(1)

Eiropas Savienības (“Savienība”) un Moldovas Republikas (“Moldova”) attiecības turpina attīstīties Eiropas kaimiņattiecību politikas (EKP) un Austrumu partnerības ietvaros. Moldova pievienojās Austrumu partnerībai 2009. gadā, kam sekoja sarunas par Asociācijas nolīgumu starp Eiropas Savienību un Eiropas Atomenerģijas kopienu un to dalībvalstīm, no vienas puses, un Moldovas Republiku, no otras puses (2) (“Asociācijas nolīgums”). Asociācijas nolīgums, kas paredz pakāpeniski izveidot padziļinātu un visaptverošu brīvās tirdzniecības zonu (DCFTA), tika parakstīts 2014. gada 27. jūnijā un stājās spēkā 2016. gada 1. jūlijā.

(2)

Moldovas ekonomiku ir būtiski ietekmējusi recesija 2020. gadā, ko izraisīja Covid-19 pandēmija, ieilgušais politiskais strupceļš valstī pēc prezidenta vēlēšanām 2020. gada novembrī un nesenā enerģētikas krīze. Minētie apstākļi ir veicinājuši Moldovas ievērojamā finansējuma trūkuma palielināšanos, ārējās pozīcijas pasliktināšanos un fiskālo vajadzību pieaugumu.

(3)

Pēc parlamenta vēlēšanām 2021. gada jūlijā jaunā Moldovas valdība ir apliecinājusi stingru apņemšanos īstenot jaunas reformas ar vērienīgu programmu “Moldova uzplaukuma laikā 2021.–2025. gadā”. Minētajā programmā galvenā uzmanība pievērsta svarīgām politikas jomām, tostarp tieslietu nozares reformām, korupcijas apkarošanai, labai pārvaldībai un tiesiskumam.

(4)

Atjaunotā apņemšanās veikt šādas reformas un stingra politiskā griba ir ļāvusi Moldovas iestādēm ievērojami paātrināt reformu īstenošanu. Tas arī ļāva Moldovai sekmīgi pabeigt makrofinansiālās palīdzības darbību saistībā ar Covid-19 pandēmiju, ievērojot Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmumu (ES) 2020/701 (3), jo visas reformu darbības, par kurām ar Savienību bija vienojās saprašanās memorandā, bija izpildītas, izņemot vienu – līdzekļu atgūšanu –, attiecībā uz kuru tika piešķirts atbrīvojums. Šajā sakarā Komisija apspriedās ar dalībvalstu pārstāvju komiteju un nesaņēma iebildumus.

(5)

Pēc tam, kad jaunas Starptautiskā Valūtas fonda (SVF) programmas pieņemšana, par kuru notika sarunas 2020. gadā, iestrēga, SVF pēc parlamenta vēlēšanām 2021. gada jūlijā atjaunoja kontaktus ar Moldovu un panāca personāla līmeņa vienošanos par paplašināta kreditēšanas mehānisma un paplašinātās finansēšanas mehānisma programmu 564 miljonu USD apmērā. Jaunā programma tika pieņemta ar 2021. gada 20. decembra SVF Valdes lēmumu. Minētās programmas mērķis ir atbalstīt Moldovas ekonomikas atveseļošanos, uzsākt vērienīgu pārvaldības un institucionālo reformu programmu, stiprināt pārredzamību un pārskatatbildību, uzlabot publiskās politikas paredzamību, stiprināt finanšu iestādes un veicināt deregulāciju.

(6)

Ņemot vērā ekonomikas stāvokļa un perspektīvas pasliktināšanos, Moldova 2021. gada novembrī lūdza Savienību piešķirt papildu makrofinansiālo palīdzību.

(7)

Savienības indikatīvā piešķīruma apmērs Moldovai saskaņā ar Eiropas kaimiņattiecību instrumentu bija 518,15 miljoni EUR 2014.–2020. gadam, ieskaitot budžeta atbalstu un tehnisko palīdzību. Vienotajās atbalsta shēmās 2014.–2017. gadam un 2017.–2020. gadam tika noteikta prioritārā nozare sadarbībai ar Moldovu, ko iepriekšējā budžeta periodā finansēja no Eiropas kaimiņattiecību instrumenta. Prioritātes 2021.–2027. gadam tiks noteiktas jaunajā daudzgadu indikatīvajā programmā, kas ir sagatavota ciešā sadarbībā ar visām attiecīgajām ieinteresētajām personām.

(8)

Tā kā Moldova ir valsts, uz kuru attiecas EKP, būtu jāuzskata, ka tā ir tiesīga saņemt Savienības makrofinansiālo palīdzību.

(9)

Savienības makrofinansiālajai palīdzībai vajadzētu būt finanšu instrumentam, kas izmantojams ārkārtas gadījumos ar nolūku sniegt konkrētam mērķim nepiesaistītu atbalstu maksājumu bilances problēmu novēršanai, lai nodrošinātu saņēmējam nekavējoties vajadzīgo ārējo finansējumu, un tai būtu jābalsta tādas politikas programmas īstenošana, kas ietver tūlītējus stingrus korekcijas pasākumus un strukturālas reformas, kuru mērķis ir uzlabot saņēmēja maksājumu bilances stāvokli īstermiņā.

(10)

Ņemot vērā to, ka Moldovas maksājumu bilancē saglabājas būtisks ārējā finansējuma iztrūkums, kas pārsniedz SVF un citu daudzpusēju iestāžu piešķirtos resursus, pašreizējos ārkārtas apstākļos Savienības makrofinansiālā palīdzība, ko paredzēts sniegt Moldovai, ir uzskatāma par piemērotu atbildi uz Moldovas lūgumu atbalstīt tās ekonomikas stabilizāciju saistībā ar SVF programmu. Savienības makrofinansiālā palīdzība atbalstītu Moldovas ekonomikas stabilizācijas un strukturālo reformu programmu, papildinot resursus, kas pieejami saskaņā ar SVF finansiālo vienošanos.

(11)

Ar Savienības makrofinansiālo palīdzību būtu jāatbalsta ilgtspējīgas ārējā finansējuma situācijas atjaunošana Moldovā, tādējādi atbalstot tās ekonomisko un sociālo attīstību.

(12)

Sagaidāms, ka Savienības makrofinansiālā palīdzība būs cieši saistīta ar budžeta atbalsta darbību īstenošanu saskaņā ar Kaimiņattiecību, attīstības sadarbības un starptautiskās sadarbības instrumentu “Eiropa pasaulē”, kas izveidots ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2021/947 (4).

(13)

Savienības makrofinansiālās palīdzības apmēra noteikšana balstās uz Moldovas atlikušo ārējā finansējuma vajadzību pilnīgu kvantitatīvu novērtējumu, un tajā tiek ņemta vērā valsts spēja finansēt sevi ar pašas resursiem, jo īpaši izmantojot tās rīcībā esošās starptautiskās rezerves. Ar Savienības makrofinansiālo palīdzību būtu jāpapildina SVF un Pasaules Bankas piedāvātās programmas un piešķirtie resursi. Palīdzības apmēra noteikšanā ņem vērā arī gaidāmo finansiālo ieguldījumu, ko sniedz daudzpusējie līdzekļu devēji, un vajadzību nodrošināt taisnīgu sloga sadali starp Savienību un citiem līdzekļu devējiem, kā arī citu Savienības ārējās finansēšanas instrumentu līdzšinējo izmantošanu Moldovā un Savienības vispārējās iesaistes pievienoto vērtību.

(14)

Ņemot vērā Moldovas atlikušās ārējā finansējuma vajadzības, tās ekonomikas attīstības līmeni, ko vērtē pēc ienākumiem uz vienu iedzīvotāju un pēc nabadzības rādītājiem, tās spēju sevi finansēt no pašas resursiem un jo īpaši tās rīcībā esošās ārējās rezerves, un novērtējumu par tās spēju atmaksāt aizdevumu, pamatojoties uz parāda atmaksājamības analīzi, daļa palīdzības būtu jāsniedz dotāciju veidā.

(15)

Komisijai būtu jānodrošina, ka Savienības makrofinansiālā palīdzība juridiski un pēc būtības ir saskaņā ar ārējās darbības dažādo jomu pamatprincipiem un mērķiem, ar pasākumiem, kas veikti attiecībā uz minētajam jomām, un ar citiem attiecīgajiem Savienības politikas virzieniem.

(16)

Savienības makrofinansiālajai palīdzībai būtu jāatbalsta Savienības ārpolitika attiecībā uz Moldovu. Komisijai un Eiropas Ārējās darbības dienestam (EĀDD) būtu cieši jāsadarbojas visu makrofinansiālās palīdzības sniegšanas laiku, lai koordinētu Savienības ārpolitiku un nodrošinātu tās saskaņotību.

(17)

Ar Savienības makrofinansiālo palīdzību būtu jāatbalsta Moldovas apņēmība rīkoties atbilstoši vērtībām, kas tai ir kopīgas ar Savienību, ieskaitot demokrātiju, tiesiskumu, labu pārvaldību, cilvēktiesību ievērošanu, ilgtspējīgu attīstību un nabadzības samazināšanu, kā arī tās apņēmība ievērot atklātas, noteikumos balstītas un godīgas tirdzniecības principus.

(18)

Savienības makrofinansiālās palīdzības piešķiršanas priekšnoteikumam vajadzētu būt tādam, ka Moldova respektē efektīvus demokrātiskos mehānismus, tostarp daudzpartiju parlamentāro sistēmu un tiesiskumu, un garantē cilvēktiesību ievērošanu. Turklāt Savienības makrofinansiālās palīdzības konkrētajiem mērķiem būtu jāuzlabo publiskā sektora finanšu pārvaldības sistēmu efektivitāte, pārredzamība un pārskatatbildība, kā arī finanšu sektora pārvaldība un uzraudzība Moldovā un būtu jāveicina strukturālās reformas, kuru mērķis ir atbalstīt ilgtspējīgu un iekļaujošu izaugsmi, pienācīgu darbvietu izveidi un fiskālo konsolidāciju. Komisijai un EĀDD būtu regulāri jāuzrauga gan minētā priekšnoteikuma izpildīšana, gan minēto mērķu sasniegšana.

(19)

Lai nodrošinātu, ka tiek efektīvi aizsargātas Savienības finanšu intereses, kas saistītas ar tās makrofinansiālo palīdzību, Moldovai būtu jāveic atbilstīgi pasākumi, lai novērstu un apkarotu krāpšanu, korupciju un jebkurus citus pārkāpumus saistībā ar minēto palīdzību. Turklāt būtu jāparedz, ka Komisija veic pārbaudes, ka Revīzijas palāta veic revīzijas un ka Eiropas Prokuratūra īsteno savas kompetences.

(20)

Savienības makrofinansiālās palīdzības izmaksāšana neskar Eiropas Parlamenta un Padomes kā budžeta lēmējiestādes pilnvaras.

(21)

Dotāciju veidā piešķirtajām Savienības makrofinansiālās palīdzības summām un uzkrājumu summām, kas vajadzīgas makrofinansiālajai palīdzībai aizdevumu veidā, būtu jāatbilst budžeta apropriācijām, kas paredzētas daudzgadu finanšu shēmā.

(22)

Savienības makrofinansiālā palīdzība būtu jāpārvalda Komisijai. Lai nodrošinātu to, ka Eiropas Parlaments un Padome spēj sekot šā lēmuma īstenošanai, Komisijai tie būtu regulāri jāinformē par norisēm saistībā ar minēto palīdzību un jāsniedz tiem attiecīgie dokumenti.

(23)

Lai nodrošinātu vienādus nosacījumus šā lēmuma īstenošanai, būtu jāpiešķir īstenošanas pilnvaras Komisijai. Minētās pilnvaras būtu jāizmanto saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 182/2011 (5).

(24)

Uz Savienības makrofinansiālo palīdzību būtu jāattiecina ekonomikas politikas nosacījumi, kas jānosaka saprašanās memorandā. Lai nodrošinātu vienotus īstenošanas nosacījumus un efektivitāti labad, Komisija būtu jāpilnvaro risināt sarunas par šādiem nosacījumiem ar Moldovas iestādēm dalībvalstu pārstāvju komitejas uzraudzībā saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 182/2011. Saskaņā ar minēto regulu parasti būtu jāpiemēro konsultēšanās procedūra visos gadījumos, izņemot tos, kas paredzēti minētajā regulā. Ņemot vērā to, cik liela ietekme var būt palīdzībai, kas pārsniedz 90 miljonus EUR, ir lietderīgi paredzēt, ka attiecībā uz darbībām, kuras pārsniedz minēto robežvērtību, ir jāizmanto pārbaudes procedūra, kā noteikta Regulā (ES) Nr. 182/2011. Ņemot vērā Moldovai paredzētās Savienības makrofinansiālās palīdzības summu, saprašanās memoranda pieņemšanai un minētās palīdzības samazināšanai, apturēšanai vai atcelšanai būtu jāpiemēro pārbaudes procedūra,