Choose the experimental features you want to try

This document is an excerpt from the EUR-Lex website

Document 52006XR0816(01)

    Reģionu komitejas rezolūcija par tematu Reģionu komitejas politiskie mērķi 2006.—2008. gadam

    OV C 192, 16.8.2006, p. 34–37 (ES, CS, DA, DE, ET, EL, EN, FR, IT, LV, LT, HU, NL, PL, PT, SK, SL, FI, SV)

    16.8.2006   

    LV

    Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

    C 192/34


    Reģionu komitejas rezolūcija par tematu “Reģionu komitejas politiskie mērķi 2006.—2008. gadam”

    (2006/C 192/07)

    Reģionu komiteja,

    ņemot vērā Komisijas stratēģiskos mērķus 2005.—2009. gadam (KOM(2005) 12 galīgā red.);

    ņemot vērā sešu prezidentūru stratēģisko daudzgadu programmu 2004.—2006. gadam;

    ņemot vērā Komisijas paziņojumu “Komisijas ieguldījums pārdomu laikā un pēc tā: D plāns — demokrātija, dialogs, diskusijas” (KOM(2005) 494 galīgā red.);

    ņemot vērā protokolu par Eiropas Komisijas un Reģionu komitejas sadarbības nosacījumiem (DI CdR 81/2001 rev.2);

    ņemot vērā Reģionu komitejas (RK) rezolūciju par Komisijas darba plānu un RK prioritātēm 2006. gadam (CdR 275/2005);

    ņemot vērā RK rezolūciju par jaunas dinamikas piešķiršanu Lisabonas stratēģijai (CdR 518/2004);

    uzskatot, ka RK politisko prioritāšu pamatā esošais politiskais mērķis ir ciešāku sakaru nodrošināšana starp Eiropas Savienību (ES) un visiem tās reģioniem, provincēm, pilsētām un administratīvajiem rajoniem, tādējādi tuvinot ES tās pilsoņiem un iedzīvinot kohēzijas un solidaritātes jēdzienus;

    uzskatot, ka teritoriālo pašvaldību kompetencē ir īstenot lielu daļu ES politiku, to iesaistīšana ES prioritāšu definēšanā un izstrādē, kā arī ES tiesību aktu izstrāde un kontrolē veicina ES demokrātiskās leģitimitātes nostiprināšanu;

    uzskatot, ka Reģionu komiteja vēlas definēt politiskās prioritātes, kuru centrā šajā 4. pilnvaru termiņa pirmajā pusē izvirzīti trīs mērķi: veicināt pilsonisko un politisko Eiropu — nostiprināt teritoriālo solidaritāti Eiropas Savienībā — konsolidēt RK politisko un institucionālo nozīmi ;

    uzskatot, ka gadījumā, ja Konstitucionālais līgums, kas RK un visām ES teritoriālajām pašvaldībām paredz ļoti nozīmīgus pienākumus, nestāsies spēkā tuvākajā laikā, RK pirmām kārtām ir jānostiprina saskaņā ar spēkā esošajiem līgumiem piešķirtās funkcijas, proti, ES līmenī pārstāvēt visas teritoriālās pašvaldības;

    63. plenārsesijā, kas notika 2006. gada 15. un 16. februārī, 16. februāra pēcpusdienas sēdē pieņēma šādu rezolūciju.

    PIRMAIS MĒRĶIS:

    NOSTIPRINĀT POLITISKO UN PILSONISKO EIROPU

    Reģionu komiteja

    1.

    uzskata, ka 2005. gada 15. un 16. decembra Eiropadomes panāktā vienošanās par finanšu plānu 2007.—2013. gadam skaitliskā izteiksmē liecina par nepietiekamajām dalībvalstu valdību kopējām ambīcijām. Eiropas Savienībai ir nepieciešams budžets un programmas, kas reāli ļautu īstenot Eiropas idejas un iespējas pašvaldību līmenī un tādējādi tuvinātu ES tās pilsoņiem.

    Veicināt turpmākas diskusijas par ES nākotni

    2.

    uzskata, ka pārdomu periodam ir jāizceļ Konstitucionālā līguma nozīme attiecībā uz Eiropas Savienības pārvaldību, vienkāršošanu, pārredzamību un vietējā un reģionālā līmeņa nostiprināšanu, īpaši saistībā ar subsidiaritātes un proporcionalitātes principa veicināšanu. Tāpat arī šajā periodā galvenā uzmanība jāvērš uz:

    jautājumiem, kuru risinājumus iedzīvotāji cer sagaidīt no Eiropas Savienības;

    Eiropas projekta pievienotās vērtības skaidrojumu un tā reālu apliecinājumu, un ciešāku sakaru starp visas ES iedzīvotājiem izveidi, pateicoties ES piedāvātajām izaugsmes iespējām privātajā un profesionālajā jomā.

    3.

    apstiprina, ka jebkuras uz ES līgumiem attiecināmas iniciatīvas pamatā ir konvencionāla rakstura pasākums, kurā līdzdalībotos RK un tādējādi veicinātu Eiropas projekta lielāku demokrātisko leģitimitāti.

    4.

    turpinās veicināt kultūras un valodu daudzveidības ievērošanu kā vienu no Eiropas integrācijas procesa pamatā esošajiem pamatprincipiem.

    5.

    Eiropadomes 2005. gada jūnijā iniciētā pārdomu perioda par Eiropas Savienības nākotni sakarā atgādina par tās aicinājumu sekmēt decentralizētas un strukturētas debates, kurām jākļūst par aktīvu un dinamisku etapu dialogā ar iedzīvotājiem.

    Aktīvāk iesaistīt vietējās un reģionālās pašvaldības ES tiesību aktu izstrādē

    6.

    aicina pastiprināt RK dalību Kopienas lēmumu pieņemšanas procesā tiesību aktu izstrādes posmā un turpmāk, kā arī Savienības nozīmīgāko politiku teritoriālās ietekmes novērtējumā:

    izmantojot regulāras apspriedes ar vietējām un reģionālajām pašvaldībām Eiropas tiesību aktu izstrādes agrīnajā stadijā;

    izmantojot regulāru jaunās ietekmes analīzes metodes pielietošanu attiecībā uz galvenajām Eiropas Komisijas iniciatīvām un Komitejas iesaistīšanu ietekmes analīzes metodes ieviešanā;

    vēršot īpašu uzmanību uz Kopienas likumdošanas iestrādi valstu likumdošanā un tās ietekmi uz vietējo un reģionālo likumdošanu.

    Labāk skaidrot pievienošanās ES procesu

    7. 1

    uzskata, ka iedzīvotāju atbalsts jaunu valstu uzņemšanai Eiropas Savienībā ir tieši proporcionāls ES nākotnes projekta lietderībai.

    7.2

    mudina Eiropas Komisiju, Eiropas Parlamentu un ES prezidentūras ciešā sadarbībā ar teritoriālajām pašvaldībām, veicināt un atbalstīt informatīvās kampaņas par Eiropas Savienības paplašināšanas procesu gan dalībvalstu vietējā un reģionālajā līmenī, gan kandidātvalstīs.

    7.3

    atbalsta vietējo un reģionālo pašvaldību lielo nozīmi ciešākā RK pārstāvēto vietējo un reģionālo pašvaldību iesaistīšanā jauno ES kandidātvalstu integrācijā. Šis uzdevums ir vēl jo nozīmīgāks tāpēc, ka pašreiz lielākajā daļā šo valstu notiek decentralizācijas procesi. Turklāt RK apvienoto konsultatīvo komiteju mehānisma vai citu sadarbības veidu ceļā ir jāturpina atbalstīt ES kandidātvalstu teritoriālās pašvaldības acquis communautaire piemērošanā un pievienošanās sarunu turpmākajā un atklātajā procesā.

    OTRAIS MĒRĶIS:

    NOSTIPRINĀT ES TERITORIĀLO SOLIDARITĀTI

    8.

    konstatē, ka Eiropadomes panāktais kompromiss par finanšu plānu laika periodam no 2007. līdz 2013. gadam paredz finanšu līdzekļu piešķiršanu 0.37 % apmērā no ES bruto ienākumiem strukturālajai un kohēzijas politikai. Minētā summa ir ievērojami zemāka par to, kuru RK uzskata par vajadzīgu Eiropas reģionu konverģences nodrošināšanai ES 27 valstīs (1), tādēļ RK aicina budžeta lēmējiestādes šos līdzekļus palielināt. RK uzskata, ka steidzami ir nepieciešams noslēgt starpiestāžu nolīgumu attiecībā uz finanšu plānu 2006. gada 1. pusgadam, lai teritoriālās pašvaldības varētu uzsākt ES līdzfinansēto projektu plānošanu.

    Teritoriālā sadarbība

    9.

    uzskata, ka paplašināšanas un jaunas kohēzijas politikas 2007.—2013. gadam ietvaros teritoriālo kopienu galvenā prioritāte ir izveidot kopienas tiesisko bāzi ar mērķi veicināt teritoriālo sadarbību Eiropas Savienībā, kas veido papildvērtību, palīdzot teritoriālajām kopienām pārvarēt pastāvošās grūtības attiecībā uz sadarbību Eiropas Savienībā.

    uzsver Eiropas teritorialās sadarbības grupas izveides noteikumu izstrādāšanas nozīmi un atbalsta Eiropas Komisijas priekšlikumu un Eiropas Parlamenta nostāju attiecībā uz sarunu par noteikumiem struktūrfondu jomā noslēguma posmu.

    aicina Ministru Padomi panākt vienošanos par Eiropas teritorialo sadarbības grupu un parējiem noteikumiem attiecībā uz struktūrfondiem.

    Veicināt Lisabonas stratēģijas izaugsmei un nodarbinātībai decentralizētāku īstenošanu

    10.

    atkārtoti pauž atbalstu Lisabonas stratēģijai kā Eiropas Savienības prioritārai politiskai stratēģijai laika posmā līdz 2010. gadam.

    11.

    uzsver Eiropas vietējo un reģionālo pašvaldību nozīmi struktūrfondu politikas finansēto projektu atbilstības Lisabonas stratēģijai (2) nodrošināšanā un atgādina par nepieciešamību Lisabonas stratēģiju īstenot decentralizētākā veidā saskaņā ar Lisabonas Eiropadomes secinājumiem (3); lūdz pilnībā iesaistīt vietējās un reģionālās pašvaldības izaugsmei un nodarbinātībai izvirzīto vadlīniju pārskatīšanā un dalībvalstu valsts reformu programmu īstenošanā, un apņemas šo mērķi veicināt, organizējot teritoriālo dialogu pirms ES ekonomiskajām un sociālajām reformām veltītajām pavasara Eiropadomes sanāksmēm.

    12.

    uzskata, ka tāda pat uzmanība jāvērš uz Lisabonas stratēģijas trim pamatvirzieniem: ekonomiku, sociālajiem jautājumiem un vidi.

    13.

    atzīmē nozīmīgāko Lisabonas stratēģijas ieguldījumu Eiropas projekta virzībā, izmantojot:

    situācijas uzlabošanu darba tirgū augstākas kvalitātes papildu darba vietu radīšanai, un dodot iespēju sievietēm, jauniešiem, vecāka gada gājuma personām, ilgstošiem bezdarbniekiem, invalīdiem un rasu un etnisko minoritāšu grupām sekmīgāk iekļauties darba tirgū;

    nabadzības apkarošanu un sociālās atstumtības, kuru cēlonis ir nevienlīdzība, diskriminācija un iespēju trūkums, izskaušanu;

    reģionālās kohēzijas nostiprināšanu, īpaši vērā ņemot lauku rajonu vajadzības un nodrošinot līdzsvaru starp pilsētu un laukiem, ka arī starp turpmākajām programmām attiecībā uz pilsētām un laukiem;

    kvalitatīvu sabiedrisko pakalpojumu veicināšanu un investēšanu infrastruktūru kvalitātes uzlabošanā;

    uz zināšanām un inovāciju balstītas ekonomikas sekmēšanu, piemērojot politikas, kas vislabāk atbilst informācijas sabiedrības, pētniecības un attīstības, izglītības un profesionālās apmācības prasībām, īpaši nodrošinot vispārēju pieeju mūžizglītībai

    pasākumus, lai pilnībā sagatavotos globalizācijas procesa izraisītajai pārstrukturēšanai un uzraudzītu tās norisi;

    uzņēmējdarbības vides veicināšanu un ekonomiski labvēlīgas vides straujākai MVU attīstībai radīšanu.

    Pabeigt iekšējā tirgus izveidi

    14.

    uzskata, ka iekšējā tirgus izveides pabeigšana ir svarīgākais priekšnosacījums izaugsmes un nodarbinātības nodrošināšanai un konkurētspējas un inovācijas nostiprināšanai ES.

    15.

    uzstājīgi lūdz Eiropas Komisiju un dalībvalstis turpināt šķēršļu likvidēšanu iedzīvotāju mobilitātes iespēju nodrošināšanai, ko vēl jo vairāk apliecina 2006. gads — Eiropas strādājošo mobilitātes gads.

    16.

    atgādina par nepieciešamību izveidot Kopienas horizontālo un daudznozaru pamatprincipu kopumu, lai atbilstoši subsidiaritātes un vietējās autonomijas principiem noteiktu vispārējas nozīmes pakalpojumu apjomu un pārvaldības noteikumus, dodot pašvaldībām iespēju noteikt pakalpojuma sniegšanas veidu.

    17.

    atkārtoti aicina sakarā ar likumdošanas procesu pakalpojumu direktīvas projekta izvērtēšanai no direktīvas projekta piemērošanas jomas izslēgt visus vispārējās nozīmes sociālos pakalpojumus (veselības aprūpe, pakalpojumi atstumtības apkarošanai un integrācijai, sociālā patversme), ja vien minētie pakalpojumi nav komerciāla rakstura un tie neietekmē ES savstarpējo tirdzniecību.

    18.

    uzskata, ka Eiropas komunikāciju tīkli transporta, telekomunikāciju un enerģētikas jomā ir ļoti būtiski apgādes drošībai, kā arī, lai pilnībā izmantotu Eiropas ekonomikas potenciālu, vienotā tīklā saslēgtu paplašināto Eiropu un uzlabotu teritoriālo kohēziju.

    Pastiprināt drošību Eiropā

    19.

    lūdz nodrošināt visu iedzīvotāju drošību un aizsargātību, un atkārtoti apliecina, ka vietējās un reģionālās pašvaldības ir gatavas veicināt nedrošības un vardarbības cēloņu izskaušanu visās Eiropas pilsētās un reģionos. Tādēļ Komiteja iesaka:

    nostiprināt sadarbības pasākumus;

    nostiprināt iestāžu lomu, Kopienas pieejā nosakot konkrētāku vietējās un reģionālās dimensijas nozīmi;

    attīstīt un pareizi īstenot stratēģiju, kas paredz izpratnes un solidaritātes veicināšanu starp kultūrām un reliģijām, papildinot pieliktos pūliņus cīņai pret sociālo atstumtību;

    uzlabot Kopienas mehānismu civilās aizsardzības intervences pasākumu saskaņošanai, dažādos riska rajonos izveidojot reģionālos civilās aizsardzības centrus, kuru atbildības jomā papildus citiem uzdevumiem ietilptu nozīmīga profilaktiska darbība — agrīnās trauksmes sistēmas izveide.

    izveidot Pilsētu drošības uzraudzības centru, kas informēs attiecīgās Eiropas iestāžu struktūrvienības par politiku izstrādi, informācijas pieprasījuma un vākšanas sekmēšanu un saskaņošanu, datu apkopošanu un apstrādi saistībā ar drošību, pateicoties vietējo un reģionālo pašvaldību piemēru un labas prakses popularizēšanai;

    uzstājīgi iesaka Komisijai uzlabot koordināciju starp jauno Solidaritātes fondu un Struktūrfondu.

    TREŠAIS MĒRĶIS:

    NOSTIPRINĀT RK POLITISKO UN INSTITUCIONĀLO FUNKCIJU

    20.

    apņemas sekot RK iesākto reformu virzībai, saglabājot RK īpašo nozīmi kā ES vietējo un reģionālo vēlēto pārstāvju politiskajai asamblejai.

    RK saistības starpiestāžu sadarbības jomā

    21.

    apņemas starpiestāžu sadarbības jomā attiecībā uz:

    21.1

    Eiropas Parlamentu: papildināt Eiropas Parlamenta demokrātiskās debates, nostiprināt sakarus ar līdzīgām struktūrvienībām un ciešāk sadarboties RK atzinumu izstrādē un pārraudzībā.

    21.2

    Komisiju: īstenot 2005. gadā parakstīto sadarbības protokolu (4), galvenokārt saistībā ar Komitejas īpašo nozīmi procesā pirms Kopienas pasākumu uzsākšanas un padziļināt sinerģijas komunikācijas jomā nolūkā tuvināt Eiropu tās iedzīvotājiem, kam pēc Komisijas Baltās grāmatas par komunikāciju pieņemšanas jāvainagojas ar papildinājumu sadarbības protokolā. Turklāt RK uzņemsies ieviest plenārsesiju laikā “jautājumu stundu” Eiropas Komisijā nolūkā vēl vairāk veicināt abu iestāžu dialogu par Eiropas pamatjautājumiem un palielināt Eiropas vietējo un reģionālo pašvaldību ietekmi lēmumu pieņemšanas procesā Eiropā.

    21.3

    Padomi: nodrošināt efektīvāku vidutāja funkciju RK locekļiem, kuri nozīmēti darboties arī Padomē, nostiprināt sadarbību ar prezidentūrām, veikt priekšdarbus regulārākas sadarbības nodrošināšanai; aicina 2006.—2008. gada prezidentūras sagatavot iestrādes līdz 2009. gadam, nākot klajā ar stratēģisko daudzgadu programmu līdzīgi sešu attiecīgo prezidentūru sagatavotajai programmai 2004.—2006. gadam.

    21.4

    Ekonomikas un sociālo lietu komiteju: pilnveidot politisko sadarbību ES politiku tematiskajā jomā, kurā sociālajiem pārstāvjiem un pašvaldībām ir papildu pienākumi, un veiksmīgāk izmantot sinerģijas kopīgo administratīvo dienestu un telpu izmantošanā.

    Nostiprināt RK ietekmi

    22.1

    aicina tās ievēlētos pārstāvjus izmantot iespējas, ko paver jaunizveidotā budžeta pozīcija viņu politisko un informatīvo darbību finansēšanai nolūkā veiksmīgāk nodrošināt “Savienības sūtņa” lomu attiecībās ar līdzpilsoņiem un pašvaldību sūtņa lomu ES līmenī.

    22.2

    nolūkā mērķtiecīgāk virzīt tos jautājumus, kuri visdrošāk var sniegt patiesu pievienoto vērtību Kopienas lēmumu pieņemšanas procesā, apņemas padarīt atzinumus funkcionālākus iestāžu līmenī, kā arī saprotamākus un Eiropas iedzīvotājiem pieejamākus, RK atzinumos skaidrāk izceļot galvenos politiskos vēstījumus un RK konkrētos grozījumu ierosinājumus attiecībā uz Komisijas tiesību aktu priekšlikumiem.

    22.3

    apņemas uzlabot atzinumu pārraudzību, lai nodrošinātu RK ietekmi visos Kopienas lēmumu pieņemšanas procesa etapos, īpaši precīzāk izceļot tos jautājumus, kuriem piemērojama koplēmuma procedūra

    23.

    uzdod priekšsēdētājam iesniegt šo rezolūciju Eiropas Komisijai, Eiropas Parlamentam, Padomei un Eiropas Savienības 2006.—2008. gada prezidentvalstīm, proti, Austrijai, Somijai, Vācijai, Portugālei, Slovēnijai un Francijai.

    Briselē, 2006. gada 16. februārī

    Reģionu komitejas

    priekšsēdētājs

    Michel DELEBARRE


    (1)  CdR 162/2004 fin

    (2)  11. lpp. (EN); KOM 2005 (24).

    (3)  Secinājumu 38. punkts.

    (4)  R/CdR 197/2005 11. punkts


    Top