—

“Borta” UAB vārdā – V. Kilišauskaitė, advokatė,

—

Klaipėdos valstybinio jūrų uosto direkcija VĮ vārdā – N. Šilaika, advokatas, kā arī A. Vaitkus, A. Kamarauskas, I. Vaičiulis un L. Rudys,

—

Lietuvas valdības vārdā – D. Kriaučiūnas, kā arī A. Svinkūnaitė un R. Butvydytė, pārstāves,

—

Eiropas Komisijas vārdā – J. Jokubauskaitė un A. Tokár, pārstāvji,

1

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu ir par to, kā interpretēt Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 31. marta Direktīvu 2004/17/EK, ar ko koordinē iepirkuma procedūras, kuras piemēro subjekti, kas darbojas ūdensapgādes, enerģētikas, transporta un pasta pakalpojumu nozarē (OV 2004, L 134, 1. lpp.), kurā grozījumi ir izdarīti ar Komisijas 2013. gada 13. decembra Regulu (ES) Nr. 1336/2013 (OV 2013, L 335, 17. lpp.) (turpmāk tekstā – “Direktīva 2004/17”).

2

Šis lūgums ir iesniegts saistībā ar tiesvedību starp “Borta” UAB (turpmāk tekstā – “Borta”) un Klaipėdos valstybinio jūrų uosto direkcija VĮ (Klaipēdas Valsts jūras ostas direkcija, Lietuva; turpmāk tekstā – “ostas iestāde”) par tāda publiska būvdarbu līguma specifikāciju likumību, kas attiecas uz šīs ostas doku atjaunošanu.

3

Direktīvas 2004/17 preambulas 9. apsvērumā ir noteikts:

4

Šīs direktīvas 16. pantā ir noteikts:

“[..] Šo direktīvu piemēro līgumiem, kuru paredzamā vērtība bez pievienotās vērtības nodokļa (PVN) nav mazāka par šādām robežvērtībām:

[..]

5

Minētās direktīvas 37. pants ir formulēts šādi:

“Līguma dokumentos [specifikācijās] līgumslēdzējs var lūgt vai dalībvalsts var pieprasīt, lai tas lūdz piedāvātāju norādīt piedāvājumā līguma daļu, attiecībā uz kuru viņš paredzējis slēgt apakšuzņēmuma līgumus ar trešām personām, un visus ieteiktos apakšuzņēmējus. Šī norāde neskar jautājumu par galvenā komersanta atbildību.”

6

Atbilstoši Direktīvas 2004/17 38. pantam:

“Līgumslēdzēji var paredzēt īpašus nosacījumus attiecībā uz līgumsaistību izpildi, ja minētie nosacījumi ir saderīgi ar Kopienas tiesību aktiem un ir norādīti paziņojumā, ko izmanto kā uzaicinājumu uz konkursu, vai specifikācijās. [..]”

7

Šīs direktīvas 54. pantā ir paredzēts:

“1.   Līgumslēdzēji, kas nosaka atlases kritērijus atklātā procedūrā, tos nosaka saskaņā ar objektīviem noteikumiem un kritērijiem, kas ir pieejami ieinteresētajiem uzņēmējiem.

[..]

6.   Ja 1. [..] punktā minētie kritēriji ietver prasības attiecībā uz uzņēmēja tehniskajām un/vai profesionālajām spējām, uzņēmējs vajadzības gadījumā un attiecībā uz konkrētu līgumu var atsaukties uz citu subjektu spējām neatkarīgi no uzņēmēja un attiecīgo subjektu saiknes tiesiskā aspekta. Šajā gadījumā uzņēmējam jāpierāda līgumslēdzējam, ka minētie resursi būs tam pieejami visā līgumsaistību izpildes laikā, piemēram, pierādot minēto subjektu attiecīgu apņemšanos padarīt uzņēmējam pieejamus vajadzīgos resursus.

Ar tādiem pašiem nosacījumiem uzņēmēju grupa, kas minēta 11. pantā, var atsaukties uz grupas dalībnieku vai citu subjektu spējām.”

8

Minētās direktīvas XVI pielikuma “Informācija, kas jāiekļauj paziņojumā par līguma slēgšanas tiesību piešķiršanu” I daļā ir noteikts:

9

Lietuvos Respublikos viešųjų pirkimų įstatymas (Lietuvas likums par publiskajiem iepirkumiem; turpmāk tekstā – “Likums par publiskajiem iepirkumiem”) 24. panta 5. punktā ir noteikts:

“Iepirkuma procedūras dokumentos ir jāiekļauj prasība, ka kandidāts vai pretendents savā piedāvājumā norāda, ar kādiem apakšuzņēmējiem [..] tas ir paredzējis noslēgt līgumus, un var iekļaut prasību, ka kandidāts vai pretendents savā piedāvājumā norāda līguma daļu, attiecībā uz kuru tas ir paredzējis slēgt apakšuzņēmuma līgumus [..]. Apakšuzņēmuma līgumu slēgšanas gadījumā, lai izpildītu publisku būvdarbu līgumu, izraudzītajam pretendentam ir jāveic galvenie būvdarbi, ko ir definējusi līgumslēdzēja iestāde. [..]”

10

Likuma par publiskajiem iepirkumiem 27. panta 4. punktā ir paredzēts:

“Līgumslēdzēja iestāde pirms piedāvājumu iesniegšanas laikposma beigām var paskaidrot (precizēt) iepirkuma procedūras dokumentus.”

11

Likuma par publiskajiem iepirkumiem 32. panta 3. punktā ir paredzēts, ka vajadzības gadījumā specifiskā iepirkumā pretendents var balstīties uz citu komersantu spējām neatkarīgi no tā tiesiskajām attiecībām ar tiem. Šādā gadījumā pretendentam ir jāpierāda līgumslēdzējai iestādei, ka viņa rīcībā būs šie resursi, lai izpildītu līgumu. Šajos pašos apstākļos komersantu apvienība var balstīties uz savu dalībnieku vai citu komersantu spējām.

12

Pamatlietā aplūkoto specifikāciju 3.2.1. klauzulā par prasībām attiecībā uz pretendentu profesionālajām spējām, ir noteikts:

“Pretendentu vidējam gada apgrozījumam attiecībā uz būvniecības vai pamatinstalāciju darbiem (jūras ostu doku būvniecība vai atjaunošana) pēdējo piecu gadu laikā vai laikposmā, sākot no pretendenta reģistrācijas datuma (ja pretendents veic uzņēmējdarbību mazāk kā piecus gadus), ir jābūt vismaz LTL 5000000 [Lietuvas litu] (EUR 1448100,09) bez PVN.”

13

Šo specifikāciju 4.2.3. klauzulā, kurā ir regulēta vairāku pretendentu kopīga piedāvājuma iesniegšana saskaņā ar apvienības līgumu, ir noteikts:

“To partneru saistības, kas sadarbojas, lai izpildītu publisko līgumu, un šo saistību procentuālā daļa ir jāparedz apvienības līgumā [..]. [Šī] pakalpojumu apjoma sadalīšana ir piemērojama tikai partneriem un nekādi nesaista klientu ([ostas iestādi]).”

14

Minēto specifikāciju, redakcijā pēc to secīgas pārskatīšanas, 4.3. klauzulā ir paredzēts:

“Ja pretendenti iesniedz piedāvājumu atbilstoši apvienības līgumam, vismaz daļai [šo līgumslēdzēju] vai visiem partneriem, kas darbojas atbilstoši minētajam līgumam [..], aplūkotiem kopā, ir jāatbilst specifikāciju 3.2.1. [..] [klauzulai]. Viena partnera ieguldījumam (īstenotajam darbu apjomam) atbilstoši [apvienības līgumam] ir jābūt proporcionālam viņa ieguldījumam [..], lai izpildītu specifikāciju 3.2.1. [klauzulā noteiktās] prasības, kā arī īstenoto darbu apjomam pēc līguma slēgšanas tiesību faktiskas piešķiršanas (izpildot publisko līgumu). [..] Ostas iestāde saskaņā ar Likuma [..] par publiskajiem iepirkumiem 24. panta 5. punktu nosaka, ka galvenie būvdarbi ir noteikti būvdarbu kvantitatīvā saraksta “būvniecības” daļas 1.2.8. punktā, līdz ar to izraudzītajam pretendentam šie darbi ir jāīsteno pašam.”

15

Šo pašu specifikāciju 4.4. klauzulā ir precizēts, ka gadījumā, ja tiek slēgti apakšuzņēmuma līgumi, pretendentam ir jānorāda, kādu darbu apjomu veiks apakšuzņēmēji no tiem būvdarbiem, kas ir kvalificēti kā tādi, “kas nav galvenie”, un ir piebilsts, ka minēto apakšuzņēmēju pieredze netiek ņemta vērā, vērtējot 3.2.1. klauzulā paredzētās prasības.

16

Šo specifikāciju 7.2. klauzulā ostas iestādei ir atļauts pēc savas ierosmes precizēt iepirkuma procedūras dokumentus pirms piedāvājumu iesniegšanas termiņa beigām.

17

2014. gada 2. aprīlī ostas iestāde publicēja uzaicinājumu iesniegt piedāvājumus atklātā procedūrā attiecībā uz publisku būvdarbu līgumu par Klaipēdas (Lietuva) valsts jūras ostas doku atjaunošanu. 2014. gada 5. aprīlī šis uzaicinājums iesniegt piedāvājumus tika publicēts arī Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī. Borta piedalījās šī līguma slēgšanas tiesību piešķiršanas procedūrā.

18

Pamatlietā aplūkoto specifikāciju sākotnējās redakcijas 4.3. klauzulā bija pārņemts Likuma par publiskajiem iepirkumiem 24. panta 5. punkts attiecībā uz apakšuzņēmējiem un turklāt bija paredzēts, ka gadījumā, ja vairāki pretendenti iesniedz kopīgu piedāvājumu atbilstoši apvienības līgumam saskaņā ar šo specifikāciju 4.2.3. klauzulu (turpmāk tekstā – “kopīgs piedāvājums”), attiecībā uz profesionālajām spējām piemērojamās prasības, kas ir noteiktas to 3.2.1. klauzulā, ir jāizpilda vai nu visiem pretendentiem kopā, vai arī vienam no tiem.

19

Pēc divām secīgām pārskatīšanām – viena no kurām notika pēc ostas iestādes ierosmes un otra – pēc Borta izteiktajiem iebildumiem – ar minēto 4.3. klauzulu šiem noteikumiem ir pievienots, ka šāda kopīga piedāvājuma iesniegšanas gadījumā katra pretendenta ieguldījumam, lai izpildītu iepriekš minētās prasības, proporcionāli ir jāatbilst būvdarbu daļai, ko tas apņemas īstenot saskaņā ar apvienības līgumu un ko tas faktiski izpildīs publiskā līguma slēgšanas tiesību piešķiršanas gadījumā.

20

Šo pārskatīšanu dēļ, kas ir izsludinātas ar publikāciju Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī, ostas iestāde pagarināja piedāvājumu iesniegšanas termiņu.

21

Tā kā šī iestāde noraidīja Borta iesniegtos jaunos iebildumus par pēdējo no minētajām pārskatīšanām, šī sabiedrība Klaipėdos apygardos teismas (Klaipēdas apgabaltiesa, Lietuva) cēla prasību atcelt iepriekš minēto 4.3. klauzulu, apstrīdot gan tās satura likumību, gan pašu iespēju minētajai iestādei veikt tajā grozījumus. Tā kā šī prasība ar šīs tiesas 2014. gada 18. augusta nolēmumu, kas apelācijas instancē tika apstiprināts ar Lietuvos apeliacinis teismas (Lietuvas Apelācijas tiesa) 2014. gada 13. novembra rīkojumu, tika noraidīta, Borta iesniedza kasācijas sūdzību Lietuvos Aukščiausiasis Teismas (Lietuvas Augstākā tiesa).

22

Lai izšķirtu strīdu, ko tā izskata, pēdējā minētā tiesa šaubās par Likuma par publiskajiem iepirkumiem 24. panta 5. punkta, uz kuru ir atsauce pamatlietā aplūkoto specifikāciju 4.3. klauzulā, saderību ar Savienības tiesībām, it īpaši ar Direktīvu 2004/17, jo šajā pantā ir aizliegts slēgt apakšuzņēmuma līgumus par būvdarbiem, ko līgumslēdzēja iestāde ir kvalificējusi kā tādus, kas ir “galvenie”. Tā pauž šaubas arī par minētās 4.3. klauzulas pārskatītajā redakcijā likumību, ievērojot šo direktīvu, ciktāl šajā klauzulā vairāku pretendentu kopīga piedāvājuma gadījumā ir prasīts, lai katra no tiem ieguldījums, lai izpildītu prasības, kas ir piemērojamas profesionālo spēju jomā, proporcionāli atbilstu darbu daļai, ko tas faktiski veiks publiskā līguma slēgšanas tiesību piešķiršanas gadījumā. Šajos apstākļos iesniedzējtiesa jautā arī, vai ostas iestādes varēja grozīt šīs pašas klauzulas pirmo redakciju pēc paziņojuma par līgumu publicēšanas, nepārkāpjot minēto direktīvu un it īpaši vienlīdzīgas attieksmes principu un no tās izrietošo pārskatāmības pienākumu.

23

Šī tiesa uzskata, ka Tiesai ir kompetence lemt prejudiciālā kārtībā par šiem jautājumiem. Protams, pamatlietā aplūkotā publiskā līguma vērtība ir mazāka par Direktīvas 2004/17 16. panta b) punktā paredzēto robežvērtību EUR 5186000, līdz kurai šī direktīva nav piemērojama. Tomēr, pirmkārt, kā to apliecina tas, ka konkursa procedūrā piedalījās divi ārvalstu uzņēmumi, kuru vidū ir izraudzītais pretendents, par šo publisko līgumu esot zināma pārrobežu interese un uzaicinājums iesniegt piedāvājumus tika publicēts Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī. Otrkārt, ostas iestāde katrā ziņā esot vēlējusies uz šo iepirkumu attiecināt Direktīvā 2004/17 paredzētos noteikumus, kas ir piemērojami publiskajiem iepirkumiem, un Lietuvas likumdevējs esot izvēlējies noteiktus ar šo direktīvu ieviestos noteikumus attiecināt arī uz līgumiem, kuru vērtība nesasniedz minēto robežvērtību.

24

Šādos apstākļos Lietuvos Aukščiausiasis Teismas (Lietuvas Augstākā tiesa) nolēma apturēt tiesvedību un uzdot Tiesai šādus prejudiciālus jautājumus:

25

Lietuvas valdība rakstveida apsvērumos, kā arī Tiesas sēdē apgalvoja, ka, lai atbildētu uz uzdotajiem jautājumiem, ir jāņem vērā ne tikai Direktīva 2004/17, bet arī Eiropas Parlamenta un Padomes 2014. gada 26. februāra Direktīva 2014/25/ES par iepirkumu, ko īsteno subjekti, kuri darbojas ūdensapgādes, enerģētikas, transporta un pasta pakalpojumu nozarēs, un ar ko atceļ Direktīvu 2004/17/EK (OV 2014, L 94, 243. lpp.), jo Lietuvas likumdevējs ir izvēlējies iekļaut savās iekšējās tiesībās konkrētas Direktīvas 2014/25 normas pat vēl pirms tās pieņemšanas, it īpaši tās 79. panta 3. punktu attiecībā uz apakšuzņēmumiem.

26

Paužot pretēju viedokli, Eiropas Komisija apgalvoja, ka nav jāinterpretē ne Direktīva 2004/17, ne Direktīva 2014/25, bet ka ir jāatbild uz uzdotajiem jautājumiem, ievērojot LESD pamatnoteikumus un vispārējos principus.

27

Attiecībā, pirmkārt, uz Direktīvu 2014/25 vispirms ir jāatgādina, ka atbilstoši Tiesas pastāvīgajai judikatūrai principā ir jāpiemēro tā direktīva, kura ir spēkā brīdī, kad līgumslēdzēja iestāde izvēlas, kādu procedūru tā īstenos, un galīgi izlemj jautājumu, vai pastāv pienākums veikt iepirkuma procedūras iepriekšēju izsludināšanu publiskā līguma slēgšanas tiesību piešķiršanai. Savukārt direktīvas, kuras transponēšanas termiņš ir beidzies pēc šī brīža, normas nav piemērojamas (šajā ziņā skat. spriedumu, 2016. gada 7. aprīlis, Partner Apelski Dariusz, C‑324/14, EU:C:2016:214, 83. punkts un tajā minētā judikatūra).

28

Šajā gadījumā pamatlietā aplūkotais uzaicinājums iesniegt piedāvājumus tika publicēts 2014. gada 2. aprīlī, bet Direktīva 2014/25 stājās spēkā 2014. gada 17. aprīlī, un ar to no 2016. gada 18. aprīļa, datuma, kurā beidzās tās transponēšanas termiņš, tika atcelta Direktīva 2004/17. Turklāt, lai gan Lietuvas valdība apgalvo, ka tā ir iekļāvusi savās iekšējās tiesībās konkrētas Direktīvas 2014/25 normas vēl pirms tās pieņemšanas, šī valdība savos rakstveida apsvērumos arī piekrīt, ka šī direktīva vēl nebija transponēta pamatlietas faktu rašanās laikā.

29

Šādos apstākļos, lai atbildētu uz uzdotajiem jautājumiem, nevar tikt ņemta vērā Direktīva 2014/25.

30

Attiecībā, otrkārt, uz Direktīvu 2004/17 no iesniedzējtiesas nolēmuma izriet, ka pamatlietā aplūkotā publiskā līguma vērtība ir mazāka par EUR 5186000 robežvērtību, kas ir paredzēta Direktīvas 2004/17 16. panta b) punktā. Tātad šī direktīva nav piemērojama šim publiskajam līgumam (pēc analoģijas skat. spriedumu, 2015. gada 16. aprīlis, Enterprise Focused Solutions, C‑278/14, EU:C:2015:228, 15. punkts un tajā minētā judikatūra).

31

Tomēr iesniedzējtiesa uzskata, ka Tiesai ir kompetence lemt par uzdotajiem jautājumiem un ka minētās direktīvas normu interpretācija ir pamatota šī sprieduma 23. punktā paskaidroto iemeslu dēļ.

32

Tiesas sēdē Lietuvas valdība, kas piekrīt iesniedzējtiesas analīzei, precizēja, ka atbilstoši Lietuvas tiesību aktiem līgumslēdzēja iestāde var izvēlēties uz publiskā līguma slēgšanas tiesību piešķiršanas procedūru, kuras vērtība ir mazāka par iepriekš minēto robežvērtību, attiecināt vai nu Direktīvas 2004/17 normas, vai arī vienkāršoto procedūru, kas paredzēta valsts tiesībās šim iepirkumu veidam. Ja, kā šajā gadījumā, minētā juridiskā persona izvēlas pirmo iespēju, tai, pēc šīs valdības domām, ir jāpiemēro visas šīs direktīvas normas.

33

Šajā ziņā ir jāatgādina, ka, ja saistībā ar risinājumiem, kuri valsts tiesību aktos ir sniegti situācijām, kurām attiecīgais Savienības tiesību akts nav piemērojams, ar valsts tiesību aktu tiek panākts tāds pats risinājums kā šajā aktā, pastāv zināma Savienības interese, lai normas, kuras ir pārņemtas no šī tiesību akta, nolūkā novērst turpmāku atšķirīgu interpretāciju tiktu interpretētas vienādi (šajā ziņā skat. spriedumus, 2012. gada 18. oktobris, Nolan, C‑583/10, EU:C:2012:638, 46. punkts, un 2013. gada 7. novembris, Romeo, C‑313/12, EU:C:2013:718, 22. punkts).

34

Tādējādi Savienības tiesību normu interpretāciju situācijās, kuras nav to piemērošanas jomā, pamato tas, ka ar valsts tiesībām, lai tiktu nodrošināta vienāda attieksme šādās situācijās un situācijās, kurām ir piemērojamas Savienības tiesības, šīs tiesību normas ir padarītas tieši un bez nosacījumiem piemērojamas šādām situācijām (šajā ziņā skat. spriedumus, 2012. gada 18. oktobris, Nolan, C‑583/10, EU:C:2012:638, 47. punkts; 2013. gada 7. novembris, Romeo, C‑313/12, EU:C:2013:718, 22. un 23. punkts, kā arī 2016. gada 14. janvāris, Ostas celtnieks, C‑234/14, EU:C:2016:6, 20. punkts).

35

Ņemot vērā iepriekš minēto, no pastāvīgās judikatūras arī izriet, ka, ja šī sprieduma divos iepriekšējos punktos norādītie nosacījumi nav izpildīti, var būt, ka, lai sniegtu lietderīgu atbildi tiesai, kas tai ir uzdevusi prejudiciālu jautājumu, Tiesai ir jāņem vērā Savienības tiesību normas, uz kurām šī tiesa nav atsaukusies savā lūgumā sniegt prejudiciālu nolēmumu (spriedums, 2015. gada 16. aprīlis, Enterprise Focused Solutions, C‑278/14, EU:C:2015:228, 17. punkts un tajā minētā judikatūra).

36

It īpaši attiecībā uz tāda publiska līguma slēgšanas tiesību piešķiršanu, kurš, ievērojot tā vērtību, neietilpst Direktīvas 2004/17 piemērošanas jomā, Tiesa var ņemt vērā LESD pamatnoteikumus un vispārējos principus, it īpaši tā 49. un 56. pantu un vienlīdzīgas attieksmes un nediskriminācijas principus, kā arī no tiem izrietošo pārskatāmības pienākumu, ciktāl par attiecīgo iepirkumu ir noteikta pārrobežu interese. Kaut arī uz šiem iepirkumiem neattiecas Direktīva 2004/17, saistībā ar tiem ir jāievēro šie noteikumi un principi (šajā ziņā skat. spriedumus, 2009. gada 23. decembris, Serrantoni un Consorzio stabile edili, C‑376/08, EU:C:2009:808, 22.–24. punkts; 2014. gada 18. decembris, Generali-Providencia Biztosító, C‑470/13, EU:C:2014:2469, 27. punkts, un 2016. gada 6. oktobris, Tecnoedi Costruzioni, C‑318/15, EU:C:2016:747, 19. punkts).

37

Ņemot vērā iepriekš izklāstīto, attiecībā uz katru no uzdotajiem jautājumiem ir jāpārbauda, vai, ievērojot šī sprieduma 33. un 34. punktā norādītos apsvērumus, šajā gadījumā ir pamatota Direktīvas 2004/17 normu interpretācija vai arī uz šiem jautājumiem, ievērojot šī sprieduma 35. un 36. punktā norādītos apsvērumus, ir jāatbild, ņemot vērā iepriekš minētos LESD pamatnoteikumus un vispārējos principus.

38

Pirmā jautājuma a) daļā iesniedzējtiesa būtībā jautā, vai Direktīva 2004/17 ir jāinterpretē tādējādi, ka tai ir pretēja tāda valsts tiesību norma, kāds ir Likuma par publiskajiem iepirkumiem 24. panta 5. punkts, kurā ir paredzēts, ka gadījumā, ja tiek slēgti apakšuzņēmuma līgumi publiska būvdarbu līguma izpildei, izraudzītajam pretendentam pašam ir jāveic galvenie darbi, ko kā tādus ir definējusi līgumslēdzēja iestāde.

39

Vispirms ir jāuzsver, ka attiecībā uz apakšuzņēmuma līgumu slēgšanu Direktīvas 2004/17 37. pantā un tās XVI pielikumā ir noteikti vienīgi zināmi pienākumi informācijas un pretendenta atbildības jomā. Tās 38. pantā ir piebilsts, ka līgumslēdzējas iestādes var paredzēt īpašus nosacījumus par publiska līguma izpildi, it īpaši, ciktāl tie ir saderīgi ar Savienības tiesībām.

40

Savukārt, kā ir norādījusi iesniedzējtiesa, šajā direktīvā nav ietverta neviena tiesību norma, kuras saturs būtu analoģisks Likuma par publiskajiem iepirkumiem 24. panta 5. punkta saturam. Turklāt šī iesniedzējtiesa apgalvo, ka Lietuvas likumdevējs nav norādījis, ka tas būtu ņēmis vērā minēto direktīvu, kad tas pieņēma šo pēdējo minēto tiesību normu.

41

Šādos apstākļos nevar uzskatīt, ka Likuma par publiskajiem iepirkumiem 24. panta 5. punkts, ciktāl tas attiecas uz publiskiem līgumiem, kas neietilpst Direktīvas 2004/17 piemērošanas jomā, ietver tiešu un beznosacījumu atsauci uz to šī sprieduma 34. punktā norādītās judikatūras izpratnē (pēc analoģijas skat. spriedumu, 2011. gada 7. jūlijs, Agafiţei u.c., C‑310/10, EU:C:2011:467, 45. punkts).

42

No minētā izriet, ka šīs direktīvas interpretācija nav vajadzīga, lai atbildētu uz pirmā jautājuma a) daļu.

43

Ņemot vērā iepriekš minēto, kā ir norādīts šī sprieduma 35. un 36. punktā, lai sniegtu lietderīgu atbildi iesniedzējtiesai, Tiesa var ņemt vērā LESD pamatnoteikumus un vispārējos principus, it īpaši tā 49. un 56. pantu un vienlīdzīgas attieksmes un nediskriminācijas principus, kā arī no tiem izrietošo pārskatāmības pienākumu, ciktāl par attiecīgo publisko līgumu ir noteikta pārrobežu interese.

44

Par publisku līgumu var būt šāda interese, it īpaši ņemot vērā tā samērā lielo vērtību kopā ar tā specifiskajām īpašībām vai arī būvdarbu izpildes vietu. Var tikt ņemta vērā arī komersantu, kas atrodas citās dalībvalstīs, interese piedalīties šajā iepirkuma procedūrā – ar nosacījumu, ka šī interese ir patiesa, nevis fiktīva (šajā ziņā skat. spriedumu, 2015. gada 16. aprīlis, Enterprise Focused Solutions, C‑278/14, EU:C:2015:228, 20. punkts un tajā minētā judikatūru).

45

Šajā gadījumā iesniedzējtiesa ir konstatējusi, ka par pamatlietā aplūkoto publisko līgumu ir noteikta pārrobežu interese. Kā ģenerāladvokāte ir norādījusi savu secinājumu 37. punktā, šī publiskā līguma vērtība, lai gan tā ir mazāka par Direktīvas 2004/17 16. panta b) punktā paredzēto robežvērtību, ir salīdzinoši liela. Turklāt, kā ir uzsvērusi Lietuvas valdība, minētais publiskais līgums attiecas uz jūras ostas doku būvniecību, kam ir stratēģiska nozīme valsts drošībai. Turklāt no lūguma sniegt prejudiciālu nolēmumu izriet, ka iepirkuma procedūrā ir piedalījušies divi ārvalstu uzņēmumi, kuru vidū ir izraudzītais pretendents.

46

No minētā izriet, ka uz pirmā jautājuma a) daļu ir jāatbild, ņemot vērā LESD pamatnoteikumus un vispārējos principus, it īpaši tā 49. un 56. pantu. It īpaši, lai sniegtu lietderīgu atbildi iesniedzējtiesai, ir jāpārbauda, vai tāds valsts tiesiskais regulējums, kāds ir Likuma par publiskajiem iepirkumiem 24. panta 5. punkts, nevar būt nepamatots šķērslis brīvībai veikt uzņēmējdarbību un pakalpojumu sniegšanas brīvībai.

47

Šajā nolūkā ir jāatgādina, ka LESD 49. un 56. pantam ir pretēji visi valsts pasākumi, ar kuriem pat tad, ja tie ir piemērojami bez diskriminācijas pilsonības dēļ, var tikt aizliegta, apgrūtināta vai padarīta mazāk pievilcīga brīvības veikt uzņēmējdarbību un pakalpojumu sniegšanas brīvības izmantošana (spriedumi, 2005. gada 27. oktobris, Contse u.c., C‑234/03, EU:C:2005:644, 25. punkts; 2009. gada 23. decembris, Serrantoni un Consorzio stabile edili, C‑376/08, EU:C:2009:808, 41. punkts, un 2016. gada 8. septembris, Politanò, C‑225/15, EU:C:2016:645, 37. punkts).

48

Attiecībā uz publiskajiem līgumiem Savienības interesēs ir, lai iepirkumā tiktu nodrošināta visplašākā iespējamā konkurence, tostarp attiecībā uz publiskajiem līgumiem, uz kuriem neattiecas Direktīva 2004/17 (šajā ziņā skat. spriedumus, 2014. gada 10. jūlijs, Consorzio Stabile Libor Lavori Pubblici, C‑358/12, EU:C:2014:2063, 29. punkts, kā arī 2016. gada 28. janvāris, CASTA u.c., C‑50/14, EU:C:2016:56, 55. punkts). Apakšuzņēmumu līgumu slēgšana, kas var veicināt mazo un vidējo uzņēmumu piekļuvi publiskajiem līgumiem, palīdz sasniegt šo mērķi.

49

Tāda valsts tiesību norma, kāds ir Likuma par publiskajiem iepirkumiem 24. panta 5. punkts, saimnieciskās darbības subjektiem, kas ir reģistrēti citās dalībvalstīs, var kavēt, apgrūtināt vai padarīt mazāk pievilcīgu dalību tādā iepirkuma procedūrā vai publiskā līguma izpildē, kāds ir pamatlietā, jo tā liedz šiem komersantiem vai nu noslēgt apakšuzņēmuma līgumus ar trešajām personām par visiem būvdarbiem vai to daļu, ko līgumslēdzēja iestāde ir kvalificējusi kā “galvenos” būvdarbus, vai arī piedāvāt savus pakalpojumus attiecībā uz šo būvdarbu daļu kā apakšuzņēmējiem.

50

Tātad šī tiesību norma ir brīvības veikt uzņēmējdarbību un pakalpojumu sniegšanas brīvības ierobežojums.

51

Ņemot vērā iepriekš minēto, šāds ierobežojums var tikt attaisnots, ciktāl tam ir leģitīms vispārējo interešu mērķis un ciktāl ar to ir ievērots samērīguma princips, t.i., tas ir piemērots, lai nodrošinātu šī mērķa sasniegšanu un nepārsniedz tā sasniegšanai nepieciešamo (šajā ziņā skat. spriedumus, 2005. gada 27. oktobris, Contse u.c., C‑234/03, EU:C:2005:644, 25. punkts, kā arī 2009. gada 23. decembris, Serrantoni un Consorzio stabile edili, C‑376/08, EU:C:2009:808, 44. punkts).

52

No Tiesas rīcībā esošajiem lietas materiāliem izriet, ka pamatlietā, pirmkārt, Likuma par publiskajiem iepirkumiem 24. panta 5. punkta mērķis ir nodrošināt būvdarbu pareizu izpildi. Tādējādi šī tiesību norma tika pieņemta it īpaši ar mērķi novērst pastāvošo praksi, ka pretendents norāda uz profesionālām spējām, tikai lai iegūtu attiecīgā publiskā līguma slēgšanas tiesības ar nolūku pašam neizpildīt būvdarbus, bet lielāko daļu vai gandrīz visus no tiem uzticēt apakšuzņēmējiem, un šī prakse ietekmē būvdarbu kvalitāti un to pienācīgu īstenošanu. Otrkārt, ierobežojot apakšuzņēmumu līgumu slēgšanu par būvdarbiem, kas ir kvalificēti kā tādi, kas “nav galvenie”, Likuma par publiskajiem iepirkumiem 24. panta 5. punkta mērķis ir drīzāk veicināt mazo un vidējo uzņēmumu dalību publiskajos iepirkumos, iesniedzot kopīgus piedāvājumus, saimnieciskās darbības subjektu apvienības ietvaros, nevis kā apakšuzņēmējiem.

53

Pirmkārt, ir jāuzskata, ka mērķis, lai būvdarbi tiktu pareizi izpildīti, ir leģitīms.

54

Tomēr, lai gan nav izslēgts, ka šāds mērķis var attaisnot noteiktus apakšuzņēmuma līgumu slēgšanas ierobežojumus (šajā ziņā skat. spriedumus, 2004. gada 18. marts, Siemens un ARGE Telekom, C‑314/01, EU:C:2004:159, 45. punkts, un 2016. gada 14. jūlijs, Wrocław – Miasto na prawach powiatu, C‑406/14, EU:C:2016:562, 34. punkts), jāuzskata, ka tāda valsts tiesiskā regulējuma norma, kāds ir Likuma par publiskajiem iepirkumiem 24. panta 5. punkts, pārsniedz to, kas ir vajadzīgs, lai sasniegtu šo mērķi, jo ar to vispārīgi ir aizliegta šāda apakšuzņēmuma līgumu slēgšana attiecībā uz būvdarbiem, ko līgumslēdzēja iestāde ir kvalificējusi kā “galvenos”.

55

Šāds aizliegums ir piemērojams neatkarīgi no tā, uz kādu ekonomikas nozari attiecas attiecīgais publiskais līgums, kāds ir būvdarbu raksturs, kā arī apakšuzņēmēju kvalifikācija. Turklāt šāds vispārējs aizliegums neļauj minētajai iestādei novērtēt katru gadījumu atsevišķi.

56

Protams, līgumslēdzēja iestāde var brīvi noteikt būvdarbus, kas ir kvalificēti kā “galvenie”. Tomēr attiecībā uz visiem iepirkumiem tai ir jāparedz, ka visus šos būvdarbus īsteno pats pretendents. Tādējādi Likuma par publiskajiem iepirkumiem 24. panta 5. punktā ir aizliegts slēgt apakšuzņēmuma līgumus par minētajiem būvdarbiem, tostarp gadījumos, kad līgumslēdzēja iestāde varētu izvērtēt attiecīgo apakšuzņēmēju spējas un pēc šī izvērtējuma uzskatīt, ka šāds aizliegums nav vajadzīgs būvdarbu pienācīgai izpildei, ņemot vērā it īpaši to uzdevumu raksturu, ko pretendents vēlas deleģēt minētajiem apakšuzņēmējiem.

57

Kā ģenerāladvokāte ir norādījusi savu secinājumu 51. punktā, alternatīvs, mazāk ierobežojošs pasākums, kas nodrošina izvirzītā mērķa sasniegšanu, varētu būt prasība pretendentiem, lai viņi savā piedāvājumā norādītu, par kādu iepirkuma un būvdarbu daļu tie gatavojas slēgt apakšuzņēmuma līgumus, piedāvātos apakšuzņēmējus un to spējas. Var arī tikt apsvērta it īpaši iespēja līgumslēdzējai iestādei aizliegt pretendentiem mainīt apakšuzņēmējus, ja šī iestāde iepriekš nav varējusi pārbaudīt to identitāti un spējas.

58

Turklāt, tā kā iesniedzējtiesa un Lietuvas valdība apgalvo, ka Likuma par publiskajiem iepirkumiem 24. panta 5. punkts ir pieņemts, lai novērstu pastāvošo praksi, ka pretendenti norāda uz profesionālām spējām tikai tādēļ, lai iegūtu attiecīgā līguma slēgšanas tiesības ar nodomu būvdarbu lielāko daļu vai gandrīz visus būvdarbus uzticēt apakšuzņēmējiem, ir jānorāda, ka šī tiesību norma neattiecas īpaši uz šādu praksi. Tādējādi tajā pretendentam ir aizliegts deleģēt visu to būvdarbu īstenošanu, ko līgumslēdzēja iestāde ir kvalificējusi kā “galvenos”, ieskaitot uzdevumus, kas proporcionāli ir tikai neliela šo būvdarbu daļa. Tātad minētā tiesību norma pārsniedz to, kas ir vajadzīgs, lai novērstu iepriekš minēto praksi.

59

Otrkārt, attiecībā uz attaisnojumu, kas attiecas uz mazo un vidējo uzņēmumu iedrošināšanu drīzāk piedalīties iepirkumā, iesniedzot kopīgu piedāvājumu, nevis kā apakšuzņēmējiem, protams, nevar tikt izslēgts, ka šāds mērķis noteiktos apstākļos un ar noteiktiem nosacījumiem var būt leģitīms mērķis (pēc analoģijas skat. spriedumu, 2007. gada 25. oktobris, Geurts un Vogten, C‑464/05, EU:C:2007:631, 26. punkts).

60

Tomēr katrā ziņā neviens no Tiesas rīcībā esošajiem elementiem nenorāda, kālab tāda valsts tiesību norma, kāds ir Likuma par publiskajiem iepirkumiem 24. panta 5. punkts, būtu nepieciešama, lai īstenotu šo mērķi.

61

Ņemot vērā visus iepriekš minētos apsvērumus, uz pirmā jautājuma a) daļu ir jāatbild, ka attiecībā uz publisku līgumu, kas neietilpst Direktīvas 2004/17 piemērošanas jomā, bet par ko ir zināma pārrobežu interese, LESD 49. un 56. pants ir jāinterpretē tādējādi, ka tiem ir pretēja tāda valsts tiesību norma, kāds ir Likuma par publiskajiem iepirkumiem 24. panta 5. punkts, kurā ir paredzēts, ka gadījumā, ja tiek slēgti apakšuzņēmuma līgumi publiska būvdarbu līguma izpildei, izraudzītajam pretendentam pašam ir jāveic galvenie būvdarbi, ko kā tādus ir definējusi līgumslēdzēja iestāde.

62

Uzdodot otro jautājumu, iesniedzējtiesa būtībā jautā, vai Direktīva 2004/17 un it īpaši vienlīdzīgas attieksmes un nediskriminācijas principi, kā arī no šīs direktīvas izrietošais pārskatāmības pienākums ir jāinterpretē tādējādi, ka tie ļauj līgumslēdzējai iestādei pēc uzaicinājuma iesniegt piedāvājumus publicēšanas grozīt konkrētas specifikāciju klauzulas, kāda ir pamatlietā aplūkotā 4.3. klauzula, ja šī iestāde izdarīto grozījumu dēļ, kas ir izsludināti ar publikāciju Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī, ir pagarinājusi piedāvājumu iesniegšanas termiņu.

63

Vispirms ir jāuzsver, ka šāda iespēja grozīt iepirkuma procedūras dokumentus ir paredzēta Likuma par publiskajiem iepirkumiem 27. panta 4. punktā.

64

Kā iesniedzējtiesa ir uzsvērusi savā lūgumā sniegt prejudiciālu nolēmumu, Direktīvā 2004/17 šajā ziņā nav ietverta neviena tiesību norma.

65

Šādos apstākļos nevar uzskatīt, ka Likuma par publiskajiem iepirkumiem 27. panta 4. punkts, ciktāl tas attiecas uz iepirkumiem, kas neietilpst šīs direktīvas piemērošanas jomā, ietver tiešu un beznosacījumu atsauci uz to šī sprieduma 34. punktā norādītās judikatūras izpratnē (pēc analoģijas skat. spriedumu, 2011. gada 7. jūlijs, Agafiţei u.c., C‑310/10, EU:C:2011:467, 45. punkts).

66

No minētā izriet, ka minētās direktīvas interpretācija nav vajadzīga, lai atbildētu uz otro jautājumu.

67

Ņemot vērā iepriekš minēto, lai sniegtu lietderīgu atbildi iesniedzējtiesai, šī sprieduma 43.–45. punktā izklāstīto iemeslu dēļ uz šo jautājumu ir jāatbild, ievērojot LESD pamatnoteikumus un vispārējos principus, tostarp nediskriminācijas un vienlīdzīgas attieksmes principus, kā arī pārskatāmības pienākumu, kas izriet it īpaši no LESD 49. un 56. panta un par kuriem konkrēti jautā šī tiesa.

68

Šajā ziņā ir jānorāda, ka atbilstoši Tiesas pastāvīgajai judikatūrai šie principi un šis pienākums it īpaši prasa, lai pretendenti būtu vienlīdzīgā situācijā brīdī, kad tie gatavo savus piedāvājumus. Pārskatāmības pienākuma mērķis it īpaši ir nodrošināt, lai nebūtu līgumslēdzējas iestādes favorītisma un patvaļības riska (šajā ziņā skat. spriedumus, 2014. gada 6. novembris, Cartiera dell’Adda, C‑42/13, EU:C:2014:2345, 44. punkts, un 2016. gada 14. jūlijs, TNS Dimarso, C‑6/15, EU:C:2016:555, 22. punkts).

69

Minētie principi un pienākums it īpaši prasa, lai attiecīgā iepirkuma priekšmets un piešķiršanas kritēriji tiktu skaidri noteikti līguma slēgšanas tiesību piešķiršanas procedūras sākumā un lai piešķiršanas procedūras nosacījumi un kārtība skaidri, precīzi un nepārprotami tiktu formulēti uzaicinājumā iesniegt piedāvājumus vai specifikācijās tā, lai, pirmkārt, jebkurš saprātīgi informēts un parasti rūpīgs pretendents varētu skaidri saprast to precīzu saturu un tos interpretēt vienādi un, otrkārt, līgumslēdzēja iestāde varētu efektīvi pārbaudīt, vai pretendentu piedāvājumi atbilst kritērijiem, kuri reglamentē minēto iepirkumu (šajā ziņā skat. spriedumus, 2012. gada 10. maijs, Komisija/Nīderlande, C‑368/10, EU:C:2012:284, 56., 88. un 109. punkts; 2014. gada 6. novembris, Cartiera dell’Adda, C‑42/13, EU:C:2014:2345, 44. punkts, kā arī 2016. gada 14. jūlijs, TNS Dimarso, C‑6/15, EU:C:2016:555, 23. punkts). Pārskatāmības pienākums nozīmē arī, ka līgumslēdzējai iestādei ir jāsniedz atbilstoša reklāma par līguma slēgšanas tiesību piešķiršanas priekšmetu un kritērijiem (šajā ziņā skat. spriedumu, 2008. gada 24. janvāris, Lianakis u.c., C‑532/06, EU:C:2008:40, 40. punkts).

70

No Tiesas judikatūras izriet arī, ka līgumslēdzēja iestāde konkursa procedūras laikā principā nevar grozīt iepirkuma būtisko nosacījumu saturu, tostarp tehniskās specifikācijas, kā arī līguma slēgšanas tiesību piešķiršanas kritērijus, uz kuriem ieinteresētie saimnieciskās darbības subjekti leģitīmi ir balstījušies, lai pieņemtu lēmumu sagatavot iesniegšanai piedāvājumu vai, tieši otrādi, atteikties no dalības attiecīgajā iepirkuma procedūrā (šajā ziņā skat. spriedumus, 2012. gada 10. maijs, Komisija/Nīderlande, C‑368/10, EU:C:2012:284, 55. punkts, un 2015. gada 16. aprīlis, Enterprise Focused Solutions, C‑278/14, EU:C:2015:228, 27.–29. punkts).

71

No iepriekš minētā neizriet, ka jebkurš grozījums specifikācijās pēc uzaicinājuma iesniegt piedāvājumu publicēšanas ir aizliegts principā un jebkuros apstākļos.

72

Tādējādi līgumslēdzējai iestādei izņēmuma kārtā ir iespēja labot vai papildināt datus specifikācijās, kas ir vienkārši jāizskaidro, vai, lai labotu acīmredzamas pārrakstīšanās kļūdas, ar nosacījumu, ka par to tiek informēti visi pretendenti (pēc analoģijas skat. spriedumu, 2012. gada 29. marts, SAG ELV Slovensko u.c., C‑599/10, EU:C:2012:191, 40. punkts).

73

Šai iestādei ir jābūt tiesīgai arī izdarīt noteiktus grozījumus specifikācijās, it īpaši attiecībā uz profesionālo spēju summēšanas nosacījumiem un kārtību, ar nosacījumu, ka tiek ievēroti nediskriminācijas un vienlīdzīgas attieksmes principi, kā arī pārskatāmības pienākums.

74

Šī prasība nozīmē, pirmkārt, ka attiecīgie grozījumi, lai gan tie var būt nozīmīgi, nedrīkst būt tik būtiski, lai tie piesaistītu potenciālos pretendentus, kas, ja nebūtu šādu grozījumu, nevarētu iesniegt piedāvājumu. Tas tā var būt it īpaši, ja grozījumi padara iepirkumu ievērojami atšķirīgu no tā, kas tika definēts sākotnēji.

75

Otrkārt, minētā prasība nozīmē, ka par šiem grozījumiem tiek izdarīta atbilstoša reklāma, lai visi potenciālie saprātīgi informētie un parasti rūpīgie pretendenti varētu ar tiem iepazīties vienādos apstākļos un vienā laikā.

76

Treškārt, šī pati prasība nozīmē arī, no vienas puses, ka minētie grozījumi notiek pirms pretendentu piedāvājumu iesniegšanas un, no otras puses, ka šo piedāvājumu iesniegšanas termiņš tiek pagarināts, ja šie grozījumi ir nozīmīgi, ka šī pagarinājuma ilgums ir atkarīgs no minēto grozījumu nozīmīguma un ka šis ilgums ir pietiekams, lai ļautu ieinteresētajiem saimnieciskās darbības subjektiem rezultātā pielāgot savu piedāvājumu.

77

Ņemot vērā iepriekš minētos apsvērumus, uz otro jautājumu ir jāatbild, ka attiecībā uz publiskajiem līgumiem, kas neietilpst Direktīvas 2004/17 piemērošanas jomā, bet par kuriem ir noteikta pārrobežu interese, vienlīdzīgas attieksmes un nediskriminācijas principi, kā arī pārskatāmības pienākums, kas izriet it īpaši no LESD 49. un 56. panta, ir jāinterpretē tādējādi, ka tie neliedz līgumslēdzējai iestādei pēc uzaicinājuma iesniegt piedāvājumu publicēšanas grozīt tādu specifikāciju klauzulu, kas attiecas uz profesionālo spēju summēšanas nosacījumiem un kārtību, kāda ir pamatlietā aplūkotā 4.3. klauzula, ar nosacījumu, pirmkārt, ka izdarītie grozījumi nav tik būtiski, ka tie piesaistītu potenciālos pretendentus, kas, ja nebūtu šādu grozījumu, nevarētu iesniegt piedāvājumu, otrkārt, ka par minētajiem grozījumiem ir izdarīta atbilstoša reklāma un, treškārt, ka tie tiek izdarīti, pirms pretendenti iesniedz piedāvājumus, ka šo piedāvājumu iesniegšanas termiņš tiek pagarināts, ja attiecīgie grozījumi ir nozīmīgi, ka šī pagarinājuma ilgums ir atkarīgs no šo grozījumu nozīmīguma un ka šis ilgums ir pietiekams, lai ļautu ieinteresētajiem saimnieciskās darbības subjektiem rezultātā pielāgot savus piedāvājumus, un tas ir jāpārbauda iesniedzējtiesai.

78

Pirmā jautājuma b) daļā iesniedzējtiesa būtībā jautā, vai Direktīva 2004/17 ir jāinterpretē tādējādi, ka tai ir pretēja tāda specifikāciju klauzula, kāda ir pamatlietā aplūkotā 4.3. klauzula, kurā gadījumā, ja vairāki pretendenti iesniedz kopīgu piedāvājumu, ir prasīts, lai katra no tiem ieguldījums, lai izpildītu profesionālo spēju jomā piemērojamās prasības, proporcionāli atbilstu būvdarbu daļai, ko tas faktiski veiks, ja tam tiks piešķirtas attiecīgā līguma slēgšanas tiesības.

79

Vispirms ostas iestāde būtībā precizēja tiesas sēdē Tiesā, ka pamatlietā aplūkoto specifikāciju 4.3. klauzula ir jāaplūko saistībā ar šo specifikāciju 4.2.3. klauzulu. Saskaņā ar šo pēdējo minēto klauzulu pretendentiem, kas vēlas iesniegt kopīgu piedāvājumu, apvienības līgumā ir jānorāda būvdarbu daļa, ko katrs no tiem apņemas veikt, precizējot, ka šo sadalījumu brīvi nosaka šie pretendenti. Minētajā 4.3. klauzulā šai iestādei ir atļauts piedāvājumu vērtēšanas laikā pārbaudīt, vai katram no attiecīgajiem pretendentiem ir profesionālās spējas, kas proporcionāli atbilst darbu daļai, ko tas apņemas veikt saskaņā ar šo līgumu, un ka tas faktiski tos izpildīs līguma slēgšanas tiesību piešķiršanas gadījumā.

80

Tādējādi, kā ģenerāladvokāte norāda savu secinājumu 56. punktā, pamatlietā aplūkoto specifikāciju 4.3. klauzula attiecas uz līguma slēgšanas tiesību piešķiršanu un it īpaši uz iespēju pretendentiem, kas iesniedz kopīgu piedāvājumu, summēt to profesionālās spējas, lai izpildītu šo specifikāciju prasības.

81

Šāda iespēja ir paredzēta Likuma par publiskajiem iepirkumiem 32. panta 3. punktā.

82

No lūguma sniegt prejudiciālu nolēmumu izriet, ka šī tiesību norma, kas ir piemērojama visiem publiskajiem būvdarbu līgumiem neatkarīgi no to vērtības, precīzi atspoguļo Direktīvas 2004/17 54. panta 6. punkta saturu. Turklāt iesniedzējtiesa ir norādījusi, ka, transponējot šo direktīvu Lietuvas tiesībās, valsts likumdevējs ir izvēlējies paplašināt noteiktas tās normas uz iepirkumiem, kuru vērtība ir mazāka par minētās direktīvas 16. panta b) punktā noteikto robežvērtību, it īpaši paredzot normas, kas expressis verbis ir tādas pašas kā šīs pašas direktīvas normas.

83

Šādos apstākļos ir jāuzskata, ka atbilstoši Likuma par publiskajiem iepirkumiem 32. panta 3. punktam iepirkumiem, kas neietilpst šīs direktīvas piemērošanas jomā, tieši un bez nosacījumiem ir piemērojams Direktīvas 2004/17 54. panta 6. punkts.

84

Tātad, ņemot vēra šī sprieduma 33. un 34. punktā atgādināto judikatūru, pirmā jautājuma b) daļa ir jāizvērtē, ievērojot Direktīvas 2004/17 54. panta 6. punktu.

85

Šajā tiesību normā ir atzītas visu saimnieciskās darbības subjektu tiesības, ja līgumslēdzēja iestāde nosaka kvalitatīvu atlases kritēriju, kas ietver prasības attiecībā uz tehniskajām vai profesionālajām spējām, saistībā ar noteiktu iepirkumu atsaukties uz citu juridisku personu spējām neatkarīgi no tiesisko attiecību starp pašu subjektu un šīm juridiskajām personām juridiskā rakstura, lai līgumslēdzējai iestādei tiktu pierādīts, ka pretendenta rīcībā faktiski būs minēto juridisko personu līdzekļi, kas ir vajadzīgi līguma izpildei (pēc analoģijas skat. spriedumu, 2016. gada 7. aprīlis, Partner Apelski Dariusz, C‑324/14, EU:C:2016:214, 33. punkts un tajā minētā judikatūra). Saskaņā ar šo pašu tiesību normu šīs tiesības attiecas uz saimnieciskās darbības subjektu apvienībām, kas iesniedz kopīgu piedāvājumu un kas tajos pašos apstākļos var atsaukties uz to dalībnieku vai citu juridisko personu spējām.

86

Ņemot vērā iepriekš minēto, Direktīva 2004/17 neliedz izņēmuma apstākļos ierobežot tās 54. panta 6. punktā paredzēto tiesību īstenošanu (pēc analoģijas skat. spriedumu, 2016. gada 7. aprīlis, Partner Apelski Dariusz, C‑324/14, EU:C:2016:214, 39. punkts).

87

It īpaši nevar tikt izslēgts, ka īpašos apstākļos, ievērojot noteikta iepirkuma, kā arī attiecīgo būvdarbu raksturu un mērķus, trešās juridiskās personas spējas, kas ir vajadzīgas šī publiskā līguma izpildei, nevar tikt nodotas attiecīgajam pretendentam, tādējādi pēdējais minētais var atsaukties uz šīm spējām tikai tad, ja minētā juridiskā persona tieši un personiski piedalās minētā publiskā līguma izpildē (šajā ziņā skat. spriedumu, 2016. gada 7. aprīlis, Partner Apelski Dariusz, C‑324/14, EU:C:2016:214, 41. punkts).

88

Šādos apstākļos līgumslēdzēja iestāde, lai pareizi īstenotu šo iepirkumu, iepirkuma procedūras dokumentos var skaidri norādīt precīzus noteikumus, saskaņā ar kuriem saimnieciskās darbības subjekts var atsaukties uz citu juridisko personu spējām, ciktāl šie noteikumi ir saistīti un samērīgi ar minētā iepirkuma priekšmetu un mērķiem (šajā ziņā skat. spriedumu, 2016. gada 7. aprīlis, Partner Apelski Dariusz, C‑324/14, EU:C:2016:214, 54.–56. punkts).

89

Turklāt jau uzreiz nevar tikt izslēgts, ka īpašos apstākļos, ievērojot attiecīgo būvdarbu raksturu, kā arī iepirkuma priekšmetu un mērķus, saimnieciskās darbības subjektu apvienības, kura iesniedz kopīgu piedāvājumu, dažādu dalībnieku spējas, kas ir vajadzīgas minētā publiskā līguma pienācīgai izpildei, nevar tikt nodotas no viena dalībnieka otram. Tādējādi šādā gadījumā līgumslēdzējai iestādei ir pamats prasīt, lai ikviens no minētajiem dalībniekiem izpildītu būvdarbus atbilstoši pats savām spējām.

90

Šajā gadījumā ostas iestāde un Lietuvas valdība būtībā apgalvo, ka pamatlietā aplūkoto specifikāciju 4.3. klauzulas mērķis ir novērst, ka pretendents, lai iegūtu tiesības slēgt publisku līgumu, atsaucas uz spējām, ko tam nav nolūka izmantot, un, tieši otrādi, ka pretendents var piedalīties iepirkumā un veikt būvdarbu daļu, ja tā rīcībā tomēr nav spēju un līdzekļu, kas vajadzīgi šo būvdarbu pienācīgai izpildei.

91

Šajā ziņā, protams, nevar tikt izslēgts, ka, ņemot vērā pamatlietā aplūkoto būvdarbu tehnisko pusi un nozīmīgumu, lai tos pareizi izpildītu, vairāku pretendentu kopīgi iesniegta piedāvājuma gadījumā katram no tiem ir jāizpilda specifiski uzdevumi, kas, ievērojot šo būvdarbu vai uzdevumu priekšmetu vai raksturu, atbilst viņa paša profesionālajām spējām.

92

Tomēr šķiet, ka tāds nav pamatlietā aplūkoto specifikāciju 4.3. klauzulas saturs. Kā ģenerāladvokāte būtībā ir norādījusi savu secinājumu 63. un 64. punktā, šī klauzula prasa, lai pastāvētu tīri aritmētiska saistība starp katra attiecīgā pretendenta ieguldījumu, lai izpildītu profesionālo spēju jomā piemērojamās prasības, un būvdarbu daļu, ko šis pretendents apņemas izpildīt un ko tas faktiski izpildīs publiskā līguma slēgšanas tiesību piešķiršanas gadījumā. Savukārt šajā klauzulā nav ņemts vērā ne katra pretendenta veicamo uzdevumu raksturs, ne katram no tiem raksturīgās tehniskās zināšanas. Šādos apstākļos minētā 4.3. klauzula neliedz vienam no attiecīgajiem pretendentiem īstenot specifiskus uzdevumus, attiecībā uz kuriem viņam faktiski nav prasītās pieredzes vai spēju.

93

Turklāt ostas iestāde un Lietuvas valdība ir uzsvērušas, ka pamatlietā aplūkoto specifikāciju 4.3. klauzula neliedz attiecīgajiem pretendentiem slēgt apakšuzņēmuma līgumus, lai izpildītu būvdarbus, kas ir kvalificēti kā tādi, kas “nav galvenie”, un ka saskaņā ar šo specifikāciju 4.4. klauzulu, apakšuzņēmēju profesionālās spējas netiek pārbaudītas. Ņemot vērā iepriekš minēto, iesniedzējtiesai ir jāpārbauda, vai ir jāuzskata, ka ar minēto 4.3. klauzulu, pirmkārt, netiek nodrošināts, ka pretendenti faktiski izmanto spējas, ko tie ir deklarējuši iepirkuma laikā un ko ostas iestāde ir ņēmusi vērā, vērtējot piedāvājumus. Otrkārt, ar to nav izslēgts, ka būvdarbus, kas ir kvalificēti kā tādi, kas “nav galvenie”, īsteno apakšuzņēmēji, kam nav prasīto profesionālo spēju.

94

No minētā izriet, ka ar pamatlietā aplūkoto specifikāciju 4.3. klauzulu netiek nodrošināta paredzēto mērķu sasniegšana.

95

Tātad ir jāuzskata, ka Direktīvas 2004/17 54. panta 6. punktā paredzēto tiesību ierobežojums, kas izriet no šīs klauzulas, ievērojot pamatlietā aplūkotā iepirkuma priekšmetu un mērķus, nav attaisnots.

96

Šādos apstākļos uz pirmā jautājuma b) daļu ir jāatbild, ka Direktīvas 2004/17 54. panta 6. punkts ir jāinterpretē tādējādi, ka tam ir pretēja tāda specifikāciju klauzula, kāda ir pamatlietā aplūkotā 4.3. klauzula, kurā gadījumā, ja vairāki pretendenti iesniedz kopīgu piedāvājumu, ir prasīts, lai katra no tiem ieguldījums, lai izpildītu profesionālo spēju jomā piemērojamās prasības, proporcionāli atbilstu būvdarbu daļai, ko tas faktiski veiks, ja tam tiks piešķirtas attiecīgā līguma slēgšanas tiesības.

97

Attiecībā uz pamatlietas pusēm šī tiesvedība ir stadija procesā, kuru izskata iesniedzējtiesa, un tā lemj par tiesāšanās izdevumiem. Izdevumi, kas radušies, iesniedzot apsvērumus Tiesai, un kas nav minēto pušu izdevumi, nav atlīdzināmi.

Ar šādu pamatojumu Tiesa (piektā palāta) nospriež: