—

MT Højgaard A/S un Züblin A/S vārdā – T. Høg, advokat,

—

Dānijas valdības vārdā – C. Thorning, pārstāvis, kam palīdz R. Holdgaard, advokat,

—

Eiropas Komisijas vārdā – L. Grønfeldt un M. Clausen, kā arī A. Tokár, pārstāvji,

1

Šis lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu ir par to, kā interpretēt vienlīdzīgas attieksmes pret uzņēmējiem principu, kurš ietverts Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 31. marta Direktīvas 2004/17/EK, ar ko koordinē iepirkuma procedūras, kuras piemēro subjekti, kas darbojas ūdensapgādes, enerģētikas, transporta un pasta pakalpojumu nozarēs (OV 2004 L 134, 1. lpp.), 10. pantā, to lasot kopā ar šīs direktīvas 51. pantu.

2

Šis lūgums ir iesniegts tiesvedībā MT Højgaard A/S un Züblin A/S pret Banedanmark, Dānijas dzelzceļu infrastruktūras pārvaldītāju, jautājumā par līguma slēgšanas tiesību, ko pēdējais minētais kā līgumslēdzēja iestāde piešķīris Per Aarsleff A/S, piešķiršanas likumību.

3

Direktīvas 2004/17 preambulas 9. apsvērumā ir teikts:

“Lai nodrošinātu to valsts iepirkuma līgumu konkurences radīšanu, kuru slēgšanas tiesības piešķīruši subjekti, kas darbojas ūdensapgādes, enerģētikas, transporta un pasta pakalpojumu nozarēs, ir ieteicams izstrādāt noteikumus par tādu līgumu koordinēšanu Kopienas līmenī, kuru vērtība ir lielāka par konkrētu vērtību. Šāda koordinēšana pamatojas uz prasībām, ko paredz EK Līguma 14., 28. un 49. pants un Euratom līguma 97. pants, proti, vienādas attieksmes principu, kurā nediskriminācijas princips ir tikai īpašs izteiciens, savstarpējās atzīšanas principu, proporcionalitātes [samērīguma] principu, kā arī pārredzamības [pārskatāmības] principu. Ņemot vērā koordinācijas ietekmēto nozaru specifiku, ja šādu koordināciju īsteno, nodrošinot minēto principu piemērošanu, vienlaikus jāizveido labas komercdarbības prakses sistēma un jāpieļauj maksimāla elastība.

[..]”

4

Šīs direktīvas 10. pantā “Līgumu slēgšanas tiesību piešķiršanas kritēriji” ir noteikts:

“Līgumslēdzēju attieksme pret uzņēmējiem ir vienāda un nediskriminējoša un to darbība ir pārredzama.”

5

Minētās direktīvas 11. panta “Uzņēmēji” 2. punktā ir paredzēts:

“Uzņēmēju grupas var iesniegt piedāvājumus vai izvirzīt sevi par kandidātiem. Lai iesniegtu piedāvājumu vai dalības pieteikumu, līgumslēdzēji var nepieprasīt minētajām grupām pieņemt īpašu juridisko formu; izraudzītajai grupai, ja tai ir piešķirtas līguma slēgšanas tiesības, tomēr var to pieprasīt tiktāl, ciktāl šādas izmaiņas vajadzīgas līgumsaistību apmierinošai izpildei.”

6

Šīs pašas direktīvas VII nodaļas 51. pantā “Vispārīgi noteikumi” ir noteikts:

“1.   Lai izraudzītos dalībniekus, līgumu slēgšanas tiesību piešķiršanas procedūrās:

[..]

3.   Līgumslēdzēji pārliecinās, ka izraudzīto pretendentu iesniegtie piedāvājumi atbilst noteikumiem un prasībām, kas piemērojamas piedāvājumiem, un piešķir līguma slēgšanas tiesības, pamatojoties uz 55. un 57. pantā noteiktajiem kritērijiem.”

7

Saskaņā ar Direktīvas 2004/17 54. pantu “Kvalitatīvās atlases kritēriji”:

“1.   Līgumslēdzēji, kas nosaka atlases kritērijus atklātā procedūrā, tos nosaka saskaņā ar objektīviem noteikumiem un kritērijiem, kas ir pieejami ieinteresētajiem uzņēmējiem.

2.   Līgumslēdzēji, kas izraugās kandidātus slēgtām procedūrā vai sarunu procedūrām, šādu atlasi veic atbilstoši objektīviem noteikumiem un kritērijiem, ko tie ir noteikuši un kas ir pieejami ieinteresētajiem uzņēmējiem.

3.   Slēgtās procedūrās vai sarunu procedūrās kritērijus var pamatot ar līgumslēdzēja objektīvo vajadzību samazināt kandidātu skaitu līdz līmenim, kuru pamato ar vajadzību nodrošināt to, ka iepirkuma procedūras konkrētās iezīmes un tās īstenošanai vajadzīgie līdzekļi ir līdzsvarā. Nosakot izraudzīto kandidātu skaitu, tomēr jāņem vērā vajadzība nodrošināt pienācīgu konkurenci.

[..].”

8

Lov om visse erhvervsdrivende virksomheder (Likuma par noteiktu komercdarbību), kas ir publicēts ar 2013. gada 15. novembra Konsolidējošo dekrētu Nr. 1295, 2. panta pirmajā daļā ir šāda definīcija, kas sniegta atbilstoši judikatūrai un doktrīnai:

“Šajā likumā “personālsabiedrība” ir definēta kā uzņēmums, kurā visi dalībnieki par to saistībām ir atbildīgi personīgi, neierobežoti un solidāri.”

9

Ar 2013. gada janvārī publicētu paziņojumu Banedanmark uzsāka sarunu procedūru ar iepriekšēju uzaicinājumu uz konkursu atbilstoši Direktīvas 2004/17 47. pantam nolūkā piešķirt publiskā iepirkuma līguma slēgšanas tiesības jaunas dzelzceļa līnijas būvniecībai starp Kopenhāgenu un Ringstedi, kas ir projekts ar nosaukumu “TP 4 Urban Tunnels”. Līguma slēgšanas tiesību piešķiršanai izvēlētais kritērijs bija saimnieciski visizdevīgākais piedāvājums.

10

Saskaņā ar paziņojumu par līgumu Banedanmark bija paredzējusi uzaicināt četrus līdz sešus kandidātus iesniegt piedāvājumu un tad, ja kandidātu skaits pārsniedz sešus kandidātus, veikt iepriekšēju atlasi. Turklāt no iepirkuma procedūras dokumentiem izriet, ka uzsāktajā procedūrā bija paredzēts, ka pretendenti tiks aicināti iesniegt trīs secīgus piedāvājumus procedūras laikā. Pēc pirmo divu piedāvājumu iesniegšanas norisinātos sarunas, bet pēc trešā un galīgā piedāvājuma tiktu piešķirtas līguma slēgšanas tiesības.

11

Priekšatlasē kandidatūras iesniedza pieci uzņēmēji. Tostarp bija grupa, kuru veidoja MT Højgaard un Züblin (turpmāk tekstā – “Højgaard un Züblin”), kā arī grupa, kuru veidoja Per Aarsleff un E. Pihl og Søn A/S (turpmāk tekstā – “grupa Aarsleff un Pihl”). Banedanmark priekšatlasē izvēlējās visus piecus kandidātus un uzaicināja tos iesniegt piedāvājumus.

12

2013. gada jūnijā viens no uzņēmumiem izstājās no procedūras, kas nozīmē, ka palika tikai četri priekšatlasē izraudzītie pretendenti.

13

2013. gada 26. augustā tika noslēgts līgums par grupas izveidi starp Pihl un Aarsleff. Šajā pat dienā kompetentā tiesa pasludināja spriedumu, atzīstot E. Pihl og Søn par bankrotējušu. Banedanmark tika brīdināta par šo spriedumu tās pašas dienas pēcpusdienā, un tā nekavējoties jautāja Per Aarsleff, kāda ietekme šim spriedumam ir uz notiekošo iepirkuma procedūru. Neraugoties uz šo atzīšanu par bankrotējušu, 2013. gada 27. augustā grupa Aarsleff un Pihl iesniedza pirmo piedāvājumu, kuru bija parakstījušas šīs abas sabiedrības, bet nebija parakstījis maksātnespējas administrators.

14

Banedanmark2013. gada 15. oktobrī informēja visus pretendentus par savu lēmumu atļaut Per Aarsleff vienai pašai turpināt piedalīties iepirkuma procedūrā. Banedanmark pamatoja šo lēmumu ar apsvērumu, ka Per Aarsleff, kas bija pirmais uzņēmums Dānijā apgrozījuma ziņā 2012. un 2013. gadā, atbilst noteiktajiem nosacījumiem dalībai sarunu procedūrā pat bez E. Pihl og Søn tehniskās un finanšu kapacitātes. Turklāt Per Aarsleff esot pārņēmis vairāk nekā 50 darbiniekus no E. Pihl og Søn, ieskaitot minētā projekta realizācijai būtiskas personas.

15

Aarsleff iesniedza otro piedāvājumu pati savā vārdā, norādot, ka tā to ir iesniegusi kā grupas Aarsleff un Pihl pēctece, ka maksātnespējas administrators nav darījis zināmu, vai viņš paredz turpināt grupas līgumu, un ka tādēļ Per Aarsleff ir pārtraukusi šo līgumu. Pēc saņemto otro piedāvājumu izvērtēšanas atbilstoši paziņojuma par līgumu nosacījumiem Banedanmark izraudzījās trīs piedāvājumus, kurus tā uzskatīja par saimnieciski visizdevīgākajiem, un lūdza trim izraudzītajiem pretendentiem iesniegt trešo, pēdējo, piedāvājumu. Tostarp bija Per Aarsleff un grupa Højgaard un Züblin. Šie trīs uzņēmēji pēdējos piedāvājumus iesniedza 2013. gada 12. decembrī.

16

2013. gada 20. decembrīBanedanmark darīja zināmu trim izraudzītajiem pretendentiem, ka tā ir nolēmusi piešķirt līguma slēgšanas tiesības Per Aarsleff, kuras piedāvājums kvalitātes un cenas ziņā ir saimnieciski visizdevīgākais piedāvājums. Šis piedāvājums bija par summu DKK 920300000 (dāņu kronas, aptuveni EUR 123402000).

17

Pēc šī lēmuma MT Højgaard un Züblin vērsās Klagenævnet for Udbud (Publisko iepirkumu sūdzību izskatīšanas komisija, Dānija), norādot, ka, atļaujot Per Aarsleff piedalīties procedūrā grupas Aarsleff un Pihl vietā, lai gan Per Aarsleff pati nebija izturējusi priekšatlasi, Banedanmark neesot ievērojusi vienlīdzīgas attieksmes un pārskatāmības principus, kas noteikti Direktīvas 2004/17 10. pantā. MT Højgaard un Züblin lūdza Klagenævnet for Udbud (Publisko iepirkumu sūdzību izskatīšanas komisija) atcelt lēmumu par līguma slēgšanas tiesību piešķiršanu Per Aarsleff, kā arī izdot rīkojumu par tā izpildes apturēšanu.

18

Klagenævnet for Udbud (Publisko iepirkumu sūdzību izskatīšanas komisija) vispirms nolēma nepiešķirt prasībai apturošu iedarbību. Pēc tam tā savā lūgumā sniegt prejudiciālu jautājumu uzskatīja, ka, pamatojoties uz paziņoto informāciju par Per Aarsleff, šī sabiedrība tiktu izvēlēta priekšatlasē, ja tā būtu iesniegusi savu kandidatūru savā vārdā, nevis to darot caur grupu Aarsleff un Pihl. Klagenævnet for Udbud (Publisko iepirkumu sūdzību izskatīšanas komisija) norāda arī, ka Dānijas tiesībās nav nevienas tiesību normas, kas aizliegtu pēc piedāvājumu iesniegšanas veikt izmaiņas uzņēmēju grupas sastāvā, kura piedalās publiskā iepirkuma līguma slēgšanas tiesību piešķiršanas procedūrā.

19

Tālāk Klagenævnet for Udbud (Publisko iepirkumu sūdzību izskatīšanas komisija) norāda, ka paziņojumā par līgumu Banedanmark nav izvirzījusi minimālās kvalifikācijas prasības attiecībā uz pretendentu tehniskajām spējām un tai būtu jāveic kandidatūru kvalitatīvais vērtējums tikai tad, ja to skaits būtu lielāks par sešiem. Tātad Per Aarsleff varēja tikt izvēlēta priekšatlasē savā vārdā, neesot daļa no grupas Aarsleff un Pihl. Fakts, ka Per Aarsleff iestājās šīs grupas vietā, turklāt neietekmējot pretendentu situāciju, jo neviens no kandidātiem netika izslēgts no priekšatlases un neviens no tiem arī nebūtu izslēgts, ja Per Aarsleff būtu pieteikusies pati par sevi. Turklāt esot jānošķir situācija, kurā izmaiņas grupā notiek pirms līguma slēgšanas tiesību piešķiršanas, no situācijas, kurā šīs izmaiņas notiek pēc šīs piešķiršanas.

20

Tomēr Klagenævnet for Udbud (Publisko iepirkumu sūdzību izskatīšanas komisija) norāda vairākas atrunas par veiktās procedūras atbilstību vienlīdzīgas attieksmes principam, vienlaikus uzsverot, ka attiecībā uz publiskā iepirkuma līgumiem tādās darbības jomās, uz kurām ir attiecināma Direktīva 2004/17, Eiropas Savienības likumdevējs neesot noteicis tik detalizētas normas par šī principa piemērošanu kā tās, kas ir atrodamas Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 31. marta Direktīvā 2004/18/EK par to, kā koordinēt būvdarbu valsts līgumu, piegādes valsts līgumu un pakalpojumu valsts [būvdarbu, piegādes un pakalpojumu publiskā iepirkuma] līgumu slēgšanas tiesību piešķiršanas procedūru (OV 2004, L 134, 114. lpp.).

21

Ņemot vērā šos apsvērumus, Klagenævnet for Udbud (Publisko iepirkumu sūdzību izskatīšanas komisija) nolēma apturēt lietas izskatīšanu un uzdot Tiesai šādu prejudiciālu jautājumu:

“Vai vienlīdzīgas attieksmes princips, kas ir paredzēts [..] Direktīvas 2004/17 10. pantā, kurš aplūkots kopā ar tās 51. pantu, ir jāinterpretē tādējādi, ka ar to līgumslēdzējai iestādei tādā situācijā kā pamatlietā tiek aizliegts piešķirt līguma slēgšanas tiesības pretendentam, kurš nav pieteicies priekšatlasei un tāpēc priekšatlasē nav ticis izraudzīts?”

22

1999. gada 18. novembra sprieduma Unitron Scandinavia un 3‑S (C‑275/98, EU:C:1999:567) 15. punktā Tiesa atzina Klagenævnet for Udbud (Publisko iepirkumu sūdzību izskatīšanas komisija) “tiesas” statusu LESD 267. panta izpratnē. Dānijas valdība tomēr norāda, ka Tiesa 2014. gada 9. oktobra spriedumā TDC (C‑222/13, EU:C:2014:2265) šo statusu savukārt ir liegusi Teleklagenævnet (Telekomunikāciju sūdzību padomei, Dānija). Tā līdz ar to lūdz Tiesu paskaidrot kritērijus, kas ir piemērojami šajā sakarā, un vajadzības gadījumā apstiprināt Klagenævnet for Udbud (Publisko iepirkumu sūdzību izskatīšanas komisija) “tiesas” statusu.

23

Šajā ziņā ir jāatgādina, ka atbilstoši pastāvīgajai judikatūrai, lai novērtētu, vai iestāde, kas iesniedz lūgumu sniegt prejudiciālu nolēmumu, ir “tiesa” – kas ir vienīgi Savienības tiesību jautājums –, Tiesa ņem vērā vairāku faktu kopumu, piemēram, vai iestāde ir izveidota ar likumu, vai tā ir pastāvīga, vai tās pieņemtie nolēmumi ir saistoši, vai tiesvedība tajā notiek atbilstoši sacīkstes principam, vai tā piemēro tiesību normas, kā arī vai tā ir neatkarīga (spriedums, 2015. gada 6. oktobris, Consorci Sanitari del Maresme, C‑203/14, EU:C:2015:664, 17. punkts un tajā minētā judikatūra).

24

Pamatlietā ne no viena Tiesai iesniegtā lietas materiāla neizriet, ka iestāde, kas iesniegusi lūgumu sniegt prejudiciālu nolēmumu, neatbilstu kritērijiem saistībā ar tās izveidošanu ar likumu, tiesvedības tajā atbilstību sacīkstes principam un tam, ka tā piemēro tiesību normas.

25

Attiecībā uz kritēriju par neatkarību, kuru Teleklagenævnet (Telekomunikāciju sūdzību padome) neizpilda, kā noteikts Tiesas 2014. gada 9. oktobra spriedumā TDC (C‑222/13, EU:C:2014:2265), ka, un ko uzsvēra Dānijas valdība, vispirms jākonstatē, ka atšķirībā no šīs pēdējās minētās pārsūdzības iestādes Klagenævnet for Udbud (Publisko iepirkumu sūdzību izskatīšanas komisija) neiestājas kā lietas dalībniece tiesvedībā, kas vispārējas piekritības tiesā uzsākta pret tās pieņemtajiem lēmumiem. No tā izriet, ka tai ir trešās personas statuss attiecībā uz tiesvedības dalībniekiem, it īpaši attiecībā uz iestādi, kas pieņēmusi tajā apstrīdamo lēmumu.

26

Turpinājumā jānorāda, kā pieminējis ģenerāladvokāts savu secinājumu 44. punktā, ka no lietas materiāliem izriet, ka Klagenænet for Udbud (Publisko iepirkumu sūdzību izskatīšanas komisijai) nav nekādas funkcionālas saiknes ar Uzņēmējdarbības un izaugsmes ministriju. Ar to, ka šīs iestādes sekretariāts ir piesaistīts minētai ministrijai, nevar apšaubīt šo konstatējumu. Turklāt minētā iestāde savas funkcijas pilda pavisam autonomi, nebūdama nekādās pakļautības attiecībās ne ar vienu un nesaņemdama norādījumus ne no viena (šajā ziņā skat. spriedumu, 2015. gada 6. oktobris, Consorci Sanitari del Maresme, C‑203/14, EU:C:2015:664, 19. punkts un tajā minētā judikatūra).

27

Attiecībā uz to dalībnieku neatkarību, kuri veido iestādi, kas iesniegusi lūgumu sniegt prejudiciālu nolēmumu, ir jāuzsver, ka saskaņā ar 2011. gada 11. augustabekendtgørelse nr. 887 om Klagenævnet for Udbud med senere ændringer (grozītais Dekrēts Nr. 887 par Publisko iepirkumu sūdzību izskatīšanas komisiju) 1. panta 4. punktu tiem savas funkcijas ir jāveic neatkarīgi.

28

No lietas materiāliem izriet, ka iestādi, kas iesniegusi lūgumu sniegt prejudiciālu nolēmumu, atbilstoši 2010. gada 12. maijalov nr. 492 om håndhævelse af udbudsreglerne med senere ændringer (grozītais Likums Nr. 492 par līgumu slēgšanas tiesību piešķiršanas noteikumu īstenošanu) (turpmāk tekstā – “Likums Nr. 492”) 9. panta 1. punktam veido priekšsēdētājs un konkrēts skaits priekšsēdētāja vietnieku, kuri veido prezidentūru, kā arī konkrēts skaits locekļu ekspertu. Prezidentūrai atbilstoši Likuma Nr. 492 9. panta 2. punkta otrajai daļai ir jāsastāv no apgabaltiesu un augstāko reģionālo tiesu tiesnešiem.

29

Klagenævnet for Udbud (Publisko iepirkumu sūdzību izskatīšanas komisija) sastāvs ir līdzvērtīgs. Tās parastajā sastāvā šo struktūru veido viens prezidentūras loceklis, kurš rīkojas kā priekšsēdētājs, un viens loceklis eksperts. Turklāt saskaņā ar Likuma Nr. 492 10. panta 5. punktu šie lēmumi jāpieņem ar vienkāršu balsu vairākumu un priekšsēdētāja balss ir izšķirošā vienlīdzīga balsu skaita gadījumā. Līdz ar to šīs iestādes locekļiem, kas ir izvēlēti no Dānijas tiesnešu vidus, jebkurā gadījumā ir balsu vairākums un tādēļ izšķirošs svars šīs iestādes lēmumu pieņemšanā.

30

Iestādes, kas iesniegusi lūgumu sniegt prejudiciālu nolēmumu, locekļiem ar tiesneša statusu šajā ziņā ir īpaša aizsardzība pret atsaukšanu no amata, kas paredzēta Dānijas Konstitūcijas 64. pantā; šī aizsardzība attiecas arī uz šīs iesniedzējiestādes prezidentūras locekļu uzdevumu pildīšanu.

31

Ņemot vērā, ka to iesniedzējiestādes locekļu, kuriem ir tiesneša statuss un kuriem ir šī īpašā aizsardzība, balsis ir pārākas, tas, ka šīs iestādes locekļiem ekspertiem nav tādas pašas aizsardzības, katrā ziņā nevar novest pie šīs iestādes neatkarības apšaubīšanas.

32

Ņemot vērā iepriekš minētos apsvērumus, jāapstiprina, ka Klagenævnet for Udbud (Publisko iepirkumu sūdzību izskatīšanas komisija) izpilda arī neatkarības kritēriju un līdz ar to tā ir jākvalificē kā “tiesa” LESD 267. panta izpratnē.

33

Līdz ar to Tiesa ir kompetenta atbildēt uz uzdoto jautājumu.

34

Ar savu jautājumu iesniedzējtiesa būtībā jautā, vai vienlīdzīgas attieksmes pret uzņēmējiem princips, kurš ir ietverts Direktīvas 2004/17 10. pantā, to lasot kopā ar tās 51. pantu, ir jāinterpretē tādējādi, ka tas nepieļauj to, ka līgumslēdzēja iestāde atļauj uzņēmumam, kurš bija priekšatlasē izvēlētā un publiskā iepirkuma līguma slēgšanas tiesību sarunu procedūrā pirmo piedāvājumu iesniegušā divu uzņēmumu grupā, turpināt dalību savā vārdā šajā procedūrā pēc šīs grupas likvidēšanas.

35

Lai atbildētu uz šo jautājumu, jānorāda, ka Direktīvā 2004/17 nav paredzētas īpašas normas par izmaiņām priekšatlasē izvēlētas uzņēmēju grupas sastāvā, kas tika izvēlēta kā pretendents publiskā iepirkuma līguma slēgšanas procedūrā, jo šādas situācijas regulēšana ir dalībvalstu kompetencē (šajā ziņā skat. spriedumu, 2003. gada 23. janvāris, Makedoniko Metro un Michaniki/Komisija, C‑57/01, EU:C:2003:47, 61. punkts).

36

Nedz Dānijas tiesiskais regulējums, nedz pamatlietā aplūkojamais paziņojums par līgumu neietver īpašas normas šajā sakarā. To ņemot vērā, līgumslēdzējas iestādes iespēja atļaut šādas izmaiņas ir jāaplūko atbilstoši vispārējiem Savienības tiesību principiem, it īpaši vienlīdzīgas attieksmes principam un pārskatāmības pienākumam, kurš no tā izriet, kā arī šo tiesību publisko iepirkumu jomā mērķiem.

37

Šajā sakarā jāatgādina, ka vienlīdzīgas attieksmes princips un pārskatāmības pienākums it īpaši nozīmē, ka pretendentiem ir jābūt vienlīdzīgā situācijā gan brīdī, kad tie sagatavo savus piedāvājumus, gan tad, kad līgumslēdzēja iestāde tos izvērtē, un tie ir Savienības noteikumu, kas attiecas uz publiskā iepirkuma līgumu slēgšanas procedūrām, pamatā (šajā ziņā skat. spriedumu, 2008. gada 16. decembris, Michaniki, C‑213/07, EU:C:2008:731, 45. punkts un tajā minētā judikatūra).

38

Vienlīdzīgas attieksmes pret pretendentiem princips, kura mērķis ir sekmēt pienācīgas un efektīvas konkurences izveidošanos starp uzņēmumiem, kas piedalās publiskā iepirkuma procedūrā, paredz, ka visiem pretendentiem ir jābūt vienādām iespējām, formulējot savu piedāvājumu noteikumus, un tādējādi tas nozīmē, ka visu konkurentu piedāvājumi ir pakļauti vienādiem nosacījumiem (skat. spriedumus, 2004. gada 29. aprīlis, Komisija/CAS Succhi di Frutta, C‑496/99 P, EU:C:2004:236, 110. punkts, un 2015. gada 12. marts, eVigilo, C‑538/13, EU:C:2015:166, 33. punkts).

39

Šauri piemērojot vienlīdzīgas attieksmes pret pretendentiem principu, kā tas ir izklāstīts Direktīvas 2004/17 10. pantā, to lasot kopā ar šīs direktīvas 51. pantu, būtu jāsecina, ka tikai priekšatlasē izvēlētie uzņēmēji kā tādi var iesniegt piedāvājumus un kļūt par izraudzītajiem pretendentiem.

40

Šī pieeja ir balstīta uz Direktīvas 2004/17 51. panta 3. punktu, saskaņā ar kuru līgumslēdzējas iestādes “pārliecinās, ka izraudzīto pretendentu iesniegtie piedāvājumi [ir atbilstīgi]”, kas nozīmē, kā to norāda arī ģenerāladvokāts savu secinājumu 63. punktā, ka jāpastāv juridiskam un faktiskam identiskumam starp priekšatlasē izraudzītiem uzņēmējiem un tiem, kuri iesniedz piedāvājumus.

41

Tomēr prasība par juridisko un faktisko identiskumu, kas minēta šī sprieduma iepriekšējā punktā, var tikt sašaurināta, lai sarunu procedūrā nodrošinātu pienācīgu konkurenci, kā tas pieprasīts Direktīvas 2004/17 54. panta 3. punktā.

42

Pamatlietā, kā izriet no šī sprieduma 10. punkta, līgumslēdzēja iestāde uzskata, ka ir jābūt vismaz četriem kandidātiem, lai nodrošinātu šādu konkurenci.

43

Tomēr uzņēmējs var turpināt dalību sarunu procedūrā savā vārdā, pēc grupas, kuras daļa tas bija un kuru līgumslēdzēja iestāde izvēlējās priekšatlasē, likvidēšanas tikai ar nosacījumu, ka tas nekaitē vienlīdzīgas attieksmes pret visiem pretendentiem principam.

44

Šajā ziņā līgumslēdzēja iestāde nepārkāpj šo principu, ja tā atļauj vienam no diviem uzņēmējiem, kas bija uzņēmēju grupā, kuru kā tādu šī iestāde aicināja iesniegt piedāvājumu, iestāties šīs grupas vietā pēc tās likvidēšanas un savā vārdā piedalīties sarunu procedūrā publiskā iepirkuma līguma slēgšanas tiesību piešķiršanai, ja vien ir pierādīts, ka, pirmkārt, šis uzņēmējs viens pats atbilst šīs iestādes noteiktām prasībām un, otrkārt, ka tā dalības turpināšana šajā procedūrā neizraisa citu pretendentu konkurences situācijas pasliktināšanos.

45

Pamatlietā vispirms ir jānorāda, ka no lēmuma par prejudiciālā jautājuma uzdošanu izriet, ka, ja Per Aarsleff būtu individuāli iesniegusi savu kandidatūru, tā tiktu izvēlēta priekšatlasē (skat. šī sprieduma 18. punktu).

46

Tādējādi, ņemot vērā lietas materiālos esošos elementus, saskaņā ar kuriem, pirmkārt, grupas Aarsleff un Pihl izveides nolīgums tika noslēgts tajā pašā dienā, kad tika pasludināts spriedums par E. Pihl og Søn bankrotu, un, otrkārt, ka pirmo piedāvājumu šī grupa iesniedza nākamā dienā bez E. Pihl og Søn maksātnespējas administratora paraksta, iesniedzējtiesai tālāk jāpārbauda, vai šā pirmā piedāvājuma iesniegšana nebija prettiesiska, kas varētu liegt Per Aarsleff turpināt dalību savā vārdā šajā sarunu procedūrā.

47

Visbeidzot attiecībā uz apstākli, ka pēc grupas Aarsleff un Pihl likvidēšanas Per Aarsleff pārņēma 50 E. Pihl og Søn darbiniekus, tostarp minētā celtniecības projekta īstenošanai būtiskās personas, iesniedzējtiesai jāpārbauda, vai Per Aarsleff tādēļ ir ieguvusi konkurences priekšrocību par sliktu citiem pretendentiem.

48

Ņemot vērā iepriekš minētos apsvērumus, uz uzdoto prejudiciālo jautājumu ir jāatbild, ka vienlīdzīgas attieksmes pret uzņēmējiem princips, kas ir norādīts Direktīvas 2004/17 10. pantā, to lasot kopā ar tās 51. pantu, ir jāinterpretē tādējādi, ka līgumslēdzēja iestāde nepārkāpj šo principu, ja tā atļauj vienam no diviem uzņēmējiem, kas bija uzņēmēju grupā, kuru kā tādu šī iestāde aicināja iesniegt piedāvājumu, iestāties šīs grupas vietā pēc tās likvidēšanas un savā vārdā piedalīties sarunu procedūrā publiskā iepirkuma līguma slēgšanas tiesību piešķiršanai, ja vien ir pierādīts, ka, pirmkārt, šis uzņēmējs viens pats atbilst minētās iestādes definētām prasībām un, otrkārt, ka tā dalības turpināšana šajā procedūrā neizraisa citu pretendentu konkurences situācijas pasliktināšanos.

49

Attiecībā uz pamatlietas pusēm šī tiesvedība ir stadija procesā, kuru izskata iesniedzējtiesa, un tā lemj par tiesāšanās izdevumiem. Izdevumi, kas radušies, iesniedzot apsvērumus Tiesai, un kas nav minēto pušu izdevumi, nav atlīdzināmi.

Ar šādu pamatojumu Tiesa (virspalāta) nospriež:

Vienlīdzīgas attieksmes pret uzņēmējiem princips, kas ir norādīts Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 31. marta Direktīvas 2004/17/EK, ar ko koordinē iepirkuma procedūras, kuras piemēro subjekti, kas darbojas ūdensapgādes, enerģētikas, transporta un pasta pakalpojumu nozarēs, 10. pantā, to lasot kopā ar tās 51. pantu, ir jāinterpretē tādējādi, ka līgumslēdzēja iestāde nepārkāpj šo principu, ja tā atļauj vienam no diviem uzņēmējiem, kas bija uzņēmēju grupā, kuru kā tādu šī iestāde aicināja iesniegt piedāvājumu, iestāties šīs grupas vietā pēc tās likvidēšanas un savā vārdā piedalīties sarunu procedūrā publiskā iepirkuma līguma slēgšanas tiesību piešķiršanai, ja vien ir pierādīts, ka, pirmkārt, šis uzņēmējs viens pats atbilst minētās iestādes definētām prasībām un, otrkārt, ka tā dalības turpināšana minētajā procedūrā neizraisa citu pretendentu konkurences situācijas pasliktināšanos.