(1)

Covid-19 pandēmija ir liels satricinājums pasaules un Savienības ekonomikai un tai ir būtiska sociāla un ekonomiska ietekme uz dalībvalstīm un reģioniem. Nepieciešamo ierobežošanas pasākumu dēļ ekonomiskā aktivitāte Savienībā ir ievērojami samazinājusies. Paredzams, ka Savienības IKP 2020. gadā saruks par aptuveni 7,4 %, daudz vairāk nekā 2009. gada finanšu krīzes laikā. Investīciju aktivitāte ir ievērojami samazinājusies. Ir jānovērš tādas neaizsargātības kā stratēģisko nozaru pārmērīga paļaušanās uz nediversificētiem ārējās piegādes avotiem un kritiskās infrastruktūras trūkums, jo īpaši attiecībā uz maziem un vidējiem uzņēmumiem (MVU), tostarp mikrouzņēmumiem, piemēram, diversificējot un stiprinot stratēģiskās piegādes ķēdes, lai uzlabotu Savienības reaģēšanu ārkārtas situācijās, kā arī visas ekonomikas noturību, vienlaikus saglabājot tās atvērtību konkurencei un tirdzniecībai saskaņā ar tās noteikumiem. Pat pirms pandēmijas, lai gan Savienībā bija novērojama investīciju attiecības pret IKP atveseļošana, tā joprojām nebija tik liela, kā varētu gaidīt spēcīgas atveseļošanas laikā, un nebija pietiekama, lai kompensētu nepietiekamo investīciju gadus pēc 2009. gada krīzes. Vēl svarīgāk ir tas, ka pašreizējais investīciju līmenis un prognozes neaptver Savienības vajadzības pēc strukturālām investīcijām, kas nepieciešamas, lai atjaunotu un uzturētu ilgtermiņa izaugsmi, ņemot vērā tehnoloģiskās pārmaiņas un globālo konkurētspēju, tostarp attiecībā uz inovāciju, prasmēm, infrastruktūru, MVU, un vajadzību risināt svarīgus sabiedriskas nozīmes uzdevumus, piemēram, ilgtspējas un iedzīvotāju novecošanas jomā. Tādējādi, lai sasniegtu Savienības politikas mērķus un atbalstītu ātru, ilgtspējīgu, iekļaujošu, stabilu un veselīgu ekonomikas atveseļošanu, ir nepieciešams atbalsts, lai novērstu tirgus nepilnības un neoptimālas investīciju situācijas un mazinātu investīciju nepietiekamību konkrētās nozarēs.

(2)

Novērtējumos ir uzsvērts, ka 2014.–2020. gada daudzgadu finanšu shēmas ietvaros īstenoto finanšu instrumentu dažādība ir radījusi zināmu pārklāšanos to tvērumā. Minētā dažādība ir arī radījusi sarežģījumus starpniekiem un galasaņēmējiem, kuri saskārušies ar atšķirīgiem atbalsttiesīguma un ziņošanas noteikumiem. Saderīgu noteikumu trūkuma dēļ ir bijis arī grūtāk kombinēt vairākus Savienības fondus, lai gan šādas kombinācijas būtu bijušas izdevīgas, lai atbalstītu projektus, kam bija nepieciešams dažāda veida finansējums. Tāpēc būtu jāizveido vienots fonds – fonds InvestEU –, kas balstīts uz Investīciju plānā Eiropai izveidotā Eiropas Stratēģisko investīciju fonda (ESIF) pieredzi, lai panāktu efektīvāku darbības atbalstu galasaņēmējiem, integrējot un vienkāršojot finansējumu, ko piedāvā vienotajā budžeta garantijas shēmā, tādējādi uzlabojot Savienības atbalsta ietekmi un vienlaikus samazinot Savienības izmaksas, kas sedzamas no budžeta.

(3)

Lai pabeigtu iekšējā tirgus izveidi un stimulētu ilgtspējīgu un iekļaujošu izaugsmi un nodarbinātību, pēdējo gadu laikā Savienība ir pieņēmusi vērienīgas stratēģijas. To starpā ir tādas stratēģijas kā “Eiropa 2020 – stratēģija gudrai, ilgtspējīgai un integrējošai izaugsmei” (2010. gada 3. marts), “Rīcības plāns kapitāla tirgu savienības izveidei” (2015. gada 30. septembris), “Noslēgt aprites loku – ES rīcības plāns pārejai uz aprites ekonomiku” (2015. gada 2. decembris), “Eiropas mazemisiju mobilitātes stratēģija” (2016. gada 20. jūlijs), “Tīru enerģiju ikvienam Eiropā” (2016. gada 30. novembris), “Eiropas Aizsardzības rīcības plāns” (2016. gada 30. novembris), “Eiropas Aizsardzības fonda izveide” (2017. gada 7. jūnijs), “Kosmosa stratēģija Eiropai” (2016. gada 26. oktobris), “Iestāžu kopīgā proklamācija par Eiropas sociālo tiesību pīlāru” (2017. gada 13. decembris), “Jauna Eiropas darba kārtība kultūrai” (2018. gada 22. maijs), “Eiropas zaļais kurss” (2019. gada 11. decembris), “Eiropas zaļā kursa investīciju plāns” (2020. gada 14. janvāris), “Spēcīga sociālā Eiropa taisnīgai pārejai” (2020. gada 14. janvāris), stratēģija “Eiropas digitālās nākotnes veidošana”, “Eiropas datu stratēģija” un “Baltā grāmata par mākslīgo intelektu. Eiropeiska pieeja – izcilība un uzticēšanās” (2020. gada 19. februāris), “Jauna Eiropas industriālā stratēģija” (2020. gada 10. marts) un “MVU stratēģija ilgtspējīgai un digitālai Eiropai” (2020. gada 10. marts). Fondam InvestEU būtu jāizmanto un jāpastiprina sinerģija starp minētajām savstarpēji pastiprinošajām stratēģijām, sniedzot atbalstu investīcijām un piekļuvi finansējumam. Turklāt Savienība ir pieņēmusi Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2020/852 (3).

(4)

Savienības līmenī Eiropas ekonomikas politikas koordinēšanas pusgads ir satvars valsts reformu prioritāšu noteikšanai un to īstenošanas uzraudzībai. Dalībvalstis, attiecīgā gadījumā sadarbojoties ar vietējām un reģionālajām iestādēm, izstrādā savas valsts daudzgadu investīciju stratēģijas minēto reformu prioritāšu atbalstam. Minētās stratēģijas būtu jāiesniedz kopā ar ikgadējām valsts reformu programmām, lai iezīmētu un koordinētu prioritāros investīciju projektus, kas atbalstāmi ar valsts finansējumu, Savienības finansējumu vai abiem finansējuma veidiem. Turklāt šajās stratēģijās Savienības finansējums būtu jāizmanto saskaņoti un būtu maksimāli jāpalielina pievienotā vērtība finansiālajam atbalstam, ko saņemtu jo īpaši no Eiropas strukturālajiem un investīciju fondiem, Atveseļošanas un noturības mehānisma, kas izveidots ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2021/241 (4), un programmas InvestEU.

(5)

Fondam InvestEU būtu jāveicina Savienības konkurētspējas un sociālekonomiskās konverģences uzlabošana, tostarp inovācijas un digitizācijas jomās, resursu efektīva izmantošana saskaņā ar aprites ekonomikas principiem, Savienības ekonomikas izaugsmes ilgtspēja un iekļautība un Savienības kapitāla tirgu sociālā noturība un integrācija, tostarp izmantojot risinājumus Savienības kapitāla tirgu sadrumstalotības novēršanai un Savienības uzņēmumu finansējuma avotu dažādošanai. Tālab fondam InvestEU būtu jāatbalsta projekti, kuri ir tehniski un ekonomiski dzīvotspējīgi, nodrošinot sistēmu tādu parāda, riska dalīšanas, pašu kapitāla un kvazikapitāla instrumentu izmantošanai, kurus attiecīgi atbalsta ar garantiju no Savienības budžeta un ar īstenošanas partneru finansiālajiem ieguldījumiem. Fondam InvestEU vajadzētu būt pieprasījuma virzītam, un vienlaikus koncentrēties uz stratēģisku ilgtermiņa ieguvumu nodrošināšanu galvenajās Savienības politikas jomās, kuras citādi netiktu finansētas vai tiktu finansētas nepietiekami, un tādējādi veicināt Savienības politikas mērķu sasniegšanu. Atbalstam no fonda InvestEU būtu jāaptver dažādas nozares un reģioni, bet būtu jāizvairās no pārmērīgas nozaru vai ģeogrāfiskās koncentrācijas, un piekļuve finansējumam būtu jāatvieglo tādiem projektiem, ko veido partnervienības vairākos Savienības reģionos, tostarp projektiem, kas sekmē tīklu, kopu un digitālās inovācijas centru izveidi.

(6)

Kultūras un radošās nozares ir svarīgas un strauji augošas nozares Savienībā, kurām var būt svarīga nozīme, nodrošinot ilgtspējīgu atveseļošanu, un kuras rada gan ekonomisko, gan kultūras vērtību no intelektuālā īpašuma un individuālā radošuma. Tomēr Covid-19 krīzes laikā ieviestajiem sociālo kontaktu ierobežojumiem ir bijusi ļoti negatīva ekonomiskā ietekme uz minētajām nozarēm. Turklāt minēto nozaru aktīvu nemateriālais raksturs ierobežo šo nozaru MVU un organizāciju piekļuvi privātam finansējumam, kas ir būtisks, lai varētu investēt, izvērst darbību un konkurēt starptautiskā līmenī. Tāpēc programmai InvestEU vajadzētu arī turpmāk atvieglot minēto nozaru MVU un organizāciju piekļuvi finansējumam. Kultūras un radošās nozares, audiovizuālā nozare un plašsaziņas līdzekļu nozare ir būtiskas vārda brīvībai, kultūras daudzveidībai un demokrātisku un saliedētu sabiedrību veidošanai digitālajā laikmetā un ir mūsu suverenitātes un autonomijas neatņemama daļa. Investīcijas minētajās nozarēs noteiktu to konkurētspēju un to ilgtermiņa spēju radīt un izplatīt kvalitatīvu saturu plašai auditorijai pāri valstu robežām.

(7)

Lai veicinātu ilgtspējīgu un iekļaujošu izaugsmi, investīcijas un nodarbinātību un tādējādi sniegtu ieguldījumu uzlabotā labklājībā, taisnīgākā ienākumu sadalē un lielākā ekonomiskajā, sociālajā un teritoriālajā kohēzijā Savienībā, fondam InvestEU būtu jāatbalsta investīcijas materiālos un nemateriālos aktīvos, tostarp kultūras mantojumā. Fonda InvestEU finansētiem projektiem būtu jāatbilst Savienības vides un sociālajiem standartiem, tostarp darba tiesību standartiem. Ar fonda InvestEU starpniecību veiktajām intervencēm būtu jāpapildina ar dotācijām sniegtais Savienības atbalsts.

(8)

Savienība atbalstīja mērķus, kas tika izvirzīti Apvienoto Nāciju Organizācijas Ilgtspējīgas attīstības programmā 2030. gadam (“Programma 2030. gadam”), tās ilgtspējīgas attīstības mērķos (IAM) un Apvienoto Nāciju Organizācijas Vispārējās konvencijas par klimata pārmaiņām ietvaros pieņemtajā Parīzes nolīgumā (5) (Parīzes nolīgums), kā arī Sendai ietvarprogrammā katastrofu riska mazināšanai 2015.–2030. gadam. Lai izpildītu minētos mērķus, tostarp mērķus, kas izklāstīti Savienības vides politikas nostādnēs, ir būtiski jāpastiprina centieni īstenot ilgtspējīgu attīstību. Tāpēc fonda InvestEU izstrādē būtu īpaši jāizceļ ilgtspējīgas attīstības principi.

(9)

Programmai InvestEU būtu jāpalīdz Savienībā izveidot ilgtspējīgu finanšu sistēmu, kas atbalsta privātā kapitāla pārorientēšanu uz ilgtspējīgām investīcijām saskaņā ar mērķiem, kuri izklāstīti Komisijas 2018. gada 8. marta paziņojumā “Rīcības plāns: ilgtspējīgas izaugsmes finansēšana” un Komisijas 2020. gada 14. janvāra paziņojumā par Eiropas zaļā kursa investīciju plānu.

(10)

Atspoguļojot to, cik svarīgi ir cīnīties pret klimata pārmaiņām saskaņā ar Savienības apņemšanos īstenot Parīzes nolīgumu un apņemšanos īstenot Apvienoto Nāciju Organizācijas ilgtspējīgas attīstības mērķus un mērķi līdz 2050. gadam panākt ES klimatneitralitāti, kā arī Savienības jaunos 2030. gada klimata mērķrādītājus, ar šajā regulā paredzētajiem pasākumiem būtu jāpalīdz panākt, ka 30 % no visiem DFS izdevumiem tiek tērēti klimata mērķu integrācijai un ka 2024. gadā 7,5 % no budžeta atspoguļotu izdevumus bioloģiskajai daudzveidībai un 2026. un 2027. gadā – 10 % budžeta, vienlaikus ņemot vērā, ka patlaban klimata un bioloģiskās daudzveidības mērķi pārklājas. Ir paredzams, ka darbības saskaņā ar programmu InvestEU segs izmaksas vismaz 30 % apmērā no programmas InvestEU kopējā finansējuma klimata mērķu īstenošanai.

(11)

Fonda InvestEU ieguldījums klimata mērķu sasniegšanā tiks uzraudzīts, izmantojot Savienības klimata marķiera sistēmu, ko Komisija izstrādās sadarbībā ar potenciālajiem īstenošanas partneriem, pienācīgi izmantojot kritērijus, kas paredzēti Regulā (ES) 2020/852, lai noteiktu, vai saimnieciskā darbība ir vides ziņā ilgtspējīga. Programmai InvestEU būtu jāveicina arī ilgtspējīgas attīstības mērķu citu dimensiju īstenošana.

(12)

Saskaņā ar Pasaules Ekonomikas foruma 2018. gadā izdoto ziņojumu par globālajiem riskiem pieci no desmit visbūtiskākajiem riskiem, kas apdraud pasaules ekonomiku, ir saistīti ar vidi. Šādi riski ietver gaisa, augsnes, iekšzemes ūdeņu un okeānu piesārņojumu, ekstrēmus laikapstākļu notikumus, bioloģiskās daudzveidības zudumu un klimata pārmaiņu seku nesekmīgu mazināšanu un pielāgošanos tām. Vides aizsardzības principi ir stingri iestrādāti Līgumos un daudzās Savienības politikas nostādnēs. Tādējādi vides aizsardzības mērķu integrēšana būtu jāveicina ar fondu InvestEU saistītās darbībās. Vides aizsardzība un saistīto risku novēršana un pārvaldība būtu jāiekļauj investīciju sagatavošanā un īstenošanā. Savienībai arī būtu jāseko līdzi saviem izdevumiem, kas saistīti ar bioloģisko daudzveidību un gaisa piesārņojuma kontroli, lai izpildītu ziņošanas pienākumus saskaņā ar Konvenciju par bioloģisko daudzveidību (6) un Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu (ES) 2016/2284 (7). Tāpēc investīcijām, kuras piešķirtas vides ilgtspējas mērķu sasniegšanai, būtu jāseko līdzi, izmantojot kopīgu metodiku, kas ir saskanīga ar metodiku, kura izstrādāta atbilstīgi citām Savienības programmām, ko piemēro klimata, bioloģiskās daudzveidības un gaisa piesārņojuma pārvaldībai, lai būtu iespējams gan atsevišķi, gan kopumā izvērtēt investīciju ietekmi uz galvenajiem dabas kapitāla, proti, gaisa, ūdens, zemes un bioloģiskās daudzveidības, elementiem.

(13)

Investīciju projekti, kas saņem ievērojamu Savienības atbalstu, īpaši infrastruktūras jomā, īstenošanas partnerim būtu jāizvērtē, lai noteiktu, vai tiem ir ietekme uz vidi, klimatu vai sociālo jomu. Investīciju projektiem, kuriem ir šāda ietekme, būtu jāpiemēro ilgtspējas pārbaude saskaņā ar norādēm, kas Komisijai būtu jāizstrādā ciešā sadarbībā ar potenciālajiem īstenošanas partneriem programmas InvestEU ietvaros. Šajās norādēs būtu pienācīgi jāizmanto kritēriji, kas noteikti Regulā (ES) 2020/852, lai noteiktu, vai saimnieciskā darbība ir vides ziņā ilgtspējīga, tostarp, vai ir ievērots princips “nenodari būtisku kaitējumu”, un atbilst norādēm, kas izstrādātas citām Savienības programmām. Saskaņā ar proporcionalitātes principu šādās norādēs būtu jāiekļauj atbilstīgi noteikumi, lai izvairītos no nepamatota administratīvā sloga, un no ilgtspējas pārbaudes būtu jāizslēdz projekti, kas ir mazāki par konkrētu lielumu, kurš nosakāms norādēs. Ja īstenošanas partneris secina, ka ilgtspējas pārbaude nav jāveic, tam būtu jāsniedz pamatojums investīciju komitejai, kas izveidota fonda InvestEU vajadzībām (“Investīciju komiteja”). Darbībām, kas nav saderīgas ar klimata mērķu sasniegšanu, nevajadzētu būt atbalsttiesīgām saskaņā ar šo regulu.

(14)

Zems infrastruktūras investīciju līmenis Savienībā finanšu krīzes laikā un atkal Covid-19 krīzes laikā ir mazinājis Savienības spēju veicināt ilgtspējīgu izaugsmi, tās centienus panākt klimatneitralitāti, tās konkurētspēju, konverģenci un darbvietu radīšanu. Tas arī rada risku, ka nostiprināsies atšķirības un nevienlīdzība dalībvalstīs un starp tām, kas ietekmēs Savienības, valstu vai reģionu ilgtermiņa attīstību. Ievērojamām investīcijām Savienības infrastruktūrā, īpaši starpsavienojumos un energoefektivitātē, un Eiropas vienotas transporta telpas izveidē, ir būtiska nozīme, lai sasniegtu Savienības ilgtspējas mērķus, tostarp izpildītu Savienības saistības attiecībā uz IAM un sasniegtu 2030. gada enerģētikas un klimata mērķrādītājus. Tādēļ atbalstam no fonda InvestEU vajadzētu būt vērstam uz investīcijām transporta, enerģētikas, tostarp energoefektivitātes un atjaunojamo energoresursu un citu drošas un ilgtspējīgas mazemisijas enerģijas avotu, vides infrastruktūras, ar rīcību klimata jomā saistītas infrastruktūras, jūrlietu infrastruktūras un digitālās infrastruktūras jomā, tostarp ātras un ļoti ātras platjoslas savienojamības veidošanā visā Savienībā, lai paātrinātu Savienības ekonomikas digitālo pārveidi. Programmā InvestEU prioritāte būtu jāpiešķir jomām, kurās ir nepietiekamas investīcijas un kurās ir nepieciešamas papildu investīcijas. Lai maksimāli palielinātu Savienības finansiālā atbalsta ietekmi un pievienoto vērtību, ir lietderīgi veicināt racionalizētu investēšanas procesu, kas nodrošina projektu plūsmas pamanāmību un maksimāli palielina attiecīgo Savienības programmu sinerģiju tādās jomās kā transports, enerģētika un digitizācija.

Paturot prātā drošuma un drošības apdraudējumus, investīciju projektiem, kas saņem Savienības atbalstu, būtu jāietver infrastruktūras noturības pasākumi, tostarp infrastruktūras uzturēšana un drošība, un tajos būtu jāņem vērā principi, kas attiecas uz iedzīvotāju aizsardzību sabiedriskās vietās. Tam būtu jāpapildina centieni, ko veic citi Savienības fondi, kuri sniedz atbalstu drošības komponentiem investīcijām sabiedriskās vietās, transportā, enerģētikā un citā kritiskā infrastruktūrā, kā, piemēram, Eiropas Reģionālās attīstības fonds.

(15)

Ar programmu InvestEU attiecīgā gadījumā būtu jāpalīdz sasniegt Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas (ES) 2018/2001 (8) un Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2018/1999 (9) mērķus, kā arī veicināt energoefektivitāti lēmumos par investīcijām.

(16)

Patiesa multimodalitāte ir iespēja radīt efektīvu un videi draudzīgu transporta tīklu, kas izmanto maksimālo potenciālu, ko sniedz visi transporta veidi, un veido starp tiem sinerģiju. Programmai InvestEU būtu jāatbalsta investīcijas multimodāla transporta mezglos, kuri – neraugoties uz savu nozīmīgo ekonomisko potenciālu un uzņēmējdarbības pamatojumu, – rada nozīmīgu risku privātiem investoriem. Programmai InvestEU arī būtu jāveicina intelektisku transporta sistēmu (ITS) izstrāde un ieviešana. Programmai InvestEU būtu jāpalīdz pastiprināt centieni izstrādāt un izmantot tehnoloģijas, ar ko atbalsta transportlīdzekļu un ceļu infrastruktūras drošuma uzlabojumus.

(17)

Programmai InvestEU būtu jāsniedz ieguldījums Savienības politikā attiecībā uz jūrām un okeāniem, attīstot projektus un uzņēmumus zilās ekonomikas jomā un izstrādājot ilgtspējīgas zilās ekonomikas finanšu principus. Tas var ietvert intervenci jūrniecības uzņēmējdarbības un jūrniecības nozares, inovatīvas un konkurētspējīgas jūrniecības nozares, kā arī atjaunojamo jūras energoresursu enerģijas un aprites ekonomikas jomā.

(18)

Lai gan pirms Covid-19 krīzes kopējais investīciju līmenis Savienībā palielinājās, investīcijas augstāka riska darbībās, piemēram, pētniecībā un inovācijā, joprojām bija nepietiekamas, un tagad ir sagaidāms, ka krīzes ietekmē tās būs ievērojami samazinājušās. Pētniecība un inovācija ir ļoti svarīga, lai pārvarētu krīzi, stiprinātu Savienības noturību cīņā ar turpmākajiem izaicinājumiem, un lai radītu Savienības politikas nostādņu un mērķu īstenošanai nepieciešamās tehnoloģijas. Fondam InvestEU būtu jāpalīdz sasniegt vispārējais mērķrādītājs, kas paredz vismaz 3 % no Savienības IKP investēt pētniecība un inovācijā. Lai sasniegtu minēto mērķrādītāju, dalībvalstīm un privātajam sektoram būtu pašiem vairāk jāinvestē pētniecībā, izstrādē un inovācijā, lai novērstu nepietiekamu investēšanu pētniecībā un inovācijā, jo tas kaitē Savienības rūpniecības un ekonomikas konkurētspējai un tās iedzīvotāju dzīves kvalitātei. Fondam InvestEU būtu jānodrošina atbilstīgie finanšu produkti, kas aptvertu dažādus inovācijas cikla posmus un plašu ieinteresēto personu loku, jo īpaši, lai varētu komerciālā mērogā Savienībā izvērst un ieviest risinājumus nolūkā tos padarīt konkurētspējīgus pasaules tirgos un lai pasaules līmenī sekmētu Savienības izcilību ilgtspējīgu tehnoloģiju jomā, rīkojoties sinerģijā ar programmu “Apvārsnis Eiropa”, kas jāizveido ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu, ar ko izveido pētniecības un inovācijas pamatprogrammu “Apvārsnis Eiropa”, nosaka tās dalības un rezultātu izplatīšanas noteikumus un atceļ Regulas (ES) Nr. 1290/2013 un (ES) Nr. 1291/2013 (““Apvārsnis Eiropa” regula”), tostarp Eiropas Inovācijas padomi. Minētajā sakarībā kā stabils pamats šāda mērķtiecīga atbalsta nodrošināšanai būtu jāizmanto pieredze, kas gūta, izmantojot ar programmu “Apvārsnis 2020” ieviestos finanšu instrumentus, piemēram, InnovFin – ES finansējums novatoriem, kas paredzēts, lai veicinātu un paātrinātu inovatīvu uzņēmumu piekļuvi finansējumam.

(19)

Tūrisms, kurš ietver viesmīlības nozari, ir ļoti svarīga Savienības ekonomikas nozare, kas pašlaik Covid-19 pandēmijas dēļ piedzīvo īpaši krasu kritumu. Minētais kritums īpaši kaitē MVU un ģimenes uzņēmumiem un ir izraisījis masveida bezdarbu. Tāpēc programmai InvestEU būtu jāpalīdz nostiprināt nozares atveseļošanu, ilgtermiņa konkurētspēju un ilgtspēju, kā arī nozares vērtības ķēdes, atbalstot darbības ilgtspējīga, inovatīva un digitalizēta tūrisma veicināšanai, tostarp inovatīvus pasākumus nozares klimatiskās un vides pēdas mazināšanai.

(20)

Steidzami ir vajadzīgi ievērojami centieni veikt investīcijas digitālajā pārveidē un to veicināt, kā arī sadalīt tās sniegtos ieguvumus visiem Savienības iedzīvotājiem un uzņēmumiem. Spēcīgs digitālā vienotā tirgus stratēģijas politiskais satvars tagad būtu jāpapildina ar vienlīdz vērienīgām investīcijām, tostarp mākslīgajā intelektā, rīkojoties saskaņā ar programmu “Digitālā Eiropa”, kas jāizveido ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu, ar ko izveido Digitālās Eiropas programmu un atceļ Lēmumu (ES) 2015/2240.

(21)

Vairāk nekā 99 % no visiem uzņēmumiem Savienībā ir MVU, un tiem ir ļoti liela un būtiska ekonomiskā vērtība. Tomēr to šķietami augstās riska pakāpes un nepietiekama nodrošinājuma dēļ tiem ir grūti piekļūt finansējumam. Papildu sarežģījumus rada tas, ka MVU un sociālās ekonomikas uzņēmumiem ir jāsaglabā konkurētspēja, iesaistoties digitizācijā, internacionalizācijā, pārveidē uz aprites ekonomikas struktūru, inovācijas darbībās un paaugstinot sava darbaspēka kvalifikāciju. Covid-19 krīze ir īpaši smagi skārusi MVU. Turklāt MVU un sociālās ekonomikas uzņēmumiem ir pieejams ierobežotāks finansējuma avotu klāsts nekā lielākiem uzņēmumiem tāpēc, ka tie parasti neemitē obligācijas un tiem ir tikai ierobežota piekļuve biržām un lieliem institucionāliem investoriem. Arvien biežāk MVU un sociālās ekonomikas uzņēmumiem raksturīgi inovatīvi risinājumi, piemēram, darbinieku veikta uzņēmuma iegāde vai darbinieku līdzdalība uzņēmumā. Grūtības piekļūt finansējumam ir vēl lielākas tiem MVU, kuru darbība ir vērsta uz nemateriāliem aktīviem. MVU Savienībā ir lielā mērā atkarīgi no bankām un parāda finansējuma, kas izpaužas kā bankas kredītu pārtēriņi, bankas aizdevumi vai līzings. Vienkāršojot piekļuvi finansējumam un nodrošinot diversificētākus finansējuma avotus, ir jāatbalsta MVU, kas saskaras ar minētajām problēmām, lai palielinātu MVU spēju finansēt savu izveidi, izaugsmi, inovāciju un ilgtspējīgu attīstību, nodrošināt savu konkurētspēju un spēju izturēt ekonomikas satricinājumus, lai padarītu ekonomiku un finanšu sistēmu noturīgāku ekonomikas lejupslīdes laikā un saglabātu MVU spēju radīt darbvietas un sociālo labklājību. Regula arī papildina jau īstenotās iniciatīvas saistībā ar kapitāla tirgu savienību.

Tāpēc fondam InvestEU būtu jābalstās uz sekmīgām Savienības programmām, piemēram, Uzņēmumu un MVU konkurētspējas programmu (COSME); būtu jānodrošina atbalsts digitāliem jaunuzņēmumiem un inovatīviem MVU, lai tie varētu labāk konkurēt un izvērst darbību; un būtu jānodrošina apgrozāmais kapitāls un investīcijas visā uzņēmuma dzīves ciklā; būtu jānodrošina finansējums līzinga darījumiem; un būtu jānodrošina iespēja pievērsties konkrētiem mērķorientētākiem finanšu produktiem. Tam būtu arī jāpalielina publiskā/privātā fonda instrumentu, piemēram, MVU sākotnējā publiskā piedāvājuma (IPO) fonda ekonomiskais potenciāls, lai atbalstītu MVU, novirzot vairāk privātā un publiskā kapitāla.

(22)

Kā izklāstīts Komisijas 2017. gada 26. aprīļa pārdomu dokumentā par Eiropas sociālo dimensiju, paziņojumā par Eiropas sociālo tiesību pīlāru, Savienības satvarā attiecībā uz ANO Konvenciju par personu ar invaliditāti tiesībām un 2020. gada 14. janvāra paziņojumā “Spēcīga sociālā Eiropa taisnīgai pārejai”, iekļaujošākas un taisnīgākas Savienības veidošana ir viena no Savienības būtiskākajām prioritātēm, lai novērstu nevienlīdzību un veicinātu sociālās iekļaušanas politiku Eiropā. Nevienlīdzīgas iespējas jo īpaši skar piekļuvi izglītībai, apmācībai, kultūrai, nodarbinātībai, veselības un sociālajiem pakalpojumiem. Investīcijas ar sociālo jomu, prasmēm un cilvēkkapitālu saistītā ekonomikā, kā arī neaizsargātu iedzīvotāju integrācijā sabiedrībā var uzlabot ekonomikas iespējas, jo īpaši tad, ja tās tiek koordinētas Savienības līmenī. Covid-19 krīze ir atklājusi būtisku nepieciešamību pēc investīcijām sociālajā infrastruktūrā. Fonds InvestEU būtu jāizmanto, lai atbalstītu investīcijas izglītībā un apmācībā, tostarp darba ņēmēju pārkvalificēšanā un kvalifikācijas celšanā, cita starpā reģionos, kuri ir atkarīgi no oglekļietilpīgas ekonomikas un kurus ir ietekmējusi strukturālā pāreja uz mazoglekļa ekonomiku. Tas būtu jāizmanto, lai atbalstītu projektus, kas rada pozitīvu sociālo ietekmi un veicina sociālo iekļaušanu, palīdzot palielināt nodarbinātību visos reģionos, jo īpaši mazkvalificētiem darba ņēmējiem un ilgtermiņa bezdarbniekiem, un lai uzlabotu situāciju attiecībā uz dzimumu līdztiesību, vienlīdzīgām iespējām, nediskrimināciju, pieejamību, paaudžu solidaritāti, veselības un sociālo pakalpojumu nozari, sociālajiem mājokļiem, bezpajumtniecību, digitālo iekļautību, kopienu attīstību, jauniešu lomu un vietu sabiedrībā, kā arī neaizsargātiem cilvēkiem, tostarp trešo valstu valstspiederīgajiem. Programmai InvestEU būtu arī jāatbalsta Eiropas kultūra un radošums ar sociālu mērķi.

(23)

Covid-19 krīze ir īpaši negatīvi ietekmējusi sievietes gan sociālā, gan ekonomiskā aspektā. Paturot to prātā, programmai InvestEU būtu jāpalīdz īstenot Savienības politikas nostādnes par sieviešu un vīriešu līdztiesību, cita starpā novēršot digitālo plaisu starp dzimumiem un palīdzot veicināt sieviešu radošumu un uzņēmējdarbības potenciālu.

(24)

Lai nākamajā desmitgadē radītu pretsvaru sabiedrības lielo pārmaiņu negatīvai ietekmei Savienībā un darba tirgū, ir jāveic investīcijas cilvēkkapitālā, sociālajā infrastruktūrā, mikrofinansēšanā, ētiskās un sociālās uzņēmējdarbības finansēšanā un jaunos sociālās ekonomikas darījumdarbības modeļos, tostarp sociālās ietekmes investīcijās un sociālo rezultātu līguma slēgšanā. Programmai InvestEU būtu jāstiprina jaunveidotā sociālā tirgus ekosistēma ar mērķi palielināt finansējuma piegādi mikrouzņēmumiem, sociālajiem uzņēmumiem un sociālās solidaritātes iestādēm un to piekļuvi finansējumam, lai apmierinātu pieprasījumu tiem, kam finansējums visvairāk ir vajadzīgs. Augsta līmeņa darba grupas par investēšanu sociālajā infrastruktūrā Eiropā 2018. gada janvāra ziņojumā Boosting Investment in Social Infrastructure in Europe attiecībā uz laikposmu no 2018. līdz 2030. gadam ir konstatēts, ka kopumā investīcijām sociālajā infrastruktūrā un pakalpojumos, tostarp izglītības, apmācības, veselības aprūpes un mājokļu jomā, trūkst vismaz 1,5 triljonu EUR. Tam ir nepieciešams atbalsts, tostarp Savienības līmenī. Tāpēc, lai atbalstītu sociālā tirgus vērtības ķēdes attīstību un noturīgāku Savienību, būtu jāizmanto publiskā, komerciālā un labdarības kapitāla kopīgais spēks, kā arī atbalsts no fondiem un alternatīviem finansējuma sniedzējiem, piemēram, ētiskiem, sociāliem un ilgtspējīgiem tirgus dalībniekiem.

(25)

Covid-19 pandēmijas izraisītajā ekonomikas krīzē resursu sadale tirgū nav pilnībā efektīva, un šķietamais risks būtiski kavē privāto investīciju plūsmu. Šādos apstākļos fonda InvestEU galvenā iezīme, proti, mazināt risku, kas saistīts ar ekonomiski dzīvotspējīgiem projektiem, lai piesaistītu privāto finansējumu, ir īpaši vērtīga, cita starpā, lai novērstu asimetriskas atveseļošanas risku. Būtu jāpanāk, ka programma InvestEU spēj sniegt būtisku atbalstu uzņēmumiem atveseļošanas posmā, tostarp sniedzot kapitāla atbalstu MVU, kurus negatīvi ietekmēja Covid-19 krīze un kuri valsts atbalsta izpratnē 2019. gada beigās vēl nebija nonākuši grūtībās, un vienlaikus nodrošināt, ka investori koncentrējas uz Savienības vidēja termiņa un ilgtermiņa politikas prioritātēm, piemēram, Eiropas zaļo kursu, Eiropas zaļā kursa investīciju plānu, Eiropas digitālās nākotnes veidošanas stratēģiju, jauno Eiropas industriālo stratēģiju un paziņojumu “Spēcīga sociālā Eiropa taisnīgai pārejai”, ņemot vērā principu “nenodari būtisku kaitējumu”. Tai būtu ievērojami jāpalielina Eiropas Investīciju bankas (EIB) grupas, valsts attīstību veicinošu banku un iestāžu un citu īstenošanas partneru riska uzņemšanās spēja ekonomikas atveseļošanas atbalstam.

(26)

Savienības IKP lielais samazinājums, ko izraisījusi Covid-19 krīze, negatīvas sociālās sekas padara neizbēgamas. Covid-19 pandēmija ir parādījusi, ka ir steidzami un efektīvi jānovērš stratēģiskie vājie punkti, lai uzlabotu Savienības ārkārtas reaģēšanu, kā arī visas ekonomikas noturību un ilgtspēju. Tikai noturīga, ilgtspējīga, iekļaujoša un integrēta Savienības ekonomika var saglabāt iekšējā tirgus integritāti un vienlīdzīgus konkurences apstākļus arī vissmagāk skarto dalībvalstu un reģionu labā.

(27)

Fondam InvestEU būtu jādarbojas četros politikas logos, kas atspoguļo būtiskākās Savienības politikas prioritātes, proti, ilgtspējīga infrastruktūra; pētniecība, inovācija un digitizācija; MVU; un sociālās investīcijas un prasmes.

(28)

Lai gan MVU politikas logā galvenā uzmanība būtu jāpievērš palīdzībai MVU, no tā būtu jāatbalsta arī mazas vidējas kapitalizācijas sabiedrības. Vidējas kapitalizācijas sabiedrībām vajadzētu būt tiesīgām saņemt atbalstu no pārējiem trijiem politikas logiem.

(29)

Kā noteikts Eiropas zaļajā kursā un Eiropas zaļā kursa investīciju plānā, jāizveido Taisnīgas pārkārtošanās mehānisms, lai pievērstos sekām sociālajā, ekonomikas un vides jomā, kas saistītas ar 2030. gadam izvirzītā Savienības klimata mērķrādītāja sasniegšanu un tā mērķi panākt klimatneitralitāti līdz 2050. gadam. Minētais mehānisms sastāvētu no trim pīlāriem, proti, no Taisnīgas pārkārtošanās fonda, kas jāizveido ar Eiropas Parlamenta un Padomes regulu, ar ko izveido Taisnīgu pārkārtošanās fondu (“Taisnīgas pārkārtošanās fonda regula”) (1. pīlārs), īpašas taisnīgas pārkārtošanās shēmas programmas InvestEU satvarā (2. pīlārs) un no publiskā sektora aizdevumu mehānisma, kas jāizveido ar Eiropas Parlamenta un Padomes regulu par publiskā sektora aizdevumu mehānismu Taisnīgas pārkārtošanās mehānisma ietvaros (“Publiskā sektora aizdevumu mehānisma 2021. līdz 2027. gadam regula”) (3. pīlārs). Minētajam mehānismam vajadzētu būt vērstam uz reģioniem, kurus visvairāk skar pārkārtošanās, ņemot to atkarību no fosilā kurināmā, tostarp oglēm, kūdras un degslānekļa, vai rūpnieciskajiem procesiem ar lielu siltumnīcefekta gāzu emisijas intensitāti, un kuriem ir ierobežotākas spējas finansēt nepieciešamās investīcijas. Taisnīgas pārkārtošanās shēmai arī būtu jāatbalsta finansēšana, lai radītu investīcijas taisnīgas pārkārtošanās teritorijām. Konsultāciju centram InvestEU būtu jāsniedz iespēja attiecīgajām teritorijām saņemt tehnisko palīdzību.

(30)

Lai īstenotu Taisnīgas pārkārtošanās mehānisma 2. pīlāru, horizontāli visos politikas logos būtu jāizveido īpaša taisnīgas pārkārtošanās shēma programmas InvestEU satvarā, atbalstot papildu investīcijas, kuras sniedz labumu teritorijām, kas noteiktas saskaņā ar Taisnīgas pārkārtošanās fonda regulu izstrādātajos teritoriālajos taisnīgas pārkārtošanās plānos. Minētajai shēmai būtu jāveicina investīcijas dažādos projektos atbilstīgi programmas InvestEU atbalsttiesīguma kritērijiem. Shēmu varētu izmantot projektu īstenošanai teritorijās, kas noteiktas taisnīgas pārkārtošanās plānos, vai tādu projektu īstenošanai, kuri veicina minēto teritoriju pārkārtošanos, pat ja tie netiek īstenoti šajās teritorijās, taču tikai ar nosacījumu, ka finansējums ārpus taisnīgas pārkārtošanās teritorijām ir būtisks pārkārtošanās īstenošanai minētajās teritorijās.

(31)

Vajadzētu būt iespējai no jebkura politikas loga atbalstīt stratēģiskas investīcijas, tostarp svarīgus projektus visas Eiropas interesēs, jo īpaši ņemot vērā zaļo un digitālo pārkārtošanos un nepieciešamību veicināt konkurētspēju un noturību, uzņēmējdarbību un darbvietu radīšanu, kā arī stiprināt stratēģiskas vērtības ķēdes.

(32)

Katrā politikas logā vajadzētu būt diviem nodalījumiem, proti, ES nodalījumam un dalībvalsts nodalījumam. ES nodalījumam būtu samērīgi jānovērš Savienības mēroga vai dalībvalstij raksturīgas tirgus nepilnības vai neoptimālas investīciju situācijas. Atbalstītajiem pasākumiem vajadzētu būt skaidrai Savienības pievienotajai vērtībai. Dalībvalsts nodalījumam būtu jādod iespēja dalībvalstīm, kā arī – ar savas dalībvalsts starpniecību – reģionālajām iestādēm daļu no to dalītas pārvaldības fondu līdzekļiem iemaksāt ES garantijas uzkrājumam un izmantot ES garantiju finansēšanas vai investīciju darbībām, lai novērstu konkrētas tirgus nepilnības vai neoptimālas investīciju situācijas to teritorijā, tostarp neaizsargātos un attālos apgabalos, piemēram, Savienības tālākajos reģionos, kā tas jānosaka iemaksu nolīgumā, lai īstenotu dalītas pārvaldības fondu mērķus. Dalībvalsts nodalījumam arī būtu jādod iespēja dalībvalstīm ES garantijas uzkrājumā iemaksāt citas papildu summas, tostarp tās, kuras ir pieejamas saskaņā ar Regulu (ES) 2021/241, un izmantot ES garantiju finansēšanas vai investīciju darbībām iemaksu nolīgumā izklāstītajiem nolūkiem, kuriem attiecīgajā gadījumā būtu jāietver atveseļošanas un noturības plānā noteikto pasākumu mērķi. Tas cita starpā varētu ļaut sniegt kapitāla atbalstu MVU, kurus negatīvi ietekmēja Covid-19 krīze un kuri valsts atbalsta izpratnē 2019. gada beigās vēl nebija nonākuši grūtībās. Darbībām, kas atbalstītas ar fonda InvestEU palīdzību, izmantojot vai nu ES, vai dalībvalsts nodalījumu, nebūtu jādublē vai jāizspiež privātais finansējums vai jākropļo konkurence iekšējā tirgū.

(33)

Dalībvalsts nodalījums būtu īpaši jāizstrādā tā, lai dalītas pārvaldības fondus vai citas dalībvalstu iemaksātas papildu summas, tostarp tās, kuras ir pieejamas saskaņā ar Regulu (ES) 2021/241, varētu izmantot Savienības emitētas garantijas nodrošinājumam. Minētā iespēja palielinātu ES garantijas pievienoto vērtību, sniedzot no tās atbalstu plašākam galasaņēmēju lokam un projektiem un dažādojot dalītas pārvaldības fondu vai atveseļošanas un noturības plānu mērķu sasniegšanas līdzekļus, vienlaikus nodrošinot iespējamo saistību konsekventu riska pārvaldību, īstenojot ES garantiju netiešās pārvaldības ietvaros. Savienībai būtu jāgarantē finansēšanas un investīciju darbības, kas dalībvalsts nodalījuma ietvaros paredzētas starp Komisiju un īstenošanas partneriem noslēgtos garantiju nolīgumos. Dalītas pārvaldības fondiem vai citām dalībvalstu iemaksātām papildu summām, tostarp tām, kuras ir pieejamas saskaņā ar Regulu (ES) 2021/241, būtu jāsniedz garantijas uzkrājumi, ievērojot uzkrājumu likmi, ko noteikusi Komisija un kas paredzēta ar dalībvalsti parakstītajā iemaksu nolīgumā, pamatojoties uz darbību veidu un izrietošajiem paredzamajiem zaudējumiem. Dalībvalsts uzņemtos zaudējumus, kas pārsniedz paredzamos zaudējumus, Savienības labā emitējot kompensējošu garantiju, kurai būtu jāpaliek spēkā, kamēr vien attiecīgās dalībvalsts nodalījumā notiek finansēšanas un investīciju darbības. Šādas vienošanās būtu jānoslēdz vienotā iemaksu nolīgumā ar katru dalībvalsti, kas brīvprātīgi izvēlas šādu iespēju.

Iemaksu nolīgumam būtu jāietver viens vai vairāki attiecīgās dalībvalsts teritorijā īstenojami konkrēti garantijas nolīgumi, pamatojoties uz fonda InvestEU noteikumiem, un jebkāda reģionālā norobežošana. Lai noteiktu uzkrājumu likmi par katru gadījumu atsevišķi, ir vajadzīga atkāpe no Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES, Euratom) 2018/1046 (10) (“Finanšu regula”) 211. panta 1. punkta. Šajā struktūrā ir paredzēts arī vienots noteikumu kopums par budžeta garantijām, kuras atbalsta centralizēti pārvaldīti fondi vai dalītas pārvaldības fondi, kas atvieglotu to apvienošanu. ES garantijas uzkrājuma veidošana dalībvalsts nodalījumam arī ar citām dalībvalstu iemaksātām papildu summām, tostarp tām, kuras ir pieejamas saskaņā ar Regulu (ES) 2021/241, būtu jāuzskata par ārējiem piešķirtajiem ieņēmumiem.

(34)

Komisijas un EIB grupas partnerība būtu jāveido, izmantojot katra partnera relatīvās priekšrocības, lai nodrošinātu maksimālu politikas ietekmi, efektīvu izvēršanu un pienācīgu budžeta un riska pārvaldības pārraudzību, ar kuru būtu jāatbalsta efektīva un iekļaujoša tiešā piekļuve ES garantijai.

(35)

Savienībai, ko pārstāv Komisija, būtu jāspēj piedalīties Eiropas Investīciju fonda (EIF) kapitāla palielināšanā, lai ļautu EIF turpināt atbalstīt Eiropas ekonomiku un tās atveseļošanu. Palielināšanas galvenais mērķis būtu ļaut EIF sniegt ieguldījumu programmas InvestEU īstenošanā. Savienībai būtu jāspēj saglabāt savu vispārējo daļu EIF kapitālā. Šim nolūkam daudzgadu finanšu shēmā 2021.–2027. gadam būtu jāparedz pietiekams finansējums. EIF Direktoru padome 2020. gada 3. decembrī nolēma ierosināt akcionāriem palielināt EIF reģistrēto kapitālu, kas nozīmētu naudas ieguldījumu 1 250 000 000 EUR apmērā. Jauno kapitāla daļu cenas pamatā ir EIF akcionāru apstiprinātā neto aktīvu vērtības formula, un to veido apmaksātā daļa un akciju emisijas uzcenojums. Saskaņā ar EIF statūtu 7. pantu katrai parakstītajai kapitāla daļai ir jābūt apmaksātai 20 % apmērā no tās nominālvērtības.

(36)

Komisijai līdz ar EIB grupu būtu attiecīgā gadījumā jālūdz arī citu potenciālo īstenošanas partneru viedokļi attiecīgi par investīciju pamatnostādnēm, klimata uzraudzības sistēmu, norāžu dokumentiem par drošināšanu ilgtspējas aspektā un kopēju metodiku, lai nodrošinātu iekļautību un darbotiesspēju, līdz ir izveidotas pārvaldības struktūras, un pēc tam īstenošanas partneru iesaistīšanai būtu jānotiek programmas InvestEU konsultatīvās padomes un valdes ietvaros.

(37)

Fondam InvestEU vajadzētu būt atvērtam iemaksām, ko veic trešās valstis, kuras ir Eiropas Brīvās tirdzniecības asociācijas locekles, valstis, kas pievienojas, kandidātvalstis un potenciālās kandidātvalstis, valstis, uz kurām attiecas Eiropas kaimiņattiecību politika, un citas valstis, saskaņā ar nosacījumiem, par kuriem ir vienojusies Savienība un minētās valstis, jo īpaši ņemot vērā šādas atvērtības pozitīvo ietekmi uz dalībvalstu ekonomiku. Tam būtu jāļauj vajadzības gadījumā turpināt sadarbību ar attiecīgajām valstīm, jo īpaši pētniecības un inovācijas, kā arī MVU jomā.

(38)

Šajā regulā ir noteikts finansējums citiem programmas InvestEU pasākumiem, kas nav ES garantijas uzkrājums, un tas Eiropas Parlamentam un Padomei ikgadējās budžeta procedūras laikā ir galvenā atsauces summa 2020. gada 16. decembra Iestāžu nolīguma starp Eiropas Parlamentu, Padomi un Eiropas Komisiju par budžeta disciplīnu, sadarbību budžeta jautājumos un pareizu finanšu pārvaldību, kā arī par jauniem pašu resursiem, tostarp ceļvedī jaunu pašu resursu ieviešanai (11) 18. punkta nozīmē.

(39)

ES garantiju 2 672 292 573 EUR apmērā faktiskajās cenās būtu jānodrošina ar līdzekļiem no papildu piešķīrumiem, kurus veic saskaņā ar Padomes Regulas (ES, Euratom) 2020/2093 (12) 5. pantu un II pielikumu atbilstīgi summai 1 000 000 000 EUR apmērā 2018. gada cenās. Summa 63 800 000 EUR apmērā faktiskajās cenās no konsultāciju centram InvestEU paredzētā kopējā piešķīruma 430 000 000 EUR apmērā faktiskajās cenās būtu jāsedz no minētās summas.

(40)

Ir paredzams, ka ES garantija 26 152 310 073 EUR apmērā faktiskajās cenās ES nodalījumam piesaistīs papildu investīcijas visā Savienībā vairāk nekā 372 000 000 000 EUR apmērā, un tā būtu orientējoši jāsadala starp politikas logiem.

(41)

Komisija 2019. gada 18. aprīlī paziņoja, ka, “neskarot Padomes prerogatīvas saistībā ar Stabilitātes un izaugsmes pakta (SIP) īstenošanu, ja pašas dalībvalstis vai valsts attīstību veicinošas bankas, kas klasificētas vispārējās valdības sektorā vai kas darbojas dalībvalsts vārdā, veic vienreizējas iemaksas tematiskajās vai daudzvalstu investīciju platformās, tad šādas dalībvalstu iemaksas principā būtu jāuzskata par vienreizējiem pasākumiem Padomes Regulas (EK) Nr. 1466/97 (13) 5. panta 1. punkta un 9. panta 1. punkta un Padomes Regulas (EK) Nr. 1467/97 (14) 3. panta 4. punkta nozīmē. Turklāt, neskarot Padomes prerogatīvas Stabilitātes un izaugsmes pakta īstenošanā, Komisija apsvērs, cik lielā mērā tādu pašu attieksmi kā pret ESIF (saistībā ar Komisijas paziņojumu par elastīgumu) var piemērot arī programmai InvestEU kā ESIF turpinājuma instrumentam, kad tiek aplūkotas dalībvalstu skaidrā naudā veiktās vienreizējās iemaksas, lai finansētu ES garantijas papildu summu dalībvalsts nodalījuma vajadzībām.”.

(42)

ES garantija, kas ir fonda InvestEU pamatā, būtu jāīsteno netieši, Komisijai paļaujoties uz īstenošanas partneriem, kas attiecīgā gadījumā iesaista finanšu starpniekus un iesaista galasaņēmējus. Īstenošanas partneru atlase būtu jāveic pārredzami un bez jebkāda interešu konflikta. Komisijai ar katru īstenošanas partneri būtu jānoslēdz garantijas nolīgums, ar kuru sadala garantijas spēju no fonda InvestEU, lai atbalstītu tā finansēšanas un investīciju darbības, kuras atbilst fonda InvestEU atbalsttiesīguma kritērijiem un palīdz sasniegt tā mērķus. Ar ES garantiju saistīto risku pārvaldībai nebūtu jākavē īstenošanas partneru tieša piekļuve ES garantijai. Tiklīdz īstenošanas partneriem tiek piešķirta ES garantija ES nodalījumā, tiem būtu jāuzņemas pilna atbildība par visu investīciju procesu un par uzticamības pārbaudi saistībā ar finansēšanas un investīciju darbībām. No fonda InvestEU būtu jāatbalsta projekti, kuriem parasti ir noteikts augstāks riska profils nekā tiem projektiem, kurus atbalsta ar īstenošanas partneru parastajām darbībām un kurus nebūtu bijis iespējams īstenot laikposmā, kad varēja izmantot ES garantiju, vai kurus no citiem publiskajiem vai privātajiem avotiem bez atbalsta no fonda InvestEU nebūtu bijis iespējams īstenot tikpat lielā apjomā.

(43)

Fondam InvestEU būtu jānodrošina pārvaldes struktūra, kuras funkcijām vajadzētu būt samērīgām ar tās vienīgo uzdevumu – nodrošināt ES garantijas pareizu izmantošanu atbilstīgi nepieciešamībai nodrošināt investīciju lēmumu politisko neatkarību. Šajā pārvaldes struktūrā būtu jāietilpst konsultatīvajai padomei, valdei un pilnībā neatkarīgai Investīciju komitejai. Pārvaldes struktūras sastāvā kopumā būtu jācenšas panākt dzimumu līdzsvaru. Pārvaldes struktūrai nebūtu jāietekmē vai jātraucē EIB grupas vai citu īstenošanas partneru lēmumu pieņemšana un nebūtu jāaizstāj to attiecīgās vadības struktūras.

(44)

Būtu jāizveido konsultatīvā padome, kurā darbotos īstenošanas partneru pārstāvji, dalībvalstu pārstāvji, viens Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas iecelts eksperts un viens Reģionu komitejas iecelts eksperts, lai apmainītos ar informāciju un viedokļiem par tādu finanšu produktu ieviešanu, kurus izvērš fonda InvestEU ietvaros, un lai apspriestos par jaunām vajadzībām un jauniem produktiem, tostarp konkrētām teritoriālām tirgus nepilnībām.

(45)

Lai jau no paša sākuma varētu izveidot konsultatīvo padomi, Komisijai būtu jāieceļ potenciālo īstenošanas partneru pārstāvji uz pagaidu laikposmu, proti, vienu gadu. Tādēļ īstenošanas partneri, kas ir parakstījuši garantijas nolīgumus, pārņemtu minēto atbildību.

(46)

Valdei, kuras sastāvā ir Komisijas pārstāvji, īstenošanas partneru pārstāvji un viens Eiropas Parlamenta iecelts eksperts bez balsstiesībām, būtu jānosaka fonda InvestEU stratēģiskās un darbības pamatnostādnes.

(47)

Komisijai būtu jānovērtē īstenošanas partneru iesniegto finansēšanas un investīciju darbību saderība ar visiem Savienības tiesību aktiem un politikas nostādnēm. Lēmumi par finansēšanas un investīciju darbībām galu galā būtu jāpieņem īstenošanas partnerim.

(48)

Investīciju komitejai, kurā darbojas neatkarīgi eksperti, būtu jānonāk pie secinājuma par atbalsta piešķiršanu no ES garantijas finansēšanas un investīciju darbībām, kas atbilst fonda InvestEU atbalsttiesīguma kritērijiem, tādējādi nodrošinot ārējas specializētas zināšanas investīciju izvērtējumos, kas saistīti ar projektiem. Investīciju komitejai vajadzētu būt dažādiem sastāviem, lai pēc iespējas labāk aptvertu dažādas politikas jomas un nozares.

(49)

Investīciju komitejai būtu jāsaņem palīdzība no neatkarīga sekretariāta, kuru uztur Komisija un kas atskaitās Investīciju komitejas priekšsēdētājam.

(50)

Izvēloties īstenošanas partnerus fonda InvestEU izvēršanai, Komisijai būtu jāapsver darījumu partneru spēja sasniegt fonda InvestEU mērķus un ieguldīt savus pašu resursus, lai nodrošinātu pienācīgu ģeogrāfisko pārklājumu un dažādošanu, piesaistītu privātos ieguldītājus un nodrošinātu pietiekamu riska diversifikāciju un jaunus risinājumus, lai novērstu tirgus nepilnības un neoptimālas investīciju situācijas. Ņemot vērā EIB grupas lomu, kas paredzēta Līgumos, tās spēju darboties visās dalībvalstīs un tās iegūto pieredzi attiecībā uz pašreizējiem finanšu instrumentiem un ESIF, tā joprojām būtu jāuzskata par privileģētu īstenošanas partneri fonda InvestEU ES nodalījuma ietvaros. Turklāt EIB grupai, valsts attīstību veicinošām bankām un iestādēm vajadzētu būt spējīgām piedāvāt papildinošu finanšu produktu klāstu, ņemot vērā, ka to pieredze un spējas valstu un reģionālā līmenī varētu nākt par labu tam, lai maksimāli palielinātu publisko līdzekļu ietekmi uz visu Savienības teritoriju un lai nodrošinātu projektu taisnīgu ģeogrāfisko līdzsvarojumu. Programma InvestEU būtu jāīsteno tā, lai veicinātu vienlīdzīgus konkurences apstākļus mazākām un jaunākām attīstību veicinošām bankām un iestādēm. Turklāt vajadzētu būt iespējai, ka citas starptautiskas finanšu iestādes kļūst par īstenošanas partneriem, jo īpaši gadījumos, kad tām ir salīdzinošas priekšrocības konkrētu specializētu zināšanu un pieredzes ziņā konkrētās dalībvalstīs un kad vairākums to akciju kapitāla ir Savienības izcelsmes. Vajadzētu būt arī iespējai citiem subjektiem, kas atbilst Finanšu regulā noteiktajiem kritērijiem, kļūt par īstenošanas partneriem.

(51)

Ar mērķi veicināt labāku ģeogrāfisko diversifikāciju var izveidot investīciju platformas, lai apvienotu īstenošanas partneru centienus un specializētas zināšanas ar citām valsts attīstību veicināšanas bankām un iestādēm, kurām ir ierobežota pieredze finanšu instrumentu izmantošanā. Šādas struktūras būtu jāveicina, tostarp ar pieejamo atbalstu no konsultāciju centra InvestEU. Ir lietderīgi Savienības, valsts un reģionālā līmenī apvienot līdzieguldītājus, publiskās iestādes, ekspertus, izglītības, apmācības un pētniecības iestādes, attiecīgos sociālos partnerus un pilsoniskās sabiedrības pārstāvjus, kā arī citus attiecīgos dalībniekus, lai veicinātu investīciju platformu izmantošanu attiecīgajās nozarēs.

(52)

ES garantija dalībvalsts nodalījuma ietvaros būtu jāpiešķir jebkuram īstenošanas partnerim, kas ir atbalsttiesīgs saskaņā ar Finanšu regulas 62. panta 1. punkta c) apakšpunktu, tostarp valsts vai reģionālām attīstību veicinošām bankām vai iestādēm, EIB, EIF un citām starptautiskām finanšu iestādēm. Izvēloties īstenošanas partnerus dalībvalsts nodalījuma ietvaros, Komisijai būtu jāņem vērā katras dalībvalsts iesniegtie priekšlikumi, kā tas noteikts iemaksu nolīgumā. Saskaņā ar Finanšu regulas 154. pantu Komisijai ir jāveic izvērtējums par īstenošanas partneru noteikumiem un procedūrām, lai pārliecinātos, ka tie nodrošina tādu Savienības finanšu interešu aizsardzības līmeni, kas ir līdzvērtīgs Komisijas nodrošinātajam.

(53)

Par finansēšanas un investīciju darbībām galu galā būtu jālemj īstenošanas partnerim savā vārdā, tās jāīsteno saskaņā ar saviem iekšējiem noteikumiem, politikas nostādnēm un procedūrām un jāveic to uzskaite savos finanšu pārskatos vai attiecīgā gadījumā jānorāda finanšu pārskatu piezīmēs. Tādēļ Komisijai būtu jāatskaitās vienīgi par tādām finanšu saistībām, kas izriet no ES garantijas, un būtu jāatklāj garantijas maksimālā summa, tostarp visa nozīmīgā informācija par sniegto garantiju.

(54)

Fondam InvestEU būtu attiecīgā gadījumā jāpalīdz dotācijas vai finanšu instrumentus (vai tos abus), ko finansē no Savienības budžeta vai no citiem fondiem, piemēram, ES emisijas kvotu tirdzniecības sistēmas (ETS) inovāciju fonda, vienmērīgi, raiti un efektīvi apvienot ar ES garantiju gadījumos, kad tas ir vajadzīgs, lai labāk atbalstītu investīcijas konkrētu tirgus nepilnību vai neoptimālu investīciju situāciju risināšanai.

(55)

Projektiem, kurus īstenošanas partneri iesnieguši, lai saņemtu atbalstu no programmas InvestEU, un kuri ietver fonda InvestEU atbalsta apvienošanu ar atbalstu no citām Savienības programmām, būtu kopumā jāatbilst citu attiecīgo Savienības programmu mērķiem un atbalsttiesīguma kritērijiem. Par ES garantijas izmantošanu būtu jālemj saskaņā ar programmu InvestEU.

(56)

Konsultāciju centram InvestEU būtu jāatbalsta tas, ka katrā politikas logā tiek attīstītas spēcīgas investīciju projektu plūsmas, izmantojot konsultāciju iniciatīvas, kuras īsteno EIB grupa, citi konsultāciju partneri vai kuras tiešā veidā īsteno Komisija. Konsultāciju centram InvestEU būtu jāveicina ģeogrāfiskā diversifikācija, lai sasniegtu Savienības ekonomiskās, sociālās un teritoriālās kohēzijas mērķus un mazinātu reģionu atšķirības. Konsultāciju centram InvestEU īpaša uzmanība būtu jāpievērš mazu projektu apvienošanai lielākos portfeļos. Komisijai būtu cieši jāsadarbojas ar EIB grupu un citiem konsultāciju partneriem, lai nodrošinātu atbalsta efektivitāti, sinerģijas un efektīvu ģeogrāfisko pārklājumu visā Savienībā, ņemot vērā vietējo īstenošanas partneru, kā arī saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2015/1017 (15) izveidotā Eiropas Investīciju konsultāciju centra specializētās zināšanas un vietējās spējas. Lai panāktu konsultāciju centra InvestEU maksimālu efektivitāti un ietekmi, būtu rūpīgi jāapsver Eiropas Revīzijas palātas Īpašajā ziņojumā Nr. 12/2020 “Eiropas Investīciju konsultāciju centrs: izveidots, lai veicinātu ieguldījumus ES, taču Centra ietekme joprojām ir ierobežota” (16) paustie konstatējumi. Konsultāciju centram InvestEU būtu jākļūst par centrālo piekļuves punktu projektu izstrādes palīdzībai, ko publiskām iestādēm un projektu virzītājiem sniedz konsultāciju centra InvestEU ietvaros.

(57)

Konsultāciju centrs InvestEU būtu jāizveido Komisijai sadarbībā ar EIB grupu kā galveno partneri, ņemot vērā pieredzi, kas gūta Eiropas Investīciju konsultāciju centrā. Komisijai vajadzētu būt atbildīgai par konsultāciju centra InvestEU politisko vadību, kā arī par centrālā piekļuves punkta pārvaldību. EIB grupai būtu jāīsteno konsultatīvas iniciatīvas saskaņā ar politikas logiem. Turklāt EIB grupai būtu jāsniedz darbības pakalpojumi Komisijai, tostarp sniedzot ieguldījumu stratēģiskajās un politikas pamatnostādnēs attiecībā uz konsultāciju iniciatīvām, apzinot pašreizējās un jaunās konsultāciju iniciatīvas, novērtējot konsultāciju vajadzības un sniedzot konsultācijas Komisijai par optimāliem veidiem, kā reaģēt uz šīm vajadzībām, izmantojot esošās vai jaunās konsultāciju iniciatīvas.

(58)

Lai nodrošinātu konsultāciju pakalpojumu plašu ģeogrāfisko tvērumu visā Savienībā un sekmīgi izmantotu vietējās zināšanas par fondu InvestEU, vajadzības gadījumā, ņemot vērā jau izveidotās atbalsta shēmas un vietējo partneru klātbūtni, būtu jānodrošina vietēja InvestEU konsultāciju centra klātbūtne, proaktīvi sniedzot reālu un individuāli pielāgotu palīdzību uz vietas. Lai atvieglotu konsultatīva atbalsta sniegšanu vietējā līmenī un nodrošinātu atbalsta efektivitāti, sinerģijas un efektīvu ģeogrāfisko pārklājumu visā Savienībā, konsultāciju centram InvestEU būtu jāsadarbojas ar valsts attīstību veicinošām bankām un iestādēm un būtu jāgūst labums no to specializētajām zināšanām un tās jāizmanto.

(59)

Konsultāciju centram InvestEU būtu jāsniedz konsultatīvs atbalsts nelieliem projektiem un jaunuzņēmumu projektiem, jo īpaši tad, ja jaunuzņēmumi vēlas aizsargāt savas investīcijas pētniecībā un inovācijā, iegūstot intelektuālā īpašuma tiesības, piemēram, patentus, turklāt šāds atbalsts būtu jāsniedz, ņemot vērā citus esošus pakalpojumus, kas var aptvert šādas darbības, un cenšoties panākt ar tiem sinerģijas.

(60)

Saistībā ar fondu InvestEU ir jāatbalsta projektu izstrāde un spēju veidošana, lai attīstītu organizatoriskās spējas un tirgus attīstības aktivitātes, kas ir vajadzīgas kvalitatīvu projektu izveidei. Šādam atbalstam vajadzētu būt vērstam arī uz finanšu starpniekiem, kam ir būtiska nozīme, lai palīdzētu MVU piekļūt finansējumam un pilnībā realizēt savu potenciālu. Turklāt konsultatīva atbalsta mērķis ir radīt apstākļus, lai paplašinātu potenciālo atbalsttiesīgo saņēmēju skaitu jaunveidotos tirgus segmentos, jo īpaši gadījumos, kad atsevišķu projektu mazais apjoms ievērojami palielina darījumu izmaksas projekta līmenī, piemēram, sociālo finanšu ekosistēmu gadījumā, ieskaitot labdarības organizācijas vai kultūras un radošās nozares. Ar spēju veidošanas atbalstu būtu jāpapildina un jāizvērš saskaņā ar citām Savienības programmām veiktas darbības, kas aptver konkrētas politikas jomas. Turklāt būtu jācenšas atbalstīt potenciālo projektu virzītāju, jo īpaši vietēju organizāciju un iestāžu, spēju veidošanu.

(61)

Būtu jāizveido portāls InvestEU, lai nodrošinātu viegli pieejamu un vienkārši lietojamu projektu datubāzi, kas veicinātu tādu investīciju projektu pamanāmību, kuri meklē finansējumu, un uzmanība pastiprināti būtu jāpievērš iespējamai investīciju projektu plūsmas nodrošināšanai īstenošanas partneriem atbilstīgi Savienības tiesību aktiem un politikas nostādnēm.

(62)

Saskaņā ar Padomes Regulu (ES) 2020/2094 (17) un nepārsniedzot tajā atvēlētos resursus, programmā InvestEU būtu jāīsteno atveseļošanas un noturības pasākumi, lai risinātu Covid-19 krīzes vēl nepieredzēto ietekmi. Šādi papildu resursi būtu jāizmanto tā, lai nodrošinātu Regulā (ES) 2020/2094 noteikto termiņu ievērošanu.

(63)

Ievērojot 2016. gada 13. aprīļa Iestāžu nolīguma par labāku likumdošanas procesu (18) 22. un 23. punktu, programma InvestEU būtu jānovērtē, pamatojoties uz informāciju, kas apkopota saskaņā ar konkrētas uzraudzības prasībām, bet vienlaikus izvairoties no administratīva sloga, jo īpaši dalībvalstīm, un no pārmērīga regulējuma. Minētajās prasībās vajadzības gadījumā būtu jāiekļauj izmērāmi rādītāji, ko izmanto par pamatu, lai novērtētu programmas InvestEU ietekmi uz vietas.

(64)

Lai sekotu līdzi progresam virzībā uz Savienības mērķu īstenošanu, būtu jāīsteno stabila uzraudzības sistēma, kuras pamatā būtu izlaides, iznākumu un ietekmes rādītāji. Lai nodrošinātu pārskatatbildību Savienības iedzīvotājiem, Komisijai katru gadu būtu jāziņo Eiropas Parlamentam un Padomei par to, kas paveikts saistībā ar programmu InvestEU, un par minētās programmas ietekmi un darbībām.

(65)

Šai regulai piemēro horizontālos finanšu noteikumus, kurus pieņēmis Eiropas Parlaments un Padome, ievērojot Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 322. pantu. Minētie noteikumi ir izklāstīti Finanšu regulā un jo īpaši nosaka procedūru budžeta izveidei un izpildei, izmantojot dotācijas, iepirkumu, godalgas, netiešu izpildi, un paredz finanšu dalībnieku atbildības pārbaudes. Noteikumi, kas pieņemti, ievērojot LESD 322. pantu, ietver arī vispārēju nosacītības režīmu Savienības budžeta aizsardzībai.

(66)

Programmai InvestEU piemēro Finanšu regulu. Tajā ir izklāstīti noteikumi par Savienības budžeta izpildi, tostarp noteikumi par budžeta garantijām.

(67)

Saskaņā ar Finanšu regulu, Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES, Euratom) Nr. 883/2013 (19)un Padomes Regulām (EK, Euratom) Nr. 2988/95 (20), (Euratom, EK) Nr. 2185/96 (21) un (ES) 2017/1939 (22) Savienības finanšu intereses jāaizsargā, piemērojot samērīgus pasākumus, tostarp pasākumus attiecībā uz pārkāpumu, arī krāpšanas, novēršanu, konstatēšanu, labošanu un izmeklēšanu, zaudēto, kļūdaini izmaksāto vai nepareizi izmantoto līdzekļu atgūšanu un – attiecīgajā gadījumā – administratīvu sodu uzlikšanu. Saskaņā jo īpaši ar Regulām (Euratom, EK) Nr. 2185/96 un (ES, Euratom) Nr. 883/2013 Eiropas Birojs krāpšanas apkarošanai (OLAF) ir pilnvaras veikt administratīvu izmeklēšanu, ieskaitot pārbaudes un apskates uz vietas, lai noteiktu, vai ir notikusi krāpšana, korupcija vai jebkāda cita nelikumīga darbība, kas ietekmē Savienības finanšu intereses. Saskaņā ar Regulu (ES) 2017/1939 Eiropas Prokuratūra (EPPO) ir pilnvarota veikt izmeklēšanu un kriminālvajāšanu par noziedzīgiem nodarījumiem, kas skar pret Savienības finanšu intereses, kā paredzēts Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā (ES) 2017/1371 (23).

Saskaņā ar Finanšu regulu jebkurai personai vai subjektam, kas saņem Savienības līdzekļus, pilnībā jāsadarbojas Savienības finanšu interešu aizsardzībā, jāpiešķir Komisijai, OLAF, Eiropas Revīzijas palātai un – attiecībā uz tām dalībvalstīm, kas īsteno ciešāku sadarbību, ievērojot Regulu (ES) 2017/1939, – EPPO nepieciešamās tiesības un piekļuve un jānodrošina, ka līdzvērtīgas tiesības piešķir Savienības līdzekļu apgūšanā iesaistītās trešās personas.

(68)

Trešās valstis, kas ir Eiropas Ekonomikas zonas (EEZ) dalībvalstis, Savienības programmās var piedalīties saskaņā ar Līgumu par Eiropas Ekonomikas zonu (24) noteiktajā sadarbības satvarā, kas paredz programmu īstenošanu, pamatojoties uz lēmumu, kurš pieņemts saskaņā ar minēto līgumu. Trešās valstis arī var piedalīties, pamatojoties uz citiem juridiskiem instrumentiem. Šajā regulā būtu jāievieš īpašs noteikums, lai atbildīgajam kredītrīkotājam, OLAF un Revīzijas palātai piešķirtu vajadzīgās tiesības un piekļuvi, lai tie varētu visaptveroši īstenot savu attiecīgo kompetenci.

(69)

Ievērojot Padomes Lēmumu 2013/755/ES (25), personas un subjekti, kas iedibināti aizjūras zemēs vai teritorijās, ir tiesīgi saņemt finansējumu saskaņā ar programmas InvestEU noteikumiem un mērķiem un iespējamo kārtību, kas piemērojama dalībvalstij, ar kuru attiecīgā aizjūras zeme vai teritorija ir saistīta.

(70)

Lai nebūtiskos šīs regulas elementus papildinātu ar investīciju pamatnostādnēm un ar rezultātu pārskatu, lai ātri un elastīgi pielāgotu darbības rādītājus un koriģētu uzkrājumu likmi, būtu jādeleģē Komisijai pilnvaras pieņemt aktus saskaņā ar LESD 290. pantu attiecībā uz investīciju pamatnostādņu izstrādāšanu finansēšanas un investīciju darbībām saskaņā ar dažādiem politikas logiem, kā arī attiecībā uz rezultātu pārskatu, šīs regulas III pielikuma grozīšanu, lai pārskatītu vai papildinātu rādītājus, un uzkrājumu likmes korekcijām. Saskaņā ar proporcionalitātes principu šādās investīciju pamatnostādnēs būtu jāietver atbilstīgi noteikumi, lai izvairītos no nepamatota administratīvā sloga. Ir īpaši būtiski, lai Komisija, veicot sagatavošanas darbus, rīkotu atbilstīgas apspriešanās, tostarp ekspertu līmenī, un lai minētās apspriešanās tiktu rīkotas saskaņā ar principiem, kas noteikti 2016. gada 13. aprīļa Iestāžu nolīgumā par labāku likumdošanas procesu. Jo īpaši, lai deleģēto aktu sagatavošanā nodrošinātu vienādu līdzdalību, Eiropas Parlaments un Padome visus dokumentus saņem vienlaicīgi ar dalībvalstu ekspertiem, un minēto iestāžu ekspertiem ir sistemātiska piekļuve Komisijas ekspertu grupu sanāksmēm, kurās notiek deleģēto aktu sagatavošana.

(71)

Finansēšanas un investīciju darbībām, kuras īstenošanas partneris ir parakstījis vai noslēdzis laikposmā no 2021. gada 1. janvāra līdz to attiecīgo garantijas nolīgumu noslēgšanai, vajadzētu būt tiesīgām saņemt ES garantiju ar noteikumu, ka šādas darbības ir norādītas garantijas nolīgumā, ir izturējušas politikas pārbaudi vai saņēmušas labvēlīgu atzinumu saskaņā ar Protokola Nr. 5 par Eiropas Investīciju bankas statūtiem, kas pievienots Līgumam par Eiropas Savienību un LESD (EIB statūti) 19. pantā paredzēto procedūru un ka abos minētajos gadījumos tās ir apstiprinājusi Investīciju komiteja.

(72)

Lai optimizētu budžeta līdzekļu izlietojumu, vajadzētu būt iespējai šajā regulā paredzēto ES garantiju kombinēt ar 2014.–2020. gada daudzgadu finanšu shēmā izveidoto finanšu instrumentu attiecīgajiem portfeļiem un Regulā (ES) 2015/1017 paredzēto ES garantiju. Lielākai riska uzņemšanās spējai, ko rada šāda kombinēšana, būtu jāpalielina šajā regulā paredzētās ES garantijas efektivitāte un jānodrošina lielāks atbalsts galasaņēmējiem. Kombinēšanas kārtība būtu jānosaka Komisijas un EIB vai EIF garantijas nolīgumā. Kombinēšanas nosacījumiem būtu jāatbilst Līgumam par Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotās Karalistes izstāšanos no Eiropas Savienības un Eiropas Atomenerģijas kopienas (26).

(73)

Ņemot vērā to, ka šīs regulas mērķus, proti, novērt Savienības mēroga un konkrētu dalībvalstu tirgus nepilnības un neoptimālas investīciju situācijas un nodrošināt tādu inovatīvu finanšu produktu testēšanu tirgū Savienības mērogā, kas paredzēti jaunu vai sarežģītu tirgus nepilnību vai neoptimālu investīciju situāciju novēršanai, un sistēmu šādu produktu izplatīšanai nevar pietiekami labi sasniegt atsevišķās dalībvalstīs, bet minētos mērķus var labāk sasniegt Savienības līmenī, Savienība var pieņemt pasākumus saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību 5. pantā noteikto subsidiaritātes principu. Saskaņā ar minētajā pantā noteikto proporcionalitātes principu šajā regulā paredz vienīgi tos pasākumus, kas ir vajadzīgi minēto mērķu sasniegšanai.

(74)

Lai nodrošinātu nepārtrauktību atbalsta sniegšanā attiecīgajā politikas jomā un lai īstenošanu varētu sākt no daudzgadu finanšu shēmas 2021.–2027. gadam darbības sākuma, šai regulai būtu jāstājas spēkā steidzamības kārtā un tā būtu jāpiemēro ar atpakaļejošu spēku no 2021. gada 1. janvāra,