–

D. Ustariz Aróstegui vārdā – J. Araiz Rodríguez, procurador, un J. Martínez García, abogado,

–

Departamento de Educación del Gobierno de Navarra vārdā – I. Iparraguirre Múgica, letrado,

–

Spānijas valdības vārdā – S. Jiménez García, pārstāvis,

–

Portugāles valdības vārdā – L. Inez Fernandes, M. Figueiredo un T. Larsen, kā arī N. Gabriel un M. J. Marques, pārstāvji,

–

Eiropas Komisijas vārdā – M. van Beek un N. Ruiz García, pārstāvji,

1

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu ir par to, kā interpretēt 1999. gada 18. martā noslēgtā Pamatnolīguma par darbu uz noteiktu laiku (turpmāk tekstā – “Pamatnolīgums”), kas ir iekļauts Padomes Direktīvas 1999/70/EK (1999. gada 28. jūnijs) par UNICE, CEEP un EAK noslēgto pamatnolīgumu par darbu uz noteiktu laiku (OV 1999, L 175, 43. lpp.) pielikumā, 4. klauzulu.

2

Šis lūgums ir iesniegts tiesvedībā starp Daniel Ustariz Aróstegui un Departamento de Educación del Gobierno de Navarra (Navarras valdības Izglītības ministrija, Spānija; turpmāk tekstā – “ministrija”) par pēdējās minētās atteikumu piešķirt viņam piemaksu pie algas par pakāpi.

3

Saskaņā ar Direktīvas 1999/70 1. pantu tās mērķis ir “ieviest pielikumā pievienoto Pamatnolīgumu [..], ko [..] savā starpā noslēdza vispārējās starpprofesionālās organizācijas ([Eiropas arodbiedrību konfederācija (EAK), Eiropas profesionālo un darba devēju apvienību savienība (UNICE), Uzņēmumu ar valsts kapitāla daļu Eiropas centrs (CEEP)].”

4

Saskaņā ar Pamatnolīguma 1. klauzulu tā mērķis ir, pirmkārt, uzlabot noteikta darba laika darba kvalitāti, nodrošinot diskriminācijas aizlieguma principa ievērošanu, un, otrkārt, radīt kārtību, lai novērstu ļaunprātīgu izmantošanu, kas rodas, piemērojot uz noteiktu laiku noslēgtu darba līgumu vai attiecību tiesisko pārmantojamību.

5

Pamatnolīguma 3. klauzulā “Definīcijas” ir noteikts:

“Šajā nolīgumā jēdziens:

6

Pamatnolīguma 4. klauzulas “Diskriminācijas aizlieguma princips” 1. punktā ir paredzēts:

“Darba nosacījumi, ko piemēro noteikta laika darba ņēmējiem, neskatoties uz to, ka ar viņiem slēgts līgums vai darba attiecības uz noteiktu termiņu, nav mazāk izdevīgi par tiem, ko piemēro salīdzināmiem pastāvīgajiem darba ņēmējiem, ja vien atšķirīgiem nosacījumiem nav objektīva pamata.”

7

Saskaņā ar 1993. gada 30. augustaTexto Refundido del Estatuto del Personal al Servicio de las Administraciones Públicas de Navarra (Navarras publisko pārvaldes iestāžu dienestā esošā personāla nodarbināšanas kārtības pārstrādātā redakcija), kas apstiprināta ar Decreto Foral Legislativo 251/1993 (Forālais leģislatīvais dekrēts 251/1993) (turpmāk tekstā – “DFL 251/93”), 3. panta 1. punktu:

“Navarras publisko iestāžu dienestā esošo personālu veido:

8

Saskaņā ar DFL 251/93 12. pantu:

“Atbilstoši kvalifikācijai, kas ir vajadzīga pieņemšanai darbā un veicamajiem uzdevumiem Navarras publiskā sektora ierēdņi tiek iekļauti šajā pantā paredzētajos līmeņos. [..]”

9

DFL 251/93 13. pantā ir noteikts:

“1.   Katrā no iepriekšējā pantā minētajiem līmeņiem ir septiņas pakāpes.

2.   Dienestā pieņemtos jaunos ierēdņus iekļauj atbilstošā līmeņa 1. pakāpē.

3.   Saskaņā ar šī dekrēta 16. pantu ierēdņi savā atbilstošajā līmenī var tikt pakāpeniski paaugstināti no 1. pakāpes līdz 7. pakāpei.”

10

DFL 251/93 16. pantā ir noteikts:

“1.   Ierēdņi savā attiecīgajā līmenī var tikt pakāpeniski paaugstināti no 1. pakāpes līdz 7. pakāpei neatkarīgi no viņu akadēmiskā grāda, izglītības vai profesijas.

2.   Paaugstināšana pakāpē notiek katru gadu šādi:

11

DFL 251/93 ceturtajā pārejas noteikumā ir noteikts:

“1. No 1992. gada 1. janvāra līdz brīdim, kad tiks apstiprināts tiesiskais regulējums, kas paredzēts [1991. gada 26. februāraLey Foral 5/1991 de Presupuestos Generales de Navarra para 1991 (Forālais likums 5/1991 par Navarras vispārējo budžetu 1991. gadam)] 13. pantā, attiecībā uz pašreizējās pakāpju un darba stāža sistēmas maiņu šī dekrēta 16. pantā paredzētā paaugstināšanas pakāpē kārtība nav piemērojama, no minētā datuma paaugstināšanu piemērojot katram ierēdnim atsevišķi, ņemot vērā viņa darba stāžu attiecīgajā pakāpē saskaņā ar tālāk noteikto:

2. No iepriekšējā punkta izriet, ka, sākot no šī datuma un arī provizoriski, gadījumos, kad Navarras forālā apgabala administrācijā ir veicama šī dekrēta 17. pantā paredzētā paaugstināšana uz citu līmeni, ierēdnis provizoriski saglabā pakāpi un darba stāžu minētajā pakāpē, kas bija iegūti līmenī, no kura viņš tiek paaugstināts.”

12

DFL 251/93 40. panta 2. punktā ir paredzēts, ka ierēdņu individuāli izmaksājamo pamatatalgojumu veido sākotnējā alga, kas atbilst līmenim, kurā atrodas ierēdnis, atalgojums, kas atbilst pakāpei, kuru viņš ir sasniedzis, un piemaksa par darba stāžu. Turklāt šajā pantā ir precizēts, ka individuāli izmaksājamais pamatatalgojums ir iegūtas tiesības, kas ir raksturīgas ierēdņa statusam.

13

Saskaņā ar 2009. gada 28. septembraDecreto Foral 68/2009 por el que se regula la contratación de personal en régimen administrativo en las Administraciones Públicas de Navarra (Forālais dekrēts 68/2009, ar ko reglamentē līgumus ar administratīvajā režīmā Navarras publiskajās pārvaldes iestādēs nodarbinātajiem darbiniekiem), redakcijā, kas izriet no 2017. gada 29. martaDecreto Foral 21/2017 (Forālais dekrēts 21/2017), (turpmāk tekstā – “Forālais dekrēts 68/2009)” 11. pantu:

“Administratīvajā režīmā nodarbinātie līgumdarbinieki saņem atalgojumu, kas atbilst to ieņemamajam amatam vai veicamajiem uzdevumiem, piemaksu par darba stāžu un ģimenes pabalstus. Viņi nesaņem [piemaksu par] pakāpi, kas ir ierēdņa statusam raksturīgs individuāli izmaksājams pamatatalgojums.”

14

Ministrija pieņēma darbā D. Ustariz Aróstegui par skolotāju no 2007. gada septembra, pamatojoties uz administratīvu līgumu uz nenoteiktu laiku. Kopš šī datuma viņš pilda savus pienākumus vairākos izglītības centros.

15

2016. gada 1. jūlijāD. Ustariz Aróstegui lūdza ministriju piešķirt viņam ar atpakaļejošu spēku attiecībā uz četriem gadiem piemaksu pie algas par pakāpi, ko saņem ierēdņi skolotāji, kuriem ir tāds pat darba stāžs kā viņam, piemērojot Forālo dekrētu 68/2009.

16

Ar 2016. gada 18. oktobra pieteikumu viņš iesniedza sūdzību augstākstāvošā iestādē par lēmumu netieši noraidīt šo lūgumu. Šī sūdzība tika noraidīta ar ministrijas 2016. gada 23. decembra forālo rīkojumu.

17

2017. gada 28. februārī D. Ustariz Aróstegui cēla prasību par šo dekrētu iesniedzējtiesā Juzgado de lo Contencioso‑Administrativo no1 de Pamplona (Pamplonas Administratīvā tiesa Nr. 1, Spānija).

18

Iesniedzējtiesa norāda, ka šobrīd Navarrā spēkā esošajā tiesību sistēmā kā vienīgais objektīvais nosacījums, lai piešķirtu piemaksu pie algas par pakāpi, ir paredzēts sešu gadu septiņu mēnešu darba stāžs iepriekšējā pakāpē un paaugstināšana pakāpē tādējādi notiek automātiski laika gaitā. Tā precizē arī, ka atbilstoši valsts tiesiskajam regulējumam, tā kā tajā pakāpe tiek būvēta kā ierēdņu profesionālās izaugsmes mehānisms, piemaksa pie algas par pakāpi ir individuāli izmaksājams atalgojums, kas raksturīgs ierēdņa statusam, kurš tādējādi ir subjektīvs nosacījums tās piešķiršanai.

19

D. Ustariz Aróstegui bija izpildījis objektīvo nosacījumu par sešu gadu septiņu mēnešu darba stāžu, pildot darba pienākumus, bet neatbilda subjektīvajam nosacījumam par ierēdņa statusu.

20

Precizējot, ka nav nekādas starpības starp profesionālajiem uzdevumiem un pienākumiem, kurus uzņemas skolotājs ierēdnis, un tiem, kurus uzņemas skolotājs, kas ir administratīvs līgumdarbinieks, iesniedzējtiesa šaubās par to, vai piemaksai pie algas par pakāpi mērķis var būt objektīvs iemesls, kas attaisno mazāk labvēlīgu attieksmi pret administratīvajiem līgumdarbiniekiem.

21

Šādos apstākļos Juzgado de lo Contencioso‑Administrativo no1 de Pamplona (Pamplonas Administratīvā tiesa Nr. 1) nolēma apturēt tiesvedību un uzdot Tiesai šādu prejudiciālu jautājumu:

“Vai [Pamatnolīguma] 4. klauzula ir jāinterpretē tādējādi, ka tā nepieļauj tādu reģionālo tiesību normu kā pamatlietā aplūkotā, ar ko skaidri ir liegts piešķirt un maksāt noteiktu piemaksu pie algas Navarras publiskajā sektorā nodarbinātiem darbiniekiem, kuri ietilpst “administratīvā līgumdarbinieka” kategorijā un ar kuriem noslēgts līgums uz noteiktu laiku, tāpēc ka minētā piemaksa esot atlīdzība par izaugsmi un attīstību profesionālajā karjerā, kas esot piemērojama īpaši un vienīgi darbiniekiem, kuri ietilpst “ierēdņa” kategorijā un ar kuriem noslēgts līgums uz noteiktu laiku?”

22

Ar savu jautājumu iesniedzējtiesa būtībā jautā, vai Pamatnolīguma 4. klauzulas 1. punkts ir jāinterpretē tādējādi, ka tam pretrunā ir tāds valsts tiesiskais regulējums kā pamatlietā aplūkotais, kurā piemaksa pie algas ir rezervēta skolotājiem, kas nodarbināti uz nenoteiktu laiku kā civildienesta ierēdņi, tostarp izslēdzot skolotājus, kas ir nodarbināti kā administratīvie līgumdarbinieki uz noteiktu laiku.

23

Jāatgādina, ka Pamatnolīguma 4. klauzulas 1. punktā ir noteikts aizliegums darba nosacījumu ziņā pret darbiniekiem, kas nodarbināti uz noteiktu laiku, attiekties nelabvēlīgāk nekā pret pastāvīgajiem darba ņēmējiem, kas atrodas salīdzināmā situācijā, tāpēc vien, ka pirmie no tiem ir nodarbināti uz noteiktu laiku, ja vien atšķirīgo attieksmi neattaisno objektīvi iemesli.

24

Šajā gadījumā jānorāda, pirmkārt, tā kā ministrija nodarbināja D. Ustariz Aróstegui par skolotāju atbilstoši uz noteiktu laiku noslēgtam administratīvajam līgumam, ir skaidrs, ka viņš ietilpst jēdzienā “noteikta laika darba ņēmējs” Pamatnolīguma 4. klauzulas 1. punkta, skatītā kopā ar tā 3. klauzulas 1. punktu, izpratnē un tātad – šo tiesību normu piemērošanas jomā.

25

Otrkārt, attiecībā uz “darba nosacījumu” jēdzienu Pamatnolīguma 4. klauzulas 1. punkta izpratnē no Tiesas judikatūras izriet, ka izšķirošais kritērijs, pēc kura nosakāms, vai kāds pasākums ietilpst šajā jēdzienā, ir tieši nodarbinātības kritērijs, proti, darba ņēmēja un viņa darba devēja starpā nodibinātās darba tiesiskās attiecības (spriedums, 2018. gada 5. jūnijs, Grupo Norte Facility, C‑574/16, EU:C:2018:390, 41. punkts un tajā minētā judikatūra).

26

Tādējādi Tiesa ir uzskatījusi, ka šajā jēdzienā ietilpst tostarp piemaksas par darba stāžu reizi trijos gados (šajā nozīmē skat. spriedumu, 2010. gada 22. decembris, Gavieiro Gavieiro un Iglesias Torres, C‑444/09 un C‑456/09, EU:C:2010:819, 50. punkts, kā arī rīkojumu, 2011. gada 18. marts, Montoya Medina, C‑273/10, nav publicēts, EU:C:2011:167, 32. punkts), turpinātas izglītības piemaksas reizi sešos gados (šajā nozīmē skat. rīkojumu, 2012. gada 9. februāris, Lorenzo Martínez, C‑556/11, nav publicēts, EU:C:2012:67, 38. punkts), piedalīšanās profesionālajā izaugsmē un tai sekojošs finansiāls atbalsts pozitīva vērtējuma gadījumā (rīkojums, 2016. gada 21. septembris, Álvarez Santirso, C‑631/15,EU:C:2016:725, 36. punkts), kā arī līdzdalība horizontālā profesionālā vērtējuma režīmā, kas pamato piemaksu pie algas (rīkojums, 2018. gada 22. marts, Centeno Meléndez, C‑315/17, nav publicēts, EU:C:2018:207, 47. punkts).

27

Šajā gadījumā, ciktāl sešu gadu un septiņu mēnešu laikposma dienestā pabeigšana, kā izriet no iesniedzējtiesas sniegtās informācijas, ir vienīgais minētās piemaksas piešķiršanas objektīvais nosacījums, tā tiek maksāta tieši darba attiecību dēļ, lai gan šādos apstākļos tās piešķiršana ir jāuzskata par “nodarbinātības nosacījumu” Pamatnolīguma 4. klauzulas 1. punkta izpratnē.

28

Treškārt, jāatgādina, ka saskaņā ar pastāvīgo Tiesas judikatūru nediskriminācijas princips, kura īpaša izpausme ir Pamatnolīguma 4. klauzulas 1. punkts, paredz, ka līdzīgās situācijās nedrīkst būt atšķirīga attieksme un ka atšķirīgās situācijās nedrīkst būt vienāda attieksme, ja vien šāda attieksme nav objektīvi attaisnojama (spriedums, 2018. gada 5. jūnijs, Grupo Norte Facility, C‑574/16, EU:C:2018:390, 46. punkts un tajā minētā judikatūra).

29

Šajā ziņā savos rakstveida apsvērumos ministrija apgalvo, ka attiecībā uz pamatlietu atšķirīga attieksme starp civildienesta ierēdņiem un administratīvajiem līgumdarbiniekiem, uz ko norāda D. Ustariz Aróstegui, neietilpstot Pamatnolīguma 4. klauzulas 1. punktā paredzētajā aizliegumā, jo valsts tiesībās tas, vai darba attiecības ir uz noteiktu laiku vai nenoteiktu laiku, nenosakot tiesības uz pamatlietā aplūkoto piemaksu pie algas, bet to nosakot tas, vai tās ir civildienesta vai līgumiskas attiecības.

30

Turklāt Tiesas sēdē Spānijas valdība un ministrija norādīja, ka mācībspēki, kas nodarbināti uz nenoteiktu laiku ar privāttiesiskiem līgumiem, arī nesaņem minēto piemaksu.

31

Tomēr jāuzsver, ka no Pamatnolīguma 4. klauzulas 1. punkta izriet, ka pietiek ar to, ka attieksme pret attiecīgajiem noteikta laika darba ņēmējiem ir mazāk labvēlīga nekā pret pastāvīgajiem darba ņēmējiem, kas atrodas salīdzināmā situācijā, lai pirmie minētie darba ņēmēji varētu pamatoti prasīt šīs klauzulas piemērošanu.

32

Tādējādi, kā ģenerāladvokāte ir norādījusi secinājumu 31. punktā, šajā ziņā nav nepieciešams, lai attieksme pret attiecīgajiem noteikta laika darba ņēmējiem būtu mazāk labvēlīga salīdzinājumā ar visām nenoteikta laika darba ņēmēju kategorijām.

33

Tātad jāpārbauda, vai civildienesta ierēdņi un pamatlietā aplūkotie administratīvie līgumdarbinieki atrodas salīdzināmā situācijā.

34

Lai izvērtētu, vai darba ņēmēji veic identisku vai līdzīgu darbu Pamatnolīguma izpratnē, saskaņā ar tā 3. klauzulas 2. punktu un 4. klauzulas 1. punktu ir jāizpēta, vai, ņemot vērā visus faktorus, piemēram, darba raksturu, mācību nosacījumus un darba nosacījumus, var uzskatīt, ka šīs personas ir salīdzināmā situācijā (spriedums, 2018. gada 5. jūnijs, Grupo Norte Facility, C‑574/16, EU:C:2018:390, 48. punkts un tajā minētā judikatūra).

35

Šajā gadījumā iesniedzējtiesai, kam vienīgajai ir kompetence novērtēt faktus, ir jānosaka, vai civildienesta ierēdņi un administratīvie līgumdarbinieki atrodas salīdzināmā situācijā (pēc analoģijas skat. spriedumu, 2018. gada 5. jūnijs, Grupo Norte Facility, C‑574/16, EU:C:2018:390, 49. punkts un tajā minētā judikatūra).

36

Ja tas tā ir, no iesniedzējtiesas lēmuma izriet, ka nav nekādas atšķirības starp tiem uzdevumiem un pienākumiem, ko pilda skolotājs ierēdnis, un tiem, ko uzņemas skolotājs administratīvais līgumdarbinieks, kāds ir D. Ustariz Aróstegui.

37

Līdz ar to, neskarot iesniedzējtiesas novērtējumu, ņemot vērā visus nozīmīgos apstākļus, ir jāsecina, ka tāda noteikta laika darba ņēmēja kā D. Ustariz Aróstegui situācija ir salīdzināma ar pastāvīga darba ņēmēja ministrijas dienestā situāciju.

38

Šādos apstākļos jākonstatē, kā ģenerāladvokāte ir norādījusi secinājumu 44. punktā, ka pastāv atšķirīga attieksme, ko veido tas, ka administratīvajiem līgumdarbiniekiem netiek piešķirta pamatlietā aplūkotā piemaksa pie algas, bet salīdzināmā situācijā civildienesta ierēdņiem ir tiesības uz šo piemaksu pie algas.

39

Jāpārbauda, ceturtkārt, vai ir tādi objektīvi iemesli Pamatnolīguma 4. klauzulas 1. punkta izpratnē, kas var attaisnot šādu atšķirīgu attieksmi.

40

Saskaņā ar Tiesas pastāvīgo judikatūru “objektīvu iemeslu” jēdziens liek konstatēto nevienlīdzīgo attieksmi pamatot ar noteiktiem un konkrētiem apstākļiem, kas attiecīgo darba nosacījumu raksturo tā īpašajā kontekstā, un pamatojoties uz objektīviem un pārskatāmiem kritērijiem, lai pārbaudītu, vai šī nevienlīdzība patiesi ir vajadzīga, tā ir piemērota izvirzītā mērķa sasniegšanai un ir tālab nepieciešama. Minētie apstākļi var izrietēt it īpaši no uzdevumu, kuru izpildei līgumi uz nenoteiktu laiku ir noslēgti, īpašā rakstura un tiem raksturīgajām pazīmēm vai attiecīgos gadījumos no dalībvalsts sociālās politikas jomā sasniedzamā likumīgā mērķa (spriedumi, 2007. gada 13. septembris, Del Cerro Alonso, C‑307/05, EU:C:2007:509, 53. punkts; 2010. gada 22. decembris, Gavieiro Gavieiro un Iglesias Torres, C‑444/09 un C‑456/09, EU:C:2010:819, 55. punkts; 2018. gada 5. jūnijs, Grupo Norte Facility, C‑574/16, EU:C:2018:390, 54. punkts).

41

Savukārt atsauce tikai uz administratīvo līgumdarbinieku, kāds ir D. Ustariz Aróstegui, darba pagaidu raksturu neatbilst šīm prasībām un tādējādi pati par sevi nevar būt objektīvs iemesls Pamatnolīguma 4. klauzulas 1. punkta izpratnē. Proti, ja tiktu atzīts, ka darba attiecību pagaidu raksturs vien ir pietiekams, lai pamatotu atšķirīgu attieksmi pret noteikta laika darba ņēmējiem un pastāvīgajiem darba ņēmējiem, tiktu atņemta jēga Direktīvas 1999/70 un Pamatnolīguma mērķiem un tiktu nostiprināta noteikta laika darba ņēmēju nelabvēlīgās situācijas saglabāšana (spriedums, 2011. gada 8. septembris, Rosado Santana, C‑177/10, EU:C:2011:557, 74. punkts un tajā minētā judikatūra).

42

Šajā ziņā Spānijas valdība un ministrija rakstveida apsvērumos apgalvoja, ka pamatlietā aplūkotā piemaksa pie algas ir individuāli izmaksājams pamatatalgojums, kas raksturīgs ierēdņa statusam. It īpaši minētās piemaksas mērķis ir atlīdzināt ierēdņa izaugsmi profesionālās attīstības sistēmā, kas attaisno tostarp tās liegšanu administratīvajiem līgumdarbiniekiem, jo tie nevar tikt paaugstināti pakāpē.

43

Šajā sakarā jāatgādina, ka, ņemot vērā dalībvalstu rīcības brīvību attiecībā uz savas valsts pārvaldes organizāciju, tās principā, nepārkāpjot nedz Direktīvu 1999/70, nedz Pamatnolīgumu, var paredzēt piekļuves civildienesta ierēdņa amatam nosacījumus, kā arī šādu ierēdņu nodarbināšanas nosacījumus (spriedumi, 2012. gada 18. oktobris, Valenza u.c., no C‑302/11 līdz C‑305/11, EU:C:2012:646, 57. punkts, un 2018. gada 20. septembris, Motter, C‑466/17, EU:C:2018:758, 43. punkts). Tādējādi dalībvalstīm ir tiesības prasīt nosacījumus par darba stāžu, lai piekļūtu noteiktām darba vietām, vai arī ierobežot piekļuvi, atļaujot vienīgi ierēdņu iekšēju paaugstināšanu, jo tas izriet no vajadzības ņemt vērā objektīvās prasības, kas saistītas ar attiecīgo darba vietu, un nav saistīts ar darba attiecību pastāvīgumu (šajā nozīmē skat. spriedumu, 2011. gada 8. septembris, Rosado Santana, C‑177/10, EU:C:2011:557, 76. un 79. punkts).

44

Taču abstrakts un vispārīgs nosacījums, saskaņā ar kuru, lai gūtu labumu no tāda darba nosacījuma, kāds ir pamatlietā, personai ir jābūt ierēdņa statusam, neņemot vērā it īpaši ne veicamo pienākumu īpašo raksturu, ne tiem raksturīgās iezīmes, neatbilst šī sprieduma 40. un 41. punktā atgādinātajām prasībām (šajā nozīmē skat. spriedumu, 2011. gada 8. septembris, Rosado Santana, C‑177/10, EU:C:2011:557, 80. punkts).

45

Turklāt Tiesa ir nospriedusi, ka ar sabiedrības interesēm, kas pašas ir saistītas ar piekļuves civildienestam nosacījumiem, nevar attaisnot atšķirīgu attieksmi (šajā nozīmē skat. spriedumu, 2018. gada 25. jūlijs, Vernaza Ayovi, C‑96/17, EU:C:2018:603, 46. punkts).

46

Tātad, kā ģenerāladvokāte ir norādījusi secinājumu 51. punktā, pamatlietā aplūkotās piemaksas pie algas liegšana administratīvajiem līgumdarbiniekiem saskaņā ar Forālā dekrēta 68/2009 11. pantu nevar tikt attaisnota, izņemot, ja ierēdņa statusam raksturīgās pazīmes tiešām ir izšķirošas attiecībā uz šo piešķiršanu.

47

Šajā gadījumā no Tiesā iesniegtajiem lietas materiāliem izriet, ka minētās piemaksas piešķiršana ir saistīta nevis ar attiecīgā ierēdņa paaugstināšanu pakāpē, bet gan ar darba stāžu. Šajā ziņā tas, ka pamatlietā aplūkotās piemaksas mērķis sākotnēji bija atzīt ierēdņu nopelnus profesionālās attīstības sistēmā un tādējādi tā atšķīrās no pasākuma, kas vērsts vienīgi uz atlīdzināšanu par darba stāžu, nevar likt uzskatīt, ka šī piemaksa ir raksturīga ierēdņa statusam, jo atbilstoši pamatlietas faktu norises laikā piemērojamajiem pārejas noteikumiem, paaugstināšanas augstākās pakāpēs sistēma tika apturēta un aizstāta ar tiesisko regulējumu, ar kuru tiek vienīgi piešķirtas tiesības uz minēto piemaksu noteikta dienesta laikposma beigās, tādējādi iznīcinot jebkādas atšķirības ar vienkāršu prēmiju par darba stāžu. Tādējādi pamatlietā aplūkotā piemaksa pie algas tiek piešķirta ierēdņiem tikai tādēļ, ka tie ir nostrādājuši prasīto laikposmu, un neietekmē to stāvokli profesionālās attīstības sistēmā, bet tas ir jāpārbauda iesniedzējtiesai.

48

Turklāt attiecībā uz Spānijas valdības un ministrijas norādīto argumentu, ka ir atšķirība starp civildienesta ierēdņu pienākumiem, kas var pamatot preferenču attieksmi pret pēdējiem minētiem salīdzinājumā ar administratīvajiem līgumdarbiniekiem, kuri atrodas salīdzināmā situācijā, jākonstatē, ka šajā ziņā no Tiesā iesniegtajiem lietas materiāliem neizriet neviens konkrēts un precīzs elements. Katrā ziņā šādai atšķirībai var būt nozīme tikai tad, ja piemaksas pie algas mērķis ir atlīdzināt uzdevumu izpildi, ko var pildīt tikai ierēdņi, bet nevar noteikta laika līgumdarbinieki. Apstāklis, ko Tiesas sēdē ir apstiprinājusi ministrija, ka laikposmi, kas nostrādāti atbilstoši administratīvajiem līgumiem uz noteiktu laiku, tiek ņemti vērā pilnībā, ieceļot amatā līgumdarbinieku, sliecas būt pretrunā apgalvojumam, ka šādu uzdevumu veikšana ir izšķirošs elements piemaksas pie algas piešķiršanai, ja līgumdarbinieks nebūtu varējis veikt šāda veida uzdevumus pirms viņa iecelšanas amatā (pēc analoģijas skat. rīkojumu 2018. gada 22. marts, Centeno Meléndez, C‑315/17, nav publicēts, EU:C:2018:207, 75. punkts).

49

Tādējādi jāuzskata, ka, šajā gadījumā nav neviena “objektīva iemesla” Pamatnolīguma 4. klauzulas 1. punkta izpratnē, kas varētu attaisnot administratīvo līgumdarbinieku izslēgšanu, kuri ir nostrādājuši dienestā laikposmu, kas tiek prasīts pamatlietā aplūkotās piemaksas pie algas piešķiršanai, bet tas ir jāpārbauda iesniedzējtiesai.

50

Ņemot vērā visus iepriekš minētos apsvērumus, uz uzdoto jautājumu jāatbild, ka Pamatnolīguma 4. klauzulas 1. punkts ir jāinterpretē tādējādi, ka tam pretrunā ir tāds valsts tiesiskais regulējums kā pamatlietā aplūkotais, kurā piemaksa pie algas ir rezervēta skolotājiem, kas nodarbināti darba attiecību uz nenoteiktu laiku ietvaros kā civildienesta ierēdņi, tostarp izslēdzot skolotājus, kas ir nodarbināti kā administratīvie līgumdarbinieki uz noteiktu laiku, ja noteikta laikposma nostrādāšana ir vienīgais nosacījums minētās piemaksas piešķiršanai.

51

Attiecībā uz pamatlietas pusēm šī tiesvedība ir stadija procesā, kuru izskata iesniedzējtiesa, un tā lemj par tiesāšanās izdevumiem. Izdevumi, kas radušies, iesniedzot apsvērumus Tiesai, un kas nav minēto pušu izdevumi, nav atlīdzināmi.

Ar šādu pamatojumu Tiesa (otrā palāta) nospriež:

1999. gada 18. martā noslēgtā Pamatnolīguma par darbu uz noteiktu laiku, kas ir ietverts Padomes Direktīvas 1999/70/EK (1999. gada 28. jūnijs) par UNICE, CEEP un EAK noslēgto pamatnolīgumu par darbu uz noteiktu laiku pielikumā, 4. klauzulas 1. punkts ir jāinterpretē tādējādi, ka tam pretrunā ir tāds valsts tiesiskais regulējums kā pamatlietā aplūkotais, kurā piemaksa pie algas ir rezervēta skolotājiem, kas nodarbināti darba attiecību uz nenoteiktu laiku ietvaros kā civildienesta ierēdņi, tostarp izslēdzot skolotājus, kas ir nodarbināti kā administratīvie līgumdarbinieki uz noteiktu laiku, ja noteikta laikposma nostrādāšana ir vienīgais nosacījums minētās piemaksas piešķiršanai.