ES zilā karte – augsti kvalificētu darbinieku ieceļošana un uzturēšanās (pēc 2023. gada)

SVARĪGĀKIE ASPEKTI

Direktīvas darbības joma ir šāda:

• tā attiecas uz trešo valstu valstspiederīgajiem, kas iesniedz vai ir iesnieguši pieteikumu uzņemšanai kādā dalībvalstī augsti kvalificētas nodarbinātības nolūkā;
• tā neattiecas uz trešo valstu valstspiederīgajiem:
  • kuri vēlas saņemt starptautisko aizsardzību;
  • kuri veic pētniecības projektu;
  • kuriem ir pastāvīgā iedzīvotāja statuss kādā dalībvalstī;
  • uz kuriem attiecas starptautisks nolīgums, kas atvieglo pagaidu uzturēšanos un brīvas pārvietošanās tiesību izmantošanu, vai kuru izraidīšana ir atlikta;
• tā nekādi neskar:
  • labvēlīgākus noteikumus, kuri ietverti ES tiesību aktos, tostarp divpusējos vai daudzpusējos nolīgumos;
  • dalībvalstu tiesības izlemt, cik daudz trešo valstu valstspiederīgo drīkst ieceļot to teritorijā.

ES zilās kartes pieteikumu iesniedzējiem ir pienākums uzrādīt:

• derīgu darba līgumu vai saistošu darba piedāvājumu augsti kvalificētai nodarbinātībai uz vismaz sešu mēnešu laikposmu;
• dokumentus, kas apliecina viņu profesionālo kvalifikāciju;
• derīgu ceļošanas dokumentu un, ja vajadzīgs, derīgu vīzu;
• pierādījumu par to, ka viņi ir pieteikušies veselības apdrošināšanai, ja tas neizriet no darba līguma.

Dalībvalstis:

• prasa ievērot nosacījumus, kas paredzēti attiecīgajos valsts tiesību aktos, izklāstīti koplīgumos vai noteikti praksē;
• nodrošina, ka to noteiktais algas slieksnis ir vismaz attiecīgās dalībvalsts vienas vidējās bruto gada algas apmērā, bet nepārsniedz 1,6 šādas algas, zemāku algas slieksni 80 % apmērā piemērojot profesijām, kurās trūkst darbinieku, un jauniem absolventiem no trešām valstīm (ne ilgāk kā trīs gadus);
• nosaka, vai pieteikumus iesniedz trešās valsts valstspiederīgais vai darba devējs, vai jebkurš no tiem;
• var iekasēt maksu par pieteikumu izskatīšanu, ja vien tās apmērs nav nesamērīgs vai pārmērīgs;
• nodrošina, ka pieteikuma iesniedzējiem ir viegli pieejama informācija par visiem nepieciešamajiem dokumentārajiem pierādījumiem un saistītajiem nosacījumiem;
• norīko kontaktpunktus informācijas saņemšanai un nosūtīšanai.

Noraidījuma noteikumi ietver šādus aspektus:

• dalībvalstīm ir pienākums noraidīt pieteikumus, ja:
  • uzņemšanas kritēriji nav izpildīti;
  • uzrādītie dokumenti ir viltoti;
  • pieteikuma iesniedzējs tiek uzskatīts par draudu sabiedriskajai kārtībai, sabiedrības drošībai vai veselībai;
  • darba devēja uzņēmuma galvenais mērķis ir atvieglot trešo valstu valstspiederīgo ieceļošanu.
• dalībvalstis var noraidīt pieteikumus, ja:
  • attiecīgo brīvo darba vietu spēj aizpildīt valsts vai ES pilsonis, vai trešās valsts valstspiederīgais, kurš likumīgi uzturas ES;
  • darba devējs nav izpildījis savas nodokļu un citas juridiskās saistības, ir bankrotējis, ir pieteicis maksātnespēju vai ir nelegāli nodarbinājis trešo valstu valstspiederīgos;
  • pieteikuma iesniedzēja izcelsmes valstī trūkst kvalificētu attiecīgās profesijas pārstāvju.

Atsaukšanas vai neatjaunošanas noteikumi ietver šādus aspektus:

• dalībvalstīm ir pienākums atsaukt zilo karti vai atteikt tās atjaunošanu, ja:
  • karte vai dokumenti ir viltoti;
  • trešās valsts valstspiederīgajam vairs nav derīga darba līguma vai vajadzīgās kvalifikācijas, vai arī viņa alga vairs neatbilst noteiktajam algas slieksnim.
• dalībvalstis var atsaukt zilo karti vai atteikt tās atjaunošanu, ja:
  • ir apdraudēta sabiedriskā kārtība, sabiedrības drošība vai veselība;
  • darba devējs nav izpildījis savas juridiskās saistības;
  • zilās kartes turētājs nav izpildījis direktīvas prasības par personīgo līdzekļu apjomu, uzturēšanos, kā arī citas prasības.

Zilās kartes:

• ir derīgas vismaz 24 mēnešus vai, ja darba līguma termiņš ir īsāks, papildu trīs mēnešus pēc darba līguma termiņa beigām;
• dod to turētājiem tiesības ieceļot, atkārtoti ieceļot un uzturēties dalībvalstī un izmantot visas direktīvā paredzētās tiesības.

Darba devēji:

• var izmantot vienkāršotu zilās kartes procedūru, ja dalībvalsts tiem ir piešķīrusi atzītu darba devēju statusu;
• saskaras ar iedarbīgām, samērīgām un atturošām sankcijām, ja nav ievērojuši tiesību aktu noteikumus.

ES zilās kartes turētājiem:

• pirmajos 12 likumīgas nodarbinātības mēnešos var būt pienākums informēt valsts iestādes par darba devēja maiņu vai izmaiņām;
• pienākas vienlīdzīga attieksme ar ES pilsoņiem tādās jomās kā nodarbinātības nosacījumi, biedrošanās brīvība, izglītība un arodmācības, diplomu savstarpēja atzīšana, sociālais nodrošinājums un piekļuve precēm un pakalpojumiem;
• var pievienoties viņu ģimenes locekļi, kuriem arī ir tiesības strādāt;
• ar noteiktiem nosacījumiem ir iespēja iegūt ES pastāvīgā iedzīvotāja statusu;
• pēc 12 mēnešu ilgas likumīgas uzturēšanās dalībvalstī, kas izdeva zilo karti, ir tiesības kopā ar ģimeni ieceļot, uzturēties un strādāt citā dalībvalstī.

Direktīva ietver šādas prasības:

• dalībvalstīm ir pienākums līdz 2025. gada 18. novembrim un pēc tam reizi gadā paziņot detalizētus statistikas datus par izsniegtajām, atteiktajām un atsauktajām zilajām kartēm, norādot arī iemeslus;
• Eiropas Komisijai ir pienākums līdz 2026. gada 18. novembrim iesniegt Eiropas Parlamentam un Eiropas Savienības Padomei ziņojumus par savu novērtējumu attiecībā uz:
  • I pielikumā iekļauto augstas kvalifikācijas profesiju sarakstu, un pēc tam iesniegt šādu ziņojumu reizi divos gados, ņemot vērā darba tirgus mainīgās vajadzības;
  • šīs direktīvas piemērošanu, vajadzības gadījumā ierosinot grozījumus, un pēc tam iesniegt šādu ziņojumu reizi četros gados.

Ar direktīvu:

• groza Direktīvu (ES) 2016/801 par nosacījumiem attiecībā uz trešo valstu valstspiederīgo ieceļošanu un uzturēšanos pētniecības, studiju, stažēšanās, brīvprātīga darba, vidējās izglītības iegūšanas un viesaukles darba nolūkā (skatīt kopsavilkumu);
• no 2023. gada 19. novembra atceļ sākotnējo direktīvu par zilo karti – Direktīvu 2009/50/EK (skatīt kopsavilkumu).