1

Ar savu apelācijas sūdzību Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma birojs (EUIPO) lūdz atcelt Eiropas Savienības Vispārējās tiesas 2016. gada 28. septembra spriedumu European Food/EUIPO – Société des produits Nestlé (FITNESS) (T‑476/15, EU:T:2016:568, turpmāk tekstā – “pārsūdzētais spriedums”), ar kuru šī tiesa atcēla EUIPO Apelācijas ceturtās padomes 2015. gada 19. jūnija lēmumu lietā R 2542/2013‑4 (turpmāk tekstā – “apstrīdētais lēmums”), kas pieņemts spēkā neesamības atzīšanas procesā starp European Food SA un Société des produits Nestlé SA.

2

Komisijas Regulas (EK) Nr. 2868/95 (1995. gada 13. decembris), ar ko īsteno Padomes Regulu (EK) Nr. 40/94 par Kopienas preču zīmi (OV 1995, L 303, 1. lpp.), kurā grozījumi izdarīti ar Komisijas Regulu (EK) Nr. 1041/2005 (2005. gada 29. jūnijs) (OV 2005, L 172, 4. lpp.) (turpmāk tekstā – “Regula Nr. 2868/95”) 37. noteikuma b) punkta iv) apakšpunktā ir paredzēts:

“Pieteikums Birojam par atcelšanu vai spēkā neesamības pasludināšanu, ievērojot Regulas 55. pantu, ietver:

[..]

3

Šīs regulas 40. noteikumā ir paredzēts:

4

Minētās regulas 50. noteikuma 1. punktā ir noteikts:

5

Padomes Regulas (EK) Nr. 207/2009 par Kopienas preču zīmi (2009. gada 26. februāris) (OV 2009, L 78, 1. lpp.) 7. panta “Absolūta atteikuma pamatojums” 1. punktā ir noteikts:

“1.   Nereģistrē:

[..]

[..].”

6

Šīs regulas 41. panta 1. punktā ir paredzēts:

“Trīs mēnešos pēc [Eiropas Savienības] preču zīmes pieteikuma publicēšanas iebildumus pret preču zīmes reģistrāciju, pamatojot, ka to nevar reģistrēt, atbilstīgi 8. pantam var iesniegt:

[..].”

7

Minētās regulas VI sadaļas 3. iedaļas “Spēkā neesamības pamats” 52. pantā “Absolūts spēkā neesamības pamats” ir noteikts:

“1.   “[Eiropas Savienības] preču zīmi paziņo par spēkā neesošu, ja Birojā iesniegts attiecīgs iesniegums vai pamatojoties uz pretprasību lietas izskatīšanas procesā par pārkāpumu:

2.   Ja [Eiropas Savienības preču zīme] ir reģistrēta, pārkāpjot 7. panta 1. punkta b), c) vai d) apakšpunkta prasības, to tomēr var nepaziņot par spēkā neesošu, ja tās izmantošanas rezultātā tā ir ieguvusi atšķirīgumu [atšķirtspēju] saistībā ar precēm vai pakalpojumiem, uz ko tā ir reģistrēta.

[..]”

8

Šīs pašas regulas 57. panta 1. punktā ir paredzēts:

“Izskatot pieteikumu par tiesību atcelšanu vai spēkā neesamības paziņošanu, Birojs tā noteiktā termiņā lūdz puses, cik bieži tas vajadzīgs, iesniegt savus apsvērumus par otras puses vai paša Biroja iesniegtiem materiāliem.”

9

Regulas Nr. 207/2009 VII sadaļas “Apelācija” 60. pantā ir paredzēts:

“Paziņojumu par apelāciju [apelācijas sūdzību] iesniedz Birojā divu mēnešu laikā pēc tā lēmuma izziņošanas, par ko apelāciju iesniedz. Paziņojumu [apelācijas sūdzību] uzskata par iesniegtu tikai tad, kad ir samaksāta apelācijas nodeva. Četru mēnešu laikā pēc lēmuma izziņošanas iesniedz rakstveida paziņojumu, kurā izklāstīts apelācijas pamatojums.”

10

Šīs regulas 63. panta “Apelāciju izskatīšana” 2. punktā ir paredzēts:

“Izskatot apelāciju, Apelāciju padome tās noteiktā termiņā lūdz puses, cik bieži tas vajadzīgs, iesniegt savus apsvērumus par otras puses vai pašas padomes iesniegtiem materiāliem.”

11

Minētās regulas IX sadaļas 1. iedaļas “Vispārējie noteikumi” 76. pantā “Faktu pārbaude, ko Birojs veic pēc savas iniciatīvas” ir paredzēts:

“1.   “Lietas izskatīšanas procesa laikā Birojs izskata faktus pēc savas iniciatīvas, tomēr lietas izskatīšanas procesos, kas attiecas uz relatīvu pamatu reģistrācijas noraidīšanai, Birojs aprobežojas ar faktu, pierādījumu un argumentu, ko puses iesniegušas, pārbaudi.

2.   Birojs var neņemt vērā faktus vai pierādījumus, ko attiecīgās puses nav iesniegušas laicīgi.”

12

Šīs pašas regulas 78. panta 1. punktā ir noteikts:

“Lietas izskatīšanas procesā Birojā pierādījumus sniedz vai iegūst:

13

Pārsūdzētajā spriedumā Vispārējā tiesa tajā izskatāmās lietas faktiskos apstākļus apkopojoši izklāstījusi šādi:

14

Ar prasības pieteikumu, kas Vispārējās tiesas kancelejā iesniegts 2015. gada 19. augustā, European Food cēla prasību par apstrīdētā lēmuma atcelšanu.

15

Savas prasības pamatojumam European Food izvirzīja trīs pamatus, no kuriem pirmais ir saistīts ar Apelācijas padomes atteikumu ņemt vērā pierādījumus, kas pirmoreiz iesniegti apelācijas procesā, otrais ir saistīts ar apstrīdētās preču zīmes aprakstošo raksturu un trešais – ar minētās preču zīmes atšķirtspējas neesamību.

16

Vispārējā tiesa ar pārsūdzēto spriedumu atcēla apstrīdēto lēmumu un piesprieda EUIPO segt savus tiesāšanās izdevumus, kā arī atlīdzināt European Food tiesāšanās izdevumus.

17

Ar savu apelācijas sūdzību EUIPO lūdz Tiesu:

18

European Food lūdz Tiesu:

19

Pirmais pamats būtībā ir iedalīts četrās daļās.

20

Saistībā ar šī pamata pirmo daļu EUIPO apgalvo, ka Vispārējā tiesa pārsūdzētā sprieduma 56. punktā kļūdaini ir norādījusi, ka saistībā ar pieteikumu par spēkā neesamības atzīšanu absolūta atteikuma pamata dēļ Regulā Nr. 207/2009 un Regulā Nr. 2868/95 nav nevienas normas, kurā būtu noteikts termiņš pierādījumu iesniegšanai.

21

Lai gan neeksistē nekāds iepriekš noteikts termiņš, kas būtu skaidri paredzēts Regulās Nr. 207/2009 un Nr. 2868/95, tomēr EUIPO saskaņā ar Regulas Nr. 207/2009 57. panta 1. punktu un Regulas Nr. 2868/95 40. noteikumu procesa organizatorisko pasākumu ietvaros ir pilnvaras noteikt termiņus.

22

Līdz ar to iespēja, kas EUIPO atzīta saskaņā ar Regulas Nr. 207/2009 76. panta 2. punktu, proti, neņemt vērā faktus vai pierādījumus, ko attiecīgās puses nav iesniegušas laicīgi, attiecoties gan uz termiņiem, kas tieši noteikti Regulās Nr. 207/2009 un Nr. 2868/95, gan uz termiņiem, kurus EUIPO noteicis procesa organizatorisko pasākumu ietvaros.

23

Turklāt minētais pants attiecoties uz visu veidu procesiem, kas notiek EUIPO, un tāpēc neesot noteikta nekāda atšķirība starp iebildumu procesu un spēkā neesamības atzīšanas procesu.

24

Saistībā ar minētā pamata otro daļu EUIPO uzskata, ka Vispārējā tiesa pārsūdzētā sprieduma 57. un 58. punktā kļūdaini ir nospriedusi, ka, tā ka nav noteikti termiņi, kas jāievēro, pierādījumi var tikt iesniegti jebkurā brīdī, tostarp apelācijas procesā.

25

Saistībā ar pirmā pamata trešo daļu EUIPO norāda, ka Regulas Nr. 2868/95 50. noteikuma 1. punkta piemērojamība nav attiecināma tikai uz iebildumu procesu, jo šajā tiesību normā nav precizēts konkrēta rakstura process. Vispārējā tiesa, savā argumentācijā koncentrējoties tikai uz Regulas Nr. 2868/95 50. noteikuma 1. punkta trešo daļu, kurā ir skaidra atsauce uz iebildumu procesu, neesot ņēmusi vērā minētās normas pirmajā daļā izklāstīto noteikumu, saskaņā ar kuru, ja vien nav paredzēts citādi, noteikumus attiecībā uz procesiem instancē, kas pieņēmusi apstrīdēto lēmumu, mutatis mutandis piemēro attiecībā uz apelācijas procesiem. Attiecīgi Regulas Nr. 207/2009 76. panta 2. punkts esot piemērojams arī spēkā neesamības atzīšanas procesa kontekstā.

26

Visbeidzot saistībā ar pirmā pamata ceturto daļu EUIPO apgalvo, ka ar pārsūdzēto spriedumu Apelācijas padomei tiekot liegtas pilnvaras, kuras tai piešķirtas saskaņā ar Regulas Nr. 207/2009 76. panta 2. punktu. Šajā ziņā EUIPO apgalvo, ka jebkura papildu pierādījuma, kas iesniegts procesā Anulēšanas nodaļā, pieņemamība ir atkarīga no tā, vai Anulēšanas nodaļa īsteno rīcības brīvību, kas tai piešķirta saskaņā ar Regulas Nr. 207/2009 76. panta 2. punktu.

27

EUIPO ieskatā, ņemot vērā Anulēšanas nodaļas noteiktos termiņus, lai European Food dotu iespēju atbildēt uz Société des produits Nestlé iesniegtajiem faktiem un paustajiem argumentiem, Apelācijas padomei bija jāīsteno sava rīcības brīvība atbilstoši Regulas Nr. 207/2009 76. panta 2. punktam, lai izlemtu, vai ir jāņem vērā pierādījumi, kas pirmoreiz iesniegti apelācijas procesā. Tā EUIPO norāda, ka, padziļināti izvērtējot visus apstākļus, kuriem ir nozīme lietā, Apelācijas padome konstatēja, ka attiecīgie pierādījumi nav ne papildu, ne papildinoši, bet gan vienīgi jauni un attiecīgi nepieņemami pierādījumi.

28

Līdz ar to Apelācijas padomei neesot bijuši jāņem vērā pierādījumi attiecībā uz spēkā neesamības atzīšanas pamatu, jo šie pierādījumi nebija savlaicīgi iesniegti spēkā neesamības atzīšanas procesā.

29

European Food apstrīd EUIPO argumentāciju.

30

Saistībā ar pirmā pamata pirmo un otro daļu, kuri ir jāizskata kopā, EUIPO apgalvo, pirmkārt, ka Vispārējā tiesa pārsūdzētā sprieduma 56. punktā kļūdaini ir konstatējusi, ka Regulā Nr. 207/2009 un Regulā Nr. 2868/95 nav nevienas normas, kurā būtu noteikti termiņi pierādījumu iesniegšanai saistībā ar pieteikumu par spēkā neesamības atzīšanu, kas balstīts uz absolūtiem atteikuma pamatiem, un, otrkārt, ka Vispārējā tiesa pārsūdzētā sprieduma 57. un 58. punktā ir pieļāvusi kļūdu tiesību piemērošanā, nospriežot, ka, tā kā nav noteikti termiņi pierādījumu iesniegšanai saistībā ar pieteikumu par spēkā neesamības atzīšanu, kas balstīts uz absolūtiem atteikuma pamatiem, pierādījumi var tikt iesniegti jebkurā brīdī, tostarp apelācijas procesa stadijā.

31

Saskaņā ar Regulas Nr. 207/2009 52. pantu pēc tam, kad preču zīme ir reģistrēta kā Savienības preču zīme, šī preču zīme var tikt atzīta par spēkā neesošu, pamatojoties uz EUIPO iesniegtu pieteikumu, ja pastāv noteikti apstākļi, it īpaši, ja preču zīme ir tikusi reģistrēta pretēji šīs regulas 7. pantam. Atbilstoši Regulas Nr. 2868/95 37. noteikuma b) punkta iv) apakšpunktam šim pieteikumam ir jāietver fakti, pierādījumi un apsvērumi, kas sniegti pieteikuma pamatojumam. Turklāt saskaņā ar Regulas Nr. 207/2009 57. un 78. pantu šāda procesa norises gaitā EUIPO lūdz puses, cik bieži nepieciešams, tām noteiktajā termiņā iesniegt savus apsvērumus un var arī noteikt pierādījumu savākšanas pasākumus, tostarp faktu vai pierādījumu iesniegšanu.

32

No šīm normām izriet, ka, lai gan spēkā neesamības atzīšanas procesā, kas balstīts uz absolūtiem atteikuma pamatiem, nav noteikts nekāds termiņš, lai lūgtu atcelt preču zīmes reģistrāciju – pretēji tam, kā tas attiecībā uz iebildumiem pret preču zīmes reģistrāciju relatīvu atteikuma pamatu dēļ ir paredzēts Regulas Nr. 207/2009 41. pantā, saskaņā ar kuru iebildumu iesniegšanas termiņš ir trīs mēneši, – tomēr pieteikuma par spēkā neesamības atzīšanu ietvaros ir noteikts pierādījumu iesniegšanas termiņš vai arī to var noteikt EUIPO, balstoties uz savām pilnvarām noteikt procesa organizatoriskos pasākumus.

33

Līdz ar to Vispārējā tiesa, pārsūdzētā sprieduma 56. punktā apstiprinot, ka Regulā Nr. 207/2009 nav nevienas normas, kurā būtu noteikts pierādījumu iesniegšanas termiņš, ir pieļāvusi kļūdu tiesību piemērošanā. Tomēr no Tiesas pastāvīgās judikatūras izriet, ka, ja Vispārējās tiesas sprieduma pamatojumā ir konstatēts Savienības tiesību pārkāpums, bet tā rezolutīvā daļa izrādās pamatota citu tiesību argumentu dēļ, apelācijas sūdzība ir jānoraida (spriedums, 2016. gada 21. jūlijs, EUIPO/Grau Ferrer, C‑597/14 P, EU:C:2016:579, 29. punkts un tajā minētā judikatūra).

34

Tā tas ir izskatāmajā lietā. Konkrēti, Vispārējā tiesa apstrīdētā lēmuma atcelšanu ir pamatojusi nevis ar pierādījumu iesniegšanas termiņa neesamību, bet gan faktu, ka Apelācijas padome kļūdaini ir nolēmusi, ka pierādījumu elementi, kurus prasītāja pirmoreiz iesniedza procesā Apelācijas padomē, nav jāņem vērā to novēlotās iesniegšanas dēļ.

35

Šajā ziņā vispirms jāatgādina – pretēji tam, ko apgalvo EUIPO, – ka Vispārējā tiesa pārsūdzētā sprieduma 58. punktā ir nospriedusi, ka Regulas Nr. 207/2009 76. panta 2. punkts, aplūkojot kopsakarā ar Regulas Nr. 2868/95 37. noteikuma b) punkta iv) apakšpunktu, nenozīmē, ka pierādījumi, kuri pirmoreiz iesniegti procesā Apelācijas padomē, tai ir jāuzskata par novēlotiem.

36

Turpinot – no judikatūras izriet, ka neviens principiāls iemesls, kas saistīts ar Apelācijas padomē notiekoša vai šīs instances kompetencē esoša procesa raksturu, neizslēdz to, ka šī padome, lemjot par tai iesniegtu apelācijas sūdzību, ņem vērā faktus vai pierādījumus, kas pirmoreiz iesniegti apelācijas stadijā (spriedums, 2007. gada 13. marts, ITSB/Kaul, C‑29/05 P, EU:C:2007:162, 49. punkts).

37

Turklāt no Regulas Nr. 207/2009 64. panta 1. punkta izriet, ka Apelācijas padome, izskatot tai iesniegto apelācijas sūdzību, var īstenot tās instances pilnvaras, kura pieņēmusi apstrīdēto lēmumu, un tātad tai šajā kontekstā ir jāveic jauns un pilnīgs apelācijas sūdzības izvērtējums pēc būtības gan no tiesību, gan no faktu viedokļa (spriedums, 2007. gada 13. marts, ITSB/Kaul, C‑29/05 P, EU:C:2007:162, 57. punkts).

38

Kā izriet no Regulas Nr. 207/2009 63. un 78. panta, Apelācijas padome, lai pēc būtības izvērtētu tai iesniegto apelācijas sūdzību, aicina puses, cik bieži tas vajadzīgs, iesniegt tās noteiktajos termiņos savus apsvērumus par tās paziņojumiem vai citu lietas dalībnieku sagatavotajiem paziņojumiem, un tā var arī lemt par pierādījumu savākšanas pasākumiem, tostarp faktu un pierādījumu iesniegšanu. Šīs tiesību normas apliecina, ka faktisko apstākļu bāze var tikt papildināta dažādās EUIPO notiekošā procesa stadijās (spriedums, 2007. gada 13. marts, ITSB/Kaul, C‑29/05 P, EU:C:2007:162, 58. punkts).

39

Protams, 2007. gada 13. marta sprieduma ITSB/Kaul (C‑29/05 P, EU:C:2007:162) 60. un 61. punktā Tiesa ir norādījusi, ka Padomes 1993. gada 20. decembra Regulas (EK) Nr. 40/94 par Kopienas preču zīmi (OV 1994, L 11, 1. lpp.) 59. pants, kura saturs ir identisks Regulas Nr. 207/2009 60. panta saturam, kurā precizēti nosacījumi, kas jāievēro, iesniedzot apelācijas sūdzību apelācijas padomē, attiecas nevis uz faktu vai pierādījumu iesniegšanu, bet vienīgi uz rakstveida paziņojuma, kurā izklāstīts apelācijas sūdzības pamatojums, iesniegšanu četru mēnešu termiņā, un tāpēc tas nevar tikt interpretēts kā tāds, kas šādas apelācijas sūdzības iesniedzējam piešķir jaunu termiņu, lai iesniegtu faktus un pierādījumus savu iebildumu pamatojumam.

40

Tomēr no 2007. gada 13. marta sprieduma ITSB/Kaul (C‑29/05 P, EU:C:2007:162) nevar izsecināt, ka visi procesā apelācijas padomē iesniegtie pierādījumi jebkuros apstākļos ir jāuzskata par novēlotiem.

41

Pirmkārt, ir jākonstatē, ka 2007. gada 13. marta sprieduma ITSB/Kaul (C‑29/05 P, EU:C:2007:162) pamatā esošā lieta atšķirībā no izskatāmās lietas attiecās uz iebildumu pret preču zīmes reģistrāciju procesu. Atbilstoši Regulas Nr. 2868/95 50. noteikuma 1. punkta trešajai daļai gadījumā, kad apelācijas sūdzība ir vērsta pret Iebildumu nodaļas lēmumu, Apelācijas padome, izvērtējot apelācijas sūdzību, aprobežojas ar faktiem un pierādījumiem, kas iesniegti Iebildumu nodaļas noteiktajos vai precizētajos termiņos. Tāpēc šajā kontekstā pierādījumi, kas iesniegti procesā Apelācijas padomē, ir uzskatāmi par novēlotiem, un tomēr attiecīgā gadījumā tie var tikt ņemti vērā saskaņā ar Regulas Nr. 207/2009 76. panta 2. punktu.

42

Otrkārt, neskarot speciālo normu, kas piemērojama Regulas Nr. 2868/95 50. noteikuma 1. punkta trešajā daļā paredzētajos iebildumu procesos, vienmēr ir iespējams savlaicīgi pirmoreiz iesniegt pierādījumus procesā Apelācijas padomē, ja vien šie pierādījumi ir domāti, lai apstrīdētu pārsūdzētajā lēmumā norādītos Anulēšanas nodaļas argumentus. Tātad šie pierādījumi ir vai nu papildu pierādījumi tiem, kuri iesniegti procesā Anulēšanas nodaļā, vai nu pierādījumi attiecībā uz jaunu elementu, kuri nevar tikt izvirzīti procesā šajā instancē.

43

Turklāt ir jāuzsver, ka lietas dalībniekam, kas pirmoreiz iesniedz pierādījumus procesā Apelācijas padomē, ir jāpamato iemesli, kuru dēļ šie pierādījumi tiek iesniegti šajā procesa stadijā, kā arī jāpierāda šādas iesniegšanas neiespējamība procesā Anulēšanas nodaļā.

44

Visbeidzot, kā tas ir norādīts šī sprieduma 38. punktā, pierādījumi, kas pirmoreiz iesniegti procesā Apelācijas padomē, var tikt iesniegti pēc Apelācijas padomes lūguma procesa organizatorisko pasākumu ietvaros un lietas dalībniekiem noteiktajos termiņos.

45

No tā izriet, ka Vispārējā tiesa pārsūdzētā sprieduma 58. punktā pamatoti ir nospriedusi, ka pierādījumi, kas Apelācijas padomei iesniegti pirmoreiz, tai vienmēr nav jāuzskata par novēlotiem.

46

Tātad pirmā pamata pirmā un otrā daļa ir jānoraida.

47

Saistībā ar pirmā pamata trešo daļu EUIPO apgalvo, ka pārsūdzētajā spriedumā ir pieļauta kļūda tiesību piemērošanā, jo tā 60. punktā ir secināts, ka Regulas Nr. 2868/95 50. noteikuma 1. punkta trešā daļa ir piemērojama tikai attiecībā uz iebildumu procesiem.

48

Šajā ziņā ir jānorāda, ka, lai gan ar Regulas Nr. 2868/95 X sadaļas “Apelācijas process” 50. noteikuma 1. punkta pirmo daļu ir ieviests princips, saskaņā ar kuru normas attiecībā uz procesiem instancē, kas pieņēmusi apstrīdēto lēmumu, mutatis mutandis ir piemērojamas apelācijas procesiem, šī punkta trešā daļa ir speciālā norma, kas veido atkāpi no minētā principa. Šī speciālā norma konkrēti attiecas uz apelācijas procesu attiecībā uz Iebildumu nodaļas lēmumu, un tajā ir precizēts procesā Apelāciju padomē piemērojamais režīms attiecībā uz faktiem un pierādījumiem, kas iesniegti pēc pirmajā instancē noteikto vai precizēto termiņu beigām (šajā nozīmē skat. spriedumu, 2013. gada 3. oktobris, Rintisch/ITSB, C‑120/12 P, EU:C:2013:638, 28. punkts).

49

Attiecīgi Vispārējā tiesa pārsūdzētā sprieduma 60. punktā pamatoti ir nospriedusi, ka šī Regulas Nr. 2868/95 50. noteikuma 1. punkta trešajā daļā ietvertā speciālā norma nav piemērojama spēkā neesamības atzīšanas procesā, kas balstīts uz absolūtiem spēkā neesamības pamatiem.

50

No tā izriet, ka pirmā pamata trešā daļa ir jānoraida.

51

Saistībā ar pirmā pamata ceturto daļu EUIPO apgalvo, ka ar pārsūdzēto spriedumu Apelācijas padomei ir liegtas pilnvaras, kuras tai piešķirtas ar Regulas Nr. 207/2009 76. panta 2. punktu, proti, vērtēt, vai var tikt ņemti vērā tai pirmoreiz iesniegtie pierādījumi.

52

Šī EUIPO argumentācija ir balstīta uz kļūdainu pārsūdzētā sprieduma izpratni.

53

Faktiski no pārsūdzētā sprieduma 66. punkta izriet nevis tas, ka EUIPO nevarēja izmantot savas vērtēšanas pilnvaras, bet ka, uzskatot, ka pierādījumi, kuru European Food pirmoreiz iesniedza procesā Apelācijas padomē, nebija jāņem vērā to novēlotās iesniegšanas dēļ, Apelācijas padome ir pieļāvusi kļūdu tiesību piemērošanā.

54

Šajā ziņā ir jāatgādina, ka saskaņā ar Regulas Nr. 207/2009 76. panta 2. punktu EUIPO var neņemt vērā faktus vai pierādījumus, ko attiecīgās puses nav iesniegušas savlaicīgi.

55

No šīs normas formulējuma izriet, ka vispārīgi, ja vien nav noteikts citādi, faktu un pierādījumu iesniegšana, ko veic lietas dalībnieki, ir iespējama pēc termiņu izbeigšanās, kas šādai iesniegšanai ir noteikti, pamatojoties uz Regulu Nr. 207/2009, un ka EUIPO nekādā veidā nav aizliegts ņemt vērā faktus un pierādījumus, kas ir izvirzīti vai iesniegti novēloti (šajā nozīmē skat. spriedumu, 2007. gada 13. marts, ITSB/Kaul, C‑29/05 P, EU:C:2007:162, 42. punkts).

56

Tomēr no minētās redakcijas tikpat noteikti izriet, ka šāda novēlota faktu un pierādījumu izvirzīšana vai iesniegšana nepiešķir beznosacījuma tiesības attiecīgajam lietas dalībniekam pieprasīt EUIPO, lai tas šos faktus vai pierādījumus ņemtu vērā. Precizējot, ka EUIPO“var” šādā gadījumā nolemt neņemt vērā šādus faktus un pierādījumus, ar Regulas Nr. 207/2009 76. panta 2. punktu tam ir piešķirta plaša rīcības brīvība, lai izlemtu, vai tie ir vai nav jāņem vērā, vienmēr pamatojot savu lēmumu šajā jautājumā (šajā nozīmē skat. spriedumu, 2007. gada 13. marts, ITSB/Kaul, C‑29/05 P, EU:C:2007:162, 43. punkts).

57

Ir jānorāda, ka tas, ka EUIPO ņem vērā novēloti iesniegtus faktus un pierādījumus, var būt attaisnots tad, kad EUIPO uzskata, pirmkārt, ka novēloti iesniegtie elementi pirmajā brīdī šķiet tādi, kuriem var būt patiesa nozīme lietā, un, otrkārt, kad procesa stadija, kurā notiek šī novēlotā iesniegšana, un ar to saistītie apstākļi atļauj šo iesniegšanu ņemt vērā (šajā nozīmē skat. spriedumus, 2007. gada 13. marts, ITSB/Kaul, C‑29/05 P, EU:C:2007:162, 44. punkts, un 2013. gada 3. oktobris, Rintisch/ITSB, C‑120/12 P, EU:C:2013:638, 38. punkts).

58

Attiecīgi tas, ka minētie papildu pierādījumi eventuāli tiek ņemti vērā, nekādi neveido vienai vai otrai pusei piešķirtu “priekšrocību”, bet atspoguļo ar minētā 76. panta 2. punktu EUIPO piešķirtās rīcības brīvības objektīvu un pamatotu izmantošanu (spriedums, 2013. gada 26. septembris, Centrotherm Systemtechnik/ITSB un centrotherm Clean Solutions, C‑610/11 P, EU:C:2013:593, 111. punkts).

59

No tā izriet, ka pirmā pamata ceturtā daļa arī ir jānoraida.

60

Līdz ar to pirmais pamats ir jānoraida kā nepamatots.

61

EUIPO apgalvo, ka ar pārsūdzēto spriedumu ir izjaukts pušu procesuālo tiesību līdzsvars inter partes procesos EUIPO un turklāt tas ir pretrunā procesuālās ekonomijas un labas pārvaldības principiem, jo puses var izvēlēties neiesniegt pierādījumus vai apsvērumus vai neiesniegt atsevišķus to elementus, izmantojot “novilcināšanas vai rupjas neuzmanības taktiku”.

62

European Food iebilst, ka otrais pamats ir nepamatots un balstīts uz skaidri spekulatīviem apgalvojumiem bez jebkādas atsauces uz jebkādu atbilstošu tiesību normu.

63

Atbilstoši Tiesas Reglamenta 168. panta 1. punkta b) apakšpunktam un 169. panta 2. punktam apelācijas sūdzībā precīzi jānorāda sprieduma, ko lūdz atcelt, apstrīdētie elementi, kā arī juridiskie argumenti, kuri konkrēti izvirzīti šī lūguma pamatojumam, pretējā gadījumā apelācijas sūdzība vai attiecīgais pamats ir nepieņemami (šajā nozīmē skat. spriedumu, 2014. gada 10. jūlijs, Telefónica un Telefónica de España/Komisija, C‑295/12 P, EU:C:2014:2062, 29. punkts).

64

Tiesa ir arī nospriedusi, ka ir jānoraida kā acīmredzami nepieņemams tāds pamats, kurā ietverti vienīgi vispārīgi apgalvojumi un nav konkrētu norāžu attiecībā uz pārsūdzētā sprieduma punktiem, kuros, iespējams, pieļauta kļūda tiesību piemērošanā (šajā nozīmē skat. spriedumu, 2014. gada 10. jūlijs, Telefónica un Telefónica de España/Komisija, C‑295/12 P, EU:C:2014:2062, 30. punkts).

65

Apelācijas sūdzības otrā pamata ietvaros nav konkrēti norādīti pārsūdzētā sprieduma punkti, bet vienīgi vispārīgi kritizēts minētais spriedums, nenorādot punktus, kuros pieļauta kļūda tiesību piemērošanā. Tāpēc šāds pamats ir noraidāms kā nepieņemams.

66

No visiem iepriekš minētajiem apsvērumiem izriet, ka apelācijas sūdzība ir jānoraida pilnībā.

67

Atbilstoši Reglamenta 184. panta 2. punktam, ja apelācijas sūdzība nav pamatota, Tiesa lemj par tiesāšanās izdevumiem. Atbilstoši šī paša reglamenta 138. panta 1. punktam, kas piemērojams apelācijas tiesvedībā, pamatojoties uz reglamenta 184. panta 1. punktu, lietas dalībniekam, kam spriedums ir nelabvēlīgs, piespriež atlīdzināt tiesāšanās izdevumus, ja to ir prasījis lietas dalībnieks, kam spriedums ir labvēlīgs.

68

Tā kā EUIPO spriedums ir nelabvēlīgs un tā kā European Food ir lūgusi, lai tam piespriestu atlīdzināt tiesāšanās izdevumus, EUIPO jāpiespriež atlīdzināt tiesāšanās izdevumus apelācijas tiesvedībā.

Ar šādu pamatojumu Tiesa (pirmā palāta) nospriež: