Choose the experimental features you want to try

This document is an excerpt from the EUR-Lex website

Document 32022R0670

    Komisijas Deleģētā regula (ES) 2022/670 (2022. gada 2. februāris), ar ko papildina Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2010/40/ES attiecībā uz reāllaika satiksmes informācijas pakalpojumu nodrošināšanu visā ES (Dokuments attiecas uz EEZ)

    C/2022/492

    OV L 122, 25.4.2022, p. 1–16 (BG, ES, CS, DA, DE, ET, EL, EN, FR, GA, HR, IT, LV, LT, HU, MT, NL, PL, PT, RO, SK, SL, FI, SV)

    Legal status of the document In force

    ELI: http://data.europa.eu/eli/reg_del/2022/670/oj

    25.4.2022   

    LV

    Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

    L 122/1


    KOMISIJAS DELEĢĒTĀ REGULA (ES) 2022/670

    (2022. gada 2. februāris),

    ar ko papildina Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2010/40/ES attiecībā uz reāllaika satiksmes informācijas pakalpojumu nodrošināšanu visā ES

    (Dokuments attiecas uz EEZ)

    EIROPAS KOMISIJA,

    ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

    ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2010/40/ES (2010. gada 7. jūlijs) par pamatu inteliģento transporta sistēmu ieviešanai autotransporta jomā un saskarnēm ar citiem transporta veidiem (1) un jo īpaši tās 7. pantu,

    tā kā:

    (1)

    Direktīvas 2010/40/ES 3. panta b) punktā noteikta prioritārā darbība nodrošināt reāllaika satiksmes informācijas pakalpojumus visā ES specifikāciju un standartu izstrādei un izmantošanai.

    (2)

    Direktīvas 2010/40/ES 6. panta 1. punktā paredzēts, ka Komisijai jāpieņem specifikācijas, kas vajadzīgas, lai nodrošinātu intelektisku transporta sistēmu (ITS) ieviešanas un izmantošanas savietojamību, sadarbspēju un nepārtrauktību attiecībā uz reāllaika satiksmes informācijas pakalpojumu nodrošināšanu visā ES. Komisija nosaka šīs specifikācijas Komisijas Deleģētajā regulā (ES) 2015/962 (2), lai uzlabotu augstas kvalitātes un pastāvīgu reāllaika satiksmes informācijas pakalpojumu sniegšanai visā Savienības teritorijā vajadzīgo datu pieejamību, apmaiņu, atkārtotu izmantošanu un atjaunināšanu.

    (3)

    Dati joprojām nodrošina kontekstuālo pamatu reāllaika satiksmes informācijas izveidei. Tā kā ITS ieviešana visā Savienībā paātrinās, ir vajadzīgs pastāvīgs atbalsts, ko īsteno kā plašāku un netraucētu piekļuvi tādiem esošiem un jauniem datu veidiem, kas ir būtiski reāllaika satiksmes informācijas pakalpojumu sniegšanai, paredzot lielāku ģeogrāfisko tvērumu. Tāpēc ir jāatjaunina datu sniegšanas prasības, lai arī turpmāk nodrošinātu iedarbīgu atkārtotu izmantošanu informācijas pakalpojumos tiešajiem lietotājiem. Šīs atjauninātās prasības var ietekmēt visu datu ķēdi, sākot no datu meklēšanas, formatēšanas un apkopošanas un beidzot ar to izplatīšanu un iekļaušanu satiksmes informācijas pakalpojumos.

    (4)

    Direktīvas 2010/40/ES 5. pantā noteikts, ka specifikācijas, kas pieņemtas saskaņā ar šīs direktīvas 6. pantu, būtu jāpiemēro ITS lietotnēm un pakalpojumiem, kad tie tiek ieviesti, neskarot katras dalībvalsts tiesības pieņemt lēmumus par šādu lietotņu un pakalpojumu ieviešanu savā teritorijā.

    (5)

    Šīs specifikācijas būtu jāpiemēro visu reāllaika satiksmes informācijas pakalpojumu nodrošināšanai, neskarot konkrētas specifikācijas, kas pieņemtas citos tiesību aktos saskaņā ar Direktīvu 2010/40/ES, jo īpaši Komisijas Deleģētajās regulās (ES) Nr. 885/2013 (3) un (ES) Nr. 886/2013 (4).

    (6)

    Savienībā jau pastāv tirgus reāllaika satiksmes informācijas pakalpojumu nodrošināšanai, un gan lietotāju un patērētāju, gan šo pakalpojumu sniedzēju interesēs ir pareizu šā tirgus nosacījumu izveide, lai to saglabātu un turpmāk attīstītu novatoriskos veidos. Attiecībā uz reāllaika satiksmes informācijas pakalpojumu nodrošināšanu Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā (ES) 2019/1024 (5) ir izklāstīti minimālie noteikumi saistībā ar publiskā sektora informācijas atkārtotu izmantošanu visā Savienībā. Attiecībā uz to datu atkārtotu izmantošanu, kuri ir par autoceļiem atbildīgo iestāžu un autoceļu publisko apsaimniekotāju rīcībā, šajā regulā paredzētie noteikumi, jo īpaši noteikumi par datu atjaunināšanu, ir piemērojami, neskarot Direktīvā (ES) 2019/1024 paredzētos noteikumus. Attiecībā uz to datu atkārtotu izmantošanu, kuri ir privātu datu turētāju rīcībā, šajā regulā nav paredzēta šo datu bezmaksas kopīgošana. Privātu datu turētāju datiem var piemērot licences līgumus, lai regulētu to atkārtotu izmantošanu.

    (7)

    Ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2007/2/EK (6) izveido Eiropas Savienības telpisko datu infrastruktūru, lai visā Savienībā dotu iespēju koplietot telpisko informāciju un nodrošinātu publisku piekļuvi šādai informācijai (citstarp arī telpisko datu tematam “Transporta tīkli”) nolūkā sniegt atbalstu Savienības vides politikas, kā arī tādu politikas virzienu un darbību īstenošanai, kas varētu ietekmēt vidi. Šajā regulā noteiktajām specifikācijām vajadzētu būt savietojamām ar specifikācijām, kas izveidotas ar Direktīvu 2007/2/EK un tās īstenošanas aktiem, jo īpaši ar Komisijas Regulu (ES) Nr. 1089/2010 (7). Minēto specifikāciju piemērošana visu veidu datiem par infrastruktūru varētu arī veicināt turpmāku saskaņošanu šajā jomā.

    (8)

    Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) Nr. 1315/2013 (8) noteikts, ka autotransporta infrastruktūra ir daļa no pamata un visaptverošā Eiropas transporta tīkla. Satiksmes ārējā ietekme, kas regulāri atkārtojas, un citi faktori, kas apgrūtina satiksmes vadību, piemēram, sastrēgumi, gaisa piesārņojums un troksnis, neskar tikai Eiropas autoceļu tīklu vai automaģistrāles. Nozīmīga daļa regulāru satiksmes sastrēgumu patiesībā ir vērojama pilsētu teritorijās. Turklāt ES mēroga reāllaika satiksmes informācijas pakalpojumiem vajadzētu būt tādiem, kas ļauj pārvietoties visā maršrutā, nevis tādiem, kas aptver tikai visaptverošo Eiropas ceļu tīklu un citas automaģistrāles. Tāpēc dalībvalstīm šīs specifikācijas būtu jāpiemēro visam ceļu tīklam, izņemot ceļus, kas nepieder publiskai ceļu vai transporta iestādei. Šajā izņēmumā nevajadzētu iekļaut ceļus, kas pieder publiskai ceļu vai transporta iestādei, bet kas ir nodoti privātai struktūrai pārvaldības koncesijas veidā.

    (9)

    Par autoceļiem atbildīgās iestādes un autoceļu apsaimniekotāji dara pieejamus noteiktus datu veidus, ko uzskata par būtiskiem uzticamu satiksmes informācijas pakalpojumu turpmākai attīstībai un ceļu satiksmes drošības uzlabošanai, piemēram, ceļu satiksmes noteikumus, ierobežojumus un informāciju par ceļu vai joslu slēgšanu. Salīdzinājumā ar citiem datu veidiem šie datu veidi to nozīmes dēļ ir jādara pieejami kā agrīnāks atskaites punkts.

    (10)

    Lai ļautu veikt vajadzīgos pasākumus datu pieejamības un standartizācijas nodrošināšanai, būtu jāapsver iespēja īstenošanu veikt pakāpeniski. Ar šo pakāpenisko pieeju būtu jānodrošina, ka izpildāmā veidā un pakāpeniski tiek palielināts ģeogrāfiskais tvērums un uzlabota datu pieejamība. Šajā nolūkā dalībvalstīm vajadzētu definēt primāro ceļu tīklu savā teritorijā. Lai definētu primāro ceļu tīklu, dalībvalstis var atkārtoti izmantot tīkla definīciju, kā norādīts Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2008/96/EK (9) 1. pantā.

    (11)

    Ņemot vērā datu avotu daudzveidību (sākot no infrastruktūras sensoriem un beidzot ar transportlīdzekļiem, kas darbojas kā sensori), ir svarīgi, lai specifikācijas būtu salāgotas ar attiecīgajām datu kategorijām un datu veidiem, aptverot vairākus iespējamos datu veidus un tehnoloģijas, ko izmanto datu izveidei vai atjaunināšanai.

    (12)

    Ja šajā regulā noteiktajos pasākumos ir paredzēta persondatu apstrāde, tā būtu jāveic saskaņā ar Savienības tiesību aktiem par persondatu un privātuma aizsardzību, jo īpaši saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2016/679 (10) un, attiecīgā gadījumā, Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2002/58/EK (11). Direktīvas 2002/58/EK daļas attiecas arī uz nepersondatu apstrādi.

    (13)

    Lai reāllaika satiksmes informācijas pakalpojumus nodrošinātu saskaņoti un netraucēti, dalībvalstīm būtu jāizmanto esošie tehniskie risinājumi un standarti, ko izstrādājušas Eiropas un starptautiskās standartizācijas organizācijas, piemēram, DATEX II (CEN/TS 16157 un turpmākās atjauninātās redakcijas) un ISO standarti. Attiecībā uz datu veidiem, kam nav pieejams standartizēts formāts, dalībvalstis un ieinteresētās personas būtu jārosina sadarboties, lai vienotos par datu definīciju, datu formātu un metadatiem.

    (14)

    Savienībā jau pastāv un dalībvalstīs tiek izmantotas vairākas dinamiskas atrašanās vietas norādīšanas metodes. Arī turpmāk būtu jāatļauj izmantot dažādas atrašanās vietas norādīšanas metodes. Tomēr dalībvalstis un ieinteresētās personas būtu jārosina sadarboties, lai vienotos par atļautajām atrašanās vietas norādīšanas metodēm, ja nepieciešams, ar Eiropas standartizācijas struktūru starpniecību.

    (15)

    Tas, ka par autoceļiem atbildīgās iestādes un autoceļu apsaimniekotāji dara pieejamus un regulāri atjaunina datus, ir ļoti svarīgi aktuālu un precīzu digitālo karšu izstrādāšanas kontekstā, jo šīs kartes ir uzticamu ITS lietotņu galvenais elements. Digitālo karšu izstrādātāji būtu jāmudina savlaicīgi integrēt būtisko datu atjauninājumus savās esošajās kartēs un karšu atjaunināšanas pakalpojumos. Lai panāktu atbilstību sabiedriskās politikas virzieniem, piemēram, ceļu satiksmes drošības interesēs, pakalpojumu sniedzējiem un digitālo karšu izstrādātājiem būtu jāsadarbojas ar publiskām iestādēm nolūkā labot neprecizitātes to datos.

    (16)

    Precīzu un aktuālu datu pieejamība ir ļoti svarīga saistībā ar reāllaika satiksmes informācijas pakalpojumu sniegšanu visā Savienībā. Attiecīgos datus apkopo un uzglabā par autoceļiem atbildīgās iestādes, autoceļu apsaimniekotāji, transportlīdzekļu ģenerēto datu turētāji, ar uzlādi un uzpildi saistītās ieinteresētās personas, ceļu lietotāju nodevu apsaimniekotāji un reāllaika satiksmes informācijas pakalpojumu sniedzēji. Lai sekmētu šo datu vienkāršu apmaiņu un atkārtotu izmantošanu šādu pakalpojumu sniegšanas vajadzībām, par autoceļiem atbildīgajām iestādēm, autoceļu apsaimniekotājiem, transportlīdzekļu ģenerēto datu turētājiem, ar uzlādi un uzpildi saistītām ieinteresētajām personām, ceļu lietotāju nodevu apsaimniekotājiem un reāllaika satiksmes informācijas pakalpojumu sniedzējiem šie dati, attiecīgie metadati un informācija par to datu kvalitāti, kurus var atklāt un kuriem var piekļūt citas par autoceļiem atbildīgās iestādes, autoceļu apsaimniekotāji, ar uzlādi un uzpildi saistītās ieinteresētās personas, ceļu lietotāju nodevu apsaimniekotāji, reāllaika satiksmes informācijas pakalpojumu sniedzēji, digitālo karšu izstrādātāji, būtu jādara pieejama, izmantojot valsts vai kopīgo piekļuves punktu. Piekļuves punkts var būt datu krātuve, reģistrs, tīmekļa portāls vai līdzīga lietotne atkarībā no datu veida. Valsts vai kopīgie piekļuves punkti var arī informēt par citām vietām, kur var piekļūt datiem, pašiem neuzturot šos datus. Dalībvalstīm esošie publiskie un privātie piekļuves punkti būtu jāsagrupē vienotā punktā, kas ļauj piekļūt visu veidu attiecīgajiem pieejamajiem datiem, kuri ietilpst šo specifikāciju darbības jomā. Dalībvalstis var turpināt izmantot piekļuves punktus, kas izveidoti saskaņā ar Deleģēto regulu (ES) 2015/962, un tām būtu jāatļauj brīvi izlemt, ka tās izmanto piekļuves punktus, kuri izveidoti atbilstīgi citiem deleģētajiem aktiem, kas pieņemti saskaņā ar Direktīvu 2010/40/ES, kā valsts piekļuves punktus attiecībā uz datiem, kuri ir šīs regulas darbības jomā.

    (17)

    Lai par autoceļiem atbildīgajām iestādēm, autoceļu apsaimniekotājiem, ar uzlādi un uzpildi saistītajām ieinteresētajām personām, ceļu lietotāju nodevu apsaimniekotājiem, pakalpojumu sniedzējiem un digitālo karšu izstrādātājiem dotu iespēju sekmīgi un rentabli atrast un izmantot attiecīgos datus, pienācīgi ir jāapraksta šo datu saturs un struktūra, izmantojot atbilstīgus metadatus.

    (18)

    Reāllaika satiksmes informācijas pakalpojumiem ir jābūt precīziem, lai nodrošinātu vislabāko iespējamo informāciju tiešajiem lietotājiem uzticamības un savlaicīguma ziņā. Lai uzlabotu ieguvumus autoceļu lietotājiem saistībā ar to, ka ir lielāka ceļu satiksmes drošība un mazāk satiksmes sastrēgumu, šiem pakalpojumiem vajadzētu arī atspoguļot par autoceļiem atbildīgo iestāžu prioritātes, kas paustas, piemēram, digitāli pieejamos satiksmes kustības plānos.

    (19)

    Ar šīm specifikācijām ieinteresētajām personām nevajadzētu uzlikt pienākumu uzsākt vākt jebkādus datus, kurus tās vēl nevāc, vai digitalizēt jebkādus datus, kuri vēl nav pieejami digitālā, mašīnlasāmā formātā. Īpašās prasības par datu atjaunināšanu būtu jāpiemēro tikai datiem, kuri faktiski jau tiek vākti un kuri ir pieejami digitālā, mašīnlasāmā formātā. Vienlaikus dalībvalstis būtu jāiedrošina meklēt savām vajadzībām atbilstošus rentablus veidus, kā digitalizēt esošos datus par infrastruktūru un datus par noteikumiem un ierobežojumiem.

    (20)

    Ar šīm specifikācijām par autoceļiem atbildīgajām iestādēm un autoceļu apsaimniekotājiem nevajadzētu uzlikt pienākumu noteikt vai īstenot satiksmes kustības plānus un satiksmes vadības pagaidu pasākumus. Ar tām pakalpojumu sniedzējiem nevajadzētu uzlikt pienākumu jebkādus savus datus koplietot ar citiem pakalpojumu sniedzējiem. Būtu jāatļauj pakalpojumu sniedzējiem brīvi noslēgt savstarpējus komerclīgumus par attiecīgo datu atkārtotu izmantošanu.

    (21)

    Dalībvalstis un ITS ieinteresētās personas būtu jārosina sadarboties, lai vienotos par kopīgām datu kvalitātes definīcijām nolūkā visā satiksmes datu vērtības ķēdē izmantot kopīgus datu kvalitātes rādītājus, tādus kā datu pilnīgums, precizitāte un aktualitāte, izmantotā iegūšanas metode un atrašanās vietas norādīšanas metode, kā arī veiktās kvalitātes pārbaudes. Tās būtu arī jāmudina turpināt darbu, lai izstrādātu saistītās dažādu datu veidu kvalitātes vērtēšanas un uzraudzības metodes. Dalībvalstis būtu jāiedrošina savstarpēji apmainīties ar zināšanām, pieredzi un paraugpraksi šajā jomā, piedaloties pašreizējos un nākotnes koordinēšanas projektos.

    (22)

    Ir atzīts, ka privāto pakalpojumu sniedzēju un transportlīdzekļu ģenerēto datu turētāju izveidoto datu un reāllaika satiksmes informācijas pakalpojumu izmantošana var būt rentabls veids, kā par autoceļiem atbildīgajām iestādēm un autoceļu apsaimniekotājiem uzlabot satiksmes vadību un ceļu satiksmes drošību, kā arī infrastruktūras apsaimniekošanu un uzturēšanu. Publiskajām iestādēm, saņemot šos datus vai pakalpojumus iepriekš norādīto uzdevumu izpildei, būtu jāizmanto kopīgie FRAND nosacījumi, lai mazinātu šķēršļus piekļuvei un nodrošinātu atkārtotas izmantošanas nosacījumu pārskatāmību. Dalībvalstis un attiecīgās ieinteresētās personas tiek aicinātas noteikt kopīgus FRAND nosacījumus, kas piemērojami attiecīgo datu veidu atkārtotai izmantošanai nolūkā izpildīt šos publiskos uzdevumus.

    (23)

    Privātie pakalpojumu sniedzēji var izmantot par autoceļiem atbildīgo iestāžu un autoceļu apsaimniekotāju savāktos datus kā ievaddatus savu reāllaika satiksmes informācijas pakalpojumu vajadzībām. Īpašie noteikumi un nosacījumi, kas piemērojami minēto datu šādai atkārtotai izmantošanai, būtu jāatstāj iesaistīto personu ziņā, neskarot Direktīvas (ES) 2019/1024 (12) nosacījumus. Noteiktus datu veidus, ko nodrošinājušas par autoceļiem atbildīgās iestādes un autoceļu apsaimniekotāji, piemēram, satiksmes kustības plānus, satiksmes noteikumus, ierobežojumus un satiksmes vadības pagaidu pasākumus, privātajiem pakalpojumu sniedzējiem vajadzētu atkārtoti izmantot, lai autoceļu lietotājiem nodrošinātu piekļuvi attiecīgajai informācijai, izmantojot reāllaika satiksmes informācijas pakalpojumus.

    (24)

    Lai nodrošinātu šo specifikāciju pareizu īstenošanu, dalībvalstīm būtu jānovērtē atbilstība prasībām par datu pieejamību, apmaiņu, atkārtotu izmantošanu un atjaunināšanu, saistībā ar darbībām, ko veic par autoceļiem atbildīgās iestādes, autoceļu apsaimniekotāji, digitālo karšu izstrādātāji, ceļu lietotāju nodevu apsaimniekotāji, ar uzlādi un uzpildi saistītās ieinteresētās personas, transportlīdzekļu ģenerēto datu turētāji un pakalpojumu sniedzēji. Šādā nolūkā kompetentajām iestādēm būtu jādod iespēja brīvi paļauties uz paziņojumiem par atbilstību, kas balstīti uz pierādījumiem un ko iesniedz par autoceļiem atbildīgās iestādes, autoceļu apsaimniekotāji, digitālo karšu izstrādātāji, ceļu lietotāju nodevu apsaimniekotāji, ar uzlādi un uzpildi saistītās ieinteresētās personas, transportlīdzekļu ģenerēto datu turētāji un pakalpojumu sniedzēji. Dalībvalstīm būtu jāstrādā kopā, lai saskaņotu savu pieeju atbilstības novērtēšanai pašreizējos un nākotnes koordinēšanas projektos, kas palīdz īstenot šajā regulā paredzētās specifikācijas.

    (25)

    Šīs specifikācijas neierobežo radio raidorganizāciju vārda brīvību tādējādi, ka tās nenosaka pienākumu šīm raidorganizācijām ieņemt jebkādu konkrētu nostāju attiecībā uz izplatāmo informāciju, un atstāj dalībvalstīm pietiekamu rīcības brīvību ņemt vērā savas nacionālās konstitucionālās tradīcijas attiecībā uz radio raidorganizāciju vārda brīvību.

    (26)

    Ņemot vērā vajadzīgo izmaiņu apjomu, Deleģēto regulu (ES) 2015/962 vajadzētu atcelt,

    IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

    1. pants

    Priekšmets un darbības joma

    1.   Ar šo regulu nosaka vajadzīgās specifikācijas, lai nodrošinātu datu pieejamību, apmaiņu, atkārtotu izmantošanu un atjaunināšanu, ko veic datu turētāji un datu lietotāji nolūkā sniegt ES mēroga reāllaika satiksmes informācijas pakalpojumus, un lai šie pakalpojumi būtu precīzi un pieejami tiešajiem lietotājiem pāri robežām.

    2.   Šo regulu piemēro visam ceļu tīklam, kas ir publiski pieejams motorizētai satiksmei. Tomēr izņēmuma kārtā to nepiemēro privātiem ceļiem, ja vien šie ceļi nav iekļauti visaptverošajā TEN-T tīklā vai nav atzīti par automaģistrāli vai primāro ceļu.

    3.   Šo regulu piemēro saskaņā ar Direktīvas 2010/40/ES 5. pantu.

    2. pants

    Definīcijas

    Šajā regulā piemēro Direktīvas 2010/40/ES 4. pantā minētās definīcijas.

    Piemēro arī šādas definīcijas:

    1)

    “Eiropas autoceļu pamattīkls” ir autotransporta infrastruktūra, kas ir daļa no Regulā (ES) Nr. 1315/2013 definētā pamattīkla;

    2)

    “Eiropas autoceļu visaptverošais tīkls” ir autotransporta infrastruktūra, kas ir daļa no Regulā (ES) Nr. 1315/2013 definētā visaptverošā tīkla;

    3)

    “automaģistrāle” ir autoceļš, kas par tādu noteikts dalībvalstī, kurā tas atrodas;

    4)

    “datu pieejamība” ir iespēja pieprasīt un saņemt datus jebkurā laikā digitālā, mašīnlasāmā formātā;

    5)

    “statiskie dati” ir dati, kas mainās reti vai neregulāri;

    6)

    “dinamiskie dati” ir dati, kas mainās bieži vai regulāri;

    7)

    “datu atjaunināšana” ir visi esošo datu grozījumi, arī to dzēšana vai jaunu vai papildu elementu ievietošana;

    8)

    “reāllaika satiksmes informācija” ir informācija, kas iegūta no jebkādiem datiem par infrastruktūru, datiem par noteikumiem un ierobežojumiem, datiem par tīkla stāvokli un datiem par tīkla reāllaika izmantošanu vai no šo datu kombinācijas;

    9)

    “reāllaika satiksmes informācijas pakalpojums” ir ITS pakalpojums, kas tiešajiem lietotājiem nekavējoties nodrošina reāllaika satiksmes informāciju;

    10)

    “par autoceļiem atbildīgā iestāde” ir jebkura publiska iestāde, kas atbild par tās teritoriālajā kompetencē esošo autoceļu plānošanu, kontroli vai pārvaldību;

    11)

    “autoceļu apsaimniekotājs” ir jebkura publiska vai privāta struktūra, kas atbild par autoceļu uzturēšanu un pārvaldību un satiksmes plūsmu pārvaldību;

    12)

    “pakalpojumu sniedzējs” ir jebkurš publisks vai privāts reāllaika satiksmes informācijas pakalpojumu sniedzējs, izņemot struktūras, kuras tikai nodod datus to lietotājiem;

    13)

    “ceļu lietotāju nodevu apsaimniekotājs” ir jebkura publiska vai privāta struktūra, kas uzņemas ceļu lietotāju nodevu pakalpojumu sniedzēja vai ceļu lietotāju nodevu iekasētāja lomu, kā definēts Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā (ES) 2019/520 (13);

    14)

    “datu turētājs” ir jebkura juridiska persona, datu subjekts vai publiska vai privāta struktūra, kam ir tiesības piešķirt piekļuvi pielikumā uzskaitītajiem datu veidiem, kurus tā kontrolē, vai kopīgot šos datu veidus saskaņā ar piemērojamajiem Savienības vai valsts tiesību aktiem;

    15)

    “datu lietotājs” ir jebkura par autoceļiem atbildīgā iestāde, autoceļu apsaimniekotājs, ceļu lietotāju nodevu apsaimniekotājs, pakalpojumu sniedzējs vai jebkura cita struktūra, kas izmanto datus, lai izveidotu reāllaika satiksmes informāciju vai, ja tas ir iespējams atbilstoši datu turētāja paredzētajiem noteikumiem un nosacījumiem, jebkādiem citiem ar mobilitāti saistītiem nolūkiem;

    16)

    “tiešais lietotājs” ir jebkurš autoceļa izmantotājs – fiziska vai juridiska persona –, kam ir pieejami reāllaika satiksmes informācijas pakalpojumi;

    17)

    “piekļuves punkts” ir digitāla saskarne, kurā lietotājiem atkārtotai izmantošanai ir pieejami pielikumā uzskaitītie dati un attiecīgie metadati vai kurā lietotājiem atkārtotai izmantošanai ir pieejami šo datu avoti un metadati;

    18)

    “metadati” ir strukturēts datu satura apraksts, kas vienkāršo šo datu atrašanu un izmantošanu;

    19)

    “atrašanas pakalpojumi” ir pakalpojumi, kas ļauj meklēt pieprasītos datus, izmantojot attiecīgo metadatu saturu un attēlojot šo saturu;

    20)

    “satiksmes vadības pagaidu pasākumi” ir pagaidu pasākumi, kas paredzēti, lai novērstu konkrētus satiksmes traucējumus, un izstrādāti, piemēram, satiksmes plūsmu kontrolei un vadībai;

    21)

    “satiksmes kustības plāni” ir pastāvīgi satiksmes vadības pasākumi, ko satiksmes pārvaldītāji izstrādā satiksmes plūsmu kontrolei un vadībai, lai reaģētu uz pastāvīgiem vai atkārtotiem satiksmes traucējumiem;

    22)

    “ceļa zīmes” ir visas pie ceļiem izvietotās zīmes, ierīces, paziņojumi vai ceļa marķējums, kas identificē briesmas, informē par vajadzību ievērot piesardzības pasākumus, lai izvairītos no šīm briesmām, un liecina par ceļu satiksmes noteikumu esamību vai īsteno šos noteikumus atbilstoši Vīnes Konvencijai par ceļa zīmēm un signāliem;

    23)

    “primārie ceļi” ir ceļi ārpus pilsētu teritorijām, kas savieno nozīmīgas pilsētas un/vai reģionus un kas nav klasificēti kā daļa no visaptverošā Eiropas ceļu tīkla vai kā automaģistrāle;

    24)

    “privāti ceļi” ir ceļi, kas nepieder publiskai par ceļiem vai transportu atbildīgai iestādei, izņemot ceļus, kas pieder publiskai par ceļiem vai transportu atbildīgai iestādei, bet kas ir nodoti privātai struktūrai pārvaldības koncesijas formā;

    25)

    “dati par infrastruktūru” ir dati, ar kuriem apraksta ceļu tīklu vai infrastruktūras objektus ceļu tīklā vai pie tā;

    26)

    “dati par noteikumiem un ierobežojumiem” ir dati, kas saistīti ar ceļu satiksmes noteikumiem vai ierobežojumiem, kuri piemērojami transportlīdzekļiem ceļu tīklā;

    27)

    “dati par tīkla stāvokli” ir dati, ar kuriem apraksta pagaidu situācijas, kas varētu nepieļaut vai palēnināt braukšanu, vai ar kuriem var informēt tiešo lietotāju bīstamās situācijās;

    28)

    “dati par tīkla reāllaika izmantošanu” ir dati, ar kuriem apraksta ceļu tīkla pašreizējo izmantošanu un tā izmantošanas iespējas;

    29)

    “būtiski datu veidi” ir datu veidi, ko uzskata par būtiskiem, lai nodrošinātu ieguvumu no lielākas reāllaika satiksmes informācijas pakalpojumu uzticamības, atbalstītu drošu un efektīvu pārvietošanos visā maršrutā un nākotnes mobilitātes pakalpojumus;

    30)

    “transportlīdzekļu ģenerētie dati” ir jebkādi dati, ko izveidojis transportlīdzeklis vai tajā uzstādīta integrēta ierīce, vai personīga ierīce, kurā ir ITS lietotnes, kamēr transportlīdzeklis tiek izmantots;

    31)

    “transportlīdzekļu ģenerēto datu turētājs” ir jebkāda struktūra, kas iesaistīta transportlīdzekļu ģenerēto datu apkopošanā, uzkrāšanā vai cita veida apstrādē, lai izpildītu privātuma aizsardzības prasības;

    32)

    FRAND (taisnīgi, samērīgi un nediskriminējoši) nosacījumi” ir licences nosacījumi, par kuriem panākta labticīga vienošanās un kuri dod piekļuvi datiem vai pakalpojumiem apmaiņā pret taisnīgu kompensāciju atbilstoši tādiem pašiem vai līdzīgiem noteikumiem, kā noteikts sarunās ar citiem lietotājiem.

    3. pants

    Valsts piekļuves punkti

    1.   Katra dalībvalsts izveido valsts piekļuves punktu. Valsts piekļuves punkts ir vienots punkts, kas datu lietotājiem ļauj piekļūt pielikumā uzskaitītajiem datiem, citstarp datu atjauninājumiem, kurus nodrošina datu turētāji, kā noteikts 4.–11. pantā, un kas attiecas uz konkrētās dalībvalsts teritoriju.

    2.   Esošos valsts vai kopīgos piekļuves punktus, kas izveidoti Deleģētās regulas (ES) 2015/962 3. panta izpildei vai no citiem deleģētiem aktiem, kas pieņemti atbilstoši Direktīvai 2010/40/ES, izrietošu prasību izpildei, var izmantot kā valsts piekļuves punktus šīs regulas vajadzībām, ja dalībvalstis to uzskata par lietderīgu.

    3.   Valsts piekļuves punkti sniedz datu lietotājiem atrašanas pakalpojumus, piemēram, pakalpojumus, kas ļauj meklēt pieprasītos datus, izmantojot attiecīgo metadatu saturu, un šo saturu attēlot.

    4.   Publiski un privāti datu turētāji nodrošina, ka tie sniedz metadatus, lai datu lietotāji varētu atklāt un izmantot datu kopas ar valsts piekļuves punktu starpniecību.

    5.   Divas vai vairākas dalībvalstis var izveidot kopīgu piekļuves punktu.

    6.   Jebkura struktūra, kas nodrošina datus ar valsts piekļuves punkta starpniecību, var to darīt atbilstoši pilnvarai saskaņā ar piemērojamajiem līgumiem, piemēram, izmantojot trešās personas datu bāzi vai datu apkopotāju. Tas neatbrīvo sākotnējo datu turētāju no atbildības saistībā ar sniegto sākotnējo datu kvalitāti.

    4. pants

    Datu par infrastruktūru pieejamība, apmaiņa un atkārtota izmantošana

    1.   Lai sekmētu saderīgu, sadarbspējīgu un pastāvīgu reāllaika satiksmes informācijas pakalpojumu sniegšanu visā Savienībā, par autoceļiem atbildīgās iestādes, autoceļu apsaimniekotāji, ceļu lietotāju nodevu apsaimniekotāji un ar uzlādi un uzpildi saistītas ieinteresētās personas sniedz pielikumā uzskaitītos datus par infrastruktūru, ko tās apkopo standartizētā formātā, piemēram, kā noteikts INSPIRE datu specifikācijā par transporta tīkliem, TN-ITS (CEN/TS 17268 un pēc tam atjauninātas versijas) vai DATEX II (EN 16157, CEN/TS 16157 un pēc tam atjauninātas versijas). Visus šo datu atjauninājumus veic saskaņā ar 8. pantu.

    Ja jādefinē papildu vai alternatīvi standarti, piemēro šādus nosacījumus:

    dalībvalstis sadarbojas, lai definētu šos papildu vai alternatīvos standartus,

    digitāli, mašīnlasāmi formāti ir saderīgi ar esošajiem standartiem, kas minēti šā punkta pirmajā teikumā.

    2.   Šā panta 1. punktā minētie dati un attiecīgie metadati, citstarp informācija par datu kvalitāti, ir pieejami apmaiņai un atkārtotai izmantošanai visiem datu lietotājiem visā Savienībā:

    a)

    nediskriminējoši;

    b)

    ievērojot minimālās kvalitātes prasības, par ko dalībvalstis vienojas sadarbībā ar attiecīgajām ieinteresētajām personām;

    c)

    laika periodā, kas ir atbilstīgs datu uzticamai un iedarbīgai izmantošanai, lai izveidotu reāllaika satiksmes informāciju;

    d)

    izmantojot 3. pantā minēto valsts vai kopīgo piekļuves punktu.

    3.   Datu lietotāji, kas izmanto 1. punktā norādītos datus, un datu turētāji sadarbojas, lai nodrošinātu, ka par visām ar datiem saistītajām neprecizitātēm nekavējoties tiek paziņots izcelsmes datu turētājam.

    5. pants

    Datu par noteikumiem un ierobežojumiem pieejamība, apmaiņa un atkārtota izmantošana

    1.   Lai sekmētu saderīgu, sadarbspējīgu un pastāvīgu reāllaika satiksmes informācijas pakalpojumu sniegšanu visā Savienībā, par autoceļiem atbildīgās iestādes, autoceļu apsaimniekotāji un ceļu lietotāju nodevu apsaimniekotāji sniedz pielikumā uzskaitītos datus par noteikumiem un ierobežojumiem, kurus tie apkopo DATEX II formātā (ITS 16157, CEN/TS 16157 un pēc tam atjauninātas versijas) vai TN-ITS formātā (CEN/TS 17268 un pēc tam atjauninātas versijas). Visus šo datu atjauninājumus veic saskaņā ar 9. pantu.

    Ja ir jādefinē papildu vai alternatīvi standarti, piemēro šādus nosacījumus:

    dalībvalstis sadarbojas, lai definētu šos papildu vai alternatīvos standartus,

    digitāli, mašīnlasāmi formāti ir saderīgi ar esošajiem standartiem, kas minēti šā punkta pirmajā teikumā.

    2.   Šā panta 1. punktā minētie dati un attiecīgie metadati, citstarp informācija par datu kvalitāti, ir pieejami apmaiņai un atkārtotai izmantošanai visiem datu lietotājiem visā Savienībā:

    a)

    nediskriminējoši;

    b)

    ievērojot minimālās kvalitātes prasības, par ko dalībvalstis vienojas sadarbībā ar attiecīgajām ieinteresētajām personām;

    c)

    laika periodā, kas ir atbilstīgs datu uzticamai un iedarbīgai izmantošanai, lai izveidotu reāllaika satiksmes informāciju;

    d)

    izmantojot 3. pantā minēto valsts vai kopīgo piekļuves punktu.

    3.   Datu lietotāji, kas izmanto 1. punktā norādītos datus, un datu turētāji sadarbojas, lai nodrošinātu, ka par visām ar datiem saistītajām neprecizitātēm nekavējoties tiek paziņots izcelsmes datu turētājam.

    4.   Bez papildu maksas tiešajiem lietotājiem pakalpojumu sniedzēji apstrādā un savos attiecīgajos pakalpojumos iekļauj datus par jebkādiem satiksmes kustības plāniem un satiksmes noteikumiem un ierobežojumiem, ko izstrādājušas kompetentās iestādes un kas darīti pieejami digitālā, mašīnlasāmā formātā, izmantojot valsts vai kopīgo piekļuves punktu.

    6. pants

    Datu par tīkla stāvokli pieejamība, apmaiņa un atkārtota izmantošana

    1.   Lai sekmētu saderīgu, sadarbspējīgu un pastāvīgu reāllaika satiksmes informācijas pakalpojumu sniegšanu visā Savienībā, par autoceļiem atbildīgās iestādes, autoceļu apsaimniekotāji, transportlīdzekļu ģenerēto datu turētāji un pakalpojumu sniedzēji sniedz pielikumā uzskaitītos datus par tīkla stāvokli, kurus tie apkopo DATEX II formātā (EN 16157, CEN/TS 16157 un pēc tam atjauninātas versijas). Visus šo datu atjauninājumus veic saskaņā ar 10. pantu.

    Ja ir jādefinē papildu vai alternatīvi standarti, piemēro šādus nosacījumus:

    dalībvalstis sadarbojas, lai definētu šos papildu vai alternatīvos standartus,

    digitāli, mašīnlasāmi formāti ir saderīgi ar esošajiem standartiem, kas minēti šā punkta pirmajā teikumā.

    2.   Šā panta 1. punktā minētie dati un attiecīgie metadati, citstarp informācija par datu kvalitāti, ir pieejami apmaiņai un atkārtotai izmantošanai visiem datu lietotājiem visā Savienībā:

    a)

    nediskriminējoši, ja šos datus sniedz par autoceļiem atbildīgās iestādes un autoceļu apsaimniekotāji;

    b)

    ievērojot minimālās kvalitātes prasības, par ko dalībvalstis vienojas sadarbībā ar attiecīgajām ieinteresētajām personām;

    c)

    laika periodā, kas ir atbilstīgs datu uzticamai un iedarbīgai izmantošanai, lai izveidotu reāllaika satiksmes informāciju;

    d)

    izmantojot 3. pantā minēto valsts vai kopīgo piekļuves punktu;

    e)

    bez jebkāda pienākuma transportlīdzekļu ģenerēto datu turētājiem un privātiem pakalpojumu sniedzējiem nodrošināt piekļuvi vai kopīgot savus datus ar privātiem datu lietotājiem. Datu apmaiņai un atkārtotai izmantošanai var piemērot privāta datu turētāja paredzētos noteikumus un nosacījumus.

    3.   Datu lietotāji, kas izmanto 1. punktā norādītos datus, un datu turētāji sadarbojas, lai nodrošinātu, ka par visām ar datiem saistītajām neprecizitātēm nekavējoties tiek paziņots izcelsmes datu turētājam.

    4.   Bez papildu maksas tiešajiem lietotājiem pakalpojumu sniedzēji apstrādā un savos attiecīgajos pakalpojumos iekļauj jebkādus satiksmes vadības pagaidu pasākumus, ko izstrādājušas kompetentās iestādes un kas darīti pieejami digitālā, mašīnlasāmā formātā, izmantojot valsts vai kopīgo piekļuves punktu.

    5.   Lai sniegtu atbilstošu informāciju tieši tiešajiem lietotājiem un optimizētu ceļu uzturēšanu un ceļu satiksmes drošību, par autoceļiem atbildīgās iestādes un autoceļu apsaimniekotāji var prasīt, lai transportlīdzekļu ģenerēto datu turētāji un pakalpojumu sniedzēji nodrošinātu tos datu veidus par tīkla stāvokli, kurus tie apkopo un atjaunina saskaņā ar 10. pantu. Ja, atbildot uz pieprasījumu, ko izdevusi par autoceļiem atbildīgā iestāde vai autoceļu apsaimniekotājs, datu turētājs dara datus pieejamus, piemēro FRAND (taisnīgus, samērīgus un nediskriminējošus) nosacījumus. Datus nodrošina DATEX II formātā (EN 16157, CEN/TS 16157 un pēc tam atjauninātas versijas) vai jebkurā digitālā, mašīnlasāmā formātā, par ko vienojušās dalībvalstis, un tiem pievieno attiecīgus metadatus, citstarp informāciju par datu kvalitāti.

    6.   Datus par tīkla stāvokli, ko apkopojušas par autoceļiem atbildīgās iestādes vai autoceļu apsaimniekotāji, var izmantot ceļu infrastruktūras drošības pārvaldībai un visa tīkla ceļu satiksmes drošības novērtēšanai. Ja vien tas nav aizliegts licences līgumos, šos datus nediskriminējoši dara pieejamus apmaiņai un atkārtotai izmantošanai, izmantojot 3. pantā minēto valsts vai kopīgo piekļuves punktu.

    7.   Ņemot vērā piemērojamajos licences līgumos paredzētos ierobežojumus, prognozējošos datus par tīkla stāvokli, ko aprēķinājušas par autoceļiem atbildīgās iestādes vai autoceļu apsaimniekotāji, nediskriminējoši dara pieejamus apmaiņai un atkārtotai izmantošanai, izmantojot 3. pantā norādīto valsts vai kopīgo piekļuves punktu.

    8.   Dalībvalstis sadarbojas, lai definētu kopīgus standartus attiecībā uz 6. un 7. punktā minēto datu apmaiņu un atkārtotu izmantošanu.

    7. pants

    Datu par tīkla reāllaika lietošanu pieejamība, apmaiņa un atkārtota izmantošana

    1.   Lai sekmētu saderīgu, sadarbspējīgu un pastāvīgu reāllaika satiksmes informācijas pakalpojumu sniegšanu visā Savienībā, par autoceļiem atbildīgās iestādes, autoceļu apsaimniekotāji, pakalpojumu sniedzēji, transportlīdzekļu ģenerēto datu turētāji un ar uzlādi un uzpildi saistītas ieinteresētās personas sniedz pielikumā uzskaitītos datus par tīkla reāllaika izmantošanu, kurus tie apkopo DATEX II formātā (EN 16157, CEN/TS 16157 un pēc tam atjauninātas versijas). Visus šo datu atjauninājumus veic saskaņā ar 11. pantu.

    Ja ir jādefinē papildu vai alternatīvi standarti, piemēro šādus nosacījumus:

    dalībvalstis sadarbojas, lai definētu šos papildu vai alternatīvos standartus,

    digitāli, mašīnlasāmi formāti ir saderīgi ar esošajiem standartiem, kas minēti šā punkta pirmajā teikumā.

    2.   Šā panta 1. punktā minētie dati un attiecīgie metadati, citstarp informācija par datu kvalitāti, ir pieejami apmaiņai un atkārtotai izmantošanai visiem datu lietotājiem visā Savienībā:

    a)

    nediskriminējoši, ja šos datus sniedz par autoceļiem atbildīgās iestādes un autoceļu apsaimniekotāji;

    b)

    ievērojot minimālās kvalitātes prasības, par ko dalībvalstis vienojas sadarbībā ar attiecīgajām ieinteresētajām personām;

    c)

    laika periodā, kas ir atbilstīgs datu uzticamai un iedarbīgai izmantošanai, lai izveidotu reāllaika satiksmes informāciju;

    d)

    izmantojot 3. pantā minēto valsts vai kopīgo piekļuves punktu;

    e)

    bez jebkāda pienākuma transportlīdzekļu ģenerēto datu turētājiem un privātiem pakalpojumu sniedzējiem nodrošināt piekļuvi vai kopīgot savus datus ar privātiem datu lietotājiem. Datu apmaiņai un atkārtotai izmantošanai var piemērot privāta datu turētāja paredzētos noteikumus un nosacījumus.

    3.   Lai sniegtu atbilstošu informāciju tieši tiešajiem lietotājiem un optimizētu satiksmes vadību un ceļu satiksmes drošību, par autoceļiem atbildīgās iestādes un autoceļu apsaimniekotāju var prasīt, lai transportlīdzekļu ģenerēto datu turētāji un pakalpojumu sniedzēji nodrošinātu tos datu veidus par tīkla reāllaika izmantošanu, kurus tie apkopo un atjaunina saskaņā ar 11. pantu. Ja, atbildot uz pieprasījumu, ko izdevusi par autoceļiem atbildīgā iestāde vai autoceļu apsaimniekotājs, datu turētājs dara datus pieejamus, piemēro FRAND (taisnīgus, samērīgus un nediskriminējošus) nosacījumus. Datus nodrošina DATEX II formātā (EN 16157, CEN/TS 16157 un pēc tam atjauninātas versijas) vai jebkurā digitālā, mašīnlasāmā formātā, par ko vienojušās dalībvalstis, un tiem pievieno attiecīgus metadatus, citstarp informāciju par datu kvalitāti.

    4.   Datus par tīkla reāllaika izmantošanu, ko apkopojušas par autoceļiem atbildīgās iestādes vai autoceļu apsaimniekotāji, var izmantot ceļu infrastruktūras drošības pārvaldībai un visa tīkla ceļu satiksmes drošības novērtēšanai. Ja vien tas nav aizliegts licences līgumos, šos datus nediskriminējoši dara pieejamus apmaiņai un atkārtotai izmantošanai, izmantojot 3. pantā minēto valsts vai kopīgo piekļuves punktu.

    5.   Ņemot vērā piemērojamajos licences līgumos paredzētos ierobežojumus, prognozējošos datus par tīkla reāllaika izmantošanu, ko aprēķinājušas par autoceļiem atbildīgās iestādes vai autoceļu apsaimniekotāji, nediskriminējoši dara pieejamus apmaiņai un atkārtotai izmantošanai, izmantojot 3. pantā norādīto valsts vai kopīgo piekļuves punktu.

    6.   Dalībvalstis sadarbojas, lai definētu kopīgus standartus attiecībā uz 4. un 5. punktā minēto datu apmaiņu un atkārtotu izmantošanu.

    8. pants

    Datu par infrastruktūru atjaunināšana

    1.   Datu par infrastruktūru atjaunināšana attiecas vismaz uz šādiem parametriem:

    a)

    to datu veids, kā noteikts pielikuma 1. punktā, uz kuriem attiecas atjauninājums;

    b)

    to apstākļu vieta, uz kuriem attiecas atjauninājums;

    c)

    atjauninājuma veids (grozījums, ievietošana vai dzēšana);

    d)

    atjauninājuma apraksts, kur iekļauta(-as) atjauninātā(-ās) vērtība(-as), lauks(-i) un atjauninātā informācija, kā arī attiecīgā gadījumā iemesli novecojušās(-o) vērtības(-u) un lauka(-u) aizstāšanai;

    e)

    datu atjaunināšanas datums;

    f)

    datums un laiks, kad notikušas vai plānotas konkrēto apstākļu izmaiņas;

    g)

    datu atjauninājuma kvalitāte, kā noteikts kvalitātes prasībās, par kurām dalībvalstis vienojas sadarbībā ar attiecīgajām ieinteresētajām personām.

    To apstākļu vietu, uz kuriem attiecas atjauninājums, nosaka, izmantojot standartizētu vai jebkādu citu plaši lietotu un vispāratzītu dinamiskas atrašanās vietas norādīšanas metodi, kas ļauj viennozīmīgi atšifrēt un interpretēt šo atrašanās vietu.

    2.   Attiecīgie datu turētāji nodrošina datu par infrastruktūru atjaunināšanu laika periodā, kas ir atbilstīgs uzticamai un iedarbīgai datu izmantošanai reāllaika satiksmes informācijas pakalpojumos, un jau iepriekš sniedz datu lietotājiem šos atjauninājumus, ja tie ir zināmi un ja to ir iespējams izdarīt.

    3.   Attiecīgie datu turētāji savlaicīgi izlabo visas neprecizitātes, kuras tie ir konstatējuši savos datos vai par kurām tos ir informējis jebkurš datu lietotājs vai tiešais lietotājs.

    4.   Kad digitālo karšu ražotāji un pakalpojumu sniedzēji nodrošina informāciju tiešajiem lietotājiem, tie pārliecinās, ka attiecīgie datu par infrastruktūru atjauninājumi tiek apstrādāti laikā, kas ir atbilstīgs datu uzticamai un iedarbīgai izmantošanai reāllaika satiksmes informācijas pakalpojumos.

    9. pants

    Datu par noteikumiem un ierobežojumiem atjaunināšana

    1.   Datu par noteikumiem un ierobežojumiem atjaunināšana attiecas vismaz uz šādiem parametriem:

    a)

    to datu veids, kā noteikts pielikuma 2. un 3. punktā, uz kuriem attiecas atjauninājums;

    b)

    to apstākļu vieta, uz kuriem attiecas atjauninājums;

    c)

    atjauninājuma veids (grozījums, ievietošana vai dzēšana);

    d)

    atjauninājuma apraksts, citstarp notikuma periods un piemērotais nosacījums vai nosacījumi, piemēram, par noteiktiem transportlīdzekļu veidiem, uz ko attiecas atjauninājums;

    e)

    datu atjaunināšanas datums;

    f)

    datums un laiks, kad notikušas vai plānotas konkrēto apstākļu izmaiņas;

    g)

    datu atjauninājuma kvalitāte, kā noteikts kvalitātes prasībās, par kurām dalībvalstis vienojas sadarbībā ar attiecīgajām ieinteresētajām personām.

    To apstākļu vietu, uz kuriem attiecas atjauninājums, nosaka, izmantojot standartizētu vai jebkādu citu plaši lietotu un vispāratzītu dinamiskas atrašanās vietas norādīšanas metodi, kas ļauj viennozīmīgi atšifrēt un interpretēt šo atrašanās vietu.

    2.   Attiecīgie datu turētāji nodrošina datu par noteikumiem un ierobežojumiem atjaunināšanu laika periodā, kas ir atbilstīgs uzticamai un iedarbīgai datu izmantošanai reāllaika satiksmes informācijas pakalpojumos, un jau iepriekš sniedz datu lietotājiem šos atjauninājumus, ja tie ir zināmi un ja to ir iespējams izdarīt.

    3.   Attiecīgie datu turētāji savlaicīgi izlabo visas neprecizitātes, kuras tie ir konstatējuši savos datos vai par kurām tos ir informējis jebkurš datu lietotājs vai tiešais lietotājs.

    4.   Kad digitālo karšu ražotāji un pakalpojumi sniedzēji nodrošina informāciju tiešajiem lietotājiem, tie pārliecinās, ka attiecīgie datu par noteikumiem un ierobežojumiem atjauninājumi tiek apstrādāti laikā, kas ir atbilstīgs datu uzticamai un iedarbīgai izmantošanai reāllaika satiksmes informācijas pakalpojumos.

    5.   Reāllaika satiksmes informāciju attiecīgi groza vai atsauc iespējami drīz pēc tam, kad ir mainījies attiecīgo datu statuss.

    10. pants

    Datu par tīkla stāvokli atjaunināšana

    1.   Datu par tīkla stāvokli atjaunināšana attiecas vismaz uz šādiem parametriem:

    a)

    to datu veids, kā noteikts pielikuma 4. un 5. punktā, uz kuriem attiecas atjauninājums, un attiecīgā gadījumā tā īss apraksts;

    b)

    tā notikuma vai to apstākļu vieta, uz ko attiecas atjauninājums;

    c)

    tā notikuma vai to apstākļu laiks, uz ko attiecas atjauninājums;

    d)

    datu atjauninājuma kvalitāte, kā noteikts kvalitātes prasībās, par kurām dalībvalstis vienojas sadarbībā ar attiecīgajām ieinteresētajām personām.

    Tā notikuma vai to apstākļu vietu, uz ko attiecas atjauninājums, nosaka, izmantojot standartizētu vai jebkādu citu plaši lietotu un vispāratzītu dinamiskas atrašanās vietas norādīšanas metodi, kas ļauj viennozīmīgi atšifrēt un interpretēt šo atrašanās vietu.

    2.   Attiecīgie datu turētāji nodrošina datu par tīkla stāvokli atjaunināšanu laika periodā, kas ir atbilstīgs uzticamai un iedarbīgai datu izmantošanai reāllaika satiksmes informācijas pakalpojumos, un jau iepriekš sniedz datu lietotājiem šos atjauninājumus, ja tie ir zināmi un ja to ir iespējams izdarīt.

    3.   Attiecīgie datu turētāji savlaicīgi izlabo visas neprecizitātes, kuras tie ir konstatējuši savos datos vai par kurām tos ir informējis jebkurš datu lietotājs vai tiešais lietotājs.

    4.   Reāllaika satiksmes informāciju attiecīgi groza vai atsauc iespējami drīz pēc tam, kad ir mainījies attiecīgo datu statuss.

    5.   Kad pakalpojumi sniedzēji nodrošina informāciju tiešajiem lietotājiem, tie pārliecinās, ka attiecīgie datu par tīkla stāvokli atjauninājumi tiek apstrādāti laikā, kas ir atbilstīgs datu uzticamai un iedarbīgai izmantošanai reāllaika satiksmes informācijas pakalpojumos.

    11. pants

    Datu par tīkla reāllaika lietošanu atjaunināšana

    1.   Datu par tīkla reāllaika lietošanu atjauninājumos ietver vismaz šādus parametrus:

    a)

    to datu veids, kā noteikts pielikuma 6. punktā, uz kuriem attiecas atjauninājums, un attiecīgā gadījumā tā īss apraksts;

    b)

    tā notikuma vai to apstākļu vieta, uz ko attiecas atjauninājums;

    c)

    datu atjauninājuma kvalitāte, kā noteikts kvalitātes prasībās, par kurām dalībvalstis vienojas sadarbībā ar attiecīgajām ieinteresētajām personām.

    Tā notikuma vai to apstākļu vietu, uz ko attiecas atjauninājums, nosaka, izmantojot standartizētu vai jebkādu citu plaši lietotu un vispāratzītu dinamiskas atrašanās vietas norādīšanas metodi, kas ļauj viennozīmīgi atšifrēt un interpretēt šo atrašanās vietu.

    2.   Reāllaika satiksmes informāciju vai saistītos datus attiecīgi groza vai atsauc iespējami drīz pēc tam, kad ir mainījies attiecīgo datu statuss.

    3.   Kad pakalpojumi sniedzēji nodrošina informāciju tiešajiem lietotājiem, tie pārliecinās, ka datu par tīkla reāllaika lietošanu atjauninājumi tiek apstrādāti laikā, kas ir atbilstīgs datu uzticamai un iedarbīgai izmantošanai reāllaika satiksmes informācijas pakalpojumos.

    12. pants

    Atbilstības novērtējums

    1.   Dalībvalstis saskaņā ar 2. un 3. punktu novērtē, vai datu turētāji un datu lietotāji, uz ko attiecas 3.–11. pants, izpilda šajos pantos noteiktās prasības.

    2.   Lai veiktu šādu novērtējumu, dalībvalstu kompetentās iestādes no visiem datu turētājiem vai datu lietotājiem var pieprasīt šādus dokumentus:

    a)

    apraksts par datiem, digitālajām kartēm vai reāllaika satiksmes informācijas pakalpojumiem, kurus tie sniedz, kā arī informācija par to kvalitāti un šo datu atkārtotas izmantošanas nosacījumiem;

    b)

    uz pierādījumiem balstīts paziņojums par 3.–11. pantā noteikto prasību izpildi.

    3.   Dalībvalstis izlases veidā pārbauda 2. punkta b) apakšpunktā minēto paziņojumu pareizību.

    13. pants

    Ziņošana

    1.   Ne vēlāk kā līdz 2023. gada 1. janvārim dalībvalstis iesniedz Komisijai primāro ceļu tīklā iekļauto ceļu sarakstu un kartes vizualizāciju.

    2.   Dalībvalstis sniedz Komisijai tālāk norādīto informāciju, ko iekļauj Direktīvas 2010/40/ES 17. panta 3. punktā paredzētajos progresa ziņojumos:

    a)

    pielikumā noteikto datu veidu pieejamības, apmaiņas un atkārtotas izmantošanas ziņā panāktais progress;

    b)

    ar valsts piekļuves punkta starpniecību pieejamo datu ģeogrāfiskais tvērums, izmaiņas primāro ceļu tīklā un reāllaika satiksmes informācijas pakalpojumu datu saturā un šo pakalpojumu kvalitāte, citstarp šīs kvalitātes noteikšanai izmantotie kritēriji un tās uzraudzībai lietotie līdzekļi;

    c)

    12. pantā minētā atbilstības novērtējuma rezultāti par 3.–11. pantā noteikto prasību izpildi;

    d)

    attiecīgā gadījumā apraksts par izmaiņām saistībā ar valsts vai kopīgo piekļuves punktu.

    14. pants

    Pārejas noteikumi

    Pārejas periodā, kas beidzas 2027. gada 31. decembrī, ar pielikuma 1., 3., 5. un 6. punktā norādītajiem datu veidiem saistītos pienākumus nepiemēro attiecībā uz ceļiem, izņemot šādus ceļus:

    a)

    visaptverošais Eiropas ceļu tīkls;

    b)

    citas automaģistrāles, kas nav iekļautas visaptverošajā Eiropas ceļu tīklā;

    c)

    primārie ceļi.

    15. pants

    Atcelšana

    Deleģēto regulu (ES) 2015/962 atceļ no 2025. gada 1. janvāra.

    16. pants

    Stāšanās spēkā un piemērošana

    Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

    To piemēro no 2025. gada 1. janvāra.

    Tomēr 13. pantu piemēro no 2023. gada 1. janvāra.

    Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

    Briselē, 2022. gada 2. februārī

    Komisijas vārdā –

    priekšsēdētāja

    Ursula VON DER LEYEN


    (1)  OV L 207, 6.8.2010., 1. lpp.

    (2)  Komisijas Deleģētā regula (ES) 2015/962 (2014. gada 18. decembris), ar ko papildina Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2010/40/ES attiecībā uz reāllaika satiksmes informācijas pakalpojumu nodrošināšanu visā ES (OV L 157, 23.6.2015., 21. lpp.).

    (3)  Komisijas Deleģētā regula (ES) Nr. 885/2013 (2013. gada 15. maijs), ar ko papildina Eiropas Parlamenta un Padomes ITS direktīvu 2010/40/ES attiecībā uz informācijas pakalpojumu sniegšanu saistībā ar drošām stāvvietām kravas automobiļiem un komerciālajiem transportlīdzekļiem (OV L 247, 18.9.2013., 1. lpp.).

    (4)  Komisijas Deleģētā regula (ES) Nr. 886/2013 (2013. gada 15. maijs), ar ko papildina Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2010/40/ES attiecībā uz datiem un procedūrām, lai lietotājiem, ja iespējams, nodrošinātu vispārējas ar ceļu satiksmes drošību saistītas bezmaksas informācijas minimumu (OV L 247, 18.9.2013., 6. lpp.).

    (5)  Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2019/1024 (2019. gada 20. jūnijs) par atvērtajiem datiem un publiskā sektora informācijas atkalizmantošanu (OV L 172, 26.6.2019., 56. lpp.).

    (6)  Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2007/2/EK (2007. gada 14. marts), ar ko izveido Telpiskās informācijas infrastruktūru Eiropas Kopienā (INSPIRE) (OV L 108, 25.4.2007., 1. lpp.).

    (7)  Komisijas Regula (ES) Nr. 1089/2010 (2010. gada 23. novembris), ar kuru īsteno Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2007/2/EK attiecībā uz telpisko datu kopu un telpisko datu pakalpojumu savstarpējo izmantojamību (OV L 323, 8.12.2010., 11. lpp.).

    (8)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 1315/2013 (2013. gada 11. decembris) par Savienības pamatnostādnēm Eiropas transporta tīkla attīstībai un ar ko atceļ Lēmumu Nr. 661/2010/ES (OV L 348, 20.12.2013., 1. lpp.).

    (9)  Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2008/96/EK (2008. gada 19. novembris) par ceļu infrastruktūras drošības pārvaldību (OV L 319, 29.11.2008., 59. lpp.).

    (10)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2016/679 (2016. gada 27. aprīlis) par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti un ar ko atceļ Direktīvu 95/46/EK (Vispārīgā datu aizsardzības regula) (OV L 119, 4.5.2016., 1. lpp.).

    (11)  Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2002/58/EK (2002. gada 12. jūlijs) par personas datu apstrādi un privātās dzīves aizsardzību elektronisko komunikāciju nozarē (direktīva par privāto dzīvi un elektronisko komunikāciju) (OV L 201, 31.7.2002., 37. lpp.).

    (12)  Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2019/1024 (2019. gada 20. jūnijs) par atvērtajiem datiem un publiskā sektora informācijas atkalizmantošanu (OV L 172, 26.6.2019., 56. lpp.).

    (13)  Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2019/520 (2019. gada 19. marts) par ceļu lietotāju nodevu elektroniskās iekasēšanas sistēmu savstarpēju izmantojamību un informācijas par ceļu lietošanas maksu nesamaksāšanu pārrobežu apmaiņas veicināšanu Savienībā (OV L 91, 29.3.2019., 45. lpp.).


    PIELIKUMS

    (kā minēts 2., 3., 4., 5., 6., 7., 8., 9., 10., 11., 13. un 14. pantā)

    1.   

    Datu par infrastruktūru veidi:

    a)

    autoceļu tīkla posmi un to fiziskie raksturlielumi:

    i)

    ģeometrija;

    ii)

    autoceļa platums;

    iii)

    braukšanas joslu skaits;

    iv)

    kāpumi un kritumi;

    v)

    krustojumi;

    b)

    autoceļa klasifikācija;

    c)

    autoceļa nodevas iekasēšanas staciju atrašanās vietas;

    d)

    apkopes zonu un atpūtas zonu atrašanās vietas;

    e)

    elektrisko transportlīdzekļu uzlādes punktu atrašanās vietas un to izmantošanas nosacījumi;

    f)

    saspiestās dabasgāzes, sašķidrinātās dabasgāzes, sašķidrinātās naftas gāzes uzpildes staciju atrašanās vietas;

    g)

    visu citu degvielas veidu uzpildes punktu un staciju atrašanās vietas;

    h)

    piegādes zonu atrašanās vietas.

    2.   

    Būtisko datu par noteikumiem un ierobežojumiem veidi:

    a)

    attiecīgā gadījumā statiskie un dinamiskie satiksmes noteikumi:

    i)

    nosacījumi braukšanai pa tuneļiem;

    ii)

    nosacījumi braukšanai pāri tiltiem;

    iii)

    pastāvīgi iebraukšanas ierobežojumi;

    iv)

    ātruma ierobežojumi;

    v)

    kravu piegādes noteikumi;

    vi)

    apdzīšanas aizliegums smagajiem kravas transportlīdzekļiem;

    vii)

    svara/garuma/platuma/augstuma ierobežojumi;

    viii)

    vienvirziena ielas;

    ix)

    ierobežojumu robežas, aizliegumi vai pienākumi noteiktās zonās, pašreizējās piekļuves statuss un nosacījumi kustībai regulētas satiksmes zonās;

    x)

    kustības virziens maiņvirziena satiksmes joslās;

    b)

    satiksmes kustības plāni.

    3.   

    Citi datu par noteikumiem un ierobežojumiem veidi:

    a)

    ceļa zīmju, kas atspoguļo ceļu satiksmes noteikumus un apzīmē briesmas, atrašanās vieta un identifikācija:

    i)

    nosacījumi braukšanai pa tuneļiem;

    ii)

    nosacījumi braukšanai pāri tiltiem;

    iii)

    pastāvīgi iebraukšanas ierobežojumi;

    iv)

    citas ceļa zīmes, kas atspoguļo ceļu satiksmes noteikumus;

    b)

    attiecīgā gadījumā statiskie un dinamiskie satiksmes noteikumi, kas nav 2. punktā minētie satiksmes noteikumi;

    c)

    maksas ceļu identificēšana, piemērojamās fiksētās maksas lietotājam un pieejamās samaksas metodes (citstarp mazumtirdzniecības kanāli un izpildes paņēmieni);

    d)

    mainīgas maksas ceļa lietotājam un pieejamās samaksas metodes, citstarp mazumtirdzniecības kanāli un izpildes paņēmieni.

    4.   

    Būtiskie datu par tīkla stāvokli veidi:

    a)

    autoceļa slēgšana;

    b)

    braukšanas joslas slēgšana;

    c)

    ceļa darbi;

    d)

    satiksmes vadības pagaidu pasākumi.

    5.   

    Citi datu par tīkla stāvokli veidi:

    a)

    tilta slēgšana;

    b)

    negadījumi un starpgadījumi;

    c)

    slikts autoceļa stāvoklis;

    d)

    laika apstākļi, kas ietekmē autoceļa segumu un redzamību.

    6.   

    Datu par tīkla reāllaika lietošanu veidi:

    a)

    satiksmes intensitāte;

    b)

    satiksmes ātrums;

    c)

    satiksmes sastrēgumu atrašanās vietas un garums;

    d)

    braukšanas laiks;

    e)

    gaidīšanas laiks pie robežšķērsošanas vietām;

    f)

    piegādes zonu pieejamība;

    g)

    elektrisko transportlīdzekļu uzlādes punktu pieejamība;

    h)

    uzpildes punktu un staciju pieejamība alternatīviem degvielas veidiem;

    i)

    ad hoc uzlādes/uzpildes cena.


    Top