Choose the experimental features you want to try

This document is an excerpt from the EUR-Lex website

Document C2006/165/64

    Lieta T-145/06: Prasība, kas celta 2006. gada 18. maijā — Omya pret Komisiju

    OV C 165, 15.7.2006, p. 32–32 (ES, CS, DA, DE, ET, EL, EN, FR, IT, LV, LT, HU, NL, PL, PT, SK, SL, FI, SV)

    15.7.2006   

    LV

    Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

    C 165/32


    Prasība, kas celta 2006. gada 18. maijā — Omya pret Komisiju

    (Lieta T-145/06)

    (2006/C 165/64)

    Tiesvedības valoda — angļu

    Lietas dalībnieki

    Prasītāja: Omya AG, Oftringen (Šveice) (pārstāvji — C. Ahlborn un C. Berg, solicitors, un C. Pinto Correira, advokāts)

    Atbildētāja: Eiropas Kopienu Komisija

    Prasītājas prasījumi:

    atcelt Komisijas 2006. gada 8. marta lēmumu lietā COMP/M.3796 — Omya/J.M. Huber PCC;

    atzīt, ka koncentrācijas darbība, uz ko attiecas lieta COMP/M.3796 — Omya/J.M. Huber PCC, tiek uzskatīta par tādu, kas atzīta par saderīgu ar kopējo tirgu, un

    piespriest Komisijai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

    Pamati un galvenie argumenti

    Prasības mērķis ir panākt, ka tiek atcelts Komisijas 2006. gada 8. marta Lēmums C (2006)795 apvienošanās lietā COMP/M.3796, kurā prasītājai saskaņā ar EK Apvienošanās Regulas (1) 11. panta 3. punktu tiek prasīts sniegt Komisijai patiesu un pilnīgu informāciju par to, kā tā no J.M Huber pārņēma “izgulsnēta kalcija karbonāta” ražošanas darbību (turpmāk tekstā — “Apstrīdētais lēmums”). Apstrīdētā lēmuma rezultātā apvienošanās grafiks tika atcelts, galīgā lēmuma par paziņoto apvienošanos pieņemšanai noteikto termiņu pārceļot no 2006. gada 31. marta uz 2006. gada 28. jūniju.

    Apstrīdētajā lēmumā Komisija norāda, ka, atbildot uz iepriekšējo lūgumu sniegt informāciju, prasītāja bija sniegusi informāciju, kas vismaz daļēji bija nepatiesa. Prasītāja apgalvo, ka tas ir pretrunā ar Komisijas iepriekšējo vēstuli, kurā tā bija atzinusi, ka ir saņēmusi pilnīgu informāciju.

    Prasības pamatojumam prasītāja atsaucas uz EK Apvienošanās Regulas 11. panta 1. un 3. punkta pārkāpumu, jo 1) Apstrīdētajā lēmumā pieprasītā informācija nebija nepieciešama apvienošanās darbības novērtēšanai; 2) visa pieprasītā informācija jau bija sniegta iepriekš un 3) pretēji tiesiskās drošības principam Komisija nebija rīkojusies nekavējoties.

    Prasītāja turklāt norāda, ka, pieņemot Apstrīdēto lēmumu, Komisija ir nepareizi izmantojusi pilnvaras, kas tai piešķirtas saskaņā ar EK Apvienošanās Regulas 11. panta 3. punktu, jo, kā uzskata prasītāja, Komisijas galvenais mērķis, pieņemot Apstrīdēto lēmumu, bija iegūt iepriekš minētajā regulā noteikto termiņu pagarinājumu, nevis saņemt vajadzīgo informāciju.

    Prasītāja arī apgalvo, ka Apstrīdētais lēmums ir pretrunā ar tās tiesisko paļāvību uz to, ka tā ir izpildījusi savu pienākumu sniegt pieprasīto informāciju un ka termiņš galīgā lēmuma par paziņotās apvienošanās projektu pieņemšanai bija 2006. gada 31. marts. Prasītāja norāda, ka šo tiesisko paļāvību radīja iepriekšējā Komisijas vēstule, kurā tā bija atzinusi, ka ir saņēmusi pilnīgu informāciju, kā arī Komisijas vēlākā rīcība.


    (1)  Padomes 2004. gada 20. janvāra Regula (EK) Nr. 139/2004 par kontroli pār uzņēmumu koncentrāciju (“EK Apvienošanās Regula”) (OV L 24, 1. lpp.).


    Top