27.10.2007   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 256/44

1.1

Komiteja atzinīgi vērtē Komisijas direktīvas priekšlikumu par bīstamo kravu iekšzemes pārvadājumiem, kuras stratēģiskais mērķis ir saskaņot Kopienas tiesības šajā jomā. Šāds pasākums uzlabotu šo kravu pārvadāšanas drošību.

1.2

Direktīvas priekšlikums aktualizē četras spēkā esošās direktīvas un četrus Komisijas lēmumus par bīstamo kravu pārvadāšanu un tos apkop vienā tiesību aktā, paplašinot ES tiesību aktu darbības jomu ne tikai uz autotransportu un dzelzceļa transportu, bet arī uz iekšējo ūdensceļu transportu.

1.3

Komiteja piekrīt Komisijas viedoklim, uzskatot, ka ir grūti plānot iespējami drošāku apstākļu ieviešanu bīstamo kravu pārvadāšanā, ja netiek pieņemti vienoti Kopienas tiesību akti, kas aptver visus iekšzemes pārvadājumu veidus (autoceļus, dzelzceļu un iekšējos ūdensceļus).

1.4

Komiteja piekrīt Komisijas apgalvojumam, ka spēkā esošo noteikumu bīstamo kravu pārvadāšanā pa autoceļiem un dzelzceļu saskaņošana, būtiski neizmainot esošos tiesību aktus, un Kopienas tiesību aktu piemērošanas jomas paplašināšana uz iekšējo ūdensceļu transportu ir tiesību aktu un administratīvo procedūru vienkāršošana gan valsts iestādēm, gan privātajiem dalībniekiem.

1.5

Visu trīs iekšējo pārvadājumu veidu aptveršana ar vienu tiesību aktu un iespējas radīšana, ka direktīvas pielikumos vienkārši ir atsauce uz starptautiskām konvencijām un līgumiem par bīstamu kravu pārvadāšanu (kas nebūtu iekļauti direktīvā, kā tas ir pašreiz), radīs ievērojamu Kopienas acquis apjoma samazinājumu.

1.6

Komiteja uzskata, ka ierosinātā juridiskā forma jaunu noteikumu pieņemšanai, proti, direktīva, ir labs risinājums. Tomēr, ņemot vērā dalībvalstīm šajā jomā paredzēto plašo izņēmumu un izvēles iespēju klāstu, Komiteja tās visas aicina pēc iespējas ciešāk sadarboties šajā jomā ar Komisiju, lai tiesību aktu saskaņošana tiktu reāli panākta.

1.7

Komiteja vēlas uzsvērt, ka, ņemot vērā priekšlikumā iekļauto noteikumu detalizētību attiecībā uz bīstamo kravu pārvadāšanas tehnisko specifikāciju, kā arī kravu veidiem, tā var aplūkot tikai vispārīgākos priekšlikuma aspektus.

1.8

Komiteja ar gandarījumu pieņem zināšanai Komisijas sniegto informāciju, ka priekšlikuma saturu būtiski ietekmējuši dalībvalstu un ieienteresēto pušu — nozaru organizāciju, kas pārstāv uzņēmumus, kuri nodarbojas ar bīstamo kravu pārvadāšanu, viedokļi, kā arī to, ka apspriešanās procesa gaitā, cik vien iespējams, tika meklēta kopēja nostāja.

1.9

Komiteja atzinīgi vērtē to, ka Komisijai arī turpmāk palīdzēs īpaša bīstamo kravu pārvadājumu regulatīvā komiteja, kas tai palīdzēs veikt komitoloģijas procedūru.

1.10

Tā izsaka arī gandarījumu par faktu, ka, pateicoties iespējai piedalīties regulatīvās komitejas sēdēs, nozaru organizācijas varēja paust savu viedokli priekšlikuma izstrādes gaitā, ka notika konsultēšanās ar Eiropas Brīvās tirdzniecības asociācijas (EBTA) dalībvalstīm un ka Eiropas Parlaments tika nepārtraukti informēts.

1.11

Komiteja atzinīgi vērtē faktu, ka notika apspriešana arī ar Reinas Kuģniecības centrālo komisiju, jo pa šo upi tiek pārvadāti 80 % Eiropas bīstamo kravu.

1.12

Komiteja pieņem arī zināšanai Komisijas sniegto informāciju, ka ārējie konsultanti 2004.-2005. gadā veica politikas jomas novērtējumu “ES politikas novērtējums bīstamo kravu pārvadājumu jomā kopš 1994. gada” un novērtējumā tika apstiprināta priekšlikumā ierosinātās pieejas pamatotība, turklāt pārliecinošs vairākums publisko aptauju respondentu atbalstīja Komisijas ierosinātos pasākumus.

1.13

Komiteja uzskata, ka sakarā ar nepieciešamo direktīvas tehnisko pielikumu tulkošanas un publicēšanas pārvirzīšanu no Kopienas uz dalībvalstīm, Komisijai būtu jāsniedz finansiāls atbalsts šo tulkojumu veikšanai valsts līmenī.

1.14

Sakarā ar iepriekš minēto Komiteja ir pārliecināta par to, ka Komisijas iesniegtais priekšlikums, kuru ir izstrādājuši dažādu dalībvalstu bīstamo kravu iekšzemes pārvadājumu augsta līmeņa eksperti, ir atbalstāms.

1.15

Tomēr Komiteja vēlas vērst uzmanību uz dažiem jautājumiem, kas, pēc Komitejas domām, vēl ir jāprecizē vai jāizskaidro: izmantošanai direktīvā nav sniegta definīcija pašam jēdzienam “bīstamā krava”; dalībvalstīm piešķirtās tiesības aizliegt bīstamu kravu pārvadāšanu to teritorijā vienīgi citu iemeslu dēļ nekā pārvadājuma drošums, kā arī pilnīgais informācijas trūkums III.2. un III.3. pielikumos.

Komitejas piezīmes par šiem jautājumiem atrodas punktā “Īpašās piezīmes”.

2.1

Bīstamo kravu (ķīmisku vielu, tīrīšanas līdzekļu, benzīna, sprāgstvielu, mazkalibra ieroču patronu, aerosolu, radioaktīvu materiālu, pesticīdu u.c.) iekšzemes pārvadājumi saistīti ar ievērojamu nelaimes gadījumu risku. Tas attiecas uz visiem pārvadājumu veidiem — autoceļiem, dzelzceļu vai ūdensceļiem. Tas apdraud ne tikai to cilvēku veselību un dzīvību, kas piedalās pārvadāšanā, bet arī daudzus pilsētu un lauku iedzīvotājus.

2.2

Jau ir uzsākti pasākumi, lai nodrošinātu pēc iespējas drošākus šāda veida kravu pārvadājumu apstākļus. Pašlaik bīstamo kravu starptautiskos pārvadājumus regulē ar starptautiskiem konvencijām un nolīgumiem, kas noslēgti, pamatojoties uz Apvienoto Nāciju Organizācijas (ANO) ieteikumiem. Lai nodrošinātu bīstamo kravu pārvadājumu drošumu un starptautisko pārvadājumu pakalpojumu brīvu kustību un attīstītu vairākveidu pārvadājumus, Apvienoto Nāciju Organizācija (ANO) ir izstrādājusi un atjauninājusi dokumentu “Ieteikumi par bīstamo kravu pārvadājumu paraugnoteikumiem”.

2.3

Bīstamās kravas pārvadājumu reglamentēšanas nozīme izriet ne tikai no šīs kravas specifikas, bet arī no pārvadātā apjoma. Kopējais Eiropas Savienībā pārvadātās bīstamās kravas svars sasniedz jau 110 miljardus tonnkilometru gadā, kas ir aptuveni 8 % no ES kravu pārvadājumiem. No šiem pārvadājumiem 58 % ir pārvadājumi ar autotransportu, 25 % — pa dzelzceļu un 17 % — pārvadājumi pa ūdensceļiem. Izņemot dzelzceļu, ir vērojama pārvadājumu palielināšanās tendence.

2.4

Eiropā starptautiskie nolīgumi iekšzemes pārvadājumu jomā ir ieviesti ar trīs instrumentu palīdzību:

2.5

Eiropas Savienības tiesību akti par bīstamo kravu iekšzemes pārvadājumiem tiek attiecināti vienīgi uz pārvadājumiem pa autoceļiem un dzelzceļu. Attiecībā uz šiem diviem transporta veidiem spēkā esošie tiesību akti jau nodrošina augstu pārvadājumu drošības līmeni, pārvadājumu pakalpojumu sniegšanas brīvību un transportlīdzekļu brīvu pārvietošanos ES teritorijā. Kopienas tiesības, kas nosaka šo jomu, satur četrus tiesību aktus. Tie ir:

2.6

Toties nav nekādu Kopienas līmeņa noteikumu par bīstamo kravu pārvadājumiem pa iekšējiem ūdensceļiem. Tomēr attiecībā uz bīstamo kravu pārvadājumiem pa iekšējiem ūdensceļiem darbojas divas noteikumu sistēmas, ar ko regulē pārvadājumus Reinas (ADN-R) un Donavas reģionā (ADN-D), bet tie ir tikai reģionālie noteikumi. Papildus tam spēkā ir valstu noteikumi par pārvadājumiem valsts teritorijā. Tiesību aktu trūkums šajā jomā izriet citastarp no ADN neparakstīšanas. Komisijas 1997. gadā izstrādātais priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvai par dalībvalstu tiesību aktu tuvināšanu attiecībā uz bīstamo kravu pārvadājumiem ar kuģiem pa iekšējiem ūdensceļiem netika pieņemts, un 2004. gadā to atsauca.

2.7

Tomēr nolīgums par pārvadājumiem pa iekšējiem ūdensceļiem pašreiz ir ratifikācijas procesā un paredzams, ka tas stāsies spēkā ne vēlāk kā 2009. gadā. Ņemot to vērā, Komiteja piekrīt Komisijas apgalvojumam, ka būtu loģiski iekļaut iekšējo ūdensceļu transportu Kopienas tiesībās kaut vai tikai saskaņošanas nolūkā. Tādējādi rodas iespēja atjaunināt un saskaņot spēkā esošos tiesību aktus. Turklāt būtu jānovērš divu atšķirīgu režīmu — starptautisko pārvadājumu un pārvadājumu valsts teritorijā — veidošanās. Cits iemesls, kas pamato grozījumus, ir fakts, ka pašreizējie Eiropas Savienības tiesību akti attiecībā uz bīstamo kravu pārvadāšanu ir pārāk sarežģīti. Tiesību akti, kas attiecas uz vienu vai otru transporta veidu, satur neatbilstības un daži noteikumi jau ir novecojuši vai drīz tādi kļūs. Piemēram, divas direktīvas var uzskatīt par liekām, jo to noteikumi ir iekļauti ADR, RID un ADN. Pastāv arī tehniskas dabas problēma, kas saistīta ar spēkā esošo direktīvu pašreizējo struktūru. Reizi divos gados, kad tiek pārskatītas starptautiskas konvencijas un nolīgumi, to apjomīgie pielikumi saskaņā ar direktīvām ir pilnībā jāpārtulko. Tas izrādās grūts un dārgs uzdevums.

2.8

Saskaņā ar Komisijas sniegto informāciju, iepriekš minētās problēmas neizzudīs, bet pastāv risks, ka tās var pat padziļināties, ja nekas netiek darīts šajā jomā. Jau tagad sarežģītie noteikumi pēc starptautisko konvenciju un nolīgumu grozīšanas, visticamāk kļūs vēl sarežģītāki, turpinās būt spēkā novecojušas prasības, kuras radīs pārpratumus lietotāju vidū, kā arī palielināsies spēkā esošo noteikumu pārkāpšanas risks. Tā vietā, lai kļūtu lietotājiem draudzīgāki, ES noteikumi draud kļūt pilnīgi nepārskatāmi. Līdz ar vairākveidu pārvadājumu pieejas izmantošanas pieaugumu atšķirīgu noteikumu pastāvēšana katram pārvadājuma veidam draud padziļināt praktiskās ikdienas problēmas, kas saistītas ar pārvadājumiem, un nevajadzīgi palielināt izmaksas. Iekšējo ūdensceļu transporta jomā atšķirīgi noteikumi attiecībā uz starptautiskajiem pārvadājumiem un pārvadājumiem valsts teritorijā kavēs šī transporta veida attīstību, kas citādi daudzos gadījumos varētu būt iecienītākais transporta veids, kā to liecina statistika.

2.9

Minēto iemeslu dēļ Komisija piedāvā pieņemt jaunu direktīvu, kas aktualizētu četras direktīvas un četrus Komisijas lēmumus par bīstamo kravu pārvadājumiem ar autotransportu un pa dzelzceļu, tos iekļaujot vienā tiesību aktā (visiem trim iekšējo pārvadājumu veidiem būs tikai viens tiesību akts) un paplašinot ES tiesību aktu darbības jomu uz iekšējo ūdensceļu transportu.

2.10

Ar jauno direktīvu atcels spēkā esošo Direktīvu 94/55/EK un Direktīvu 96/49/EK (ar grozījumiem) par bīstamo kravu pārvadājumiem, Direktīvu 96/35/EK un Direktīvu 2000/18/EK par drošības konsultantiem bīstamo kravu pārvadājumu jomā, un Komisijas Lēmumu 2005/263/EK un Lēmumu 2005/180/EK (ar grozījumiem) par dalībvalstīm atļautajiem izņēmumiem attiecībā uz Direktīvu 94/55/EK un Direktīvu 96/49/EK. Jāatzīmē, ka Direktīvu 96/35/EK un 2000/18/EK noteikumi pašlaik ir iekļauti Direktīvu 94/55/EK un 96/49/EK pielikumos. Tādējādi tās kļūst liekas attiecībā uz autotransportu un dzelzceļa transportu.

2.11

Priekšlikumā iekļauti Kopienas tiesībās spēkā esošie noteikumi par starptautiskajiem pārvadājumiem un starptautisko noteikumu piemērošana attiecināta uz pārvadājumiem valsts teritorijā. Priekšlikums būtiski vienkāršo Kopienas tiesības bīstamo kravu pārvadājumu nozarē, kaut arī tiesību aktu piemērošanas joma paplašinās.

2.12

Priekšlikumā paredzēts arī direktīvas tehnisko pielikumu tulkošanu un publicēšanu attiecīgā gadījumā no Kopienas, tas ir, Komisijas, atbildības novirzīt dalībvalstu pārziņā. Viens no galvenajiem šīs rīcības iemesliem ir fakts, ka Kopienas tulkojumi ne vienmēr atbilda augstākajai kvalitātei, un līdz ar to dalībvalstis jebkurā gadījumā bija spiestas veikt savus tulkojumus vai labojumus. Pielikumus atjaunina ik pēc diviem gadiem. Tādēļ Komisijai finansiāli jāatbalsta valstu tulkojumi. Tomēr Komisija ir pārliecināta, ka Kopienas tulkošanas un publicēšanas izmaksu ietaupījums atsvērs dalībvalstīm sniegto atbalstu.

2.13

Priekšlikums radītu sistēmu, pateicoties kurai direktīvas pielikumos vairs neiekļautu, kā tas ir pašlaik, starptautiskos nolīgumus par bīstamo kravu pārvadājumiem, bet tikai norādītu atsauces uz tiem. Paredzams, ka tas ļaus samazināt Kopienas acquis par aptuveni 2000 lappusēm.

2.14

Vienkāršoti Kopienas tiesību akti veicinās Kopienas tiesību transponēšanu valsts tiesību aktos. Saskaņojot noteikumus, ar ko regulē bīstamo kravu pārvadājumus, izpildiestāžu darbs, tostarp ziņojumu sagatavošana, kļūs vienkāršāks un efektīvāks.

2.15

Vienkāršoti un saskaņoti noteikumi atvieglos administratīvo procedūru visām bīstamo kravu pārvadājumos iesaistītajām pusēm, no kravas nosūtītāja līdz kravas saņēmējam.

2.16

Saskaņoti noteikumi vienkāršos arī transporta darbību un transportlīdzekļu dokumentāciju, kā arī iesaistīto personu apmācību un drošības konsultantu darbību bīstamo kravu pārvadājumu jomā.

2.17

Priekšlikums ir iekļauts Komisijas programmā par Kopienas acquis atjaunināšanu un vienkāršošanu un tās Darba un likumdošanas programmā.

3.1

Pirmkārt, priekšlikuma, kura virsraksts ir “Eiropas Parlamenta un Padomes direktīva par bīstamo kravu iekšzemes pārvadājumiem”, nodaļā, kas veltīta definīcijām, ir paskaidrota atsevišķu vārdu vai izteicienu (piemēram, ADR, RID, ADN, autotransporta līdzeklis, vagons, kuģis) nozīme atbilstoši izskatāmās direktīvas mērķiem. Tomēr tajā nav nekādu norāžu, kā jāsaprot jēdziens “bīstama krava”. Neapšaubāmi, tas nav vienkārši, ņemot vērā esošo kravu veidu daudzumu un tehnisko progresu, kura rezultātā saraksts kļūst arvien garāks. Tomēr Komiteja uzskata, ka būtu vajadzīga informācija par to, kā jāsaprot jēdziens “bīstama krava” atbilstoši izskatāmās direktīvas mērķiem.

3.2

Otrkārt, direktīvas priekšlikumā noteikts, ka dalībvalstis saglabā tiesības regulēt vai aizliegt bīstamo kravu pārvadājumus to teritorijā vienīgi citu iemeslu dēļ nekā pārvadājuma drošums. Kaut arī Komiteja saprot, ka dalībvalstīm jāpiešķir tiesības regulēt vai aizliegt bīstamo kravu pārvadājumus, tomēr tā nesaprot, kādēļ tiesības rīkoties piešķirtas vienīgi “citu iemeslu dēļ nekā pārvadājuma drošums”. Komiteja uzskata, ka šī priekšlikuma, kura mērķis ir palielināt bīstamo kravu pārvadājumu drošību, gadījumā piedāvātais formulējums nozīmē, ka dalībvalsts nevarēs aizliegt bīstamo kravu pārvadājumus savā teritorijā tieši sakarā ar drošību pārvadājuma laikā, kas šķiet neloģiski. Turklāt Komiteja nesaprot, kādā veidā tiks nodrošināta šo aizliegumu koordinācija attiecībā uz pārrobežu pārvadājumiem gadījumā, ja dalībvalstis ieviesīs atšķirīgus aizliegumus.

3.3

Treškārt, trešā pielikuma (pārvadājumi pa ūdensceļu) punkti III.2. un III.3. nesatur nekādu informāciju par paredzētajiem papildu pārejas noteikumiem un valsts papildu noteikumiem. Šajā sakarā Komiteja lūdz precizēt, vai šie noteikumi netiek paredzēti vispār, vai arī tos pašlaik izstrādā.