—

N. Loukatos kai Synergates AE Meleton, Eratosthenis Meletitiki AE, A. Pantazis — Pan. Kyriopoulou kai syn/tes os “Filon” OE un Sideris vārdā — E. Konstantopulu [E. Konstantopoulou] un P. E. Bitsaksis [P. E. Bitsaxis], dikigoroi,

—

Eiropas Kopienu Komisijas vārdā — M. Patakja [M. Patakia] un D. Kukovečs [D. Kukovec], pārstāvji,

1

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu attiecas uz 23. panta 1. punkta, 32. panta un 36. panta interpretāciju Padomes 1992. gada 18. jūnija Direktīvā 92/50/EEK par procedūru koordinēšanu valsts pakalpojumu līgumu [pakalpojumu publiskā iepirkuma līgumu slēgšanas tiesību] piešķiršanai (OV L 209, 1. lpp.), kas grozīta ar Eiropas Parlamenta un Padomes 1997. gada 13. oktobra Direktīvu 97/52/EK (OV L 328, 1. lpp.; turpmāk tekstā — “Direktīva 92/50”).

2

Šis lūgums ir iesniegts saistībā ar divām tiesvedībām, ko ierosināja, pirmkārt, konsultāciju sabiedrību un ekspertu konsorcijs, kas sastāv no Emm. G. Lianakis AE (Emm. Lianakis EPE saistību pārņēmējs), Sima Anonymi Techniki Etaireia Meleton kai Epivlepseon un Vlachopoulos kunga (turpmāk tekstā — “konsorcijs Lianakis”), un konsorcijs, kas sastāv no Planitiki AE, Georgula kundzes un Vasios kunga (turpmāk tekstā — “konsorcijs Planitiki”), pret Dimos Alexandroupolis (Aleksandropoles pilsēta) un konsorciju, kas sastāv no N. Loukatos kai Synergates AE Meleton, Eratosthenis Meletitiki AE, A. Pantazis — Pan. Kyriopoulou kai syn/tes os “Filon” OE un Sideris kunga (turpmāk tekstā — “konsorcijs Loukatos”), par publiskā iepirkuma līgumu slēgšanas tiesību piešķiršanu pētījuma veikšanai par Dimos Alexandroupolis (Aleksandropoles pilsēta) teritorijas daļas kadastrālās vērtības noteikšanu, attīstības plāna izstrādi un ieviešanu.

3

Direktīva 92/50 koordinē pakalpojumu publiskā iepirkuma līgumu slēgšanas tiesību piešķiršanas procedūru.

4

Šajā saistībā direktīvā noteikts, pirmkārt, kādi publiskā iepirkuma līgumi jāpakļauj iepirkuma procedūrai un, otrkārt, kādi noteikumi jāievēro procedūras laikā, tostarp it īpaši vienlīdzīgas attieksmes princips pret tirgus dalībniekiem, kvalitātes kritēriji dalībniekiem, atlasot piedāvājumus (saukti par “kvalitātes kritērijiem, atlasot piedāvājumus”) un tiesību slēgt līgumus piešķiršanas kritēriji (saukti par “piešķiršanas kritērijiem”).

5

Direktīvas 92/50 3. panta 2. punktā arī noteikts, ka “līgumslēdzējas iestādes nodrošina to, ka pakalpojumu sniedzējus nediskriminē”.

6

Minētās direktīvas 23. panta 1. punktā noteikts, ka “līgumus [līgumu slēgšanas tiesības] piešķir saskaņā ar kritērijiem, kas noteikti 3. nodaļā (proti, 36. un 37. pantā), un, ņemot vērā 24. pantu, pēc tam, kad līgumslēdzējas iestādes pakalpojumu sniedzējus, kas nav noraidīti saskaņā ar 29. pantu, ir pārbaudījušas saskaņā ar 31. un 32. pantā minētajiem kritērijiem”.

7

Saskaņā ar šīs pašas direktīvas 32. pantu:

“1.   Pakalpojumu sniedzēju spēju sniegt pakalpojumus var novērtēt, ņemot vērā galvenokārt viņu iemaņas, efektivitāti, pieredzi un stabilitāti.

2.   Pakalpojumu sniedzēju tehniskās iespējas var apliecināt ar vienu vai vairākiem šādiem līdzekļiem atkarībā no sniedzamo pakalpojumu veida, apjoma un mērķa:

[..].”

8

Direktīvas 92/50 36. pantā noteikts:

“1.   Neskarot valstu normatīvos vai administratīvos aktus par noteiktu pakalpojumu atlīdzību, piešķirot līgumus [līgumu slēgšanas tiesības], līgumslēdzējas iestādes pamatojas uz šādiem kritērijiem:

2.   Ja līgumu [slēgšanas tiesības] piešķir saimnieciski visizdevīgākajam piedāvājumam, līgumslēdzēja iestāde līguma dokumentos vai konkursa paziņojumā norāda visus piešķiršanas kritērijus, ko tā paredz piemērot, ja iespējams, secībā no svarīgākā uz mazāk svarīgo.”

9

2004. gadā Aleksandropoles pašvaldības padome izsludināja konkursu par pētījuma veikšanu par kadastrālās vērtības noteikšanu, attīstības plāna izstrādi un ieviešanu Palagia zonai, kas ir minētās pašvaldības daļa, kurā dzīvo mazāk nekā 2000 iedzīvotāju. Šī pētījuma veikšanai tika paredzēts budžets EUR 461737 apmērā.

10

Konkursa paziņojumā kā kritēriji līguma slēgšanas tiesību piešķiršanai prioritārā secībā tika minēti, pirmkārt, pieredze, ko eksperts ir guvis pētījumos, kas veikti pēdējo trīs gadu laikā, otrkārt, iestādes personāls un līdzekļi un, treškārt, spēja veikt pētījumu paredzētajā termiņā, ņemot vērā iestādes un tās zinātnieku uzņemtās saistības.

11

Konkursa piedāvājumam atsaucās 13 pētniecības biroji, to vidū arī konsorciji Lianakis un Planitiki, kā arī konsorcijs Loukatos.

12

Lai varētu izvērtēt pretendentu iesniegtos piedāvājumus, Dimos Alexandroupolis konkursa komisija (turpmāk tekstā — “konkursa komisija”) izvērtēšanas procedūras laikā konkursa paziņojumā minētajiem līguma piešķiršanas kritērijiem noteica sadalījuma koeficientus un papildu kritērijus.

13

Tā arī noteica sadalījumu trīs konkursa paziņojumā minētiem līguma piešķiršanas kritērijiem — attiecīgi 60 %, 20 % un 20 %.

14

Turklāt tā noteica, ka pieredze (pirmais piešķiršanas kritērijs) tiks izvērtēta atkarībā no veikto pētījumu apmēra. Tādējādi par summu līdz EUR 500000 pretendents ieguva 0 punktus, par summu no EUR 500000 līdz EUR 1000000 — 6 punktus, par summu no EUR 1000000 līdz EUR 1500000 — 12 punktus, kā arī par summu, kas pārsniedz EUR 12000000 apmēru, — līdz pat augstākajam punktu skaitam — 60 punktiem.

15

Iestādes personāls un līdzekļi (otrais piešķiršanas kritērijs) tika izvērtēts atkarībā no pētījumu grupu lieluma. Tādējādi pretendents saņēma 2 punktus par grupu no 1 līdz 5 personām, 4 punktus par grupu no 6 līdz 10 personām, kā arī līdz pat augstākajam punktu skaitam — 20 punktiem — par grupu, kurā ir vairāk par 45 personām.

16

Visbeidzot, par spēju veikt pētījumu paredzētajā termiņā (trešais piešķiršanas kritērijs) konkursa komisija nolēma, ka tas tiks izvērtēts atkarībā no uzņemto saistību apmēra. Līdz ar to pretendents saņēma augstāko punktu skaitu — 20 punktus — par summu, kas mazāka par EUR 15000, 18 punktus par summu no EUR 15000 līdz EUR 60000, 16 punktus par summu no EUR 60000 līdz EUR 100000, kā arī līdz pat mazākajam punktu skaitam — 0 punktiem — par summu, kas pārsniedza EUR 1500000.

17

Piemērojot minētos noteikumus, konkursa komisija ierindoja konsorciju Loukatos pirmajā vietā ar 78 punktiem, konsorciju Planitiki — otrajā vietā ar 72 punktiem un konsorciju Lianakis — trešajā vietā ar 70 punktiem. Attiecīgi ar 2005. gada 27. aprīļa protokolu konkursa komisija ierosināja piešķirt pētījuma veikšanas tiesības konsorcijam Loukatos.

18

Ar 2005. gada 10. maija lēmumu Aleksandropoles pašvaldības padome apstiprināja konkursa komisijas protokolu un piešķīra pētījuma veikšanas tiesības konsorcijam Loukatos.

19

Uzskatot, ka šis konsorcijs varēja iegūt līguma slēgšanas tiesības tikai, pateicoties konkursa komisijas vēlāk noteiktiem konkursa paziņojumā minēto līguma piešķiršanas kritēriju sadalījuma koeficientiem un papildu kritērijiem, konsorciji Lianakis un Planitiki apstrīdēja Aleksandropoles pašvaldības padomes pieņemto lēmumu vispirms pašas padomes ietvaros un vēlāk — Symvoulio tis Epikrateias (Grieķijas Valsts padome, turpmāk tekstā — Symvoulio tis Epikrateias), pamatojoties uz Direktīvas 92/50 36. panta 2. punkta pārkāpumu.

20

Šajos apstākļos Symvoulio tis Epikrateias nolēma apturēt lietas izskatīšanu un uzdot Tiesai šādu prejudiciālo jautājumu:

“Vai gadījumā, kad paziņojums par pakalpojumu publiskā iepirkuma līguma slēgšanas tiesību piešķiršanu paredz vienīgi piešķiršanas kritēriju prioritāro kārtību, nenosakot sadalījuma koeficientu katram kritērijam, Direktīvas 92/50 36. pants atļauj konkursa komisijai vēlāk noteikt kritēriju sadalījuma koeficientu un, apstiprinošas atbildes gadījumā, pastāvot kādiem nosacījumiem?”

21

Uzdodot prejudiciālo jautājumu, iesniedzējtiesa būtībā vaicā, vai Direktīvas 92/50 36. panta 2. punkts atļauj līgumslēdzējai iestādei publiskā iepirkuma līguma slēgšanas tiesību piešķiršanas procedūras ietvaros vēlāk noteikt kritēriju sadalījuma koeficientus un papildu kritērijus līguma slēgšanas tiesību piešķiršanas kritērijiem, kas ir minēti līguma dokumentos vai konkursa paziņojumā.

22

Eiropas Kopienu Komisija rakstveida apsvērumos ir norādījusi, ka, lai atbildētu uz uzdoto jautājumu, jāvērtē, vai Direktīva 92/50 atļauj līgumslēdzēja iestādei publiskā iepirkuma līguma slēgšanas tiesību piešķiršanas procedūras ietvaros ņemt vērā pretendentu pieredzi, personālu un līdzekļus, kā arī viņu spēju attiecīgajā brīdī sniegt pakalpojumus, nevis pamatojoties uz “kvalitātes kritērijiem, atlasot piedāvājumus”, bet gan uz “līguma slēgšanas tiesību piešķiršanas kritērijiem”.

23

Šajā saistībā jākonstatē, ka, pat ja formāli iesniedzējtiesa ir ierobežojusi savu jautājumu ar Direktīvas 92/50 36. panta 2. punkta interpretāciju jautājumā par vēlāku publiskā iepirkuma līguma slēgšanas tiesību piešķiršanas kritēriju maiņu, šāds apstāklis nav šķērslis tam, lai Tiesa sniegtu valsts tiesai Kopienu tiesību interpretāciju, kas tai var būt noderīga, izspriežot iztiesājamo prāvu, neatkarīgi no tā, vai šī tiesa savu jautājumu formulējumā uz tām atsaukusies (skat. 2007. gada 26. aprīļa spriedumu lietā C-392/05 Alevizos, Krājums, I-3505. lpp., 64. punkts un tajā minētā judikatūra).

24

Attiecīgi sākotnēji jāpārbauda kritēriju, kas izmantoti kā “līguma piešķiršanas kritēriji”, leģitimitāte, pēc tam jāvērtē iespēja noteikt vēlāk konkursa paziņojumā minēto līguma piešķiršanas kritēriju sadalījuma koeficientus un papildu kritērijus.

25

Šajā saistībā jāatgādina, ka Direktīvas 92/50 23. panta 1. punktā ir noteikts, ka publiskā iepirkuma līgumu slēgšanas tiesības piešķir saskaņā ar kritērijiem, kas noteikti 36. un 37. pantā, ņemot vērā 24. pantu, pēc tam, kad līgumslēdzējas iestādes pakalpojumu sniedzējus, kas nav noraidīti saskaņā ar 29. pantu, ir pārbaudījušas saskaņā ar 31. un 32. pantā minētajiem kritērijiem.

26

No judikatūras izriet, ka, pat ja Direktīva 92/50 teorētiski neizslēdz, ka pretendenta atbilstības izvērtēšana var notikt vienlaicīgi ar publiskā iepirkuma līguma slēgšanas tiesību piešķiršanu, tomēr šīs ir divas atšķirīgas darbības, kuras reglamentē dažādas normas (saistībā ar būvdarbu publiskā iepirkuma līgumu slēgšanas tiesībām skat. 1988. gada 20. septembra spriedumu lietā 31/87 Beentjes, Recueil, 4635. lpp., 15. un 16. punkts).

27

Pretendenta atbilstības pārbaudi veic līgumslēdzēja iestāde atbilstoši ekonomiskās, finansiālās un tehniskās kapacitātes kritērijiem (saukti par “kvalitātes kritērijiem, atlasot piedāvājumus”), kas noteikti minētās direktīvas 31. un 32. pantā (saistībā ar būvdarbu publiskā iepirkuma līgumu slēgšanas tiesībām skat. iepriekš minēto spriedumu lietā Beentjes, 17. punkts).

28

Turpretī publiskā iepirkuma līguma slēgšanas tiesību piešķiršanai jābūt pamatotai ar kritērijiem, kas uzskaitīti šīs pašas direktīvas 36. panta 1. punktā, proti, vai nu ar viszemāko cenu, vai nu ar saimnieciski visizdevīgāko piedāvājumu (saistībā ar būvdarbu publiskā iepirkuma līgumu slēgšanas tiesībām skat. iepriekš minēto spriedumu lietā Beentjes, 18. punkts).

29

Kaut arī otrajā gadījumā Direktīvas 92/50 36. panta 1. punktā kritēriji, kurus var izmantot līgumslēdzēja iestāde, nav uzskaitīti izsmeļoši un tādējādi šī tiesību norma atstāj līgumslēdzējai iestādei iespēju izvēlēties kritērijus, kurus tā vēlas piemērot publiskā iepirkuma līguma slēgšanas tiesību piešķiršanai, tomēr šī izvēle var attiekties tikai uz tādiem kritērijiem, kuru mērķis ir noteikt saimnieciski visizdevīgāko piedāvājumu (saistībā ar būvdarbu publiskā iepirkuma līgumu slēgšanas tiesībām skat. iepriekš minēto spriedumu lietā Beentjes, 19. punkts; 2001. gada 18. oktobra spriedumu lietā C-19/00 SIAC Construction, Recueil, I-7725. lpp., 35. un 36. punkts, kā arī saistībā ar pakalpojumu publiskā iepirkuma līgumu slēgšanas tiesībām — 2002. gada 17. septembra spriedumu lietā C-513/99 Concordia Bus Finland, Recueil, I-7213. lpp., 54. un 59. punkts, un 2003. gada 19. jūnija spriedumu lietā C-315/01 GAT, Recueil, I-6351. lpp., 63. un 64. punkts).

30

Attiecīgi “piešķiršanas kritērijos” neietilpst tie kritēriji, kuru mērķis nav noteikt saimnieciski visizdevīgāko piedāvājumu, bet kas būtībā ir saistīti ar pretendentu spēju izpildīt attiecīgo publiskā iepirkuma līgumu.

31

Pamata tiesvedībā kritēriji, kurus līgumslēdzēja iestāde izmantoja kā “piešķiršanas kritērijus”, attiecās galvenokārt attiecībā uz pieredzi, kvalifikāciju un personālu, lai garantētu veiksmīgu attiecīgā publiskā iepirkuma līguma izpildi. Līdz ar to runa ir par kritērijiem, kas attiecas uz pretendenta spēju izpildīt šo publiskā iepirkuma līgumu un kas tādējādi neatbilst “piešķiršanas kritērijiem” Direktīvas 92/50 36. panta 1. punkta izpratnē.

32

Tādējādi jāsecina, ka Direktīvas 92/50 23. panta 1. punkts, 32. pants un 36. panta 1. punkts nepieļauj, ka līgumslēdzēja iestāde publiskā iepirkuma līguma slēgšanas tiesību piešķiršanas procedūras ietvaros ņem vērā pretendentu pieredzi, personālu un līdzekļus, kā arī viņu spēju attiecīgajā brīdī sniegt pakalpojumus nevis pamatojoties uz “kvalitātes kritērijiem, atlasot piedāvājumus”, bet gan uz “līguma slēgšanas tiesību piešķiršanas kritērijiem”.

33

Šajā saistībā ir jāatgādina, ka Direktīvas 92/50 3. panta 2. punktā noteikts, ka līgumslēdzējām iestādēm jānodrošina pakalpojumu sniedzēju nediskriminācija.

34

Turpat noteiktais vienlīdzīgas attieksmes princips ietver arī pārskatāmības pienākumu (saistībā ar piegādes publiskā iepirkuma līgumu slēgšanas tiesībām skat. 1999. gada 18. novembra spriedumu lietā C-275/98 Unitron Scandinavia un 3-S, Recueil, I-8291. lpp., 31. punkts, un attiecībā uz būvdarbu publiskā iepirkuma līgumu slēgšanas tiesībām — iepriekš minēto spriedumu lietā SIAC Construction, 41. punkts).

35

Turklāt no Direktīvas 92/50 36. panta 2. punkta izriet, ka gadījumā, ja publiskā iepirkuma līguma slēgšanas tiesības tiek piešķirtas saimnieciski visizdevīgākajam piedāvājumam, līgumslēdzēja iestāde līguma dokumentos vai konkursa paziņojumā norāda visus piešķiršanas kritērijus, ko tā paredz piemērot, ja iespējams, secībā no svarīgākā uz mazāk svarīgo.

36

Atbilstoši judikatūrai šis pēdējais nosacījums saskaņā ar vienādas attieksmes principu pret tirgus dalībniekiem, kas noteikts Direktīvas 92/50 3. panta 2. punktā, un no tā izrietošo pārskatāmības pienākumu nosaka, ka visiem apstākļiem, ko līgumslēdzēja iestāde ievēro, izvēloties saimnieciski visizdevīgāko piedāvājumu, un to relatīvai nozīmei jābūt zināmai potenciālajiem dalībniekiem brīdī, kad tie sagatavo savus piedāvājumus (saistībā ar publiskā iepirkuma līgumu slēgšanas tiesībām ūdens, enerģētikas, transporta un telekomunikāciju nozarē skat. 1996. gada 25. aprīļa spriedumu lietā C-87/94 Komisija/Beļģija, Recueil, I-2043. lpp., 88. punkts; saistībā ar būvdarbu publiskā iepirkuma līgumu slēgšanas tiesībām skat. 2002. gada 12. decembra spriedumu lietā C-470/99 Universale-Bau u.c., Recueil, I-11617. lpp., 98. punkts, un saistībā ar pakalpojumu publiskā iepirkuma līgumu slēgšanas tiesībām — 2005. gada 24. novembra spriedumu lietā C-331/04 ATI EAC e Viaggi di Maio u.c., Krājums, I-10109. lpp., 24. punkts).

37

Iespējamiem pretendentiem jābūt iespējai piedāvājumu sagatavošanas brīdī zināt par šo apstākļu esamību un to ietekmi (saistībā ar pakalpojumu publiskā iepirkuma līgumu slēgšanas tiesībām skat. iepriekš minētos spriedumus lietā Concordia Bus Finland, 62. punkts, kā arī lietā ATI EAC e Viaggi di Maio u.c., 23. punkts).

38

Attiecīgi līgumslēdzēja iestāde nevar piemērot līguma piešķiršanas kritēriju sadalījuma noteikumus vai papildu kritērijus, kas iepriekš nav darīti zināmi pretendentiem (pēc analoģijas skat. attiecībā uz būvdarbu publiskā iepirkuma līgumu slēgšanas tiesībām iepriekš minēto spriedumu lietā Universale-Bau u.c., 99. punkts).

39

Šādu interpretāciju apstiprina Direktīvas 92/50 mērķis atcelt ierobežojumus brīvai pakalpojumu kustībai un tādējādi aizsargāt to dalībvalsts tirgus dalībnieku intereses, kas vēlas sniegt pakalpojumus citas dalībvalsts līgumslēdzējai iestādei. (šajā saistībā skat. it īpaši 2000. gada 3. oktobra spriedumu lietā C-380/98 University of Cambridge, Recueil, I-8035. lpp., 16. punkts).

40

Šajā ziņā pretendentiem jāatrodas vienlīdzīgā situācijā visas procedūras laikā, kas nozīmē, ka līgumslēdzējai iestādei pienācīgi jāpublicē katra publiskā iepirkuma līguma slēgšanas tiesību kritēriji un nosacījumi (attiecībā uz būvdarbu publiskā iepirkuma līgumu slēgšanas tiesībām skat. iepriekš minētos spriedumus lietās Beentjes, 21. punkts, un SIAC Construction, 34. punkts, kā arī attiecībā uz pakalpojumu publiskā iepirkuma līgumu slēgšanas tiesībām — iepriekš minēto spriedumu lietā ATI EAC e Viaggi di Maio u.c., 22. punkts).

41

Pretēji iesniedzējtiesas paustajām bažām šāds secinājums nav pretrunā Tiesas sniegtajai Direktīvas 92/50 36. panta 2. punkta interpretācijai iepriekš minētajā spriedumā lietā ATI EAC e Viaggi di Maio u.c.

42

Lietā, kas ir šī sprieduma pamatā, gan piešķiršanas kritēriji un to sadalījuma kritēriji, gan šo piešķiršanas kritēriju papildu kritēriji tika noteikti iepriekš un tika publicēti līguma dokumentos. Tomēr attiecīgā līgumslēdzēja iestāde ex post, neilgu laiku pirms aplokšņu atvēršanas, noteica sadalījuma koeficientus papildu kritērijiem.

43

Šajā spriedumā Tiesa noteica, ka Direktīvas 92/50 36. panta 2. punkts ļauj šādi rīkoties, ja tiek precīzi ievēroti trīs nosacījumi, proti, ja ar šādu lēmumu:

44

Turpretī pamata lietā jāsecina, ka konkursa komisija konkursa paziņojumā ir tikai minējusi pašus piešķiršanas kritērijus un ir noteikusi ex post, pēc pieteikumu iesniegšanas un zīmoga noņemšanas piedāvājumiem, ar kuriem izteikta interese, gan sadalījuma koeficientus, gan papildu kritērijus. Tomēr tas acīmredzami neatbilst Direktīvas 92/50 36. panta 2. punktā noteiktajam publikācijas pienākumam, kas izriet no vienlīdzīgas attieksmes principa pret tirgus dalībniekiem un pārskatāmības pienākuma.

45

Saskaņā ar iepriekš minēto uz uzdoto jautājumu jāatbild, ka Direktīvas 92/50 36. panta 2. punkts, ievērojot vienlīdzīgas attieksmes principu pret tirgus dalībniekiem un no tā izrietošo pārskatāmības pienākumu, nepieļauj, ka līgumslēdzēja iestāde publiskā iepirkuma līguma slēgšanas tiesību piešķiršanas procedūras ietvaros vēlāk nosaka kritēriju punktu sadalījuma koeficientus un papildu kritērijus līguma piešķiršanas kritērijiem, kas ir minēti līguma dokumentos vai paziņojumā par paredzamo publisko iepirkumu.

46

Attiecībā uz pamata lietas dalībniekiem šī tiesvedība ir stadija procesā, kuru izskata iesniedzējtiesa, un tā lemj par tiesāšanās izdevumiem. Tiesāšanās izdevumi, kas radušies, iesniedzot apsvērumus Tiesai, un kas nav minēto lietas dalībnieku tiesāšanās izdevumi, nav atlīdzināmi.

Ar šādu pamatojumu Tiesa (pirmā palāta) nospriež:

Padomes 1992. gada 18. jūnija Direktīvas 92/50/EEK par procedūru koordinēšanu valsts pakalpojumu līgumu [pakalpojumu publiskā iepirkuma līgumu slēgšanas tiesību] piešķiršanai, kas grozīta ar Eiropas Parlamenta un Padomes 1997. gada 13. oktobra Direktīvu 97/52/EK, 36. panta 2. punkts, ievērojot vienlīdzīgas attieksmes principu pret tirgus dalībniekiem un no tā izrietošo pārskatāmības pienākumu, nepieļauj, ka līgumslēdzēja iestāde publiskā iepirkuma līguma slēgšanas tiesību piešķiršanas procedūras ietvaros vēlāk nosaka kritēriju punktu sadalījuma koeficientus un papildu kritērijus līguma piešķiršanas kritērijiem, kas ir minēti līguma dokumentos vai paziņojumā par paredzamo publisko iepirkumu.