—

Freie und Hansestadt Hamburg vārdā – M. Vogelsang, Rechtsanwalt,

—

J. Pinckernelle vārdā – A. Anisic, Rechtsanwältin,

—

Vācijas valdības vārdā – T. Henze un J. Möller, kā arī K. Petersen, pārstāvji,

—

Itālijas valdības vārdā – G. Palmieri, pārstāve, kurai palīdz M. Russo, avvocato dello Stato,

—

Eiropas Komisijas vārdā – T. Maxian Rusche un D. Kukovec, pārstāvji,

1

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu ir par to, kā interpretēt Eiropas Parlamenta un Padomes 2006. gada 18. decembra Regulas (EK) Nr. 1907/2006, kas attiecas uz ķimikāliju reģistrēšanu, vērtēšanu, licencēšanu un ierobežošanu (REACH) un ar kuru izveido Eiropas Ķimikāliju aģentūru, groza Direktīvu 1999/45/EK un atceļ Padomes Regulu (EEK) Nr. 793/93 un Komisijas Regulu (EK) Nr. 1488/94, kā arī Padomes Direktīvu 76/769/EEK un Komisijas Direktīvu 91/155/EEK, Direktīvu 93/67/EEK, Direktīvu 93/105/EK un Direktīvu 2000/21/EK (OV 2006, L 396, 1. lpp., un labojums OV 2007, L 136, 3. lpp.; turpmāk tekstā – “REACH regula”), 5. pantu.

2

Šis lūgums ir iesniegts saistībā ar tiesvedību starp Freie und Hansestadt Hamburg (Brīvā un Hanzas pilsēta Hamburga, Vācija; turpmāk tekstā – “Hamburgas pilsēta”) un Jost Pinckernelle par ķimikāliju, kas importētas, tās nereģistrējot atbilstoši it īpaši REACH regulas 5. pantam, eksportēšanu ārpus Eiropas Savienības.

3

REACH regulas preambulas 1.–3. un 7. apsvērums ir formulēti šādi:

[..]

4

Šīs regulas 1. panta “Mērķis un darbības joma” 1. punktā ir noteikts:

“Šīs regulas mērķis ir nodrošināt augsta līmeņa cilvēku veselības aizsardzību un vides aizsardzību, ieskaitot alternatīvu metožu attīstību vielu risku novērtēšanai, kā arī vielu brīvu apriti iekšējā tirgū, reizē veicinot konkurenci un novatorismu.”

5

Minētās regulas 2. panta “Piemērošana” 7. punkta c) apakšpunkta i) punktā ir paredzēts:

“Regulas II, V un VI sadaļu nepiemēro:

[..]

6

REACH regulas 3. pants “Definīcijas” ir formulēts šādi:

“Šajā regulā:

[..]

[..]

7

Šīs regulas 5. pants “Ja nav datu, nav tirgus” ir formulēts šādi:

“Saskaņā ar 6., 7., 21 un 23. pantu, Kopienā neražo vai nelaiž tirgū vielas, vielas preparātos vai izstrādājumos, ja tās, neievērojot prasības, nav reģistrētas saskaņā ar attiecīgiem šīs sadaļas noteikumiem.”

8

Minētās regulas 6. panta “Vispārējs pienākums reģistrēt vielas vai to preparātus” 1. punktā ir noteikts:

“Ja vien šajā regulā nav paredzēts citādi, visi kādas vielas ražotāji vai importētāji, kas gadā veic vielas vai viena vai vairāku tās preparātu ražošanu vai importēšanu 1 tonnas vai lielākā apjomā, iesniedz [Eiropas Ķimikāliju aģentūrai (turpmāk tekstā – “Aģentūra)”] reģistrācijas pieteikumu.”

9

REACH regulas 7. panta “Izstrādājumos iekļautu vielu reģistrācija un ziņošana par to” 1. punktā ir paredzēts:

“Izstrādājumu izgatavotāji vai importētāji iesniedz Aģentūrai reģistrācijas pieteikumu par jebkuru vielu, kas ir izstrādājumos, ja tās atbilst šādiem abiem nosacījumiem:

Par reģistrācijas iesniegumu reģistrācijas iesniegumu veic maksājumu saskaņā ar IX sadaļu.”

10

Šīs regulas 21. panta “Vielu ražošana un imports” 1. punktā ir noteikts:

“Reģistrētājs var sākt vai turpināt vielas ražošanu vai importu, vai arī izstrādājuma izgatavošanu vai importu, ja saskaņā ar 20. panta 2. punktu, neskarot 27. panta 8. punktu, trīs nedēļās pēc reģistrācijas datuma no Aģentūras nav saņemta pretēja norāde.

Attiecībā uz esošo vielu reģistrāciju šāds reģistrētājs var turpināt vielas ražošanu vai importu, vai arī izstrādājuma izgatavošanu vai importu, ja trijās nedēļās pēc iesniegšanas datuma no Aģentūras nav saņemta pretēja norāde saskaņā ar 20. panta 2. punktu, vai – ja tā ir iesniegta divos mēnešos pirms attiecīgā 23. pantā noliktā termiņa beigām, no Aģentūras nav saņemta pretēja norāde saskaņā ar 20. panta 2. punktu trijos mēnešos pēc minētā termiņa beigām, neskarot 27. panta 8. punktu.

Ja reģistrācijas pieteikumu atjaunina saskaņā ar 22. pantu, reģistrētājs drīkst turpināt vielas ražošanu vai importu vai izstrādājuma izgatavošanu vai importu, ja no Aģentūras nav saņemta pretēja norāde saskaņā ar 20. panta 2. punktu trīs nedēļu laikā pēc reģistrācijas datuma, neskarot 27. panta 8. punktu.”

11

Minētās regulas 23. pants “Konkrēti noteikumi esošām vielām” ir formulēts šādi:

“1.   Regulas 5. pants, 6. pants, 7. panta 1. punkts, 17. pants, 18. pants un 21. pants līdz 2010. gada 1. decembrim neattiecas uz šādām vielām:

2.   Regulas 5. pants, 6. pants, 7. panta 1. punkts, 17. pants, 18. pants un 21. pants līdz 2013. gada 1. jūnijam neattiecas uz esošām vielām, ko ražo Kopienā vai importē apjomā, kas vismaz vienu reizi pēc 2007. gada 1. jūnija vienam ražotājam vai importētājam gadā sasniedzis 100 vai vairāk tonnu.

3.   [..] līdz 2018. gada 1. jūnijam [..].

4.   Neskarot 1. līdz 3. punktu, reģistrācijas pieteikumu var iesniegt jebkurā laikā pirms attiecīgā termiņa.

5.   Šo pantu, izdarot vajadzīgos pielāgojumus, piemēro arī vielām, kas reģistrētas saskaņā ar 7. pantu.”

12

REACH regulas 28. pants “Pienākums provizoriski reģistrēt esošās vielas” ir formulēts šādi:

“1.   Lai izmantotu 23. pantā paredzēto pārejas režīmu, katrs potenciāls reģistrētājs, kas reģistrē esošu vielu vienas tonnas vai lielākā apjomā, arī neierobežota daudzuma starpproduktu reģistrētājs, iesniedz Aģentūrai šādu informāciju:

[..]

2.   Panta 1. punktā minēto informāciju iesniedz termiņā, kas sākas 2008. gada 1. jūnijā un beidzas 2008. gada 1. decembrī.

3.   Reģistrētāji, kas neiesniedz saskaņā ar 1. punktu prasīto informāciju, nevar izmantot 23. pantu.

[..]”

13

Šīs regulas 31. panta “Prasības drošības datu lapām” 5. punktā ir noteikts:

“Drošības datu lapu iesniedz oficiālā tās(-o) attiecīgās(-o) dalībvalsts(-u) valodā, kurā vielu vai preparātu laiž tirgū, ja vien dalībvalsts neparedz neko citu.”

14

Minētās regulas 112. pantā “Darbības joma”, kas ir ietverta tās XI sadaļā “Klasifikācijas un marķējumu saraksts”, ir paredzēts:

“Šī sadaļa attiecas uz:

[..]

15

REACH regulas 126. pantā “Sankcijas par regulas prasību neievērošanu” ir noteikts:

“Dalībvalstis paredz noteikumus par sodiem, ko piemēro par šīs regulas pārkāpumiem, un veic visus vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu, ka sodus īsteno. Sodiem ir jābūt efektīviem, samērīgiem un preventīviem. [..]”

16

Šīs regulas 129. panta “Drošības klauzula” 2. un 3. punktā ir paredzēts:

“2.   Komisija pieņem lēmumu saskaņā ar 133. panta 3. punktā minēto procedūru 60 dienās pēc informācijas saņemšanas no attiecīgās dalībvalsts. Tāds lēmums:

3.   Ja 2. punkta a) apakšpunktā minētā lēmuma sakarā dalībvalsts paredzētais pagaidu pasākums ir ierobežojums laist vielu tirgū vai to lietot, attiecīgā dalībvalsts ierosina Kopienas ierobežošanas procedūru, 3 mēnešos pēc Komisijas lēmuma iesniedzot Aģentūrai dokumentāciju saskaņā ar XV pielikumu.”

17

REACH regulas XV pielikumā šīs regulas mērķiem ir definēti vispārēji principi, kā sagatavot dokumentāciju, lai ierosinātu un pamatotu tostarp ierobežojumus vielu ražot, laist tirgū vai lietot Kopienā.

18

Gesetz zum Schutz vor gefährlichen Stoffen (Chemikaliengesetz) (Likums par aizsardzību pret bīstamām vielām, tā dēvētais “Likums par ķimikālijām”) redakcijā, kas izsludināta 2013. gada 28. augustā (BGBl. I, 3498. un 3991. lpp.) 27.b pantā “[REACH] regulas pārkāpumi” ir noteikts, ka “par [REACH] regulas pārkāpumu soda ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz diviem gadiem vai ar naudas sodu”.

19

J. Pinckernelle tirgo ķimikālijas.

20

Pēc 2008. gada 1. decembra viņš ieveda Ķīnā vismaz 19,4 tonnas nikotīna sulfāta, iepriekš to nereģistrējot, kā tas ir prasīts REACH regulas 28. pantā.

21

Tā kā J. Pinckernelle vēlāk nereģistrēja šo izstrādājumu, piemērojot šīs regulas 6. pantu, Hamburgas pilsēta nolēma, ka tai ir tiesības lietot šo izstrādājumu vai laist to tirgū tikai pēc tam, kad tiek saņemta attiecīgā lietošanas atļauja.

22

J. Pinckernelle lūdza atļauju eksportēt šo izstrādājumu uz Krieviju, ko Hamburgas pilsēta atteica, ņemot vērā to, ka šis izstrādājums Hamburgā atrodas nelikumīgi. Hamburgas pilsēta noraidīja arī J. Pinckernelle iesniegto sūdzību par šo lēmumu par atteikumu.

23

Līdz ar to J. Pinckernelle cēla prasību Verwaltungsgericht Hamburg (Hamburgas Administratīvā tiesa, Vācija) par sūdzības noraidīšanu, ko šī tiesa neapmierināja.

24

Pamatojoties uz J. Pinckernelle apelācijas sūdzību, Oberverwaltungsgericht (Augstākā administratīvā tiesa, Vācija) 2014. gada 25. februārī atcēla Verwaltungsgericht Hamburg (Hamburgas Administratīvā tiesa) spriedumu un uzlika Hamburgas pilsētai par pienākumu atļaut J. Pinckernelle veikt prasīto nikotīna sulfāta eksportu.

25

Oberverwaltungsgericht (Augstākā administratīvā tiesa) sava sprieduma pamatojumam paskaidroja, ka paredzētais vielas, kas ir importēta, pārkāpjot REACH regulas 5. pantu, eksports katrā ziņā nevar būt jauns šīs regulas 3. panta 12. punkta un 5. panta pārkāpums, ja viela – kā šajā lietā – nav pieejama Eiropas tirgum lietošanas aizlieguma dēļ.

26

Hamburgas pilsēta par šo spriedumu ir iesniegusi kasācijas sūdzību Bundesverwaltungsgericht (Federālā Augstākā tiesa, Vācija). Tā uzskata, ka REACH regulas 5. pantā ir aizliegts [..] izvest vielas, kas atrodas Savienībā, uz trešajām valstīm, ja tās nav reģistrētas atbilstoši šai regulai.

27

Paralēli šim administratīvajam strīdam J. Pinckernelle kriminālprocesā Vācijā tika piespriests brīvības atņemšanas sods uz 18 mēnešiem, to izciešot nosacīti, ar pārbaudes laiku uz trim gadiem, un EUR 340000 naudas sods par tostarp ķimikāliju importu, pārkāpjot REACH regulas 5. pantu.

28

Šādos apstākļos Bundesverwaltungsgericht (Federālā Administratīvā tiesa) nolēma apturēt tiesvedību un uzdot Tiesai šādu prejudiciālu jautājumu:

“Vai [REACH] regulas 5. pants ir jāinterpretē tādējādi, ka, ņemot vērā šīs regulas 6., 7., 21. un 23. pantu, vielas var tikt izvestas no Savienības teritorijas tikai tad, ja tās ir tikušas reģistrētas atbilstoši attiecīgajām šīs pašas regulas II nodaļas normām, ja tas ir prasīts?”

29

Uzdodot savu jautājumu, iesniedzējtiesa būtībā jautā, vai REACH regulas 5. pants ir jāinterpretē tādējādi, ka vielas, kas nav reģistrētas, tās importējot Savienībā, saskaņā ar šo regulu var tikt izvestas ārpus šīs teritorijas.

30

Tādējādi atbilde uz šo jautājumu ir atkarīga no šajā tiesību normā paredzētā reģistrācijas pienākuma apjoma.

31

Šajā ziņā no Tiesas pastāvīgās judikatūras izriet, ka, interpretējot Savienības tiesību normu, ir jāņem vērā ne tikai tās formulējums, bet arī tās konteksts un šo normu ietverošā tiesiskā regulējuma mērķi (spriedums, 2016. gada 17. marts, Liffers, C‑99/15, EU:C:2016:173, 14. punkts un tajā minētā judikatūra).

32

Runājot par REACH regulas 5. panta formulējumu, ir jānorāda, ka šīs tiesību normas bulgāru, igauņu, grieķu, angļu, franču, itāļu, holandiešu, poļu, portugāļu un somu valodu versijās vārds “Kopienā” ir skaidri saistīts ar vielu ražošanu. Turpretim šī 5. panta čehu, dāņu, latviešu, ungāru, rumāņu, slovāku, slovēņu un zviedru valodu versijās vārds “Kopienā” attiecas vienlaikus uz vielu ražošanu un laišanu tirgū. Visbeidzot, minētā panta spāņu, vācu un lietuviešu valodu redakcijas nav viennozīmīgas.

33

REACH regulas 5. panta interpretācija, saskaņā ar kuru vārds “Kopienā” attiecas gan uz vielu ražošanu, gan uz to laišanu tirgū, nav izslēgta, ņemot vērā šīs tiesību normas visu valodu redakcijas, bet interpretācija, saskaņā ar kuru minētais vārds attiecas tikai uz šo vielu ražošanu, ir pretēja minētās tiesību normas formulējumam čehu, dāņu, latviešu, ungāru, rumāņu, slovāku, slovēņu un zviedru valodās.

34

Attiecībā uz aplūkotās tiesību normas kontekstu jāatgādina, ka REACH regulas 3. panta 12. punktā “laišana tirgū” ir definēta kā darbība, ar ko par samaksu vai bez maksas trešajai personai piegādā vai dara pieejamu ražojumu, un importu uzskata par laišanu tirgū. Turpretim šajā tiesību normā nav paredzēts, ka izstrādājuma eksportu varētu uzskatīt par laišanu tirgū.

35

Tā kā REACH regulas 3. panta 12. punktā šīs pašas regulas mērķiem ir definēts jēdziens “laišana tirgū”, tas minētās regulas ietvaros ir jāsaprot vienveidīgi.

36

Šajā ziņā jāpiemin REACH regulas 3. panta 21. punkts, atbilstoši kuram “paziņota viela” ir viela, par ko veikta paziņošanas procedūra un ko var laist tirgū saskaņā ar Direktīvu 67/548. Šīs direktīvas 1. panta 1. un 3. punktā ir paredzēts, ka, pirmkārt, tās mērķis ir tuvināt dalībvalstu normatīvos un administratīvos aktus par tādu bīstamu vielu klasifikāciju, iepakošanu un marķēšanu, kuras ir laistas tirgū Kopienas dalībvalstīs, un, otrkārt, to nepiemēro bīstamām vielām, ko eksportē uz trešajām valstīm. No minētā izriet, ka “laišana tirgū”, uz kuru ir atsauce REACH regulas 3. panta 21. punktā, attiecas tikai uz iekšējo tirgu un no tās ir izslēgts eksports ārpus tās.

37

Atbilstoši REACH regulas 31. panta 5. punktam “drošības datu lapu iesniedz oficiālā tās(-o) attiecīgās(-o) dalībvalsts(-u) valodā, kurā vielu vai preparātu laiž tirgū, ja vien dalībvalsts neparedz neko citu”. Tādējādi arī šī tiesību norma attiecas uz “laišanu tirgū” tikai saistībā ar iekšējo tirgu.

38

Tas pats attiecas uz REACH regulas 112. panta b) punktu, saskaņā ar kuru šīs regulas XI sadaļa konkrētos apstākļos ir piemērojama “vielām, uz ko attiecas Direktīvas 67/548/EEK 1. pants”, tas ir, bīstamām vielām, kas “ir laistas tirgū [Kopienas dalībvalstīs]”, izņemot tās, kas tiek izvestas uz trešajām valstīm.

39

Atbilstoši REACH regulas 129. panta 3. punktam, ja Komisijas lēmuma sakarā, ar kuru tiek atļauti pagaidu pasākumi uz noteiktu laiku, dalībvalsts paredzētais pagaidu pasākums ir ierobežojums laist vielu tirgū vai to lietot, tā ierosina Kopienas ierobežošanas procedūru, trijos mēnešos pēc Komisijas lēmuma iesniedzot Aģentūrai dokumentāciju saskaņā ar šīs regulas XV pielikumu. Šajā XV pielikumā ir definēti dokumentācijas sagatavošanas vispārīgie principi, lai ierosinātu un pamatotu tostarp ierobežojumus vielu ražot, laist tirgū vai lietot Kopienā. Tātad šķiet, ka “laišana tirgū”, kas norādīta REACH regulas 129. panta 3. punktā, ir saistīta tikai ar iekšējo tirgu un neattiecas uz eksportu uz trešajām valstīm.

40

Šajā pēdējā minētajā aspektā jāuzsver, ka atbilstoši REACH regulai vielas, kas tiek izvestas no Kopienas, tiek uzskatītas par tādām, kas nav “laistas tirgū”, bet ir “eksportētas”. Tādējādi šīs regulas 2. panta 7. punkta c) apakšpunkta i) punktā ir noteikts, ka “Regulas II, V un VI sadaļu nepiemēro saskaņā ar II sadaļu reģistrētām vielām vai vielām preparātos, ko no Kopienas eksportējis piegādes ķēdes dalībnieks un atkārtoti importējis Kopienā tas pats vai cits piegādes ķēdes dalībnieks, pierādot, ka atkārtoti importējamā viela ir tā pati eksportētā viela”.

41

No iepriekš izklāstītā izriet, ka vielas eksports uz trešo valsti nevar tikt uzskatīts par šīs vielas “laišanu tirgū”REACH regulas 3. panta 12. punkta un 5. panta izpratnē.

42

Šajā ziņā jānorāda, ka REACH regulas mērķiem nav pretrunā šāda minēto tiesību normu interpretācija. Šī regula skaidri ir balstīta uz EKL 95. pantu, jaunajā redakcijā – LESD 114. pants, kura normas ir piemērojamas, lai īstenotu EKL 14. pantā, jaunajā redakcijā – LESD 26. pants, paredzētos mērķus, tas ir, izveidot iekšējo tirgu, kas ietver telpu bez iekšējām robežām, kurā tiek nodrošināta tostarp preču brīva aprite, un nodrošināt tā darbību.

43

Šajos ietvaros REACH regulas preambulas 1. apsvērumā ir norādīts, ka tai ir jānodrošina tostarp preču brīva aprite. Šajā ziņā Tiesa ir precizējusi, ka tas attiecas uz iekšējo tirgu (šajā ziņā skat. spriedumu, 2016. gada 17. marts, Canadian Oil Company Sweden un Rantén, C‑472/14, EU:C:2016:171, 32. punkts). Saskaņā ar šīs regulas preambulas 2. apsvērumu efektīvu iekšējā vielu tirgus darbību var panākt tikai tad, ja prasības, ko izvirza attiecībā uz vielām, dalībvalstīs būtiski neatšķiras. Saskaņā ar minētās regulas preambulas 7. apsvērumu, lai saglabātu iekšējā tirgus integritāti un nodrošinātu augstu cilvēku veselības, īpaši darba ņēmēju veselības, un vides aizsardzības līmeni, ir nepieciešams nodrošināt to, lai vielu ražošana Kopienā atbilstu Kopienas tiesību aktiem, pat ja šīs vielas eksportē.

44

No visiem šiem apstākļiem izriet, ka tirgus, uz kuru ir atsauce REACH regulā, ir iekšējais tirgus un ka tādējādi “laišana tirgū” attiecas uz iekšējo tirgu. Nekas šajā regulā neliedz izdarīt šādu interpretāciju it īpaši tādēļ, ka, ciktāl runa ir par vielu laišanu apgrozībā ārpus iekšējā tirgus, minētajā regulā atsauce ir uz eksporta jēdzienu.

45

Hamburgas pilsēta un Vācijas valdība ir uzsvērušas, ka interpretējot jēdzienu “laišana tirgū”, kas minēts REACH regulas 5. pantā, tādējādi, ka tas attiecas tikai uz iekšējo tirgu un neattiecas uz ievešanas Savienībā brīdī nereģistrētu ķimikāliju eksportu uz trešajām valstīm, varētu rasties risks, ka mazāk apzinīgi importētāji apzināti pārkāpj Savienības noteiktos pienākumus reģistrēt ķimikālijas, apzinādamies, ka tās vienkārši var eksportēt.

46

Šajā ziņā jāatgādina, ka atbilstoši REACH regulas 126. pantam dalībvalstis paredz noteikumus par sodiem, ko piemēro par šīs regulas normu pārkāpumiem, tostarp 5. panta, kurā ir paredzēta vielu reģistrācija, it īpaši ja tās tiek importētas, pārkāpumu, un veic visus vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu to īstenošanu. Turklāt tādējādi paredzētajām sankcijām jābūt iedarbīgām, samērīgām un atturošām.

47

Šajā gadījumā jānorāda, kā tas ir precizēts šī sprieduma 18. punktā, ka Vācijas tiesiskajā regulējumā ir paredzēts, ka persona, kas pārkāpj REACH regulu, tiek sodīta ar brīvības atņemšanu līdz diviem gadiem vai naudas sodu.

48

Visbeidzot, kā tas izriet no Tiesas rīcībā esošajiem lietas materiāliem un it īpaši no iesniedzējtiesas lēmuma, kompetentās iestādes var atsaukties uz valsts administratīvo tiesību normām, lai prasītu ievērot, vajadzības gadījumā piespiedu kārtā, vielas, kas tiek importēta, reģistrācijas pienākumu, kurš izriet it īpaši no REACH regulas 5. panta.

49

Ņemot vērā visus iepriekš minētos apsvērumus, uz prejudiciālo jautājumu ir jāatbild, ka REACH regulas 5. pants, skatīts kopā ar šīs regulas 3. panta 12. punktu, ir jāinterpretē tādējādi, ka vielas, kas to importēšanas Savienībā brīdī nav reģistrētas, saskaņā ar minēto regulu var tikt izvestas ārpus šīs teritorijas.

50

Attiecībā uz pamatlietas pusēm šī tiesvedība ir stadija procesā, kuru izskata iesniedzējtiesa, un tā lemj par tiesāšanās izdevumiem. Izdevumi, kas radušies, iesniedzot apsvērumus Tiesai, un kas nav minēto pušu izdevumi, nav atlīdzināmi.

Ar šādu pamatojumu Tiesa (trešā palāta) nospriež:

Eiropas Parlamenta un Padomes 2006. gada 18. decembra Regulas (EK) Nr. 1907/2006, kas attiecas uz ķimikāliju reģistrēšanu, vērtēšanu, licencēšanu un ierobežošanu (REACH) un ar kuru izveido Eiropas Ķimikāliju aģentūru, groza Direktīvu 1999/45/EK un atceļ Padomes Regulu (EEK) Nr. 793/93 un Komisijas Regulu (EK) Nr. 1488/94, kā arī Padomes Direktīvu 76/769/EEK un Komisijas Direktīvu 91/155/EEK, Direktīvu 93/67/EEK, Direktīvu 93/105/EK un Direktīvu 2000/21/EK, 5. pants, skatīts kopā ar šīs regulas 3. panta 12. punktu, ir jāinterpretē tādējādi, ka vielas, kas to importēšanas brīdī Savienībā nav reģistrētas, saskaņā ar minēto regulu var tikt izvestas ārpus šīs teritorijas.