TIESAS SPRIEDUMS

1993. gada 26. janvārī (*)

Prejudiciāls nolēmums atbilstoši EEK līguma 177. pantam – Nosacījumi

Apvienotās lietas C‑320/90, C‑321/90 un C‑322/90

par lūgumu, ko Tiesai atbilstoši EEK līguma 177. pantam iesniegusi Pretura di Frascati (Itālija), lai tiesvedībās

Telemarsicabruzzo SpA

pret

Circostel, Ministero delle Poste e Telecommunicazioni un Ministero della Difesa,

un

Telaltitalia Srl

pret

Circostel, Ministero delle Poste e Telecommunicazioni un Ministero della Difesa,

un

Telelazio SpA

pret

Circostel, Ministero delle Poste e Telecommunicazioni un Ministero della Difesa

saņemtu prejudiciālu nolēmumu par to, kā interpretēt EEK līguma 85., 86. un 90. pantu attiecībā uz Itālijas valdības rīcību, piešķirot UHF kanālus televīzijas apraidei.

TIESA

šādā sastāvā: priekšsēdētājs O. Dūe [O. Due], palātu priekšsēdētāji K. N. Kakuris [C. N. Kakouris], G. K. Rodrigess Iglesiass [G. C. Rodríguez      Iglesias], M. Culēgs [M. Zuleeg] un Dž. L. Marejs [J. L. Murray], tiesneši Dž. F. Mančīni [G. F. Mancini], R. Žolijē [R. Joliet], F. A. Šokveilers [F. A. Schockweiler], Ž. K. Muitinju de Almeida [J. C. Moitinho de Almeida], F. Greviss [F. Grévisse], M. Diess de Velasko [M. Díez de Velasco], P. J. Dž. Kapteins [P. J. G. Kapteyn] un D. A. O. Edvards [D. A. O. Edward],

ģenerāladvokāts K. Gulmans [C. Gulmann],

sekretārs H. A. Rīls [H. A. Rühl], galvenais administrators,

izvērtējusi rakstveida apsvērumus, ko sniedza:

–        sabiedrības Telemarsicabruzzo SpA vārdā – Džordžo Rubīni [Giorgio Rubini], advokāts no Fraskati [Frascati] advokātu kolēģijas,

–        sabiedrības Telelazio SpA vārdā – Fabricio Paoleti [Fabrizio Paoletti], advokāts no Romas Advokātu kolēģijas,

–        Itālijas valdības vārdā – profesors Luidži Ferrāri Bravo [Luigi Ferrari Bravo], Ārlietu ministrijas Juridisko lietu departamenta vadītājs, kuram palīdz Serdžo Laporta [Sergio Laporta], avvocato dello Stato,

–        Eiropas Kopienu Komisijas vārdā – Enriko Traversa [Enrico Traversa], Juridiskā dienesta loceklis, pārstāvis,

ņemot vērā ziņojumu tiesas sēdē,

noklausījusies Itālijas valdības un Komisijas mutvārdu apsvērumus tiesas sēdē 1992. gada 9. jūnijā,

noklausījusies ģenerāladvokāta secinājumus tiesas sēdē 1992. gada 6. oktobrī,

pasludina šo spriedumu.

Spriedums

1        Ar 1990. gada 4. septembra rīkojumiem, kas Tiesā saņemti tā paša gada 22. oktobrī, Vicepretore di Frascati (Itālija) saskaņā ar EEK līguma 177. pantu ir iesniedzis divus prejudiciālus jautājumus par to, kā interpretēt Līguma noteikumus par konkurenci, lai izvērtētu, vai atsevišķi valsts sistēmas aspekti televīzijas un radio apraides frekvenču sadalē ir saderīgi ar Kopienu tiesībām.

2        Šie jautājumi ir radušies prāvās starp uzņēmumiem Telemarsicabruzzo, Telaltitalia un Telelazio, televīzijas un radio raidītāju īpašniekiem, no vienas puses, un Circostel [Circolo costruzioni telegrafiche e telefoniche di Roma (Romas Telegrāfa un telefona tīklu ierīkošanas dienests)], Pasta un Telekomunikāciju ministriju un Aizsardzības ministriju, no otras puses.

3        Paskaidrojot šos jautājumus, Vicepretore di Frascati lietās C‑320/90 un C‑322/90 norāda tikai uz EEK līguma 86. pantu, uzsverot, ka ar šo pantu ir aizliegts jebkāda veida monopols. Lietā C‑321/90 minētā valsts tiesa piebilst, ka tai ir uzdots jautājums par jurisdikciju. Tomēr, ņemot vērā Kopienu tiesību aktu pārākumu, tā uzskata, ka nevar izskatīt šo iebildumu, pirms nav uzdevusi Tiesai prejudiciālus jautājumus. Turklāt minētā tiesa norāda, ka pat tad, ja lieta nav tās jurisdikcijā, šie jautājumi ir pamatoti ar procesuālo ekonomiju.

4        Vicepretore di Frascati uzdotie prejudiciālie jautājumi ir šādi:

“1)      Vai tas, ka Itālijas valdība sev ir rezervējusi atsevišķus televīzijas kanālus, nedodot iespēju privātajam sektoram izmantot šos UHF kanālus frekvencēs no 67 līdz 99, it īpaši kanālus 67, 68 un 69, ir Līguma 85. panta 3. punkta un 86. panta pārkāpums, jo nav pieņemti noteikumi attiecībā uz šo kanālu izmantošanas koordināciju?

2)      Vai šāda rīcība ir saderīga ar Romas līgumu un tā noteikumiem par konkurenci?”

5        Komisija vispirms vērš uzmanību uz to, ka iesniedzējtiesas rīkojumi ir ļoti lakoniski un tajos ir maz precizējumu attiecībā uz faktiem un tiesību aktiem, kas ļautu secināt, kāds ir uzdoto jautājumu priekšmets, un tādējādi saprast to nozīmi un jomu, uz kuru tie attiecas.

6        Jāatgādina, ka, lai sniegtu Kopienu tiesību interpretāciju, kas ir noderīga valsts tiesai, ir nepieciešams, lai valsts tiesa norādītu iesniegto jautājumu faktisko jomu un tiesību normas, kas uz tiem attiecas, vai vismaz izskaidrotu faktiskos apstākļus, pamatojoties uz kuriem ir uzdoti attiecīgie jautājumi.

7        Šīs prasības ir īpaši svarīgas konkurences jomā, kam raksturīgi sarežģīti faktiskie un tiesiskie apstākļi.

8        Iesniedzējtiesas rīkojumos par to nav nekādu norāžu.

9        Iesniedzējtiesas nosūtītie lietas materiāli un rakstveida apsvērumi Tiesai sniedz daļu informācijas – tas izriet no tiesas sēdes ziņojuma un lietas dalībnieku apsvērumiem, ko tie snieguši tiesas sēdē. Tomēr šī informācija nav pilnīga un neļauj Tiesai, kas pietiekami nepārzina pamata prāvas rašanās faktus, attiecībā uz konkrēto situāciju interpretēt Kopienu konkurences noteikumus, kā to ir lūgusi iesniedzējtiesa.

Šajos apstākļos par Vicepretore di Frascati uzdotajiem jautājumiem nav jālemj.

 Par tiesāšanās izdevumiem

10      Tiesāšanās izdevumi, kas radušies Itālijas valdībai un Eiropas Kopienu Komisijai, kuras ir iesniegušas apsvērumus Tiesai, nav atlīdzināmi. Attiecībā uz lietas dalībniekiem pamata lietā šī tiesvedība ir stadija procesā, kuru izskata iesniedzējtiesa, un tā lemj par tiesāšanās izdevumiem.

Ar šādu pamatojumu

TIESA,

atbildot uz jautājumiem, ko tai ar 1990. gada 4. septembra rīkojumiem ir iesniedzis Vicepretore di Frascati, nospriež:

par uzdotajiem jautājumiem nav jālemj.

Pasludināts atklātā tiesas sēdē Luksemburgā 1993. gada 26. janvārī.

* Tiesvedības valoda – itāļu.