Konvencija par kodoldrošību

 

KOPSAVILKUMS:

Konvencija par kodoldrošību – Eiropas Atomenerģijas kopienas deklarācija saskaņā ar Konvencijas par kodoldrošību 30. panta 4. punkta iii) apakšpunkta noteikumiem

Lēmums 1999/819/ Euratom par Eiropas Atomenerģijas kopienas (Euratom) pievienošanos Konvencijai par kodoldrošību

KĀDS IR ŠĪS KONVENCIJAS UN LĒMUMA MĒRĶIS?

• Konvencija par kodoldrošību ir starptautiska konvencija, kuras mērķis ir uzlabot kodoldrošību pasaulē. Visas ES dalībvalstis ir parakstījušas Konvenciju. Ar Eiropas Atomenerģijas kopienas (Euratom) līgumu izveidotā kopiena un ES dalībvalstis ievēro vienotu jurisdikciju Konvencijas pārvaldītajās jomās.
• Lēmums apstiprina Eiropas Atomenerģijas kopienas (Euratom) pievienošanos Konvencijai. Konvencija tika grozīta, lai ņemtu vērā jauno dalībvalstu pievienošanos ES.

SVARĪGĀKIE ASPEKTI

Euratom pienākumi

• Euratom īpašumā nav kodoliekārtu, kā tas definēts Konvencijā.
• Kodoliekārtu drošība ir tās ES dalībvalsts atbilstošās licences īpašnieka galvenā atbildība, kuras teritorijā kodoliekārta ir izvietota.
• Euratom pienākumi Konvencijas ietvaros izriet no Euratom līguma (II sadaļas 3. nodaļa), kurā aprakstīta darbinieku un sabiedrības kopumā veselības aizsardzība no jonizējošā starojuma apdraudējuma, kā apstiprinājusi Eiropas Savienības Tiesa (Spriedums C-29/99).

Mērķi

• Konvencijas mērķi ir šādi:
  • veicinot valstu pasākumus un tehnisko sadarbību, panākt un saglabāt augstu kodoldrošības līmeni;
  • izveidot un uzturēt efektīvu kodoliekārtu aizsardzību pret potenciālām radioloģiskām briesmām, lai pasargātu personas, vidi utt.;
  • nepieļaut kodolavārijas un ierobežot šādu avāriju sekas.
• Konvencijā nav izklāstīti detalizēti drošības standarti; tā atspoguļo apņemšanos kodoliekārtās piemērot fundamentālus drošības principus.

Darbības joma

Konvencija attiecas uz noteiktām atomelektrostacijām, tostarp telpām tādu radioaktīvo materiālu uzglabāšanai, lietošanai un apstrādei, kuri atrodas šajā objektā un ir tieši saistīti ar atomelektrostacijas darbu.

Ieviešana

• Konvencijas puses ir apņēmušās izveidot tiesisko un administratīvo regulējumu, lai garantētu kodoliekārtu drošību; šāds regulējums ir paredzēts:
  • pietiekamu valsts drošības prasību un noteikumu izveidei;
  • kodoliekārtu licencēšanas sistēmai un ekspluatācijas aizliegšanai, ja licence nav iegūta;
  • pārbaudes un novērtēšanas sistēmai. Visaptveroši un sistemātiski novērtējumi ir jāveic pirms iekārtas būvniecības un nodošanas ekspluatācijā, kā arī tās darbības laikā;
  • pasākumiem, ar kuriem ievieš noteikumus un licencēšanas nosacījumus (licenču aizturēšanai vai atsaukšana utt.).
• Pusēm ir jāizveido neatkarīga regulatīvā iestāde, kas izsniedz licences un garantē noteikumu pareizu ieviešanu. Šīs iestādes pienākumi ir efektīvi jāatdala no jebkuras citas iestādes pienākumiem, kuras uzdevums ir veicināt un izmantot kodolenerģiju.
• Licenču turētājiem ir jāizveido politikas, kuru prioritāte ir drošība, un jāizstrādā kvalitātes nodrošināšanas programma, ar ko garantē prasību ievērošanu. Ir jāievieš arī ārkārtas situāciju pasākumi, kuri detalizēti raksturo procedūras attiecīgo iestāžu, piemēram, slimnīcu, informēšanai.
• Katrai Konvencijas pusei ir jāsniedz citām pusēm ziņojums par pasākumiem, kuri ir veikti Konvencijas saistību izpildei. Ziņojumi tiek pārskatīti līgumslēdzēju pušu regulāro sanāksmju laikā.

Kodoliekārtu drošība

• Regulatīvā iestāde atbild par ekspluatācijas licenču piešķiršanu kodoliekārtām. Konvencijā ir aprakstīti novērtēšanas kritēriji katrai kodoliekārtas darbības cikla fāzei: atrašanās vietas izvēle, uzbūve un konstrukcija, ekspluatācija.
• Izvēloties atrašanās vietu, cita starpā ir jāņem vērā tās ietekme uz kodoliekārtas drošību, kā arī kodoliekārtas ietekme uz personām un vidi. Ir arī jākonsultējas ar citām līgumslēdzējām pusēm kodoliekārtas atrašanās vietas tuvumā, ja pastāv iespēja, ka kodoliekārta varētu tās ietekmēt.
• Attiecībā uz uzbūvi un konstrukciju ir jāievieš drošības pasākumi pret radioaktīvo materiālu nonākšanu apkārtējā vidē, un izmantotās metodes un aprīkojums ir jāpārbauda praksē vai jātestē.
• Pilnvarojums lietot kodoliekārtu ir balstīts uz drošības analīzi un nodošanas ekspluatācijā programmu. Kodoliekārtas pārvaldībai ir jāatbilst noteikumiem, kurus izstrādājušas valstu iestādes. Ir jāievieš arī datu apkopošanas un analizēšanas programmas.
• Katrā kodoliekārtā un ārpus tās ir jābūt pieejamiem rīcības plāniem ārkārtas situācijām, lai pasargātu darbiniekus, sabiedrību kopumā, apkārtējo vidi u.tml. radioloģiskās ārkārtas situācijas gadījumā.

Organizatoriskie pasākumi

Puses satiekas vismaz reizi trīs gados. Eiropas Komisija pārstāv Euratom šajās sanāksmēs, kurās puses ziņo par veiktajiem pasākumiem, lai izpildītu līguma saistības. Starptautiskā Atomenerģijas aģentūra (SAEA) nodrošina Konvencijas sekretariātu.

SPĒKĀ STĀŠANĀS DATUMS

Konvencija stājās spēkā 1996. gada 24. oktobrī.

KONTEKSTS

Plašāka informācija:

• Kodoldrošība (Eiropas Komisija)
• Konvencija par kodoldrošību (Starptautiskā Atomenerģijas aģentūra).

PAMATDOKUMENTI

Konvencija par kodoldrošību – Eiropas Atomenerģijas kopienas deklarācija saskaņā ar Konvencijas par kodoldrošību 30. panta 4. punkta iii) apakšpunkta noteikumiem (OV L 318, 11.12.1999., 21.–30. lpp.)

Komisijas Lēmums 1999/819/Euratom (1999. gada 16. novembris) par Eiropas Atomenerģijas kopienas (Euratom) pievienošanos 1994. gada Konvencijai par kodoldrošību (OV L 318, 11.12.1999., 20. lpp.)

Lēmuma 1999/819/Euratom turpmākie grozījumi ir iekļauti pamattekstā. Šai konsolidētajai versijai ir tikai dokumentāla vērtība.

SAISTĪTIE DOKUMENTI

Padomes Direktīva 2009/71/Euratom (2009. gada 25. jūnijs), ar ko izveido Kopienas kodoliekārtu kodoldrošības pamatstruktūru (OV L 172, 2.7.2009., 18.–22. lpp.)

Skatīt konsolidēto versiju.

Pēdējo reizi atjaunots: 12.05.2020