantošanu nolūkā izslēgt konkurentu no tirgus, tiek ietekmēta ekonomiskā darbība, kurā iesaistās konkurenti vairākās EEZ valstīs. Pati dominējošā stāvokļa pastāvēšana vairākās EEZ valstīs norāda, ka konkurence ievērojamā kopīgā tirgus daļā jau ir vājināta (58). Ja dominējošs uzņēmums vēl vairāk vājina konkurenci ar ļaunprātīgām darbībām, piemēram, izslēdzot konkurentu no tirgus, ļaunprātīgas stāvokļa izmantošanas spēja ietekmēt tirdzniecību starp EEZ valstīm parasti ir nozīmīga.

77.

Ja līgumi vai ļaunprātīga darbība attiecas uz vienas EEZ valsts teritoriju, var būt nepieciešams veikt sīkāku analīzi par līguma vai ļaunprātīgas darbības spēju ietekmēt tirdzniecību starp EEZ valstīm. Jāatgādina, ka netiek prasīts, lai tirdzniecības apjoms būtu samazināts, lai konstatētu ietekmi uz tirdzniecību starp EEZ valstīm. Pietiek ar to, ka ir iespējamas nozīmīgas izmaiņas tirdzniecības struktūrā starp EEZ valstīm. Tomēr daudzos gadījumos, kas skar vienu EEZ valsti, inkriminētā pārkāpuma raksturs un jo īpaši tā tendence noslēgt valsts tirgu, sniedz derīgu norādi par līguma vai darbības spēju ietekmēt tirdzniecību starp EEZ valstīm. Šeit minētie piemēri nav izsmeļoši. Tie tikai dod piemērus gadījumiem, kad līgumus, kas attiecas uz vienas EEZ valsts teritoriju, var uzskatīt par tādiem, kas spēj ietekmēt tirdzniecību starp EEZ valstīm.

78.

Horizontāli karteļi, kas kontrolē visu EEZ valsti, parasti spēj ietekmēt tirdzniecību starp EEZ valstīm. Kopienas tiesas vairākās lietās atzinušas, ka līgumiem, kas attiecas uz visu EK dalībvalsts teritoriju, pēc to rakstura ir tādas sekas, kas pastiprina tirgus sadalīšanu atbilstoši valstu robežām, traucējot ekonomisko iekļūšanu tirgū, kuras īstenošanu paredz EK Līgums (59).

79.

Šādu līgumu spēja sadalīt iekšējo tirgu izriet no tā, ka uzņēmumiem, kas piedalās karteļos tikai vienā EEZ valstī, parasti jāveic pasākumi, lai izslēgtu konkurentus no citām EEZ valstīm (60). Ja šādi pasākumi netiek veikti, un ražojums, uz kuru attiecas līgums, ir pieprasīts (61), kartelim pastāv risks, ka tā ietekmi vājinās citu EEZ valstu uzņēmumu konkurence. Šādi līgumi parasti pēc sava rakstura arī spēj nozīmīgi ietekmēt tirdzniecību starp EEZ valstīm, ar nosacījumu, ka šādiem karteļiem nepieciešamā tirgus kontrole ir efektīva.

80.

Ņemot vērā to, ka ietekmes uz tirdzniecību jēdziens paredz potenciālas sekas, nav svarīgi, vai šāda rīcība pret konkurentiem no citām EEZ valstīm faktiski ir īstenota kādā noteiktā laikā. Ja karteļa noteiktā cena ir pielīdzināma cenai, kāda pārsvarā ir citās EEZ valstīs, karteļa dalībniekiem var nebūt tūlītējas vajadzības veikt pasākumus pret konkurentiem no citām EEZ valstīm. Svarīga ir varbūtība, vai tie to darītu vai nedarītu, ja tirgus nosacījumi mainītos. Šī varbūtība ir atkarīga no šķēršļu pastāvēšanas vai dabiskajiem tirdzniecības šķēršļiem tirgū, jo īpaši no tā, vai attiecīgais ražojums ir vai nav pieprasīts. Lietā par banku atsevišķiem privātiem pakalpojumiem (62) Eiropas Kopienu Tiesa, piemēram, atzina, ka tirdzniecību nebija iespējams nozīmīgi ietekmēt, jo attiecīgo specifisko ražojumu tirdzniecības potenciāls bija ļoti ierobežots un tie nebija nozīmīgs faktors citu EK dalībvalstu uzņēmumu izvēlē par to, vai sākt darbību attiecīgajā EK dalībvalstī (63).

81.

Pakāpe, kādā karteļa dalībnieki kontrolē cenas un konkurentus no citām EEZ valstīm var būt norāde, cik pieprasīti ir karteļa kontrolētie ražojumi. Kontrole nozīmē to, ka konkurence un konkurenti no citām EEZ valstīm tiek uztverti kā potenciāli draudi kartelim. Turklāt, ja ir pierādījumi, ka karteļa dalībnieki tīši fiksējuši cenu līmeni, ņemot vērā citās EEZ valstīs pārsvarā esošo cenu līmeni (jaunus konkurentus atturošu cenu noteikšana), tā ir pazīme, ka attiecīgie ražojumi ir pieprasīti un ir iespējams ietekmēt tirdzniecību starp EEZ valstīm.

82.

Tirdzniecību parasti iespējams ietekmēt arī tad, ja attiecīgās valsts karteļa dalībnieki mazina konkurences spriedzi, ko rada konkurenti no citām EEZ valstīm, pamudinot tos pievienoties ierobežojošam līgumam, vai tad, ja to izslēgšana no līguma nostāda konkurentus neizdevīgā konkurences situācijā (64). Šādos gadījumos līgums vai nu attur šos konkurentus no jebkādu to rīcībā esošo konkurences priekšrocību izmantošanas, vai paaugstina to izdevumus, tādējādi negatīvi ietekmējot to konkurētspēju un pārdošanas apjomus. Abos gadījumos līgums kavē citu EEZ valstu konkurentu darbību attiecīgās valsts tirgū. Tas pats notiek, ja karteļa līgums, kas attiecas uz vienu EEZ valsti, tiek noslēgts starp uzņēmumiem, kas pārdod tālāk no citām EEZ valstīm importētos ražojumus (65).

83.

Horizontālie sadarbības līgumi un jo īpaši visas funkcijas nepildoši kopuzņēmumi (sal. 66. punktu iepriekš), kas ierobežoti ar vienu EEZ valsti un tieši nav saistīti ar importu un eksportu, nepieder līgumu kategorijai, kas pēc sava rakstura spēj ietekmēt tirdzniecību starp EEZ valstīm. Tāpēc var būt nepieciešams rūpīgi analizēt atsevišķa līguma spēju ietekmēt tirdzniecību starp EEZ valstīm.

84.

Horizontāli sadarbības līgumi jo īpaši var ietekmēt tirdzniecību starp EEZ valstīm, ja to rezultātā rodas izslēgšana. Tas var būt gadījumos, kad līgumi nosaka visu nozari aptverošus standartizācijas un sertifikācijas režīmus, kas vai nu izslēdz uzņēmumus no citām EEZ valstīm, vai arī kurus ir vieglāk izpildīt uzņēmumiem no attiecīgās EEZ valsts tāpēc, ka tie ir balstīti uz valsts likumiem un tradīcijām. Šādos apstākļos līgumi apgrūtina citu EEZ valstu uzņēmumu iekļūšanu valsts tirgū.

85.

Tirdzniecība var tikt ietekmēta arī tad, ja kopuzņēmums panāk to, ka uzņēmumiem no citām EEZ valstīm nav pieejams nozīmīgs izplatīšanas ceļš vai pieprasījuma avots. Ja, piemēram, divi vai vairāki izplatītāji, kas reģistrēti vienā un tajā pašā EEZ valstī un iepērk ievērojamu attiecīgā ražojuma importa daļu, nodibina uzpirkšanas kopuzņēmumu, apvienojot savus šā ražojuma iepirkumus, no tā izrietošā izplatīšanas ceļu samazināšanās ierobežo citu EEZ valstu piegādātāju iespējas piekļūt attiecīgās valsts tirgum. Tāpēc ir iespējama ietekme uz tirdzniecību (66). Tirdzniecību var ietekmēt arī tad, ja uzņēmumi, kas pirms tam importēja noteiktu ražojumu, izveido kopuzņēmumu, kuram uzticēta tā paša ražojuma ražošana. Šajā gadījumā salīdzinājumā ar situāciju pirms līguma tiek radītas izmaiņas tirdzniecības struktūrā starp EEZ valstīm.

86.

Vertikālie līgumi, kas attiecas uz visu EEZ valsti, jo īpaši spēj ietekmēt tirdzniecības struktūru starp EEZ valstīm, ja tie uzņēmumiem no citām EEZ valstīm apgrūtina iekļūšanu attiecīgās valsts tirgū ar eksporta palīdzību vai dibinot uzņēmumu (izslēdzošas sekas). Ja vertikālu līgumu rezultātā rodas šādi ierobežojumi, tie veicina tirgus sadalīšanu atbilstoši valstu robežām, tādējādi kavējot pārrobežu ekonomisko darbību, kuras īstenošanu paredz EEZ līgums (67).

87.

Ierobežojumi, piemēram, var rasties tad, ja piegādātāji attiecina uz pircēju īpašas iegādes saistības (68). Delimitis lietā (69) par līgumiem starp alus darītāju un telpu īpašniekiem, kur alus tika patērēts, sakarā ar ko pēdējie apņēmās pirkt alu tikai no alus darītāja, Eiropas Kopienu Tiesa definēja ierobežojumus kā līgumu rezultātā radušos faktisku un konkrētu iespēju trūkumu iekļūt tirgū. Līgumi parasti rada nozīmīgus šķēršļus iekļūšanai tirgū tad, ja tie attiecas uz ievērojamu tirgus daļu. Tirgus daļu un tirgus kontroli šajā ziņā var izmantot kā rādītājus. Veicot novērtējumu, jāņem vērā ne tikai konkrētais līgums vai līgumu tīkls, bet arī citi paralēli līgumu tīkli, kuriem ir līdzīga ietekme (70).

88.

Vertikālie līgumi, kas attiecas uz visu EEZ valsti un pieprasītiem ražojumiem, arī var ietekmēt tirdzniecību starp EEZ valstīm pat tad, ja tie nerada tiešus šķēršļus tirdzniecībai. Līgumiem, ar kuriem uzņēmumi vienojas par tālākpārdošanas cenu, var būt tieša ietekme uz tirdzniecību starp EEZ valstīm, jo tie palielina importu no citām EEZ valstīm un samazina eksportu no attiecīgās EEZ valsts (71). Līgumi, ar kuriem nosaka tālākpārdošanas cenu, var ietekmēt arī tirdzniecības struktūru tādā pašā veidā kā horizontālie karteļi. Ja no šāda līguma izrietošā cena ir augstāka nekā tā, kas pārsvarā pastāv citās EEZ valstīs, šo cenu līmeni var noturēt tikai tad, ja iespējams kontrolēt importu no citām EEZ valstīm.

89.

Kvalitatīvā izteiksmē līgumu, kas attiecas tikai uz EEZ valsts daļu, novērtē tāpat kā līgumus, kas attiecas uz visu EEZ valsti. Tas nozīmē, ka tiek piemērota 2. sadaļā izklāstītā analīze. Novērtējot nozīmīgumu, tomēr jāizšķir divas kategorijas, jo jāņem vērā, ka līgums attiecas tikai uz EEZ valsts daļu. Jāņem vērā arī tas, kāda valsts teritorijas daļa ir pieejama tirdzniecībai. Ja, piemēram, pārvadājumu izmaksas vai tehnikas darbības rādiuss EEZ valsts uzņēmumam padara otras EEZ valsts visas teritorijas apkalpošanu ekonomiski nerentablu, tirdzniecību ir iespējams ietekmēt, ja līgums izslēdz piekļuvi tai EEZ valsts teritorijas daļai, kas ir pieejama tirdzniecībai, ar noteikumu, ka šī daļa nav nenozīmīga (72).

90.

Ja līgums izslēdz piekļuvi reģionālajam tirgum, tad, lai tirdzniecība tiktu nozīmīgi ietekmēta, ietekmētajiem pārdošanas apjomiem jābūt nozīmīgiem salīdzinājumā ar kopējo attiecīgo ražojumu pārdošanas apjomu attiecīgajā EEZ valstī. Šo novērtējumu nevar balstīt tikai uz ģeogrāfiskiem kritērijiem. Precīzi jāizvērtē arī līgumslēdzēju pušu tirgus daļa. Pat tad, ja līgumslēdzējām pusēm ir liela tirgus daļa precīzi noteiktā reģionālajā tirgū, šā tirgus lielums pēc apjoma tomēr var būt nenozīmīgs, salīdzinot ar kopējo attiecīgo ražojumu pārdošanas apjomiem attiecīgajā EEZ valstī. Kopumā par vislabāko rādītāju līguma spējai (nozīmīgi) ietekmēt tirdzniecību starp EEZ valstīm tāpēc tiek uzskatīta valsts tirgus daļa tā apjoma izteiksmē, kas tiek izslēgts no tirgus. Līgumiem, kas attiecas uz teritorijām ar augstu pieprasījuma koncentrāciju tādējādi būs lielāka ietekme, nekā tiem, kas attiecas uz teritorijām, kur pieprasījums nav tik koncentrēts. Lai tiktu noteikta EEZ jurisdikcija, valsts tirgus daļai, kas tikusi izslēgta, jābūt nozīmīgai.

91.

Līgumi, kas pēc sava rakstura ir lokāli, paši par sevi nespēj nozīmīgi ietekmēt tirdzniecību starp EEZ valstīm. Tas vērojams pat tad, ja vietējais tirgus atrodas pierobežas reģionā. Savukārt, ja izslēgtā valsts tirgus daļa ir nozīmīga, tirdzniecību ir iespējams ietekmēt pat tad, ja attiecīgais tirgus neatrodas pierobežas reģionā.

92.

Šīs kategorijas lietās dažas norādes var gūt no tiesu prakses attiecībā uz EK Līguma 82. pantā iekļauto jēdzienu par būtisku kopējā tirgus daļu (73). Līgumi, kuru rezultātā, piemēram, konkurentiem no citām EEZ valstīm tiek radīti šķēršļi iekļūšanai EEZ valsts tirgus daļā, kas veido būtisku EEZ daļu, uzskatāmi par tādiem, kam ir nozīmīga ietekme uz tirdzniecību starp EEZ valstīm.

93.

Ja uzņēmums, kuram ir dominējošs stāvoklis visā EEZ valstī, iesaistās izslēdzošā dominējoša stāvokļa ļaunprātīgā izmantošanā, parasti ir iespējams ietekmēt tirdzniecību starp EEZ valstīm. Šāda ļaunprātīga stāvokļa izmantošana parasti apgrūtinās konkurentiem no citām EEZ valstīm iekļūšanu tirgū, un šajā gadījumā tirdzniecības struktūru ir iespējams ietekmēt (74). Michelin lietā (75), piemēram, Eiropas Kopienu Tiesa atzina, ka lojalitātes atlaižu sistēma izslēdza no tirgus citu EK dalībvalstu konkurentus un tādējādi ietekmēja tirdzniecību EK Līguma 82. panta izpratnē. Rennet lietā (76) Eiropas Kopienu Tiesa tāpat atzina, ka ļaunprātīga stāvokļa izmantošana īpašu klientiem uzliktu iepirkšanas saistību veidā izslēdza no tirgus citu EK dalībvalstu ražojumus.

94.

Stāvokļa izslēdzoša izmantošana, kas ietekmē tirgus konkurences struktūru EEZ valstī, piemēram, izslēdzot vai draudot izslēgt konkurentu no tirgus, arī var ietekmēt tirdzniecību starp EEZ valstīm. Ja uzņēmums, kas var tikt izslēgts no tirgus, darbojas tikai vienā EEZ valstī, ļaunprātīga stāvokļa izmantošana parasti neietekmē tirdzniecību starp EEZ valstīm. Tomēr tirdzniecību starp EEZ valstīm iespējams ietekmēt, ja apdraudētais uzņēmums eksportē uz citām EEZ valstīm vai importē no tām (77) un tas darbojas arī citās EEZ valstīs (78). Ietekme uz tirdzniecību var rasties tāpēc, ka stāvokļa ļaunprātīgas izmantošanas rezultātā citi konkurenti atturas darboties tirgū. Ja ar atkārtotu rīcību dominējošs uzņēmums ir ieguvis reputāciju, kas liecina par izslēdzošas darbības izmantošanu pret konkurentiem, kuri mēģina iesaistīties tiešā konkurencē, konkurenti no citām EEZ valstīm visdrīzāk konkurēs mazāk agresīvi, un šajā gadījumā tirdzniecība var tikt ietekmēta pat tad, ja cietušais uzņēmums izskatāmajā lietā nav no citas EEZ valsts.

95.

Ekspluatējošas stāvokļa izmantošanas gadījumā, piemēram, ja ir noteiktas diskriminējošas vai pārmērīgi augstas cenas, situācija var būt sarežģītāka. Diskriminējošas cenas starp vietējiem pircējiem parasti neietekmēs tirdzniecību starp EEZ valstīm. Tomēr tās to var ietekmēt, ja pircēji veic eksporta operācijas un līdz ar diskriminējošu cenu noteikšanu ir neizdevīgā stāvoklī, vai tad, ja šāda prakse tiek izmantota, lai kavētu importu (79). Zemāku cenu piedāvāšana pircējiem, kas visdrīzāk importētu ražojumus no citām EEZ valstīm, var apgrūtināt konkurentiem no citām EEZ valstīm iekļūšanu tirgū. Šādos gadījumos ir iespējama ietekme uz tirdzniecību starp EEZ valstīm.

96.

Ja uzņēmumam ir dominējošs stāvoklis, kas attiecas uz visu EEZ valsti, parasti nav būtiski, vai stāvokļa ļaunprātīga izmantošana, kurā iesaistās dominējošs uzņēmums, attiecas tikai uz teritorijas daļu vai ietekmē noteiktus pircējus valsts teritorijā. Dominējošs uzņēmums, kas ļaunprātīgi izmanto savu stāvokli, var nozīmīgi kavēt tirdzniecību teritorijās vai attiecībā uz klientiem, kuri, visticamāk, ir citu EEZ valstu konkurentu uzmanības lokā. Piemēram, var būt gadījums, ka noteikts izplatīšanas veids ir īpaši nozīmīgs instruments, lai iegūtu piekļuvi plašām patērētāju kategorijām. Traucējot piekļuvi šādiem instrumentiem, iespējams nozīmīgi ietekmēt tirdzniecību starp EEZ valstīm. Novērtējot nozīmīgumu, jāņem vērā arī tas, ka tāda dominējoša uzņēmuma klātbūtne, kas kontrolē visu tirgu EEZ valstī, pati par sevi var apgrūtināt iekļūšanu tirgū. Tāpēc jebkāda stāvokļa ļaunprātīga izmantošana, kas sarežģī iekļūšanu valsts tirgū, jāuzskata par tādu, kas nozīmīgi ietekmē tirdzniecību. Uzņēmuma dominējošais stāvoklis tirgū un konkurenci ierobežojoša rīcība liecina par to, ka tādai ļaunprātīgai stāvokļa izmantošanai parasti pēc sava rakstura ir nozīmīga ietekme uz tirdzniecību. Tomēr, ja stāvokļa ļaunprātīga izmantošana pēc sava rakstura ir tikai lokāla vai skar tikai nenozīmīgu dominējošā uzņēmuma pārdošanas apjomu daļu attiecīgajā EEZ valstī, iespējams, ka tirdzniecība netiks nozīmīgi ietekmēta.

97.

Ja dominējošs stāvoklis attiecas tikai uz EEZ valsts daļu, zināmus norādījumus, tāpat kā līgumu gadījumā, var gūt no 54. panta nosacījuma, ka dominējošam stāvoklim jāattiecas uz būtisku EEZ tirgus daļu. Ja dominējošais stāvoklis attiecas uz EEZ valsts daļu, kas veido būtisku EEZ tirgus daļu, un stāvokļa ļaunprātīga izmantošana apgrūtina konkurentiem no citām EEZ valstīm iekļūšanu tirgū, kur dominē uzņēmums, parasti uzskatāms, ka tirdzniecību starp EEZ valstīm var ietekmēt nozīmīgi.

98.

Piemērojot šo kritēriju, uzmanība jo īpaši jāpievērš attiecīgā tirgus lielumam apjoma izteiksmē. Reģioni un pat osta vai lidosta, kas atrodas EEZ valstī, var atkarībā no to nozīmīguma veidot būtisku EEZ tirgus daļu (80). Pēdējos minētajos gadījumos jāņem vērā, vai attiecīgā infrastruktūra tiek izmantota, lai sniegtu pārrobežu pakalpojumus, un, ja tā, kādā apmērā. Ja infrastruktūras, piemēram, lidostas un ostas, ir svarīgas, lai sniegtu pārrobežu pakalpojumus, ir iespējams ietekmēt tirdzniecību starp EEZ valstīm.

99.

Tāpat kā gadījumā, kad dominējošs stāvoklis attiecas uz visu EEZ valsti (sal. ar 95. punktu iepriekš), ietekme uz tirdzniecību var nebūt nozīmīga, ja stāvokļa ļaunprātīga izmantošana pēc sava rakstura ir tikai lokāla vai skar tikai nenozīmīgu dominējošā uzņēmuma pārdošanas apjomu daļu.

100.

Līgumiem un darbībai, kas spēj ietekmēt tirdzniecību starp EEZ valstīm, piemēro EEZ līguma 53. un 54. pantu arī tad, ja viena vai vairākas puses atrodas ārpus EEZ (81). Neraugoties uz to, kur atrodas uzņēmumi vai kur noslēgti līgumi, piemēro 53. un 54. pantu ar noteikumu, ka līgums vai darbība tiek īstenota EEZ (82) vai ietekmē tirdzniecību EEZ (83). Arī līgumiem un darbībām, kas attiecas uz trešām valstīm, var piemērot 53. un 54. pantu ar noteikumu, ka tiek ietekmēta tirdzniecība starp EEZ valstīm. Vispārīgais princips, kas noteikts 2. iedaļā iepriekš, saskaņā ar kuru līgumam vai darbībai jāspēj radīt nozīmīgu ietekmi, tiešu vai netiešu, faktisku vai potenciālu uz tirdzniecības struktūru starp EEZ valstīm, piemērojams arī līgumu un stāvokļa ļaunprātīgas izmantošanas gadījumos, kuros ir iesaistīti uzņēmumi, kas atrodas trešās valstīs vai kas saistīti ar importu un eksportu ar trešām valstīm.

101.

Lai noteiktu EEZ tiesību aktu jurisdikciju, ir pietiekami, ja līgums vai darbība, kurā ir iesaistītas trešās valstis vai uzņēmumi, kas atrodas trešās valstīs, spēj ietekmēt pārrobežu ekonomisko darbību EEZ. Imports uz vienu EEZ valsti var būt pietiekams, lai radītu šādu ietekmi. Imports var ietekmēt konkurences apstākļus importējošā EEZ valstī, kurai savukārt var būt ietekme uz konkurējošo ražojumu importu un eksportu uz citām EEZ valstīm un no tām. Citiem vārdiem sakot, no līgumiem vai darbībām izrietošs imports no trešām valstīm var mainīt tirdzniecību starp EEZ valstīm, tādējādi ietekmējot tirdzniecības struktūru.

102.

Piemērojot ietekmes uz tirdzniecību kritēriju iepriekš minētajiem līgumiem un darbībām, ir svarīgi pārbaudīt, cita starpā, kas ir līguma vai darbības mērķis, ko norāda to saturs vai iesaistīto uzņēmumu nodoms, kas ir līguma vai darbības pamatā (84).

103.

Ja līguma mērķis ir ierobežot konkurenci EEZ, ietekme uz tirdzniecību starp EEZ valstīm ir vieglāk nosakāma nekā tad, ja mērķis galvenokārt ir regulēt konkurenci ārpus EEZ. Iepriekšējā gadījumā līgumam vai darbībai patiešām ir tieša ietekme uz konkurenci EEZ un tirdzniecību starp EEZ valstīm. Šādi līgumi un darbības, kas var attiekties gan uz importu, gan eksportu, parasti pēc sava rakstura spēj ietekmēt tirdzniecību starp EEZ valstīm.

104.

Importa gadījumā šai kategorijai pieskaitāmi līgumi, kas rada izolāciju tās teritorijas tirgū, uz kuru attiecas EEZ līgums (85). Tas ir, piemēram, līgumu gadījumā, ar kuriem konkurenti EEZ un trešās valstīs sadala tirgus, piemēram, vienojoties neveikt pārdošanu viens otra iekšējos tirgos vai noslēdzot abpusējus (ar sevišķām privilēģijām) izplatīšanas līgumus (86).

105.

Attiecībā uz eksportu šai kategorijai pieskaitāmi gadījumi, kad uzņēmumi, kas konkurē divās vai vairāk EEZ valstīs, vienojas eksportēt noteiktu (pārpalikuma) daudzumu trešām valstīm, lai saskaņotu savu darbību EEZ tirgū. Šādi eksporta līgumi kalpo tam, lai mazinātu cenu konkurenci, ierobežojot ražošanu EEZ, tādējādi ietekmējot tirdzniecību starp EEZ valstīm. Bez eksporta līgumiem šie daudzumi varētu tikt pārdoti EEZ tirgū (87).

106.

Līgumu un darbību gadījumā, kuru mērķis nav ierobežot konkurenci EEZ, parasti ir vajadzīga sīkāka analīze, vai ir iespējams ietekmēt pārrobežu ekonomisko darbību EEZ un līdz ar to tirdzniecības struktūru starp EEZ valstīm.

107.

Tāpēc ir būtiski pārbaudīt, kā līgums vai darbība ietekmē klientus un citus tirgus dalībniekus EEZ, kam ir vajadzīgi to uzņēmumu ražojumi, kas ir līguma puses vai vai iesaistīti attiecīgajā darbībā (88). Compagnie maritime belge lietā (89), kurā izskatīja līgumus starp kuģniecības uzņēmumiem, kas darbojās starp Kopienas ostām un Rietumāfrikas ostām, līgumi tika atzīti par spējīgiem netieši ietekmēt tirdzniecību starp EK dalībvalstīm, jo tie mainīja Kopienas ostu, uz kurām attiecās līgumi, nozvejas vietas un ietekmēja citu uzņēmumu darbību šajās vietās. Precīzāk, līgumi ietekmēja uzņēmumu darbību, kas bija atkarīgas no līgumslēdzējām pusēm, kuras sniedza pārvadājumu pakalpojumus vai nu kā līdzekļus trešās valstīs iegādāto vai tajās pārdoto preču pārvadāšanai, vai kā nozīmīgu ieguldījumu pakalpojumos, ko piedāvāja pašas ostas.

108.

Tirdzniecību iespējams ietekmēt arī tad, ja ar līgumu ir aizliegts atkārtoti ievest preces EEZ. Tas, piemēram, var būt vertikālu līgumu gadījumā starp EEZ piegādātājiem un trešo valstu izplatītājiem, radot ierobežojumus tālākpārdošanai ārpus noteiktas sadalītas teritorijas, ieskaitot EEZ. Ja bez šāda līguma tālākpārdošana uz EEZ būtu iespējama un varbūtēji notiktu, šāds imports varētu ietekmēt tirdzniecības struktūru EEZ (90).

109.

Tomēr, lai šāda ietekme būtu iespējama, ir jābūt nozīmīgai starpībai starp ražojumu cenām, kādas tiek noteiktas EEZ, un tām, kādas ir noteiktas ārpus EEZ, un šī cenu starpība nav mazināta ar muitas nodokļiem un pārvadāšanas izmaksām. Turklāt eksportēto ražojumu apjoms salīdzinājumā ar kopīgo šādu ražojumu tirgu EEZ tirgus teritorijā nedrīkst būt nenozīmīgs (91). Ja šie ražojumu apjomi ir nenozīmīgi salīdzinājumā ar tiem, kas tiek pārdoti EEZ, jebkādas atkārtotas ievešanas ietekme uz tirdzniecību starp EEZ valstīm tiek uzskatīta par nenozīmīgu. Veicot šo novērtējumu, jāpievērš uzmanība ne tikai starp divām pusēm noslēgtam atsevišķam līgumam, bet arī jebkādai līdzīgu līgumu, ko noslēguši tie paši un konkurējošie piegādātāji, kopīgajai ietekmei. Piemēram, iespējams, ka ražojumu apjoms, uz ko attiecas viens līgums, ir neliels, toties ražojumu apjoms, uz ko attiecas vairāki šādi līgumi, ir nozīmīgs. Šajā gadījumā līgumi kopumā var nozīmīgi ietekmēt tirdzniecību starp EEZ valstīm. Tomēr jāatgādina (sal. 49. punktu iepriekš), ka atsevišķam līgumam vai līgumu tīklam būtiski jāietekmē tirdzniecība.