Pagaidu versija

TIESAS SPRIEDUMS (sestā palāta)

2023. gada 27. aprīlī (*)

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu – Kopējais muitas tarifs – Preču klasifikācija – Kombinētā nomenklatūra – Interpretācija – Vispārīgi noteikumi – 2. vispārīgā noteikuma a) punkts – Nesaliktā vai izjauktā stāvoklī uzrādīta prece – Daļas, kas pēc to montāžas veido satelītu uztveršanas iekārtas – Klasificēšana par gatavu uztveršanas iekārtu

Lietā C‑107/22

par lūgumu sniegt prejudiciālu nolēmumu atbilstoši LESD 267. pantam, ko Gerechtshof Amsterdam (Amsterdamas apelācijas tiesa, Nīderlande) iesniegusi ar lēmumu, kas pieņemts 2022. gada 8. februārī un kas Tiesā reģistrēts 2022. gada 16. februārī, tiesvedībā

X BV

piedaloties

Inspecteur van de Belastingdienst/Douane district Rotterdam,

TIESA (sestā palāta)

šādā sastāvā: palātas priekšsēdētājs P. Dž. Švīrebs [P. G. Xuereb], tiesneši T. fon Danvics [T. von Danwitz] (referents) un A. Kumins [A. Kumin],

ģenerāladvokāte: T. Čapeta [T. Ćapeta],

sekretārs: A. Kalots Eskobars [A. Calot Escobar],

ņemot vērā rakstveida procesu,

ņemot vērā apsvērumus, ko snieguši:

–        X BV vārdā – R. Andringa, advocaat,

–        Nīderlandes valdības vārdā – M. K. Bulterman un M. H. S. Gijzen, pārstāves,

–        Eiropas Komisijas vārdā – M. Salyková un P. Vanden Heede, pārstāvji,

ņemot vērā lēmumu, kas pieņemts pēc ģenerāladvokātes uzklausīšanas, izskatīt lietu bez ģenerāladvokāta secinājumiem,

pasludina šo spriedumu.

Spriedums

1        Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu ir par to, kā interpretēt Padomes Regulas (EEK) Nr. 2658/87 (1987. gada 23. jūlijs) par tarifu un statistikas nomenklatūru un kopējo muitas tarifu (OV 1987, L 256, 1. lpp.), kurā grozījumi izdarīti ar Komisijas 2006. gada 17. oktobra Regulu (EK) Nr. 1549/2006 (OV 2006, L 301, 1. lpp.) (turpmāk tekstā – “KN”), I pielikumā ietverto Vispārīgo kombinētās nomenklatūras interpretācijas noteikumu 2. vispārīgā noteikuma a) punktu.

2        Šis lūgums ir iesniegts tiesvedībā starp X BV un Inspecteur van de Belastingdienst/Douane district Rotterdam (Roterdamas apgabala Nodokļu/Muitas dienesta inspektors, Nīderlande; turpmāk tekstā – “inspektors”) par satelītu uztveršanas iekārtu daļu tarifa klasifikāciju.

 Atbilstošās tiesību normas

 HS

3        Preču aprakstīšanas un kodēšanas harmonizēto sistēmu (turpmāk tekstā – “HS”) ir izstrādājusi Pasaules Muitas organizācija (PMO), un tā ir ieviesta ar starptautisko konvenciju par preču aprakstīšanas un kodēšanas harmonizēto sistēmu, kura noslēgta 1983. gada 14. jūnijā Briselē un kopā ar tās 1986. gada 24. jūnija grozījumu protokolu Eiropas Ekonomikas kopienas vārdā apstiprināta ar Padomes Lēmumu 87/369/EEK (1987. gada 7. aprīlis) (OV 1987, L 198, 1. lpp.). PMO atbilstoši minētās konvencijas noteikumiem izstrādā HS skaidrojumus.

4        Saskaņā ar minētās konvencijas 3. panta 1. punkta a) apakšpunkta 2. punktu katra līgumslēdzēja puse apņemas piemērot vispārīgos HS interpretācijas noteikumus un visas iedaļu, nodaļu un apakšpozīciju piezīmes, kā arī negrozīt HS iedaļu, nodaļu vai apakšpozīciju piemērojamību.

5        HS vispārīgo interpretācijas noteikumu 2. vispārīgā noteikuma a) punktā, pirmkārt, ir paredzēts, ka jebkura norāde uz kādu preci pozīcijas ierakstā attiecas arī uz negatavām vai nepabeigtām precēm, ja uzrādāmajām precēm piemīt gatavas vai pabeigtas preces pamatīpašības, un otrkārt, tajā ir paredzēts, ka šāda atsauce attiecas arī uz gatavām vai pabeigtām precēm (vai precēm, kas saskaņā ar šo noteikumu klasificējamas kā gatavas vai pabeigtas), ja tās uzrāda nesaliktas vai izjauktas.

6        HS paskaidrojošās piezīmes par 2. vispārīgā noteikuma a) punktu V–VII punktā ir precizēts:

“V)      [2. vispārīgā noteikuma a) punkta] otrajā daļā vienā un tajā pašā pozīcijā klasificē saliktu preci un gatavu vai pabeigtu preci, kas ir uzrādīta izjauktā vai nesaliktā stāvoklī. Preces galvenokārt šādā stāvoklī tiek uzrādītas tādu iemeslu kā iesaiņojuma ērtības, iekraušana un izkraušana vai transportēšana dēļ.

VI)      Šis klasifikācijas noteikums ir piemērojams arī negatavai vai nepabeigtai precei, ja tā ir jāuzskata par gatavu vai pabeigtu saskaņā ar šī noteikuma pirmās daļas nosacījumiem.

VII)      Piemērojot šo noteikumu, par preci, kas ir uzrādīta izjauktā vai nesaliktā stāvoklī, ir jāuzskata prece, kuras dažādās sastāvdaļas ir paredzētas kopā salikšanai ar skrūvēm, bultskrūvēm, uzgriežņiem utt. vai, piemēram, izmantojot kniedēšanu vai metināšanu, tomēr ar nosacījumu, ka tās ir vienīgi kopā salikšanas darbības.

Šajā ziņā nav jāņem vērā kopā salikšanas metodes sarežģītība. Tomēr dažādās sastāvdaļas nevar tikt apstrādātas tādējādi, ka tiek pabeigta to ražošana.

Preces nesaliktās sastāvdaļas, kuru skaits pārsniedz to, kāds ir nepieciešams, lai saliktu gatavu preci, ir iekļaujamas to attiecīgajās nomenklatūras pozīcijās.

[..]”

 KN

7        Vispārīgajos KN interpretācijas noteikumos, kas ietverti šīs nomenklatūras I pielikuma pirmās daļas I sadaļas A iedaļā, ir noteikts:

“[KN] preces klasificē pēc šādiem principiem:

1)      Sadaļu, nodaļu un apakšnodaļu virsraksti doti tikai ērtības labad; juridiski klasifikāciju nosaka pozīciju ieraksti un sadaļu un nodaļu piezīmes, kā arī tālāk izklāstītie noteikumi, ja vien pozīcijās un piezīmēs nav noteikts citādi.

2.      a)      Jebkura norāde uz kādu preci pozīcijas ierakstā attiecas arī uz negatavām vai nepabeigtām precēm, ja uzrādāmajām precēm piemīt gatavas vai pabeigtas preces pamatīpašības. Tāda atsauce attiecas arī uz gatavām vai pabeigtām precēm (vai precēm, kas saskaņā ar šo noteikumu klasificējamas kā gatavas vai pabeigtas), ja tās uzrāda nesaliktas vai izjauktas;

[..].”

 Pamatlieta un prejudiciālie jautājumi

8        Laikposmā no 2006. gada 3. jūlija līdz 2007. gada 22. janvārim X Nīderlandē savā vārdā un uz sava rēķina iesniedza 38 deklarācijas par satelītu uztveršanas ierīču daļu laišanu brīvā apgrozībā. Visas šīs daļas bija no viena un tā paša Ķīnā reģistrēta piegādātāja, un tās tika transportētas uz viena un tā paša kuģa vienā un tajā pašā konteinerā.

9        Ikreiz tajā pašā dienā X iesniedza divas atsevišķas deklarācijas, proti, deklarāciju par precēm, kas paredzētas Vācijas uzņēmumam C GmbH, un deklarāciju par precēm, kuras paredzētas Vācijas uzņēmumam D GmbH, jo minētie uzņēmumi pieder vienai un tai pašai grupai. Šīs deklarācijas tika iesniegtas vienā un tajā pašā muitas iestādē Roterdamā (Nīderlande).

10      Abās deklarācijās attiecīgajos daudzumos katru reizi bija norādītas visas tāda paša veida satelītu uztvērēja daļas. Lai gan tās bija adresētas diviem atsevišķiem uzņēmumiem, šīs daļas bija papildinošas un bija paredzētas samontēšanai par gatavu satelītu uztveršanas iekārtu pēc to laišanas brīvā apgrozībā.

11      Turklāt 2007. gada 23. jūlijā X Nīderlandē iesniedza deklarāciju par uzņēmumam C paredzēto satelītu uztvērēju daļu laišanu brīvā apgrozībā. Šīs daļas tika pārvadātas tajā pašā konteinerā, kurā uzņēmumam D paredzētās daļas. Tomēr tās tika deklarētas saskaņā ar citu muitas procedūru, proti, Kopienas ārējā tranzīta procedūru, un tika transportētas uz Vāciju muitas uzraudzībā, lai vēlāk tiktu laistas brīvā apgrozībā šajā dalībvalstī.

12      Inspektors uzskata, ka Nīderlandē X importētās preces ir jāuzskata nevis par satelītu uztvērēju daļām, bet gan par gatavām iekārtām nesaliktā stāvoklī. Pamatojoties uz šo konstatējumu, 2009. gada 1. jūlijā tas nosūtīja X paziņojumu par samaksu par visām attiecīgajām satelītu uztveršanas iekārtām. Šis paziņojums attiecas uz muitas nodokļu kopējo summu 389 973,70 EUR apmērā.

13      Pēc nesekmīgas sūdzības inspektoram X cēla prasību par paziņojumu par samaksu rechtbank Noord‑Holland (Ziemeļholandes tiesa, Nīderlande). Šī tiesa apmierināja prasību, daļēji atceļot paziņojumu par samaksu. Gan X, gan inspektors par šo spriedumu iesniedza apelācijas sūdzību Gerechtshof Amsterdam (Amsterdamas apelācijas tiesa, Nīderlande), kas ir iesniedzējtiesa.

14      Strīds pamatlietā ir par to, vai importētās preces ir jāklasificē kā atsevišķas daļas attiecīgajās KN tarifa pozīcijās, vai arī, kā apgalvo inspektors, saskaņā ar KN interpretācijas vispārīgo noteikumu I pielikuma I daļas I sadaļas A iedaļas 2. vispārīgā noteikuma a) punktu tās ir jāuzskata par gatavām satelītu uztveršanas iekārtām nesaliktā veidā.

15      Šādā kontekstā Gerechtshof Amsterdam (Amsterdamas apelācijas tiesa) nolēma apturēt tiesvedību un uzdot Tiesai šādus prejudiciālus jautājumus:

“1)      Vai 2. vispārīgā klasifikācijas noteikuma a) punkts ir jāinterpretē tādējādi, ka tas ir piemērojams atsevišķām satelītu uztvērēja daļām, kuras pēc laišanas brīvā apgrozībā ir paredzēts salikt veselā satelītu uztvērējā un kuras tiek transportētas vienā konteinerā, un kuras viens un tas pats deklarētājs savā vārdā un uz sava rēķina vienā un tajā pašā muitas iestādē vienā un tajā pašā dienā ar divām atsevišķām deklarācijām deklarē laišanai brīvā apgrozībā, un kuras laišanas brīvā apgrozībā brīdī pieder diviem saistītiem uzņēmumiem?

2)      Ja atbilde uz pirmo jautājumu ir apstiprinoša, vai 2. vispārīgā klasifikācijas noteikuma a) punkts ir jāinterpretē tādējādi, ka tas ir piemērojams arī atsevišķām satelītu uztvērēja daļām, kuras viens un tas pats deklarētājs savā vārdā un uz sava rēķina deklarē laišanai brīvā apgrozībā tajā pašā muitas iestādē tajā pašā dienā, kurā pārējām satelītu uztvērēja daļām tiek piemērota Kopienas ārējā tranzīta procedūra, un kuras tiek deklarētas laišanai brīvā apgrozībā, ja deklarāciju iesniegšanas brīdī šīs daļas pieder diviem saistītiem uzņēmumiem un visas daļas kopā pēc laišanas brīvā apgrozībā ir paredzētas salikšanai veselā satelītu uztvērējā?”

 Par prejudiciālajiem jautājumiem

 Par pirmo jautājumu

16      Ar pirmo jautājumu iesniedzējtiesa vēlas noskaidrot, vai KN interpretācijas 2. vispārīgā noteikuma a) punkts ir jāinterpretē tādējādi, ka satelītu uztvērēja daļas, kuras pēc laišanas brīvā apgrozībā ir paredzēts salikt gatavā iekārtā, kuras tiek transportētas vienā konteinerā un kuras viens un tas pats deklarētājs vienā un tajā pašā dienā deklarē laišanai brīvā apgrozībā vienā un tajā pašā muitas iestādē savā vārdā un uz sava rēķina, iesniegdams divas atsevišķas deklarācijas par laišanu brīvā apgrozībā, un kuras pēc laišanas brīvā apgrozībā pieder diviem saistītiem uzņēmumiem, ir jāuzskata par tādu ierīci, kas šīs pašas normas izpratnē ir izjauktā vai nesaliktā veidā un tādēļ ietilpst vienā un tajā pašā tarifa pozīcijā.

17      Vispirms jāatgādina – ja Tiesai ir jāsniedz prejudiciāls nolēmums tarifa klasifikācijas jomā, tās uzdevums drīzāk ir izskaidrot valsts tiesai kritērijus, kuru pielietojums tai ļaus attiecīgās preces pareizi klasificēt atbilstoši KN, nevis veikt šo klasifikāciju pašai. Attiecīgo preču kvalificēšana to tarifu klasifikācijas mērķiem izriet no faktu konstatācijas, kas Tiesai prejudiciālā nolēmuma tiesvedībā nav jāveic (spriedums, 2022. gada 28. aprīlis, PRODEX, C‑72/21, EU:C:2022:312, 27. punkts un tajā minētā judikatūra).

18      Tāpat jāprecizē, ka saskaņā ar vispārīgo KN interpretācijas noteikumu 1. noteikumu preču klasifikāciju nosaka atbilstoši šīs nomenklatūras pozīciju ierakstiem un sadaļu vai nodaļu piezīmēm. Tiesiskās drošības un pārbaužu atvieglošanas interesēs izšķirošais kritērijs preču tarifu klasifikācijā parasti ir attiecīgo preču objektīvās pazīmes un īpašības, kas norādītas minētās nomenklatūras pozīciju un sadaļu vai nodaļu piezīmju formulējumā (spriedums, 2022. gada 28. aprīlis, PRODEX, C‑72/21, EU:C:2022:312, 28. punkts un tajā minētā judikatūra).

19      Turklāt Tiesa vairākkārt ir nospriedusi – lai gan, pirmkārt, HS un, otrkārt, KN skaidrojumi nav saistoši, šie skaidrojumi ir svarīgi līdzekļi, lai nodrošinātu vienveidīgu kopējā muitas tarifa piemērošanu, un paši par sevi sniedz noderīgus elementus tā interpretācijai (spriedums, 2022. gada 28. aprīlis, PRODEX, C‑72/21, EU:C:2022:312, 29. punkts un tajā minētā judikatūra).

20      KN interpretācijas 2. vispārīgā noteikuma a) punktā, kas atbilst HS interpretācijas 2. vispārīgā noteikuma a) punktam, ir noteikts, ka “jebkura norāde uz kādu preci pozīcijas ierakstā attiecas arī uz negatavām vai nepabeigtām precēm, ja uzrādāmajām precēm piemīt gatavas vai pabeigtas preces pamatīpašības. Tāda atsauce attiecas arī uz gatavām vai pabeigtām precēm (vai precēm, kas saskaņā ar šo noteikumu klasificējamas kā gatavas vai pabeigtas), ja tās uzrāda nesaliktas vai izjauktas”.

21      No paskaidrojošās piezīmes, kura attiecas uz HS 2. vispārīgā noteikuma a) punktu, VII) punkta izriet, ka par preci, kas uzrādīta izjauktā vai nesaliktā stāvoklī, ir jāuzskata prece, kuras dažādās sastāvdaļas ir paredzētas kopā salikšanai ar skrūvēm, bultskrūvēm, uzgriežņiem utt. vai, piemēram, izmantojot kniedēšanu vai metināšanu, tomēr ar nosacījumu, ka tās ir vienīgi kopā salikšanas darbības. Šajā ziņā nav jāņem vērā kopā salikšanas metodes sarežģītība. Tomēr dažādās sastāvdaļas nevar tikt apstrādātas tādējādi, ka tiek pabeigta to ražošana.

22      Saskaņā ar Tiesas judikatūru par preci, kas uzrādīta izjauktā vai nesaliktā stāvoklī, ir jāuzskata prece, kuras sastāvdaļas, proti, tās, ko var identificēt kā pabeigta izstrādājuma sastāvdaļas, muitā tiek uzrādītas vienlaicīgi, un ka šajā ziņā nav jāņem vērā salikšanas metodes vai montāžas metodes sarežģītība (spriedums, 1994. gada 16. jūnijs, Develop Dr. Eisbein, C‑35/93, EU:C:1994:252, 19. punkts).

23      Šajā lietā no iesniedzējtiesas sniegtās informācijas izriet, ka visas attiecīgās preces, proti, satelītu uztvērēja, sastāvdaļas tika uzrādītas muitošanai vienlaicīgi.

24      Lai gan šo sastāvdaļu vienlaicīga uzrādīšana muitošanai ir nepieciešama, lai tās varētu uzskatīt par preci, kas uzrādīta izjauktā vai nesaliktā veidā, no KN interpretācijas 2. vispārīgā noteikuma a) punkta formulējuma vai no HS interpretācijas 2. vispārīgā noteikuma a) punkta paskaidrojošās piezīmes neizriet, ka šīm sastāvdaļām ir jābūt vienas muitas deklarācijas priekšmetam.

25      Tas, ka par šādām precēm, tās uzrādot muitai, ir viena un tā pati deklarācija, nav sine qua non nosacījums, lai uzskatītu, ka tās veido vienotu veselumu un tādējādi veido “preces [ko] [..], uzrāda izjauktas vai nesaliktas” KN interpretācijas 2. vispārīgā noteikuma a) punkta izpratnē, bet tikai norādi, kas ļauj izdarīt šādu konstatējumu (pēc analoģijas skat. spriedumu, 2016. gada 10. marts, VAD un van Aert, C‑499/14, EU:C:2016:155, 38. punkts).

26      Atšķirīga preces, kura ir izjaukta vai nesalikta, jēdziena interpretācija praksē ļautu importētājiem pašiem ar samērā vienkāršu manipulāciju, piemēram, preces norādot atsevišķās deklarācijās, izvēlēties attiecīgo preču tarifu klasifikāciju – vai nu kā vienu veselumu, vai atsevišķi – kas tiem ir izdevīgāk (pēc analoģijas skat. spriedumu, 2016. gada 10. marts, VAD un van Aert, C‑499/14, EU:C:2016:155, 39. punkts).

27      Šāda iespēja būtu pretrunā principam, ka izšķirošais kritērijs preču tarifu klasifikācijā kopumā ir to objektīvās īpašības un pazīmes, un tādējādi tiktu pārkāpts gan mērķis atvieglot muitas kontroli, gan tiesiskā drošība, kurai ir jāprevalē importēto preču tarifa klasifikācijā (pēc analoģijas skat. spriedumu, 2016. gada 10. marts, VAD un van Aert, C‑499/14, EU:C:2016:155, 40. punkts un tajā minētā judikatūra).

28      Līdz ar to apstāklis, ka preces tiek uzrādītas muitai atsevišķās deklarācijās, pats par sevi neliedz šīs preces kvalificēt kā preces izjauktā vai nesaliktā stāvoklī KN interpretācijas 2. vispārīgā noteikuma a) punkta izpratnē, ja atmuitošanas brīdī no citiem objektīviem faktoriem izriet, ka šīs preces veido vienu veselumu un tās vēlāk ir paredzēts samontēt vienā ierīcē (pēc analoģijas skat. spriedumu, 2016. gada 10. marts, VAD un van Aert, C‑499/14, EU:C:2016:155, 43. punkts).

29      Šajā gadījumā iesniedzējtiesa norāda uz objektīviem faktoriem, kas liecina par labu tam, lai pamatlietā aplūkotās daļas tiktu kvalificētas kā izjauktas vai nesaliktas preces minētā 2. vispārīgā noteikuma a) punkta izpratnē. It īpaši iesniedzējtiesa norāda, ka pēc šo daļu laišanas brīvā apgrozībā tās bija paredzēts samontēt vienā pabeigtā precē, ka tās tika pārvadātas vienā konteinerā, ka attiecībā uz tām tika iesniegtas deklarācijas par laišanu brīvā apgrozībā, kuras bija iesniedzis viens un tas pats deklarētājs savā vārdā un uz sava rēķina vienā un tajā pašā muitas iestādē, un ka to laišanas brīvā apgrozībā posmā minētās daļas piederēja diviem saistītiem uzņēmumiem.

30      Šādi apstākļi var apstiprināt, ka runa ir par preci izjauktā vai nesaliktā stāvoklī. Kā to pamatoti norāda Eiropas Komisija, apstāklis, ka šīs daļas uzrādītas dažādās deklarācijās par laišanu brīvā apgrozībā, ir jāizvērtē paralēli citiem atbilstošajiem apstākļiem, bet pats par sevi nav noteicošs.

31      Tātad KN interpretācijas 2. vispārīgā noteikuma a) punkts ir jāinterpretē tādējādi, ka satelītu uztvērēja daļas, kuras pēc laišanas brīvā apgrozībā ir paredzēts salikt gatavā iekārtā, kuras tiek transportētas vienā konteinerā un kuras viens un tas pats deklarētājs vienā un tajā pašā dienā deklarē laišanai brīvā apgrozībā vienā un tajā pašā muitas iestādē savā vārdā un uz sava rēķina, iesniegdams divas atsevišķas deklarācijas par laišanu brīvā apgrozībā, un kuras pēc laišanas brīvā apgrozībā pieder diviem saistītiem uzņēmumiem, ir jāuzskata par tādu ierīci, kas šīs pašas normas izpratnē ir izjauktā vai nesaliktā veidā un tādēļ ietilpst vienā un tajā pašā tarifa pozīcijā, ja, ņemot vērā objektīvus faktorus, ir konstatēts, ka šīs daļas veido vienu veselu ierīci un aptver visas šīs ierīces sastāvdaļas.

 Par otro jautājumu

32      Ar otro jautājumu iesniedzējtiesa vaicā, vai KN interpretācijas 2. vispārīgā noteikuma a) punkts ir jāinterpretē tādējādi, ka tas ir piemērojams arī tad, ja dažas no attiecīgajām precēm ir deklarētas laišanai brīvā apgrozībā, bet citām ir piemērota Kopienas ārējā tranzīta procedūra.

33      Ņemot vērā uz pirmo jautājumu sniegto atbildi, ir jākonstatē – apstāklis, ka šādas preces tiek uzrādītas muitai atsevišķās deklarācijās un tās ir paredzēts vēlāk samontēt, pats par sevi neliedz šīs preces kvalificēt kā preci izjauktā vai nesaliktā stāvoklī KN interpretācijas 2. vispārīgā noteikuma a) punkta izpratnē, ja atmuitošanas brīdī no citiem objektīviem faktoriem izriet, ka šīs preces veido vienu veselumu un tās vēlāk ir paredzēts samontēt vienā ierīcē.

34      Kā to pamatoti norāda Komisija, kārtība, saskaņā ar ko preces ir deklarētas, vai muitas procedūra, saskaņā ar kuru tās ir pārvadātas līdz to galamērķim, var būt viens no objektīviem faktoriem, kas ir atbilstošs, lai novērtētu minētā 2. vispārīgā noteikuma a) punkta piemērojamību. Tomēr šie apstākļi paši par sevi nevar būt izšķiroši, un iesniedzējtiesai, lai veiktu šo izvērtējumu, ir jāņem vērā visi citi attiecīgie objektīvie faktori.

35      Šajā ziņā nav nozīmes apstāklim, ka Padomes Regulā (EEK) Nr. 2913/92 (1992. gada 12. oktobris) par Kopienas Muitas kodeksa izveidi (OV 1992, L 302, 1. lpp.), kas bija piemērojama pamatlietā aplūkotajā laikposmā, nebija skaidri paredzēta iespēja tarifu klasifikācijas nolūkā kopīgi aplūkot preces, kuras deklarētas laišanai brīvā apgrozībā, un preces, kuras deklarētas saskaņā ar Kopienas ārējā tranzīta procedūru.

36      Kā pamatoti norādīja Nīderlandes valdība, jebkura cita interpretācija nozīmētu KN interpretācijas 2. vispārīgā noteikuma a) punkta apiešanu, jo importētāji, veicot pavisam vienkāršu darbību, proti, sadalot sūtījumu un deklarējot preces divos dažādos muitas režīmos pirms to laišanas brīvā apgrozībā, varētu tās klasificēt kā veselumu vai kā atsevišķas daļas atkarībā no tā, kurš tarifs būtu izdevīgāks.

37      Tātad minētais KN interpretācijas 2. vispārīgā noteikuma a) punkts ir jāinterpretē tādējādi, ka tas ir piemērojams arī tad, ja dažas no attiecīgajām precēm ir deklarētas laišanai brīvā apgrozībā, bet citām ir piemērota Kopienas ārējā tranzīta procedūra.

 Par tiesāšanās izdevumiem

38      Attiecībā uz pamatlietas pusēm šī tiesvedība izriet no tiesvedības, kas notiek iesniedzējtiesā, tāpēc tā lemj par tiesāšanās izdevumiem. Izdevumi, kas radušies, iesniedzot apsvērumus Tiesai, un kas nav minēto pušu izdevumi, nav atlīdzināmi.

Ar šādu pamatojumu Tiesa (sestā palāta) nospriež:

1)      Padomes Regulas (EEK) Nr. 2658/87 (1987. gada 23. jūlijs) par tarifu un statistikas nomenklatūru un kopējo muitas tarifu, kurā grozījumi izdarīti ar Komisijas 2006. gada 17. oktobra Regulu (EK) Nr. 1549/2006, I pielikumā ietverto kombinētās nomenklatūras interpretācijas vispārīgo noteikumu 2. vispārīgā noteikuma a) punkts

ir jāinterpretē tādējādi, ka

satelītu uztvērēja daļas, kuras pēc laišanas brīvā apgrozībā ir paredzēts salikt gatavā iekārtā, kuras tiek transportētas vienā konteinerā un kuras viens un tas pats deklarētājs vienā un tajā pašā dienā deklarē laišanai brīvā apgrozībā vienā un tajā pašā muitas iestādē savā vārdā un uz sava rēķina, iesniegdams divas atsevišķas deklarācijas par laišanu brīvā apgrozībā, un kuras pēc laišanas brīvā apgrozībā pieder diviem saistītiem uzņēmumiem, ir jāuzskata par tādu ierīci, kas šīs pašas normas izpratnē ir izjauktā vai nesaliktā veidā un tādēļ ietilpst vienā un tajā pašā tarifa pozīcijā, ja, ņemot vērā objektīvus faktorus, ir konstatēts, ka šīs daļas veido vienu veselu ierīci un aptver visas šīs ierīces sastāvdaļas.

2)      Regulas Nr. 2658/87, kas grozīta ar Regulu Nr. 1549/2006, I pielikumā ietverto Kombinētās nomenklatūras interpretācijas vispārīgo noteikumu 2. vispārīgā noteikuma a) punkts

ir jāinterpretē tādējādi, ka

tas ir piemērojams arī tad, ja dažas no attiecīgajām precēm ir deklarētas laišanai brīvā apgrozībā, bet citām ir piemērota Kopienas ārējā tranzīta procedūra.

[Paraksti]

*      Tiesvedības valoda – holandiešu.