—

Gmina Międzyzdroje vārdā – K. Wojtowicz, M. Konieczny un M. Janicki, nodokļu konsultanti,

—

Minister Finansów vārdā – T. Tratkiewicz un J. Kaute, pārstāvji,

—

Polijas valdības vārdā – B. Majczyna, pārstāvis,

—

Austrijas valdības vārdā – C. Pesendorfer, pārstāve,

—

Apvienotās Karalistes valdības vārdā – V. Kaye, pārstāve, kurai palīdz R. Hill, barrister,

—

Eiropas Komisijas vārdā – J. Hottiaux un L. Lozano Palacios, pārstāves,

1

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu ir par to, kā interpretēt Padomes 2006. gada 28. novembra Direktīvas 2006/112/EK par kopējo pievienotās vērtības nodokļa sistēmu (OV L 347, 1. lpp.) 167., 187. un 189. pantu, kā arī pievienotās vērtības nodokļa (turpmāk tekstā – “PVN”) neitralitātes principu.

2

Šis lūgums tika iesniegts saistībā ar strīdu starp Gmina Międzyzdroje (Mendzizdrojes pašvaldība) un Minister Finansów (finanšu ministrs) par pēdējā minētā pieņemto lēmumu, pamatojoties uz lūgumu sniegt interpretāciju par atskaitīšanas koriģēšanu PVN, kas samaksāts kā priekšnodoklis par nekustamo īpašumu, kurš iegādāts kā kapitālieguldījumu prece, ko sākotnēji izmantoja no nodokļa atbrīvotām darbībām un vēlāk ar nodokli apliekamām darbībām.

3

Direktīvas 2006/112 167. panta redakcija ir šāda:

“Atskaitīšanas tiesības rodas brīdī, kad atskaitāmais nodoklis kļūst iekasējams.”

4

Šīs direktīvas 168. pantā ir paredzēts:

“Ciktāl preces un pakalpojumus nodokļa maksātājs izmanto darījumiem, par kuriem uzliek nodokli, nodokļa maksātājam ir tiesības tajā dalībvalstī, kurā viņš veic šos darījumus, atskaitīt no nodokļa, par kuru nomaksu viņš ir atbildīgs:

[..].”

5

Minētās direktīvas 184. pantā ir noteikts:

“Sākotnējo atskaitīšanu koriģē, ja atskaitīšana ir lielāka vai mazāka par to, uz kādu nodokļa maksātājam bijušas tiesības.”

6

Saskaņā ar šīs pašas direktīvas 185. panta 1. punktu:

“Koriģēšanu veic jo īpaši, ja pēc PVN atmaksāšanas mainās sastāvdaļas, kas izmantotas, lai noteiktu atskaitāmo summu, piemēram, ja ir anulēti pirkumi vai saņemti cenu samazinājumi.”

7

Direktīvas 2006/112 187. pantā ir paredzēts:

“1.   Attiecībā uz kapitālieguldījumu precēm koriģēšana ilgst piecus gadus, ieskaitot gadu, kurā tās ir iegādātas vai ražotas.

Tomēr dalībvalstis koriģēšanu var attiecināt uz pilnu piecu gadu laikposmu no šo kapitālieguldījumu preču pirmreizējās lietošanas.

Nekustamajam īpašumam, kas iegādāts kā kapitālieguldījumu prece, koriģēšanas laikposmu var pagarināt līdz pat 20. gadiem.

2.   Ikgadējo koriģēšanu veic tikai par vienu piektdaļu no PVN, kas maksājams par kapitālieguldījumu precēm vai, ja koriģēšanas laikposms ir bijis pagarināts, par tā attiecīgu daļu.

Šā punkta pirmajā daļā minēto koriģēšanu veic, balstoties uz svārstībām atskaitīšanas tiesībās nākamajos gados attiecībā pret atskaitīšanas tiesībām tajā gadā, kurā preces ir iegādātas, ražotas vai, attiecīgā gadījumā, pirmoreiz lietotas.”

8

Šīs direktīvas 189. pantā ir noteikts:

“Lai piemērotu 187. un 188. pantu, dalībvalstis var veikt šādus pasākumus:

9

2004. gada 11. marta Likumā par preču un pakalpojumu nodokli (ustawa o podatku od towarów i usług, Dz. U. Nr. 54, 535. pozīcija), tā redakcijā, kas ir piemērojama pamatlietā, 91. panta 1.–3., 7. un 7.a punkts ir formulēti šādi:

“1.   Beidzoties taksācijas gadam, kurā ir radušās 86. panta 1. punktā minētās tiesības uz priekšnodokļa atskaitīšanu, nodokļa maksātājam par pabeigto taksācijas gadu ir jāveic atskaitāmā priekšnodokļa koriģēšana saskaņā ar 90. panta 2.–9. punktu, ņemot vērā proporcijas, kas tika aprēķinātas saskaņā ar 90. panta 2.–6. punktu, vai pamatojoties uz 90. panta 11. punkta pieņemtajiem noteikumiem. Koriģēšana netiek veikta, ja starpība starp 90. panta 4. punktā norādīto samaksāto daļu un iepriekšējā teikumā norādīto daļu ir mazāka par diviem procentiem.

2.   Attiecībā uz precēm un pakalpojumiem, kurus nodokļu maksātājs saskaņā ar tiesību normām par ienākuma nodokli attiecina uz amortizējamiem materiāliem un nemateriāliem aktīviem, kā arī uz nekustamajiem īpašumiem un ilgstošas lietošanas tiesībām, kas attiecas uz pircēja materiāliem un nemateriāliem aktīviem, izņemot tos, kuru vērtība nepārsniedz 15000 [Polijas zloti (PLN)], 1. punktā minētā koriģēšana nodokļu maksātājam ir jāveic piecu gadu laika posmā, sākot no lietošanas sākuma gada, vai 10 gadu laika posmā attiecībā uz nekustamajiem īpašumiem un ilgstošas lietošanas tiesībām. Ikgadējā koriģēšana pirmajā teikumā minētajā gadījumā attiecas uz to iegādes vai izgatavošanas brīdī aprēķinātā nodokļa summas piektdaļu vai attiecībā uz nekustamo īpašumu un ilgstošas lietošanas tiesībām – desmito daļu. Materiāliem un nemateriāliem aktīviem, kuru sākotnējā vērtība nepārsniedz PLN 15 000, mutatis mutandis ir piemērojams 1. punkts, koriģēšanu veicot gada, kurā ir uzsākta lietošana, beigās.

[..]

3.   1. un 2. punktā minētā koriģēšana ir jāveic nodokļu deklarācijā, kura tiek iesniegta par pirmo taksācijas periodu nākamajā gadā, kas seko nodokļu gadam, par kuru ir jāveic koriģēšana, un saimnieciskās darbības beigu gadījumā, nodokļu deklarācijā par pēdējo taksācijas periodu.

[..]

7.   1.–6. punkts ir piemērojami mutatis mutandis, ja nodokļu maksātājs bija tiesīgs atskaitīt visu priekšnodokli, kas tika samaksāts par precēm vai pakalpojumiem, ko šis nodokļu maksātājs ir lietojis, un ja viņš ir veicis šo atskaitīšanu vai ja viņam nebija atskaitīšanas tiesību, bet pēc tam ir veikti priekšnodokļa, kas maksāts par šo preci vai pakalpojumu, atskaitīšanas tiesību grozījumi.

7.a   Attiecībā uz precēm un pakalpojumiem, kas, pamatojoties uz tiesību normām par ienākuma nodokli, tiek pieskaitītas pircēja amortizējamām materiālām, nemateriālām un juridiskām vērtībām, kā arī uz nekustamajiem īpašumiem un ilgstošas lietošanas tiesībām, izņemot tos, kuru sākotnējā vērtība nepārsniedz PLN 15 000, nodokļa maksātājs veic 7. punktā paredzēto koriģēšanu atbilstoši 2. punkta pirmajā un otrajā teikumā, kā arī 3. punktā paredzētajiem noteikumiem. Šī koriģēšana ir jāveic katrā nākamajā atskaitīšanas tiesību grozījumu gadījumā, ja šādi grozījumi notiek koriģēšanas laika posmā.”

10

No iesniedzējtiesas nolēmuma izriet, ka Gmina Międzyzdroje 2007.–2010. gadā veica kapitālieguldījumu, kas bija tai piederošās sporta halles, kura atrodas netālu no pamatskolas, kas arī ir tās īpašums, paplašināšana, to papildinot ar piebūvi. Saistībā ar šiem paplašināšanas darbiem īpašumi tika nodoti ekspluatācijā un pakalpojumi tika sniegti šai pašvaldībai, par kuriem tā maksāja PVN.

11

Minēto būvdarbu laikā Gmina Międzyzdroje apsvēra visas apsaimniekošanas kārtības mainīšanu sabiedriskajām ēkām, kas paredzētas fizkultūrai un sportam, tostarp šai sporta hallei. Šīs izmaiņas it īpaši nozīmēja iznomāt minēto sporta halli komercsabiedrībai, kas nodrošinātu tās, kā arī visu sporta iekārtu, kuru īpašniece ir pašvaldība, apsaimniekošanu. Tika paredzēts, ka šī sabiedrība maksātu nomas maksu Gmina Międzyzdroje un ka par to tā iegūtu tiesības izmantot šo pašu sporta halli un saņemt ienākumus, proti, summas, kuras būtu jāmaksā katrai personai vai apvienībai, kas vēlētos izmantot attiecīgās sporta iekārtas.

12

Minister Finansów, pie kā Gmina Międzyzdroje vērsās ar lūgumu interpretēt Likumu par preču un pakalpojumu nodokli, redakcijā, kas piemērojama šim sporta halles iznomāšanas projektam pamatlietā, ar 2011. gada 21. septembra lēmumu konstatēja, ka atbilstoši šī likuma 91. panta 2., 3. un 7.a pantam PVN, ko šī kopiena bija samaksājusi saistībā ar sporta halles paplašināšanas būvdarbiem, atskaitīšanas tiesību koriģēšana ir jāveic desmit gadu laika posmā un katru gadu to veic vienas desmitdaļas apmērā no samaksātā PVN, ievērojot to, ka vienu desmito daļu no šīs summas nevar koriģēt, jo minētā sporta halle 2010. gadā tika izmantota darbībām, kas nerada tiesības uz atskaitīšanu.

13

Wojewódzki Sąd Administracyjny we Szczecinie (Ščecinas vojevodistes Administratīvā tiesa) 2012. gada 12. aprīlī noraidīja Gmina Międzyzdroje celto prasību par šo lēmumu. Šī tiesa tostarp uzskatīja, ka šī pašvaldība nevarēja veikt vienreizēju visu atskaitījumu koriģēšanu viena vienīga taksācijas gada laikā, ja valsts likumdevējs atbilstoši Direktīvas 2006/112 187. pantam bija ieviesis koriģēšanas režīmu desmit gadu laika posmam.

14

Naczelny Sąd Administracyjny (Augstākā administratīvā tiesa), kurā Gmina Międzyzdroje iesniedza apelācijas sūdzību, šaubās par to, kā būtu jāinterpretē Direktīvas 2006/112 187. un 189. pants. Šī tiesa it īpaši šaubās par to, vai valsts tiesību akti pamatlietā, ciktāl ar tiem ir paredzēts koriģēšanas režīms desmit gadu laika posmā, ir saderīgi ar PVN neitralitātes principu, kas ir noteikts šajā Direktīvā, ja saskaņā ar Tiesas judikatūru šis princips paredz, ka nodokļu maksātājam jābūt iespējai atgūt pārmaksāto PVN saprātīgā termiņā.

15

Iesniedzējtiesas ieskatā arī rodas jautājums par to, vai attiecībā uz tādu situāciju kā pamatlietā, kurā tiek mainīts kapitālieguldījuma preces izmantošanas mērķis no darbībām, kas nedod tiesības atskaitīt PVN, uz darbībām, kas rada šīs atskaitīšanas tiesības, ar Direktīvas 2006/112 189. pantu netiek pieļauts valsts tiesiskais regulējums, kurā ir paredzēts koriģēšanas laika posms līdz desmit gadiem. Šī tiesa papildus norāda, ka uz šo jautājumu varētu sniegt negatīvu atbildi, ja ar šādu regulējumu, šķiet, ir paredzēts sasniegt mērķi, kas ir izvairīšanās no tā, lai koriģēšana neradītu nepamatotas priekšrocības. Turpretim, minētās tiesas ieskatā, būtu jānoskaidro jautājums par to, vai tiesības veikt vienreizēju koriģēšanu, kā tās, uz kurām pretendē Gmina Międzyzdroje, var uzskatīt par tādām, kas izraisa šādas nepamatotas priekšrocības.

16

Ņemot vērā šādus apsvērumus, Naczelny Sąd Administracyjny nolēma apturēt tiesvedību un uzdot Tiesai šādu prejudiciālu jautājumu:

“Vai atbilstoši [Direktīvas 2006/112] 167., 187. un 189. pantam, kā arī neitralitātes principam ir pieļaujamas tādas valsts tiesību normas [kā pamatlietā], kurās ir paredzēts, ka gadījumā, ja tiek mainīts kapitālieguldījuma preču izmantošanas mērķis no tādām darbībām, kuras nedod tiesības atskaitīt PVN, kas samaksāts kā priekšnodoklis, uz darbībām, kuras ļauj izmantot šīs tiesības, nav iespējams veikt vienreizēju koriģēšanu, bet šī koriģēšana ir jāveic piecu gadu laika posmā, sākot no kapitālieguldījuma preces lietošanas sākuma gada, vai 10 gadu laika posmā attiecībā uz nekustamajiem īpašumiem?”

17

Saskaņā ar Tiesas Reglamenta 99. pantu, ja atbilde uz uzdoto prejudiciālo jautājumu skaidri izriet no judikatūras vai ja atbilde uz šādu jautājumu nerada nekādas pamatotas šaubas, Tiesa var, rīkojoties pēc tiesneša referenta priekšlikuma un pēc ģenerāladvokāta uzklausīšanas, jebkurā laikā lemt, izdodot motivētu rīkojumu.

18

Saistībā ar šo lūgumu sniegt prejudiciālu nolēmumu ir jāpiemēro šī tiesību norma.

19

Ir jāatgādina, ka atbilstoši ar Direktīvu 2006/112 ieviestā režīma loģikai nodokļi, kas samaksāti kā priekšnodoklis par precēm un pakalpojumiem, ko nodokļa maksātājs izmanto ar nodokļiem apliekamos darījumos, var tikt atskaitīti. Priekšnodokļu atskaitīšana ir saistīta ar nodokļu par piegādātajām precēm un sniegtajiem pakalpojumiem iekasēšanu. Ja nodokļa maksātāja iegūtās preces vai pakalpojumi tiek izmantoti tādu darījumu vajadzībām, kas ir atbrīvoti no nodokļa un kas neietilpst PVN piemērošanas jomā, nenotiek nedz nodokļa par piegādātajām precēm un sniegtajiem pakalpojumiem iekasēšana, nedz priekšnodokļa atskaitīšana. Turpretim, ciktāl preces un pakalpojumi ir izmantoti darījumos, par kuriem ir iekasēts priekšnodoklis, nodoklis, kas par tiem ticis samaksāts kā priekšnodoklis, ir jāatskaita, lai izvairītos no dubultas aplikšanas ar nodokli (šajā ziņā skat. spriedumu Uudenkaupungin kaupunki, C‑184/04, EU:C:2006:214, 24. punkts).

20

Direktīvas 2006/112 187. pantā paredzētais atskaitījumu koriģēšanas laika posms ļauj novērst neprecizitātes atskaitījumu aprēķināšanā un nepamatotu priekšrocību vai kaitējuma radīšanu nodokļa maksātājam, it īpaši, ja pēc deklarācijas iesniegšanas ir mainījušies fakti, kas sākotnēji ņemti vērā, nosakot atskaitījumu summu. Tādu izmaiņu iespējamība ir īpaši liela kapitālieguldījumu preču gadījumā, kas bieži tiek izmantotas laika posmā, kas ilgst vairākus gadus, kuru laikā to izmantošanas mērķis var mainīties (šajā ziņā skat. spriedumu Uudenkaupungin kaupunki, EU:C:2006:214, 25. punkts).

21

Tāpēc Direktīvas 2006/112 187. panta 1. punktā koriģēšanai ir paredzēts piecu gadu laika posms, kas nekustamā īpašuma gadījumā var tikt pagarināts līdz divdesmit gadiem, kuru laikā dažādi atskaitījumi var sekot viens otram. Ar šo tiesību normu dalībvalstīm tiek ļauts arī balstīties uz pilnu koriģēšanas laika posmu, sākot no īpašuma pirmreizējas lietošanas.

22

Šīs direktīvas 187. panta 2. punktā ir noteikts, ka gadījumā, ja koriģēšanas laikposms ir bijis pagarināts, pārsniedzot piecu gadu laika posmu, koriģēšanu veic tikai par PVN, kas maksājams par kapitālieguldījuma precēm, attiecīgo daļu. Ar šo tiesību normu ir noteikts arī, ka šo koriģēšanu veic, balstoties uz svārstībām atskaitīšanas tiesībās nākamajos gados attiecībā pret atskaitīšanas tiesībām tajā gadā, kurā preces ir iegādātas, ražotas vai attiecīgā gadījumā pirmoreiz lietotas.

23

Direktīvas 2006/112 187. panta noteikumos ir minētas tādas atskaitījumu koriģēšanas situācijas kā pamatlietā, kurās kapitālieguldījumu preces izmantošanas mērķis, kas nerada tiesības uz atskaitīšanu, vēlāk kļūst par tādu, kas rada šīs tiesības (šajā ziņā skat. spriedumu Uudenkaupungin kaupunki, EU:C:2006:214, 30. punkts).

24

Atskaitījumu koriģēšanas sistēma ir būtisks ar Direktīvu 2006/112 izveidotās sistēmas elements, jo tās mērķis ir nodrošināt atskaitījumu precizitāti un līdz ar to nodokļu nastas neitralitāti. Minētās direktīvas 187. pants, kas attiecas uz kapitālieguldījumu precēm, uz kurām attiecas pamatlieta, turklāt ir formulēts tā, ka nav šaubu par tā obligāti saistošo raksturu (šajā ziņā skat. spriedumu Uudenkaupungin kaupunki, EU:C:2006:214, 26. punkts).

25

Šajā gadījumā pamatlietā piemērojamajos valsts tiesību aktos nekustamā īpašuma kapitālieguldījumu precēm ir paredzēts desmit gadus ilgs laika posms atskaitījumu koriģēšanai, sākot no attiecīgās preces pirmreizējas lietošanas. Saskaņā ar šiem tiesību aktiem ikgadēja koriģēšana, ko var veikt par šādām precēm, ir desmitās daļas apmērā no nodokļa, kas tika aprēķināts šo preču iegādes vai ražošanas laikā.

26

Jākonstatē, ka šādā valsts tiesību aktā paredzētie noteikumi ir acīmredzami adekvāta Direktīvas 2006/112 187. panta tiesību normu, kas ir atgādinātas šī rīkojuma 21. un 22. punktā, ieviešana un tādējādi nevar apšaubīt to atbilstību šīm tiesību normām.

27

Turpretim ar minēto 187. pantu, jo tam nepārprotami piemīt obligāti saistošs raksturs, kā tas tika atgādināts šī rīkojuma 24. punktā, tiek liegts režīms, ar ko būtu paredzēts atskaitījumu koriģēšanas laika posms, kas būtu īsāks par pieciem gadiem, un tādējādi arī vienreizējas koriģēšanas režīms, uz kādu pretendē Gmina Międzyzdroje, kas ļautu veikt koriģēšanu viena paša taksācijas gada laikā.

28

Pamatlietā piemērojamo tiesību aktu, ciktāl ar tiem nekustamā īpašuma kapitālieguldījumu precēm tiek paredzēts desmit gadus ilgs atskaitījumu koriģēšanas laika posms, sākot no preces lietošanas pirmās reizes, atbilstību neitralitātes principam vēl jo vairāk nevar apšaubīt.

29

Kā tas tika atgādināts šī rīkojuma 20. un 24. punktā, prasība, ka koriģēšanas laika posmam ir jābūt vismaz pieciem gadiem, ir būtisks ar Direktīvu 2006/112 ieviestās atskaitīšanas kārtības apstāklis tādā ziņā, ka šī kārtība ļauj izvairīties no neprecizitātēm, ļauj novērst neprecizitātes atskaitījumu aprēķināšanā un nepamatotu priekšrocību vai kaitējuma radīšanu nodokļa maksātājam un paredz šādi nodrošināt nodokļu sloga neitralitāti.

30

Ņemot vērā visus iepriekš minētos apsvērumus, uz uzdoto jautājumu ir jāatbild, ka Direktīvas 2006/112 167., 187. un 189. pants, kā arī neitralitātes princips ir jāinterpretē tādējādi, ka ar tiem tiek pieļautas tādas valsts tiesību normas kā pamatlietā, ar kurām gadījumā, ja kapitālieguldījuma preces, kas ir nekustamais īpašums, izmantošanas mērķis ir mainījies, preci sākotnēji izmantojot darbībām, kas nerada tiesības uz PVN atskaitīšanu, vēlāk pārejot uz izmantošanu, kas rada šādas tiesības, tiek paredzēts desmit gadus ilgs koriģēšanas laika posms, sākot no kapitālieguldījumu preču pirmreizējās lietošanas, un līdz ar to izslēdzot vienreizēju koriģēšanu viena taksācijas gada laikā.

31

Attiecībā uz pamatlietas dalībniekiem šī tiesvedība ir stadija procesā, kuru izskata iesniedzējtiesa, un tā lemj par tiesāšanās izdevumiem. Izdevumi, kas radušies, iesniedzot apsvērumus Tiesai, un kas nav minēto lietas dalībnieku izdevumi, nav atlīdzināmi.

Ar šādu pamatojumu Tiesa (devītā palāta) izdod rīkojumu:

Padomes 2006. gada 28. novembra Direktīvas 2006/112/EK par kopējo pievienotās vērtības nodokļa sistēmu 167., 187. un 189. pants, kā arī neitralitātes princips ir jāinterpretē tādējādi, ka ar tiem tiek pieļautas tādas valsts tiesību normas kā pamatlietā, ar kurām gadījumā, ja kapitālieguldījuma preces, kas ir nekustamais īpašums, izmantošanas mērķis ir mainījies, preci sākotnēji izmantojot darbībām, kas nerada tiesības uz PVN atskaitīšanu, vēlāk pārejot uz izmantošanu, kas rada šādas tiesības, tiek paredzēts desmit gadus ilgs koriģēšanas laika posms, sākot no kapitālieguldījumu preču pirmreizējās lietošanas, un līdz ar to izslēdzot vienreizēju koriģēšanu viena taksācijas gada laikā.