18.8.2006   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 195/66

1.1

Komisija 2006. gada sākumā iesniedza Padomei lēmumprojektu par dalībvalstu nodarbinātības politikas pamatnostādnēm 2006. gadam.

Tajā ir ierosināts bez grozījumiem atstāt spēkā 2005. gadā pieņemtās pamatnostādnes 2005.—2008. gadam un ieteikt dalībvalstīm turpināt to darba tirgus un nodarbinātības politikas īstenošanu saskaņā ar minētajās pamatnostādnēs izvirzītajām prioritātēm.

1.2

Izstrādājot šo lēmumu, Komisija ir ņēmusi vērā jauno pārvaldības ciklu, kas radies, reformējot Lisabonas stratēģiju, un kam atbilstoši ekonomikas politikas vispārējas pamatnostādnes un nodarbinātības politikas pamatnostādnes, kas pieņemtas kā integrēts kopums, tiek pilnībā pārskatītas tikai ik pēc trim gadiem.

1.3

Tādēļ dalībvalstis Padomē neizmantoja iespēju 2006. gadā veikt starpposmā eventuāli nepieciešamās izmaiņas.

Pirms minētā Komisijas lēmuma tika novērtētas tās valstu reformu programmas, ko dalībvalstis iesniedza 2005. gada rudenī un kas bija iekļautas dalībvalstu ikgadējā progresa ziņojumā un kopīgajā nodarbinātības ziņojumā.

2.1

EESK jau atzinumā par 2005.—2008. gada pamatnostādņu pieņemšanu (1) ir atzinīgi vērtējusi šo jauno integrēto pieeju un daudzgadu ciklu, tomēr cita starpā ir uzsvērusi, ka:

2.2

Turklāt Komiteja ir minējusi, ka, izstrādājot 2005.—2008. gada pamatnostādnes, izmaiņas pirmām kārtām ir jāveic izmaiņas attiecībā uz šādām prioritātēm:

2.3

EESK piekrīt Cambridge Review Reports novērtējumam, kurā, pamatojoties uz valstu 2005. gada rīcības plānu nodaļām, kas attiecas uz nodarbinātības politiku, ir Komisijas uzdevumā izvērtēta katras valsts politika un secināts, ka attiecībā tieši uz 2.2. punktā minētajām prioritātēm plānos gan ir minēti daži pasākumi, tomēr kopumā daudzās dalībvalstīs tie nav veikti pietiekami ātri.

Ņemot vērā to, ka daudzās dalībvalstīs situācija darba tirgū gandrīz nav uzlabojusies un to, ka minētajās jomās vēl joprojām nav veikta pietiekama transponēšana valsts tiesību aktos, EESK uzskata, ka šiem aspektiem steidzami jāpievērš īpaša uzmanība ikgadējos, dalībvalstīm paredzētajos ieteikumos un vajadzības gadījumā arī jāveic izmaiņas daudzgadu pamatnostādnēs.

2.4

Tas pirmām kārtām attiecas uz to, ka Eiropas līmenī gandrīz nepastāv nepārprotami un saistoši nodarbinātības un darba tirgus politikas mērķi.

2.5

Komiteja jau pirms gada ir norādījusi, ka iepriekšējā punktā aprakstītās parādības dēļ vēl vairāk varētu mazināties pienākumi, kas saistīti ar to prioritāšu īstenošanu dalībvalstu līmenī, par kurām panākta vienošanās ES līmenī, jo dalībvalstu nodarbinātības politikas pasākumus nevar tikpat lielā mērā kā agrāk vērtēt, pamatojoties uz konkrētiem un arī kvantitatīviem ES mērķiem.

Tagad, pēc gada, pat pirmo reizi caurlūkojot dalībvalstu iesniegto valsts reformu plānu nodaļas, kas attiecas uz nodarbinātību, var secināt, ka šīs bažas, īpaši — par tendenci mazināt saistības jeb mērķus — ir pamatotas. Kā jau vairākos avotos minēts, daudzās Komisijai iesniegtās valsts reformu programmās nav izvirzīti īpaši tālejoši mērķi attiecībā uz nodarbinātības politiku, ievērojot darbinieku tiesības:

Tā kā dalībvalstu darba tirgus struktūras un problēmas ir atšķirīgas, principā ir lietderīgi pamatnostādņu īstenošanas jomā pieļaut zināmu rīcības brīvību. Kamēr pastāvēs 2.4. punktā minētie priekšnoteikumi, noteikti nedrīkstētu pieļaut, ka atjaunotās Lisabonas stratēģijas mērķi tiek mazināti tādēļ, ka tie nav pietiekami konkrēti.

2.6

Tādēļ EESK uzskata, ka jāveic efektīvi pasākumi, lai nākotnē uzlabotu valstu programmu kvalitāti tā, lai tajās būtu iekļautas lielākas saistības attiecībā uz termiņiem, atbildību un — cik vien iespējams — atbilstošu finansiālo pamatu.

Valstu reformu programmās parasti ir iekļautas tikai valsts saistības attiecībā uz vispārējiem Lisabonas nodarbinātības politikas mērķiem (kopējā nodarbinātība, sievietes, gados vecāki cilvēki). EESK uzskata, ka jāizvirza arī citi konkrēti mērķi, piemēram, lai novērstu jauniešu bezdarbu, aktīvi veicinātu līdztiesību un mūžizglītību, atbalstītu invalīdus (2), kā arī palielinātu bērnu aprūpes iestāžu skaitu un aktīvas darba tirgus politikas resursus. Tikai nedaudzas dalībvalstis šajā sakarā ir izteikušas tālejošus priekšlikumus.

Šajā sakarā ir nopietni jācenšas atkal pārdomāt Eiropas mērķus un tos iekļaut pamatnostādnēs.

2.7

EESK jau ir norādījusi, ka būtisks valstu reformu programmu panākumu priekšnoteikums ir pēc iespējas plašāka visu attiecīgo sociālās jomas dalībnieku, īpaši sociālo partneru, iesaistīšana visos procesa posmos.

Šajā sakarā Komiteja pauž nožēlu, ka, sagatavojot valstu rīcības plānus, bieži vien nenotika nepieciešamās konsultācijas ar sociālajiem partneriem, kā arī patiesas debates ar pilsonisko sabiedrību. Viens no iemesliem bija tas, ka reformu programmu izstrādei bija atvēlēts ļoti maz laika, kā teikts arī valstu ziņojumu analīzē, kas iekļauta Nodarbinātības komitejas Cambridge Review Report.

Komiteja uzskata, ka šāda visu attiecīgo sociālo dalībnieku iesaistīšana ir priekšnoteikums, lai, piemēram, ar darba tirgus politikas palīdzību saskaņotu darba tirgus elastību un plašu nodrošinājumu ar darba vietām.

EESK uzskata, ka arī nepietiekama pilsoniskās sabiedrības iesaistīšana ir viens no iemesliem, kādēļ lielākā daļa dalībvalstu ir par maz centušās iekļaut sociālā nodrošinājuma pīlāru.

2.8

Šajā sakarā jāmin arī tas, ka lielākajā daļā reformu programmu ir pievērsts par maz uzmanības nepieciešamībai veikt ne tikai darba tirgus strukturālās reformas, bet arī uz pieprasījumu orientētus pasākumus, lai veicinātu izaugsmi un darba vietu rašanos. Pēdējā laikā EESK ir šajā sakarā vairākkārt norādījusi uz nepieciešamību veidot labvēlīgu makroekonomisko vidi ES un valstu līmenī.

Būtisku nodarbinātības situācijas uzlabojumu daudzās valstīs ir iespējams sasniegt tikai tad, ja tiek panākts ilgtspējīgs konjunktūras uzlabojums. Jārada atbilstīgi apstākļi, kas ir labvēlīgi gan ārējam, gan arī iekšējam pieprasījumam, lai pilnībā izmantotu potenciālu, kas saistīts ar izaugsmi un pilnīgas nodarbinātības veicināšanu. Tikai dažas dalībvalstis savās reformu programmās šajā sakarā pievērš pietiekamu uzmanību ekonomikas veicināšanai.

2.9

Turklāt EESK jau vairākkārt ir norādījusi, ka nodarbinātības politikas pasākumi nevar būt veiksmīgi, ja nav atbilstošu finansiālo līdzekļu valsts un ES līmenī. Tādēļ attiecīgās prioritātes ir jāņem vērā, plānojot budžetu. Arī šajā sakarā Cambridge Review ir konstatēts, ka lielākajā daļā dalībvalstu priekšlikumiem attiecībā uz darba tirgus politikas iniciatīvām nav piešķirti pietiekami budžeta līdzekļi.

Tādēļ dalībvalstīs, piemēram, jāpaplašina iespējas izmantot budžeta līdzekļus, lai varētu veikt attiecīgus ieguldījumus infrastruktūrā. Valstu reformu programmas būtu pēc iespējas jāveido tā, lai tās kopā veidotu Eiropas mērogā koordinētu konjunktūras veicināšanas programmu. Svarīgs aspekts ir arī valsts ieguldījumi. Šajā sakarā, pārgrupējot līdzekļus, ir jāatsauc nākamajā ES budžetā paredzētais TEN projektiem piešķiramo līdzekļu ievērojamais samazinājums.

Tad, kad tiks detalizēti izstrādāts finanšu plāns 2007.–2013. gadam, EESK aicina ņemt vērā minētos un arī citus ierobežojumus, kas kavē izaugsmi un darba vietu rašanos.

3.1

EESK aicina pievērst atbilstīgu uzmanību līdzdalības jeb demokrātijas principam, īstenojot valstu reformu programmas dalībvalstīs, kā arī nākamajos gados izskatot nodarbinātības politikas pamatnostādnes. No tā ļoti lielā mērā būs atkarīgs steidzami nepieciešamais progress attiecībā uz Lisabonas stratēģijas nodarbinātības politikas pīlāru.

3.2

Šajā sakarā EESK atkārtoti pauž savu piedāvājumu kopīgi ar valstu ekonomikas un sociālo lietu padomēm un tām pielīdzināmām iestādēm nākotnē uzņemties aktīvu lomu, proti uzraudzīt galvenokārt to, lai dalībvalstis efektīvi piemērotu pamatnostādnes.

3.3

Komiteja apsver, vai īpašā pašiniciatīvas atzinumā paust savu nostāju par izmaiņām, kas pamatnostādnēs jāveic turpmākajos gados.