32020R1208

EUR-Lex

Access to European Union law

This document is an excerpt from the EUR-Lex website

EUROPA
EUR-Lex home
Īstenošanas regula - 2020/1208 - EN - EUR-Lex

Help

Search tips

Need more search options? Use the Advanced search

Document 32020R1208

Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2020/1208 (2020. gada 7. augusts), par tās informācijas struktūru, formātu, iesniegšanas procedūrām un izskatīšanu, kuru dalībvalstis ziņo saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2018/1999, un ar ko atceļ Komisijas Īstenošanas regulu (ES) Nr. 749/2014 (Dokuments attiecas uz EEZ)

OV L 278, 26.8.2020, p. 1–132 (BG, ES, CS, DA, DE, ET, EL, EN, FR, HR, IT, LV, LT, HU, MT, NL, PL, PT, RO, SK, SL, FI, SV)

Legal status of the document In force: This act has been changed. Current consolidated version: 14/05/2024

ELI: http://data.europa.eu/eli/reg_impl/2020/1208/oj

Date of document:: 07/08/2020; Pieņemšanas datums
Date of effect:: 15/09/2020; Stāšanās spēkā Publ. datums +20 Skatīt Pants 41
Date of effect:: 01/01/2021; Piemērošana Skatīt Pants 41
Deadline:: 30/08/2025; Skatīt Pants 32
Deadline:: 30/08/2027; Skatīt Pants 32
Deadline:: 30/08/2032; Skatīt Pants 32
Date of end of validity:: No end date

Author:: Eiropas Komisija, Klimata politikas ģenerāldirektorāts
Responsible body:: CLIMA
Form:: Īstenošanas regula

Treaty:

Līgums par Eiropas Savienības darbību

Legal basis:

32018R1999 - A19P5 32018R1999 - A26P7 32018R1999 - A37P6 32018R1999 - A38P4 32018R1999 - A39P3

Link

Select all documents mentioning this document

Modifies:

Relation	Act	Comment	Subdivision concerned	From	To
Repeal	32014R0749			01/01/2021

Modified by:

Relation	Act	Comment	Subdivision concerned	From
Modified by	32024R1281	Nomaiņa	pielikums XV	14/05/2024
Modified by	32024R1281	Nomaiņa	pants 3 punkts 6	14/05/2024
Modified by	32024R1281	Svītrošana	pielikums XXV tabula 1b	01/01/2028
Modified by	32024R1281	Nomaiņa	pants 3 punkts 1	14/05/2024
Modified by	32024R1281	Nomaiņa	pielikums II	14/05/2024
Modified by	32024R1281	Nomaiņa	pants 30 punkts 1	14/05/2024
Modified by	32024R1281	Papildinājums	pants 5 nenumurēts punkts	14/05/2024
Modified by	32024R1281	Nomaiņa	pielikums XXII	14/05/2024
Modified by	32024R1281	Nomaiņa	pants 32	14/05/2024
Modified by	32024R1281	Nomaiņa	pielikums XII	14/05/2024
Modified by	32024R1281	Nomaiņa	pielikums XXV	14/05/2024
Modified by	32024R1281	Nomaiņa	pielikums XX	14/05/2024
Modified by	32024R1281	Svītrošana	pielikums XXV tabula 5a	01/01/2028

Instruments cited:

Link

EUROVOC descriptor:

Subject matter:

Vide

Directory code:

15.10.20.30 Vide, patērētāju tiesību un veselības aizsardzība / Vide / Piesārņojums un traucēkļi / Atmosfēras piesārņojuma kontrole

HTML

PDF

Official Journal

26.8.2020

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 278/1

KOMISIJAS ĪSTENOŠANAS REGULA (ES) 2020/1208

(2020. gada 7. augusts),

par tās informācijas struktūru, formātu, iesniegšanas procedūrām un izskatīšanu, kuru dalībvalstis ziņo saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2018/1999, un ar ko atceļ Komisijas Īstenošanas regulu (ES) Nr. 749/2014

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2018. gada 11. decembra Regulu (ES) 2018/1999 par enerģētikas savienības un rīcības klimata politikas jomā pārvaldību un ar ko groza Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 663/2009 un (EK) Nr. 715/2009, Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 94/22/EK, 98/70/EK, 2009/31/EK, 2009/73/EK, 2010/31/ES, 2012/27/ES un 2013/30/ES, Padomes Direktīvas 2009/119/EK un (ES) 2015/652 un atceļ Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 525/2013 (1), un jo īpaši tās 19. panta 5. punktu, 26. panta 7. punktu, 37. panta 6. punktu, 38. panta 4. punktu un 39. panta 3. punktu,

tā kā:

(1)

Ar siltumnīcefekta gāzu emisiju monitoringa un ziņošanas mehānismu, kas noteikts Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) Nr. 525/2013 (2), izveido pamatsatvaru siltumnīcefekta gāzu emisiju monitoringam un ziņošanai klimata rīcībpolitikas ietvaros. Minētā mehānisma noteikumi ir pilnībā integrēti Regulā (ES) 2018/1999, ar kuru Regulu (ES) Nr. 525/2013 no 2021. gada 1. janvāra atceļ. Minētā mehānisma ietvaros ir jāpieņem noteikumi par ziņošanu par nacionālajiem adaptācijas pasākumiem, izsoļu ieņēmumu izmantošanu, jaunattīstības valstīm sniegto finansiālo un tehnoloģisko atbalstu, aptuvenajiem siltumnīcefekta gāzu inventarizācijas pārskatiem, siltumnīcefekta gāzu inventarizācijas pārskatiem un uzskaitītajām siltumnīcefekta gāzu emisijām un piesaistījumiem un noteikumi par nacionālajām inventarizācijas sistēmām, visaptverošu izskatīšanu, ziņošanu par rīcībpolitikām un pasākumiem un prognozēm.

(2)

Integrētā siltumnīcefekta gāzu inventarizācijas, prognožu un rīcībpolitiku un pasākumu monitoringa un ziņošanas sistēma, arī nacionālās sistēmas, palīdz nodrošināt datu konsekvenci starp pagātnes emisiju tendencēm, nākotnes emisiju tendencēm un rīcībpolitiku un pasākumu ietekmi uz klimata mitigācijas mērķu sasniegšanu. Turklāt dalībvalstu ziņošana par nacionālo siltumnīcefekta gāzu inventarizāciju ir cieši saistīta ar nacionālajām inventarizācijas sistēmām, kas ir institucionālas, juridiskas un procedurālas sistēmas siltumnīcefekta gāzu emisiju aplēšanai. Turklāt iesniegto nacionālo inventarizācijas datu kvalitāte tiek verificēta visaptverošās izskatīšanas procesā. Tāpēc ir lietderīgi vienā īstenošanas regulā iekļaut noteikumus par nacionālajām inventarizācijas sistēmām, visaptverošo izskatīšanu, rīcībpolitiku un pasākumu un prognožu sistēmām un dalībvalstu ziņošanas pienākumiem, kas minēti Regulas (ES) 2018/1999 4. nodaļā.

(3)

Apvienoto Nāciju Organizācijas Vispārējās konvencijas par klimata pārmaiņām (UNFCCC) (3) Pušu konference, kas pēc Pušu konferences 21. sesijas vienlaikus kļuvusi par 2015. gada 12. decembrī noslēgtā Parīzes nolīguma par klimata pārmaiņām (4) (“Parīzes nolīgums”) pušu sanāksmi, ar Lēmumu 18/CMA.1 ir pieņēmusi pasākumu un atbalsta caurskatāmības satvaram vajadzīgo kārtību, procedūras un vadlīnijas, ar ko cita starpā nosaka ziņošanu par siltumnīcefekta gāzu inventarizācijas pārskatiem, rīcībpolitikām un pasākumiem, prognozēm, ietekmi, adaptāciju un jaunattīstības valstīm sniegto atbalstu. ES un tās dalībvalstīm informācija saskaņā ar šo kārtību, procedūrām un vadlīnijām jāsniedz, vēlākais, līdz 2024. gada 31. decembrim.

(4)

Saskaņā ar Regulu (ES) 2018/1999 dalībvalstīm ir jāiesniedz Komisijai divgadu ziņojumi, kuros sniegta informācija par nacionālajiem plāniem un stratēģijām attiecībā uz pielāgošanos klimata pārmaiņām, un šie ziņojumi jāsniedz saskaņā ar ziņošanas prasībām, par kurām panākta vienošanās UNFCCC un Parīzes nolīguma satvarā. Šī informācija tiks izmantota, lai monitorētu progresu un rīcību attiecībā uz pielāgošanos klimata pārmaiņām, un tā sniegs Savienības pielāgošanās stratēģijas īstenošanai un izskatīšanai vajadzīgo informāciju un atbalstu, palīdzēs novērtēt ES progresu virzībā uz Parīzes nolīguma pielāgošanās mērķa sasniegšanu, ļaus dalībvalstīm un Eiropas Savienībai apmainīties ar labu praksi un izvērtēt savas vajadzības un sagatavotību klimata pārmaiņu problēmu risināšanā. Saskaņā ar starptautisko ziņošanas kārtību nolūkā veicināt izpratni par adaptācijas rīcību citos pārvaldības līmeņos un ļaut ES labāk veicināt šādu rīcību dalībvalstīm ir arī jāsniedz pārskati vai labas prakses piemēri par subnacionāla līmeņa darbībām.

(5)

Ņemot vērā iepriekšējo pieredzi, kas gūta saistībā ar ziņošanu par izsoļu ieņēmumu izlietojumu, ir jānodrošina, ka dalībvalstis, kuras par savu izsoļu ieņēmumu izmantošanu ziņo finanšu vērtības ekvivalenta izteiksmē, paziņo vērtības, kuras reprezentē to izdevumus saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2003/87/EK (5) 3.d un 10. pantu.

(6)

Dalībvalstu sniegtajām ziņām par jaunattīstības valstīm piešķirto finanšu un tehnoloģisko atbalstu vajadzētu būt pēc iespējas detalizētām, un tās jāsniedz programmu vai darbību līmenī. Informāciju, kas sniedzama, ja tā ir pieejama, ziņo tikai tad, ja dalībvalstij tā ir pieejama laikā, kad ziņojumu ievada ziņošanas sistēmā. Dalībvalstij tabula par plānoto atbalsta sniegšanu nav jāaizpilda un jāiesniedz, ja relevantā informācija nav pieejama par visu tabulu, cita starpā — notiekošu vai nenokārtotu budžeta procesu dēļ. Lai nodrošinātu konsekvenci, būtu dalībvalstīm jāatļauj lietot arī ziņošanas formātu, kuru kreditoru ziņošanas sistēmas (CRS) vajadzībām ieviesusi Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (ESAO) Attīstības palīdzības komiteja (DAC). Saskaņā ar Lēmumu 18/CMA.1 dalībvalstis informāciju par dotācijas ekvivalentu UNFCCC ziņo brīvprātīgi. Lai nodrošinātu saskanību ar ziņošanu starptautiskā līmenī, šajā regulā noteiktās ziņošanas prasības būtu pēc iespējas jāsalāgo ar relevantajiem lēmumiem, ko pieņēmusi Pušu konference, kura vienlaikus ir Parīzes nolīguma pušu sanāksme, un relevantajām izmaiņām ESAO DAC metodikā, tiklīdz tie kļūst pieejami.

(7)

Aptuvenā inventarizācijas pārskata sektorālais tvērums reprezentē augstākā līmeņa kopsavilkumu par detalizētāko kopējā siltumnīcefekta gāzu inventarizācijas pārskata sektorālo aptvērumu. Tas nodrošina, ka emisiju un piesaistījumu aplēses, kas ziņotas aptuvenajā inventarizācijas pārskatā par t-1 gadu, ir saskanīgas ar siltumnīcefekta gāzu inventarizācijas pārskata aplēsēm, kas ziņotas par t-2 gadu. Neatņemama ikgadējā inventarizācijas pārskata daļa ir zemes izmantošanas, zemes izmantošanas maiņas un mežsaimniecības sektors (ZIZIMM), un dalībvalstīm savā aptuvenajā siltumnīcefekta gāzu inventarizācijas pārskatā būtu jāiekļauj aplēses par emisijām un piesaistījumiem no ZIZIMM.

(8)

Lai nodrošinātu emisiju samazināšanas saistību pārredzamību, pastāvīgi uzlabotu kvalitāti un atvieglotu ekspertu veiktās tehniskās izskatīšanas procesu, dalībvalstu ziņojumiem ir jābūt ļoti detalizētiem gan tehniskā, gan informatīvā ziņā. Turklāt Regula (ES) 2018/1999 ikgadējā ziņošanā par siltumnīcefekta gāzu inventarizāciju integrē ziņošanas prasības, kas noteiktas Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) 2018/841 (6) un Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) 2018/842 (7), un pielāgojas to piecu gadu atbilstības pārbaužu ciklam, izveidojot visaptverošu izskatīšanas procesu 2027. un 2032. gadam. Tāpēc ir nepieciešams noteikt struktūru, formātu un procesu ziņošanai par nodomu izmantot elastības iespējas, par veiktajiem emisiju pārskaitījumiem un par izrietošo ieņēmumu izlietojumu saskaņā ar Regulu (ES) 2018/842 un ziņošanā par prognozēm integrēt Regulas (ES) 2018/841 prasības. No informācijas, kas paziņota par saskaņā ar Regulu (ES) 2018/841 un Regulu (ES) 2018/842 veiktajiem pārskaitījumiem, individuālās cenas, kas ziņotas par veiktajiem pārskaitījumiem, atklātas netiks, taču būtu jādara zināms par vienību samaksāto cenu diapazons, t. i., dalībvalstu visu ziņoto darījumu zemākā un augstākā cena.

(9)

Lai nodrošinātu Parīzes nolīguma Pušu konferences noteikto saistību laicīgu un efektīvu īstenošanu, ir jānosaka termiņi, kas jāievēro attiecībā uz sadarbību un koordināciju starp Komisiju un dalībvalstīm Savienības siltumnīcefekta gāzu inventarizācijas ziņojuma sagatavošanā un UNFCCC izskatīšanā. Ir arī jānosaka procedūra un grafiks, kādā veicama dalībvalstu siltumnīcefekta gāzu inventarizācijas pārskatu visaptverošā izskatīšana, lai nodrošinātu, ka šis izskatīšanas process noris laikus un rezultatīvi.

(10)

Lai nodrošinātu un uzlabotu inventarizācijas kvalitāti, dalībvalstīm būtu jāizveido un jāizmanto nacionālās inventarizācijas sistēmas, proti, jāplāno, jāsagatavo un jāpārvalda inventarizācijas darbības, tostarp jāvāc darbības dati, pienācīgi jāatlasa metodes un emisijas faktori, jāaplēš antropogēnās siltumnīcefekta gāzu emisijas no avotiem un piesaistījumi piesaistītājos, jāveic nenoteiktības novērtējums un kvalitātes nodrošināšanas un kvalitātes kontroles darbības, kā arī jāizpilda inventarizācijas datu nacionālā līmeņa verifikācijas procedūras. Lai saglabātu tikpat augstu nacionālo inventarizācijas sistēmu kvalitāti kā iepriekšējā periodā, dalībvalstīm jāturpina piemērot tos pašus inventarizācijas plānošanas, sagatavošanas un pārvaldības standartus, kas noteikti 27.–29. pantā.

(11)

Noteikumiem par rīcībpolitiku un pasākumu un prognožu sistēmām vajadzētu būt saskanīgiem ar relevantajiem lēmumiem, ko pieņēmušas UNFCCC vai Parīzes nolīguma struktūras. Tā kā ar Lēmumu 18/CMA.1, kas pieņemts UNFCCC Pušu konferencē, kura vienlaikus ir Parīzes nolīguma pušu sanāksme, tiek prasīta informācija, kas vajadzīga, lai sekotu līdzi, kā veicas ar nacionāli noteiktajiem devumiem saskaņā ar Parīzes nolīguma 4. pantu, dalībvalstīm būtu jāsniedz relevantā informācija par institucionālo, administratīvo un procedurālo kārtību, kādā tās iekšēji īsteno Savienības nacionāli noteikto devumu.

(12)

Ziņošanā par gaisa piesārņotājiem saskaņā ar Parlamenta un Padomes Direktīvu (ES) 2016/2284 (8) un par siltumnīcefekta gāzēm izmanto lielā mērā līdzīgas pieejas, un līdzīgas ir arī dalībvalstu izmantotās metodikas. Tāpēc ziņošanā par rīcībpolitikām un pasākumiem un prognozēm un to sistēmām saskaņā ar šīs regulas VI nodaļu tiek atbalstīta konsekventa metodiskā pieeja, kurā ņemtas vērā rīcībpolitikas un pasākumi un prognozes, kas paziņotas saskaņā ar Direktīvu (ES) 2016/2284.

(13)

Dalībvalstīm un Komisijai, kam palīdz Eiropas Vides aģentūra, ziņošanai par visām enerģētikas savienības dimensijām ir jāizmanto Regulas (ES) 2018/1999 28. pantā minētā e-platforma. Komisija veic pasākumus, kas nodrošina, ka tajā iesniegtā informācija tiek virzīta vai nodota caur Komisijas vienoto kontaktpunktu un ka ar to attiecīgi apmainās ar relevantajām sasaistītajām ziņošanas sistēmām, piemēram, ar Eiropas Vides aģentūras sistēmu Reportnet.

(14)	Lai nodrošinātu saskanību ar Regulas (ES) 2018/1999 relevanto noteikumu piemērošanas datumu, šī regula būtu jāpiemēro no 2021. gada 1. janvāra.

(15)

Saskaņā ar Regulas (ES) 2018/1999 57. un 58. pantu no 2021. gada 1. janvāra atceļ Regulu (ES) Nr. 525/2013, izņemot minētās regulas 7. pantu, 17. panta 1. punkta a) un d) apakšpunktu un 19. pantu, kuri piemērojami ziņojumiem, kas satur datus par 2019. un 2020. gadu. Tāpēc no 2021. gada 1. janvāra būtu jāatceļ Īstenošanas regula (ES) Nr. 749/2014, tomēr attiecībā uz ziņojumiem, kuri satur datus par minētajiem gadiem, tās 3.–18. pantam un 27.–43. pantam būtu jāpaliek spēkā.

(16)	Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Klimata pārmaiņu komitejas atzinumu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

I NODAĻA

PRIEKŠMETS, DARBĪBAS JOMA UN DEFINĪCIJAS

1. pants

Priekšmets

Šī regula nosaka noteikumus, ar ko īsteno Regulu (ES) 2018/1999 šādos aspektos:

(a)	dalībvalstu ziņošana par nacionālajiem adaptācijas pasākumiem, izsoļu ieņēmumu izmantojumu un jaunattīstības valstīm sniegto finansiālo un tehnoloģisko atbalstu saskaņā ar Regulas (ES) 2018/1999 19. pantu;

(b)	dalībvalstu ziņošana par aptuvenajiem siltumnīcefekta gāzu (SEG) inventarizācijas pārskatiem, siltumnīcefekta gāzu inventarizācijas pārskatiem un uzskaitītajām siltumnīcefekta gāzu emisijām un piesaistījumiem saskaņā ar Regulas (ES) 2018/1999 26. pantu;

(c)	prasības par nacionālo inventarizācijas sistēmu izveidi, izmantošanu un darbību saskaņā ar Regulas (ES) 2018/1999 37. pantu;

(d)	termiņi un procedūra, kas jāievēro visaptverošajā izskatīšanā, kura veicama saskaņā ar Regulas (ES) 2018/1999 38. pantu;

(e)	dalībvalstu ziņošana par nacionālajām rīcībpolitiku un pasākumu un prognožu sistēmām saskaņā ar Regulas (ES) 2018/1999 39. pantu.

2. pants

Darbības joma

Šo regulu piemēro dalībvalstu iesniegtajiem ziņojumiem, kuri satur datus, kas jāiesniedz par 2021. un tālākajiem gadiem.

3. pants

Definīcijas

Šajā regulā piemēro šādas definīcijas:

(1)

“vienotā ziņošanas tabula” (VZT) ir Apvienoto Nāciju Organizācijas Vispārējās konvencijas par klimata pārmaiņām (UNFCCC) Pušu konferences Lēmuma 24/CP.19 II pielikumā (Lēmums 24/CP.19) iekļautā tabula, kurā norāda informāciju par antropogēnajām siltumnīcefekta gāzu emisijām no avotiem un piesaistījumiem piesaistītājos;

(2)	“atsauces pieeja” ir Klimata pārmaiņu starpvaldību padomes (IPCC) atsauces pieeja, kas noteikta IPCC 2006. gada vadlīnijās par nacionālajiem siltumnīcefekta gāzu inventarizācijas pārskatiem (“2006. gada IPCC vadlīnijas”);

(3)	“1. pieeja” ir 2006. gada IPCC vadlīnijās iekļautā nenoteiktības aplēšanas pamatmetode;

(4)	“galvenās kategorijas” ir kategorijas, kurām dalībvalsts vai Savienības kopējo siltumnīcefekta gāzu inventarizācijas pārskatā ir būtiska ietekme uz emisiju un piesaistījumu absolūto līmeni, emisiju un piesaistījumu tendencēm vai emisiju un piesaistījumu nenoteiktību;

(5)	“sektorālā pieeja” ir IPCC sektorālā pieeja, kas noteikta IPCC 2006. gada vadlīnijās;

(6)	“siltumnīcefekta gāzu inventarizācijas dokumentu shēma” ir UNFCCC ikgadējo siltumnīcefekta gāzu inventarizācijas pārskatu ziņošanas vadlīniju pielikumā noteiktā shēma, kas sniegta Lēmuma 24/CP.19. I pielikumā;

(7)

“caurskatāmības kārtība, procedūras un vadlīnijas” ir UNFCCC Pušu konferencē, kas vienlaikus ir Parīzes nolīguma pušu sanāksme, pieņemtā Lēmuma 18/CMA.1 pielikumā izklāstītā kārtība, procedūras un vadlīnijas, kas vajadzīgi Parīzes nolīguma 13. pantā minētajam pasākumu un atbalsta caurskatāmības satvaram;

(8)	“siltumnīcefekta gāzu inventarizācijas vadlīnijas” ir vadlīnijas, kas norādītas Komisijas Deleģētās regulas (ES) 2020/1044 (9) 3. pantā;

(9)

“pārrēķins” ir procedūra, ar ko saskaņā ar siltumnīcefekta gāzu inventarizācijas vadlīnijām atkārtoti aplēš iepriekš iesniegtajos SEG inventarizācijas pārskatos norādītās antropogēnās SEG emisijas no avotiem un piesaistījumus piesaistītājos tāpēc, ka ir izdarītas izmaiņas metodikās, mainījies veids, kādā tiek iegūti un izmantoti emisijas faktori un darbības dati, vai iekļautas jaunas avotu un piesaistītāju kategorijas.

II NODAĻA

DALĪBVALSTU VEIKTĀ ZIŅOŠANA PAR NACIONĀLAJIEM ADAPTĀCIJAS PASĀKUMIEM, IZSOĻU IEŅĒMUMIEM UN JAUNATTĪSTĪBAS VALSTĪM SNIEGTO ATBALSTU

4. pants

Informācija par nacionālajiem adaptācijas pasākumiem

Informāciju par saviem nacionālajiem adaptācijas pasākumiem saskaņā ar Regulas (ES) 2018/1999 19. panta 1. punktu dalībvalstis ziņo šīs regulas I pielikumā noteiktajā formātā.

5. pants

Informācija par izsoļu ieņēmumu izlietojumu

Informāciju par to, kā izlietoti no kvotu izsolīšanas gūtie ieņēmumi, saskaņā ar Regulas (ES) 2018/1999 19. panta 2. punktu dalībvalstis ziņo šīs regulas II pielikumā noteiktajos formātos.

6. pants

Informācija par jaunattīstības valstīm sniegto finansiālo un tehnoloģisko atbalstu

1. Regulas (ES) 2018/1999 VIII pielikuma 2. daļas a) punkta i) apakšpunktā minēto kvantitatīvo informāciju par publiskajiem un mobilizētajiem finanšu resursiem un a) punkta iii) apakšpunktā minēto pieejamo informāciju par dalībvalsts veiktajām darbībām, kas saistītas ar publiski finansētiem tehnoloģiju nodošanas projektiem un spēju veidošanas projektiem jaunattīstības valstīs UNFCCC satvarā, dalībvalstis ziņo saskaņā ar vienoto tabulas formātu, ko ieviesusi Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (ESAO) Attīstības palīdzības komiteja ziņu sniegšanai kreditoru ziņošanas sistēmā (CRS), vai šīs regulas III pielikumā noteiktajos formātos.

2. Kvalitatīvo metodisko informāciju, kas izskaidro metodi, kura izmantota Regulas (ES) 2018/1999 VIII pielikuma 2. daļas a) punkta ii) apakšpunktā minētās kvantitatīvās informācijas aprēķināšanai, dalībvalstis ziņo šīs regulas IV pielikumā noteiktajā formātā.

3. Regulas (ES) 2018/1999 VIII pielikuma 2. daļas b) punktā minēto pieejamo informāciju par plānoto atbalsta sniegšanu dalībvalstis ziņo šīs regulas V pielikumā noteiktajā formātā.

III NODAĻA

DALĪBVALSTU VEIKTĀ ZIŅOŠANA PAR APTUVENAJIEM SILTUMNĪCEFEKTA GĀZU INVENTARIZĀCIJAS PĀRSKATIEM, SILTUMNĪCEFEKTA GĀZU INVENTARIZĀCIJAS PĀRSKATIEM UN UZSKAITĪTAJĀM SILTUMNĪCEFEKTA GĀZU EMISIJĀM UN PIESAISTĪJUMIEM

7. pants

Aptuveno siltumnīcefekta gāzu inventarizācijas pārskatu ziņošana

1. Aptuvenos siltumnīcefekta gāzu inventarizācijas pārskatus saskaņā ar Regulas (ES) 2018/1999 26. panta 2. punktu dalībvalstis ziņo VI pielikumā noteiktajā formātā:

(a)	tādā kategoriju dezagregētības pakāpē, kas atbilst X-1 gada aplēšu sagatavošanā pieejamajiem darbības datiem un metodēm;

(b)	atsevišķās slejās, kurās grupētas emisijas, uz kurām attiecas Direktīva 2003/87/EK, un emisijas, uz kurām attiecas Regula (ES) 2018/842, sadalījumā pa avotu kategorijām, ja iespējams.

2. Dalībvalstis sniedz paskaidrojumus, tostarp par nozīmīgākajiem faktoriem, kas noteikuši galvenās izmaiņas VI pielikumā noteiktajā formātā ziņotajās emisijās un piesaistījumos salīdzinājumā ar pēdējo ziņoto galīgo siltumnīcefekta gāzu inventarizācijas pārskatu.

8. pants

Vispārīgi siltumnīcefekta gāzu inventarizācijas pārskatu ziņošanas noteikumi

1. Regulas (ES) 2018/1999 26. panta 3. punktā minēto informāciju dalībvalstis ziņo saskaņā ar siltumnīcefekta gāzu inventarizācijas pārskata vadlīnijām un šajā regulā paredzētajiem noteikumiem; šajā nolūkā tās:

(a)	aizpilda vienotās ziņošanas tabulas, kuras iesniedz kā izklājlapu vai XML (Extensible Markup Language) datņu pilnu kopumu atkarībā no atbilstošas programmatūras pieejamības un kuras aptver dalībvalsts ģeogrāfisko tvērumu saskaņā ar Regulu (ES) 2018/1999;

(b)	iesniedz šīs regulas 9. līdz 23. pantā prasīto informāciju.

2. Regulas (ES) 2018/1999 26. panta 3. punktā minēto nacionālo inventarizācijas ziņojumu (“nacionālais inventarizācijas ziņojums”, “NIZ”) dalībvalstis sagatavo, par pamatu ņemot siltumnīcefekta gāzu inventarizācijas dokumentu shēmu un ievērojot šajā regulā paredzētos noteikumus. Informāciju, ko ziņo saskaņā ar šīs regulas 9., 10., 12. un 14. līdz 18. pantu, dalībvalstis iekļauj nacionālajā inventarizācijas ziņojumā vai atsevišķā nacionālā inventarizācijas ziņojuma pielikumā un saskaņā ar VII pielikumu skaidri norāda, kur informācija ir sniegta.

9. pants

Ziņošana par pārrēķiniem

Dalībvalstis ziņo iemeslus, kāpēc veikti Regulas (ES) 2018/1999 V pielikuma 1. daļas d) punktā minētie pārrēķini par siltumnīcefekta gāzu emisijām un piesaistījumiem 1990., 2005. un X-3 gadā; to, kā tiek saglabāta laikrindu konsekvence attiecībā uz visiem pārskata gadiem, norāda rakstiski, sagatavojot īpašu kopsavilkuma nodaļu par nacionālā inventarizācijas ziņojuma pārrēķiniem.

10. pants

Ziņošana par ieteikumu īstenošanu

1. Regulas (ES) 2018/1999 V pielikuma 1. daļas g) punktā minēto informāciju par pasākumiem, kas veikti, lai uzlabotu inventarizācijas pārskata aplēses, dalībvalstis ziņo šīs regulas VIII pielikumā noteiktajos formātos.

2. 1. punktā minētajos ziņojumos dalībvalstis aptver gan jautājumus, kas jaunākajos attiecīgajos izskatīšanas ziņojumos izvirzīti pirmo reizi, gan jautājumus, kas atkārtojas no iepriekšējiem izskatīšanas ziņojumiem.

11. pants

Ziņošana par Savienības galveno kategoriju inventarizācijas metodēm, emisijas faktoriem un saistītajiem metodikas aprakstiem

1. Regulas (ES) 2018/1999 V pielikuma 1. daļas m) punktā minētā Savienības inventarizācijas ziņojuma sagatavošanai dalībvalstis sniedz šādu informāciju:

(a)	kopsavilkuma informācija par metodēm un emisijas faktoriem, kas izmantoti Savienības galvenajām kategorijām vienoto ziņošanas tabulu attiecīgajās XML datnēs;

(b)	attiecībā uz tām Savienības galvenajām kategorijām, kuru gadījumā informācija par metodēm un emisijas faktoriem vienotajās ziņošanas tabulās nav iekļauta, – informācija saskaņā ar šīs regulas IX pielikuma 3. daļu;

(c)	atjaunināts Savienības galvenajām kategorijām izmantotās metodikas aprakstu kopsavilkums IX pielikuma 4. daļā noteiktajā formātā.

2. 1. punktā paredzētās ziņošanas vajadzībām Komisija dalībvalstīm sniedz šādu informāciju:

(a)	līdz 31. oktobrim – jaunāko Savienības galveno kategoriju sarakstu IX pielikuma 1. daļā noteiktajā formātā;

(b)	līdz 28. februārim – 2. punkta a) apakšpunktā minēto atjaunināto sarakstu, kurā izceltas izmaiņas;

(c)	līdz 31. oktobrim – informāciju par inventarizācijas metodēm, emisijas faktoriem un metodikas aprakstu kopsavilkumu (ja šāda informācija ir pieejama) IX pielikuma 2. daļā noteiktajā formātā;

(d)	līdz 28. februārim – 2. punkta c) apakšpunktā minēto atjaunināto informāciju.

12. pants

Ziņošana par nenoteiktību un pilnīgumu

1. Dalībvalstis ziņo vismaz Regulas (ES) 2018/1999 V pielikuma 1. daļas m) punktā minētās 1. pieejas nenoteiktības aplēses šīs regulas X pielikumā noteiktajā formātā.

2. Regulas (ES) 2018/1999 V pielikuma 1. daļas m) punktā minēto informāciju par vispārēju pilnīguma novērtējumu dalībvalstis ziņo nacionālajā inventarizācijas ziņojumā, norādot šādus elementus:

(a)

kategorijas, par kurām ziņots, izmantojot apzīmējumu “nav aplēsts” (NE), kas definēts caurskatāmības kārtībā, procedūrās un vadlīnijās, un sīki paskaidrojumi par šā apzīmējuma izmantošanu, jo īpaši tad, ja siltumnīcefekta gāzu inventarizācijas vadlīnijās ir dotas siltumnīcefekta gāzu aplēšanas metodes;

(b)	siltumnīcefekta gāzu inventarizācijas pārskata ģeogrāfiskais aptvērums un atšķirības starp UNFCCC un Parīzes nolīguma ģeogrāfisko aptvērumu un Regulas (ES) 2018/1999 ģeogrāfisko aptvērumu.

13. pants

Ziņošana par indikatoriem

Regulas (ES) 2018/1999 V pielikuma 1. daļas e) punktā minēto informāciju par indikatoriem dalībvalstis ziņo šīs regulas XI pielikumā noteiktajā formātā.

14. pants

Ziņošana par ziņoto emisiju saskanību ar ES emisijas kvotu tirdzniecības sistēmas datiem

1. Regulas (ES) 2018/1999 V pielikuma 1. daļas h) punktā minēto informāciju par indikatoriem dalībvalstis ziņo šīs regulas XII pielikumā noteiktajā formātā.

2. Informāciju par Regulas (ES) 2018/1999 V pielikuma 1. daļas i) punktā minēto pārbaužu rezultātiem dalībvalstis ziņo teksta formā.

15. pants

Ziņošana par to datu saskanību, kas ziņoti par gaisa piesārņotājiem

1. Informāciju par Regulas (ES) 2018/1999 V pielikuma 1. daļas b) punktā minēto pārbaužu rezultātiem un par datu saskanību atbilstīgi Regulas (ES) 2018/1999 V pielikuma 1. daļas b) punktam dalībvalstis ziņo teksta formā, norādot

(a)

to, vai oglekļa monoksīda (CO), sēra dioksīda (SO2), slāpekļa oksīdu (NOx) un gaistošo organisku savienojumu emisiju aplēses, kas norādītas inventarizācijas pārskatos, kurus dalībvalstis iesniedz saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2016/2284, ir saskanīgas ar attiecīgajām emisiju aplēsēm siltumnīcefekta gāzu inventarizācijas pārskatos, ko iesniedz saskaņā ar Regulu (ES) 2018/1999;

(b)	datumus, kad iesniegti ziņojumi saskaņā ar Direktīvu (ES) 2016/2284, kuri salīdzināti ar inventarizācijas pārskatiem, ko iesniedz saskaņā ar Regulu (ES) 2018/1999.

2. Ja 1. punktā minētajās pārbaudēs konstatē, ka kādam gaisa piesārņotājam, ko ziņo saskaņā ar Regulu (ES) 2018/1999 un saskaņā ar Direktīvu (ES) 2016/2284, kopējās emisijas, neskaitot zemes izmantošanu, zemes izmantošanas maiņu un mežsaimniecību (ZIZIMM), atšķiras par vairāk nekā +/– 5 %, attiecīgā dalībvalsts par minēto gaisa piesārņotāju papildus 1. punktā minētajai tekstuālajai informācijai ziņo informāciju šīs regulas XIII pielikumā noteiktajā formātā.

3. Tikai 1. punktā minēto informāciju dalībvalstis drīkst ziņot arī tad, ja 2. punktā minētā atšķirība par vairāk nekā +/–5 % ir radusies sakarā ar datu kļūdu labojumiem vai atšķirībām attiecīgo tiesību instrumentu ģeogrāfiskajā aptvērumā vai piemērošanas jomā.

16. pants

Ziņošana par to datu saskanību, kas ziņoti par fluorētām siltumnīcefekta gāzēm

Informāciju par Regulas (ES) 2018/1999 V pielikuma 1. daļas j) punkta ii) apakšpunktā minēto pārbaužu rezultātiem dalībvalstis ziņo teksta formā, un šajā informācijā norāda:

(a)	dalībvalsts veiktās pārbaudes attiecībā uz detalizācijas pakāpi, datu kopām un salīdzinātajām iesniegtajām ziņām;

(b)	pārbaužu galvenos rezultātus un paskaidro galveno nesaskanību iemeslus;

(c)	to, vai un kādā veidā ir izmantoti dati, ko operatori savākuši saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 517/2014 (10) 6. panta 1. punktu;

(d)	iemeslus, kāpēc pārbaudes nav uzskatītas par relevantām, ja šīs pārbaudes nav veiktas.

17. pants

Ziņošana par saskanību ar enerģētikas statistiku

1. Informāciju par Regulas (ES) 2018/1999 V pielikuma 1. daļas j) punkta iii) apakšpunktā minēto pārbaužu rezultātiem dalībvalstis ziņo teksta formā, norādot atšķirības starp atsauces pieeju, kur aprēķini veikti, balstoties uz siltumnīcefekta gāzu inventarizācijas pārskatā iekļautajiem datiem, un atsauces pieeju, kur aprēķini veikti, balstoties uz enerģētikas statistiku, kura ziņota saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 1099/2008 (11) 4. pantu un B pielikumu.

2. Kvantitatīvo informāciju un skaidrojumus par 1. punktā minētajām atšķirībām, kas pārsniedz +/–2 % no kopējā valsts domājamā fosilā kurināmā patēriņa X-2 gadā, agregēta pa visām fosilā kurināmā kategorijām, dalībvalstis ziņo, ievērojot šīs regulas XIV pielikumu.

18. pants

Ziņošana par izmaiņām nacionālo inventarizācijas sistēmu vai reģistru aprakstos

Dalībvalstis relevantajās nacionālā inventarizācijas ziņojuma nodaļās skaidri norāda, vai kopš iepriekšējās nacionālā inventarizācijas ziņojuma iesniegšanas nacionālo inventarizācijas sistēmu aprakstā vai attiecīgā gadījumā valsts reģistru aprakstā nav bijušas izmaiņas, kas minētas Regulas (ES) 2018/1999 V pielikuma 1. daļas k) un l) punktā.

19. pants

Ziņošana par siltumnīcefekta gāzu emisijām, uz kurām attiecas Regula (ES) 2018/842

Regulas (ES) 2018/1999 V pielikuma 1. daļas a) punktā minētās to siltumnīcefekta gāzu antropogēnās emisijas, kuras uzskaitītas Regulas (ES) 2018/1999 V pielikuma 2. daļā, Regulas (ES) 2018/842 2. panta 1. punktā noteiktajā darbības jomā un Regulas (ES) 2018/1999 V pielikuma 1. daļas d) punktā minētos šādas informācijas atjauninājumus dalībvalstis ziņo šīs regulas XV pielikumā noteiktajā formātā.

20. pants

Kopsavilkuma informācijas ziņošana par veiktajiem pārskaitījumiem saskaņā ar Regulu (ES) 2018/841

Regulas (ES) 2018/1999 V pielikuma 1. daļas f) punktā minēto kopsavilkuma informāciju par veiktajiem pārskaitījumiem saskaņā ar Regulas (ES) 2018/841 12. un 13. pantu dalībvalstis ziņo šīs regulas XVI pielikumā noteiktajā formātā. Kad Komisija informāciju, kas sniegta saskaņā ar šo punktu, ir apkopojusi, trīs mēnešu laikā pēc dalībvalstu ziņojumu saņemšanas elektroniski dara pieejamu šīs informācijas kopsavilkumu. Šajā kopsavilkumā norāda to cenu diapazonu, kas maksātas par zemesatkarīgās mitigācijas vienību darījumu.

21. pants

Kopsavilkuma informācijas ziņošana par veiktajiem pārskaitījumiem saskaņā ar Regulu (ES) 2018/842

1. Regulas (ES) 2018/1999 V pielikuma 1. daļas f) punktā minēto kopsavilkuma informāciju par veiktajiem pārskaitījumiem saskaņā ar Regulas (ES) 2018/842 5. pantu dalībvalstis ziņo šīs regulas XVII pielikuma 1. tabulā noteiktajā formātā. Kad Komisija informāciju, kas sniegta saskaņā ar šo punktu, ir apkopojusi, trīs mēnešu laikā pēc dalībvalstu ziņojumu saņemšanas elektroniski tiek darīts pieejams šīs informācijas kopsavilkums. Šajā kopsavilkumā norāda to cenu diapazonu, kas maksātas par ikgadējo emisiju iedales apjomu darījumu.

2. Divos periodos starp 38. panta 4. punktā minēto īstenošanas aktu publicēšanu un laiku, kad sāk Regulas (ES) 2018/1999 38. panta 6. punktā izklāstīto atbilstības pārbaudes procedūru saskaņā ar Regulas (ES) 2018/842 9. pantu, dalībvalstis par veiktajiem pārskaitījumiem saskaņā ar Regulas (ES) 2018/842 5. pantu Komisijai var ziņot katra mēneša 15. datumā šīs regulas XVII pielikuma 2. tabulā noteiktajā formātā. Kad Komisija informāciju, kas saņemta saskaņā ar šo punktu, ir apkopojusi, savlaicīgi un elektroniski tiek darīts pieejams šīs informācijas kopsavilkums.

22. pants

Informācijas ziņošana par nodomu izmantot elastības iespējas saskaņā ar Regulu (ES) 2018/842

1. Regulas (ES) 2018/1999 V pielikuma 1. daļas n) punktā minēto informāciju par nodomu izmantot Regulas (ES) 2018/842 5. panta 4. un 5. punktā un 7. panta 1. punktā minētās elastības iespējas dalībvalstis ziņo šīs regulas XVIII pielikumā noteiktajā formātā.

2. Divos periodos starp 38. panta 4. punktā minēto īstenošanas aktu publicēšanu un laiku, kad sāk Regulas (ES) 2018/1999 38. panta 6. punktā izklāstīto atbilstības pārbaudes procedūru saskaņā ar Regulas (ES) 2018/842 9. pantu, dalībvalstis par nodomu izmantot Regulas (ES) 2018/842 5. panta 4. un 5. punktā minētās elastības iespējas Komisijai var ziņot katra mēneša 15. datumā šīs regulas XVIII pielikuma 1. tabulā noteiktajā formātā. Kad Komisija informāciju, kas saņemta saskaņā ar šo punktu, ir apkopojusi, ne vēlāk kā līdz augstāk minētā mēneša beigām elektroniski tiek darīts pieejams šīs informācijas kopsavilkums.

3. Informācijā, ko ziņo saskaņā ar šā panta 1. un 2. punktu, neiekļauj veiktos pārskaitījumus, kas ziņoti saskaņā ar 21. pantu.

23. pants

Ziņošana par to, kā izlietoti ieņēmumi no pārskaitījumiem, saskaņā ar Regulu (ES) 2018/842

Regulas (ES) 2018/1999 V pielikuma 1. daļas n) punktā minēto informāciju par ieņēmumu izlietojumu saskaņā ar Regulas (ES) 2018/842 5. panta 6. punktu dalībvalstis ziņo šīs regulas XIX pielikumā noteiktajā formātā.

24. pants

Ziņošana par uzskaitītajām siltumnīcefekta gāzu emisijām un piesaistījumiem

Uzskaitītās siltumnīcefekta gāzu emisijas un piesaistījumus saskaņā ar Regulas (ES) 2018/1999 26. panta 5. punktu dalībvalstis ziņo XX pielikumā noteiktajā formātā.

25. pants

Termiņi, kas jāievēro attiecībā uz sadarbību un koordināciju Savienības siltumnīcefekta gāzu inventarizācijas pārskata sagatavošanā un UNFCCC izskatīšanā

1. Dalībvalstis un Komisija Savienības siltumnīcefekta gāzu inventarizācijas pārskata un Savienības inventarizācijas ziņojuma sagatavošanā sadarbojas un savas darbības koordinē atbilstoši XXI pielikumā noteiktajiem termiņiem.

2. Ja kāda dalībvalsts savu inventarizācijas pārskatu UNFCCC sekretariātam iesniedz atkārtoti, minētā dalībvalsts ne vēlāk kā vienu nedēļu pēc atkārtotās iesniegšanas Komisijai iesniedz kopsavilkumu par izmaiņām, kas veiktas atkārtoti iesniegtajā pārskatā.

3. UNFCCC veiktās Savienības inventarizācijas pārskata izskatīšanas laikā dalībvalstis pēc Komisijas pieprasījuma Komisijai pēc iespējas drīz sniedz atbildes uz UNFCCC izskatītāju uzdotajiem jautājumiem.

IV NODAĻA

PRASĪBAS, KAS ATTIECAS UZ NACIONĀLO INVENTARIZĀCIJAS SISTĒMU IZVEIDI, IZMANTOŠANU UN DARBĪBU

26. pants

Nacionālo inventarizācijas sistēmu funkcijas

Ieviešot nacionālo inventarizācijas sistēmu saskaņā ar Regulas (ES) 2018/1999 37. pantu, katra dalībvalsts:

(a)	starp valdības aģentūrām un citām struktūrām, kuras ir atbildīgas par visu funkciju izpildi, izveido un uztur institucionālo, juridisko un procesuālo kārtību, kas vajadzīga, lai izpildītu 27. līdz 29. pantā paredzētās funkcijas;

(b)	nodrošina pietiekamu spēju laikus veikt 27. līdz 29. pantā paredzētās funkcijas, tostarp datu vākšanu, lai aplēstu antropogēnās SEG emisijas no avotiem un piesaistījumus piesaistītājos, un pasākumus inventarizācijas procesā iesaistīto darbinieku tehniskās kompetences nodrošināšanai.

27. pants

Inventarizācijas plānošana

1. Plānojot inventarizāciju, katra dalībvalsts:

(a)	izraugās vienu valsts struktūru, kurai jāuzņemas vispārējā atbildība par nacionālo inventarizāciju, un dara pieejamas tās pasta un elektroniskās adreses;

(b)	definē un sadala konkrētus pienākumus inventarizācijas procesā, tostarp tos, kas attiecas uz metožu izvēli, datu vākšanu, jo īpaši darbības datu un emisijas faktoru ieguvi no statistikas dienestiem un citām struktūrām, apstrādi un arhivēšanu, kā arī kvalitātes kontroli un kvalitātes nodrošināšanu;

(c)	izstrādā inventarizācijas kvalitātes nodrošināšanas un kvalitātes kontroles plānu, kurā aprakstītas konkrētās kvalitātes kontroles procedūras, kas jāizpilda inventarizācijas procesā, sekmē veicamās vispārējās kvalitātes nodrošināšanas procedūras un nosprauž kvalitātes mērķus;

(d)	apsver iespēju izveidot inventarizācijas oficiālas izvērtēšanas un apstiprināšanas procesus (vajadzības gadījumā ietverot pārrēķinus), kuri izpildāmi pirms inventarizācijas pārskata iesniegšanas vai tad, ja ir jāreaģē uz problēmām, uz kurām norādīts inventarizācijas pārskata izskatīšanas procesā.

2. Inventarizācijas plānošanā katra dalībvalsts vajadzības gadījumā apsver veidus, kā uzlabot darbības datu, emisijas faktoru, metožu un citu relevantu inventarizācijas tehnisko elementu kvalitāti. Attiecīgā gadījumā kvalitātes nodrošināšanas un kvalitātes kontroles plānu un kvalitātes mērķu izstrādē un/vai pārskatīšanā ņem vērā informāciju, kas iegūta kvalitātes nodrošināšanas un kvalitātes kontroles plāna īstenošanā, kā arī saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 525/2013 19. pantu, Regulas (ES) 1999/2018 38. pantu un UNFCCC veiktajā izskatīšanā.

28. pants

Inventarizācijas pārskata sagatavošana

1. Saskaņā ar siltumnīcefekta gāzu inventarizācijas vadlīnijām katra dalībvalsts:

(a)	apzina galvenās kategorijas un sagatavo aplēses, izmantojot piemērotas metodes emisiju un piesaistījumus aplēšanai galvenajās kategorijās;

(b)	savāc pietiekamus darbības datus, informāciju par procesiem un emisijas faktorus, kas vajadzīgi, lai izmantotu metodes, kuras izvēlētas, lai aplēstu antropogēnās SEG emisijas no avotiem un piesaistījumus piesaistītājos;

(c)	attiecībā uz katru kategoriju un inventarizācijas pārskatu kopumā veic kvantitatīvu aplēsi par inventarizācijas nenoteiktību un sagatavo to aplēšu pārrēķinus, kas iepriekš iesniegtas par antropogēnajām SEG emisijām no avotiem un piesaistījumiem piesaistītājos;

(d)	sagatavo nacionālo inventarizācijas pārskatu un saskaņā ar savu kvalitātes nodrošināšanas un kvalitātes kontroles plānu izpilda inventarizācijas vispārīgās kvalitātes kontroles procedūras.

2. Gatavojot inventarizācijas pārskatu, katra dalībvalsts attiecīgā gadījumā:

(a)	galvenajām kategorijām un atsevišķām kategorijām, kuru gadījumā ir ieviestas būtiskas metodiskas un/vai datu izmaiņas, piemēro kategorijām specifiskas kvalitātes kontroles procedūras, ievērojot siltumnīcefekta gāzu inventarizācijas vadlīnijas;

(b)	paredz, ka pirms inventarizācijas pārskata iesniegšanas neatkarīga trešā persona vai darbinieki, kuri nav iesaistīti inventarizācijas procesā, veic inventarizācijas pārskata pamatizskatīšanu saskaņā ar plānotajām kvalitātes nodrošināšanas procedūrām, kas minētas 27. panta 1. punkta c) apakšpunktā;

(c)	paredz padziļinātu izskatīšanu attiecībā uz galvenajām kategorijām un kategorijām, kuru gadījumā būtiski mainītas metodes;

(d)

balstoties uz izskatīšanu saskaņā ar caurskatāmības kārtību, procedūrām un vadlīnijām un saskaņā ar Regulas (ES) 2018/1999 38. pantu un periodiskiem iekšējiem inventarizācijas pārskata sagatavošanas procesa izvērtējumiem, atkārtoti izvērtē inventarizācijas plānošanas procesu, lai sasniegtu nospraustos kvalitātes mērķus, kas minēti šīs regulas 27. panta 1. punkta c) apakšpunktā.

29. pants

Inventarizācijas pārvaldība

1. Inventarizācijas pārvaldības ietvaros katra dalībvalsts:

(a)

ziņotajām laikrindām katru gadu arhivē inventarizācijas informāciju, tostarp: visus dezagregētos emisijas faktorus, darbības datus un dokumentāciju par to, kā tie ģenerēti un agregēti; iekšējo dokumentāciju par kvalitātes nodrošināšanas un kvalitātes kontroles procedūrām, ārējo un iekšējo izskatīšanu, dokumentāciju par gada galvenajiem avotiem un galveno avotu identifikāciju un par plānotajiem inventarizācijas uzlabojumiem;

(b)

izskatīšanas darba grupām saskaņā ar caurskatāmības kārtību, procedūrām un vadlīnijām un Regulas (ES) 2018/1999 38. pantu nodrošina piekļuvi visai arhivētajai informācijai, ko dalībvalsts izmantojusi inventarizācijas pārskata sagatavošanā, ņemot vērā katrai valstij specifiskos konfidencialitātes noteikumus;

(c)	savlaicīgi atbild uz pieprasījumiem precizēt inventarizācijas informāciju, kuri izriet no dažādiem inventarizācijas informācijas izskatīšanas procesu posmiem, un informāciju par nacionālo sistēmu.

2. Inventarizācijas pārvaldības ietvaros katra dalībvalsts attiecīgā gadījumā savākto arhivēto informāciju dara viegli pieejamu.

V NODAĻA

VISAPTVEROŠĀS IZSKATĪŠANAS PROCEDŪRA UN GRAFIKS

30. pants

Visaptverošās izskatīšanas procedūra

1. Veicot Regulas (ES) 2018/1999 38. panta 1. punktā minēto visaptverošo izskatīšanu (“izskatīšana”), Komisijai un Eiropas Vides aģentūrai palīdz izskatīšanas darba grupa, ko veido tehniskie eksperti, un tās ievēro XXII pielikumā izklāstīto procedūru.

2. Eiropas Vides aģentūra visaptverošajā izskatīšanā veic sekretariāta uzdevumus, kas norādīti XXII pielikumā.

3. Komisija ar Eiropas Vides aģentūras palīdzību izraugās tik daudz izskatīšanas ekspertu, lai būtu aptverti attiecīgie inventarizācijas pārskata sektori. Izskatīšanas ekspertiem ir pieredze siltumnīcefekta gāzu inventarizācijas pārskatu sagatavošanā, un ir vēlams, ka viņi aktīvi darbojas siltumnīcefekta gāzu inventarizācijas pārskatu izskatīšanas procesos. Tehniskie eksperti, kuri ir piedalījušies kādas atsevišķas dalībvalsts siltumnīcefekta gāzu inventarizācijas pārskata sagatavošanā vai kuri ir šīs dalībvalsts valstspiederīgie, minētā inventarizācijas pārskata izskatīšanā nepiedalās.

4. Visaptverošo izskatīšanu veic kā kamerālu un centralizētu izskatīšanu, kā norādīts XXII pielikumā. Turklāt pēc tehnisko ekspertu darba grupas ieteikuma un pēc apspriešanās ar attiecīgo dalībvalsti var organizēt attiecīgās valsts apmeklējumus.

5. Pārbaudes, ko veic saskaņā ar Regulas (ES) 2018/1999 38. panta 2. punkta b) apakšpunktu, attiecīgā gadījumā aptver XXII pielikumā norādīto informāciju.

6. Regulas (ES) 2018/1999 38. panta 2. punkta c) apakšpunktā minētās pārbaudes attiecīgā gadījumā ietver detalizētu pārbaudi par uzskaitīto emisiju un piesaistījumu saskanību ar Savienības noteikumiem.

7. Visaptverošā izskatīšana attiecīgā gadījumā var ietvert pārbaudes, ar kurām nosaka, vai jomas, kas UNFCCC vai Savienības izskatīšanā attiecībā uz kādu dalībvalsti atzītas par uzlabojamām, varētu būt uzlabojamas jomas arī citām dalībvalstīm.

8. Siltumnīcefekta gāzu inventarizācijas pārskatu izskatīšanu visām attiecīgajām dalībvalstīm veic konsekventi un objektīvi.

31. pants

Tehniskas korekcijas

1. Ja emisiju aplēses ir pārāk lielas vai pārāk mazas un šī novirze pārsniedz šā panta 2. punktā noteikto būtiskuma slieksni, uzskata, ka ir vajadzīga tehniska korekcija Regulas (ES) Nr. 2018/1999 38. panta 2. punkta d) apakšpunkta nozīmē. Sīkāka informācija par tehniskajām korekcijām ir sniegta šīs regulas XXII pielikumā.

2. Būtiskuma slieksnis konkrētam avotam vai piesaistītājam ir 0,05 % no dalībvalsts kopējām nacionālajām siltumnīcefekta gāzu emisijām (neskaitot ZIZIMM) izskatāmajā inventarizācijas gadā vai 500 kt CO2 ekvivalenta atkarībā no tā, kura vērtība ir mazāka.

3. Reaģējot uz Komisijas konstatējumu, kas dalībvalstij paziņots izskatīšanas laikā, dalībvalsts var iesniegt pārskatītas aplēses un pieprasīt emisiju vai uzskaitīto emisiju un piesaistījumu aplēšu maiņu. Ja tehnisko ekspertu darba grupa pārskatīto aplēsi atzīst par lietderīgu, to iekļauj 32. pantā minētajā izskatīšanas ziņojumā, kā arī pievieno pamatojumu.

32. pants

Galīgie izskatīšanas ziņojumi

Komisija attiecīgo dalībvalsti informē par visaptverošās izskatīšanas beigām un līdz attiecīgi 2027. gada 30. augustam un 2032. gada 30. augustam dalībvalstij iesniedz galīgo izskatīšanas ziņojumu.

33. pants

Sadarbība ar dalībvalstīm

1. Dalībvalstis:

(a)	piedalās izskatīšanā atbilstoši XXII pielikumā noteiktajam grafikam,

(b)	Savienības izskatīšanas vajadzībām izraugās nacionālo kontaktpunktu,

(c)	vajadzības gadījumā iesaistās un palīdz valsts apmeklējuma organizēšanā,

(d)	pēc vajadzības sniedz atbildes un papildu informāciju, kā arī komentārus par izskatīšanas ziņojumiem.

2. Pēc dalībvalstu pieprasījuma Komisija 32. pantā minētajā galīgajā izskatīšanas ziņojumā iekļauj komentārus par konstatējumiem, kas izdarīti izskatīšanā.

3. Komisija dalībvalstis informē par izskatīšanas darba grupas sastāvā esošajiem tehniskajiem ekspertiem, kas izraudzīti saskaņā ar 30. pantu.

34. pants

Visaptverošās izskatīšanas grafiks

Visaptverošo izskatīšanu veic saskaņā ar XXII pielikumā noteikto grafiku.

VI NODAĻA

RĪCĪBPOLITIKAS UN PASĀKUMI UN PROGNOZES

35. pants

Ziņu iesniegšanas procesi

Dalībvalstis šajā nodaļā prasītās informācijas iesniegšanai izmanto Regulas (ES) 2018/1999 28. pantā minēto e-platformu un saistītos rīkus un veidnes, ko nodrošina Komisija, kurai saskaņā ar Regulas (ES) 2018/1999 42. pantu palīdz Eiropas Vides aģentūra.

36. pants

Ziņošana par nacionālajām rīcībpolitiku un pasākumu un prognožu sistēmām

Dalībvalstis Regulas (ES) 2018/1999 VI pielikuma a) punktā minēto aprakstu par savām nacionālajām sistēmām ziņošanai par rīcībpolitikām un pasākumiem vai pasākumu grupām un ziņošanai par prognozēm sniedz šīs regulas XXIII pielikumā noteiktajā formātā.

37. pants

Ziņošana par nacionālajām rīcībpolitikām un pasākumiem

1. Dalībvalstis Regulas (ES) 2018/1999 VI pielikuma c) punktā minēto informāciju par savām nacionālajām rīcībpolitikām un pasākumiem vai pasākumu grupām ziņo šīs regulas XXIV pielikumā noteiktajos formātos.

2. Dalībvalstis teksta formā paziņo šādu informāciju:

(a)	Regulas (ES) 2018/1999 VI pielikuma b) punktā minētie atjauninājumi, kas attiecas uz to ilgtermiņa stratēģijām;

(b)	Regulas (ES) 2018/1999 VI pielikuma d) punktā minētās plānotās papildu rīcībpolitikas un pasākumi;

(c)	saiknes starp dažādām rīcībpolitikām un pasākumiem un tas, kā šādas rīcībpolitikas un šādi pasākumi veicina dažādu prognožu scenāriju īstenošanos, kā minēts Regulas (ES) 2018/1999 VI pielikuma e) punktā.

38. pants

Ziņošana par nacionālajām prognozēm

1. Dalībvalstis Regulas (ES) 2018/1999 18. panta 1. punkta b) apakšpunktā un VII pielikuma a) punktā minēto informāciju par nacionālajām prognozēm attiecībā uz antropogēnajām siltumnīcefekta gāzu emisijām no avotiem un piesaistījumiem piesaistītājos sadalījumā pa gāzēm vai gāzu grupām ziņo šīs regulas XXV pielikumā noteiktajā formātā.

2. Dalībvalstis Regulas (ES) 2018/1999 VII pielikumā minēto papildu informāciju par savām nacionālajām prognozēm attiecībā uz antropogēnajām siltumnīcefekta gāzu emisijām no avotiem un piesaistījumiem piesaistītājos sniedz teksta formā, norādot šādus elementus:

(a)

saskaņā ar Regulas (ES) 2018/1999 VII pielikuma b) punktu – prognožu rezultāti attiecībā uz kopējām siltumnīcefekta gāzu emisijām, emisijām, kuras aptver attiecīgi Regula (ES) 2018/842 un Direktīva 2003/87/EK, un prognozētās emisijas no avotiem un piesaistījumi piesaistītājos saskaņā ar Regulu (ES) 2018/841;

(b)

saskaņā ar Regulas (ES) 2018/1999 VII pielikuma d) punktu veiktās jutīguma analīzes rezultāti

(1)	par kopējām ziņotajām siltumnīcefekta gāzu emisijām kopā ar īsu paskaidrojumu par to, kuri parametri mainīti un kā;

(2)	sadalījums starp kopējām emisijām, uz kurām attiecas attiecīgi Direktīva 2003/87/EK un Regula (ES) 2018/842, un prognozētajām emisijām no avotiem un piesaistījumiem piesaistītājos saskaņā ar Regulu (ES) 2018/841, ja šāda informācija ir pieejama;

(c)	inventarizācijas datu gads (bāzes gads) un tā inventarizācijas ziņojuma gads, kuru izmanto par prognožu sākumpunktu;

(d)

saskaņā ar Regulas (ES) 2018/1999 VII pielikuma e) punktu – prognozēm izmantotās metodikas, tostarp izmantoto modeļu un to sektorālā, ģeogrāfiskā un laiciskā aptvēruma īss apraksts, atsauces uz papildu informāciju par modeļiem un informāciju par izmantotajiem datu avotiem, galvenajiem ārējiem pieņēmumiem un parametriem.

3. Ziņojumos par prognozēm, kas jāiesniedz saskaņā ar Regulas (ES) 2018/1999 18. panta 1. punktu, dalībvalstis ņem vērā to prognožu galveno parametru saskaņotās vērtības (vismaz naftas, gāzes un ogļu importa cenām, kā arī oglekļa cenām Eiropas emisijas kvotu tirdzniecības sistēmā saskaņā ar Direktīvu 2003/87/EK), ko Komisija, apspriežoties ar dalībvalstīm, ieteikusi divpadsmit mēnešus pirms ziņojumu iesniegšanas termiņa.

VII NODAĻA

PĀREJAS UN NOBEIGUMA NOTEIKUMI

39. pants

Atcelšana

Īstenošanas regulu (ES) Nr. 749/2014 no 2021. gada 1. janvāra atceļ, ievērojot šīs regulas 40. pantā noteikto pārejas noteikumu.

40. pants

Pārejas noteikums

Atkāpjoties no šīs regulas 39. panta, Īstenošanas regulas (ES) Nr. 749/2014 3. līdz 18. pantu un 27. līdz 43. pantu turpina piemērot ziņojumiem, kas satur minētajos pantos prasītos datus par 2019. un 2020. gadu.

41. pants

Stāšanās spēkā un piemērošana

Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

To piemēro no 2021. gada 1. janvāra.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2020. gada 7. augustā

Komisijas vārdā –

priekšsēdētāja

Ursula VON DER LEYEN

(1) OV L 328, 21.12.2018., 1. lpp.

(2) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 525/2013 (2013. gada 21. maijs) par mehānismu siltumnīcefekta gāzu emisiju pārraudzībai un ziņošanai un citas informācijas ziņošanai valstu un Savienības līmenī saistībā ar klimata pārmaiņām un par Lēmuma Nr. 280/2004/EK atcelšanu (OV L 165, 18.6.2013., 13. lpp.).

(3) Apstiprināta ar Padomes Lēmumu 94/69/EK (1993. gada 15. decembris), kas attiecas uz Apvienoto Nāciju Organizācijas Vispārējās konvencijas par klimata pārmaiņām noslēgšanu (OV L 33, 7.2.1994., 11. lpp.).

(4) Apstiprināts ar Padomes Lēmumu (ES) 2016/1841 (2016. gada 5. oktobris) par to, lai Eiropas Savienības vārdā noslēgtu Apvienoto Nāciju Organizācijas Vispārējās konvencijas par klimata pārmaiņām ietvaros pieņemto Parīzes nolīgumu (OV L 282, 19.10.2016., 1. lpp.).

(5) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2003/87/EK (2003. gada 13. oktobris), ar kuru nosaka sistēmu siltumnīcas efektu izraisošo gāzu emisijas kvotu tirdzniecībai Kopienā un groza Padomes Direktīvu 96/61/EK (OV L 275, 25.10.2003., 32. lpp.).

(6) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2018/841 (2018. gada 30. maijs) par zemes izmantošanā, zemes izmantošanas maiņā un mežsaimniecībā radušos siltumnīcefekta gāzu emisiju un piesaistes iekļaušanu klimata un enerģētikas politikas satvarā laikposmam līdz 2030. gadam un ar ko groza Regulu (ES) Nr. 525/2013 un Lēmumu Nr. 529/2013/ES (OV L 156, 19.6.2018., 1. lpp.).

(7) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2018/842 (2018. gada 30. maijs) par saistošiem ikgadējiem siltumnīcefekta gāzu emisiju samazinājumiem, kas dalībvalstīm jāpanāk no 2021. līdz 2030. gadam un kas dod ieguldījumu rīcībā klimata politikas jomā, lai izpildītu Parīzes nolīgumā paredzētās saistības, un ar ko groza Regulu (ES) Nr. 525/2013 (OV L 156, 19.6.2018., 26. lpp.).

(8) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2016/2284 (2016. gada 14. decembris) par dažu gaisu piesārņojošo vielu valstu emisiju samazināšanu un ar ko groza Direktīvu 2003/35/EK un atceļ Direktīvu 2001/81/EK (OV L 344, 17.12.2016., 1. lpp.).

(9) Komisijas Deleģētā regula (ES) 2020/1044 (2020. gada 8. maijs), ar ko Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2018/1999 papildina attiecībā uz globālās sasilšanas potenciāla vērtībām un inventarizācijas vadlīnijām un attiecībā uz Savienības inventarizācijas sistēmu un atceļ Komisijas Deleģēto regulu (ES) Nr. 666/2014 (OV L 230, 17.7.2020., 1. lpp.).

(10) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 517/2014 (2014. gada 16. aprīlis) par fluorētām siltumnīcefekta gāzēm un ar ko atceļ Regulu (EK) Nr. 842/2006 (OV L 150, 20.5.2014., 195. lpp.).

(11) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 1099/2008 (2008. gada 22. oktobris) par enerģētikas statistiku (OV L 304, 14.11.2008., 1. lpp.).

I PIELIKUMS

4. pantā paredzētā informācija par nacionālajiem pielāgošanās jeb adaptācijas pasākumiem

1. Valsts apstākļi, ietekme, neaizsargātība, riski un pielāgotiesspēja (1)

1.1.

Adaptācijas pasākumiem relevantie valsts apstākļi:

a)	bioģeofizikālais raksturojums;

b)	demogrāfiskie apstākļi;

c)	ekonomika un infrastruktūra.

1.2.

Klimata monitoringa un modelēšanas satvars:

a)	galvenie pasākumi klimata monitoringa, modelēšanas, prognožu un scenāriju jomā;

b)	galvenās pieejas, metodikas un rīki un ar tiem saistītās nenoteiktības un izaicinājumi.

1.3.

Klimatiskās ietekmes, neaizsargātības un risku (arī pielāgotiesspējas) novērtējums:

a)	pārskats par novērotajiem 1. tabulā (2) uzskaitītajiem klimatiskajiem apdraudējumiem un esošajiem noslogojumiem (3);

svarīgāko 1. tabulā uzskaitīto nākotnes klimatisko apdraudējumu un galveno skarto sektoru apzināšana (4).

1. tabula. Klimatisko apdraudējumu klasifikācija (5)

	Ar temperatūru saistītie	Ar vēju saistītie	Ar ūdeni saistītie	Ar cietvielu masu saistītie
Ilglaicīgi	(Ūdens, saldūdens, jūras ūdeņu) temperatūras izmaiņas	Vēja režīmu izmaiņas	Nokrišņu režīmu un veidu (lietus, krusa, sniegs/ledus) izmaiņas	Krasta erozija
			Nokrišņu un/vai hidroloģiskā mainība	Augsnes degradācija (arī pārtuksnešošanās)
	Temperatūras mainība		Okeānu paskābināšanās	Augsnes erozija
	Mūžīgā sasaluma kušana		Sālsūdens ieplūdumi	Soliflukcija
			Jūras līmeņa celšanās
			Jūras ledus segas izmaiņas
			Ūdens trūkums
Akūti	Karstuma viļņi	Cikloni	Sausums	Lavīnas
	Aukstuma viļņi / sals	Vētras (arī sniegputeņi, putekļu vētras un smilšu vētras)	Pamatīgi nokrišņi (lietus, krusa, sniegs/ledus)	Zemes nogruvumi
	Dabas ugunsgrēki	Viesuļvētras	Plūdi (piekrastes, ūdensteču, lietus, pazemes ūdeņu, pēkšņi plūdi)	Zemes iegrimšana
			Sniega un ledus slogs
			Ledājezeru pārplūdi

Attiecībā uz katru no galvenajiem skartajiem sektoriem pārskats par šādiem aspektiem, izteikts kvalitatīvi kategorijās “augsts”/“vidējs”/“zems”/“neattiecas”, attiecīgā gadījumā ar skaidrojumu (6):

i.	novērotā galveno apdraudējumu ietekme, arī biežuma un mēroga izmaiņas;

ii.	svarīgāko apdraudējumu rašanās varbūtīgums un pakļautība tiem nākotnes klimata apstākļos, noteikta ar labākajām pieejamajām klimata modelēšanas zinātnes metodēm;

iii.	neaizsargātība, arī pielāgotiesspēja;

iv.	potenciālas nākotnes ietekmes risks.

2. Juridiskie un rīcībpolitiskie satvari un institucionālā kārtība

2.1.

Juridiskie un rīcībpolitiskie satvari un regulējums, arī nacionālās adaptācijas stratēģijas (NAS), nacionālie adaptācijas plāni (NAP) (7) un sektorālie adaptācijas plāni, ja tādi ir

2.2.

Pārskats par institucionālo kārtību un pārvaldību nacionālā līmenī attiecībā uz šādiem pasākumiem:

a)	klimatiskās neaizsargātības un risku novērtēšana;

b)	adaptācijas rīcībpolitikas plānošana, monitorēšana, izvērtēšana un pārskatīšana (8);

c)	klimata pārmaiņu ietekmes un klimatnoturības integrēšana vidiskās novērtēšanas procedūrās;

d)	relevanto datu (piemēram, ar klimatu saistītu katastrofu nodarītā kaitējuma datu vai riska datu) vākšana, piederība un atkalizmantošana, kā arī piekļuve tiem;

e)	klimata pārmaiņu ietekmes un adaptācijas plānošanas integrēšana katastrofu riska pārvaldības satvaros un otrādi (9).

2.3.

Pārskats par institucionālo kārtību un pārvaldību subnacionālā (10) līmenī:

a)	juridiskās prasības un stratēģiskie dokumenti;

b)	tīkli vai citāda nacionālo iestāžu sadarbība adaptācijas jomā;

c)	tīkli vai citāda pašvaldību un reģionālo iestāžu sadarbība adaptācijas jomā — labas prakses piemēri.

3. Adaptācijas stratēģijas, rīcībpolitikas, plāni un virsmērķi

3.1.

Adaptācijas prioritātes

3.2.

Adaptācijas problēmas, trūkumi un šķēršļi adaptācijai (11)

3.3.

Kopsavilkumi par nacionālajām stratēģijām, rīcībpolitikām, plāniem un centieniem, īpašu uzmanību veltot virsmērķiem un mērķiem, paredzētajiem pasākumiem (12), budžetam, un laika grafikam (13)

3.4.

Pārskats par subnacionālo stratēģiju, rīcībpolitiku, plānu un centienu saturu

3.5.

Pārskats par centieniem pielāgošanos klimata pārmaiņām integrēt sektorālajās rīcībpolitikās, plānos un programmās, arī katastrofu riska pārvaldības stratēģijās un rīcības plānos

3.6.

Ieinteresēto personu iesaiste

Pārskats par adaptācijas rīcībpolitikas pasākumiem nacionālā līmenī un subnacionāla līmeņa labas prakses piemēri, kā iesaistīt

a)	ieinteresētās personas, kas pret klimata pārmaiņu ietekmi ir it sevišķi neaizsargātas,

b)	privāto sektoru (14)

4. Adaptācijas pasākumu un procesu monitorēšana un izvērtēšana

4.1.

Monitoringa un izvērtēšanas metodika (15), kas saistīta ar

a)	klimatiskās ietekmes, neaizsargātības, risku mazināšanu un pielāgotiesspējas palielināšanu,

b)	adaptācijas pasākumu īstenošanu.

4.2.

Tas, kā norit saskaņā ar 3.3. līdz 3.6. punktu plānoto pasākumu īstenošana, arī pārskats par situāciju subnacionālā līmenī un to, kā tiek izmaksāts finansējums klimatnoturības kāpināšanai. Ziņojot par finansējumu, norāda,

a)	kādi līdzekļi mērķiezīmēti klimatadaptācijai, arī katastrofu riska pārvaldībā,

b)	ciktāl iespējams, kāds līdzekļu īpatsvars atvēlēts klimatadaptācijas atbalstam (16) katrā sektorā (17)

4.3.

Izvērtēšana, kā rit virzība uz šādiem mērķiem (18):

a)	klimatiskās ietekmes, neaizsargātības un risku mazināšana,

b)	pielāgotiesspējas palielināšana,

c)	adaptācijas prioritāšu īstenošana,

d)	adaptācijas šķēršļu likvidēšana.

4.4.

Pasākumi, kas veikti, lai izskatītu un atjauninātu

a)	neaizsargātības un risku novērtējumus,

b)	nacionālās adaptācijas rīcībpolitikas, stratēģijas, plānus un pasākumus.

4.5.

Pārskats par labu praksi attiecībā uz soļiem, kas sperti, lai izskatītu un atjauninātu subnacionālus adaptācijas plānus, rīcībpolitikas, stratēģijas un pasākumus.

5. Sadarbība, labā prakse, sinerģijas, pieredze un gūtās atziņas adaptācijas jomā

5.1.

Labā prakse un gūtās atziņas, arī subnacionālā līmenī (19)

5.2.

Adaptācijas pasākumu sinerģijas ar citiem starptautiskiem satvariem un/vai konvencijām, it sevišķi ilgtspējīgas attīstības mērķiem un Sendai ietvarprogrammu katastrofu riska mazināšanai

5.3.

Sadarbība ar Savienības dalībvalstīm, starptautiskā sadarbība un sadarbība ar reģionālām un starptautiskām organizācijām (20):

a)	sadarbība nolūkā apmainīties ar informāciju un stiprināt zinātni, institūcijas un zināšanas par adaptāciju;

b)	sadarbība nolūkā subnacionālā, nacionālā, makroreģionālā vai starptautiskā līmenī kāpināt adaptācijas pasākumus (ietver teritoriju, mērogu un sadarbības veidus).

6. Jebkāda cita informācija, kas saistīta ar klimata pārmaiņu ietekmi un adaptāciju

6.1.

Nacionālā koordinatora un organizācijas svarīgākā kontaktinformācija

6.2.

Relevantas vietnes un sociālie mediji, ko izmanto adaptācijas pasākumu izziņošanai nacionālā un subnacionālā līmenī (attiecīgā gadījumā)

6.3.

Galvenie ziņojumi un publikācijas nacionālā un subnacionālā līmenī

6.4.

Jebkāda cita relevanta informācija

(1) Jēdziens “pielāgotiesspēja” definēts Apvienoto Nāciju Organizācijas Klimata pārmaiņu starpvaldību padomes piektajā novērtējuma ziņojumā (IPCC AR5): “Sistēmu, iestāžu, cilvēku un citu organismu spēja pielāgoties iespējamam kaitējumam, izmantot iespējas vai reaģēt uz sekām.”

(2) Saraksts nav izsmeļošs.

(3) Dalībvalstis ziņo par esošiem vidiskiem, ekonomiskiem un sociāliem noslogojumiem, ko ievērojami varētu ietekmēt klimata pārmaiņas, piem., biodaudzveidības zudums, slikta raža, enerģētiskā nabadzība, bezdarbs, migrācija.

(4) Dalībvalstis izraugās svarīgākos sektorus no šiem: lauksaimniecība un pārtika, biodaudzveidība (arī ekosistēmās balstītas pieejas), ēkas, piekrastes reģioni, civilā aizsardzība un ārkārtas situāciju pārvarēšana, enerģētika, finanses un apdrošināšana, mežsaimniecība, veselība, jūrlietas un zivsaimniecība, transports, urbānās teritorijas, ūdens resursu apsaimniekošana, IST (informācijas un sakaru tehnoloģijas), zemes izmantojuma plānošana, uzņēmējdarbība, rūpniecība, tūrisms, lauku attīstība, citi sektori [precizēt].

(5) Attiecīgā gadījumā dalībvalstis ņem vērā arī šo apdraudējumu sekundāro ietekmi, piem., meža ugunsgrēkus, invazīvu sugu dzīvnieku un tropisku slimību izplatīšanos, kaskādveida ietekmi un vairāku apdraudējumu vienlaicīgu īstenošanos.

(6) Veicot i) līdz iv) punktā norādīto analīzi, izmanto labākos pieejamos zinātniskos secinājumus, ar ko attiecībā uz neaizsargātību un risku analīzi nākusi klajā Klimata pārmaiņu starpvaldību padome, un jaunākās Komisijas vadlīnijas par Savienības finansētu projektu klimatdrošināšanu.

(7) Dalībvalstis ziņo katra NAS un NAP nosaukumu, pieņemšanas gadu un statusu [“aizstāts” / “pieņemts” / “pabeigts un nodots pieņemšanai” / “tiek izstrādāts”].

(8) Aspekti, kas jāņem vērā, ir, piemēram, lēmumu pieņemšana, plānošana un koordinēšana, kas saistīta ar adaptācijas stratēģijām, rīcībpolitikām, plāniem un virsmērķiem, transversālu jautājumu risināšana, adaptācijas prioritāšu un darbību pielāgošana, adaptācijas pasākumu īstenošana, arī tādu pasākumu īstenošana, kuru mērķis ir nepieļaut, minimalizēt un novērst klimata pārmaiņu nelabvēlīgo ietekmi.

(9) Iekļauj Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmuma Nr. 1313/2013/ES (2013. gada 17. decembris) par Savienības civilās aizsardzības mehānismu (OV L 347 I, 20.12.2013., 924. lpp.) 6. panta 1. punktu.

(10) Šajā pielikumā subnacionāls līmenis nozīmē pašvaldību un reģionu līmeni.

(11) Arī institucionālie, ar pārvaldi saistītie un citi šķēršļi, kas mazina neaizsargātības novērtējumā konstatēto pielāgotiesspēju.

(12) Arī dabā balstītiem risinājumiem un pasākumiem, kam ir mitigācijas blakusieguvumi un citi relevanti blakusieguvumi.

(13) Kopsavilkumos aplūko arī centienus veidot noturību un nepieļaut, minimalizēt un novērst klimata pārmaiņu nelabvēlīgo ietekmi, un tajos iekļauj skaidrojumu, kā ņemtas vērā dzimumperspektīvas.

(14) Dalībvalstis sniedz pārskatu par pieejamo informāciju attiecībā uz privātā sektora plāniem, prioritātēm, pasākumiem un programmām, publiskā/privātā sektora partnerībām un citām relevantām privātā sektora adaptācijas iniciatīvām un/vai projektiem.

(15) Dalībvalstis ziņo par pieejām, izmantotajām sistēmām, caurredzamību un indikatoriem.

(16) Papildu investīcijas, kuru iespaidā projekts (kas būtu ticis īstenots jebkurā gadījumā) kļūst klimatnoturīgs.

(17) Dalībvalstis ziņo par investīcijām adaptācijas pasākumos, kas tiek īstenoti šādos sektoros: lauksaimniecība un pārtika, biodaudzveidība (arī ekosistēmās balstītas pieejas), ēkas, piekrastes reģioni, civilā aizsardzība un ārkārtas situāciju pārvaldīšana, enerģētika, finanses un apdrošināšana, mežsaimniecība, veselība, jūrlietas un zivsaimniecība, transports, urbānās teritorijas, ūdens resursu apsaimniekošana, IST (informācijas un sakaru tehnoloģijas), zemes izmantojuma plānošana, uzņēmējdarbība, rūpniecība, tūrisms, lauku attīstība, citi sektori [precizēt].

(18) Balstoties uz 4.1. punktā ziņoto monitoringa un izvērtēšanas metodiku.

(19) Dalībvalstis var ziņot par labo praksi un gūtajām atziņām šādās jomās (attiecīgā gadījumā): klimata modelēšanas darbības un metodikas; klimata pārmaiņu ietekmes, neaizsargātības un risku (arī pielāgotiesspējas) novērtējums; institucionālā kārtība un pārvaldība nacionālā līmenī; rīcībpolitiku un regulējuma izmaiņas; koordinācijas mehānismi; adaptācijas prioritātes; šķēršļi adaptācijai; adaptācijas virsmērķi, mērķi, uzdevumi, centieni, stratēģijas, rīcībpolitikas un plāni; centieni pielāgošanos klimata pārmaiņām integrēt attīstībā un sektorālajās rīcībpolitikās, plānos un programmās; dzimumperspektīvu integrēšana klimatadaptācijā; pirmiedzīvotāju īpašo zināšanu, tradicionālo un vietējo zināšanu integrēšana klimatadaptācijā; ieinteresēto personu iesaiste; klimatisko risku izziņošana; monitorings un izvērtēšana; zinātniskās pētniecības un zināšanu stiprināšana; katastrofu riska mazināšana un pārvaldība, inovatīvi adaptācijas risinājumi un inovatīvi finansēšanas mehānismi.

(20) Izņemot Regulas (ES) 2018/1999 VIII pielikuma 2. daļā prasīto informāciju par atbalstu jaunattīstības valstīm.

II PIELIKUMS

5. pantā paredzētā informācija par izsoļu ieņēmumu izlietojumu

1.a tabula. X-1 gadā kvotu izsolēs gūtie ieņēmumi

1		X-1 gada summa
2		1 000 EUR	1 000 vietējās valūtas vienību (attiecīgā gadījumā) (1)	Piezīmes (piem., izskaidrot trūkumus, relevantos valsts apstākļus, izmaiņas kopš pagājušās ziņošanas reizes)
3	A	B	C	D
4	Kvotu izsolēs gūto ieņēmumu kopsumma (5. un 6. rindas summa)	B5+B6 summa	C5+C6 summa
5	no tās — ieņēmumi, kas gūti, izsolot kvotas saskaņā ar Direktīvas 2003/87/EK 10. pantu
6	no tās — ieņēmumi, kas gūti, izsolot kvotas saskaņā ar Direktīvas 2003/87/EK 3.d panta 1. vai 2. punktu

Piezīmes.

(1)	Valūtas konvertēšanai izmanto vai nu X-1 gada vidējo valūtas kursu, vai faktisko valūtas kursu, kas piemērots izmaksātajai summai.

1.b tabula. Kvotu izsolēs gūto ieņēmumu izlietojums X-1 gadā

1		X-1 gadā izmaksātā kopsumma		no tās — summa, kas izmaksāta X-1 gadā un ziņota kā piešķirta gados pirms X-1 gada		X-1 gadā piešķirtā, bet ne izmaksātā kopsumma		Ekvivalenta finansiālā vērtība, kas izmantota X-1 gadā (2)
2		1 000 EUR	1 000 vietējās valūtas vienību (attiecīgā gadījumā) (1)	1 000 EUR	1 000 vietējās valūtas vienību (attiecīgā gadījumā) (1)	1 000 EUR	1 000 vietējās valūtas vienību (attiecīgā gadījumā) (1)	1 000 EUR	1 000 vietējās valūtas vienību (attiecīgā gadījumā) (1)	Piezīmes (piem., izskaidrot trūkumus, relevantos valsts apstākļus, izmaiņas kopš pagājušās ziņošanas reizes)
3	A	B	C	D	E	F	G	H	I	J
4	Kvotu izsolēs gūto ieņēmumu kopsumma vai ekvivalenta finansiālā vērtība, kas izmantota Direktīvas 2003/87/EK 10. panta 3. punktā un 3.d panta 4. punktā noteiktajiem mērķiem
5	no tās — kvotu izsolēs gūtie ieņēmumi, kas izmantoti Direktīvas 2003/87/EK 10. panta 3. punktā noteiktajiem mērķiem (ja ir pieejami dati, ko var ziņot atsevišķi)
6	no tās — kvotu izsolēs gūtie ieņēmumi, kas izmantoti Direktīvas 2003/87/EK 3.d panta 4. punktā noteiktajiem mērķiem (ja ir pieejami dati, ko var ziņot atsevišķi)

Apzīmējums: X = pārskata gads

Piezīmes.

(1)	Valūtas konvertēšanai izmanto vai nu X-1 gada vidējo valūtas kursu, vai faktisko valūtas kursu, kas piemērots izmaksātajai summai.

(2)	Ziņodamas “ekvivalentu finansiālo vērtību”, dalībvalstis ziņo vērtības, kas ir reprezentatīvas to izdevumiem saskaņā ar Direktīvas 2003/87/EK 3.d. un 10. pantu, un norāda, ka arī visas vērtības, kas ziņotas 2.–6. tabulā, reprezentē ekvivalentu finansiālo vērtību.

2. tabula. Kvotu izsolēs gūto ieņēmumu izlietojums valsts un Savienības vajadzībām saskaņā ar Direktīvas 2003/87/EK 3.d un 10. pantu

1	Mērķis, kuram ieņēmumi izlietoti	Īss apraksts	X-1 gada summa		Statuss (2)	Ieņēmumi no izsolēm saskaņā ar [atzīmēt attiecīgo aili]		Izlietojuma veids [3]	Finanšu instruments (4)	Īstenotāja aģentūra	Piezīmes
2	(piem., programmas, darbības, pasākuma vai projekta nosaukums)	(arī atsauce uz tiešsaistes avotu, kurā pieejams sīkāks apraksts, ja tāds ir)	1 000 EUR	1 000 vietējās valūtas vienību (1)	Piešķirta (bet ne izmaksāta) / izmaksāta	Direktīvas 2003/87/EK 3.d pants	Direktīvas 2003/87/EK 10. pants	(norādīt kādu Direktīvā 2003/87/EK minēto izlietojuma veidu)	(norādīt: fiskālā atbalsta rīcībpolitika, finansiāla atbalsta rīcībpolitika, valsts regulējuma rīcībpolitika finansiāla atbalsta piesaistei, cits)	(piem., atbildīgā ministrija)	(piem., izskaidrot trūkumus, sniegt kvalitatīvu informāciju par konkrētiem izlietojuma veidiem, ja kvantitatīva informācija nav pieejama)
3	A	B	C	D	E	F	G	H	I	J	K
4
5
(Pēc vajadzības pievienot papildu rindas)
6	Izmantotā ieņēmumu kopsumma vai ekvivalentā finansiālā vērtība		C ailes summa	D ailes summa

Apzīmējums: X = pārskata gads

Piezīmes.

(1)	Valūtas konvertēšanai izmanto vai nu X-1 gada vidējo valūtas kursu, vai faktisko valūtas kursu, kas piemērots izmaksātajai summai.

(2)

Dalībvalstis ziņojumā sniedz izmantotās jēdzienu “piešķirts” un “izmaksāts” definīcijas. Ja daļa summas, ko ziņo attiecībā uz konkrētu programmu/projektu, ir piešķirta, bet daļa — izmaksāta, izmanto divas atsevišķas rindas. Ja dalībvalstis nespēj piešķirtās summas nošķirt no izmaksātajām, ziņotajām summām izvēlas vispiemērotāko kategoriju. Visās tabulās jāizmanto konsekventas definīcijas.

Parasti “piešķirti” izsoļu ieņēmumi ir tādi, kas juridiski piešķirti izmantošanai klimatiskiem un enerģētiskiem mērķiem, bet dažos gadījumos ziņošanas laikā var vēl nebūt izlietoti. “Izmaksāti” izsoļu ieņēmumi ir tādi, kas ziņošanas laikā ir izlietoti. Tomēr dažos gadījumos “piešķirti” ieņēmumi var būt tādi, ko tikai provizoriski plānots izmantot, bet “izmaksāti” — tādi, kas konkrētam mērķim pārskaitīti konkrētai valsts aģentūrai vai kādai reģionālajai valdībai.

(3)

Direktīvas 2003/87/EK 10. panta 3. punktā minētās izlietojuma kategorijas, kas ir šādas:

—	finansējums pētniecībai un izstrādei un demonstrējumu projektiem, kuru mērķis ir samazināt emisijas un kāpināt adaptāciju,

—	iniciatīvu finansēšana Eiropas energotehnoloģiju stratēģiskā plāna un Eiropas Tehnoloģiju platformu satvarā,

—	atjaunojamās enerģijas tehnoloģiju izstrāde Savienības saistību izpildei,

—	citu tādu tehnoloģiju izstrāde, kas palīdzētu pārkārtoties uz drošu un ilgtspējīgu mazoglekļa ekonomiku,

—	tādu tehnoloģiju izstrāde, kas palīdzētu izpildīt Savienības saistības palielināt energoefektivitāti,

—	oglekļa sekvestrēšana Savienības mežsaimniecībā,

—	CO2 uztveršana un ģeoloģiskā uzglabāšana videi drošā veidā,

—	pasākumi, kas atbalsta pāreju uz mazemisiju transportlīdzekļiem un sabiedrisko transportu,

—	finansējums pētniecībai un izstrādei energoefektivitātes un tīro tehnoloģiju jomā,

—	pasākumi, kuru mērķis ir palielināt energoefektivitāti un siltumizolāciju vai sniegt finansiālu atbalstu sociālo grūtību risināšanai mājsaimniecībās ar maziem un vidējiem ienākumiem,

—	ES ETS pārvaldības administratīvo izdevumu segšana,

—	atbalsts prasmju veidošanai un darbaspēka pārvirzīšanai nolūkā veicināt taisnīgu pāreju uz mazoglekļa ekonomiku,

—	citāda siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšana,

—	pielāgošanās klimata pārmaiņu ietekmei,

—	citāds iekšējais izlietojums.

Kategorijas, kas minētas Direktīvas 2003/87/EK 3.d panta 4. punktā, bet nav īpaši minētas 10. panta 3. punktā un kas ir šādas:

—	finansējums kopīgiem projektiem siltumnīcefekta gāzu emisiju mazināšanai aviācijas sektorā,

—	pasākumi atmežošanas/atmežošanās novēršanai.

Dalībvalstis izvairās vienu un to pašu summu šajā tabulā uzskaitīt divreiz. Ja konkrēts izlietojums atbilst vairākiem izlietojuma veidiem, var norādīt vairākus, taču tā vietā, lai attiecīgo summu norādītu vairākkārt, vienam konkrētajai summai veltītajam ievadlaukam pievieno papildu rindas, kas aptver attiecīgos izlietojuma veidus.

(4)	Ja uz ziņoto programmu vai projektu attiecas vairāki finanšu instrumenti, var norādīt vairākas kategorijas.

3. tabula. Kvotu izsolēs gūto ieņēmumu izlietojums starptautiskām vajadzībām

1			X-1 gadā piešķirtā summa (2)		X-1 gadā izmaksātā summa (2)		Piezīmes
2	Kvotu izsolēs gūto ieņēmumu vai ekvivalentas finansiālās vērtības izlietojums starptautiskām vajadzībām (3)		1 000 EUR	1 000 vietējās valūtas vienību (attiecīgā gadījumā) (1)	1 000 EUR	1 000 vietējās valūtas vienību (attiecīgā gadījumā) (1)	(piem., izskaidrot trūkumus, sniegt kvalitatīvu informāciju par konkrētiem izlietojuma veidiem, ja kvantitatīva informācija nav pieejama, un sniegt jebkādu citu papildinformāciju (3))
3	A	B	C	D	E	F	G
4	Kopsumma, kas izmantota tā, kā norādīts Direktīvas 2003/87/EK 10. panta 3. punktā un 3.d panta 4. punktā, tādu trešo valstu atbalstam, kas nav jaunattīstības valstis	■
5	Kopsumma, kas izmantota tā, kā norādīts Direktīvas 2003/87/EK 10. panta 3. punktā un 3.d panta 4. punktā, jaunattīstības valstu atbalstam	■

Apzīmējums: X = pārskata gads

Piezīmes.

(1)	Valūtas konvertēšanai izmanto vai nu X-1 gada vidējo valūtas kursu, vai faktisko valūtas kursu, kas piemērots izmaksātajai summai.

(2)

(3)	Dalībvalstis izvairās vienu un to pašu summu šajā tabulā uzskaitīt divreiz. Ja konkrēts izlietojums iederas vairākās rindās, izraugās vispiemērotāko un attiecīgo summu ieraksta tikai vienu reizi. Vajadzības gadījumā šādu izraudzīšanos var paskaidrot, sniedzot papildu informāciju teksta veidā.

4. tabula. Kvotu izsolēs gūto ieņēmumu izlietojums jaunattīstības valstu atbalstam pa daudzpusējiem kanāliem saskaņā ar Direktīvas 2003/87/EK 3.d un 10. pantu (1) (2)

1		X-1 gada summa			Statuss (4)	Atbalsta veids (5)	Finanšu instruments (6)	Sektors (7)	Piezīmes
2		1 000 EUR	1 000 vietējā valūtā (3)		(norādīt: piešķirta/izmaksāta)	(norādīt: mitigācija, adaptācija, transversāli pasākumi, citi, informācija nav pieejama)	(norādīt: dotācija, koncesionāls aizdevums, nekoncesionāls aizdevums, pašu kapitāls, cits, informācija nav pieejama)	(norādīt: enerģētika, transports, rūpniecība, lauksaimniecība, mežsaimniecība, ūdens un sanitārija, transversāli pasākumi, cits, informācija nav pieejama)	(piem., izskaidrot trūkumus, sniegt kvalitatīvu informāciju par konkrētiem izlietojuma veidiem, ja kvantitatīva informācija nav pieejama, un sniegt jebkādu citu papildinformāciju)
3	A	B	C	D	E	F	G	H	I
4	Kopsumma jaunattīstības valstu atbalstam pa daudzpusējiem kanāliem	B ailes summa	C ailes summa	■
5	no tās — ar daudzpusēju fondu starpniecību (attiecīgā gadījumā)			■
6	Pasaules energoefektivitātes un atjaunojamās enerģijas fonds (GEEREF) (Direktīvas 2003/87/EK 10. panta 3. punkta a) apakšpunkts)			■
7	Pielāgošanās fonds UNFCCC paspārnē (Direktīvas 2003/87/EK 10. panta 3. punkta a) apakšpunkts)			■
8	Klimata pārmaiņu īpašais fonds (SCCF) UNFCCC paspārnē			■
9	Klimata pārmaiņu mazināšanas fonds UNFCCC paspārnē			■
10	Vismazāk attīstīto valstu fonds			■
11	UNFCCC Trasta fonds papildu darbībām			■
12	Daudzpusējam atbalstam REDD+ darbībām			■
13	Citi daudzpusēji ar klimatu saistīti fondi (norādīt)			■
14	no tās — ar daudzpusēju finanšu iestāžu starpniecību (attiecīgā gadījumā)			■
15	Pasaules Vides fonds			■
16	Pasaules Banka (8)			■
17	Starptautiskā Finanšu korporācija (8)			■
18	Āfrikas Attīstības banka (8)			■
19	Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības banka (8)			■
20	Amerikas Attīstības banka (8)			■
21	Citas daudzpusējas finanšu iestādes vai atbalsta programmas (norādīt) (8)			■

Apzīmējums: X = pārskata gads

Piezīmes.

(1)	Dalībvalstis izvairās vienu un to pašu summu šajā tabulā uzskaitīt divreiz. Ja konkrēts izlietojums iederas vairākās rindās, izraugās vispiemērotāko un attiecīgo summu ieraksta tikai vienu reizi. Vajadzības gadījumā šādu izraudzīšanos var paskaidrot, sniedzot papildu informāciju teksta veidā.

(2)	Norādi “Informācija nav pieejama” drīkst izmantot tad, ja attiecīgo rūtiņu aizpildīšanai nav pieejama pilnīgi nekāda informācija.

(3)	Valūtas konvertēšanai izmanto vai nu X-1 gada vidējo valūtas kursu, vai faktisko valūtas kursu, kas piemērots izmaksātajai summai.

(4)	Informāciju par statusu sniedz dezagregētu, ja tāda ir pieejama. Dalībvalstis ziņojumā sniedz izmantotās jēdzienu “piešķirts” un “izmaksāts” definīcijas. Ja dalībvalstis nespēj piešķirtās summas nošķirt no izmaksātajām, ziņotajām summām izvēlas vispiemērotāko kategoriju.

(5)	To ziņo, ja šāda informācija daudzpusēju fondu vai banku gadījumā ir pieejama. “Informācija nav pieejama” būtu jānorāda tikai tajos gadījumos, kad attiecīgās rindas aizpildīšanai nav pieejama pilnīgi nekāda informācija.

(6)

Izvēlas attiecīgo finanšu instrumentu. Ja uz attiecīgo rindu attiecas vairāki finanšu instrumenti, būtu jānorāda vairākas kategorijas. Visbiežāk dotācijas tiek sniegtas daudzpusējām iestādēm, un citas kategorijas var būt aktuālas reti. Tomēr, lai nodrošinātu atbilstību ziņošanas prasībām attiecībā uz UNFCCC paredzētajiem divgadu ziņojumiem, izmanto vairāk kategoriju. “Informācija nav pieejama” būtu jānorāda tikai tajos gadījumos, kad attiecīgās rindas aizpildīšanai nav pieejama pilnīgi nekāda informācija.

(7)	Var norādīt vairākus sektorus. Ja šāda informācija ir pieejama, dalībvalstis var ziņot par sadalījumu pa sektoriem. “Informācija nav pieejama” būtu jānorāda tikai tajos gadījumos, kad attiecīgās rindas aizpildīšanai nav pieejama pilnīgi nekāda informācija.

(8)	Šajā tabulā būtu jāiekļauj informācija tikai par to sniegto finansiālo atbalstu, kas attiecas uz klimatu, piem., saskaņā ar CDC DAC indikatoriem.

5. tabula. Kvotu izsolēs gūto ieņēmumu izlietojums divpusējam vai reģionālam atbalstam jaunattīstības valstīm saskaņā ar Direktīvas 2003/87/EK 3.d un 10. pantu (1) (2)

1	Programmas, darbības, pasākuma vai projekta nosaukums	Saņēmēja valsts/reģions	X-1 gada summa			Statuss (4)	Atbalsta veids (5)	Sektors (6)	Finanšu instruments (7)	Īstenotāja aģentūra	Piezīmes
2			1 000 EUR	1 000 vietējās valūtas vienību (3)		(norādīt: piešķirta/izmaksāta)	(norādīt: mitigācija, adaptācija, REDD+, transversāli pasākumi, cits, informācija nav pieejama)	(norādīt: enerģētika, transports, rūpniecība, lauksaimniecība, mežsaimniecība, ūdens un sanitārija, transversāli pasākumi, cits, informācija nav pieejama)	(norādīt: dotācija, koncesionāls aizdevums, nekoncesionāls aizdevums, pašu kapitāls, tiešas investīcijas projektos, investīciju fondi, fiskālā atbalsta rīcībpolitikas, finansiālā atbalsta rīcībpolitikas, cits, informācija nav pieejama)	(piem., valdības ministrija)	(piem., izskaidrot trūkumus, sniegt kvalitatīvu informāciju par konkrētiem izlietojuma veidiem, ja kvantitatīva informācija nav pieejama, un sniegt jebkādu citu papildinformāciju)
3	A	B	C	D	E	F	G	H	I	J	K
4					■	Izvēlēties:	Izvēlēties:	Izvēlēties:	Izvēlēties:
	(Pēc vajadzības pievienot papildu rindas)
5	Kopsumma jaunattīstības valstu atbalstam pa divpusējiem kanāliem vai ar reģionālo atbalstu		D ailes summa	D ailes summa	■

Apzīmējums: X = pārskata gads

Piezīmes.

(1)

Dalībvalstis izvairās vienu un to pašu summu šajā tabulā uzskaitīt divreiz. Ja konkrēts izlietojums atbilstu vairākiem izlietojuma veidiem, izraugās vispiemērotāko un attiecīgo summu ieraksta tikai vienu reizi. Vajadzības gadījumā šādu izraudzīšanos var paskaidrot, sniedzot papildu informāciju teksta veidā.

(2)	Norādi “Informācija nav pieejama” drīkst izmantot tad, ja attiecīgo rūtiņu aizpildīšanai nav pieejama pilnīgi nekāda informācija.

(3)	Valūtas konvertēšanai izmanto vai nu X-1 gada vidējo valūtas kursu, vai faktisko valūtas kursu, kas piemērots izmaksātajai summai.

(4)	Informāciju par statusu sniedz vismaz 3. tabulā, un šajā tabulā tā būtu jāsniedz tad, ja ir pieejama dezagregētā veidā. Ja dalībvalstis nespēj piešķirtās summas nošķirt no izmaksātajām, ziņotajām summām izvēlas vispiemērotāko kategoriju.

(5)	Šajā tabulā būtu jāiekļauj informācija tikai par to sniegto finansiālo atbalstu, kas attiecas uz klimatu, piem., saskaņā ar ESAO DAC indikatoriem.

(6)	Var norādīt vairākus sektorus. Ja šāda informācija ir pieejama, dalībvalstis var ziņot par sadalījumu pa sektoriem. “Informācija nav pieejama” būtu jānorāda tikai tajos gadījumos, kad attiecīgās rindas aizpildīšanai nav pieejama pilnīgi nekāda informācija.

(7)	Izvēlas attiecīgo finanšu instrumentu. Ja uz attiecīgo rindu attiecas vairāki finanšu instrumenti, var norādīt vairākas kategorijas. “Informācija nav pieejama” būtu jānorāda tikai tajos gadījumos, kad attiecīgās rindas aizpildīšanai nav pieejama pilnīgi nekāda informācija.

6. tabula. Papildu informācija, ko dalībvalsts var sniegt par ieņēmumu iekšējo izlietojumu pēc izdevumu veida (1)

	X-1 gadā izmaksātā kopsumma		X-1 gadā piešķirtā kopsumma		Atbilstošās kategorijas 2. tabulā		Piezīmes
Norādītajām izdevumu kategorijām izmantotie ieņēmumi	1 000 EUR	1 000 vietējās valūtas vienību (attiecīgā gadījumā)	1 000 EUR	1 000 vietējās valūtas vienību (attiecīgā gadījumā)	2. tabulas kategorija	Norādītās 2. tabulas kategorijas summas daļa
1
2
3
4
5
6

Izdevumu kategorijas

—

1.	Tiešais atbalsts mitigācijai [klimata pārmaiņu mīkstināšanai] ES ETS aptvertajos sektoros (2)

—

2.	Netiešais atbalsts mitigācijai ES ETS aptvertajos sektoros, piem., atbalsts inovācijai (3)

—

3.	Tiešais atbalsts iekšzemes/ES emisiju mitigācijai ES ETS neaptvertajos sektoros (4)

—

4.	Netiešais atbalsts iekšzemes/ES emisiju mitigācijai ES ETS neaptvertajos sektoros, piem., atbalsts inovācijai (5)

—

5.	Kompensācija par oglekļa izmaksu slogu (6)

—

6.	Ar mitigāciju nesaistīti izdevumi, piem., izdevumi par adaptāciju (7)

Piezīmes.

(1)	Šo tabulu izmanto, lai sīkākā sadalījumā attēlotu informāciju par iekšējiem izdevumiem pa kategorijām, ko mēdz izmantot starptautiskos salīdzinājumos. Attiecībā uz izlietojumu, ko aptver Direktīvas 2003/87/EK 3.d un 10. pants, summas var pārklāties ar 2. tabulā ziņotajām summām.

(2)

Šajā kategorijā ziņotie izdevumi varētu aptvert ETS sektoriem relevanto to izdevumu daļu, kas ziņoti šādās 2. tabulas kategorijās:

(a)	atjaunojamās enerģijas tehnoloģiju izstrāde Savienības saistību izpildei;

(b)	citu tādu tehnoloģiju izstrāde, kas palīdzētu pārkārtoties uz drošu un ilgtspējīgu mazoglekļa ekonomiku;

(c)	tādu tehnoloģiju izstrāde, kas palīdzētu izpildīt Savienības saistības palielināt energoefektivitāti;

(d)	citāda siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšana;

(e)	finansējums kopīgiem projektiem siltumnīcefekta gāzu emisiju mazināšanai aviācijas sektorā.

(3)

Šajā kategorijā ziņotie izdevumi varētu aptvert ETS sektoriem relevanto to izdevumu daļu, kas ziņoti šādās 2. tabulas kategorijās:

(a)	finansējums pētniecībai un izstrādei un demonstrējumu projektiem, kuru mērķis ir samazināt emisijas un kāpināt adaptāciju;

(b)	iniciatīvu finansēšana Eiropas energotehnoloģiju stratēģiskā plāna un Eiropas Tehnoloģiju platformu satvarā;

(c)	CO2 uztveršana un ģeoloģiskā uzglabāšana videi drošā veidā;

(d)	finansējums pētniecībai un izstrādei energoefektivitātes un tīro tehnoloģiju jomā.

(4)

Šajā kategorijā ziņotie izdevumi varētu aptvert ETS neaptvertajiem sektoriem relevanto to izdevumu daļu, kas ziņoti šādās 2. tabulas kategorijās:

(a)	atjaunojamās enerģijas tehnoloģiju izstrāde Savienības saistību izpildei;

(b)	citu tādu tehnoloģiju izstrāde, kas palīdzētu pārkārtoties uz drošu un ilgtspējīgu mazoglekļa ekonomiku;

(c)	tādu tehnoloģiju izstrāde, kas palīdzētu izpildīt Savienības saistības palielināt energoefektivitāti;

(d)	oglekļa sekvestrēšana Savienības mežsaimniecībā;

(e)	pasākumi, kas atbalsta pāreju uz mazemisiju transportlīdzekļiem un sabiedrisko transportu;

(f)	pasākumi, kuru mērķis ir palielināt energoefektivitāti un siltumizolāciju vai sniegt finansiālu atbalstu sociālo grūtību risināšanai mājsaimniecībās ar maziem un vidējiem ienākumiem;

(g)	citāda siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšana;

(h)	pasākumi atmežošanas/atmežošanās novēršanai.

(5)

Šajā kategorijā ziņotie izdevumi varētu aptvert ETS neaptvertajiem sektoriem relevanto to izdevumu daļu, kas ziņoti šādās 2. tabulas kategorijās:

(a)	finansējums pētniecībai un izstrādei un demonstrējumu projektiem, kuru mērķis ir samazināt emisijas un kāpināt adaptāciju;

(b)	iniciatīvu finansēšana Eiropas energotehnoloģiju stratēģiskā plāna un Eiropas Tehnoloģiju platformu satvarā;

(c)	finansējums pētniecībai un izstrādei energoefektivitātes un tīro tehnoloģiju jomā.

(6)	Šajā kategorijā ziņotie izdevumi nav izdevumi Direktīvas 2003/87/EK 10. panta 3. punktā un 3.d panta 4. punktā norādītajām vajadzībām.

(7)

Šajā kategorijā ziņotie izdevumi varētu aptvert izdevumus, kas ziņoti šādās 2. tabulas kategorijās:

(a)	ES ETS pārvaldības administratīvo izdevumu segšana;

(b)	pielāgošanās klimata pārmaiņu ietekmei;

(c)	atbalsts prasmju veidošanai un darbaspēka pārvirzīšanai nolūkā veicināt taisnīgu pāreju uz mazoglekļa ekonomiku;

(d)	citāds iekšējais izlietojums.

III PIELIKUMS

6. panta 1. punktā paredzētā informācija par jaunattīstības valstīm sniegto finansiālo un tehnoloģisko atbalstu

1. tabula. Piešķirtais un sniegtais publiskā sektora resursu atbalsts pa divpusējiem un reģionāliem kanāliem, arī tehnoloģiju izstrāde un tālāknodošana un spēju veidošana (attiecīgā gadījumā) (1) (2)

Kanāls

Saņēmējs

Darbības/ programmas/ projekta vai cita pasākuma nosaukums*

Finansējuma avots

Finanšu instruments

Atbalsta veids

Sektors

Piešķirtā summa (a)

Sniegtā atbalsta summa (a)

Dotācijas ekvivalents* (a)(b)

Apakšsektors* (c)

Tehnoloģiju tālāknodošana / spēju veidošana* (d)

Papildu informācija* (e)

Divpusējs/ reģionāls/ cits (precizēt)

Reģions/ valsts

OAP/ OOF/ cits (precizēt)

Dotācija / koncesionāls aizdevums / nekoncesionāls aizdevums / pašu kapitāls / garantija / apdrošināšana / Cits (precizēt)

Adaptācija / mitigācija / transversāli pasākumi

Enerģētika / transports / rūpniecība / lauksaimniecība / mežsaimniecība / ūdens un sanitārija / transversāli pasākumi / Cits (precizēt)

TT/ SV/ abas/ neattiecas

Piezīmes.

(1)	Ar “*” atzīmētos informācijas elementus aizpilda, ja tie ir pieejami.

(2)

Informāciju ziņo par kalendāro gadu (X-1).

(a)	Summu norāda vietējā valūtā.

(b)	Šo informāciju norāda tādu, kāda ziņota ANO vai Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijai (ESAO) saskaņā ar starptautiski apstiprinātām informācijas prasībām.

(c)	Ziņojot informāciju par apakšsektoriem, var izmantot piecciparu kodus, ko ESAO Attīstības palīdzības komiteja ieviesusi ziņošanai Kreditoru ziņošanas sistēmai (DAC CRS).

(d)	Dalībvalstis norāda “TT”, ja darbība palīdz virzīties uz tehnoloģiju izstrādes un tālāknodošanas mērķiem, “SV”, ja tā palīdz virzīties uz spēju veidošanas mērķiem, “abas”, ja tā ir transversāla, un “neattiecas”, ja tā uz šo gadījumu neattiecas.

(e)	Sniedz papildu informāciju, piem., saiti uz attiecīgo programmas dokumentāciju vai projekta aprakstu.

2. tabula. Piešķirtais un sniegtais publiskā sektora finansiālo resursu atbalsts pa daudzpusējiem kanāliem, arī tehnoloģiju izstrāde un tālāknodošana un spēju veidošana (attiecīgā gadījumā) (1) (2)

Kanāls	Daudzpusējā iestāde	Darbības/ programmas/ projekta vai cita pasākuma nosaukums*	Finansējuma avots	Finanšu instruments	Piešķirtā summa (a) (pamata/ vispārīga)	Sniegtā atbalsta summa (a) (pamata/ vispārīga)	Piešķirtā summa (a) (klimat-specifiska)	Sniegtā atbalsta summa (a) (klimat-specifiska)	Saņēmējs*	Dotācijas ekvivalents* (a)(b)	Ienākošās plūsmas / izejošās plūsmas* (c)
daudzpusējs divpusējs daudzpusējā satvarā / cits (precizēt)			OAP/ OOF/ cits (precizēt)	Dotācija / koncesionāls aizdevums / nekoncesionāls aizdevums / pašu kapitāls / garantija / apdrošināšana / Cits (precizēt)					Globāls/ reģionāls/ valsts		Ienākošās plūsmas / izejošās plūsmas

Attiecinātais daudzpusējais ieguldījums* (d)	Finanšu instruments	Atbalsta veids*	Sektors*	Apakš-sektors* (e)	Tehnoloģiju tālāknodošana / spēju veidošana* (f)	Papildu informācija* (g)
Jā/ nē/ neattiecas	Dotācija / koncesionāls aizdevums / nekoncesionāls aizdevums / pašu kapitāls / garantija / apdrošināšana / rīcībpolitiska intervence / cits (precizēt)	Adaptācija / mitigācija / transversāli pasākumi	Enerģētika / transports / rūpniecība / lauksaimniecība / mežsaimniecība / ūdens un sanitārija / transversāli pasākumi / cits		TT/ SV/ abas/ neattiecas

Piezīmes.

(1)	Ar “*” atzīmētos informācijas elementus aizpilda, ja tie ir pieejami.

(2)

Informāciju ziņo par kalendāro gadu (X-1).

(a)	Summu norāda vietējā valūtā.

(b)	Šo informāciju norāda tādu, kāda ziņota ANO vai ESAO saskaņā ar starptautiski apstiprinātām informācijas prasībām.

(c)	Dalībvalstis norāda, vai ziņotās summas pamatā ir daudzpusējā iestādē “ienākošā iemaksa”, vai daudzpusējās iestādes finanšu līdzekļu “izejošās plūsmas daļa”.

(d)	Dalībvalstis norāda, vai klimatspecifiskā summa ir aprēķināta atbilstoši ESAO attiecinātās daudzpusējās daļas aprēķināšanas principiem.

(e)	Ziņojot informāciju par apakšsektoriem, var izmantot ESAO DAC CRS piecciparu kodus.

(f)	Dalībvalstis norāda “TT”, ja darbība palīdz virzīties uz tehnoloģiju izstrādes un tālāknodošanas mērķiem, “SV”, ja tā palīdz virzīties uz spēju veidošanas mērķiem, “abas”, ja tā ir transversāla, un “neattiecas”, ja tā uz šo gadījumu neattiecas.

(g)	Sniedz papildu informāciju, piem., saiti uz attiecīgo programmas dokumentāciju un projekta aprakstu.

3. tabula. Informācija par finanšu atbalstu, kas mobilizēts publiskās intervences ceļā (1) (2)

Kanāls	Saņēmējs	Darbības/ programmas/ projekta vai cita pasākuma nosaukums	Publiskās intervences veids	Atbalsta veids	Sektors	Mobilizētā summa (a)	Apakšsektors* (b)	Dotācijas ekvivalents* (a) (c)	Atbalsta mobilizēšanai izmantotais resursu daudzums*	Papildu informācija* (d)
Divpusējs/ reģionāls/ daudzpusējs	Globāls/ reģions/ valsts		Dotācija / koncesionāls aizdevums / nekoncesionāls aizdevums / pašu kapitāls / garantija / apdrošināšana / spēju veidošana / tehnoloģiju izstrāde un tālāknodošana / cits (precizēt)	Adaptācija / mitigācija / transversāli pasākumi	Enerģētika / transports / rūpniecība / lauksaimniecība / mežsaimniecība / ūdens un sanitārija / transversāli pasākumi / Cits (precizēt)

Piezīmes.

(1)	Ar “*” atzīmētos informācijas elementus aizpilda, ja tie ir pieejami.

(2)

Informāciju ziņo par kalendāro gadu (X-1).

(a)	Summu norāda vietējā valūtā.

(b)	Ziņojot informāciju par apakšsektoriem, var izmantot ESAO DAC CRS piecciparu kodus.

(c)	Šo informāciju norāda tādu, kāda ziņota ANO vai ESAO saskaņā ar starptautiski apstiprinātām informācijas prasībām.

(d)	Sniedz papildu informāciju, piem., saiti uz attiecīgo programmas dokumentāciju vai projekta aprakstu.

1. veidne. Informācija par finanšu atbalstu, kas katrai darbībai mobilizēts publiskās intervences ceļā (1) (2) (izmanto gadījumos, kad dalībvalsts nevar aizpildīt 3. tabulu)

Darbības/programmas/projekta vai cita pasākuma nosaukums

1. Kanāls

2. Saņēmējs

3. Publiskās intervences veids

4. Atbalsta veids

5. Sektors

6. Mobilizētā summa (a)

7. Apakšsektors* (b)

8. Dotācijas ekvivalents* (a)(c)

9. Atbalsta mobilizēšanai izmantotie resursi*

10. Papildu informācija* (d)

Piezīmes.

(1)	Ar “*” atzīmētos informācijas elementus aizpilda, ja tie ir pieejami.

(2)

Informāciju ziņo par kalendāro gadu (X-1).

(a)	Summu norāda vietējā valūtā.

(b)	Ziņojot informāciju par apakšsektoriem, var izmantot ESAO DAC CRS piecciparu kodus.

(c)	Šo informāciju norāda tādu, kāda ziņota ANO vai ESAO saskaņā ar starptautiski apstiprinātām informācijas prasībām.

(d)	Sniedz papildu informāciju, piem., saiti uz attiecīgo programmas dokumentāciju vai projekta aprakstu.

IV PIELIKUMS

6. panta 2. punktā paredzētā kvalitatīvā informācija par metodiku

1. veidne. Kvalitatīvas metodiskās informācijas sniegšana (attiecīgā gadījumā) un citas ar definīcijām un metodiku saistītas informācijas sniegšana

1. Klimatfinansējums

2. Jauns un papildu

3. Jaunattīstības valstis

4. Pamata/vispārīgs

5. Klimatspecifisks

6. Finanšu instrumenti (piem., dotācija, koncesionāls aizdevums, nekoncesionāls aizdevums, pašu kapitāls, garantija, apdrošināšana, cits (precizēt))

7. Finansējuma avots (OAP, OOF, cits)

8. Statuss (“piešķirts” un “sniegts”)

9. Mobilizētais atbalsts (piem., i) norāda skaidru cēloņsakarību starp publisko intervenci un mobilizēto privāto finansējumu, proti, darbība bez attiecīgās puses intervences nebūtu turpinājusies vai turpinājusies tādā mērogā; ii) sniedz informāciju par mērīšanas punktu (piem., piešķiršanas punkts, izmaksas punkts), kurā nosaka, kāds privātais finansējums mobilizēts publiskās intervences ietekmē, ciktāl iespējams, sasaistē ar mobilizācijai izmantotā instrumenta vai mehānisma veidu; iii) sniedz informāciju par robežām, kas izmantotas, lai noteiktu, ka finansējums mobilizēts publiskās intervences ietekmē).

10. Sektors, apakšsektors

11. Atbalsta veids (klimatmitigācija / klimatadaptācija / transversāli pasākumi)

12. Publiskais finansējums / privātais finansējums (piem., it sevišķi jauktu struktūru vai līdzekļu gadījumā)

13. Rio marķieru (koeficientu) piemērošana

14. Sniegtā atbalsta un mobilizētā atbalsta dotācijas ekvivalenta komponenta noteikšana, ja ziņota informācija par dotācijas ekvivalentu

15. Metodikas, ar kurām nosaka mobilizētā atbalsta rādītājus

16. Kā novērsts tas, ka dubulti varētu būt uzskaitīti resursi, kas ziņoti kā piešķirti vai sniegti, un resursi, ko saņēmēja puse saskaņā ar Parīzes nolīguma 6. pantu izmantojusi sava nacionāli noteiktā devuma panākšanā

17. Apraksts par sistēmām un procesiem, ar ko identificē un izseko atbalstu, kas piešķirts, sniegts un mobilizēts publiskas intervences ceļā, kā arī par to ziņo

18. Apraksts par nacionālajām sistēmām un institucionālo kārtību, kā sniedzama informācija par plānoto atbalsta sniegšanu, arī informācija par plānotajām darbībām, kas saistītas ar publiski finansētiem tehnoloģiju tālāknodošanas projektiem un spēju veidošanas projektiem, kuri UNFCCC satvarā vērsti uz jaunattīstības valstīm

19. Informācija (ciktāl pieejama), arī apraksts par nacionālajām sistēmām un institucionālo kārtību, kā sniedzams tehnoloģiju tālāknodošanas un spēju veidošanas atbalsts, arī pamatā esošie pieņēmumi, definīcijas un metodika, ko izmanto informācijai par tehnoloģiju tālāknodošanas un spēju veidošanas atbalstu

20. Informācija par kanāliem un konstatētajiem šķēršļiem, gūtajām atziņām un pasākumiem šķēršļu pārvarēšanai

21. Informācija par to, kā mēģināts nodrošināt, ka atbalsts, kas piešķirts, sniegts un mobilizēts publiskas intervences ceļā, atbilst Parīzes nolīguma ilgtermiņa virsmērķiem

22. Informācija par to, kā piešķirtais, sniegtais un mobilizētais atbalsts ir vērsts uz to, lai jaunattīstības valstīm palīdzētu to centienos sasniegt Parīzes nolīguma ilgtermiņa virsmērķus, cita starpā tām palīdzot finanšu plūsmas ievirzīt tā, lai tās atbilstu virzībai uz mazām siltumnīcefekta gāzu emisijām un klimatnoturīgu attīstību

23. Informācija par to, kā sniegtā informācija atspoguļo progresu salīdzinājumā ar iepriekšējiem atbalsta sniegšanas un finansējuma mobilizēšanas līmeņiem saskaņā ar Parīzes nolīgumu

24. Informācija par to, kā mēģināts nodrošināt, ka ar publiskajām intervencēm sniegtais un mobilizētais atbalsts labi atbilst to pušu, kas ir jaunattīstības valstis, vajadzībām un prioritātēm Parīzes nolīguma īstenošanā, kuras apzinātas valstu veidotajās stratēģijās un instrumentos, piemēram, reizi divos gados sagatavojamajos pārredzamības ziņojumos, NND un nacionālajos adaptācijas plānos

25. Informācija par pasākumiem un plāniem, kas paredz mobilizēt papildu klimatfinansējumu sakarā ar globālajiem centieniem mobilizēt klimatfinansējumu no dažādiem avotiem, arī informācija par saiknēm starp izmantojamo publisko intervenci un mobilizēto privāto finansējumu

26. Informācija par ziņošanu par daudzpusēju finansējumu, arī tas, i) vai ziņotā daudzpusējā finansējuma pamatā ir ienākošā puses iemaksa daudzpusējā iestādē, un/vai kāda ir puses daļa daudzpusējās iestādes līdzekļu izejošajā plūsmā; ii) vai nu kā daudzpusējais finansējums ir ziņots kā klimatspecifisks un kā klimatspecifiskā daļa aprēķināta, arī, piem., izmantojot jau esošus starptautiskus standartus; iii) vai daudzpusējais finansējums ir ziņots kā pamata/vispārīgs, apzinoties, ka faktiskais klimatfinansējuma apjoms, kuru tas veidotu, ir atkarīgs no daudzpusējās iestādes izdarītajām plānošanas izvēlēm; iv) vai un kā daudzpusējais finansējums attiecināts uz ziņotāju pusi.

V PIELIKUMS

6. pantā 3. punktā paredzētā pieejamā informācija par plānoto atbalsta sniegšanu

Tabula. Pieejamā informācija pār plānoto atbalsta sniegšanu

Gads/ periods	Saņēmējs (a)	Darbības/ programmas/ projekta nosaukums	Prognozētā sniedzamā atbalsta summa (b)	Atbalsta veids	Tehnoloģiju tālāknodošana / spēju veidošana (c)	Papildu informācija (d)
	Globāls/ reģions/ valsts			Mitigācija / adaptācija / transversāli pasākumi	TT/ SV/ abas/ neattiecas

Piezīmes.

(a)	Dalībvalstis sniedz informāciju par saņēmēju valsti/reģionu dezagregācijas līmenī, kuram dod priekšroku.

(b)	Ja iespējams, dalībvalstis norāda sniedzamā atbalsta summu vietējā valūtā (ieteicams norādīt nominālvērtību, balstoties uz piešķīrumiem).

(c)	Dalībvalstis norāda “TT”, ja darbība palīdz virzīties uz tehnoloģiju izstrādes un tālāknodošanas mērķiem, “SV”, ja tā palīdz virzīties uz spēju veidošanas mērķiem, “abas”, ja tā ir transversāla, un “neattiecas”, ja tā uz šo gadījumu neattiecas.

(d)	Sniedz papildu informāciju, piem., saiti uz attiecīgo programmas dokumentāciju, projekta aprakstu vai pieejamo informāciju saskaņā ar Parīzes nolīguma 9. panta 5. punktu.

1. veidne. Pieejamā informācija par plānoto atbalsta sniegšanu katrai darbībai/programmai/projektam (izmanto gadījumos, kad dalībvalsts nevar aizpildīt 1. tabulu)

Darbības/programmas/projekta nosaukums

1. Gads

2. Saņēmējs (a)

3. Prognozētā sniedzamā atbalsta summa (b)

4. Atbalsta veids

5. Tehnoloģiju tālāknodošana / spēju veidošana (c)

6. Papildu informācija (d)

Piezīmes.

(a)	Dalībvalstis sniedz informāciju par saņēmēju valsti/reģionu dezagregācijas līmenī, kuram dod priekšroku.

(b)	Ja iespējams, dalībvalstis norāda sniedzamā atbalsta summu vietējā valūtā (ieteicams norādīt nominālvērtību, balstoties uz piešķīrumiem).

(c)	Dalībvalstis norāda “TT”, ja darbība palīdz virzīties uz tehnoloģiju izstrādes un tālāknodošanas mērķiem, “SV”, ja tā palīdz virzīties uz spēju veidošanas mērķiem, “abas”, ja tā ir transversāla, un “neattiecas”, ja tā uz šo gadījumu neattiecas.

(d)	Sniedz papildu informāciju, piem., saiti uz attiecīgo programmas dokumentāciju, projekta aprakstu vai pieejamo informāciju saskaņā ar Parīzes nolīguma 9. panta 5. punktu.

VI PIELIKUMS

7. pantā paredzētā aptuveno siltumnīcefekta gāzu inventarizācijas pārskatu ziņošana

Dalībvalsts
Gads, par kuru sniedz pārskatu, “t-1”
Pārskata gads “t”

SILTUMNĪCEFEKTA GĀZU AVOTU UN

CO2 (1)

CH4

N2O

HFC

PFC

SF6

HFC un PFC nekonkretizētā attiecībā

NF3

Kopā

ETS

Kopīgie centieni (3)

PIESAISTĪTĀJU KATEGORIJAS

CO2 ekvivalents (kt)

Kopā (neto emisijas) (1)

1.	Enerģētika

A.	Kurināmā sadedzināšana (sektorālā pieeja)

1.	Enerģētikas nozares

2.	Ražošanas nozares un būvniecība

3.	Transports

4.	Citi sektori

Citi

B.	Kurināmo fugitīvās emisijas

1.	Cietie kurināmie

2.	Nafta un dabasgāze

C.	CO2 transportēšana un uzglabāšana

2.	Rūpnieciskie procesi un produktu izmantošana

A.	Minerālu rūpniecība

B.	Ķīmiskā rūpniecība

C.	Metālrūpniecība

D.	Neenerģētiski kurināmā produkti un šķīdinātāju izmantošana

E.	Elektronikas rūpniecība

F.	Produktu izmantošana ONV aizvietošanai

G.	Citu produktu ražošana un izmantošana

Citi

3.	Lauksaimniecība

A.	Fermentācija gremošanas traktā

B.	Kūtsmēslu apsaimniekošana

C.	Rīsa audzēšana

D.	Lauksaimniecības augsnes

E.	Plānota savannu dedzināšana

F.	Lauksaimniecisko atlieku dedzināšana uz lauka

Kaļķošana

H.	Karbamīda uzklāšana

I.	Citu oglekli saturošu mēslošanas līdzekļu izmantošana

Citi

4.	Zemes izmantojums, zemes izmantojuma maiņa un mežsaimniecība (1)

Meža zeme

Aramzeme

Zālāji

Mitrāji

E.	Apdzīvotas teritorijas

Cita zeme

G.	Nocirstas koksnes produkti

Citi

Atkritumi

A.	Cieto atkritumu likvidēšana

B.	Cieto atkritumu bioloģiska apstrāde

C.	Atkritumu incinerācija un atklāta sadedzināšana

D.	Notekūdeņu attīrīšana un novadīšana

Citi

6.	Citi (kā precizēts 1.A kopsavilkumā)

Papildpozīcijas

Starptautiskā bunkurēšana

Aviācija

Kuģniecība

CO2 emisijas no biomasas

Uztvertais CO2

Netiešās CO2 emisijas (2)

Kopējās CO2 ekvivalenta emisijas, neskaitot zemes izmantojumu, zemes izmantojuma maiņu un mežsaimniecību

Kopējās CO2 ekvivalenta emisijas, ieskaitot zemes izmantojumu, zemes izmantojuma maiņu un mežsaimniecību

Kopējās CO2 ekvivalenta emisijas (arī netiešās CO2 emisijas), neskaitot zemes izmantojumu, zemes izmantojuma maiņu un mežsaimniecību

Kopējās CO2 ekvivalenta emisijas (arī netiešās CO2 emisijas), ieskaitot zemes izmantojumu, zemes izmantojuma maiņu un mežsaimniecību

Piezīmes.

(1)	Attiecībā uz oglekļa dioksīdu (CO2) no zemes izmantojuma, zemes izmantojuma maiņas un mežsaimniecības ziņo neto emisijas/piesaistījumus. Ziņojot piesaistījumus vienmēr atzīmē ar mīnuszīmi (-), bet emisijas — ar pluszīmi (+).

(2)	Ja dalībvalsts ziņo netiešās CO2 emisijas, nacionālās kopsummas norāda gan ar netiešajām CO2 emisijām, gan bez tām.

(3)	Emisijas Regulas (ES) 2018/842 darbības jomā.

Īss apraksts par galvenajiem faktoriem, kas ir pamatā SEG emisiju pieaugumam vai samazinājumam X-1 gadā (aptuvenais pārskats) salīdzinājumā ar X-2 (pārskats). Ja šī informācija ir pieejama publiski, sniedziet hipersaiti uz attiecīgo vietni.

Var sniegt arī informāciju par nenoteiktību, kas saistīta ar ZIZIMM sektora aplēsēm.

VII PIELIKUMS

Pārskats par siltumnīcefekta gāzu inventarizācijas pārskatu ziņošanu saskaņā ar 8. panta 2. punktu (1), (2)

Šīs regulas [pants]	Informācija sniedzama nacionālajā inventarizācijas ziņojumā (atzīmēt)	Informācija sniedzama atsevišķā NIZ pielikumā (atzīmēt)	Atsauce uz NIZ vai atsevišķa pielikuma nodaļu (precizēt)
9. pants. Ziņošana par pārrēķiniem	Obligāti	Neattiecas	NIZ nodaļa par pārrēķiniem un uzlabojumiem
10. pants Ziņošana par ieteikumu īstenošanu VIII pielikuma 1. tabulā	Obligāti	Obligāti	NIZ nodaļa par pārrēķiniem un uzlabojumiem
10. pants Ziņošana par ieteikumu īstenošanu VIII pielikuma 2. tabulā	Neattiecas	Obligāti
12. panta 1. punkta. Ziņošana par nenoteiktību	Neattiecas	Obligāti
12. panta 2. punkts. Ziņošana par pilnīgumu	Obligāti	Neattiecas	Attiecīgajā VZT tabulā un attiecīgajās NIZ nodaļās
14. panta 1. punkts. Ziņošana par ziņoto emisiju saskanību ar emisijas kvotu tirdzniecības sistēmas datiem (XII pielikuma dati)	Neattiecas	Obligāti
14. panta 2. punkts. Ziņošana par ziņoto emisiju saskanību ar emisijas kvotu tirdzniecības sistēmas datiem (tekstuāla informācija)	Iespējams	Iespējams	Ja NIZ: attiecīgajās NIZ sadaļās
15. pants. Ziņošana par to datu saskanību, kas ziņoti par gaisa piesārņotājiem	Iespējams	Iespējams	Ja NIZ: NIZ nodaļā par kvalitātes nodrošināšanu, kvalitātes kontroli un verifikācijas plānu
16. pants. Ziņošana par to datu saskanību, kas ziņoti par fluorētām siltumnīcefekta gāzēm	Iespējams	Iespējams	Ja NIZ: attiecīgajās NIZ sadaļās
17. pants. Ziņošana par saskanību ar enerģētikas statistiku	Iespējams	Iespējams	Ja NIZ: attiecīgajās NIZ sadaļās
18. pants. Ziņošana par izmaiņām nacionālo inventarizācijas sistēmu vai reģistru aprakstos	Obligāti	Neattiecas	Attiecīgajās NIZ nodaļās

Piezīmes.

(1)	Informāciju, kas iesniedzama līdz 15. janvārim, iesniedz kā NIZ vai attiecīgo atsevišķo pielikumu nodaļu uzmetumu.

(2)	Ieraksts “Iespējams” nozīmē, ka dalībvalstis var izvēlēties, vai informāciju ziņot NIZ vai atsevišķā NIZ pielikumā.

VIII PIELIKUMS

10. pantā paredzētā ziņošana par ieteikumu īstenošanu

1. tabula. Formāts, kādā ziņojama informācija par katra jaunākajā publicētajā individuālajā UNFCCC izskatīšanas ziņojumā iekļautā ieteikuma īstenošanas statusu, arī šāda ieteikuma neīstenošanas iemesli

Nesenākās UNFCCC inventarizācijas pārskata izskatīšanas gads
VZT kategorija/problēma	Izskatīšanas ieteikums	Izskatīšanas ziņojums/punkts	Dalībvalsts atbilde / īstenošanas statuss	Neīstenošanas iemesls	NIZ nodaļa/sadaļa

2. tabula. Formāts, kādā ziņojama informācija par katra jaunākajā saskaņā ar Komisijas Īstenošanas regulas Nr. 749/2014 35. panta 2. punktu vai šīs regulas 32. pantu sagatavotajā izskatīšanas ziņojumā norādītā ieteikuma, tehniskās korekcijas vai pārskatītās aplēses īstenošanas statusu

Nesenākās ES iekšējās inventarizācijas pārskata izskatīšanas gads
VZT kategorija/problēma	Izskatīšanas ieteikums, tehniskā korekcija vai pārskatītā aplēse	Izskatīšanas ziņojums/punkts	Dalībvalsts atbilde / īstenošanas statuss	NIZ nodaļa/sadaļa

IX PIELIKUMS

11. pantā paredzētā ziņošana par Savienības galveno kategoriju inventarizācijas metodēm, emisijas faktoriem un saistītajiem metodikas aprakstiem

1. daļa

2. daļa

3. daļa

4. daļa

Informācija, kuru sniedz Komisija

Informācija, kuru ziņo dalībvalstis

Savienības galveno kategoriju norādīšana

Informācija, kas saistīta ar Savienības galvenajām kategorijām

līdz tā gada 31. oktobrim, kas ir pirms iesniegšanas, un līdz pašreizējā pārskata gada 28. februārim

Attiecībā uz B ailē norādītajām Savienības galvenajām kategorijām — līdz 15. janvārim un 15. martam

Attiecībā uz A ailē norādītajām Savienības galvenajām kategorijām — līdz 15. janvārim un 15. martam

Savienības galveno kategoriju saraksts (a)

Atzīmē galvenās kategorijas, kuru gadījumā informācija par metodēm un emisijas faktoriem nav pieejama vai dalībvalsts to VZT neziņo

Atzīmē, lai kategoriju norādītu kā jaunu Savienības galveno kategoriju salīdzinājumā ar iepriekšējo Savienības siltumnīcefekta gāzu inventarizācijas pārskatu

Metodes, kas izmantotas jaunākajā dalībvalsts inventarizācijas pārskatā (b)

Emisijas faktori, kas izmantoti jaunākajā dalībvalsts inventarizācijas pārskatā (b)

Metodikas aprakstu kopsavilkums jaunākajā dalībvalsts inventarizācijas pārskatā (c)

Atsauce uz aprakstu galīgajā NIZ (sadaļas numurs) (c)(g)

Atzīmē, lai kategoriju norādītu kā jaunu Savienības galveno kategoriju salīdzinājumā ar jaunāko Savienības siltumnīcefekta gāzu inventarizācijas pārskatu (d)

Metodes, kas izmantotas jaunākajā dalībvalsts inventarizācijas pārskatā (b)

Emisijas faktori, kas izmantoti jaunākajā dalībvalsts inventarizācijas pārskatā (b)

Atzīmē, lai norādītu, ka jaunākajā inventarizācijas pārskatā izmantotās metodes (I aile) atšķiras no iepriekšējā inventarizācijas pārskatā izmantotajām metodēm (D aile)

Atzīmē, lai norādītu, ka jaunākajā inventarizācijas pārskatā izmantotie emisijas faktori (J aile) atšķiras no iepriekšējā inventarizācijas pārskatā izmantotajiem emisijas faktoriem (E aile)

Metodikas aprakstu kopsavilkums jaunākajā inventarizācijas pārskatā

Atzīmē, lai norādītu būtiskas izmaiņas metodikas aprakstos (M aile) salīdzinājumā ar iepriekšējā gada pārskatu (F aile)

Atsauce uz aprakstu galīgajā NIZ (sadaļas numurs) (g)

Piezīmes.

(a)	Savienības galveno kategoriju analīzē izmantotās kategorijas norāda Komisija, precizējot kategorijas kodu, kategorijas nosaukumu, novērtēto siltumnīcefekta gāzi un attiecīgā gadījumā kurināmā/degvielas veidu. Piemērs: 1.A.1.a, publiskā elektroenerģijas un siltuma ražošana, gāzveida kurināmie, CO2.

(b)	Izmanto tādus pašus “izmantotā metode” un “emisijas faktors” apzīmējumus (saīsinājumus) kā vienoto ziņošanas tabulu kopsavilkuma lapā par metodēm un emisijas faktoriem.

(c)	Informācija par iepriekšējā gada aprakstu pirmoreiz iekļaujama līdz 2023. gada 31. oktobrim.

(d)	H ailes ziņas norāda Komisija.

(e)	F ailes ziņas Komisija pirmoreiz norāda līdz 2023. gada 31. oktobrim.

(f)	Izmaiņas, kas saistītas ar I, J, K un L ailē ziņoto informāciju attiecīgā gadījumā ziņo tikai par B ailē norādītajām galvenajām kategorijām.

(g)	“Galīgais NIZ” nozīmē jaunāko pieejamo pilnīgo NIZ, kas iesniegts ES.

X PIELIKUMS

12. pantā paredzētā ziņošana par nenoteiktību un pilnīgumu

IPCC kategorija

Gāze

Bāzes gada emisijas vai piesaistījumi

X gada emisijas vai piesaistījumi

Darbības datu nenoteiktība

Emisijas faktora / aplēses parametra nenoteiktība

Kopējā nenoteiktība

Kādu daļu dispersijas X gadā veido katra kategorija

A tipa jutība

B tipa jutība

Emisijas faktora / aplēses parametra nenoteiktības radītā valsts emisiju tendences nenoteiktība

Darbības datu nenoteiktības radītā valsts emisiju tendences nenoteiktība

Kopējo valsts emisiju tendencē radītā nenoteiktība

Ielaides dati

A piezīme

Ielaides dati

A piezīme

Formula

B piezīme

Formula

I * F

C piezīme

D piezīme

K2 + L2

CO2 ekvivalents (Gg)

Piem., “1.A.1. Enerģētikas nozares, 1. kurināmais”

CO2

Piem., “1.A.1. Enerģētikas nozares, 2. kurināmais”

CO2

Utt.

…

Kopā

Σ C

Σ D

Σ H

Σ M

Visa pārskata procentuālā nenoteiktība

Formula

Tendences nenoteiktība

Formula

Avots:

IPCC 2006. gada vadlīnijas, 1. sējums, 3.2. tabula, 1. pieejas nenoteiktības aprēķins.

XI PIELIKUMS

13. pantā paredzētā ziņošana par indikatoriem

Nr.	Eurostat energoefektivitātes indikatoru nomenklatūra	Indikators	Skaitītājs/saucējs (1) (4)	Norādes/definīcijas (2) (3)	X-2 gads
1	TRANSFORMĀCIJA B0	Īpatnējās CO2 emisijas no publiskām un pašražotāju elektrostacijām, t/TJ	CO2 emisijas no publiskām un pašražotāju termoelektrostacijām, kt	CO2 emisijas no visas fosilo kurināmo sadedzināšanas bruto elektroenerģijas un siltuma ražošanai publiskajās un pašražotāju termoelektrostacijās un koģenerācijas stacijās. Nav ietvertas emisijas no stacijām, kurās ražo tikai siltumu.
			Visi produkti — publisko un pašražotāju termoelektrostaciju izlaide, PJ	Publisko un pašražotāju termoelektrostaciju un koģenerācijas staciju saražotā bruto elektroenerģija un siltums, kas pārdots trešām personām (koģenerācija). Nav ietverta izlaide no stacijām, kurās ražo tikai siltumu. Publiskās termoelektrostacijas ražo elektroenerģiju (un siltumu) pārdošanai trešām personām, un tā ir to pamatdarbība. Tās var būt privāts vai publisks īpašums. Pašražotāju termoelektrostacijas elektroenerģiju (un siltumu) ražo pilnībā vai daļēji savai izmantošanai; tā ir darbība, kas atbalsta pamatdarbību. Saražoto bruto elektroenerģiju mēra galveno transformatoru izvadpunktā, t. i., ir ietverts elektroenerģijas patēriņš stacijas palīgierīcēs un transformatoros (avots: enerģijas bilance).
2	TRANSFORMĀCIJA E0	Īpatnējās CO2 emisijas no pašražotāju stacijām, t/TJ	CO2 emisijas no pašražotāju stacijām, kt	CO2 emisijas no visas fosilo kurināmo sadedzināšanas bruto elektroenerģijas un siltuma ražošanai pašražotāju termoelektrostacijās un koģenerācijas stacijās.
			Visi produkti — pašražotāju termoelektrostaciju izlaide, PJ	Pašražotāju termoelektrostaciju un koģenerācijas staciju saražotā bruto elektroenerģija un siltums, kas pārdots trešām personām (koģenerācija). Pašražotāju termoelektrostacijas elektroenerģiju (un siltumu) ražo pilnībā vai daļēji savai izmantošanai; tā ir darbība, kas atbalsta pamatdarbību. Saražoto bruto elektroenerģiju mēra galveno transformatoru izvadpunktā, t. i., ir ietverts elektroenerģijas patēriņš stacijas palīgierīcēs un transformatoros (avots: enerģijas bilance).
3	RŪPNIECĪBA A1.1	Kopējā CO2 emisiju intensitāte — dzelzs un tērauda rūpniecība, t/miljons euro	Kopējās CO2 emisijas no dzelzs un tērauda ražošanas, kt	CO2 emisijas no fosilo kurināmo sadedzināšanas dzelzs un tērauda ražošanā, ieskaitot sadedzināšanu elektroenerģijas un siltuma ieguvei (IPCC avota kategorija 1.A.2.a), no dzelzs un tērauda ražošanas procesa (IPCC avotu kategorija 2C1) un no dzelzs sakausējumu ražošanas procesa (IPCC avota kategorija 2.C.2).
			Bruto pievienotā vērtība — dzelzs un tērauda rūpniecība, miljardos euro	Bruto pievienotā vērtība salīdzināmās 2016. gada cenās dzelzs un tērauda un dzelzs sakausējumu ražošanā (NACE 27.1), cauruļu ražošanā (NACE 27.2), citu veidu dzelzs un tērauda pirmējā apstrādē (NACE 27.3), čuguna liešanā (NACE 27.51) un tērauda liešanā (NACE 27.52) (avots: nacionālie konti).
4	RŪPNIECĪBA A1.2	Ar enerģiju saistīto CO2 emisiju intensitāte — ķīmiskā rūpniecība, t/miljons euro	Ar enerģiju saistītās CO2 emisijas ķīmiskajā rūpniecībā, kt	CO2 emisijas no fosilo kurināmo sadedzināšanas ķimikāliju un ķīmisko produktu ražošanā, ieskaitot sadedzināšanu elektroenerģijas un siltuma ieguvei (IPCC avotu kategorija 1.A.2.c).
			Bruto pievienotā vērtība — ķīmiskā rūpniecība, miljardos euro	Bruto pievienotā vērtība salīdzināmās 2016. gada cenās ķimikāliju un ķīmisko produktu ražošanā (NACE 24) (avots: nacionālie konti).
5	RŪPNIECĪBA A1.3	Ar enerģiju saistīto CO2 emisiju intensitāte — stikla, keramikas un būvmateriālu rūpniecība, t/miljons euro	Ar enerģiju saistītās CO2 emisijas stikla, keramikas un būvmateriālu rūpniecībā, kt	CO2 emisijas no fosilo kurināmo sadedzināšanas nemetālisku minerālproduktu ražošanā (NACE 26), ieskaitot sadedzināšanu elektroenerģijas un siltuma ieguvei.
			Bruto pievienotā vērtība — stikla, keramikas un būvmateriālu rūpniecība, miljardos euro	Bruto pievienotā vērtība salīdzināmās 2016. gada cenās nemetālisku minerālproduktu ražošanā (NACE 26) (avots: nacionālie konti).
6	RŪPNIECĪBA A1.4	Ar enerģiju saistīto CO2 emisiju intensitāte — pārtikas, dzērienu un tabakas izstrādājumu rūpniecība, t/miljons euro	Ar enerģiju saistītās CO2 emisijas pārtikas, dzērienu un tabakas izstrādājumu rūpniecībā, kt	CO2 emisijas no fosilo kurināmo sadedzināšanas pārtikas produktu, dzērienu un tabakas izstrādājumu ražošanā, ieskaitot sadedzināšanu elektroenerģijas un siltuma ieguvei (IPCC avotu kategorija 1.A.2.e).
			Bruto pievienotā vērtība — pārtikas, dzērienu un tabakas izstrādājumu rūpniecība, miljardos euro	Bruto pievienotā vērtība salīdzināmās 2016. gada cenās pārtikas produktu un dzērienu (NACE 15) un tabakas izstrādājumu (NACE 16) ražošanā (avots: nacionālie konti).
7	RŪPNIECĪBA A1.5	Ar enerģiju saistīto CO2 emisiju intensitāte — papīra rūpniecība un poligrāfija, t/miljons euro	Ar enerģiju saistītās CO2 emisijas papīra rūpniecībā un poligrāfijā, kt	CO2 emisijas no fosilo kurināmo sadedzināšanas pulpas, papīra un papīra izstrādājumu ražošanā un izdevējdarbībā, poligrāfijā un ierakstu reproducēšanā, ieskaitot emisijas no sadedzināšanas elektroenerģijas un siltuma ieguvei (IPCC avotu kategorija 1.A.2.d).
			Bruto pievienotā vērtība — papīra rūpniecība un poligrāfija, miljardos euro	Bruto pievienotā vērtība salīdzināmās 2016. gada cenās pulpas, papīra un papīra izstrādājumu ražošanā (NACE 21) un izdevējdarbībā, poligrāfijā un ierakstu reproducēšanā (NACE 22) (avots: nacionālie konti).
8	MĀJSAIMNIECĪBAS A0	Īpatnējās CO2 emisijas no telpas apsildes mājsaimniecībās, kg/m2	CO2 emisijas no telpas apsildes mājsaimniecībās, kt	CO2 emisijas no fosilo kurināmo sadedzināšanas telpas apsildei mājsaimniecībās.
			Pastāvīgi apdzīvoto mājokļu platība miljonos m2	Pastāvīgi apdzīvoto mājokļu kopējā platība.
9	PAKALPOJUMI B0	Īpatnējās CO2 emisijas no telpas apsildes komerciālajā un institucionālajā sektorā, kg/m2	CO2 emisijas no telpas apsildes komerciālajā un institucionālajā sektorā, kt	CO2 emisijas no fosilo kurināmo sadedzināšanas telpas apsildei komerciālās ēkās un iestāžu ēkās publiskajā un privātajā sektorā.
			Komercēku platība miljonos m2	Komercēku kopējā platība (NACE 41, 50, 51, 52, 55, 63, 64, 65, 66, 67, 70, 71, 72, 73, 74, 75, 80, 85, 90, 91, 92, 93, 99).
10	TRANSPORTS B0	Īpatnējās CO2 emisijas no dīzeļdegvielas izmantošanas vieglajos pasažieru automobiļos, g/km	CO2 emisijas no vieglajiem pasažieru automobiļiem, kurus darbina ar dīzeļdegvielu, kt	CO2 emisijas no dīzeļdegvielas sadedzināšanas visu veidu transporta darbībām, kam izmanto vieglos pasažieru automobiļus (IPCC avotu kategorija 1.A.3.b.i, tikai dīzeļdegviela).
			Ar dīzeļdegvielas vieglajiem pasažieru automobiļiem nobraukto kilometru skaits miljardos km	Visu ar tādiem dīzeļdegvielas vieglajiem pasažieru automobiļiem nobraukto kilometru skaits, kam atļauts izmantot publiskai satiksmei pieejamus ceļus (avots: transporta statistika).
11	TRANSPORTS B0	Īpatnējās CO2 emisijas no benzīna izmantošanas vieglajos pasažieru automobiļos, g/km	CO2 emisijas no vieglajiem pasažieru automobiļiem, kurus darbina ar benzīnu, kt	CO2 emisijas no benzīna sadedzināšanas visu veidu transporta darbībām, kam izmanto vieglos pasažieru automobiļus (IPCC avotu kategorija 1.A.3.b.i, tikai benzīns).
			Ar benzīna vieglajiem pasažieru automobiļiem nobraukto kilometru skaits miljardos km	Visu ar tādiem benzīna vieglajiem pasažieru automobiļiem nobraukto kilometru skaits, kam atļauts izmantot publiskai satiksmei pieejamus ceļus (avots: transporta statistika).

Apzīmējums: X = pārskata gads

Piezīmes.

(1)	Ja tie nav norādīti VZT, dalībvalstis ziņo skaitītāju un saucēju.

(2)	Dalībvalstis šīs norādes ievēro. Ja tās šīs norādes nevar ievērot pilnībā vai ja skaitītājs un saucējs nav pilnīgi konsekventi, dalībvalstis to skaidri norāda.

(3)	Atsauces uz IPCC avotu kategorijām ir atsauces uz IPCC 2006. gada vadlīnijām par nacionālajiem siltumnīcefekta gāzu inventarizācijas pārskatiem.

(4)	Viens miljards ir tūkstoš miljoni.

XII PIELIKUMS

14. pantā paredzētā ziņošana par ziņoto emisiju saskanību ar ES emisijas kvotu tirdzniecības sistēmas datiem

To verificēto emisiju sadalījums pa nacionālo siltumnīcefekta gāzu inventarizācijas pārskata avotu kategorijām, par kurām iekārtas un operatori ziņo saskaņā ar Direktīvu 2003/87/EK

Dalībvalsts

Pārskata gads:

Datu pamats: verificētās ETS emisijas un siltumnīcefekta gāzu emisijas, kas ziņotas par X-2 gadu iesniegtajā inventarizācijas pārskatā

	Kopējās emisijas (CO2 ekv.)
	Siltumnīcefekta gāzu inventarizācijas pārskata emisijas [kt CO2 ekv.] (3)	Verificētās emisijas, kas ziņotas saskaņā ar Direktīvu 2003/87/EK [kt CO2 ekv.] (3)	Attiecība % (Verificētās emisijas / pārskata emisijas) (3)	Piezīmes (2)
Siltumnīcefekta gāzu emisijas (SEG inventarizācijas pārskatam: kopējās SEG emisijas, ieskaitot netiešās CO2 emisijas, ja tās ziņotas, neskaitot ZIZIMM un izņemot vietējās aviācijas emisijas; attiecībā uz Direktīvu 2003/87/EK: SEG emisijas no stacionārām iekārtām saskaņā ar Direktīvas 2003/87/EK 2. panta 1. punktu)
CO2 emisijas (SEG inventarizācijas pārskatam: kopējās CO2 emisijas, ieskaitot netiešās CO2 emisijas, ja tās ziņotas, neskaitot ZIZIMM un izņemot CO2 emisijas no vietējās aviācijas; attiecībā uz Direktīvu 2003/87/EK: CO2 emisijas no stacionārām iekārtām saskaņā ar Direktīvas 2003/87/EK 2. panta 1. punktu)

Kategorija (1)

CO2 emisijas

Siltumnīcefekta gāzu inventarizācijas pārskata emisijas [kt] (3)

Verificētās emisijas, kas ziņotas saskaņā ar Direktīvu 2003/87/EK [kt] (3)

Attiecība % (Verificētās emisijas / pārskata emisijas) (3)

Piezīmes (2)

1.A.	Kurināmā/degvielas sadedzināšana, kopā

1.A.	Kurināmā sadedzināšana, sadedzināšana stacionārās iekārtās

1.A.1.

Enerģētikas nozares

1.A.1.a.

Publiskā elektroenerģijas un siltuma ražošana

1.A.1.b.

Naftas rafinēšana

1.A.1.c.

Cieto kurināmo ražošana un citas enerģētikas nozares

Dzelzs un tērauda rūpniecība (SEG pārskatam kopā VZT kategorijas 1.A.2.a + 2.C.1. + 1.A.1.c un citas relevantas VZT kategorijas, kas ietver dzelzs un tērauda rūpniecības emisijas (piem., 1.A.1.a, 1.B.1) (4))

1.A.2.

Ražošanas nozares un būvniecība

1.A.2.a.

Dzelzs un tērauds

1.A.2.b.

Krāsainie metāli

1.A.2.c.

Ķimikālijas

1.A.2.d.

Pulpas, papīra ražošana un poligrāfija

1.A.2.e.

Pārtikas pārstrāde, dzērienu un tabakas izstrādājumu ražošana

1.A.2.f.

Nemetāliskie minerāli

1.A.2.g.

Citas

1.A.3.

Transports

1.A.3.e.

Citu veidu transportēšana (transportēšana pa cauruļvadiem)

1.A.4.

Citi sektori

1.A.4.a.

Komerciālais/institucionālais sektors

1.A.4.c.

Lauksaimniecība/mežsaimniecība/zivsaimniecība

1.B.	Kurināmo fugitīvās emisijas

1.C.	CO2 transportēšana un glabāšana

1.C.1.

CO2 transportēšana

1.C.2.

Iesūknēšana un glabāšana

1.C.3.

Citas

2.A.	Minerālprodukti

2.A.1.

Cementa ražošana

2.A.2.

Kaļķu ražošana

2.A.3.

Stikla ražošana

2.A.4.

Karbonātu izmantošana citos procesos

2.B.	Ķīmiskā rūpniecība

2.B.1.

Amonjaka ražošana

2.B.3.

Adipīnskābes ražošana (CO2)

2.B.4.

Kaprolaktāma, glioksāla un glioksālskābes ražošana

2.B.5.

Karbīdu ražošana

2.B.6.

Titāna dioksīda ražošana

2.B.7.

Kalcinētās sodas ražošana

2.B.8.

Petroķimikāliju un tehniskā oglekļa ražošana

2.C.	Metālu ražošana

2.C.1.

Dzelzs un tērauda ražošana

2.C.2.

Dzelzs sakausējumu ražošana

2.C.3.

Alumīnija ražošana

2.C.4.

Magnija ražošana

2.C.5.

Svina ražošana

2.C.6.

Cinka ražošana

2.C.7.

Citu metālu ražošana

Kategorija (1)

N2O emisijas

Siltumnīcefekta gāzu inventarizācijas pārskata emisijas [kt CO2 ekv.] (3)

Verificētās emisijas, kas ziņotas saskaņā ar Direktīvu 2003/87/EK [kt CO2 ekv.] (3)

Attiecība % (Verificētās emisijas / pārskata emisijas) (3)

Piezīmes (2)

2.B.2.

Slāpekļskābes ražošana

2.B.3.

Adipīnskābes ražošana

2.B.4.

Kaprolaktāma, glioksāla un glioksālskābes ražošana

Kategorija (1)

PFC emisijas

Siltumnīcefekta gāzu inventarizācijas pārskata emisijas [kt CO2 ekv.] (3)

Verificētās emisijas, kas ziņotas saskaņā ar Direktīvu 2003/87/EK [kt CO2 ekv.] (3)

Attiecība % (Verificētās emisijas / pārskata emisijas) (3)

Piezīmes (2)

2.C.3.

Alumīnija ražošana

Apzīmējums: X = pārskata gads

Piezīmes.

(1)

Verificēto emisiju sadalījums pa dezagregētajām pārskata kategorijām četrciparu līmenī jānorāda tad, ja šāda verificēto emisiju sadale ir iespējama un ja šādas emisijas rodas. Izmanto šādus apzīmējumus:

NO = nerodas; IE = iekļautas citur C = konfidenciāla informācija;

nenozīmīgs daudzums = attiecīgajā VZT kategorijā var rasties neliels daudzums verificētu emisiju, bet tas veido < 5 % no kategorijas daudzuma.

(2)	Ailē “Piezīmes” sniedz īsu veikto pārbaužu kopsavilkumu, un, ja dalībvalsts to vēlas, tajā var sniegt papildu skaidrojumus par paziņoto sadalījumu.

(3)	kt un % vērtības norāda līdz vienam ciparam aiz komata.

(4)	Aizpilda, izmantojot kombinētās VZT kategorijas attiecībā uz “Dzelzs un tērauds”, ko katra dalībvalsts nosaka atsevišķi; norādītā formula ir sniegta tikai kā piemērs.

XIII PIELIKUMS

15. pantā paredzētā ziņošana par to datu saskanību, kas ziņoti par gaisa piesārņotājiem

EMISIJU KATEGORIJAS

Piesārņotāja X emisijas, par kurām ziņots siltumnīcefekta gāzu (SEG) emisiju pārskatā (kt) (3)

Piesārņotāja X emisijas, par kurām ziņots saskaņā ar Direktīvu 2016/2284 (NEC), versija X (kt) (3)

Absolūtā starpība, kt (1) (3)

Relatīvā starpība, % (2) (3)

Starpību skaidrojumi

Valsts kopsumma (neskaitot ZIZIMM)

1.	Enerģētika

A.	Kurināmā sadedzināšana (sektorālā pieeja)

1.	Enerģētikas nozares

2.	Ražošanas nozares un būvniecība

3.	Transports

4.	Citi sektori

Citas

B.	Kurināmo fugitīvās emisijas

1.	Cietie kurināmie

2.	Nafta un dabasgāze, kā arī citas emisijas no enerģijas ražošanas

2.	Rūpnieciskie procesi un produktu izmantošana

A.	Minerālu rūpniecība

B.	Ķīmiskā rūpniecība

C.	Metālrūpniecība

D.	Neenerģētiski kurināmā produkti un šķīdinātāju izmantošana

G.	Citu produktu ražošana un izmantošana

Citi

3.	Lauksaimniecība

B.	Kūtsmēslu apsaimniekošana

D.	Lauksaimniecības augsnes

F.	Lauksaimniecisko atlieku dedzināšana uz lauka

Citas

Atkritumi

A.	Cieto atkritumu likvidēšana

B.	Cieto atkritumu bioloģiska apstrāde

C.	Atkritumu incinerācija un atklāta sadedzināšana

D.	Notekūdeņu attīrīšana un novadīšana

Citas

Piezīmes.

(1)	SEG emisiju inventarizācijas pārskatā ziņotās emisijas, no kurām atskaitītas NEC pārskatā ziņotās emisijas.

(2)	Starpība, kas izteikta kt, dalīta ar SEG emisiju pārskatā ziņotajām emisijām.

(3)	kt un % vērtības norāda līdz vienam ciparam aiz komata.

XIV PIELIKUMS

17.panta 2. punktā paredzētā ziņošana par saskanību ar enerģētikas statistiku

KURINĀMĀ VEIDI			SEG pārskatā paziņotais domājamais patēriņš (TJ) (3)	Domājamais patēriņš, kas iegūts, izmantojot saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1099/2008 ziņotos datus (TJ) (3)	Absolūtā starpība (1) (TJ) (3)	Relatīvā starpība (2) % (3)	Starpību skaidrojumi
Šķidrais fosilais kurināmais	Primārie kurināmie	Jēlnafta
		Orimulsion
		Dabasgāzes kondensāti
	Sekundārie kurināmie	Benzīns
		Petrolejas tipa reaktīvā degviela
		Cita veida petroleja
		Slānekļa nafta
		Gāzeļļa/dīzeļdegviela
		Atlikumdegvieleļļa
		Sašķidrinātās naftas gāzes (LPG)
		Etāns
		Jēlbenzīns
		Bitumens
		Smērvielas
		Naftas kokss
		Rafinētavu ievadmateriāli
		Citi naftas produkti
Cits šķidrais fosilais kurināmais
Šķidrais fosilais kurināmais kopā
Cietais fosilais kurināmais	Primārie kurināmie	Antracīts
		Koksa ogles
		Citas bitumenogles
		Pusbitumenogles
		Lignīts
		Degslāneklis un bitumensmiltis
	Sekundārie kurināmie	Brūnogļu briketes un akmeņogļu briketes
		Koksēšanas krāšņu kokss / gāzes kokss
		Ogļu darva
Cits cietais fosilais kurināmais
Cietais fosilais kurināmais kopā
Gāzveida fosilais kurināmais		Dabasgāze (sausā gāze)
Cits gāzveida fosilais kurināmais
Gāzveida fosilais kurināmais kopā
Atkritumi (frakcija, kas nav biomasa)
Cits fosilais kurināmais
Kūdra
Kopā

Piezīmes.

(1)	SEG pārskatā paziņotais domājamais patēriņš, no kura atskaitīts domājamais patēriņš, kas iegūts, izmantojot saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1099/2008 ziņotos datus.

(2)	Absolūtā starpība, kas dalīta ar SEG pārskatā ziņoto domājamo patēriņu.

(3)	TJ un % vērtības norāda līdz vienam ciparam aiz komata.

XV PIELIKUMS

19. pantā paredzētā ziņošana par siltumnīcefekta gāzu emisijām, ko aptver Regula (ES) 2018/842 (1)

A		X-2	X-3 (2)	X-4 (3)	X-5 (4)	X-6 (5)
B	Siltumnīcefekta gāzu emisijas	kt CO2 ekv.	kt CO2 ekv.	kt CO2 ekv.	kt CO2 ekv.	kt CO2 ekv.
C	Kopējās siltumnīcefekta gāzu emisijas, neskaitot ZIZIMM (6)
D	Kopējās verificētās emisijas no stacionārām iekārtām saskaņā ar Direktīvu 2003/87/EK (7)
E	CO2 emisijas no kategorijas 1.A.3.a “Civilā aviācija”
F	KCR emisijas kopā (= C-D-E)
G	X-2 gada ikgadējais emisiju iedales apjoms, kas definēts īstenošanas aktā, kurš pieņemts saskaņā ar Regulas (ES) 2018/842 4. panta 3. punktu
H	AEA un ziņotā kopējā KCR emisiju apjoma starpība (= G-F)

Apzīmējums: X = pārskata gads

Piezīmes.

(1)	2027. un 2032. gadā jāziņo obligāti; ziņot 2023., 2024., 2025., 2026., 2028., 2029., 2030. un 2031. gadā var fakultatīvi.

(2)	Ziņošana par X-3 gada emisijām nav piemērojama 2023. un 2028. gadā.

(3)	Ziņošana par X-4 gada emisijām nav piemērojama 2023., 2024., 2028. un 2029. gadā.

(4)	Ziņošana par X-5 gada emisijām nav piemērojama 2023., 2024., 2025., 2028., 2029. un 2030. gadā.

(5)	Ziņošana par X-6 gada emisijām nav piemērojama 2023., 2024., 2025., 2026., 2028., 2029., 2030. un 2031. gadā.

(6)	Kopējās siltumnīcefekta gāzu emisijas Savienības ģeogrāfiskajā tvērumā, arī netiešās CO2 emisijas, ja tās ziņo, saskanīgi ar kopējām siltumnīcefekta gāzu emisijām, neskaitot ZIZIMM, ko ziņo attiecīgajā VZT kopsavilkuma tabulā par to pašu gadu.

(7)

Saskaņā ar Direktīvas 2003/87/EK 2. panta 1. punktā noteikto darbības jomu, kas aptver I pielikumā uzskaitītās darbības, kuras nav aviācijas darbības. Šeit ziņotie dati ir saskanīgi ar verificētajām emisijām, kas uzskaitītas Direktīvas 2003/87/EK 20. pantā minētajā ES darījumu žurnālā piecas darbdienas pirms šajā pielikumā prasītās informācijas iesniegšanas termiņa.

XVI PIELIKUMS

20. pantā paredzētā kopsavilkuma informācijas ziņošana par veiktajiem pārskaitījumiem saskaņā ar Regulu (ES) 2018/841

Informācija par X-1 gadā veiktajiem pārskaitījumiem (1)
1. daļa. Pārskats par X-1 gadā veiktajiem pārskaitījumiem
Pārskaitījumu skaits
Kopējais daudzums, ko ziņotāja dalībvalsts pārdevusi X-1 gadā (t CO2 ekv.)
Kopējais daudzums, ko ziņotāja dalībvalsts saņēmusi X-1 gadā (t CO2 ekv.)
2. daļa. Informācija par konkrētiem pārskaitījumiem
Pārskaitījums Nr. 1 (2)
Pārskaitītais daudzums (t CO2 ekv.)
Attiecīgais pārskata periods (3)
Pārskaitītāja dalībvalsts
Saņēmēja dalībvalsts
Cena (t CO2 ekv.)
Pārskaitījuma līguma datums
Gaidāmā darījuma gads reģistrā
Cita informācija (piem., par saistītiem mitigācijas projektiem vai programmām)

Apzīmējums: X = pārskata gads

Piezīmes.

(1)	Izņēmuma kārtā, ziņojot pirmajā pārskata gadā — 2023. gadā —, ziņo arī par visiem pārskaitījumiem, kas saskaņā ar Regulu (ES) 2018/841 veikti pirms 2022. gada.

(2)	Atkārtot tik reižu, cik pārskaitījumu bijis X-1 gadā.

(3)	Norāda vai nu 2021.–2025. gada pārskata periodu, vai 2026.–2030. gada pārskata periodu.

XVII PIELIKUMS

21. pantā paredzētā kopsavilkuma informācijas ziņošana par veiktajiem pārskaitījumiem saskaņā ar Regulu (ES) 2018/842

1. tabula. 21. panta 1. punktā paredzētā kopsavilkuma informācijas ziņošana par veiktajiem pārskaitījumiem saskaņā ar Regulu (ES) 2018/842

Informācija par X-1 gadā veiktajiem pārskaitījumiem (1)
1. daļa. Pārskats par X-1 gadā veiktajiem pārskaitījumiem
	Pārskaitījumu skaits
	Kopējais ikgadējā emisiju iedales apjoma vienību (AEA) daudzums, ko ziņotāja dalībvalsts pārdevusi X-1 gadā
	Kopējais ikgadējā emisiju iedales apjoma vienību (AEA) daudzums, ko ziņotāja dalībvalsts iegādājusies X-1 gadā
2. daļa. Informācija par konkrētiem pārskaitījumiem
	Pārskaitījums Nr. 1 (2)
	Ikgadējā emisiju iedales apjoma vienību (AEA) daudzums
	Pārskaitīto AEA (4) avota gads (3)
	Pārskaitītāja dalībvalsts
	Saņēmēja dalībvalsts
	Vienas AEA cena
	Pārskaitījuma līguma datums
	Gaidāmā darījuma gads reģistrā
	Cita informācija (piem., par saistītiem mitigācijas projektiem vai programmām)

Apzīmējums: X = pārskata gads

Piezīmes.

(1)	Veikts pārskaitījums ir starp divām vai vairākām dalībvalstīm noslēgts līgums par ikgadējo emisiju iedales apjomu pārskaitīšanu. Izņēmuma kārtā, ziņojot pirmajā pārskata gadā — 2023. gadā —, ziņo arī par visiem pārskaitījumiem, kas saskaņā ar Regulu (ES) 2018/842 veikti pirms 2022. gada.

(2)	2. daļu atkārto tik reižu, cik ir pārskaitījumu, kas veikti X-1 gadā, bet nav iepriekš ziņoti saskaņā ar 26. panta 3. punktu.

(3)	Debitētā pārskaitītājas dalībvalsts atbilstības konta gads.

(4)	Avota gadu ziņo tikai pārskaitītājas dalībvalsts ziņojumā. Saņēmējām dalībvalstīm, kas ziņo par veiktajiem pārskaitījumiem, avota gads nav jānorāda.

2. tabula. 21. panta 2. punktā paredzētā kopsavilkuma informācijas ziņošana par veiktajiem pārskaitījumiem saskaņā ar Regulu (ES) 2018/842 (*1)

Informācija par pārskaitījumiem, kas veikti pēc X gada 1. janvāra un kopš iepriekšējā ikmēneša ziņojuma saskaņā ar 21. panta 2. punktu
1. daļa. Pārskats par pārskaitījumiem, kas veikti ziņojuma aptvertajā periodā
	Pārskaitījumu skaits
2. daļa. Informācija par konkrētiem pārskaitījumiem ziņojuma aptvertajā periodā
	Pārskaitījums Nr. 1 (1)
	Ikgadējā emisiju iedales apjoma vienību (AEA) daudzums
	Pārskaitīto AEA (3) avota gads (2)
	Pārskaitītāja dalībvalsts
	Saņēmēja dalībvalsts

	Pārskaitījuma līguma datums
	Gaidāmā darījuma gads reģistrā
	Cita informācija (piem., par saistītiem mitigācijas projektiem vai programmām)

Apzīmējums: X = pārskata gads

Piezīmes.

(1)	2. daļu atkārto tik reižu, cik ir pārskaitījumu, kas veikti kopš X gada 1. janvāra un kopš iepriekšējā iesniegtā ikmēneša ziņojuma.

(2)	Debitētā pārskaitītājas dalībvalsts atbilstības konta gads.

(3)	Avota gadu ziņo tikai pārskaitītājas dalībvalsts ziņojumā. Saņēmējām dalībvalstīm, kas ziņo par veiktajiem pārskaitījumiem, avota gads nav jānorāda.

(*1) Par konkrētiem pārskaitījumiem, par ko dalībvalstis ziņojušas saskaņā ar šīs regulas 21. panta 2. punktu, šīs tabulas 2. daļā nav jāziņo attiecībā uz nākamo gadu.

XVIII PIELIKUMS

22. pantā paredzētā informācijas ziņošana par nodomu izmantot elastības iespējas

1. tabula. Informācija par nodomu izmantot Regulas (ES) 2018/842 5. panta 4. un 5. punktā minētās elastības iespējas

1. daļa. Pārskats par iecerētajiem pārskaitījumiem uz citām dalībvalstīm un no tām (1)
	To 2. daļā norādīto kategoriju skaits, kurās ietilpst iecerētie pārskaitījumi uz citām dalībvalstīm
To 3. daļā norādīto kategoriju skaits, kurās ietilpst iecerētie pārskaitījumi no citām dalībvalstīm
Kopējais ikgadējā emisiju iedales apjoma vienību (AEA) daudzums, ko ziņotāja dalībvalsts iecerējusi pārdot
	Kopējais ikgadējā emisiju iedales apjoma vienību (AEA) daudzums, ko ziņotāja dalībvalsts iecerējusi iegādāties
2. daļa. Informācija par konkrētām kategorijām, kurās ietilpst iecerētie pārskaitījumi uz citām dalībvalstīm
	Iecerētā pārskaitījuma kategorija Nr. 1 (2)
	To AEA avota gads, ko iecerēts pārskaitīt (3)
	Pārskaitījuma veids (4)
	To AEA daudzums, ko iecerēts pārskaitīt
	Minimālā gaidāmā vienas AEA cena € (fakultatīva informācija)
	Cita relevanta informācija (piem., par saistītiem mitigācijas projektiem vai programmām)
3. daļa. Informācija par konkrētām kategorijām, kurās ietilpst iecerētie pārskaitījumi no citām dalībvalstīm
	Iecerētā pārskaitījuma kategorija Nr. 1 (5)
	To AEA daudzums, ko iecerēts saņemt
	To AEA atbilstības gads, ko iecerēts saņemt (6)
	Maksimālā gaidāmā vienas AEA cena € (fakultatīva informācija)
	Cita relevanta informācija (piem., par saistītiem mitigācijas projektiem vai programmām)

Piezīmes.

(1)	2. daļā un 3. daļā ziņoto konkrēto iecerēto pārskaitījumu kategoriju summa.

(2)	2. daļu atkārto tik reižu, cik kategoriju ir iecerētajiem pārskaitījumiem uz citām dalībvalstīm (piem., dažādi pārskaitījumu veidi un avota gadi).

(3)	Debitētā pārskaitītājas dalībvalsts atbilstības konta gads.

(4)	Šeit dalībvalstis diferencē pārskaitījumus saskaņā ar 5. panta 4. punktu un pārskaitījumus saskaņā ar 5. panta 5. punktu.

(5)	3. daļu atkārto tik reižu, cik kategoriju ir iecerētajiem pārskaitījumiem no citām dalībvalstīm (piem., dažādi atbilstības gadi).

(6)	Kreditētā saņēmējas dalībvalsts atbilstības konta gads.

2. tabula. Informācija par nodomu izmantot Regulas (ES) 2018/842 7. panta 1. punktā minēto elastības iespēju

1. daļa. Kopsavilkuma informācija par iecerētajiem ZIZIMM atbilstības nodrošināšanas pārskaitījumiem (1)
	2. daļā norādīto iecerēto ZIZIMM atbilstības nodrošināšanas pārskaitījumu skaits
	To iecerēto neto piesaistījumu kopējais daudzums, ko iecerēts izmantot ZIZIMM atbilstības nodrošināšanas pārskaitījumiem (t CO2 ekv.)
2. daļa. Informācija par konkrētiem iecerētajiem ZIZIMM atbilstības nodrošināšanas pārskaitījumiem
	Iecerētais pārskaitījums ZIZIMM atbilstības nodrošināšanai Nr. 1 (2)
	Atbilstības gads (3)
	To iecerēto neto piesaistījumu daudzums, ko iecerēts izmantot ZIZIMM atbilstības nodrošināšanas pārskaitījumam (t CO2 ekv.)
	Cita relevanta informācija

Piezīmes.

(1)	2. daļā ziņoto konkrēto iecerēto ZIZIMM atbilstības nodrošināšanas pārskaitījumu summa.

(2)	2. daļu atkārto tik reižu, cik ir iecerēto ZIZIMM atbilstības nodrošināšanas pārskaitījumu, piem., diferencētus pēc piesaistījumu gada.

(3)	Regulas (ES) 2018/842 7. panta 1. punktā minētā kreditētā atbilstības konta gads.

XIX PIELIKUMS

23. pantā paredzētā ziņošana par to, kā izlietoti ieņēmumi no pārskaitījumiem

1. tabula. No AEA pārskaitījumiem gūto ieņēmumu izlietojums klimata pārmaiņu apkarošanai X-1 gadā

		X-1 gadā izmaksātā kopsumma		no tās — summa, kas izmaksāta X-1 gadā un ziņota kā piešķirta gados pirms X-1 gada		X-1 gadā piešķirtā, bet ne izmaksātā kopsumma		Ekvivalenta finansiālā vērtība, kas izmantota X-1 gadā (2)
2	No AEA pārskaitījumiem X-1 gadā gūto ieņēmumu izlietojums	1 000 EUR	1 000 vietējās valūtas vienību (attiecīgā gadījumā) (1)	1 000 EUR	1 000 vietējās valūtas vienību (attiecīgā gadījumā) (1)	1 000 EUR	1 000 vietējās valūtas vienību (attiecīgā gadījumā) (1)	1 000 EUR	1 000 vietējās valūtas vienību (attiecīgā gadījumā) (1)	Piezīmes (piem., izskaidrot trūkumus, sniegt kvalitatīvu informāciju par konkrētiem izlietojuma veidiem, ja kvantitatīva informācija nav pieejama, un sniegt jebkādu citu papildinformāciju)
3	A	B	C	D	E					F
4	No AEA pārskaitījumiem gūto ieņēmumu kopsumma vai ekvivalenta finansiālā vērtība, kas X-1 gadā izmantota klimata pārmaiņu apkarošanai Savienībā vai trešās valstīs	B5+B6 summa	C5+C6 summa
5	No tās — summa, kas X-1 gadā izmantota klimata pārmaiņu apkarošanai Savienībā (ja ir pieejami atsevišķi dati)
6	No tās — summa, kas X-1 gadā izmantota klimata pārmaiņu apkarošanai trešās valstīs (ja ir pieejami atsevišķi dati)

Apzīmējums: X = pārskata gads

Piezīmes.

(1)	Valūtas konvertēšanai izmanto vai nu X-1 gada vidējo valūtas kursu, vai faktisko valūtas kursu, kas piemērots izmaksātajai summai.

(2)	1. tabulā ziņodamas “ekvivalentu finansiālo vērtību”, dalībvalstis norāda, ka arī visas vērtības, kas ziņotas 2.–3. tabulā, reprezentē ekvivalentu finansiālo vērtību.

2. tabula. No AEA pārskaitījumiem gūto ieņēmumu (vai ekvivalentas finansiālās vērtības) izlietojums klimata pārmaiņu apkarošanai Savienībā (1)

1	Dalībvalstis, kurās ieņēmumi izlietoti	Mērķis, kuram ieņēmumi izlietoti	Īss apraksts	X-1 gada summa		Statuss (3)	Izlietojuma veids (4)	Finanšu instruments (5)	Īstenotāja aģentūra	Piezīmes
2	Norādīt vienu vai vairākas dalībvalstis	(piem., programmas, darbības, pasākuma vai projekta nosaukums)	(arī atsauce uz tiešsaistes avotu, kurā pieejams sīkāks apraksts, ja tāds ir)	1 000 EUR	1 000 vietējā valūtā (2)	Piešķirta (t. i., plānots izlietot), bet ne izmaksāta / izmaksāta	Norādīt izlietojuma veidu	Norādīt finanšu instrumenta veidu	(piem., atbildīgā ministrija)	(piem., izskaidrot trūkumus, sniegt kvalitatīvu informāciju par konkrētiem izlietojuma veidiem, ja kvantitatīva informācija nav pieejama, un sniegt jebkādu citu papildinformāciju)
3		A	B	C	D	E	F	G	H	I
4						Izvēlēties:	Izvēlēties:	Izvēlēties:
5						Izvēlēties:	Izvēlēties:	Izvēlēties:
(Pēc vajadzības pievienot papildu rindas)
6	Kopējais ieņēmumu daudzums vai ekvivalenta finansiālā vērtība			C ailes summa	D ailes summa

Apzīmējums: X = pārskata gads

Piezīmes.

(1)	Šo tabulu ziņošanai izmanto tikai tad, ja tā ir relevanta.

(2)	Valūtas konvertēšanai izmanto vai nu X-1 gada vidējo valūtas kursu, vai faktisko valūtas kursu, kas piemērots izmaksātajai summai.

(3)

Parasti “piešķirti”AEA pārskaitījumu ieņēmumi ir tādi, kas juridiski piešķirti izmantošanai klimatiskiem un enerģētiskiem mērķiem, bet dažos gadījumos ziņošanas laikā var vēl nebūt izlietoti. “Izmaksāti”AEA pārskaitījumu ieņēmumi ir tādi, kas ziņošanas laikā ir izlietoti. Tomēr dažos gadījumos “piešķirti” ieņēmumi var būt tādi, ko tikai provizoriski plānots izmantot, bet “izmaksāti” — tādi, kas konkrētam mērķim pārskaitīti konkrētai valsts aģentūrai vai kādai reģionālajai valdībai.

(4)

Norādāmie izlietojuma veidi:

—	finansējums pētniecībai un izstrādei un demonstrējumu projektiem, kuru mērķis ir samazināt emisijas un kāpināt adaptāciju,

—	iniciatīvu finansēšana Eiropas energotehnoloģiju stratēģiskā plāna un Eiropas Tehnoloģiju platformu satvarā,

—	atjaunojamās enerģijas tehnoloģiju izstrāde nolūkā izpildīt Savienības saistības līdz 2030. gadam panākt, ka atjaunojamās enerģijas izmantojums veido 32 %,

—	citu tādu tehnoloģiju izstrāde, kas palīdzētu pārkārtoties uz drošu un ilgtspējīgu mazoglekļa ekonomiku,

—	tādu tehnoloģiju izstrāde, kas palīdzētu izpildīt Savienības saistības līdz 2030. gadam palielināt energoefektivitāti par 32,5 %, — oglekļa sekvestrēšana Savienības mežsaimniecībā,

—	CO2 uztveršana un ģeoloģiskā uzglabāšana videi drošā veidā,

—	pasākumi, kas atbalsta pāreju uz mazemisiju transportlīdzekļiem un sabiedrisko transportu,

—	finansējums pētniecībai un izstrādei energoefektivitātes un tīro tehnoloģiju jomā,

—	pasākumi, kuru mērķis ir palielināt energoefektivitāti un siltumizolāciju vai sniegt finansiālu atbalstu sociālo grūtību risināšanai mājsaimniecībās ar maziem un vidējiem ienākumiem,

—	ETS shēmas pārvaldības administratīvo izdevumu segšana,

—	citāda siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšana,

—	pielāgošanās klimata pārmaiņu ietekmei,

—	citāds iekšējais izlietojums.

Dalībvalstis izvairās vienu un to pašu summu šajā tabulā uzskaitīt divreiz. Ja konkrēts izlietojums atbilst vairākiem izlietojuma veidiem, var norādīt vairākus, tomēr tā vietā, lai attiecīgo summu norādītu vairākkārt, vienam konkrētajai summai veltītajam ievadlaukam pievieno papildu rindas, kas aptver attiecīgos izlietojuma veidus.

Ja uz ziņoto programmu vai projektu attiecas vairāki finanšu instrumenti, var norādīt vairākas kategorijas.

3. tabula. No AEA pārskaitījumiem gūto ieņēmumu (vai ekvivalentas finansiālās vērtības) izlietojums klimata pārmaiņu apkarošanai trešās valstīs (1) (2)

1		X-1 gadā piešķirtā summa (2)		X-1 gadā izmaksātā summa (2)		Piezīmes
2	No AEA pārskaitījumiem gūto ieņēmumu (vai ekvivalentas finansiālās vērtības) izlietojums starptautiskām vajadzībām	1 000 EUR	1 000 vietējās valūtas vienību (attiecīgā gadījumā) (3)	1 000 EUR	1 000 vietējās valūtas vienību (attiecīgā gadījumā) (3)	(piem., izskaidrot trūkumus, sniegt kvalitatīvu informāciju par konkrētiem izlietojuma veidiem, ja kvantitatīva informācija nav pieejama, un sniegt jebkādu citu papildinformāciju (4))
3	A	C	D	E	F	G
4	Kopsumma, kas izmantota tādu trešo valstu atbalstam, kas nav jaunattīstības valstis
5	Kopsumma, kas izmantota jaunattīstības valstu atbalstam

Apzīmējums: X = pārskata gads

Piezīmes.

(1)	Dalībvalstis izvairās vienu un to pašu summu šajā tabulā uzskaitīt divreiz. Ja konkrēts izlietojums iederas vairākās rindās, jāizraugās vispiemērotākais un attiecīgā summa jāieraksta tikai vienu reizi. Vajadzības gadījumā šādu izraudzīšanos var paskaidrot, sniedzot papildu informāciju teksta veidā.

(2)	Šo tabulu ziņošanai izmanto tikai tad, ja tā ir relevanta.

(3)	Valūtas konvertēšanai izmanto vai nu X-1 gada vidējo valūtas kursu, vai faktisko valūtas kursu, kas piemērots izmaksātajai summai.

(4)

4. tabula. No AEA pārskaitījumiem gūto ieņēmumu (vai ekvivalentas finansiālās vērtības) izlietojums jaunattīstības valstu atbalstam pa daudzpusējiem kanāliem (1)

1		X-1 gada summa		Statuss (2)	Atbalsta veids (3)	Finanšu instruments (4)	Sektors (5)	Piezīmes
2	No AEA pārskaitījumiem gūto ieņēmumu izlietojums jaunattīstības valstu atbalstam pa daudzpusējiem kanāliem (6) (7)	1 000 EUR	1 000 vietējā valūtā (8)	(norādīt: piešķirta/izmaksāta)	(norādīt: mitigācija, adaptācija, transversāli pasākumi, cits, informācija nav pieejama)	(norādīt: dotācija, koncesionāls aizdevums, nekoncesionāls aizdevums, pašu kapitāls, cits, informācija nav pieejama)	(norādīt: enerģētika, transports, rūpniecība, lauksaimniecība, mežsaimniecība, ūdens un sanitārija, transversāli pasākumi, cits, informācija nav pieejama)	(piem., paskaidrot trūkumus, sniegt kvalitatīvu informāciju par konkrētiem izlietojuma veidiem, ja kvantitatīva informācija nav pieejama, un sniegt jebkādu citu papildinformāciju)
3	A	B	C	E	F	G	H	I
4	Kopsumma jaunattīstības valstu atbalstam pa daudzpusējiem kanāliem	B ailes summa	C ailes summa
5	no tās — ar daudzpusēju fondu starpniecību (attiecīgā gadījumā)
6	Pasaules energoefektivitātes un atjaunojamās enerģijas fonds (GEEREF)			Izvēlēties:	Izvēlēties:	Izvēlēties:	Izvēlēties:
7	Pielāgošanās fonds UNFCCC paspārnē			Izvēlēties:	Izvēlēties:	Izvēlēties:	Izvēlēties:
8	Klimata pārmaiņu īpašais fonds (SCCF) UNFCCC paspārnē			Izvēlēties:	Izvēlēties:	Izvēlēties:	Izvēlēties:
9	Klimata pārmaiņu mazināšanas fonds UNFCCC paspārnē			Izvēlēties:	Izvēlēties:	Izvēlēties:	Izvēlēties:
10	Vismazāk attīstīto valstu fonds			Izvēlēties:	Izvēlēties:	Izvēlēties:	Izvēlēties:
11	UNFCCC Trasta fonds papildu darbībām			Izvēlēties:	Izvēlēties:	Izvēlēties:	Izvēlēties:
12	Daudzpusējam atbalstam REDD+ darbībām			Izvēlēties:	Izvēlēties:	Izvēlēties:	Izvēlēties:
13	Citi daudzpusēji ar klimatu saistīti fondi (norādīt)			Izvēlēties:	Izvēlēties:	Izvēlēties:	Izvēlēties:
14	no tās — ar daudzpusēju finanšu iestāžu starpniecību (attiecīgā gadījumā)
15	Pasaules Vides fonds			Izvēlēties:	Izvēlēties:	Izvēlēties:	Izvēlēties:
16	Pasaules Banka (9)			Izvēlēties:	Izvēlēties:	Izvēlēties:	Izvēlēties:
17	Starptautiskā Finanšu korporācija (9)			Izvēlēties:	Izvēlēties:	Izvēlēties:	Izvēlēties:
18	Āfrikas Attīstības banka (9)			Izvēlēties:	Izvēlēties:	Izvēlēties:	Izvēlēties:
19	Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības banka (9)			Izvēlēties:	Izvēlēties:	Izvēlēties:	Izvēlēties:
20	Amerikas Attīstības banka (9)			Izvēlēties:	Izvēlēties:	Izvēlēties:	Izvēlēties:
21	Citas daudzpusējas finanšu iestādes vai atbalsta programmas (norādīt) (9)			Izvēlēties:	Izvēlēties:	Izvēlēties:	Izvēlēties:

Apzīmējums: X = pārskata gads

Piezīmes.

(1)	Šo tabulu ziņošanai izmanto tikai tad, ja tā ir relevanta.

(2)	Informāciju par statusu sniedz dezagregētu, ja tāda ir pieejama. Dalībvalstis ziņojumā sniedz izmantotās jēdzienu “piešķirts” un “izmaksāts” definīcijas. Ja dalībvalstis nespēj piešķirtās summas nošķirt no izmaksātajām, ziņotajām summām izvēlas vispiemērotāko kategoriju.

(3)	To ziņo, ja šāda informācija daudzpusēju fondu vai banku gadījumā ir pieejama. “Informācija nav pieejama” drīkst norādīt tikai tajos gadījumos, kad attiecīgās rindas aizpildīšanai nav pieejama pilnīgi nekāda informācija.

(4)

Izvēlas attiecīgo finanšu instrumentu. Ja uz attiecīgo rindu attiecas vairāki finanšu instrumenti, var norādīt vairākas kategorijas. Visbiežāk daudzpusējām iestādēm sniedz dotācijas, un citas kategorijas var būt aktuālas reti. Tomēr, lai panāktu saskanību ar ziņošanas prasībām, kas piemērojamas UNFCCC divgadu ziņojumiem, izmanto vairāk kategoriju. “Informācija nav pieejama” drīkst norādīt tikai tajos gadījumos, kad attiecīgās rindas aizpildīšanai nav pieejama pilnīgi nekāda informācija.

(5)	Var norādīt vairākus sektorus. Ja šāda informācija ir pieejama, dalībvalstis var ziņot par sadalījumu pa sektoriem. “Informācija nav pieejama” būtu jānorāda tikai tajos gadījumos, kad attiecīgās rindas aizpildīšanai nav pieejama pilnīgi nekāda informācija.

(6)	Dalībvalstis izvairās vienu un to pašu summu šajā tabulā uzskaitīt divreiz. Ja konkrēts izlietojums iederas vairākās rindās, izraugās vispiemērotāko un attiecīgo summu ieraksta tikai vienu reizi. Vajadzības gadījumā šādu izraudzīšanos var paskaidrot, sniedzot papildu informāciju teksta veidā.

(7)	Norādi “Informācija nav pieejama” drīkst izmantot tad, ja attiecīgo rūtiņu aizpildīšanai nav pieejama pilnīgi nekāda informācija.

(8)	Valūtas konvertēšanai izmanto vai nu X-1 gada vidējo valūtas kursu, vai faktisko valūtas kursu, kas piemērots izmaksātajai summai.

(9)	Šajā tabulā būtu jāiekļauj informācija tikai par to sniegto finansiālo atbalstu, kas attiecas uz klimatu, piem., saskaņā ar CDC DAC indikatoriem.

5. tabula. No AEA pārskaitījumiem gūto ieņēmumu (vai ekvivalentas finansiālās vērtības) izlietojums divpusējam vai reģionālam atbalstam jaunattīstības valstīm (1) (2)

1	Programmas, darbības, pasākuma vai projekta nosaukums	Saņēmēja valsts/reģions	X-1 gada summa			Statuss (3)	Atbalsta veids (4)	Sektors (5)	Finanšu instruments (6)	Īstenotāja aģentūra	Piezīmes
2			1 000 EUR	1 000 vietējā valūtā (7)	Atzīmēt, ja ziņo par “ekvivalentu finansiālo vērtību”	(norādīt: piešķirta/izmaksāta)	(norādīt: mitigācija, adaptācija, REDD+, transversāli pasākumi, cits, informācija nav pieejama)	(norādīt: enerģētika, transports, rūpniecība, lauksaimniecība, mežsaimniecība, ūdens un sanitārija, transversāli pasākumi, cits, informācija nav pieejama)	(norādīt: dotācija, koncesionāls aizdevums, nekoncesionāls aizdevums, pašu kapitāls, tiešas investīcijas projektos, investīciju fondi, fiskālā atbalsta rīcībpolitikas, finansiālā atbalsta rīcībpolitikas, cits, informācija nav pieejama)	(piem., valdības ministrija)	(piem., izskaidrot trūkumus, sniegt kvalitatīvu informāciju par konkrētiem izlietojuma veidiem, ja kvantitatīva informācija nav pieejama, un sniegt jebkādu citu papildinformāciju)
3	A	B	C	D	E	F	G	H	I	J	K
4					■	Izvēlēties:	Izvēlēties:	Izvēlēties:	Izvēlēties:
(Pēc vajadzības pievienot papildu rindas)
5	Kopsumma jaunattīstības valstu atbalstam pa divpusējiem kanāliem vai ar reģionālo atbalstu		D ailes summa	D ailes summa	■

Apzīmējums: X = pārskata gads

Piezīmes.

(1)

(2)	Šo tabulu ziņošanai izmanto tikai tad, ja tā ir relevanta.

(3)	Informāciju par statusu sniedz vismaz 3. tabulā, un šajā tabulā tā būtu jāsniedz tad, ja ir pieejama dezagregētā veidā. Ja dalībvalstis nespēj piešķirtās summas nošķirt no izmaksātajām, ziņotajām summām izvēlas vispiemērotāko kategoriju.

(4)	Šajā tabulā būtu jāiekļauj informācija tikai par to sniegto finansiālo atbalstu, kas attiecas uz klimatu, piem., saskaņā ar ESAO DAC indikatoriem.

(5)	Var norādīt vairākus sektorus. Ja šāda informācija ir pieejama, dalībvalstis var ziņot par sadalījumu pa sektoriem. “Informācija nav pieejama” drīkst norādīt tikai tajos gadījumos, kad attiecīgās rindas aizpildīšanai nav pieejama pilnīgi nekāda informācija.

(6)

Izvēlas attiecīgo finanšu instrumentu. Ja uz attiecīgo rindu attiecas vairāki finanšu instrumenti, var norādīt vairākas kategorijas. “Informācija nav pieejama” būtu jānorāda tikai tajos gadījumos, kad attiecīgās rindas aizpildīšanai nav pieejama pilnīgi nekāda informācija.

Norādi “Informācija nav pieejama” drīkst izmantot tad, ja attiecīgo rūtiņu aizpildīšanai nav pieejama pilnīgi nekāda informācija.

(7)	Valūtas konvertēšanai izmanto vai nu X-1 gada vidējo valūtas kursu, vai faktisko valūtas kursu, kas piemērots izmaksātajai summai.

XX PIELIKUMS

24. pantā paredzētā ziņošana par uzskaitītajām emisijām un piesaistījumiem

1.a tabula. Nacionālajā siltumnīcefekta gāzu inventarizācijas pārskatā ziņotās siltumnīcefekta gāzu emisijas un piesaistījumi ZIZIMM sektorā (1) (2)

1. daļa. Pārskatā ziņotās ZIZIMM SEG emisijas un piesaistījumi un uzskaites kategorijai atbilstošais līmenis

Neto emisijas un piesaistījumi atsevišķi par CO2, CH4, N2O

(kt CO2 ekv.)

Neto emisijas un piesaistījumi

(kt CO2 ekv.)

(aprēķināti automātiski)

Siltumnīcefekta gāzu avotu un piesaistītāju apakškategorijas

Siltumnīcefekta gāzu avotu un piesaistītāju kategorijas

ZIZIMM regulas

uzskaites apakškategorija

ZIZIMM regulas

uzskaites kategorija

2021

2022

2023

2024

2025

Kopā

2021

2022

2023

2024

2025

Kopā

4.A.1.

Meža zeme, kas paliek meža zeme

4.A.

Meža zeme

Meža zeme, kas paliek meža zeme

Apsaimniekota meža zeme

4.A.2.1.

Aramzeme, kas pārveidota par meža zemi

4.A.

Meža zeme

Aramzeme, kas pārveidota par meža zemi

Apmežota zeme

4.A.2.2.

Zālāji, kas pārveidoti par meža zemi

4.A.

Meža zeme

Zālāji, kas pārveidoti par meža zemi

Apmežota zeme

4.A.2.3.

Mitrāji, kas pārveidoti par meža zemi

4.A.

Meža zeme

Mitrāji, kas pārveidoti par meža zemi

Apmežota zeme

4.A.2.4.

Apdzīvotas teritorijas, kas pārveidotas par meža zemi

4.A.

Meža zeme

Apdzīvotas teritorijas, kas pārveidotas par meža zemi

Apmežota zeme

4.A.2.5.

Cita zeme, kas pārveidota par meža zemi

4.A.

Meža zeme

Cita zeme, kas pārveidota par meža zemi

Apmežota zeme

4.B.1.

Aramzeme, kas paliek aramzeme

4.B.

Aramzeme

Aramzeme, kas paliek aramzeme

Apsaimniekota aramzeme

4.B.2.1.

Meža zeme, kas pārveidota par aramzemi

4.B.

Aramzeme

Meža zeme, kas pārveidota par aramzemi

Atmežota zeme

4.B.2.2.

Zālāji, kas pārveidoti par aramzemi

4.B.

Aramzeme

Zālāji, kas pārveidoti par aramzemi

Apsaimniekota aramzeme

4.B.2.3.

Mitrāji, kas pārveidoti par aramzemi

4.B.

Aramzeme

Mitrāji, kas pārveidoti par aramzemi

Apsaimniekota aramzeme

4.B.2.4.

Apdzīvotas teritorijas, kas pārveidotas par aramzemi

4.B.

Aramzeme

Apdzīvotas teritorijas, kas pārveidotas par aramzemi

Apsaimniekota aramzeme

4.B.2.5.

Cita zeme, kas pārveidota par aramzemi

4.B.

Aramzeme

Cita zeme, kas pārveidota par aramzemi

Apsaimniekota aramzeme

4.C.1.

Zālāji, kas paliek zālāji

4.C.

Zālāji

Zālāji, kas paliek zālāji

Apsaimniekoti zālāji

4.C.2.1.

Meža zeme, kas pārveidota par zālājiem

4.C.

Zālāji

Meža zeme, kas pārveidota par zālājiem

Atmežota zeme

4.C.2.2.

Aramzeme, kas pārveidota par zālājiem

4.C.

Zālāji

Aramzeme, kas pārveidota par zālājiem

Apsaimniekoti zālāji

4.C.2.3.

Mitrāji, kas pārveidoti par zālājiem

4.C.

Zālāji

Mitrāji, kas pārveidoti par zālājiem

Apsaimniekoti zālāji

4.C.2.4.

Apdzīvotas teritorijas, kas pārveidotas par zālājiem

4.C.

Zālāji

Apdzīvotas teritorijas, kas pārveidotas par zālājiem

Apsaimniekoti zālāji

4.C.2.5.

Cita zeme, kas pārveidota par zālājiem

4.C.

Zālāji

Cita zeme, kas pārveidota par zālājiem

Apsaimniekoti zālāji

4.D.1.

Mitrāji, kas paliek mitrāji

4.D.

Mitrāji

Mitrāji, kas paliek mitrāji

Apsaimniekoti mitrāji

4.D.2.1.1.

Meža zeme, kas pārveidota par kūdras ieguves platību

4.D.

Mitrāji

Meža zeme, kas pārveidota par mitrājiem

Atmežota zeme

4.D.2.1.2.

Aramzeme, kas pārveidota par kūdras ieguves platību

4.D.

Mitrāji

Aramzeme, kas pārveidota par mitrājiem

Apsaimniekota aramzeme

4.D.2.1.3.

Zālāji, kas pārveidoti par kūdras ieguves platību

4.D.

Mitrāji

Zālāji, kas pārveidoti par mitrājiem

Apsaimniekoti zālāji

4.D.2.1.4.

Apdzīvotas teritorijas, kas pārveidotas par kūdras ieguves platību

4.D.

Mitrāji

Apdzīvotas teritorijas, kas pārveidotas par mitrājiem

Apsaimniekoti mitrāji

4.D.2.1.5.

Cita zeme, kas pārveidota par kūdras ieguves platību

4.D.

Mitrāji

Cita zeme, kas pārveidota par mitrājiem

Apsaimniekoti mitrāji

4.D.2.2.1.

Meža zeme, kas pārveidota par applūdinātu zemi

4.D.

Mitrāji

Meža zeme, kas pārveidota par mitrājiem

Atmežota zeme

4.D.2.2.2.

Aramzeme, kas pārveidota par applūdinātu zemi

4.D.

Mitrāji

Aramzeme, kas pārveidota par mitrājiem

Apsaimniekota aramzeme

4.D.2.2.3.

Zālāji, kas pārveidoti par applūdinātu zemi

4.D.

Mitrāji

Zālāji, kas pārveidoti par mitrājiem

Apsaimniekoti zālāji

4.D.2.2.4.

Apdzīvotas teritorijas, kas pārveidotas par applūdinātu zemi

4.D.

Mitrāji

Apdzīvotas teritorijas, kas pārveidotas par mitrājiem

Apsaimniekoti mitrāji

4.D.2.2.5.

Cita zeme, kas pārveidota par applūdinātu zemi

4.D.

Mitrāji

Cita zeme, kas pārveidota par mitrājiem

Apsaimniekoti mitrāji

4.D.2.3.1.

Meža zeme, kas pārveidota par citiem mitrājiem

4.D.

Mitrāji

Meža zeme, kas pārveidota par mitrājiem

Atmežota zeme

4.D.2.3.2.

Aramzeme, kas pārveidota par citiem mitrājiem

4.D.

Mitrāji

Aramzeme, kas pārveidota par mitrājiem

Apsaimniekota aramzeme

4.D.2.3.3.

Zālāji, kas pārveidoti par citiem mitrājiem

4.D.

Mitrāji

Zālāji, kas pārveidoti par mitrājiem

Apsaimniekoti zālāji

4.D.2.3.4.

Apdzīvotas teritorijas, kas pārveidotas par citiem mitrājiem

4.D.

Mitrāji

Apdzīvotas teritorijas, kas pārveidotas par mitrājiem

Apsaimniekoti mitrāji

4.D.2.3.5.

Cita zeme, kas pārveidota par citiem mitrājiem

4.D.

Mitrāji

Cita zeme, kas pārveidota par mitrājiem

Apsaimniekoti mitrāji

4.E.1.

Apdzīvotas teritorijas, kas paliek apdzīvotas teritorijas

4.E.	Apdzīvotas teritorijas

saskaņā ar Regulu (ES) 2018/841 neuzskaita

4.E.2.1.

Meža zeme, kas pārveidota par apdzīvotām teritorijām

4.E.	Apdzīvotas teritorijas

Meža zeme, kas pārveidota par apdzīvotām teritorijām

Atmežota zeme

4.E.2.2.

Aramzeme, kas pārveidota par apdzīvotām teritorijām

4.E.	Apdzīvotas teritorijas

Aramzeme, kas pārveidota par apdzīvotām teritorijām

Apsaimniekota aramzeme

4.E.2.3.

Zālāji, kas pārveidoti par apdzīvotām teritorijām

4.E.	Apdzīvotas teritorijas

Zālāji, kas pārveidoti par apdzīvotām teritorijām

Apsaimniekoti zālāji

4.E.2.4.

Mitrāji, kas pārveidoti par apdzīvotām teritorijām

4.E.	Apdzīvotas teritorijas

Mitrāji, kas pārveidoti par apdzīvotām teritorijām

Apsaimniekoti mitrāji

4.E.2.5.

Cita zeme, kas pārveidota par apdzīvotām teritorijām

4.E.	Apdzīvotas teritorijas

saskaņā ar Regulu (ES) 2018/841 neuzskaita

4.F.2.

Cita zeme, kas paliek cita zeme

4.F.

Cita zeme

saskaņā ar Regulu (ES) 2018/841 neuzskaita

4.F.2.1.

Meža zeme, kas pārveidota par citu zemi

4.F.

Cita zeme

Meža zeme, kas pārveidota par citu zemi

Atmežota zeme

4.F.2.2.

Aramzeme, kas pārveidota par citu zemi

4.F.

Cita zeme

Aramzeme, kas pārveidota par citu zemi

Apsaimniekota aramzeme

4.F.2.3.

Zālāji, kas pārveidoti par citu zemi

4.F.

Cita zeme

Zālāji, kas pārveidoti par citu zemi

Apsaimniekoti zālāji

4.F.2.4.

Mitrāji, kas pārveidoti par citu zemi

4.F.

Cita zeme

Mitrāji, kas pārveidoti par citu zemi

Apsaimniekoti mitrāji

4.F.2.5.

Apdzīvotas teritorijas, kas pārveidotas par citu zemi

4.F.

Cita zeme

saskaņā ar Regulu (ES) 2018/841 neuzskaita

4.G.	Nocirstas koksnes produkti; no tiem: nocirstas koksnes produkti no apsaimniekotas meža zemes (2)

4.G.	Nocirstas koksnes produkti

Nocirstas koksnes produkti no apsaimniekotas meža zemes

Apsaimniekota meža zeme

4.G.	Nocirstas koksnes produkti; no tiem: nocirstas koksnes produkti no apmežotas zemes (2)

4.G.	Nocirstas koksnes produkti

Nocirstas koksnes produkti no apmežotas zemes

Apmežota zeme

4.G.	Nocirstas koksnes produkti; no tiem: nocirstas koksnes produkti no atmežotas zemes

4.G.	Nocirstas koksnes produkti

saskaņā ar Regulu (ES) 2018/841 neuzskaita

4.G.	Nocirstas koksnes produkti; no tiem: nocirstas koksnes produkti no citas zemes

4.G.	Nocirstas koksnes produkti

saskaņā ar Regulu (ES) 2018/841 neuzskaita

4.H.	Citi (precizēt)

4.H.

Citi

saskaņā ar Regulu (ES) 2018/841 neuzskaita

1.a tabulas 2. daļa. Kopsavilkums salīdzināšanai ar VZT (automātisks aprēķins)

Neto emisijas un piesaistījumi atsevišķi par CO2, CH4, N2O

(kt CO2 ekv.)

Neto emisijas un piesaistījumi

(kt CO2 ekv.)

(aprēķināti automātiski)

Siltumnīcefekta gāzu avotu un piesaistītāju kategorijas

2021

2022

2023

2024

2025

Kopā

2021

2022

2023

2024

2025

Kopā

4.A.

Meža zeme

4.B.

Aramzeme

4.C.

Zālāji

4.D.

Mitrāji

4.E.	Apdzīvotas teritorijas

4.F.

Cita zeme

4.G.	Nocirstas koksnes produkti

4.H.

Citi

1.a tabulas 3. daļa. Kopsavilkums pa uzskaites kategorijām (automātisks aprēķins)		Neto emisijas un piesaistījumi atsevišķi par CO2, CH4, N2O (kt CO2 ekv.)						Neto emisijas un piesaistījumi (kt CO2 ekv.) (aprēķināti automātiski)
	ZIZIMM regulas uzskaites kategorija	2021	2022	2023	2024	2025	Kopā	2021	2022	2023	2024	2025	Kopā
	Apmežota zeme: kopā
	Atmežota zeme: kopā
	Apsaimniekota aramzeme: kopā
	Apsaimniekoti zālāji: kopā
	Apsaimniekota meža zeme: kopā
	Apsaimniekoti mitrāji: kopā
	Neuzskaitīti: kopā

Piezīmes.

(1)	Emisijas norāda kā pozitīvas vērtības (+), piesaistījumus norāda kā negatīvas vērtības (-).

(2)	Nocirstas koksnes produkti ietver papīra kategoriju, kas minēta Regulas (ES) 2018/841 9. panta 1. punkta a) apakšpunktā.

1.b tabula. Uzskaites tabula

	Zemes uzskaites kategorijas	NETO EMISIJAS/PIESAISTĪJUMI (10)						Uzskaites parametri	Uzskaitītais daudzums (3)
	Zemes uzskaites kategorijas	2021	2022	2023	2024	2025	Kopā (2)	Uzskaites parametri	Uzskaitītais daudzums (3)
A.	Obligātās uzskaites kategorijas
A.1.	Apsaimniekota meža zeme
	no tās: meža zeme, kas paliek meža zeme	pārnesti no 1.a tabulas
	no tās: NKP no apsaimniekotas meža zemes (8) (9)	pārnesti no 1.a tabulas
	no tās: atmirusi koksne (8)
	izslēgtās emisijas, kas radušās dabisku traucējumu dēļ (4)
	izslēgtie vēlākie piesaistījumi no zemes, ko skāruši dabiski traucējumi (5)
	Meža references līmenis (MRL) (6)
	MRL tehniskās korekcijas (7)
	Maksimums no meža apsaimniekošanas (8)
A.2.	Apmežota zeme	pārnesti no 1.a tabulas
	no tās: NKP no apmežotas zemes (9)
	izslēgtās emisijas, kas radušās dabisku traucējumu dēļ (4)
	izslēgtie vēlākie piesaistījumi no zemes, ko skāruši dabiski traucējumi (5)
A.3.	Atmežota zeme	pārnesti no 1.a tabulas
A.4.	Apsaimniekota aramzeme (1)	pārnesti no 1.a tabulas
A.5.	Apsaimniekoti zālāji (1)	pārnesti no 1.a tabulas
B	Brīvprātīgi izraudzītās uzskaites kategorijas
B.1.	Apsaimniekoti mitrāji (ja izraudzīta)	pārnesti no 1.a tabulas
	KOPĀ

Piezīmes.

(1)	Uzskaites parametrs kategorijām “apsaimniekota aramzeme”, “apsaimniekoti zālāji” un/vai “apsaimniekoti mitrāji” (ja šī kategorija izraudzīta): bāzes perioda (2005–2009) vidējā vērtība saskaņā ar Regulas (ES) 2018/841 7. panta 1. punktu līdz 7. panta 3. punktu.

(2)	Kumulatīvās neto emisijas un piesaistījumi visos atbilstības perioda gados, par ko ziņots šajā reizē.

(3)	Uzskaitītais daudzums ir visu emisiju un visu piesaistījumu summa valsts teritorijā 2. pantā minētajās zemes uzskaites kategorijās kopā, uzskaitītās saskaņā ar Regulu 2018/841.

(4)	Dalībvalsts, kas paziņojusi par nodomu piemērot noteikumus par dabiskajiem traucējumiem, var izvēlēties emisijas, kas radušās dabisku traucējumu dēļ, izslēgt jebkurā laikā līdz saistību perioda beigām, sk. Regulas (ES) 2018/841 10. pantu.

(5)	Visus vēlākos piesaistījumus zemē, kuras gadījumā ir izslēgtas emisijas no dabiskiem traucējumiem, no attiecīgās darbības uzskaitītā daudzuma atskaita.

(6)	Meža references līmenis, kas noteikts deleģētajā aktā, kurš pieņemts saskaņā ar Regulas (ES) 2018/841 8. panta 8. punktu un 8. panta 9. punktu, kt CO2 ekv. gadā.

(7)	Tehniskās korekcijas saskaņā ar Regulas 2018/841 8. panta 11. punktu, ziņotas kt CO2 ekv. gadā.

(8)

Saskaņā ar 8. panta 2. punktu ne vairāk kā ekvivalents 3,5 % dalībvalsts emisiju tās bāzes gadā vai periodā, kas norādīts Regulas 2018/841 III pielikumā. Izņēmumi attiecas uz atmirušu koksni un nocirstas koksnes produktiem, izņemot papīra kategoriju, kas minēta Regulas (ES) 2018/841 9. panta 1. punkta a) apakšpunktā.

(9)

Šīs emisijas neiekļauj attiecīgās uzskaitītās kategorijas (t. i., apmežotās zemes un apsaimniekotās meža zemes) emisijās. NKP aplēses norāda atsevišķi saskaņā ar Regulas 2018/841 IV pielikuma A daļas d) punktu, kas nosaka, ka “references līmenī ietver nocirstas koksnes produktu oglekļa krātuvi, tādējādi sniedzot salīdzinājumu starp rezultātu, ko iegūst ar pieņēmumu, ka notiek momentāna oksidēšanās, un rezultātiem, ko iegūst, piemērojot pirmās pakāpes sadalīšanās funkciju un pussadalīšanās perioda vērtības”.

(10)	Emisijas norāda kā pozitīvas vērtības (+), piesaistījumu norāda kā negatīvas vērtības (-).

2. tabula. Informācija par emisijām un piesaistījumiem sakarā ar dabiskiem traucējumiem (1)

Ģeogrāfiskās vietas identifikācijas kods (2)

DABISKO TRAUCĒJUMU NOTIKUMA IDENTIFIKĀCIJA

PLATĪBA, KURU SKĀRUŠI DABISKI TRAUCĒJUMI, GADĀ, KURĀ PAR TO PIRMOREIZ ZIŅOTS

EMISIJAS NO PLATĪBĀM, KURAS SKĀRUŠI DABISKI TRAUCĒJUMI

Fona līmenis (7)

Pielaide (7)

Sliekšņa tests (8)

UZSKAITĪTIE DAUDZUMI

Platība, kuru skāruši dabiski traucējumi gadā, kurā par to pirmoreiz ziņots

Platība, kuru skāruši dabiski traucējumi, pārskata gadā

Kopējās emisijas (4)

Cirte pēc dabiskiem traucējumiem (5)

Emisijas no dabiskiem traucējumiem (6)

Pārskata gada emisijas, kuras pārskata gadā var izslēgt (9)

Vēlākie piesaistījumi pārskata gadā (10)

Dabisko traucējumu gads (3)

Traucējumu veids

CO2

CH4

N2O

Emisijas

Piesaistījumi

(kha)

(kt CO2 ekv.)

(jā/nē)

(kt CO2 ekv.)

Kopā sakarā ar 2021. gada dabiskajiem traucējumiem (11) (12)

Gads: 2021

Kopā sakarā ar 2021. gada dabiskajiem traucējumiem (11) (12)

Kopā sakarā ar 2022. gada dabiskajiem traucējumiem (11) (12)

Gads: 2022

Kopā sakarā ar 2022. gada dabiskajiem traucējumiem (11) (12)

Kopā sakarā ar 2023. gada dabiskajiem traucējumiem (11) (12)

Gads: 2023

Kopā sakarā ar 2023. gada dabiskajiem traucējumiem (11) (12)

Kopā sakarā ar 2024. gada dabiskajiem traucējumiem (11) (12)

Gads: 2024

Kopā sakarā ar 2024. gada dabiskajiem traucējumiem (11) (12)

Kopā sakarā ar 2025. gada dabiskajiem traucējumiem (11) (12)

Gads: 2025

Kopā sakarā ar 2025. gada dabiskajiem traucējumiem (11) (12)

Dokumentācijas lauks

Puses attiecīgajā NIZ pielikumā sniedz detalizētu skaidrojumu, kā tiek aprēķināti vēlākie piesaistījumi, kas no uzskaites izslēdzami. Ja šīs tabulas satura saprašanai ir vajadzīga kāda papildu informācija, šajā dokumentācijas laukā sniedziet norādes uz relevantajām NIZ sadaļām.

Dokumentācijas lauks

Piezīmes.

(1)	Šajā tabulā prasītā informācija jāsniedz pusēm, kuras piemēro noteikumu par dabiskos traucējumos radušos emisiju izslēgšanu saskaņā ar Regulas (ES) 2018/841 10. pantu.

(2)

Ģeogrāfiskā vieta ir to teritoriju robežas, kas aptver dabisku traucējumu skartas zemes (apmežotu zemi un apsaimniekotu meža zemi atsevišķi). Vajadzīgo informāciju sniedz dokumentācijas laukā. Ņem vērā nepieciešamību pēc ģeogrāfiski skaidri noteiktiem datiem, kā noteikts Regulas (ES) 2018/1999 V pielikuma 3. daļā.

(3)	Gads, kurā radušies dabiskie traucējumi.

(4)

Dalībvalsts šeit ziņo emisijas no dabiskajiem traucējumiem. Šeit ziņotajām vērtībām jābūt saskanīgām vismaz ar starptautiskajām ziņošanas prasībām, piem., Parīzes nolīguma prasībām. Neatkarīgi no tā, ar kādu metodi aplēš oglekļa uzkrājuma izmaiņas, dalībvalsts NIZ pēc vajadzības sniedz informāciju par to, kā diferencētas CO2 emisijas no dabiskiem traucējumiem.

(5)	Emisijas no cirtes pēc dabiskiem traucējumiem pārskata gadā (NIZ jāsniedz informācija par to, kā emisijas no cirtes pēc dabiskiem traucējumiem aplēstas).

(6)	Šeit ziņotās emisijas neietver emisijas no cirtes pēc dabiskiem traucējumiem.

(7)	NIZ jāsniedz informācija par fona līmeņa un pielaides aprēķinu, arī informācija par visiem fona līmeņa un pielaides pārrēķiniem, kas veikti tāpēc, lai saglabātu metodoloģisku konsekvenci ar ziņotajām emisijām.

(8)	Ja emisijas no dabiskajiem traucējumiem pārsniedz fona līmeni, kam pieskaitīta pielaide (ja pielaide vajadzīga), šajā rūtiņā norāda “jā”.

(9)	Emisijas, ko pārskata gadā no uzskaites var izslēgt, ir “emisijas no dabiskiem traucējumiem”, no kā atskaitīts “fona līmenis”.

(10)

dalībvalstis dokumentācijas laukā (tālāk) un NIZ norāda, kā tiek aprēķināti vēlākie piesaistījumi, kas no uzskaites izslēdzami. Dalībvalstis arī dokumentē, ka izmantotā metodika saskan ar to, ko izmanto fona līmenim un pielaidei (attiecīgā gadījumā). Dalībvalstis dokumentācijas laukā norāda, kur šī informācija atrodama NIZ.

(11)

Traucējumus norāda pa gadiem un traucējumu veidiem (šādā kārtībā; iekļauj kopējos dabiskos traucējumus pa gadiem). Vairākus viena veida dabisko traucējumu notikumus, piemēram, ugunsgrēkus smaga sausuma perioda dēļ, var grupēt, ja vien NIZ vai NIZ pielikumos sniegta visa relevantā informācija. Gadījumos, kad kādu teritoriju skar vairāku veidu traucējumi, NIZ jāsniedz papildu informācija par to, kā novērsta emisiju un piesaistījumu dubulta uzskaite. Gadījumos, kad traucējumi kādu teritoriju skar vairākus gadus, NIZ jāsniedz papildu informācija par to, kā novērsta šo teritoriju emisiju un piesaistījumu dubulta uzskaite.

(12)	Dalībvalstis ziņo emisijas no dabiskiem traucējumiem pārskata gadā. Dalībvalstis var ziņot arī aizkavētas emisijas no dabiskiem traucējumiem iepriekšējos gados, ja nodrošināta saskanība ar metodiku, ko izmanto fona līmeņa aprēķinam.

XXI PIELIKUMS

25. panta 1. punktā paredzētie sadarbības un koordinācijas termiņi Savienības siltumnīcefekta gāzu inventarizācijas ziņojuma sagatavošanai

Elements

Darītājs

Laiks

Darāmais

1.	Dalībvalstu ikgadējo inventarizācijas pārskatu iesniegšana (aizpildīta VZT un nacionālā inventarizācijas ziņojuma elementi)

Dalībvalstis

Ik gadu līdz 15. janvārim

Elementi, kas uzskaitīti Regulas (ES) 2018/1999 26. panta 3. punktā

2.	Dalībvalstu iesniegto pārskatu sākotnējās pārbaudes

Komisija (arī ESTAT ĢD (Eurostat), JRC ĢD), kurai palīdz Eiropas Vides aģentūra (EVA)

Attiecībā uz dalībvalsts iesniegto pārskatu no 15. janvāra līdz vēlākais 28. februārim

EVA veiktas pārbaudes, kurās pārliecinās, ka dalībvalstu inventarizācijas pārskati ir caurredzami, pareizi [precīzi], saskanīgi, pilnīgi un salīdzināmi. Dalībvalstu VZT sniegto enerģētikas datu salīdzināšana ar Eurostat enerģētikas datiem (sektorālā un atsauces pieeja), ko veic Eurostat un EVA. Dalībvalstu lauksaimniecības datu pārskatu pārbaude, ko veic JRC (konsultējoties ar dalībvalstīm). Dalībvalstu zemes izmantošanas, zemes izmantošanas maiņas un mežsaimniecības (ZIZIMM) datu pārskatu pārbaude, ko veic EVA (konsultējoties ar JRC un dalībvalstīm). Sākotnējo pārbaužu konstatējumi tiks dokumentēti.

3.	Savienības inventarizācijas pārskata un inventarizācijas ziņojuma projekta sagatavošana (Savienības pārskata ziņojuma elementi)

Komisija (arī Eurostat, JRC), kurai palīdz EVA

Līdz 28. februārim

Savienības inventarizācijas pārskata un inventarizācijas ziņojuma projekts (dalībvalstu informācijas apkopojums), kura pamatā ir dalībvalstu pārskati un vajadzības gadījumā papildu informācija (sniegti 15. janvārī).

4.	Sākotnējo pārbaužu konstatējumu izplatīšana, arī paziņošana par iespējamu vajadzību novērst nepilnības

Komisija, kurai palīdz EVA

28. februāris

Sākotnējo pārbaužu konstatējumu izplatīšana, arī paziņošana par iespējamo nepilnību novēršanu un konstatējumu pieejamības nodrošināšana.

5.	Savienības pārskata un pārskata ziņojuma projekta izplatīšana

Komisija, kurai palīdz EVA

28. februāris

Savienības pārskata projekta izplatīšana dalībvalstīm 28. februārī. Dalībvalstis pārbauda datus.

6.	Atjauninātu vai papildu pārskata datu un pabeigto nacionālo inventarizācijas ziņojumu iesniegšana, ko veic dalībvalstis

Dalībvalstis

Līdz 15. martam

Atjaunināti vai papildu pārskata dati, ko iesniedz dalībvalstis (lai novērstu nesaskanības vai nepilnības), un pabeigti nacionālie inventarizācijas ziņojumi.

7.	Dalībvalstu piezīmes par Savienības inventarizācijas pārskata projektu

Dalībvalstis

Līdz 15. martam

Vajadzības gadījumā sniedz koriģētus datus un piezīmes par Savienības inventarizācijas pārskata projektu.

8.	Dalībvalstu reakcija uz sākotnējām pārbaudēm

Dalībvalstis

Līdz 15. martam

Dalībvalstis vajadzības gadījumā reaģē uz sākotnējām pārbaudēm.

9.	Sākotnējo pārbaužu konstatējumu sekojuma izplatīšana

Komisija, kurai palīdz EVA

15. marts–31. marts

Izvērtējums par dalībvalstu reakciju uz sākotnējo pārbaužu secinājumiem un sekojumjautājumi dalībvalstīm.

10.	Aplēses par nacionālajos inventarizācijas pārskatos trūkstošajiem datiem

Komisija, kurai palīdz EVA

31. marts

Komisija līdz pārskata gada 31. martam sagatavo aplēses par trūkstošajiem datiem un tās paziņo dalībvalstīm.

12.	Dalībvalstu piezīmes par Komisijas aplēsēm par trūkstošajiem datiem

Dalībvalstis

7. aprīlis

Dalībvalstis Komisijai izskatīšanai sniedz piezīmes par Komisijas aplēsēm par trūkstošajiem datiem.

13.	Dalībvalstu reakcija uz sākotnējo pārbaužu sekojumu

Dalībvalstis

7. aprīlis

Dalībvalstis reaģē uz sākotnējo pārbaužu sekojumu.

14.	Pārskati, ko dalībvalstis iesniedz UNFCCC

Dalībvalstis

15. aprīlis

Pārskatu iesniegšana UNFCCC (kopiju nosūtot EVA).

15.	Galīgais Savienības ikgadējais inventarizācijas pārskats (arī Savienības inventarizācijas ziņojums)

Komisija, kurai palīdz EVA

15. aprīlis

Galīgā Savienības ikgadējā pārskata iesniegšana UNFCCC.

16.	Jebkura cita dokumentu atkārtota iesniegšana pēc sākotnējās pārbaudes posma

Dalībvalstis

Kad notiek dokumentu atkārtota iesniegšana

Dalībvalstis iesniedz Komisijai visus citus atkārtoti iesniegtos dokumentus (VZT vai nacionālos inventarizācijas ziņojumus), kurus tās iesniedz UNFCCC sekretariātam pēc sākotnējās pārbaudes posma.

XXII PIELIKUMS

Visaptverošās izskatīšanas grafiks un procedūra saskaņā ar 30. pantu

30. panta 2. punktā minētie sekretariāta uzdevumi:

—	sagatavot visaptverošās izskatīšanas (“izskatīšanas”) darba plānu;

—	apkopot un sniegt informāciju, kas nepieciešama tehnisko ekspertu darba grupai, kura nodarbojas ar izskatīšanu;

—	koordinēt šajā regulā noteiktās izskatīšanas darbības, arī saziņu starp tehnisko ekspertu darba grupu un norīkoto izskatāmās dalībvalsts kontaktpersonu vai kontaktpersonām, kā arī veikt citus praktiskus pasākumus;

—	sekot līdzi izskatīšanas norisei un informēt dalībvalstis par gadījumiem, kad dalībvalstu siltumnīcefekta gāzu inventarizācijas pārskatos konstatētas būtiskas problēmas 31. panta izpratnē (konsultējoties ar Komisiju);

—	sagatavot, kvalitātes ziņā pārbaudīt un rediģēt izskatīšanas ziņojuma projektu un galīgo ziņojumu un tos paziņot attiecīgajai dalībvalstij un Eiropas Komisijai.

30. pantā minētās pārbaudes:

—	detalizēta inventarizācijas pārskatu aplēšu pārbaude, arī to metodiku pārbaude, ko dalībvalsts izmantojusi pārskatu sagatavošanā;

—	detalizēta analīze, kā dalībvalsts īstenojusi tos ieteikumus attiecībā uz inventarizācijas pārskata aplēšu uzlabošanu, kas norādīti jaunākajā UNFCCC ikgadējās izskatīšanas ziņojumā, kurš minētajai dalībvalstij darīts pieejams pirms izskatāmā pārskata iesniegšanas, ja ieteikumi nav īstenoti;

—	detalizēta analīze, kā dalībvalsts pamatojusi to, ka šie ieteikumi nav īstenoti;

—	detalizēts siltumnīcefekta gāzu emisiju aplēšu laikrindu konsekvences novērtējums;

—	detalizēts novērtējums, vai dalībvalsts veiktie pārrēķini attiecīgajā iesniegtajā pārskatā salīdzinājumā ar iepriekšējo pārskatu ir ziņoti caurredzami un veikti saskaņā ar IPCC vadlīnijām par siltumnīcefekta gāzu inventarizācijas pārskatiem;

—	sekojumpasākumi attiecībā uz sākotnējo pārbaužu rezultātiem un jebkuru papildu informāciju, ko izskatāmā dalībvalsts iesniegusi, atbildot uz tehnisko ekspertu darba grupas jautājumiem un citām relevantām pārbaudēm;

—	citas relevantas pārbaudes, kas papildina sākotnējās pārbaudes.

Sīkākas ziņas par 31. pantā paredzētajām tehniskajām korekcijām:

—

šīs regulas 32. pantā minētajā izskatīšanas ziņojumā iekļauj tikai tādu emisiju aplēšu tehniskās korekcijas, kas neattiecas uz ZIZIMM sektoru, un vajadzīgās uzskaitīto ZIZIMM emisiju un piesaistījumu tehniskās korekcijas, turklāt norāda pierādījumos balstītu pamatojumu. 2027. gada izskatīšanā tehniskās korekcijas aptver emisijas un piesaistījumus 2021.–2025. gadā un 2021.–2025. gada ZIZIMM uzskaites periodā;

—	2032. gada izskatīšanā tehniskās korekcijas aptver emisijas un piesaistījumus 2026.–2030. gadā un 2026.–2030. gada ZIZIMM uzskaites periodā;

—	ja tādas emisiju aplēses tehniskā korekcija, kas neattiecas uz ZIZIMM sektoru, vismaz par vienu izskatāmā pārskata gadu, bet ne par visiem laikrindas gadiem pārsniedz būtiskuma slieksni, tad, lai nodrošinātu laikrindas konsekvenci, aprēķina arī visu pārējo izskatāmo gadu tehnisko korekciju.

Tabula. 34. pantā minētais 2027. gada un 2032. gada visaptverošo izskatīšanu grafiks

Darbība	Uzdevuma apraksts	Laiks
Izskatāmā materiāla sagatavošana 2027. un 2032. gada visaptverošajām inventarizācijas pārskatu izskatīšanām	Materiālu 2027. un 2032. gada visaptverošajām inventarizācijas pārskatu izskatīšanām sagatavo, balstoties uz dalībvalstu 15. aprīlī iesniegtajiem pārskatiem.	15. aprīlis–25. aprīlis
Kamerālā izskatīšana un jautājumu nosūtīšana dalībvalstīm	Tehnisko ekspertu darba grupa (TEDG) veic pārbaudes un sagatavo jautājumus dalībvalstīm, balstoties uz dalībvalstu 15. aprīlī iesniegtajiem pārskatiem. Dalībvalstīm nosūta jautājumus.	25. aprīlis–13. maijs
Atbildes uz kamerālās izskatīšanas jautājumiem	Dalībvalstis atbild uz TEDG kamerālās izskatīšanas jautājumiem.	13. maijs–27. maijs
Centralizēta izskatīšana un papildu jautājumu nosūtīšana dalībvalstīm	TEDG satiekas, lai apspriestu dalībvalstu atbildes, apzinātu transversālas problēmas, nodrošinātu konstatējumu konsekvenci attiecībā uz visām dalībvalstīm, vienotos par ieteikumiem, sagatavotu iespējamās tehniskās korekcijas utt. Apzina papildu jautājumus un tos nosūta dalībvalstīm.	Viena nedēļa laikā no 25. maija līdz 15. jūnijam
Atbildes uz papildu jautājumiem un reakcija uz iespējamām tehniskajām korekcijām	Dalībvalstis centralizētās izskatīšanas laikā sniedz atbildes uz papildu jautājumiem un reaģē uz iespējamiem tehnisko korekciju gadījumiem.	Centralizētās izskatīšanas laikā
Tehnisko korekciju projekta paziņošana	Dalībvalstīm nosūta tehnisko korekciju projektu.	Viena diena pēc centralizētās izskatīšanas beigām
Reakcija uz tehnisko korekciju projektu	Dalībvalstis reaģē uz tehnisko korekciju projektu vai sniedz pārskatītas aplēses.	15 dienas pēc centralizētās izskatīšanas beigām
Izskatīšanas ziņojumu projektu sagatavošana	TEGD sagatavo izskatīšanas ziņojumu projektus, arī visas neatrisinātās problēmas un ieteikumu projektus, kā arī (attiecīgā gadījumā) sīkāku informāciju par tehnisko korekciju projektiem un to pamatojumu.	21 dienu pēc centralizētās izskatīšanas beigām
Iespējams valsts apmeklējums	Izņēmuma gadījumos, ja dalībvalstu ziņoto inventarizācijas pārskatu kvalitāte joprojām ir ļoti problemātiska vai TEGD nespēj atrisināt jautājumus, var veikt ad hoc valsts apmeklējumu.	29. jūnijs–9. augusts
Izskatīšanas ziņojumu projektu paziņošana dalībvalstīm	Dalībvalstīm nosūta izskatīšanas ziņojumu projektus.	21 dienu pēc centralizētās izskatīšanas beigām
Komentāri par izskatīšanas ziņojumu projektiem	Dalībvalstis sniedz piezīmes par izskatīšanas ziņojumu projektiem, norādot visas piezīmes, kuras tās vēlas redzēt iekļautas galīgajā izskatīšanas ziņojumā.	40 dienas pēc izskatīšanas ziņojuma projekta saņemšanas
Izskatīšanas ziņojumu pabeigšana	Vajadzības gadījumā — neformāla saziņa ar dalībvalstīm par vēl neatrisinātajām problēmām. TEGD pabeidz izskatīšanas ziņojumus. Pārbauda izskatīšanas ziņojumu kvalitāti un tos rediģē.	75 dienas pēc centralizētās izskatīšanas beigām
Galīgo izskatīšanas ziņojumu iesniegšana	Komisijai un dalībvalstīm nosūta galīgos izskatīšanas ziņojumus.	83 dienas pēc centralizētās izskatīšanas beigām

XXIII PIELIKUMS

Formāts, kādā saskaņā ar 36. pantu ziņojama informācija par nacionālajām rīcībpolitiku un pasākumu un prognožu sistēmām

Pirmajā ziņojumā, ko iesniedz saskaņā ar 36. pantu, sniedz pilnīgu aprakstu un ietver visu tabulā norādīto informāciju. Nākamajos gados jāziņo tikai par nacionālās rīcībpolitiku un pasākumu un prognožu sistēmas izmaiņām.

Ziņošanas pienākums

Teksta lauki

Piemēri tam, kādas ziņas varētu ziņot, īstenojot šo ziņošanas pienākumu

To struktūru nosaukums un kontaktinformācija, kuras vispārēji atbild par nacionālajām rīcībpolitiku un pasākumu un prognožu sistēmām

—	Uzskaitīt atbildīgo struktūru vai struktūras un katras struktūras lomu un pienākumus. Norādīt galveno struktūru.

—	Ja šāds apraksts jau ir sniegts, norādīt nosaukuma un kontaktinformācijas izmaiņas.

Institucionālā kārtība, kādā sagatavo ziņojumus par rīcībpolitikām un pasākumiem un par prognozēm, kā arī ziņo par tiem (arī struktūrshēma)

—	Norādīt nacionālās sistēmas vispārējo struktūru/uzbūvi. Uzskaitīt visas organizācijas, kas iesaistītas rīcībpolitikām un pasākumiem veltīto ziņojumu un prognožu sagatavošanā un informācijas arhivēšanā, norādīt to pienākumus un to, kā tās mijiedarbojas.

—	Sniegt struktūrshēmas aprakstu, norādot, kāda ir nacionālās rīcībpolitiku un pasākumu un prognožu sistēmas organizatoriskā struktūra, arī organizāciju funkcionālās un hierarhiskās attiecības.

—	Ja šāds nacionālās sistēmas apraksts jau ir sniegts, ziņot par institucionālās kārtības izmaiņām un tās paskaidrot.

Juridiskie pasākumi, kas paredz sagatavot ziņojumus par rīcībpolitikām un pasākumiem un par prognozēm

—	Vai ir ieviesti kādi juridiskie pasākumi, lai nodrošinātu, ka tiek pabeigta ziņošana un/vai sniegti dati? Norādīt tiesību aktu un tā darbības jomu.

—	Ja šāds apraksts jau ir sniegts, ziņot par izmaiņām juridiskajos pasākumos, kas paredz sagatavot ziņojumus par rīcībpolitikām un pasākumiem un par prognozēm.

Procedurālā un administratīvā kārtība un termiņi, kādā sagatavot ziņojumus par rīcībpolitikām un pasākumiem un par prognozēm, lai nodrošinātu, ka informācija tiek ziņota laicīgi un ir caurredzama, pareiza [precīza], saskanīga, salīdzināma un pilnīga.

—	Ziņot par to, kāds ir rīcībpolitikām un pasākumiem un prognozēm veltīto ziņojumu sagatavošanas cikls.

—	Īsi raksturot metodikas un mehānismus, kas nodrošina, ka informācija tiek ziņota laicīgi un ir caurredzama, pareiza [precīza], saskanīga, salīdzināma un pilnīga.

—	Ziņot, kā tiek nodrošināts, ka ziņojumi par rīcībpolitikām un pasākumiem (attiecīgā gadījumā) un par prognozēm (saskaņā ar Direktīvu (ES) 2016/2284) tiek sagatavoti saskanīgi.

—	Fakultatīvi var arī sniegt diagrammas, kurās attēloti attiecīgie nacionālās sistēmas procesi. Ar šīm diagrammām var ilustrēt informācijas apriti sistēmā un to, kuros punktos tiek veikti kvalitātes kontroles un kvalitātes nodrošināšanas pasākumi.

—	Ja šāds apraksts jau ir sniegts, norādīt procedurālās un administratīvās kārtības izmaiņas.

Informācijas vākšanas procesa apraksts

—	Sniegt kopsavilkumu par to, kā tiek vākta informācija rīcībpolitiku un pasākumu izstrādei, kā rīcībpolitikas un pasākumi tiek izvērtēti un kā tiek izstrādātas prognozes. Paskaidrot, vai un kā informācija rīcībpolitiku un pasākumu un prognožu izstrādei tiek vākta un izmantota konsekventi.

—	Ja šāds apraksts jau ir sniegts, norādīt datu vākšanas procesa izmaiņas.

Apraksts par saskaņojumu ar nacionālo inventarizācijas sistēmu

—	Sniegt informāciju par saskaņojumu ar nacionālo SEG inventarizācijas sistēmu, piemēram, to, kā tiek nodrošināta izmantoto datu saskanība.

—	Ir iespēja attiecīgā gadījumā sniegt ziņas par sasaisti ar citām klimatziņošanas sistēmām.

—	Ja šāds apraksts jau ir sniegts, ziņot, kā sasaiste ar nacionālo siltumnīcefekta gāzu inventarizācijas sistēmu mainījusies.

Apraksts par sasaisti ar kārtību, kas attiecas uz Regulas (ES) 2018/1999 17. pantā paredzētajiem integrētajiem nacionālajiem enerģētikas un klimata ziņojumiem

—

Sniegt kopsavilkumu par sasaisti starp procesiem, kuros savāc datus, kas saistīti ar rīcībpolitikām un pasākumiem un prognozēm, un relevantajiem procesiem ziņošanai par progresu citās enerģētikas savienības dimensijās, piem., procesiem, kas veicina saskanīgu ar enerģētiku saistīto datu izmantošanu rīcībpolitiku un pasākumu un prognožu izstrādē un integrētajā ziņošanā par progresu.

—	Ja šāds apraksts jau ir sniegts, ziņot, kā sasaiste ar ziņošanas sistēmām, kurās ziņo ar enerģētiku saistītus datus, mainījusies.

Apraksts par rīcībpolitiku un pasākumu un prognožu ziņošanas kvalitātes nodrošināšanas un kvalitātes kontroles darbībām

—	Sniegt kopsavilkumu par to, ar kādām kvalitātes kontroles darbībām tiek nodrošināts rīcībpolitikām un pasākumiem un prognozēm veltīto ziņojumu pareizums [precizitāte] un pilnīgums. Ziņot par ieviestajām kvalitātes nodrošināšanas darbībām.

—	Ja šāds apraksts jau ir sniegts, norādīt kvalitātes kontroles un kvalitātes nodrošināšanas darbību izmaiņas.

Apraksts, kā tiek izraudzīti pieņēmumi, metodikas un modeļi siltumnīcefekta gāzu antropogēno emisiju prognozēm

—	Aprakstīt, kā tiek izraudzīti izmantotie pieņēmumi, metodikas un modeļi. Dalībvalstis turklāt var ziņot par savas izvēles iemesliem vai pievienot norādes uz citiem ziņojumiem, kur šī informācija sniegta.

—	Ja šāds apraksts jau ir sniegts, norādīt šo procesu izmaiņas.

Apraksts par to, kādas ir dalībvalsts nacionālās rīcībpolitiku un pasākumu un prognožu sistēmas oficiālās izvērtēšanas un apstiprināšanas procedūras

—	Aprakstīt, kā notiek nacionālās sistēmas vai tās izmaiņu oficiālā apstiprināšana.

—	Ja šāds apraksts jau ir sniegts, norādīt šā procesa izmaiņas.

Informācija par relevanto institucionālo administratīvo un procedurālo kārtību, kā iekšēji tiek īstenots ES nacionāli noteiktais devums, vai par šādas kārtības izmaiņām

—	Norādīt kārtību, kādā tiek īstenotas rīcībpolitikas un pasākumi, kas nodrošina iekšējo īstenošanu, un kārtību, kādā tiek sagatavotas nacionālās prognozes par siltumnīcefekta gāzu antropogēnajām emisijām no avotiem un piesaistījumiem piesaistītājos, kas ļauj sekot līdzi iekšējam progresam.

—	Ja šāds apraksts jau ir sniegts, ziņot par šādas kārtības izmaiņām.

Apraksts par ieinteresēto personu iesaisti sakarā ar rīcībpolitiku un pasākumu un prognožu sagatavošanu

—	Aprakstīt, kāda ieinteresēto personu iesaiste īstenota rīcībpolitiku un pasākumu un prognožu sagatavošanas sakarā. Norādīt, ar kādām ieinteresētajām personām notikušas apspriedes un kādas izmaiņas vai uzlabojumi izdarīti (ja izdarīti).

XXIV PIELIKUMS

37. pantā paredzētā ziņošana par rīcībpolitikām un pasākumiem

1. tabula. Sektori, gāzes un rīcībpolitiskā instrumenta veids

Rīcībpolitikas vai pasākuma (R/P) numurs

Rīcībpolitikas vai pasākuma nosaukums

Atsevišķa rīcībpolitika vai pasākums vai to grupa

Ja tā ir rīcībpolitiku vai pasākumu grupa, atsevišķās rīcībpolitikas vai pasākumi, ko tā ietver

Ģeogrāfiskais aptvērums (a)

Aptvertie sektori (b)

Aptvertās SEG(c)

Mērķis (d)

Kvantificētais mērķis (e)

Īss apraksts

Novērtējums, kā rīcībpolitika vai pasākums palīdz īstenot ilgtermiņa stratēģiju, kas minēta Regulas (ES) 2018/1999 15. pantā

Rīcībpolitiskā instrumenta veids (f)

Savienības rīcībpolitikas, kuru rezultātā R/P īstenots

Īstenošanas statuss (h)

Īstenošanas periods

Prognožu scenārijs, kurā R/P ietverts

Struktūras, kuras atbildīgas par rīcībpolitikas īstenošanu (i)

Indikatori, ko izmanto progresa monitorēšanai un izvērtēšanai laika gaitā (j)

Norāde uz novērtējumiem un pamatā esošajiem tehniskajiem ziņojumiem

Vispārīgas piezīmes

Savienības rīcībpolitika (g)

Cits variants

Sākums

Beigas

Veids

Nosaukums

Apraksts

Gads

Vērtība

Piezīmes. Saīsinājumi: SEG = siltumnīcefekta gāze; ZIZIMM = zemes izmantošana, zemes izmantošanas maiņa un mežsaimniecība.

(a)	Dalībvalstis izvēlas no šādām kategorijām: aptver divas vai vairākas valstis, nacionāls, reģionāls, lokāls.

(b)

Dalībvalstis izvēlas no šādiem sektoriem (ja rīcībpolitika vai pasākums ir transversāls, var izvēlēties vairāk nekā vienu sektoru): enerģijas piegāde (kurināmo ieguve, pārvade, sadale un glabāšana, kā arī enerģijas pārveide siltumapgādes un aukstumapgādes vajadzībām un elektroenerģijas ražošanai); energopatēriņš (kurināmais un elektroenerģija, ko patērē tādi tiešie patērētāji kā mājsaimniecības, publiskā pārvalde, pakalpojumu nozare, rūpniecība un lauksaimniecība); transports; rūpnieciskie procesi (ražošanas darbības, kurās materiāli tiek ķīmiski vai fiziski pārveidoti un rodas siltumnīcefekta gāzu emisijas, siltumnīcefekta gāzu izmantošana ražojumos un fosilā kurināmā oglekļa izmantošana neenerģētiskām vajadzībām); lauksaimniecība; ZIZIMM; atkritumu apsaimniekošana / atkritumi; citi sektori.

(c)	Dalībvalstis izvēlas no šādām SEG (var norādīt vairāk nekā vienu SEG): oglekļa dioksīds (CO2); metāns (CH4); dislāpekļa oksīds (N2O); daļēji halogenēti fluorogļūdeņraži (HFC); perfluorogļūdeņraži (PFC); sēra heksafluorīds (SF6); slāpekļa trifluorīds (NF3).

(d)

Mērķis jāsaprot kā sākotnēji deklarētie iznākumi (arī rezultāti un ietekme), ko iecerēts panākt ar šo intervenci. Dalībvalstis izvēlas no šādiem mērķiem (var izvēlēties vairāk nekā vienu mērķi, un pie “Citi” var pievienot un norādīt papildu mērķus):

attiecībā uz enerģijas piegādi — atjaunojamo energoresursu īpatsvara palielinājums elektroenerģijas sektorā; atjaunojamo energoresursu īpatsvara palielinājums siltumapgādes un aukstumapgādes sektorā; pāreja uz mazāk oglekļintensīviem kurināmajiem; aktīvāka mazoglekļa elektroenerģijas ražošana, izmantojot neatjaunojamos energoresursus (kodolenerģija); zudumu samazināšana; efektivitātes uzlabošana enerģijas un pārveidošanas nozarē; oglekļa uztveršana un uzglabāšana vai oglekļa uztveršana un izmantošana; enerģijas ražošanas fugitīvo emisiju kontrole; citi enerģijas piegādes mērķi;

attiecībā uz energopatēriņu — ēku energoefektivitātes uzlabojumi; ierīču energoefektivitātes uzlabojumi; pakalpojumu/terciārā sektora energoefektivitātes uzlabojumi; energoefektivitātes uzlabojumi rūpnieciskā tiešā patēriņa sektoros; pieprasījuma pārvaldība/samazināšana; citi energopatēriņa mērķi;

attiecībā uz transportu — transportlīdzekļu energoefektivitātes uzlabojumi; modālā pāreja uz sabiedrisko transportu vai nemotorizētiem transportlīdzekļiem; mazoglekļa degvielas; elektriskie autoceļu transportlīdzekļi; pieprasījuma pārvaldība/samazināšana; labāki paradumi; uzlabota transporta infrastruktūra; mazākas emisijas no starptautiskā gaisa vai jūras transporta; citi transporta mērķi;

attiecībā uz rūpnieciskiem procesiem — pretpiesārņojuma tehnoloģiju ieviešana; rūpnieciskajos procesos radušos fugitīvo emisiju kontroles uzlabojumi; fluorēto gāzu ražošanas, fugitīvo un likvidēšanas emisiju kontroles uzlabojumi; fluorēto gāzu aizstāšana ar gāzēm ar mazāku globālās sasilšanas potenciāla vērtību; citi rūpniecisko procesu mērķi;

attiecībā uz atkritumu apsaimniekošanu / atkritumiem — pieprasījuma pārvaldība/samazināšana; kāpināta reciklēšana; kāpināta CH4 savākšana un izmantošana; uzlabotas atkritumu apstrādes tehnoloģijas; uzlabota poligonu apsaimniekošana; atkritumu incinerācija, kurā iegūto enerģiju izmanto; uzlabotas notekūdeņu apsaimniekošanas sistēmas; mazāka atkritumu daudzuma apglabāšana poligonos; citi atkritumu jomas mērķi;

attiecībā uz lauksaimniecību — mazāka mēslošanas līdzekļu / kūtsmēslu izmantošana aramzemē; citas darbības, ar kurām uzlabo aramzemes apsaimniekošanu; uzlabota lopkopība; uzlabotas dzīvniekizcelsmes atkritumu apsaimniekošanas sistēmas; darbības, kas uzlabo ganību vai zālāju apsaimniekošanu; uzlabota organisko augšņu apsaimniekošana; citi lauksaimniecības mērķi;

attiecībā uz ZIZIMM — apmežošana un meža atjaunošana; oglekļa uzkrājumu saglabāšana pastāvošajos mežos; ražošanas veicināšana esošajos mežos; nocirstas koksnes produktu krātuves palielināšana; labāka mežu apsaimniekošana; atmežošanās/atmežošanas novēršana; labāka aizsardzība pret dabiskiem traucējumiem; augstas SEG intensitātes ievadmateriālu un materiālu aizstāšana ar nocirstas koksnes produktiem; mitrāju nosusināšanas novēršana vai mitrāju atjaunošana; degradētu zemju atjaunošana; citi ZIZIMM mērķi;

citi mērķi — dalībvalstis sniedz īsu mērķa aprakstu.

(e)	Ja mērķis ir kvantificēts, dalībvalstis norāda vismaz skaitli, mērvienību, beigu gadu un bāzes gadu. Kvantificētie mērķi ir konkrēti, izmērāmi, sasniedzami, relevanti un ar noteiktu termiņu.

(f)

Dalībvalstis izvēlas no šādiem rīcībpolitiku veidiem: ekonomikas rīcībpolitika; fiskālā rīcībpolitika; brīvprātīgi / pēc sarunām noslēgtas vienošanās; regulatīvā rīcībpolitika; informēšanas rīcībpolitika; izglītošanas rīcībpolitika; pētniecības rīcībpolitika; plānošanas rīcībpolitika; cita rīcībpolitika.

(g)

Šeit uzskaita tikai Savienības rīcībpolitikas, kuras tiek īstenotas ar nacionālo rīcībpolitiku palīdzību vai kuru gadījumā nacionālās rīcībpolitikas ir vērstas tieši uz Savienības rīcībpolitiku mērķu sasniegšanu. Dalībvalsts izvēlas vienu vai vairākas rīcībpolitikas no saraksta, kas sniegts tabulas elektroniskajā versijā, vai izvēlas “Cita” un norāda Savienības rīcībpolitikas nosaukumu. Ja R/P ir ziņots saskaņā ar Direktīvu (ES) 2016/2284, dalībvalsts norāda šo direktīvu.

(h)	Dalībvalstis izvēlas no šādām kategorijām: plānots(-a); pieņemts(-a); īstenots(-a); beidzies/beigusies. Par rīcībpolitikām un pasākumiem, kuru termiņš ir beidzies, veidnē ziņo tikai tad, ja tie ietekmē siltumnīcefekta gāzu emisijas vai gaidāms, ka tie arī turpmāk tās ietekmēs.

(i)

Dalībvalstis izvēlas no šādiem variantiem un norāda to struktūru nosaukumus, kas ir atbildīgas par rīcībpolitikas vai pasākuma īstenošanu (var norādīt vairāk nekā vienu struktūru): valsts valdība; reģionālās struktūras; pašvaldība; uzņēmumi / industriālās apvienības; pētnieciskas iestādes; citas, šeit neuzskaitītas, struktūras.

(j)

Dalībvalstis norāda visus izmantotos indikatorus (arī mērvienības) un šo indikatoru vērtības, ko tās izmanto, lai monitorētu un izvērtētu progresu rīcībpolitiku un pasākumu īstenošanā. Šīs vērtības var būt vai nu ex post, vai ex ante vērtības, un dalībvalstis norāda, uz kādu gadu vai gadiem vērtība attiecas. Var ziņot vairāku indikatoru un gadu vērtības. Dalībvalstu identificētie snieguma indikatori ir relevanti, vispārpieņemti, ticami, viegli monitorējami un pamatīgi izstrādāti.

2. tabula. Atsevišķu klimata pārmaiņu mitigācijas rīcībpolitiku un pasākumu vai to grupu ietekmes pieejamie ex ante un ex post novērtējumu rezultāti (a)

R/P numurs

Rīcībpolitika, kas ietekmē ES ETS, ZIZIMM un/vai KCL/KCR emisijas

Ex ante novērtējums

Ex post novērtējums (e)

SEG emisiju samazinājumi t gadā (kt CO2 ekvivalenta gadā)

SEG emisiju samazinājums t + 5 gadā (kt CO2 ekvivalenta gadā)

SEG emisiju samazinājums t + 10 gadā (kt CO2 ekvivalenta gadā)

SEG emisiju samazinājums t + 15 gadā (kt CO2 ekvivalenta gadā)

Mitigācijas aplēšu bāzes skaidrojums

R/P ietekmētie faktori

Aplēses dokumentācija/avots, ja pieejams (sniedz saiti uz ziņojumu, no kura ņemts skaitlis)

SEG emisiju samazinājumi (kt CO2 ekvivalenta gadā) (b)

Mitigācijas aplēšu bāzes skaidrojums

R/P ietekmētie faktori

Aplēses dokumentācija/avots, ja pieejams (sniedz saiti uz ziņojumu, no kura ņemts skaitlis)

ES ETS

KCR

ZIZIMM (c)

Kopā (d)

ES ETS

KCR

ZIZIMM (c)

Kopā (d)

ES ETS

KCR

ZIZIMM (c)

Kopā (d)

ES ETS

KCR

ZIZIMM (c)

Kopā (d)

Gads, uz kuru attiecas samazinājums

ES ETS

KCL/KCR

ZIZIMM (c)

Kopā (d)

Saīsinājumi: ES ETS = ES emisijas kvotu tirdzniecības sistēma; KCR = Kopīgo centienu regula (Regula (ES) 2018/842); KCL = Kopīgo centienu lēmums (Lēmums Nr. 406/2009/EK); ZIZIMM = zemes izmantošana, zemes izmantošanas maiņa un mežsaimniecība.

Piezīmes.

(a)	Dalībvalstis ziņo par visām rīcībpolitikām un pasākumiem vai to grupām, par ko ir pieejams šāds novērtējums. Apzīmējums: t ir tas pirmais nākamais gads pēc pārskata gada, kura pēdējais cipars ir 0 vai 5.

(b)	Dalībvalstis var ziņot ex post novērtējumus par vairāk nekā vienu gadu, ja pieejamo ziņojumu fokusā ir gadi, kuru pēdējais cipars ir 0 vai 5.

(c)	Palielinātus siltumnīcefekta gāzu piesaistījumus vai samazinātas emisijas izsaka kā pozitīvu skaitli. Samazinātus piesaistījumus vai palielinātas emisijas izsaka kā negatīvu skaitli.

(d)	Ja dati par sadalījumi starp ES ETS un KCR sektoriem nav pieejami, šajā laukā norāda kopsummu par ES ETS un KCR sektoriem.

(e)	Ex post izvērtējumi ietver visus izvērtējumus, kuru pamatā ir visa īstenošanas perioda vai tā daļas rezultāti.

3. tabula. Atsevišķu klimata pārmaiņu mitigācijas rīcībpolitiku un pasākumu vai to grupu pieejamās prognozētās un faktiskās izmaksas un ieguvumi (a)

R/P numurs

Prognozētās izmaksas un ieguvumi

Faktiskās izmaksas un ieguvumi

Gadi, par kuriem aprēķinātas izmaksas

Bruto izmaksas EUR uz tonnu samazināto/sekvestrēto CO2 ekv. emisiju

Absolūtās bruto izmaksas gadā EUR

Ieguvumi (b) EUR uz tonnu samazināto/sekvestrēto CO2 ekv. emisiju

Absolūtie ieguvumi (b) gadā EUR

Neto izmaksas EUR uz tonnu samazināto/sekvestrēto CO2 ekv. emisiju

Absolūtās neto izmaksas gadā EUR

Cenas gads

Izmaksu aplēšu apraksts (izmaksu aplēses bāze, aplēsē ietverto izmaksu veidi, metodika) (c)

Izmaksu aplēses dokumentācija/avots

(sniegt saiti uz ziņojumu, no kura ņemts skaitlis)

Ar SEG mitigāciju nesaistītu ieguvumu apraksts

Gadi, par kuriem aprēķinātas izmaksas

Bruto izmaksas EUR uz tonnu samazināto/sekvestrēto CO2 ekv. emisiju

Absolūtās bruto izmaksas gadā EUR

Ieguvumi (b) EUR uz tonnu samazināto/sekvestrēto CO2 ekv. emisiju

Absolūtie ieguvumi (b) gadā EUR

Neto izmaksas EUR uz tonnu samazināto/sekvestrēto CO2 ekv. emisiju

Absolūtās neto izmaksas gadā EUR

Cenas gads

Izmaksu aplēšu apraksts (izmaksu aplēses bāze, aplēsē ietverto izmaksu veidi, metodika) (c)

Izmaksu aplēses dokumentācija/avots (sniegt saiti uz ziņojumu, no kura ņemts skaitlis)

Ar SEG mitigāciju nesaistītu ieguvumu apraksts

Piezīmes.

(a)	Dalībvalstis ziņo par visām rīcībpolitikām un pasākumiem vai to grupām, par ko ir pieejams šāds novērtējums.

(b)	Veidnē ieguvumu norāda kā negatīvas izmaksas.

(c)	Aprakstā norāda, kādu veidu izmaksas un ieguvumi ņemti vērā, kādas ieinteresētās personas ņemtas vērā izmaksu un ieguvumu novērtējumā, bāzlīniju, ar kuru izmaksas un ieguvumus salīdzina, un metodiku.

XXV PIELIKUMS

38. pantā paredzētā ziņošana par nacionālajām prognozēm

1.a tabula. Siltumnīcefekta gāzu emisiju prognozes pa gāzēm un kategorijām (1)

Kategorija (2)

Atsevišķi par CO2, CH4, N2O, SF6, NF3 (kt) un HFC, PFC, HFC un PFC nekonkretizētā attiecībā (kt CO2 ekv.) (3)

Kopējās SEG emisijas (kt CO2 ekv.)

ETS emisijas (kt CO2 ekv.) (4)

KCR emisijas (kt CO2 ekv.) (5)

Gads

prognozes bāzes gads (6)

t-5 (7)

t+5

t+10

t+15

prognozes bāzes gads

t-5

t+5

t+10

t+15

prognozes bāzes gads

t-5

t+5

t+10

t+15

prognozes bāzes gads

t-5

t+5

t+10

t+15

Kopā, neskaitot ZIZIMM

Kopā, ieskaitot ZIZIMM

1.	Enerģētika

A.	Kurināmā sadedzināšana

1.	Enerģētikas nozares

a.	Publiskā elektroenerģijas un siltuma ražošana

b.	Naftas rafinēšana

c.	Cieto kurināmo ražošana un citas enerģētikas nozares

2.	Ražošanas nozares un būvniecība

3.	Transports

a.	Vietējā aviācija

b.	Autotransports

Dzelzceļš

d.	Vietējā kuģniecība

e.	Citu veidu transports

4.	Citi sektori

a.	Komerciālais/institucionālais sektors

b.	Mājokļu sektors

c.	Lauksaimniecība/mežsaimniecība/zivsaimniecība

Citi

B.	Kurināmo fugitīvās emisijas

1.	Cietie kurināmie

2.	Nafta un dabasgāze, kā arī citas emisijas no enerģijas ražošanas

C.	CO2 transportēšana un uzglabāšana

2.	Rūpnieciskie procesi

A.	Minerālu rūpniecība

no tās 2.A.1. (cementa rūpniecība)

B.	Ķīmiskā rūpniecība

C.	Metālrūpniecība

no tās 2.C.1. (dzelzs un tērauda ražošana)

D.	Neenerģētiski kurināmā produkti un šķīdinātāju izmantošana

E.	Elektronikas rūpniecība

F.	Produktu izmantošana ONV aizvietošanai (8)

G.	Citu produktu ražošana un izmantošana

Citi

3.	Lauksaimniecība

A.	Fermentācija gremošanas traktā

B.	Kūtsmēslu apsaimniekošana

C.	Rīsa audzēšana

D.	Lauksaimniecības augsnes

E.	Plānota savannu dedzināšana

F.	Lauksaimniecisko atlieku dedzināšana uz lauka

Kaļķošana

H.	Karbamīda uzklāšana

I.	Citu oglekli saturošu mēslošanas līdzekļu izmantošana

J.	Citi (precizēt)

4.	Zemes izmantojums, zemes izmantojuma maiņa un mežsaimniecība (ZIZIMM, ziņotās emisijas un piesaistījumi) (9)

Meža zeme

Aramzeme

Zālāji

Mitrāji

E.	Apdzīvotas teritorijas

Cita zeme

G.	Nocirstas koksnes produkti

Citi

Atkritumi

A.	Cieto atkritumu likvidēšana

B.	Cieto atkritumu bioloģiska apstrāde

C.	Atkritumu incinerācija un atklāta sadedzināšana

D.	Notekūdeņu attīrīšana un novadīšana

E.	Citi (precizēt)

Papildpozīcijas

Starptautiskā bunkurēšana

Aviācija

Kuģniecība

CO2 emisijas no biomasas

Uztvertais CO2

Netiešās CO2 emisijas (ja pieejamas) (10)

Apzīmējums: t ir tas pirmais nākamais gads pēc pārskata gada, kura pēdējais cipars ir 0 vai 5.

Piezīmes.

(1)	Ir vēlama saskanība ar datiem, kas ziņoti saskaņā ar šīs regulas 8. pantu.

(2)

Apzīmējumu izmantošana: attiecībā uz izmantošanas noteikumiem, kas paredzēti IPCC 2006. gada vadlīnijās par nacionālajiem siltumnīcefekta gāzu pārskatiem (8. nodaļa “Ziņošanas norādījumi un tabulas”), tādus apzīmējumus kā IE (“iekļautas citur”), NO (“nerodas”), C (“konfidenciāla informācija”) un NA (“neattiecas”) var izmantot (attiecīgā gadījumā), ja prognozes datus konkrētā ziņošanas līmenī nesniedz (sk. IPCC 2006. gada vadlīnijas).

Apzīmējumu NE (“nav aplēstas”) var izmantot tikai situācijās, kad būtu jāvelta nesamērīgi daudz pūļu, lai savāktu tādus datus par kategoriju vai konkrētas kategorijas gāzi, kas būtu nenozīmīgi attiecībā pret valsts emisiju vispārējo līmeni un tendenci. Šādā gadījumā dalībvalsts norāda visas kategorijas un gāzes no kategorijām, kas izslēgtas šā iemesla dēļ, kopā ar izslēgšanas pamatojumu, kurā izklāstīta attiecība pret emisiju vai piesaistījumu domājamo līmeni, savukārt ziņošanas tabulās norāda, ka kategorijas emisijas “nav aplēstas”, izmantojot apzīmējumu NE.

(3)	HFC un PFC nekonkretizētā attiecībā ziņo tikai tad, ja ir prognozētas emisijas, bet nav iespējams tās ziņot pie HFC vai pie PFC.

(4)	Emisijas Direktīvas 2003/87/EK darbības jomā.

(5)	Emisijas Regulas (ES) 2018/842 darbības jomā.

(6)	Ziņo, pēc kura inventarizācijas pārskata (gads, versija) bāzes gads kalibrēts.

(7)	t-5 gada vērtības sniedz tikai tad, ja t-5 gads ir pēc prognozes bāzes gada.

(8)	ONV — ozona slāni noārdošas vielas.

(9)	Ziņojot piesaistījumus vienmēr atzīmē ar mīnuszīmi (-), bet emisijas — ar pluszīmi (+). Ja 1.b tabulā prasītā informācija ir sniegta pilnībā, informāciju šajā sadaļā var nesniegt.

(10)	Prognozētās netiešās CO2 emisijas, kas ziņotas šajā tabulā, ir daļa no prognozētajām kopējām siltumnīcefekta gāzu emisijām (ar ZIZIMM un bez ZIZIMM), un tās kā tādas ziņo, ja tās ir pieejamas un ja tās prognozētas atsevišķi no pārējām ziņotajām emisijām.

1.b tabula. Prognozes par nacionālajā siltumnīcefekta gāzu inventarizācijas pārskatā ziņotajām siltumnīcefekta gāzu emisijām un piesaistījumiem ZIZIMM sektorā (ziņo tikai tad, ja nav pilnīgi aizpildīta 5.a tabula) (1) (2)

1. daļa. Pārskatā ziņotās ZIZIMM SEG emisijas un piesaistījumi un uzskaites kategorijai atbilstošais līmenis

atsevišķi par CO2, CH4, N2O (kt CO2 ekv.)

Kopējās SEG emisijas

(kt CO2 ekv.)

Siltumnīcefekta gāzu avotu un piesaistītāju kategorijas

1.a tabulā izmantotā kategorija

ZIZIMM regulas

uzskaites apakškategorija

(kā 5.a tabulā)

ZIZIMM regulas

uzskaites kategorija

prognozes bāzes gads (3)

t-5

t+5

t+10

t+15

prognozes bāzes gads

t-5

t+5

t+10

t+15

4.A.1.

Meža zeme, kas paliek meža zeme

4.A.

Meža zeme

Meža zeme, kas paliek meža zeme

Apsaimniekota meža zeme

4.A.2.1.

Aramzeme, kas pārveidota par meža zemi

4.A.

Meža zeme

Aramzeme, kas pārveidota par meža zemi

Apmežota zeme

4.A.2.2.

Zālāji, kas pārveidoti par meža zemi

4.A.

Meža zeme

Zālāji, kas pārveidoti par meža zemi

Apmežota zeme

4.A.2.3.

Mitrāji, kas pārveidoti par meža zemi

4.A.

Meža zeme

Mitrāji, kas pārveidoti par meža zemi

Apmežota zeme

4.A.2.4.

Apdzīvotas teritorijas, kas pārveidotas par meža zemi

4.A.

Meža zeme

Apdzīvotas teritorijas, kas pārveidotas par meža zemi

Apmežota zeme

4.A.2.5.

Cita zeme, kas pārveidota par meža zemi

4.A.

Meža zeme

Cita zeme, kas pārveidota par meža zemi

Apmežota zeme

4.B.1.

Aramzeme, kas paliek aramzeme

4.B.

Aramzeme

Aramzeme, kas paliek aramzeme

Apsaimniekota aramzeme

4.B.2.1.

Meža zeme, kas pārveidota par aramzemi

4.B.

Aramzeme

Meža zeme, kas pārveidota par aramzemi

Atmežota zeme

4.B.2.2.

Zālāji, kas pārveidoti par aramzemi

4.B.

Aramzeme

Zālāji, kas pārveidoti par aramzemi

Apsaimniekota aramzeme

4.B.2.3.

Mitrāji, kas pārveidoti par aramzemi

4.B.

Aramzeme

Mitrāji, kas pārveidoti par aramzemi

Apsaimniekota aramzeme

4.B.2.4.

Apdzīvotas teritorijas, kas pārveidotas par aramzemi

4.B.

Aramzeme

Apdzīvotas teritorijas, kas pārveidotas par aramzemi

Apsaimniekota aramzeme

4.B.2.5.

Cita zeme, kas pārveidota par aramzemi

4.B.

Aramzeme

Cita zeme, kas pārveidota par aramzemi

Apsaimniekota aramzeme

4.C.1.

Zālāji, kas paliek zālāji

4.C.

Zālāji

Zālāji, kas paliek zālāji

Apsaimniekoti zālāji

4.C.2.1.

Meža zeme, kas pārveidota par zālājiem

4.C.

Zālāji

Meža zeme, kas pārveidota par zālājiem

Atmežota zeme

4.C.2.2.

Aramzeme, kas pārveidota par zālājiem

4.C.

Zālāji

Aramzeme, kas pārveidota par zālājiem

Apsaimniekoti zālāji

4.C.2.3.

Mitrāji, kas pārveidoti par zālājiem

4.C.

Zālāji

Mitrāji, kas pārveidoti par zālājiem

Apsaimniekoti zālāji

4.C.2.4.

Apdzīvotas teritorijas, kas pārveidotas par zālājiem

4.C.

Zālāji

Apdzīvotas teritorijas, kas pārveidotas par zālājiem

Apsaimniekoti zālāji

4.C.2.5.

Cita zeme, kas pārveidota par zālājiem

4.C.

Zālāji

Cita zeme, kas pārveidota par zālājiem

Apsaimniekoti zālāji

4.D.1.

Mitrāji, kas paliek mitrāji

4.D.

Mitrāji

Mitrāji, kas paliek mitrāji

Apsaimniekoti mitrāji

4.D.2.1.1.

Meža zeme, kas pārveidota par kūdras ieguves platību

4.D.

Mitrāji

Meža zeme, kas pārveidota par mitrājiem

Atmežota zeme

4.D.2.1.2.

Aramzeme, kas pārveidota par kūdras ieguves platību

4.D.

Mitrāji

Aramzeme, kas pārveidota par mitrājiem

Apsaimniekota aramzeme

4.D.2.1.3.

Zālāji, kas pārveidoti par kūdras ieguves platību

4.D.

Mitrāji

Zālāji, kas pārveidoti par mitrājiem

Apsaimniekoti zālāji

4.D.2.1.4.

Apdzīvotas teritorijas, kas pārveidotas par kūdras ieguves platību

4.D.

Mitrāji

Apdzīvotas teritorijas, kas pārveidotas par mitrājiem

Apsaimniekoti mitrāji

4.D.2.1.5.

Cita zeme, kas pārveidota par kūdras ieguves platību

4.D.

Mitrāji

Cita zeme, kas pārveidota par mitrājiem

Apsaimniekoti mitrāji

4.D.2.2.1.

Meža zeme, kas pārveidota par applūdinātu zemi

4.D.

Mitrāji

Meža zeme, kas pārveidota par mitrājiem

Atmežota zeme

4.D.2.2.2.

Aramzeme, kas pārveidota par applūdinātu zemi

4.D.

Mitrāji

Aramzeme, kas pārveidota par mitrājiem

Apsaimniekota aramzeme

4.D.2.2.3.

Zālāji, kas pārveidoti par applūdinātu zemi

4.D.

Mitrāji

Zālāji, kas pārveidoti par mitrājiem

Apsaimniekoti zālāji

4.D.2.2.4.

Apdzīvotas teritorijas, kas pārveidotas par applūdinātu zemi

4.D.

Mitrāji

Apdzīvotas teritorijas, kas pārveidotas par mitrājiem

Apsaimniekoti mitrāji

4.D.2.2.5.

Cita zeme, kas pārveidota par applūdinātu zemi

4.D.

Mitrāji

Cita zeme, kas pārveidota par mitrājiem

Apsaimniekoti mitrāji

4.D.2.3.1.

Meža zeme, kas pārveidota par citiem mitrājiem

4.D.

Mitrāji

Meža zeme, kas pārveidota par mitrājiem

Atmežota zeme

4.D.2.3.2.

Aramzeme, kas pārveidota par citiem mitrājiem

4.D.

Mitrāji

Aramzeme, kas pārveidota par mitrājiem

Apsaimniekota aramzeme

4.D.2.3.3.

Zālāji, kas pārveidoti par citiem mitrājiem

4.D.

Mitrāji

Zālāji, kas pārveidoti par mitrājiem

Apsaimniekoti zālāji

4.D.2.3.4.

Apdzīvotas teritorijas, kas pārveidotas par citiem mitrājiem

4.D.

Mitrāji

Apdzīvotas teritorijas, kas pārveidotas par mitrājiem

Apsaimniekoti mitrāji

4.D.2.3.5.

Cita zeme, kas pārveidota par citiem mitrājiem

4.D.

Mitrāji

Cita zeme, kas pārveidota par mitrājiem

Apsaimniekoti mitrāji

4.E.1.

Apdzīvotas teritorijas, kas paliek apdzīvotas teritorijas

4.E.	Apdzīvotas teritorijas

saskaņā ar Regulu (ES) 2018/841 neuzskaita

4.E.2.1.

Meža zeme, kas pārveidota par apdzīvotām teritorijām

4.E.	Apdzīvotas teritorijas

Meža zeme, kas pārveidota par apdzīvotām teritorijām

Atmežota zeme

4.E.2.2.

Aramzeme, kas pārveidota par apdzīvotām teritorijām

4.E.	Apdzīvotas teritorijas

Aramzeme, kas pārveidota par apdzīvotām teritorijām

Apsaimniekota aramzeme

4.E.2.3.

Zālāji, kas pārveidoti par apdzīvotām teritorijām

4.E.	Apdzīvotas teritorijas

Zālāji, kas pārveidoti par apdzīvotām teritorijām

Apsaimniekoti zālāji

4.E.2.4.

Mitrāji, kas pārveidoti par apdzīvotām teritorijām

4.E.	Apdzīvotas teritorijas

Mitrāji, kas pārveidoti par apdzīvotām teritorijām

Apsaimniekoti mitrāji

4.E.2.5.

Cita zeme, kas pārveidota par apdzīvotām teritorijām

4.E.	Apdzīvotas teritorijas

saskaņā ar Regulu (ES) 2018/841 neuzskaita

4.F.1.

Cita zeme, kas paliek cita zeme

4.F.

Cita zeme

saskaņā ar Regulu (ES) 2018/841 neuzskaita

4.F.2.1.

Meža zeme, kas pārveidota par citu zemi

4.F.

Cita zeme

Meža zeme, kas pārveidota par citu zemi

Atmežota zeme

4.F.2.2.

Aramzeme, kas pārveidota par citu zemi

4.F.

Cita zeme

Aramzeme, kas pārveidota par citu zemi

Apsaimniekota aramzeme

4.F.2.3.

Zālāji, kas pārveidoti par citu zemi

4.F.

Cita zeme

Zālāji, kas pārveidoti par citu zemi

Apsaimniekoti zālāji

4.F.2.4.

Mitrāji, kas pārveidoti par citu zemi

4.F.

Cita zeme

Mitrāji, kas pārveidoti par citu zemi

Apsaimniekoti mitrāji

4.F.2.5.

Apdzīvotas teritorijas, kas pārveidotas par citu zemi

4.F.

Cita zeme

saskaņā ar Regulu (ES) 2018/841 neuzskaita

4.G.	Nocirstas koksnes produkti; no tiem: nocirstas koksnes produkti no apsaimniekotas meža zemes

4.G.	Nocirstas koksnes produkti

Nocirstas koksnes produkti no apsaimniekotas meža zemes

Nocirstas koksnes produkti

4.G.	Nocirstas koksnes produkti; no tiem: nocirstas koksnes produkti no apmežotas zemes

4.G.	Nocirstas koksnes produkti

Nocirstas koksnes produkti no apmežotas zemes

Nocirstas koksnes produkti

4.G.	Nocirstas koksnes produkti; no tiem: Nocirstas koksnes produkti no atmežotas zemes

4.G.	Nocirstas koksnes produkti

saskaņā ar Regulu (ES) 2018/841 neuzskaita

4.G.	Nocirstas koksnes produkti; no tiem: nocirstas koksnes produkti no citas zemes

4.G.	Nocirstas koksnes produkti

saskaņā ar Regulu (ES) 2018/841 neuzskaita

4.H.	Citi (precizēt)

4.H.

Citi

saskaņā ar Regulu (ES) 2018/841 neuzskaita

1.b tabulas 2. daļa. Kopsavilkums par 1.a tabulu (automātisks aprēķins)

atsevišķi par

CO2, CH4, N2O (kt CO2 ekv.)

Kopējās SEG emisijas (kt CO2 ekv.)

Siltumnīcefekta gāzu avotu un piesaistītāju kategorijas (kā 1.a tabulā)

prognozes bāzes gads

t-5

t+5

t+10

t+15

prognozes bāzes gads

t-5

t+5

t+10

t+15

4.A.

Meža zeme

4.B.

Aramzeme

4.C.

Zālāji

4.D.

Mitrāji

4.E.	Apdzīvotas teritorijas

4.F.

Cita zeme

4.G.	Nocirstas koksnes produkti

4.H.

Citi

1.b tabulas 3. daļa. Kopsavilkums par 5.a tabulu (automātisks aprēķins)

atsevišķi par

CO2, CH4, N2O (kt CO2 ekv.)

Kopējās SEG emisijas (kt CO2 ekv.)

ZIZIMM regulas

uzskaites kategorija

prognozes bāzes gads

t-5

t+5

t+10

t+15

prognozes bāzes gads

t-5

t+5

t+10

t+15

Apmežota zeme: kopā

Atmežota zeme: kopā

Apsaimniekota aramzeme: kopā

Apsaimniekoti zālāji: kopā

Apsaimniekota meža zeme: kopā

Apsaimniekoti mitrāji: kopā

Nocirstas koksnes produkti: kopā

Neuzskaitīti: kopā

Piezīmes.

(1)	Ziņot līdz t-10 gadam ik gadu ir fakultatīvi.

(2)	Emisijas izsaka kā pozitīvas vērtības; piesaistījumus izsaka kā negatīvas vērtības.

(3)	t-5 gada vērtības sniedz tikai tad, ja t-5 gads ir pēc prognozes bāzes gada.

2. tabula. Indikatori, ar kuriem monitorē un izvērtē rīcībpolitiku un pasākumu prognozēto progresu (ja tādus izmanto)

Indikators (1) / skaitītājs/saucējs

Mērvienība

Norādes/definīcija

Norādes/avots

Indikators izmantots (jā/nē)

Ar esošajiem pasākumiem

Ar papildu pasākumiem

Bāzes gads

t+5

t+10

t+15

Bāzes gads

t+5

t+10

t+15

Visas tautsaimniecības oglekļa emisiju intensitāte

t CO2 ekv./IKP

EUR (2016); oglekļa emisiju intensitāti aprēķina ar IKP, ievērojot Eurostat definīciju

Iekšējās elektroenerģijas un siltuma ražošanas SEG emisiju intensitāte

t CO2 ekv./MWh

Bruto elektroenerģijas un siltuma ražošana MWh, ievērojot Eurostat definīciju

Enerģijas galapatēriņa SEG emisiju intensitāte pa sektoriem

Rūpniecība

t CO2 ekv./toe

Mājokļi

t CO2 ekv./toe

Terciārais sektors

t CO2 ekv./toe

Transports

t CO2 ekv./toe

Pasažieru transports (ja dati pieejami)

t CO2 ekv./toe

Kravu pārvadājumi (ja dati pieejami)

t CO2 ekv./toe

Par katru jaunu indikatoru pievieno jaunu rindu.

Apzīmējums: t ir tas pirmais nākamais gads pēc pārskata gada, kura pēdējais cipars ir 0 vai 5.

Piezīmes.

(1)	Pievieno rindu par katru prognozēs izmantoto indikatoru.

3. tabula. Ziņošana par prognožu parametriem/mainīgajiem (ja tos izmanto) (1) (2)

Izmantotais parametrs (3) (scenārijs “ar esošajiem pasākumiem”)

Gads

Vērtības

Noklusējuma vienība

Sektorālās prognozes, kurām šis parametrs tiek izmantots (6)

Parametrs/mainīgais ietverts prognozēs (7)

Bāzes=atsauces gads

t- 5

t + 5

t + 10

t + 15

Datu avots

Datu avota publicēšanas gads

1.A.1. Enerģētikas nozares

1.A.2. Ražošanas nozares un būvniecība

1.A.3. Transports (izņemot 1.A.3 “Vietējā aviācija”)

1.A.4.a. Komerciālais=institucionālais sektors

1.A.4.b. Mājokļi

1.B. Fugitīvās emisijas no kurināmajiem

2. Rūpnieciskie procesi un produktu izmantošana

3. Lauksaimniecība

4. ZIZIMM

5. Atkritumi

Starptautiskā aviācija ES ETS

1.A.3.a. Vietējā aviācija

Orientējošas piezīmes

1.	Vispārīgie parametri un mainīgie

Iedzīvotāji

Skaits

Iekšzemes kopprodukts (IKP)

Reālās izaugsmes rādītājs

EUR (2016) (8)

Salīdzināmās cenās

EUR, miljoni

EUR (2016)

Kopējā bruto pievienotā vērtība (BPV)

EUR, miljoni

EUR (2016)

Bruto pievienotā vērtība (BPV), lauksaimniecība

EUR, miljoni

EUR (2016)

Bruto pievienotā vērtība (BPV), būvniecība

EUR, miljoni

EUR (2016)

Bruto pievienotā vērtība (BPV), pakalpojumi

EUR, miljoni

EUR (2016)

Bruto pievienotā vērtība (BPV), enerģētikas sektors

EUR, miljoni

EUR (2016)

Bruto pievienotā vērtība (BPV), rūpniecība

EUR, miljoni

EUR (2016)

Mājsaimniecību skaits

Tūkstoši

Mājsaimniecību lielums

iedzīvotāju skaits mājsaimniecībā

Mājsaimniecību izmantojamais ienākums

EUR gadā

Pasažierkilometru skaits (visi transporta veidi)

miljoni pkm

Pasažierkilometru skaits: autoceļi

miljoni pkm

no tā sabiedriskais autoceļu transports

miljoni pkm

no tā privātie vieglie automobiļi

miljoni pkm

no tā motocikli

miljoni pkm

no tā autobusi

miljoni pkm

Pasažierkilometru skaits: dzelzceļš

miljoni tkm

Pasažierkilometru skaits: vietējā aviācija

miljoni tkm

Pasažierkilometru skaits: starptautiskā aviācija

miljoni tkm

Pasažierkilometru skaits: vietējā kuģniecība

miljoni tkm

Kravu pārvadājumi tonnkilometros (visi transporta veidi)

miljoni tkm

Kravu pārvadājumi tonnkilometros: autoceļi

miljoni tkm

Kravu pārvadājumi tonnkilometros: dzelzceļš

miljoni tkm

Kravu pārvadājumi tonnkilometros: vietējā aviācija

miljoni tkm

Kravu pārvadājumi tonnkilometros: starptautiskā aviācija

miljoni tkm

Kravu pārvadājumi tonnkilometros: vietējā kuģniecība (iekšējie ūdensceļi un valsts jūrniecība)

miljoni tkm

Starptautiskās kurināmā importa cenas (vairumtirdzniecība)

Ogles

vai nu

EUR/GJ

EUR (2016); norādīt, vai ir ievērots Komisijas ieteikums; izmantot Eurostat publicētās siltumspējas vērtības

vai

EUR/toe

Jēlnafta

vai nu

EUR/GJ

EUR (2016); norādīt, vai Komisijas ieteikums ir ievērots

vai

EUR/toe

Dabasgāze

vai nu

EUR/GJ

EUR (2016); norādīt, vai Komisijas ieteikums ir ievērots; izmantot Eurostat publicētās siltumspējas vērtības

vai

EUR/toe

ES ETS oglekļa cena

EUR/EUA

EUR (2016); norādīt, vai Komisijas ieteikums ir ievērots

Attiecīgā gadījumā — EUR valūtas maiņas kurss (valstīm, kuru valūta nav EUR)

EUR/valūta

EUR (2016)

Attiecīgā gadījumā — USD valūtas maiņas kurss

USD/valūta

USD (2016)

Siltumapgādes grāddienu skaits

Skaits

Aukstumapgādes grāddienu skaits

Skaits

2.	Enerģijas bilances un indikatori

izmantot Eurostat publicētās siltumspējas vērtības

2.1.	Energoapgāde

Vietējā ražošana pa kurināmā veidiem (kopā)

ktoe

Cietie kurināmie

ktoe

Nafta

ktoe

Dabasgāze

ktoe

Kodolenerģija

ktoe

Atjaunojamie energoresursi

ktoe

Atkritumi u. c.

ktoe

Neto elektroenerģijas imports

ktoe

Bruto iekšzemes patēriņš pa kurināmā veidiem (kopā)

ktoe

Cietie fosilie kurināmie

ktoe

Jēlnafta un naftas produkti

ktoe

Dabasgāze

ktoe

Kodolenerģija

ktoe

Elektroenerģija

ktoe

Iegūtais siltums

ktoe

Atjaunojamie energoresursi

ktoe

Atkritumi

ktoe

Citi

ktoe

2.2.	Elektroenerģija un siltumenerģija

Bruto saražotā elektroenerģija (kopā)

GWh

Kodolenerģija

GWh

Cietie kurināmie

GWh

Nafta (arī rafinētavu gāze)

GWh

Dabasgāze (arī mākslīgi ražotās gāzes)

GWh

Atjaunojamie energoresursi

GWh

Citi kurināmie (ūdeņradis, metanols)

GWh

Termoelektrostacijās saražotā siltumenerģija

GWh

Koģenerācijas stacijās saražotā siltumenerģija, arī rūpnieciskais atlikumsiltums

GWh

2.3.	Transformācijas sektors

Kurināmā ielaide termoelektrostacijās

ktoe

Cietie kurināmie

ktoe

Nafta

ktoe

Gāze

ktoe

Kurināmā ielaide citos pārveidošanas procesos

ktoe

2.4.	Energopatēriņš

Enerģijas galapatēriņš

ktoe

Cietie kurināmie

ktoe

Nafta

ktoe

Gāze

ktoe

Elektroenerģija

ktoe

Iegūtais siltums

ktoe

Atjaunojamo energoresursu enerģija

ktoe

No tā apkārtējās vides siltums

ktoe

Citi

ktoe

Rūpniecība

ktoe

Cietie kurināmie

ktoe

Nafta

ktoe

Gāze

ktoe

Elektroenerģija

ktoe

Siltumenerģija

ktoe

Atjaunojamo energoresursu enerģija

ktoe

Citi

ktoe

Mājokļi

ktoe

Cietie kurināmie

ktoe

Nafta

ktoe

Gāze

ktoe

Elektroenerģija

ktoe

Siltumenerģija

ktoe

Atjaunojamo energoresursu enerģija

ktoe

Citi

ktoe

Terciārais sektors

ktoe

Cietie kurināmie

ktoe

Nafta

ktoe

Gāze

ktoe

Elektroenerģija

ktoe

Siltumenerģija

ktoe

Atjaunojamo energoresursu enerģija

ktoe

Citi

ktoe

Lauksaimniecība/mežsaimniecība

ktoe

Transports

ktoe

Cietie kurināmie

ktoe

Nafta

ktoe

Gāze

ktoe

Elektroenerģija

ktoe

Siltumenerģija

ktoe

Atjaunojamo energoresursu enerģija

ktoe

Citi

ktoe

no tā pasažieru transports (ja dati pieejami)

ktoe

no tā kravu pārvadājumi (ja dati pieejami)

ktoe

no tā starptautiskā aviācija

Citi

ktoe

Neenerģētiskais galapatēriņš

ktoe

2.5.

Cenas

Elektroenerģijas cenas pēc izmantotāja sektora veida

Mājokļi

EUR (MWh)

EUR (2016)

Rūpniecība

EUR (MWh)

EUR (2016)

Terciārais sektors

EUR (MWh)

EUR (2016)

Valsts kurināmā cenas mazumtirdzniecībā (ar nodokļiem, sadalījumā pa resursiem un sektoriem)

Ogles, rūpniecība

EUR/ktoe

EUR (2016)

Ogles, mājsaimniecības

EUR/ktoe

EUR (2016)

Dīzeļdegviela, rūpniecība

EUR/ktoe

EUR (2016)

Dīzeļdegviela, mājsaimniecības

EUR/ktoe

EUR (2016)

Dīzeļdegviela, transports

EUR/ktoe

EUR (2016)

Dīzeļdegviela, privātais transports (ja dati pieejami)

EUR/ktoe

EUR (2016)

Dīzeļdegviela, sabiedriskais transports (ja dati pieejami)

EUR/ktoe

EUR (2016)

Benzīns, transports

EUR/ktoe

EUR (2016)

Benzīns, privātais transports (ja dati pieejami)

EUR/ktoe

EUR (2016)

Benzīns, sabiedriskais transports (ja dati pieejami)

EUR/ktoe

EUR (2016)

Dabasgāze, rūpniecība

EUR/ktoe

EUR (2016)

Dabasgāze, mājsaimniecības

EUR/ktoe

EUR (2016)

3.	Ar CO2 emisiju nesaistīti parametri

3.1.	Lauksaimniecība

Lauksaimniecības dzīvnieki

Piena liellopi

1 000 galvas

Citi liellopi, kas nav piena liellopi

1 000 galvas

Aitas

1 000 galvas

Cūkas

1 000 galvas

Mājputni

1 000 galvas

Slāpekļa ienese no sintētisko mēslošanas līdzekļu izmantošanas

kt slāpekļa

Slāpekļa ienese no kūtsmēslu izmantošanas

kt slāpekļa

Slāpeklis, ko piesaista slāpekļsaistītājas kultūras

kt slāpekļa

Slāpeklis kultūraugu atliekās, ko atgriež augsnē

kt slāpekļa

Kultivēto organisko augšņu platība

1 000 hektāri

3.2.

Atkritumi

Cieto sadzīves atkritumu (CSA) rašanās

Cietie sadzīves atkritumi (CSA), kas nonāk poligonos

Atgūtā CH4 daļa attiecībā pret kopējo poligonos radušos CH4 daudzumu

ZIZIMM

4.1.	Apsaimniekota meža zeme

Koksnes ieguve enerģētiskām vajadzībām

1 000 kubikmetri

Koksnes ieguve neenerģētiskām vajadzībām

1 000 kubikmetri

Meža pieaugums

1 000 kubikmetri

Modelēšanā iekļauti traucējumi mežā

Jā/nē

Meža zeme, kas paliek meža zeme

1 000 hektāri

4.2.	Apmežota zeme

Koksnes ieguve enerģētiskām vajadzībām

1 000 kubikmetri

Koksnes ieguve neenerģētiskām vajadzībām

1 000 kubikmetri

Meža pieaugums

1 000 kubikmetri

Aramzeme, kas pārveidota par meža zemi

1 000 hektāri

Zālāji, kas pārveidoti par meža zemi

1 000 hektāri

Mitrāji, kas pārveidoti par meža zemi

1 000 hektāri

Apdzīvotas teritorijas, kas pārveidotas par meža zemi

1 000 hektāri

Cita zeme, kas pārveidota par meža zemi

1 000 hektāri

4.3.	Atmežota zeme

Meža zeme, kas pārveidota par aramzemi

1 000 hektāri

Meža zeme, kas pārveidota par zālājiem

1 000 hektāri

Meža zeme, kas pārveidota par mitrājiem

1 000 hektāri

Meža zeme, kas pārveidota par apdzīvotām teritorijām

1 000 hektāri

Meža zeme, kas pārveidota par citu zemi

1 000 hektāri

4.4.	Apsaimniekota aramzeme

Aramzeme, kas paliek aramzeme

1 000 hektāri

Zālāji, mitrāji, apdzīvotas teritorijas vai cita zeme, kas pārveidota par aramzemi

1 000 hektāri

Aramzeme, kas pārveidota par mitrājiem, apdzīvotām teritorijām vai citu zemi (izņemot meža zemi)

1 000 hektāri

4.5.	Apsaimniekoti zālāji

Zālāji, kas paliek zālāji

1 000 hektāri

Aramzeme, mitrāji, apdzīvotas teritorijas vai cita zeme, kas pārveidota par zālājiem

1 000 hektāri

Zālāji, kas pārveidoti par mitrājiem, apdzīvotām teritorijām vai citu zemi

1 000 hektāri

4.6.	Apsaimniekoti mitrāji

Mitrāji, kas paliek mitrāji

1 000 hektāri

Apdzīvotas teritorijas vai cita zeme, kas pārveidota par mitrājiem

1 000 hektāri

Mitrāji, kas pārveidoti par apdzīvotām teritorijām vai citu zemi

1 000 hektāri

4.7.	Nocirstas koksnes produkti

Nocirstas koksnes produktu ieguvumi (4)

kt C

Nocirstas koksnes produktu zudumi (4)

kt C

Nocirstas koksnes produktu krātuves pussadalīšanās periods (5)

gadi

5.	Citi parametri un mainīgie

Galvenajām relevantajām tehnoloģijām izmantotie tehnoloģiju izmaksu pieņēmumi:

Par katru relevanto tehnoloģiju pievieno jaunu rindu.

Par katru citu relevanto parametru pievieno jaunu rindu.

Piezīmes.

(1)	Tabulas beigās pievieno jaunu rindu par katru valstij specifisko parametru, ko izmanto prognozēs. Jāņem vērā, ka tas ietver arī jēdzienu “mainīgie”, jo daži no uzskaitītajiem parametriem atkarībā no izmantotajiem modeļiem var būt konkrētu izmantoto prognozēšanas rīku mainīgie.

(2)	Jāziņo tikai par tiem parametriem/mainīgajiem, ko izmanto prognozēs (vai nu ielaides, vai izlaides pusē).

(3)

Apzīmējumu izmantošana: attiecīgos gadījumos var izmantot apzīmējumus IE (“iekļauts citur”), NO (“nav”), C (“konfidenciāla informācija”), NA (“neattiecas”) un NE (“nav aplēsts” / “nav izmantots”). Apzīmējumu NE (“nav aplēsts”) izmanto gadījumos, kad ierosināto parametru ne izmanto par faktoru, ne par to ziņo dalībvalstu prognožu ietvaros. Apzīmējums: t ir tas pirmais nākamais gads pēc pārskata gada, kura pēdējais cipars ir 0 vai 5.

(4)	Var ietvert nocirstas koksnes produktus no apsaimniekotas meža zemes un apmežotas zemes.

(5)	Nocirstās koksnes produktu veidu norādīt nākamajās rindās tālāk (aiz norādes “Par katru citu relevanto parametru pievieno jaunu rindu.”).

(6)	Norāda “Jā”/“Nē”.

(7)	Parametriem, kurus izmanto atšķirīgos nozaru modeļos, norādīt atšķirīgas papildu vērtības.

(8)	Šā bāzes gada atjauninājums monetārās vērtības izteikšanai ir iekļauts Komisijas ieteikumos par galvenajiem pārnacionālā līmenī noteiktajiem parametriem saskaņā ar šīs regulas 38. panta 3. punktu.

4. tabula. Ziņas par modeli

Modeļa nosaukums (īsais)
Pilns modeļa nosaukums
Modeļa versija un statuss
Pēdējās pārskatīšanas datums
Modeļa apraksta URL
Modeļa veids
Kopsavilkums
Paredzētā piemērošanas joma
Galveno ielaides datu kategoriju un datu avotu apraksts
Validācija un izvērtēšana
Izlaides lielumi
Aptvertās SEG
Sektorālais aptvērums
Ģeogrāfiskais aptvērums
Laiciskais aptvērums (piem., laika soļi, laika periods)
Citi modeļi, kas mijiedarbojas ar šo modeli, un mijiedarbības veids (piem., izmantojums par šā modeļa ielaides datiem, šā modeļa izlaides datu izmantojums)
Ielaide no citiem modeļiem
Norādes uz novērtējumu un tehniskajiem ziņojumiem, kas ir prognožu un izmantoto modeļu pamatā
Modeļa struktūra (ja tā ir diagramma, to pievieno veidnei)
Piezīmes vai cita relevanta informācija

Piezīmes.

Dalībvalstis var šo tabulu reproducēt, lai sniegtu ziņas par atsevišķiem modeļiem vai apakšmodeļiem, kas izmantoti šo SEG prognožu sagatavošanā.

5.a tabula. Prognozes par ziņotajām ZIZIMM sektora emisijām un piesaistījumiem pa gāzēm un uzskaites kategorijām, kas noteiktas Regulā (ES) 2018/841 (ziņo tikai tad, ja nav pilnīgi aizpildīta 1.b tabula)

Kategorija

CO2 (kt)

CH4 (kt)

N2O (kt)

Kopējās SEG emisijas (kt CO2 ekv.)

prognozes bāzes gads

t-5 (1)

t+5

t+10

t+15

prognozes bāzes gads

t-5

t+5

t+10

t+15

prognozes bāzes gads

t-5

t+5

t+10

t+15

prognozes bāzes gads

t-5

t+5

t+10

t+15

Apsaimniekota meža zeme

Meža zeme, kas paliek meža zeme

Apmežota zeme

Aramzeme, kas pārveidota par meža zemi

Zālāji, kas pārveidoti par meža zemi

Mitrāji, kas pārveidoti par meža zemi

Apdzīvotas teritorijas, kas pārveidotas par meža zemi

Cita zeme, kas pārveidota par meža zemi

Atmežota zeme

Meža zeme, kas pārveidota par aramzemi

Meža zeme, kas pārveidota par zālājiem

Meža zeme, kas pārveidota par mitrājiem

Meža zeme, kas pārveidota par apdzīvotām teritorijām

Meža zeme, kas pārveidota par citu zemi

Apsaimniekota aramzeme

Aramzeme, kas paliek aramzeme

Zālāji, kas pārveidoti par aramzemi

Mitrāji, kas pārveidoti par aramzemi

Apdzīvotas teritorijas, kas pārveidotas par aramzemi

Cita zeme, kas pārveidota par aramzemi

Aramzeme, kas pārveidota par mitrājiem

Aramzeme, kas pārveidota par apdzīvotām teritorijām

Aramzeme, kas pārveidota par citu zemi

Apsaimniekoti zālāji

Zālāji, kas paliek zālāji

Aramzeme, kas pārveidota par zālājiem

Mitrāji, kas pārveidoti par zālājiem

Apdzīvotas teritorijas, kas pārveidotas par zālājiem

Cita zeme, kas pārveidota par zālājiem

Zālāji, kas pārveidoti par mitrājiem

Zālāji, kas pārveidoti par apdzīvotām teritorijām

Zālāji, kas pārveidoti par citu zemi

Apsaimniekoti mitrāji

Mitrāji, kas paliek mitrāji

Apdzīvotas teritorijas, kas pārveidotas par mitrājiem

Cita zeme, kas pārveidota par mitrājiem

Mitrāji, kas pārveidoti par apdzīvotām teritorijām

Mitrāji, kas pārveidoti par citu zemi

Nocirstas koksnes produkti

Apsaimniekota meža zeme

Apmežota zeme

Piezīmes.

(1)	t-5 gada vērtības sniedz tikai tad, ja t-5 gads ir pēc prognozes bāzes gada.

5.b tabula. Prognozes par uzskaitītajām emisijām un piesaistījumiem ZIZIMM sektorā saskaņā ar Regulu (ES) 2018/841 un kopīgo centienu sektorā saskaņā ar Regulu (ES) 2018/842 (1) (2)

Kategorija	2021–2025	2026–2030
	Kopējās kumulatīvās emisijas/piesaistījumi (kt CO2 ekv.)	Kopējās kumulatīvās emisijas/piesaistījumi (kt CO2 ekv.)
Kopīgo centienu sektori (3)
ZIZIMM: apmežota zeme
ZIZIMM: atmežota zeme
ZIZIMM: apsaimniekota aramzeme
ZIZIMM: apsaimniekoti zālāji
ZIZIMM: apsaimniekota meža zeme, ieskaitot nocirstas koksnes produktus (4)
ZIZIMM: apsaimniekota meža zeme, ieskaitot nocirstas koksnes produktus, pieņemot momentānu oksidēšanos
ZIZIMM: apsaimniekoti mitrāji (5)

Piezīmes.

(1)	ZIZIMM uzskaites kategorijas ir noteiktas Regulā (ES) 2018/841.

(2)

Uzskaitītās ZIZIMM emisijas attiecībā uz apsaimniekotu meža zemi ir ziņotās emisijas/piesaistījumi salīdzinājumā ar references līmeni; to aprēķina saskaņā ar Regulas (ES) 2018/841 8. pantu. Ziņot šādas uzskaitītās vērtības ir obligāti tikai tad, ja attiecībā uz konkrēto periodu (2021–2025, 2026–2030) piemēro meža references līmeņus, kas noteikti deleģētajā aktā, kurš pieņemts saskaņā ar Regulas (ES) 2018/841 8. panta 8. punktu un 8. panta 9. punktu.

(3)	Emisijas Regulas (ES) 2018/842 darbības jomā.

(4)	Šīs kategorijas uzskaite 2026.–2030. gada saistību periodā būs iespējama tikai tad, ja pieejami galīgie meža references līmeņi.

(5)	Šīs kategorijas uzskaite ir obligāta no 2026. gada (neskarot iespējamu atlikšanu saskaņā ar Regulas (ES) 2018/841 2. panta 4. punktu). Dalībvalstis, kas nav iecerējušas šo kategoriju izvēlēties uzskaitei 2021.–2025. gada periodā, attiecībā uz šo periodu izmanto apzīmējumu “nav izraudzīta”.

6. tabula. Jutīguma analīzes rezultāti (iesniedzami par katru aprēķināto jutīguma scenāriju)

Kategorija	SEG emisijas/piesaistījumi (kt CO2 ekv.)
	prognozes bāzes gads	t-5	t	t+5	t+10	t+15
Kopā, neskaitot ZIZIMM
Kopā ETS no stacionārām iekārtām
Kopā kopīgo centienu sektorā
ZIZIMM (ziņotie)
Ja pieejami dati, pievieno rindas par citiem relevantiem sektoriem/kategorijām.

7. tabula. Galvenie parametri, kas mainīti jutīguma analīzē

(Iesniedz par katru aprēķināto jutīguma scenāriju.) Aizpilda tikai tos parametrus, kas konkrētā scenārijā mainīti.

Jutīguma scenārija parametru vērtības			Gads	Vērtības						Noklusējuma vienība
Jutīguma scenārija parametru vērtības		Parametrs mainīts (1)	Bāzes=atsauces gads	Bāzes=atsauces gads	t- 5	t	t + 5	t + 10	t + 15	Noklusējuma vienība	Orientējošas piezīmes
Vispārīgie parametri un mainīgie
Iedzīvotāji										Skaits
Iekšzemes kopprodukts (IKP)	Reālās izaugsmes rādītājs									%
Iekšzemes kopprodukts (IKP)	Salīdzināmās cenās									EUR, miljoni	EUR (2016) (2)
Kopējā bruto pievienotā vērtība (BPV)										EUR, miljoni	EUR (2016)
Bruto pievienotā vērtība (BPV), lauksaimniecība										EUR, miljoni	EUR (2016)
Bruto pievienotā vērtība (BPV), būvniecība										EUR, miljoni	EUR (2016)
Bruto pievienotā vērtība (BPV), pakalpojumi										EUR, miljoni	EUR (2016)
Bruto pievienotā vērtība (BPV), enerģētikas sektors										EUR, miljoni	EUR (2016)
Bruto pievienotā vērtība (BPV), rūpniecība										EUR, miljoni	EUR (2016)
Starptautiskās kurināmā importa cenas (vairumtirdzniecība)	Ogles									EUR/GJ	EUR (2016)
										EUR/toe	EUR (2016)
	Jēlnafta									EUR/GJ	EUR (2016)
										EUR/toe	EUR (2016)
	Dabasgāze									EUR/GJ	EUR (2016)
										EUR/toe	EUR (2016)
ES ETS oglekļa cena										EUR/EUA	EUR (2016)
Siltumapgādes grāddienu skaits										Skaits
Aukstumapgādes grāddienu skaits										Skaits
Pasažierkilometru skaits (visi transporta veidi)										miljoni pkm
Kravu pārvadājumi tonnkilometros (visi transporta veidi)										miljoni tkm
(Par vēl citiem parametriem, kas mainīti, pievieno papildu rindas.)

Piezīme. Par vēl citiem parametriem, kas mainīti, rindas pievieno tabulas beigās. Ja parametri nav mainīti, attiecīgās rindas atstāj neaizpildītas.

(1)	Norāda “Jā”/“Nē”.

(2)	Šā bāzes gada atjauninājums monetārās vērtības izteikšanai ir iekļauts Komisijas ieteikumos par galvenajiem pārvalstiskā līmenī noteiktajiem parametriem saskaņā ar šīs regulas 38. panta 3. punktu.

Top

All

Choose the experimental features you want to try