Access to European Union law
<a href="https://eur-lex.europa.eu/content/help/eurlex-content/experimental-features.html" target="_blank">More about the experimental features corner</a>
Choose the experimental features you want to try
EUR-Lex
Access to European Union law

This document is an excerpt from the EUR-Lex website

You are here
Use quotation marks to search for an "exact phrase". Append an asterisk (*) to a search term to find variations of it (transp*, 32019R*). Use a question mark (?) instead of a single character in your search term to find variations of it (ca?e finds case, cane, care).
Search tips
Need more search options? Use the Advanced search

Document 52021XA1028(01)

Ticamības deklarācija, ko ERP sagatavo Eiropas Parlamentam un Padomei – neatkarīga revidenta ziņojums

OV C 436, 28.10.2021, pp. 207–211 (BG, ES, CS, DA, DE, ET, EL, EN, FR, HR, IT, LV, LT, HU, MT, NL, PL, PT, RO, SK, SL, FI, SV)

Date of document:
15/07/2021; Pieņemšanas datums
Author:
Eiropas Komisija
Form:
Gada pārskats ar ticamības deklarāciju

28.10.2021   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 436/207

Ticamības deklarācija, ko ERP sagatavo Eiropas Parlamentam un Padomei – neatkarīga revidenta ziņojums

(2021/C 436/02)

Atzinums

I.

 Mēs revidējām

a)

Eiropas Savienības konsolidētos pārskatus, ko veido konsolidētie finanšu pārskati (1) un budžeta izpildes ziņojumi (2) par 2020. gada 31. decembrī slēgto finanšu gadu, kurus Komisija apstiprinājusi 2021. gada 30. jūnijā;

b)

pakārtoto darījumu likumību un pareizību, kā noteikts Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 287. pantā.

Pārskatu ticamība

Atzinums par pārskatu ticamību

II.

 Mēs uzskatām, ka Eiropas Savienības (ES) konsolidētie pārskati par 2020. gada 31. decembrī slēgto finanšu gadu visos būtiskajos aspektos patiesi atspoguļo ES finanšu stāvokli 2020. gada 31. decembrī, tās darbību rezultātus, naudas plūsmas un neto aktīvu izmaiņas minētajā datumā slēgtajā gadā, kā to nosaka Finanšu regula un grāmatvedības noteikumi, kas pamatojas uz starptautiski atzītiem publiskā sektora grāmatvedības standartiem.

Pārskatiem pakārtoto darījumu likumība un pareizība

Ieņēmumi

Atzinums par ieņēmumu likumību un pareizību

III.

 Uzskatām, ka pārskatiem par 2020. gada 31. decembrī slēgto gadu pakārtotie ieņēmumi visos būtiskajos aspektos ir likumīgi un pareizi.

Izdevumi

Negatīvs atzinums par izdevumu likumību un pareizību

IV.

 Ņemot vērā to jautājumu nopietnību, kas aprakstīti punktā, kurā pamato negatīvu atzinumu par pārskatiem pakārtoto izdevumu likumību un pareizību, mēs uzskatām, ka izdevumos, kas pieņemti pārskatos par 2020. gada 31. decembrī slēgto gadu, ir būtisks kļūdu līmenis.

Atzinuma pamatojums

V.

 Mēs veicām revīziju saskaņā ar Starptautiskās Grāmatvežu federācijas (IFAC) starptautiskajiem revīzijas standartiem (ISA) un ētikas kodeksiem un INTOSAI starptautiskajiem augstāko revīzijas iestāžu standartiem (ISSAI). Mūsu pienākumi saskaņā ar šiem standartiem un kodeksiem ir plašāk aprakstīti šā ziņojuma iedaļā, kas attiecas uz revidenta pienākumiem. Mēs esam neatkarīgi un ievērojam ētiskos pienākumus saskaņā ar Profesionālo grāmatvežu ētikas kodeksu, ko izstrādājusi Starptautiskās Ētikas standartu padome grāmatvežiem. Uzskatām, ka iegūtie revīzijas pierādījumi ir pietiekami un piemēroti mūsu atzinuma pamatošanai.

Pamats negatīvam atzinumam par izdevumu likumību un pareizību

VI.

 Mūsu aplēstais kopējais kļūdu līmenis izdevumos, kas pieņemti pārskatos par 2020. gada 31. decembrī slēgto gadu, ir 2,7 %. Ievērojamā šo izdevumu daļā – vairāk nekā pusē šo izdevumu – ir būtisks kļūdu līmenis. Tas galvenokārt sakāms par atlīdzinājuma izdevumiem, kuros aplēstais kļūdu līmenis ir 4,0 %. Galvenokārt tāpēc, ka atkal pieauga kohēzijas jomas izdevumi, atlīdzinājuma izdevumi 2020. gadā pieauga līdz 87,2 miljardiem euro, kas veido 59,0 % no mūsu revīzijas datu kopas (3). Tātad mūsu konstatēto kļūdu ietekme ir gan būtiska, gan plaši izplatīta pieņemtajos gada izdevumos.

Galvenie revīzijas jautājumi

Mēs novērtējām saistības pensijām un citiem darbinieku pabalstiem

VII.

 ES bilancē ir iegrāmatotas saistības pensijām un citiem darbinieku pabalstiem, kas 2020. gada beigās bija 116,0 miljardi euro un veido vairāk nekā trešo daļu no kopējām 2020. gada saistībām, kuras ir 313,5 miljardi euro.

VIII.

 Lielākā daļa saistību pensijām un citiem darbinieku pabalstiem attiecas uz Eiropas Savienības ierēdņu un pārējo darbinieku pensiju shēmu (PSEO) (100,7 miljardi euro). Pārskatos reģistrētās šā veida saistības ir pašreizējās vērtības aplēse paredzamajiem nākotnes maksājumiem, kas ES būs jāveic, lai pildītu pensiju maksāšanas pienākumus.

IX.

 No pensiju shēmas maksātos pabalstus sedz no ES budžeta. Ja ES nav izveidots speciāls pensiju fonds, ko kura segt nākotnes pensiju saistību izmaksas, dalībvalstis kopīgi garantē pabalstu izmaksāšanu, un ierēdņi sedz trešo daļu no shēmas finansēšanas izmaksām. Eurostat katru gadu Komisijas grāmatveža uzdevumā aprēķina šīs saistības, izmantojot tādus parametrus kā ES ierēdņu vecuma profils un paredzamais mūža ilgums un pieņēmumus par nākotnes ekonomisko stāvokli. Šos parametrus un pieņēmumus novērtē arī Komisijas aktuāri.

X.

 Pensiju saistību pieaugums 2020. gadā ir galvenokārt skaidrojams ar to, ka ir samazinājusies nominālā diskonta likme, ko ietekmē vispārējo procentu likmju samazinājums (4). Šis ir galvenais iemesls tam, ka pensiju saistības laikā no 2014. līdz 2020. gadam ir pieaugušas par 98 %, proti, no 50,9 miljardiem euro līdz 100,7 miljardiem euro (5).

XI.

 Otra lielākā daļa no saistībām, kas paredzētas pensijām un citiem darbinieku pabalstiem, ir aplēstās ES saistības kopīgajai veselības apdrošināšanas shēmai; šīs saistības 2020. gada beigās bija 12,9 miljardi euro. Tās attiecas uz izmaksām par ES darbinieku veselības aprūpi, kuras ir jāsedz periodā pēc tam, kad darbinieks ir pensionējies (atskaitot darbinieku iemaksas).

XII.

 Savas revīzijas laikā mēs novērtējam aktuāra pieņēmumus par šīm shēmām un no tiem izrietošo novērtējumu. Savu novērtējumu balstām uz neatkarīga ārējā aktuārā eksperta darbu. Mēs pārbaudām šo saistību aprēķina pamatā esošos datus, aktuāros parametrus, kā arī pašu aprēķinu. Pārbaudām arī šo saistību izklāstu konsolidētajā bilancē un konsolidēto finanšu pārskatu skaidrojumos.

XIII.

 Mēs secinām, ka konsolidētajā bilancē norādītā aplēse par pensiju un citu darbinieku pabalstu kopējām saistībām, ir patiesa un ticama. Noslēgumā varam piebilst, ka turpināsim šo nozīmīgo saistību aprēķina novērtēšanu, tostarp pamatā esošo datu ticamības novērtēšanu, un tādējādi palīdzēsim Komisijai pastāvīgi uzraudzīt šīs saistības.

Mēs novērtējām būtiskākās pārskatos atspoguļotās gada noslēguma aplēses

XIV. 2020.

 gada beigās bija aplēsts, ka attiecināmie izdevumi, kuri radušies atbalsta saņēmējiem, bet par kuriem vēl nav sniegts pārskats, bija 107,8 miljardi euro (2019. gada beigās – 105,7 miljardi euro). Šīs summas tika reģistrētas kā uzkrātie izdevumi (6).

XV. 2020.

 gada beigās summa, kas netika izlietota dalīti pārvaldītiem finanšu instrumentiem un atbalsta shēmām un kas tika atzīta ES pārskatos, bija lēsta 7,2 miljardu euro apmērā (2019. gada beigās – 6,9 miljardi euro); bilancē tā iegrāmatota kā “Citi avansi dalībvalstīm”.

XVI.

 Lai novērtētu šīs gada noslēguma aplēses, mēs pārbaudījām sistēmu, ko Komisija bija izveidojusi periodu nodalīšanas aprēķiniem, lai pārliecinātos par tās pareizību un pilnīgumu ģenerāldirektorātos, kur bija veikta lielākā daļa maksājumu. Revidējot izlasi, kurā bijām iekļāvuši rēķinus un priekšfinansējuma maksājumus, mēs pārbaudījām attiecīgos periodu nodalīšanas aprēķinus, lai novērtētu risku, ka uzkrājumi ir norādīti nepareizi. Mēs lūdzām Komisijas grāmatvedības dienestiem papildu skaidrojumu par šo aplēšu aprēķinam piemēroto vispārējo metodoloģiju.

XVII.

 Mēs secinām, ka konsolidētajā bilancē norādītā aplēse par kopējo summu, ko veido uzkrātie izdevumi un citi avansi dalībvalstīm, ir atspoguļota patiesi.

Mēs izskatījām aktīvu un attiecīgo ieņēmumu summas (no darījumiem, kas nav saistīti ar komerciālu apmaiņu), ko radīja AK izstāšanās process

XVIII.

 Kopš 2020. gada 1. februāra Apvienotā Karaliste (AK) vairs nav ES dalībvalsts. Saskaņā ar Līgumu par Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotās Karalistes izstāšanos no Eiropas Savienības un Eiropas Atomenerģijas kopienas (“Izstāšanās līgums”) AK ir apņēmusies pildīt visas no iepriekšējām daudzgadu finanšu shēmām izrietošās finansiālās saistības, ko nosaka tās dalība Eiropas Savienībā. Pārejas periodā, kas beidzās 2020. gada 31. decembrī, AK turpināja veikt iemaksas ES budžetā un saņemt budžeta maksājumus, it kā tā būtu dalībvalsts.

XIX.

 Pēc pārejas perioda beigām turpmāki abpusējie pienākumi, kas jāpilda kā ES, tā AK, rada noteiktus pasīvus un debitoru saistības Eiropas Savienībai. Tas ir jāatspoguļo ES gada pārskatos. Komisija lēsa, ka bilances datumā AK bija parādā Eiropas Savienībai 49,6 miljardus euro, savukārt ES bija parādā Apvienotajai Karalistei 2,1 miljardu euro. Tāpēc ES pārskatos bija norādīts, ka bilances datumā no AK pienācās neto summa 47,5 miljardu euro apmērā.

XX.

 Veicot ierastās revīzijas procedūras, mēs apspriedām ar Komisiju atzīto aktīvu un attiecīgo ieņēmumu summu laika grafiku, precizitāti un pilnīgumu. Mēs atkārtoti aprēķinājām attiecīgās summas, salīdzinājām tās ar attiecīgajiem ierakstiem un pārbaudījām visu izmantoto pieņēmumu piemērotību.

XXI.

 Mēs secinām, ka saistībā ar AK izstāšanās procesu atzīto kopējo aktīvu un ieņēmumu aplēses konsolidētajos gada pārskatos ir atspoguļotas patiesi. Arī turpmāk pārskatīsim šīs summas.

Mēs novērtējām Covid-19 pasākumu ietekmi uz pārskatiem

XXII.

 Reaģējot uz Covid-19 pandēmiju, Komisija mobilizēja ievērojamus resursus, lai nostiprinātu dalībvalstu sabiedrības veselības nozari un mazinātu krīzes sociālekonomisko ietekmi Eiropas Savienībā. Cita starpā tika finansēta ārkārtas medicīnas preču piegāde, tika ieviesta lielāka elastība Eiropas strukturālo un investīcija fondu finansiālā atbalsta izmantošanā un tika izsniegti aizdevumi dalībvalstīm ar izdevīgiem noteikumiem. Šo iniciatīvu finansiālā ietekme ievērojami skar finanšu pārskatus.

XXIII.

 Veicot ierastās revīzijas procedūras, mēs revidējām ES aktīvus, saistības, ieņēmumus un izdevumus, arī saistībā ar Komisijas veiktajiem pasākumiem. Mēs secinām, ka šie elementi ir patiesi atspoguļoti konsolidētajos gada pārskatos.

Citi jautājumi

XXIV.

 Vadība atbild par “pārējās informācijas” sniegšanu. Ar pārējo informāciju saprot pārskatu sadaļu “Būtiskākā informācija par finanšu gadu”, bet ne konsolidētos pārskatus vai mūsu ziņojumu par tiem. Mūsu atzinums par konsolidētajiem pārskatiem neattiecas uz šo pārējo informāciju, un par to mēs nesniedzam nekāda veida secinājumu par pārliecību. Konsolidēto pārskatu revīzijā mūsu pienākums ir iepazīties ar pārējo informāciju un apsvērt, vai tā būtiskos aspektos saskan vai nesaskan ar konsolidētajiem pārskatiem vai mūsu revīzijā iegūto informāciju vai jebkādā citā veidā varētu saturēt būtiski nepareizas ziņas. Ja secinām, ka pārējā informācija satur būtiski nepareizas ziņas, mūsu pienākums ir par to attiecīgi ziņot. Šajā aspektā mums nav nekas ziņojams.

Vadības pienākumi

XXV.

 Saskaņā ar LESD 310.–325. pantu un Finanšu regulu vadības pienākums ir sagatavot un iesniegt ES konsolidētos pārskatus, pamatojoties uz starptautiski atzītiem publiskā sektora grāmatvedības standartiem, un nodrošināt tiem pakārtoto darījumu likumību un pareizību. Šie pienākumi ietver iekšējās kontroles mehānismu izveidi, ieviešanu un īstenošanu attiecībā uz finanšu pārskatu sagatavošanu un izklāstu tā, lai krāpšanas vai kļūdas dēļ tajos nebūtu sniegtas būtiski nepareizas ziņas. Vadības pienākumos tostarp ir nodrošināt, lai finanšu pārskatos atspoguļotās darbības, finanšu darījumi un informācija atbilstu regulējumam (tiesību aktiem, noteikumiem, principiem un standartiem). Komisijai ir galīgā atbildība par ES pārskatiem pakārtoto darījumu likumību un pareizību (LESD 317. pants).

XXVI.

 Sagatavojot konsolidētos pārskatus, vadības pienākums ir novērtēt ES spēju turpināt darbību, izklāstīt visus svarīgos jautājumus un izmantot darbības turpināšanas pieņēmumu grāmatvedībā, ja vien vadība neplāno likvidēt uzņēmumu vai pārtraukt darbību, vai tai nav citas reālas alternatīvas uzņēmuma slēgšanai vai darbības pārtraukšanai.

XXVII.

 Komisija ir atbildīga par ES finanšu pārskatu sagatavošanas procesa pārraudzību.

XXVIII.

 Saskaņā ar Finanšu regulu (XIII sadaļa) Komisijas grāmatvedis nosūta revīzijai ES konsolidētos pārskatus vispirms līdz pārskata gadam sekojošā gada 31. martam kā provizoriskos pārskatus, tad līdz 31. jūlijam kā galīgos pārskatus. Jau provizoriskajos pārskatos ir jāsniedz skaidrs un patiess priekšstats par ES finanšu stāvokli. Tādējādi nepieciešams, lai visos provizorisko pārskatu posteņos būtu izklāstīti galīgie aprēķini, kas ļautu mums pildīt savus pienākumus saskaņā ar Finanšu regulas XIII sadaļu un noteiktajos termiņos. Atšķirībai starp provizoriskajiem un galīgajiem pārskatiem parasti vajadzētu rasties tikai mūsu apsvērumu rezultātā.

Revidenta pienākumi konsolidēto pārskatu un pakārtoto darījumu revīzijā

XXIX.

 Mūsu mērķi ir iegūt pamatotu pārliecību par to, ka ES konsolidētajos pārskatos nav sniegtas būtiski nepareizas ziņas un ka pakārtotie darījumi ir likumīgi un pareizi, un, balstoties uz mūsu veikto revīziju, sniegt Eiropas Parlamentam un Padomei deklarāciju par pārskatu ticamību un pakārtoto darījumu likumību un pareizību. Pamatota pārliecība ir augsts pārliecības līmenis, bet tā nav garantija, ka revīzijā vienmēr tiks atklāti visi iespējamie būtiski nepareizu ziņu vai būtisku neatbilstību gadījumi. Tie var rasties krāpšanas vai kļūdas dēļ un tos uzskata par būtiskiem tad, ja var pamatoti sagaidīt, ka atsevišķi vai kopā tie varētu ietekmēt saimnieciskus lēmumus, kuri pieņemti, pamatojoties uz šiem konsolidētajiem pārskatiem.

XXX.

 Ieņēmumu jomā mūsu veiktās PVN un NKI pašu resursu pārbaudes sākumpunkts ir makroekonomikas rādītāju kopums, uz kā pamata šie resursi ir aprēķināti, un pēc tam mēs novērtējam Komisijas sistēmas, ko izmanto šo datu apstrādei, līdz ir saņemtas dalībvalstu iemaksas un tās ir iegrāmatotas konsolidētajos pārskatos. Tradicionālo pašu resursu revīzijā mēs pārbaudām muitas iestāžu pārskatus un analizējam muitas nodokļu plūsmu, līdz Komisija šīs summas ir saņēmusi un atspoguļojusi pārskatos.

XXXI.

 Saistībā ar izdevumiem mēs pārbaudām maksājumu darījumus, kad izdevumi ir radušies un ir iegrāmatoti un pieņemti. Šajā pārbaudē skatām visu veidu maksājumus brīdī, kad tie tiek veikti, izņemot avansus. Mēs pārbaudām avansa maksājumus tad, kad līdzekļu saņēmējs ir sniedzis pierādījumu par to atbilstīgu izmantošanu un iestāde vai struktūra ir pieņēmusi šo pierādījumu, avansa maksājumu dzēšot, kas var nenotikt līdz nākamajam gadam.

XXXII.

 Mēs liekam lietā profesionālo spriedumu un visas revīzijas gaitā saglabājam profesionāli skeptisku attieksmi. Mēs arī

a)

apzinām un novērtējam riskus, ka krāpšanas vai kļūdas dēļ ES konsolidētajos pārskatos ir sniegtas būtiski nepareizas ziņas vai ka saistībā ar pakārtotajiem darījumiem ir būtiski pārkāpts ES tiesiskais regulējums. Mēs izstrādājam un īstenojam revīzijas procedūras, lai reaģētu uz šo risku, un iegūstam revīzijas pierādījumus, kas ir pietiekami un piemēroti mūsu atzinuma pamatošanai. Gadījumus, kad būtiski nepareizas ziņas ir sniegtas vai neatbilstības radušās krāpšanas dēļ, ir grūtāk atklāt nekā kļūdas izraisītus gadījumus, jo krāpšana var ietvert slepenu vienošanos, viltošanu, tīšus izlaidumus, datu sagrozīšanu vai iekšējās kontroles apiešanu. Attiecīgi ir lielāks risks, ka šādi gadījumi paliks neatklāti;

b)

iepazīstamies ar iekšējo kontroli, kas attiecas uz revīziju, lai izstrādātu atbilstošas revīzijas procedūras, nevis lai sniegtu atzinumu par iekšējās kontroles efektivitāti;

c)

novērtējam izmantoto grāmatvedības metožu piemērotību un vadības veikto grāmatvedības aplēšu pamatotību un ar to saistīto vadības sniegto informāciju;

d)

izdarām secinājumus par to, vai vadība ir pienācīgi izmantojusi darbības turpināšanas pieņēmumu grāmatvedībā un, pamatojoties uz iegūtajiem revīzijas pierādījumiem, spriežam, vai attiecībā uz notikumiem vai nosacījumiem pastāv būtiska nenoteiktība, kas var radīt nopietnas šaubas par struktūras spēju turpināt darbību. Ja secinām, ka šāda būtiska nenoteiktība pastāv, mums savā ziņojumā uz to ir jāvērš uzmanība, norādot uz attiecīgo informāciju konsolidētajos pārskatos, vai arī, ja šī informācija ir neadekvāta, mums ir jāgroza savs atzinums. Mūsu secinājumi balstās uz revīzijas pierādījumiem, kas iegūti līdz ziņojuma sagatavošanai. Tomēr turpmāku notikumu vai nosacījumu dēļ organizācijai var nākties pārtraukt darbību;

e)

novērtējam konsolidēto pārskatu vispārējo izklāstu, uzbūvi un saturu, tostarp visas informācijas sniegšanu, un vērtējam, vai pakārtotie darījumi un notikumi konsolidētajos pārskatos ir izklāstīti patiesi;

f)

iegūstam pietiekamus un piemērotus revīzijas pierādījumus par ES konsolidācijas jomā ietilpstošo struktūru finanšu informāciju, lai sniegtu atzinumu par konsolidētajiem pārskatiem un pakārtotajiem darījumiem. Mēs esam atbildīgi par revīzijas vadību, pārraudzību un īstenošanu, un revīzijas atzinuma sagatavošana ir vienīgi mūsu ziņā.

XXXIII.

 Mēs sazināmies ar vadību arī par revīzijai plānoto tvērumu un laika grafiku, kā arī par nozīmīgiem revīzijas konstatējumiem, tostarp par visiem konstatējumiem, kas attiecas uz būtiskiem iekšējās kontroles trūkumiem.

XXXIV.

 No jautājumiem, kas apspriesti ar Komisiju un citām revidētajām vienībām, mēs apzinām tos, kuri konsolidēto pārskatu revīzijā ir vissvarīgākie un kuri tādējādi ir galvenie revīzijas jautājumi kārtējā periodā. Šos jautājumus mēs aprakstām savā ziņojumā, ja vien ar likumu vai noteikumiem nav aizliegta to atklāšana plašākai sabiedrībai vai – ārkārtīgi retos gadījumos – ja secinām, ka informācija mūsu ziņojumā nav jāsniedz, jo ir pamats domāt, ka tās atklāšana varētu radīt negatīvas sekas, kuras būtu lielākas par labumu, ko gūtu sabiedrība.

2021. gada 15. jūlijā

Klaus-Heiner LEHNE

priekšsēdētājs

European Court of Auditors

12, rue Alcide De Gasperi – L-1615 Luxembourg

(1)  Konsolidētie finanšu pārskati ietver bilanci, finanšu darbības rezultātu pārskatu, naudas plūsmas pārskatu, neto aktīvu izmaiņu pārskatu, kopsavilkumu par nozīmīgām grāmatvedības metodēm un citus skaidrojumus (tostarp informāciju pa segmentiem).

(2)  Budžeta izpildes pārskati ietver arī skaidrojumus.

(3)  Plašāka informācija ir sniegta mūsu 2020. gada pārskata 1.21.–1.26.  punktā.

(4)  ES 2020. gada pārskati, 2.9. skaidrojums.

(5)  Informācija sniegta ES gada pārskatu (2014.–2020. gads) 2.9. skaidrojumā.

(6)  Tie ietver uzkrātos izdevumus bilances saistību pusē 64,4 miljardu euro apmērā un bilances aktīvu pusē 43,4 miljardus euro, kas samazina priekšfinansējuma vērtību.

Top