Atlasiet eksperimentālās funkcijas, kuras vēlaties izmēģināt!

Šis dokuments ir izvilkums no tīmekļa vietnes EUR-Lex.

Dokuments 62013CJ0561

    Tiesas (devītā palāta) 2014. gada 15. oktobra spriedums.
    Hoštická a.s. u.c. pret Česká republika – Ministerstvo zemědělství.
    Obvodní soud pro Prahu 1 lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu.
    Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu – Kopējā lauksaimniecības politika – Atbalsta shēmas – Atbalsta shēmu īstenošana jaunajās dalībvalstīs – Regula (EK) Nr. 1782/2003 – 143. ba pants – Regula (EK) Nr. 73/2009 – 126. pants – Atsevišķs maksājums par cukuru – No ražošanas nodalīts maksājums – Kritēriji, ko attiecīgās dalībvalstis pieņēmušas 2006. un 2007. gadā – Atsauces laikposms.
    Lieta C‑561/13.

    Krājums – vispārīgi

    Eiropas judikatūras identifikators (ECLI): ECLI:EU:C:2014:2287

    TIESAS SPRIEDUMS (devītā palāta)

    2014. gada 15. oktobrī ( *1 )

    “Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu — Kopējā lauksaimniecības politika — Atbalsta shēmas — Atbalsta shēmu īstenošana jaunajās dalībvalstīs — Regula (EK) Nr. 1782/2003 — 143.ba pants — Regula (EK) Nr. 73/2009 — 126. pants — Atsevišķs maksājums par cukuru — No ražošanas nodalīts maksājums — Kritēriji, ko attiecīgās dalībvalstis pieņēmušas 2006. un 2007. gadā — Atsauces laikposms”

    Lieta C‑561/13

    par lūgumu sniegt prejudiciālu nolēmumu atbilstoši LESD 267. pantam, ko Obvodní soud pro Prahu 1 (Čehijas Republika) iesniedza ar lēmumu, kas pieņemts 2013. gada 30. maijā un kas Tiesā reģistrēts 2013. gada 29. oktobrī, tiesvedībā

    Hoštická a.s. ,

    Jaroslav Haškovec ,

    Zemědělské družstvo Senice na Hané

    pret

    Česká republika – Ministerstvo zemědělství .

    TIESA (devītā palāta)

    šādā sastāvā: palātas priekšsēdētāja K. Jirimēe [K. Jürimäe] (referente), tiesneši M. Safjans [M. Safjan] un A. Prehala [A. Prechal],

    ģenerāladvokāts P. Kruss Viljalons [P. Cruz Villalón],

    sekretārs A. Kalots Eskobars [A. Calot Escobar],

    ņemot vērā apsvērumus, ko sniedza:

    Čehijas valdības vārdā – M. Smolek, J. Vláčil un J. Vitáková, pārstāvji,

    Eiropas Komisijas vārdā – P. Ondrůšek un P. Rossi, pārstāvji,

    ņemot vērā pēc ģenerāladvokāta uzklausīšanas pieņemto lēmumu izskatīt lietu bez ģenerāladvokāta secinājumiem,

    pasludina šo spriedumu.

    Spriedums

    1

    Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu ir par to, kā interpretēt Padomes 2009. gada 19. janvāra Regulas (EK) Nr. 73/2009, ar ko paredz kopējus noteikumus tiešā atbalsta shēmām saskaņā ar kopējo lauksaimniecības politiku un izveido dažas atbalsta shēmas lauksaimniekiem, kā arī groza Regulas (EK) Nr. 1290/2005, (EK) Nr. 247/2006, (EK) Nr. 378/2007 un atceļ Regulu (EK) Nr. 1782/2003 (OV L 30, 16. lpp.), 126. panta 1. punktu.

    2

    Šis lūgums tika iesniegts tiesvedībā starp Hoštická a.s., J. Haškovec k‑gu, kā arī Zemědělské družstvo Senice na Hané [Senice na Hané lauksaimniecības kooperatīvs] un Česká republika – Ministerstvo zemědělství (Čehijas Republika – Lauksamniecības ministrija) sakarā ar viņu lūgumu atlīdzināt kaitējumu, kas esot nodarīts Čehijas tiesībās paredzētas atsevišķa maksājuma par cukuru (turpmāk tekstā – “AMC”) piešķiršanas kārtības rezultātā.

    Atbilstošās tiesību normas

    Savienības tiesības

    Regula (EK) Nr. 1782/2003

    3

    Atbilstoši Padomes 2003. gada 29. septembra Regulas (EK) Nr. 1782/2003, ar ko izveido kopīgus tiešā atbalsta shēmu noteikumus saskaņā ar kopējo lauksaimniecības politiku un izveido dažas atbalsta shēmas lauksaimniekiem, un groza Regulas (EEK) Nr. 2019/93, (EK) Nr. 1452/2001, (EK) Nr. 1453/2001, (EK) Nr. 1454/2001, (EK) Nr. 1868/94, (EK) Nr. 1251/1999, (EK) Nr. 1254/1999, (EK) Nr. 1673/2000, (EEK) Nr. 2358/71 un (EK) Nr. 2529/2001 (OV L 270, 1. lpp., un labojums – OV 2004, L 94, 70. lpp.), kura grozīta ar Padomes 2006. gada 20. februāra Regulu (EK) Nr. 319/2006 (OV L 58, 32. lpp.), Padomes 2006. gada 19. decembra Regulu (EK) Nr. 2011/2006 (OV L 384, 1. lpp.) un Padomes 2006. gada 19. decembra Regulu (EK) Nr. 2012/2006 (OV L 384, 8. lpp.; turpmāk tekstā – “Regula Nr. 1782/2003”), 1. pantam šī regula paredz:

    “[..]

    kopīgus noteikumus par [..] tiešajiem maksājumiem saskaņā ar ienākumu atbalsta shēmām kopējās lauksaimniecības politikas ietvaros [..],

    ieņēmumu atbalstu lauksaimniekiem (še turpmāk “vienreizējo maksājumu shēma”),

    vienkāršotu pagaidu atbalstu lauksaimniekiem jaunajās dalībvalstīs (turpmāk “vienotā platībmaksājuma shēma”),

    [..].”

    4

    Šīs regulas 2. panta d) un g) punktā ir ietvertas šādas definīcijas:

    “d)

    “tiešais maksājums” ir maksājums, ko piešķir tieši lauksaimniekiem saskaņā ar I pielikumā noteikto atbalsta shēmu;

    [..]

    g)

    “jaunās dalībvalstis” ir Bulgārija, Čehijas Republika, Igaunija, Kipra, Latvija, Lietuva, Ungārija, Malta, Polija, Rumānija, Slovēnija un Slovākija.”

    5

    Regulas Nr. 1782/2003 143.ba pants tika iekļauts ar Regulas Nr. 319/2006 1. panta 17. punktu un grozīts ar Regulas Nr. 2011/2006 1. panta 2. punktu, kā arī ar Regulas Nr. 2012/2006 1. panta 17. punktu. Šajā 143.ba pantā “Atsevišķi cukura maksājumi” ir noteikts:

    “1.   Atkāpjoties no 143.b panta, jaunās dalībvalstis, kas piemēro vienotā platībmaksājuma shēmu, līdz 2006. gada 30. aprīlim var pieņemt lēmumu par 2006.–2010. gadu piešķirt atsevišķu maksājumu par cukuru lauksaimniekiem, kam ir tiesības uz maksājumu saskaņā ar vienreizējo platībmaksājuma shēmu. To piešķir attiecībā uz atsauces laikposmu, kas dalībvalstīm jānosaka līdz 2006. gada 30. aprīlim un kas katram produktam var būt atšķirīgs, un kurā ir viens vai vairāki no 2004./2005., 2005./2006. un 2006./2007. tirdzniecības gadiem, kā arī pamatojoties uz objektīviem un nediskriminējošajiem kritērijiem, kā, piemēram:

    cukurbiešu, cukurniedru vai cigoriņu daudzumu, par ko ir noslēgts piegādes līgums attiecīgi atbilstīgi [Regulas Nr. 1260/2001] 19. pantam vai [Padomes 2006. gada 20. februāra] Regulas (EK) Nr. 318/2006 [par cukura tirgu kopīgu organizāciju (OV L 58, 1. lpp.)] 6. pantam,

    cukura vai inulīna sīrupa daudzumu, kas saražots attiecīgi saskaņā ar [Regulu Nr. 1260/2001] vai [Regulu Nr. 318/2006],

    cukura vai inulīna sīrupa ražošanai izmantoto cukurbiešu, cukurniedru vai cigoriņu platību vidējo hektāru skaitu, par ko ir noslēgts piegādes līgums attiecīgi atbilstīgi [Regulas Nr. 1260/2001] 19. pantam vai [Regulas Nr. 318/2006] 6. pantam.

    [..]”

    6

    Regulas Nr. 1782/2003 I pielikuma rindā “Cukura vai inulīna sīrupa ražošanai izmantotās cukurbietes, cukurniedres un cigoriņi” ir paredzēts:

    Cukura vai inulīna sīrupa ražošanai izmantotās cukurbietes, cukurniedres un cigoriņiŠīs regulas [..] IV sadaļas 10.e nodaļa Šīs Regulas IVa sadaļas 143.ba pantsSavstarpēji nesaistīti maksājumi

    Regula Nr. 319/2006

    7

    Regulas Nr. 319/2006 preambulas 1., 2., 4., 7. un 9. apsvērumā ir noteikts:

    “(1)

    [..] Regulā [..] Nr. 318/2006 [..] ir paredzēta svarīga cukura tirgu kopīgās organizācijas reforma. Ar šo regulu ieviestie pasākumi ietver nozīmīgu vairākpakāpju institucionālā cenu atbalsta samazinājumu Kopienas cukuram.

    (2)

    Samazinot tirgus atbalstu cukura sektoram, būtu jāpalielina ienākumu atbalsts lauksaimniekiem. Vispārējam maksājumu līmenim būtu jāattīstās samērīgi ar pakāpenisko tirgus atbalsta samazinājumu.

    [..]

    (4)

    Lai sasniegtu kopējās lauksaimniecības politikas galvenos mērķus, atbalsts par cukurbietēm, cukurniedrēm un cigoriņiem, ko izmanto cukura un inulīna sīrupa ražošanai, būtu jāatdala un jāiekļauj vienreizējā maksājuma shēmā.

    [..]

    (7)

    Individuālo ienākumu atbalsts būtu jāaprēķina, pamatojoties uz atbalstu, ko lauksaimnieks saņēmis saistībā ar cukura tirgu kopīgo organizāciju uz vienu vai vairākiem tirdzniecības gadiem, ko nosaka dalībvalstis.

    [..]

    (9)

    Jauno dalībvalstu cukurbiešu un cigoriņu audzētāji kopš pievienošanās izmantoja cenu atbalstu atbilstīgi [Regulai Nr. 1260/2001]. Šā iemesla dēļ cukura maksājumiem, kā arī cukura un cigoriņu komponentiem vienreizējā maksājuma shēmā nebūtu jāpiemēro [Regulas Nr. 1782/2003] 143.a pantā paredzētais pieauguma grafiks. Šo pašu iemeslu dēļ dalībvalstīm, kas piemēro vienotā platībmaksājuma shēmu, turklāt būtu jādod iespēja piešķirt atbalstu, kas izriet no cukura reformas, atsevišķa tiešā maksājuma veidā ārpus minētās shēmas.”

    Regula Nr. 73/2009

    8

    Regula Nr. 1782/2003 tika atcelta un aizstāta ar Regulu Nr. 73/2009.

    9

    Regulas Nr. 73/2009 preambulas 2. apsvērumā ir paredzēts:

    “Pieredze, kas gūta, īstenojot [Regulu Nr. 1782/2003], [..] jo īpaši liecina par to, ka daži atbalsta mehānisma elementi ir jāpielāgo. Jo īpaši būtu jāpagarina tiešā atbalsta atsaistīšanas termiņš un jāvienkāršo vienotā maksājuma shēmas darbība. [..]”

    10

    Atbilstoši šīs regulas 1. pantam ar šo regulu paredz:

    “[..]

    a)

    kopējos noteikumus par tiešajiem maksājumiem;

    b)

    ienākumu atbalsta shēmu lauksaimniekiem (turpmāk “vienotā maksājuma shēma”);

    c)

    pārejas vienkāršotu ienākumu atbalsta shēmu lauksaimniekiem jaunajās dalībvalstīs, kā tās definētas 2. panta g) punktā (turpmāk “vienotā platībmaksājuma shēma”);

    [..].”

    11

    Šīs regulas 2. panta d) un g) punkts ir formulēts identiski tādai pašai normai Regulā Nr. 1782/2003.

    12

    Regulas Nr. 73/2009 126. panta “Atsevišķs maksājums par cukuru” 1. punktā ir noteikts:

    “Ja jaunā dalībvalsts ir izmantojusi Regulas [..] Nr. 1782/2003 143.ba pantā paredzēto iespēju, tā piešķir atsevišķu maksājumu par cukuru lauksaimniekiem, kuri ir tiesīgi uz atbalstu saskaņā ar vienotā platībmaksājuma shēmu. Šo maksājumu piešķir, pamatojoties uz kritērijiem, ko attiecīgās dalībvalstis pieņēmušas 2006. un 2007. gadā.”

    13

    Šīs pašas regulas I pielikuma rindā “Cukurbietes, cukurniedres un cigoriņi, ko izmanto cukura vai inulīna sīrupa ražošanai” ir paredzēts:

    Cukurbietes, cukurniedres un cigoriņi, ko izmanto cukura vai inulīna sīrupa ražošanai

    Šīs regulas 126. pants

    Atsaistītie maksājumi

    Čehijas tiesības

    14

    Valdības noteikumos Nr. 45/2007, to redakcijā, kas ir spēkā no 2010. gada 1. janvāra, ir definēti nosacījumi attiecībā uz AMC piešķiršanu.

    15

    Valdības noteikumu Nr. 45/2007 2. pantā “Pieteikuma iesniedzējs maksājuma par cukuru saņemšanai” ir paredzēts:

    1)

    Maksājumam par cukuru attiecībā uz konkrēto kalendāro gadu atbilstoši šiem noteikumiem var pieteikties fiziska vai juridiska persona, kas:

    a)

    apstrādā lauksaimniecības zemi, kas reģistrēta uz pieteikuma iesniedzēja vārda Lauksaimniecības zemes izmantošanas reģistrā atbilstoši lietotāju attiecībām [..],

    b)

    attiecībā uz 2005./2006. tirdzniecības gadu ir noslēgusi līgumu par A cukurbiešu un B cukurbiešu piegādi ar cukurbiešu ražotāju, kura juridiskā adrese ir Čehijas Republikā un kurš 2005./2006. tirdzniecības gadā ir individuālās ražošanas kvotas īpašnieks attiecībā uz A cukuru un individuālās ražošanas kvotas īpašnieks attiecībā uz B cukuru [..],

    c)

    iesniedz Fondam pieteikumu par vienotā platībmaksājuma piešķiršanu attiecībā uz to kalendāro gadu, par kuru tā lūdz piešķirt maksājumu par cukuru,

    [..].”

    16

    Šo valdības noteikumu 4. pantā “Maksājuma par cukuru piešķiršana” ir paredzēts:

    “1)   Fonds piešķir pieteikuma iesniedzējam maksājumu par cukuru attiecībā uz konkrēto kalendāro gadu par cukurbiešu apmēru, par ko ir panākta vienošanās ar cukura ražotāju līgumā attiecībā uz 2005./2006. tirdzniecības gadu par cukurbiešu A un cukurbiešu B, kas paredzētas A un B cukura ražošanai, aprēķinot ar 16 % cukura sastāvu, piegādi;

    2)   saskaņā ar tieši piemērojamajiem Eiropas Kopienas tiesību aktiem maksājuma par cukuru likme attiecīgajam kalendārajam gadam par vienu tonnu cukurbiešu ir jābalsta uz kopējo konkrētajam kalendārajam gadam noteiktā maksājuma par cukuru apmēru un kopējo cukurbiešu apmēru, kas paredzēts A cukura un B cukura ražošanai, par kuru notikusi vienošanās ar cukura ražotājiem par 2005./2006. gada tirdzniecības gadu noslēgtajos līgumos par A cukurbiešu un B cukurbiešu, aprēķinot ar 16 % cukura sastāvu, piegādi.

    [..]”

    Pamatlietas fakti un prejudiciālie jautājumi

    17

    Prasītāji pamatlietā audzē cukurbietes pārdošanai cukura ražotājiem. Tie no Ministerstvo zemědělství saskaņā ar valdības noteikumiem Nr. 45/2007 par konkrētiem noteikumiem atsevišķa maksājuma par cukuru piešķiršanai cukurbiešu audzētājiem ir saņēmuši AMC.

    18

    Prasītāji pamatlietā ir cēluši prasību iesniedzējtiesā, lūdzot atlīdzināt kaitējumu, kas tiem esot nodarīts tādu noteikumu par AMC piešķiršanu piemērošanas rezultātā, kādi ir paredzēti šajos valdības noteikumos, jo ar šiem noteikumiem tiekot pārkāptas attiecīgās Savienības tiesību normas, proti, Regulas Nr. 73/2009 126. pants.

    19

    It īpaši tie apstrīd maksājuma summu, kādu tie saņēmuši kā AMC, jo tā esot tikusi aprēķināta par nepareizu atsauces laikposmu, proti, par 2005./2006. tirdzniecības gadu. Prasītāji apgalvo, ka saskaņā ar Regulas Nr. 73/2009 126. pantu AMC bija jāpiešķir, pamatojoties uz pašreizējo atsauces laikposmu, proti, par tirdzniecības gadu, kurš bija pirms gada, kad tika piešķirts šis maksājums.

    20

    Prasītāji pamatlietā uzskata, ka, lai arī Regulas Nr. 73/2009 126. pantā ir noteikts, ka AMC tiek piešķirts, pamatojoties uz 2006. un 2007. gadā pieņemtajiem kritērijiem, Savienības likumdevējs atsaucas tikai uz tiem kritērijiem, kurus dalībvalsts noteikusi, piemērojot Regulas Nr. 1782/2003 143.ba pantu, lai aprēķinātu izmaksājamās summas apmēru, proti, izmantotās zemes platību, produkcijas daudzumu vai abu minēto faktoru kombināciju. Regulas Nr. 73/2009 126. pantā nav pilnīgi nekādas atsauces uz prasību izmantot šo pašu atsauces laikposmu, lai piešķirtu atbalstu par katru tirdzniecības gadu. Prasītāji arī piebilst, ka Regulā Nr. 73/2009 ir sistemātiski nošķirti “kritēriji” un “atsauces laikposms”, kā tas ir redzams, piemēram, no tās 128. un 129. panta. Tie uzskata, ka viņu interpretācija ir piemērojama tāpēc, ka ir jānovērš diskriminācija ražotāju vidū.

    21

    Atbildētāja pamatlietā apgalvo, ka AMC ir no ražošanas atdalīts maksājums. Tādējādi, pretēji tam, ko apgalvo prasītāji pamatlietā, AMC nedrīkstot aprēķināt, ņemot vērā pašreizējo cukurbiešu ražošanas apjomu, un piešķirt to tikai tiem lauksaimniekiem, kuri joprojām ražo cukurbietes. Šī atšķirība starp neatdalīto un atdalīto maksājumu esot skaidri parādīta Regulā Nr. 73/2009. 2006. gadā uzsākto cukura tirgus reformu mērķis esot bijis saglabāt pašreizējo cukurbiešu ražošanas apjomu un neveicināt tā palielināšanos. Līdz ar to pašreizējo ražošanas datu izmantošana neesot nepieciešama. Turklāt ar Regulas Nr. 73/2009 126. pantu esot paredzēts ieviest no ražošanas atdalītu maksājumu. Tādējādi, ņemot vērā ne vien šīs normas noteikumus, bet arī tās mērķi, jēdziens “kritēriji, ko attiecīgās dalībvalstis pieņēma 2006. un 2007. gadā” ietverot visas AMC sadales un piešķiršanas metodes, kas paredzētas Regulas Nr. 1782/2003 143.ba panta 1. punktā, proti, gan jēdzienu “atsauces laikposms”, gan arī “objektīvu un nediskriminējošu kritēriju” jēdzienu.

    22

    Šādos apstākļos Obvodní soud pro Prahu 1 [Prāgas 1. apgabaltiesa] nolēma apturēt tiesvedību un uzdot Tiesai šādus prejudiciālus jautājumus:

    “1)

    Vai [Regulas Nr. 73/2009] 126. pants ir jāinterpretē tādējādi, ka atsevišķais maksājums par cukuru ir atdalītais maksājums?

    2)

    Vai [Regulas Nr. 73/2009] 126. panta 1. punkts ir jāinterpretē tādējādi, ka “kritēriji, ko attiecīgās dalībvalstis pieņēmušas 2006. un 2007. gadā” ietver arī atsauces laikposmu, ko dalībvalsts ir izvēlējusies, pamatojoties uz [Regulas Nr. 1782/2003] 143.ba panta 1. punktu?”

    Par prejudiciālajiem jautājumiem

    23

    Ar šiem jautājumiem, kuri ir jāizskata kopā, iesniedzējtiesa būtībā vaicā, vai Regulas Nr. 73/2009 126. panta 1. punkts ir jāinterpretē tādējādi, ka jēdziens “kritēriji, ko attiecīgās dalībvalstis pieņēmušas 2006. un 2007. gadā” ietver arī to tirdzniecības gadu, kurš dalībvalstīm bija jāizvēlas līdz 2006. gada 30. aprīlim kā atsauces laikposms attiecībā uz AMC piešķiršanu, piemērojot Regulas Nr. 1782/2003 143.ba panta 1. punktu.

    24

    Vispirms ir jāatgādina, ka Regulā Nr. 1782/2003 saskaņā ar tās 1. pantu cita starpā ir paredzēti kopīgi noteikumi tiem tiešajiem maksājumiem saskaņā ar ienākumu atbalsta shēmām, kas attiecas uz kopējo lauksaimniecības politiku, ieņēmumu atbalstu lauksaimniekiem, proti, vienreizējo maksājumu shēmu, kā arī uz vienkāršotu pagaidu atbalstu lauksaimniekiem jaunajās dalībvalstīs, kuras pievienojās Eiropas Savienībai laikā no 2004.–2007. gadam un kuras ir uzskaitītas šīs regulas 2. panta g) punktā (turpmāk tekstā – “jaunās dalībvalstis”), proti, vienotā platībmaksājuma shēmu. Saskaņā ar šīs regulas 143.a un 143.b pantu tiešie maksājumi vai – nepieciešamības gadījumā – vienotā platībmaksājuma shēma jaunajās dalībvalstīs tiek ieviesti pakāpeniski (šajā ziņā skat. spriedumu Bábolna, C‑115/10, EU:C:2011:376, 33. un 34. punkts, kā arī rīkojumu Brunovskis, C‑650/11, EU:C:2013:7, 15. punkts).

    25

    Atbilstoši minētās regulas 143.ba panta 1. punktam jaunajām dalībvalstīm, kuras ir izvēlējušās piemērot vienotā platībmaksājuma shēmu, bija iespēja “vēlākais līdz 2006. gada 30. aprīlim” izlemt piešķirt AMC lauksaimniekiem, kuri uz to ir tiesīgi šīs shēmas ietvaros.

    26

    No minētā izriet, ka Regulā Nr. 1782/2003 šīm dalībvalstīm ir piešķirta noteikta rīcības brīvība attiecībā uz AMC piešķiršanu, īstenojot kopējās lauksaimniecības politikas reformu. Taču, īstenojot rīcības brīvību, minētajām dalībvalstīm ir jāievēro divi nosacījumi. Pirmkārt, šis maksājums ir jāpiešķir, dalībvalstīm pašām piemērojot objektīvus un nediskriminējošus kritērijus (šajā ziņā skat. spriedumu Uzonyi, C‑133/09, EU:C:2010:563, 29. punkts). Otrkārt, jaunajām dalībvalstīm līdz 2006. gada 30. aprīlim no tirdzniecības gadiem, kas uzskaitīti šīs regulas 143.ba panta 1. punktā, proti, no 2004./2005., 2005./2006 un 2006./2007. tirdzniecības gada, ir jāizvēlas atsauces laikposms vai laikposmi, kādi jāņem vērā, piešķirot minēto maksājumu.

    27

    Saskaņā ar Regulas Nr. 73/2009 126. panta 1. punktu šīs jaunās dalībvalstis, kuras izmantojušas tiesības piešķirt AMC, piemērojot Regulas Nr. 1782/2003 143.ba panta 1. punktu, turpina piešķirt šo maksājumu.

    28

    Šajā ziņā ir jākonstatē, ka atšķirībā no šīs pēdējās tiesību normas Regulas Nr. 73/2009 126. pantā ir vienīgi norādīts, ka AMC tiek piešķirts, pamatojoties uz “kritērijiem, [kurus 2006. un 2007. gadā pieņēmušas]” šīs dalībvalstis, šī panta formulējumā neesot skaidrai norādei uz atsauces laikposmu, kas jāņem vērā.

    29

    Saskaņā ar pastāvīgo judikatūru, interpretējot Savienības tiesību normas, ir jāņem vērā ne tikai to teksts, bet arī tā tiesiskā regulējuma mērķi, kurā tās ietilpst, kā arī to konteksts (spriedums Maatschap Schonewille-Prins, C‑45/05, EU:C:2007:296, 30. punkts un tajā minētā judikatūra).

    30

    Vispirms – runājot par Regulas Nr. 1782/2003 mērķi, Tiesa jau ir atzinusi, ka šīs regulas mērķis bija veicināt pakāpenisku pāreju no ražošanas atbalsta uz ražotāju atbalstu, cita starpā ieviešot atdalītu ienākumu atbalsta shēmu attiecībā uz katru saimniecību (šajā ziņā skat. spriedumu Panellinios Syndesmos Viomichanion Metapoiisis Kapnou, C‑373/11, EU:C:2013:567, 17. punkts). No Regulas Nr. 73/2009 preambulas 2. apsvēruma izriet, ka šai regulai ir tāds pats mērķis.

    31

    Turpinājumā ir jāpiebilst, ka Savienības likumdevējs, kā tas ir izklāstīts Regulas Nr. 319/2006 preambulas 1. apsvērumā, 2006. gadā uzsāka svarīgu cukura tirgu kopīgās organizācijas reformu. Ar šo reformu cita starpā tika ieviests nozīmīgs institucionālā cenu atbalsta samazinājums Kopienas cukuram.

    32

    Runājot par AMC, kas tika ieviests ar Regulu Nr. 319/2006, tā mērķis, kā tas izriet no šīs regulas preambulas 2. un 9. apsvēruma, ir kompensēt ieņēmumu samazināšanos sakarā ar cukura tirgu kopīgās organizācijas reformu jauno dalībvalstu cukurbiešu un cigoriņu audzētājiem, kuri kopš šo dalībvalstu pievienošanās izmantoja cenu atbalstu šīs tirgu kopīgās organizācijas ietvaros. Šādos apstākļos Regulas Nr. 1782/2003 143.ba pants un Regulas Nr. 73/2009 126. pants ir jāuzskata par tādiem, kuru mērķis ir atbalstīt lauksaimniekus, kuri izmantojuši cukura tirgus atbalsta pasākumus pirms 2006. gadā uzsāktās reformas.

    33

    Turklāt no Regulas Nr. 319/2006 preambulas 7. apsvēruma izriet, ka individuālu ieņēmumu atbalsta līmenis ir jāaprēķina, pamatojoties uz atbalstu, kādu lauksaimnieks saņēmis cukura tirgu kopīgās organizācijas kontekstā vienu vai vairākus tirdzniecības gadus, kuri ir jānosaka dalībvalstīm pašām.

    34

    Šajā ziņā Regulas Nr. 1782/2003 143.ba panta 1. punktā ir skaidra atsauce uz 2004./2005., 2005./2006. un 2006./2007. tirdzniecības gadu kā laikposmiem, no kuriem dalībvalstis varēja izvēlēties atsauces laikposmu, lai piešķirtu AMC. Turklāt, kā to savos apsvērumos pamatoti apgalvo Eiropas Komisija, šis atsauces laikposms attiecīgajai dalībvalstij galīgi bija jānosaka līdz 2006. gada 30. aprīlim.

    35

    Šajā ziņā ir jākonstatē, ka minētie tirdzniecības gadi ietver laikposmu, kurā lauksaimnieki saņēma institucionālo cenu atbalstu Kopienas cukuram.

    36

    Visbeidzot, runājot par kontekstu, kādā ietilpst Regulas Nr. 73/2009 126. pants, ir jākonstatē, ka no Regulas Nr. 1782/2003 un Nr. 73/2009 I pielikumiem skaidri izriet, ka AMC ir ieņēmumu atbalsta veids lauksaimniekiem jaunajās dalībvalstīs, kas tiek piešķirts kā “savstarpēji nesaistīts [atdalīts] maksājums”. Tomēr, ņemot vērā šī sprieduma 30. punktā atgādināto mērķi, šādi maksājumi ir jāsaprot kā tādi, kuru summa nav atkarīga no lauksaimnieka faktiski saražotā apjoma. Tieši tāds ir gadījums, kad AMC summa tiek aprēķināta, pamatojoties uz konkrētu vēsturisku laikposmu vai pamatojoties uz platību, kas tiek piešķirta cukura ražošanai paredzētu cukurbiešu audzēšanai šādā laikposmā.

    37

    Šādos apstākļos Regulas Nr. 73/2009 126. panta 1. punkts nevar tikt interpretēts tādējādi, ka attiecībā uz AMC piešķiršanu tajā būtu paredzēts atsauces laikposms, kas nav kāds no Regulas Nr. 1782/2003 143.ba panta 1. punktā uzskaitītajiem tirdzniecības gadiem un kas, piemērojot šo normu, attiecīgajai dalībvalstij galīgi bija jāizvēlas līdz 2006. gada 30. aprīlim.

    38

    Ņemot vērā visu iepriekš minēto, uz uzdotajiem jautājumiem ir jāatbild, ka Regulas Nr. 73/2009 126. panta 1. punkts ir jāinterpretē tādējādi, ka jēdziens “kritēriji, ko attiecīgās dalībvalstis pieņēmušas 2006. un 2007. gadā” ietver tirdzniecības gadu, kurš šīm dalībvalstīm, piemērojot Regulas Nr. 1782/2003 143.ba panta 1. punktu, bija jāizvēlas līdz 2006. gada 30. aprīlim kā atsauces laikposms attiecībā uz AMC piešķiršanu.

    Par tiesāšanās izdevumiem

    39

    Attiecībā uz lietas dalībniekiem šī tiesvedība ir stadija procesā, kuru izskata iesniedzējtiesa, un tā lemj par tiesāšanās izdevumiem. Izdevumi, kas radušies, iesniedzot apsvērumus Tiesai, un kas nav minēto lietas dalībnieku izdevumi, nav atlīdzināmi.

     

    Ar šādu pamatojumu Tiesa (devītā palāta) nospriež:

     

    Padomes 2009. gada 19. janvāra Regulas (EK) Nr. 73/2009, ar ko paredz kopējus noteikumus tiešā atbalsta shēmām saskaņā ar kopējo lauksaimniecības politiku un izveido dažas atbalsta shēmas lauksaimniekiem, kā arī groza Regulas (EK) Nr. 1290/2005, (EK) Nr. 247/2006, (EK) Nr. 378/2007 un atceļ Regulu (EK) Nr. 1782/2003, 126. panta 1. punkts ir jāinterpretē tādējādi, ka jēdziens “kritēriji, ko attiecīgās dalībvalstis pieņēmušas 2006. un 2007. gadā” ietver to tirdzniecības gadu, kurš šīm dalībvalstīm, piemērojot 143.ba panta 1. punktu Padomes 2003. gada 29. septembra Regulā (EK) Nr. 1782/2003, ar ko izveido kopīgus tiešā atbalsta shēmu noteikumus saskaņā ar kopējo lauksaimniecības politiku un izveido dažas atbalsta shēmas lauksaimniekiem, un groza Regulas (EEK) Nr. 2019/93, (EK) Nr. 1452/2001, (EK) Nr. 1453/2001, (EK) Nr. 1454/2001, (EK) Nr. 1868/94, (EK) Nr. 1251/1999, (EK) Nr. 1254/1999, (EK) Nr. 1673/2000, (EEK) Nr. 2358/71 un (EK) Nr. 2529/2001, kura grozīta ar Padomes 2006. gada 20. februāra Regulu (EK) Nr. 319/2006, Padomes 2006. gada 19. decembra Regulu (EK) Nr. 2011/2006 un Padomes 2006. gada 19. decembra Regulu (EK) Nr. 2012/2006, bija jāizvēlas līdz 2006. gada 30. aprīlim kā atsauces laikposms attiecībā uz atsevišķa maksājuma par cukuru piešķiršanu.

     

    [Paraksti]


    ( *1 )   Tiesvedības valoda – čehu.

    Augša