27.6.2018   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 223/3

(1)

Saskaņā ar Līguma 121. pantu dalībvalstīm ir jāveicina stabila valsts finanšu sistēma, vidējā termiņā koordinējot ekonomikas politiku un daudzpusēju uzraudzību, lai izvairītos no pārmērīga valsts budžeta deficīta.

(2)

Stabilitātes un izaugsmes pakta (SIP) pamatā ir mērķis panākt stabilu valdības finansiālo stāvokli, kas ir veids, kā stiprināt priekšnosacījumus cenu stabilitātei un spēcīgai, ilgtspējīgai izaugsmei, kura ir labvēlīga jaunu darbavietu radīšanai.

(3)

Padome 2017. gada 16. jūnijā ieteica (2) Rumānijai veikt vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu, ka valdības neto primāro izdevumu (3) nominālās izaugsmes temps 2017. gadā nepārsniedz 3,3 %, kas atbilst gada strukturālajai korekcijai 0,5 % no IKP, tādējādi liekot valstij īstenot attiecīgas korekcijas vidēja termiņa budžeta mērķa sasniegšanai. Padome 2017. gada 5. decembrī secināja, ka Rumānija nav efektīvi rīkojusies, reaģējot uz Padomes 2017. gada 16. jūnija ieteikumu. Pamatojoties uz to, Padome 2017. gada 5. decembrī izdeva pārskatītu Ieteikumu (4) Rumānijai veikt vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu, ka valdības neto primāro izdevumu nominālās izaugsmes temps 2018. gadā nepārsniedz 3,3 %, kas atbilst gada strukturālajai korekcijai 0,8 % no IKP.

(4)

2017. gadā, pamatojoties uz Komisijas 2018. gada pavasara prognozi un Eurostat apstiprinātajiem 2017. gada budžeta izpildes datiem, valdības primāro neto izdevumu izaugsme ievērojami pārsniedza izdevumu kritēriju, norādot uz būtisku novirzi ar lielu starpību (proti, novirze par 3,3 % no IKP). Strukturālā bilance pasliktinājās līdz –3,3 % no IKP (no –2,1 % no IKP 2016. gadā), kas arī norāda uz būtisku novirzi no ieteiktās strukturālās korekcijas ar lielu starpību (proti, novirze par 1,7 % no IKP). Novirzes apmēru, par ko liecina strukturālā bilance, ir negatīvi ietekmējusi iespējamās IKP izaugsmes augstāka (punkta) aplēse salīdzinājumā ar izdevumu kritērija pamatā esošo vidējā termiņa vidējo lielumu, kā arī publisko ieguldījumu kritums, kas ir izlīdzināts izdevumu kritērijā. Neatkarīgi no minētās atšķirības abi rādītāji apstiprina būtisku novirzi no SIP preventīvās daļas prasībām 2017. gadā.

(5)

Pēc vispārēja novērtējuma Komisija 2018. gada 23. maijā secināja, ka Rumānijā pastāv būtiska novērotā novirze no korekcijām vidēja termiņa budžeta mērķa sasniegšanai, un izdeva Rumānijai brīdinājumu saskaņā ar Līguma 121. panta 4. punktu un Regulas (EK) Nr. 1466/97 10. panta 2. punkta pirmo daļu.

(6)

Saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1466/97 10. panta 2. punkta otro daļu viena mēneša laikā pēc brīdinājuma pieņemšanas Padomei jāadresē attiecīgajai dalībvalstij ieteikums veikt nepieciešamos politikas pasākumus. Regulā (EK) Nr. 1466/97 paredzēts, ka Ieteikumā nosaka termiņu, kurš nepārsniedz piecus mēnešus un kurā dalībvalstij jānovērš minētā novirze. Pamatojoties uz iepriekš minēto, 2018. gada 15. oktobris šķiet atbilstošs termiņš, līdz kuram Rumānijai jānovērš novirze. Šajā laikā Rumānijai būtu jāziņo par pasākumiem, kas veikti, reaģējot uz šo Ieteikumu.

(7)

Pamatojoties uz Komisijas 2017. gada pavasara prognozi par starpību starp potenciālo un faktisko ražošanas apjomu, Rumānijā 2018. un 2019. gadā ir normāli ekonomikas apstākļi. Rumānijas vispārējās valdības parāda attiecība ir zem 60 % no IKP robežvērtības. Minimālie nepieciešamie strukturālie pasākumi, kuri noteikti Regulā (EK) Nr. 1466/97 un vispārpieņemtajā korekciju matricā saskaņā ar Stabilitātes un izaugsmes paktu, kas ņem vērā dominējošos ekonomikas apstākļus un iespējamos ilgtspējas apsvērumus, gan 2018., gan 2019. gadā veido 0,5 % no IKP.

(8)

Rumānijas strukturālais deficīts 2016. gadā ir palielinājies par 2,1 % no IKP un 2017. gadā – par 1,2 % no IKP līdz 3,3 % no IKP. Minimālo korekcijas prasību būtu jāpapildina ar papildu un pastāvīgām korekcijām, lai labotu kumulatīvo novirzi un nodrošinātu, ka Rumānija atgriežas pie atbilstošas korekcijas gaitas pēc novirzēm 2016. un 2017. gadā. Papildu korekcija 0,3 % no IKP šķiet piemērota, ņemot vērā novēroto būtisko novirzi no ieteiktajām korekcijām vidēja termiņa budžeta mērķa sasniegšanai, un tas paātrinās korekcijas vidēja termiņa budžeta mērķa sasniegšanai.

(9)

Prasītais strukturālās bilances uzlabojums gan 2018., gan 2019. gadā par 0,8 % no IKP atbilst valdības neto primāro izdevumu nominālās izaugsmes tempam, kas 2018. gadā nepārsniedz 3,3 % un 2019. gadā – 5,1 %.

(10)

Komisija 2018. gada pavasara prognozē paredz, ka 2018. gadā strukturālā bilance turpinās pasliktināties par 0,4 % no IKP un 2019. gadā – par vēl 0,4 % no IKP. Tāpēc strukturālais uzlabojums gan 2018., gan 2019. gadā par 0,8 % no IKP rada nepieciešamību pieņemt pasākumus, kuru kopējais strukturālais ienesīgums 2018. gadā būtu 1,2 % no IKP, un papildu pasākumus, kurus strukturālais ienesīgums 2019. gadā būtu 1,2 % no IKP, salīdzinājumā ar pašreizējo bāzes scenāriju Komisijas 2018. gada pavasara prognozē.

(11)

Komisijas 2018. gada pavasara prognozē paredzēts, ka vispārējās valdības budžeta deficīts 2018. gadā būs 3,4 % no IKP un 2019. gadā – 3,8 % no IKP, kas pārsniedz Līgumā noteikto atsauces vērtību – 3 % no IKP. Turklāt prasītās strukturālās korekcijas šķiet piemērotas, lai nodrošinātu, ka Rumānija 2018. un 2019. gadā ar rezervi ievēro Līgumā noteikto atsauces vērtību 3 % no IKP.

(12)

Rīcības trūkums pēc iepriekšējiem ieteikumiem, lai novērstu novēroto būtisko novirzi un risku pārsniegt Līgumā noteikto atsauces vērtību 3 % no IKP, nosaka vajadzību steidzami rīkoties, lai Rumānija atkal īstenotu piesardzīgu fiskālo politiku.

(13)

Ir lietderīgi šo Ieteikumu darīt publiski pieejamu.

(14)

Lai sasniegtu ieteiktos budžeta mērķus, ir būtiski, ka Rumānija pieņem un stingri īsteno nepieciešamos pasākumus un intensīvi uzrauga kārtējo izdevumu attīstību,

1)

2)

3)