a)

Vai šo procentu un norakstījumu aprēķina pamats ir pamatlīdzekļu atjaunošanas vērtība, atskaitot norakstījumus, kas ir veikti līdz novērtēšanas brīdim, vai arī aprēķina pamats ir vienīgi atjaunošanas vērtība uz doto brīdi, ko veido kārtējās cenas, kas ir spēkā novērtēšanas laikā?

b)

Vai izmaksas, kas ir norādītas kā aprēķināto procentu un norakstījumu aprēķina pamats, un it īpaši tādas, kas nav tieši attiecināmas uz pakalpojumiem (vispārējās izmaksas), jebkurā gadījumā ir jāpierāda ar saprotamiem izziņotā operatora izmaksu dokumentiem?

c)

Ja atbilde uz b) jautājumu pilnībā vai daļēji ir noliedzoša:

Vai izmaksu pierādījums var būt nevis pierādījums kā tāds, bet vērtējums, izmantojot analītisko izmaksu modeli?

Kādas metodiskas un citas saturiskas prasības ir pietiekamas šīs pierādīšanas alternatīvas izmantošanai?

d)

Vai, pārbaudot cenu orientāciju, nacionālajām regulatīvajām varas iestādēm Regulas (EK) Nr. 2887/2000 4. panta no 1. līdz 4. punktam noteiktās tām piešķirtās kompetences ietvaros ir tā saucamās vērtējuma pilnvaras, kuras tiesas kontrolei ir pakļautas tikai daļēji?

e)

Ja atbilde uz d) jautājumu ir apstiprinoša:

Vai šīs vērtējuma pilnvaras it īpaši attiecas arī uz izmaksu aprēķina metodi, kā arī piemērojamo aprēķināto procentu (aizņemtajam kapitālam un pašu kapitālam) un norakstījumu piemērojamo laika posmu noteikšanas jautājumiem?

Kādas ir šo vērtējuma pilnvaru robežas?

f)

Vai cenu orientācijas prasības vismaz kalpo arī saņēmēju kā konkurentu tiesību aizsardzībai, kā rezultātā šie konkurenti var izmantot tiesību aizsardzību attiecībā uz piekļuvi par atlīdzību, kas nav cenu orientēta?

g)

Vai gadījumā, ja uzraudzības procesā, kas tiek veikts saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 2887/2000 4. pantu, vai tam sekojošā tiesas procesā izmaksas pilnā apmērā vai daļēji nevar pierādīt, pierādīšanas neiespējamības negatīvās sekas (pierādīšanas pienākums) gulstas uz izziņoto operatoru?

h)

Ja atbilde uz f) un g) jautājumu ir apstiprinoša:

Vai izziņotajam operatoram cenu orientācijas pierādīšanas pienākums ir arī tad, ja konkurents kā saņēmējs ceļ prasību saistībā ar atlīdzības apstiprinājumu, ko regulatīvā varas iestāde ir izsniegusi saskaņā ar valsts tiesībām, prasības pamatojumā norādot, ka cenu orientācijas trūkuma dēļ apstiprinātās atlīdzības ir pārāk augstas?