EUR-Lex Access to European Union law

Back to EUR-Lex homepage

This document is an excerpt from the EUR-Lex website

Document 32020R1208

Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2020/1208 (2020. gada 7. augusts), par tās informācijas struktūru, formātu, iesniegšanas procedūrām un izskatīšanu, kuru dalībvalstis ziņo saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2018/1999, un ar ko atceļ Komisijas Īstenošanas regulu (ES) Nr. 749/2014 (Dokuments attiecas uz EEZ)

OJ L 278, 26.8.2020, p. 1–132 (BG, ES, CS, DA, DE, ET, EL, EN, FR, HR, IT, LV, LT, HU, MT, NL, PL, PT, RO, SK, SL, FI, SV)

In force

ELI: http://data.europa.eu/eli/reg_impl/2020/1208/oj

26.8.2020   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 278/1


KOMISIJAS ĪSTENOŠANAS REGULA (ES) 2020/1208

(2020. gada 7. augusts),

par tās informācijas struktūru, formātu, iesniegšanas procedūrām un izskatīšanu, kuru dalībvalstis ziņo saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2018/1999, un ar ko atceļ Komisijas Īstenošanas regulu (ES) Nr. 749/2014

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2018. gada 11. decembra Regulu (ES) 2018/1999 par enerģētikas savienības un rīcības klimata politikas jomā pārvaldību un ar ko groza Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 663/2009 un (EK) Nr. 715/2009, Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 94/22/EK, 98/70/EK, 2009/31/EK, 2009/73/EK, 2010/31/ES, 2012/27/ES un 2013/30/ES, Padomes Direktīvas 2009/119/EK un (ES) 2015/652 un atceļ Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 525/2013 (1), un jo īpaši tās 19. panta 5. punktu, 26. panta 7. punktu, 37. panta 6. punktu, 38. panta 4. punktu un 39. panta 3. punktu,

tā kā:

(1)

Ar siltumnīcefekta gāzu emisiju monitoringa un ziņošanas mehānismu, kas noteikts Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) Nr. 525/2013 (2), izveido pamatsatvaru siltumnīcefekta gāzu emisiju monitoringam un ziņošanai klimata rīcībpolitikas ietvaros. Minētā mehānisma noteikumi ir pilnībā integrēti Regulā (ES) 2018/1999, ar kuru Regulu (ES) Nr. 525/2013 no 2021. gada 1. janvāra atceļ. Minētā mehānisma ietvaros ir jāpieņem noteikumi par ziņošanu par nacionālajiem adaptācijas pasākumiem, izsoļu ieņēmumu izmantošanu, jaunattīstības valstīm sniegto finansiālo un tehnoloģisko atbalstu, aptuvenajiem siltumnīcefekta gāzu inventarizācijas pārskatiem, siltumnīcefekta gāzu inventarizācijas pārskatiem un uzskaitītajām siltumnīcefekta gāzu emisijām un piesaistījumiem un noteikumi par nacionālajām inventarizācijas sistēmām, visaptverošu izskatīšanu, ziņošanu par rīcībpolitikām un pasākumiem un prognozēm.

(2)

Integrētā siltumnīcefekta gāzu inventarizācijas, prognožu un rīcībpolitiku un pasākumu monitoringa un ziņošanas sistēma, arī nacionālās sistēmas, palīdz nodrošināt datu konsekvenci starp pagātnes emisiju tendencēm, nākotnes emisiju tendencēm un rīcībpolitiku un pasākumu ietekmi uz klimata mitigācijas mērķu sasniegšanu. Turklāt dalībvalstu ziņošana par nacionālo siltumnīcefekta gāzu inventarizāciju ir cieši saistīta ar nacionālajām inventarizācijas sistēmām, kas ir institucionālas, juridiskas un procedurālas sistēmas siltumnīcefekta gāzu emisiju aplēšanai. Turklāt iesniegto nacionālo inventarizācijas datu kvalitāte tiek verificēta visaptverošās izskatīšanas procesā. Tāpēc ir lietderīgi vienā īstenošanas regulā iekļaut noteikumus par nacionālajām inventarizācijas sistēmām, visaptverošo izskatīšanu, rīcībpolitiku un pasākumu un prognožu sistēmām un dalībvalstu ziņošanas pienākumiem, kas minēti Regulas (ES) 2018/1999 4. nodaļā.

(3)

Apvienoto Nāciju Organizācijas Vispārējās konvencijas par klimata pārmaiņām (UNFCCC(3) Pušu konference, kas pēc Pušu konferences 21. sesijas vienlaikus kļuvusi par 2015. gada 12. decembrī noslēgtā Parīzes nolīguma par klimata pārmaiņām (4) (“Parīzes nolīgums”) pušu sanāksmi, ar Lēmumu 18/CMA.1 ir pieņēmusi pasākumu un atbalsta caurskatāmības satvaram vajadzīgo kārtību, procedūras un vadlīnijas, ar ko cita starpā nosaka ziņošanu par siltumnīcefekta gāzu inventarizācijas pārskatiem, rīcībpolitikām un pasākumiem, prognozēm, ietekmi, adaptāciju un jaunattīstības valstīm sniegto atbalstu. ES un tās dalībvalstīm informācija saskaņā ar šo kārtību, procedūrām un vadlīnijām jāsniedz, vēlākais, līdz 2024. gada 31. decembrim.

(4)

Saskaņā ar Regulu (ES) 2018/1999 dalībvalstīm ir jāiesniedz Komisijai divgadu ziņojumi, kuros sniegta informācija par nacionālajiem plāniem un stratēģijām attiecībā uz pielāgošanos klimata pārmaiņām, un šie ziņojumi jāsniedz saskaņā ar ziņošanas prasībām, par kurām panākta vienošanās UNFCCC un Parīzes nolīguma satvarā. Šī informācija tiks izmantota, lai monitorētu progresu un rīcību attiecībā uz pielāgošanos klimata pārmaiņām, un tā sniegs Savienības pielāgošanās stratēģijas īstenošanai un izskatīšanai vajadzīgo informāciju un atbalstu, palīdzēs novērtēt ES progresu virzībā uz Parīzes nolīguma pielāgošanās mērķa sasniegšanu, ļaus dalībvalstīm un Eiropas Savienībai apmainīties ar labu praksi un izvērtēt savas vajadzības un sagatavotību klimata pārmaiņu problēmu risināšanā. Saskaņā ar starptautisko ziņošanas kārtību nolūkā veicināt izpratni par adaptācijas rīcību citos pārvaldības līmeņos un ļaut ES labāk veicināt šādu rīcību dalībvalstīm ir arī jāsniedz pārskati vai labas prakses piemēri par subnacionāla līmeņa darbībām.

(5)

Ņemot vērā iepriekšējo pieredzi, kas gūta saistībā ar ziņošanu par izsoļu ieņēmumu izlietojumu, ir jānodrošina, ka dalībvalstis, kuras par savu izsoļu ieņēmumu izmantošanu ziņo finanšu vērtības ekvivalenta izteiksmē, paziņo vērtības, kuras reprezentē to izdevumus saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2003/87/EK (5) 3.d un 10. pantu.

(6)

Dalībvalstu sniegtajām ziņām par jaunattīstības valstīm piešķirto finanšu un tehnoloģisko atbalstu vajadzētu būt pēc iespējas detalizētām, un tās jāsniedz programmu vai darbību līmenī. Informāciju, kas sniedzama, ja tā ir pieejama, ziņo tikai tad, ja dalībvalstij tā ir pieejama laikā, kad ziņojumu ievada ziņošanas sistēmā. Dalībvalstij tabula par plānoto atbalsta sniegšanu nav jāaizpilda un jāiesniedz, ja relevantā informācija nav pieejama par visu tabulu, cita starpā — notiekošu vai nenokārtotu budžeta procesu dēļ. Lai nodrošinātu konsekvenci, būtu dalībvalstīm jāatļauj lietot arī ziņošanas formātu, kuru kreditoru ziņošanas sistēmas (CRS) vajadzībām ieviesusi Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (ESAO) Attīstības palīdzības komiteja (DAC). Saskaņā ar Lēmumu 18/CMA.1 dalībvalstis informāciju par dotācijas ekvivalentu UNFCCC ziņo brīvprātīgi. Lai nodrošinātu saskanību ar ziņošanu starptautiskā līmenī, šajā regulā noteiktās ziņošanas prasības būtu pēc iespējas jāsalāgo ar relevantajiem lēmumiem, ko pieņēmusi Pušu konference, kura vienlaikus ir Parīzes nolīguma pušu sanāksme, un relevantajām izmaiņām ESAO DAC metodikā, tiklīdz tie kļūst pieejami.

(7)

Aptuvenā inventarizācijas pārskata sektorālais tvērums reprezentē augstākā līmeņa kopsavilkumu par detalizētāko kopējā siltumnīcefekta gāzu inventarizācijas pārskata sektorālo aptvērumu. Tas nodrošina, ka emisiju un piesaistījumu aplēses, kas ziņotas aptuvenajā inventarizācijas pārskatā par t-1 gadu, ir saskanīgas ar siltumnīcefekta gāzu inventarizācijas pārskata aplēsēm, kas ziņotas par t-2 gadu. Neatņemama ikgadējā inventarizācijas pārskata daļa ir zemes izmantošanas, zemes izmantošanas maiņas un mežsaimniecības sektors (ZIZIMM), un dalībvalstīm savā aptuvenajā siltumnīcefekta gāzu inventarizācijas pārskatā būtu jāiekļauj aplēses par emisijām un piesaistījumiem no ZIZIMM.

(8)

Lai nodrošinātu emisiju samazināšanas saistību pārredzamību, pastāvīgi uzlabotu kvalitāti un atvieglotu ekspertu veiktās tehniskās izskatīšanas procesu, dalībvalstu ziņojumiem ir jābūt ļoti detalizētiem gan tehniskā, gan informatīvā ziņā. Turklāt Regula (ES) 2018/1999 ikgadējā ziņošanā par siltumnīcefekta gāzu inventarizāciju integrē ziņošanas prasības, kas noteiktas Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) 2018/841 (6) un Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) 2018/842 (7), un pielāgojas to piecu gadu atbilstības pārbaužu ciklam, izveidojot visaptverošu izskatīšanas procesu 2027. un 2032. gadam. Tāpēc ir nepieciešams noteikt struktūru, formātu un procesu ziņošanai par nodomu izmantot elastības iespējas, par veiktajiem emisiju pārskaitījumiem un par izrietošo ieņēmumu izlietojumu saskaņā ar Regulu (ES) 2018/842 un ziņošanā par prognozēm integrēt Regulas (ES) 2018/841 prasības. No informācijas, kas paziņota par saskaņā ar Regulu (ES) 2018/841 un Regulu (ES) 2018/842 veiktajiem pārskaitījumiem, individuālās cenas, kas ziņotas par veiktajiem pārskaitījumiem, atklātas netiks, taču būtu jādara zināms par vienību samaksāto cenu diapazons, t. i., dalībvalstu visu ziņoto darījumu zemākā un augstākā cena.

(9)

Lai nodrošinātu Parīzes nolīguma Pušu konferences noteikto saistību laicīgu un efektīvu īstenošanu, ir jānosaka termiņi, kas jāievēro attiecībā uz sadarbību un koordināciju starp Komisiju un dalībvalstīm Savienības siltumnīcefekta gāzu inventarizācijas ziņojuma sagatavošanā un UNFCCC izskatīšanā. Ir arī jānosaka procedūra un grafiks, kādā veicama dalībvalstu siltumnīcefekta gāzu inventarizācijas pārskatu visaptverošā izskatīšana, lai nodrošinātu, ka šis izskatīšanas process noris laikus un rezultatīvi.

(10)

Lai nodrošinātu un uzlabotu inventarizācijas kvalitāti, dalībvalstīm būtu jāizveido un jāizmanto nacionālās inventarizācijas sistēmas, proti, jāplāno, jāsagatavo un jāpārvalda inventarizācijas darbības, tostarp jāvāc darbības dati, pienācīgi jāatlasa metodes un emisijas faktori, jāaplēš antropogēnās siltumnīcefekta gāzu emisijas no avotiem un piesaistījumi piesaistītājos, jāveic nenoteiktības novērtējums un kvalitātes nodrošināšanas un kvalitātes kontroles darbības, kā arī jāizpilda inventarizācijas datu nacionālā līmeņa verifikācijas procedūras. Lai saglabātu tikpat augstu nacionālo inventarizācijas sistēmu kvalitāti kā iepriekšējā periodā, dalībvalstīm jāturpina piemērot tos pašus inventarizācijas plānošanas, sagatavošanas un pārvaldības standartus, kas noteikti 27.–29. pantā.

(11)

Noteikumiem par rīcībpolitiku un pasākumu un prognožu sistēmām vajadzētu būt saskanīgiem ar relevantajiem lēmumiem, ko pieņēmušas UNFCCC vai Parīzes nolīguma struktūras. Tā kā ar Lēmumu 18/CMA.1, kas pieņemts UNFCCC Pušu konferencē, kura vienlaikus ir Parīzes nolīguma pušu sanāksme, tiek prasīta informācija, kas vajadzīga, lai sekotu līdzi, kā veicas ar nacionāli noteiktajiem devumiem saskaņā ar Parīzes nolīguma 4. pantu, dalībvalstīm būtu jāsniedz relevantā informācija par institucionālo, administratīvo un procedurālo kārtību, kādā tās iekšēji īsteno Savienības nacionāli noteikto devumu.

(12)

Ziņošanā par gaisa piesārņotājiem saskaņā ar Parlamenta un Padomes Direktīvu (ES) 2016/2284 (8) un par siltumnīcefekta gāzēm izmanto lielā mērā līdzīgas pieejas, un līdzīgas ir arī dalībvalstu izmantotās metodikas. Tāpēc ziņošanā par rīcībpolitikām un pasākumiem un prognozēm un to sistēmām saskaņā ar šīs regulas VI nodaļu tiek atbalstīta konsekventa metodiskā pieeja, kurā ņemtas vērā rīcībpolitikas un pasākumi un prognozes, kas paziņotas saskaņā ar Direktīvu (ES) 2016/2284.

(13)

Dalībvalstīm un Komisijai, kam palīdz Eiropas Vides aģentūra, ziņošanai par visām enerģētikas savienības dimensijām ir jāizmanto Regulas (ES) 2018/1999 28. pantā minētā e-platforma. Komisija veic pasākumus, kas nodrošina, ka tajā iesniegtā informācija tiek virzīta vai nodota caur Komisijas vienoto kontaktpunktu un ka ar to attiecīgi apmainās ar relevantajām sasaistītajām ziņošanas sistēmām, piemēram, ar Eiropas Vides aģentūras sistēmu Reportnet.

(14)

Lai nodrošinātu saskanību ar Regulas (ES) 2018/1999 relevanto noteikumu piemērošanas datumu, šī regula būtu jāpiemēro no 2021. gada 1. janvāra.

(15)

Saskaņā ar Regulas (ES) 2018/1999 57. un 58. pantu no 2021. gada 1. janvāra atceļ Regulu (ES) Nr. 525/2013, izņemot minētās regulas 7. pantu, 17. panta 1. punkta a) un d) apakšpunktu un 19. pantu, kuri piemērojami ziņojumiem, kas satur datus par 2019. un 2020. gadu. Tāpēc no 2021. gada 1. janvāra būtu jāatceļ Īstenošanas regula (ES) Nr. 749/2014, tomēr attiecībā uz ziņojumiem, kuri satur datus par minētajiem gadiem, tās 3.–18. pantam un 27.–43. pantam būtu jāpaliek spēkā.

(16)

Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Klimata pārmaiņu komitejas atzinumu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

I NODAĻA

PRIEKŠMETS, DARBĪBAS JOMA UN DEFINĪCIJAS

1. pants

Priekšmets

Šī regula nosaka noteikumus, ar ko īsteno Regulu (ES) 2018/1999 šādos aspektos:

(a)

dalībvalstu ziņošana par nacionālajiem adaptācijas pasākumiem, izsoļu ieņēmumu izmantojumu un jaunattīstības valstīm sniegto finansiālo un tehnoloģisko atbalstu saskaņā ar Regulas (ES) 2018/1999 19. pantu;

(b)

dalībvalstu ziņošana par aptuvenajiem siltumnīcefekta gāzu (SEG) inventarizācijas pārskatiem, siltumnīcefekta gāzu inventarizācijas pārskatiem un uzskaitītajām siltumnīcefekta gāzu emisijām un piesaistījumiem saskaņā ar Regulas (ES) 2018/1999 26. pantu;

(c)

prasības par nacionālo inventarizācijas sistēmu izveidi, izmantošanu un darbību saskaņā ar Regulas (ES) 2018/1999 37. pantu;

(d)

termiņi un procedūra, kas jāievēro visaptverošajā izskatīšanā, kura veicama saskaņā ar Regulas (ES) 2018/1999 38. pantu;

(e)

dalībvalstu ziņošana par nacionālajām rīcībpolitiku un pasākumu un prognožu sistēmām saskaņā ar Regulas (ES) 2018/1999 39. pantu.

2. pants

Darbības joma

Šo regulu piemēro dalībvalstu iesniegtajiem ziņojumiem, kuri satur datus, kas jāiesniedz par 2021. un tālākajiem gadiem.

3. pants

Definīcijas

Šajā regulā piemēro šādas definīcijas:

(1)

“vienotā ziņošanas tabula” (VZT) ir Apvienoto Nāciju Organizācijas Vispārējās konvencijas par klimata pārmaiņām (UNFCCC) Pušu konferences Lēmuma 24/CP.19 II pielikumā (Lēmums 24/CP.19) iekļautā tabula, kurā norāda informāciju par antropogēnajām siltumnīcefekta gāzu emisijām no avotiem un piesaistījumiem piesaistītājos;

(2)

“atsauces pieeja” ir Klimata pārmaiņu starpvaldību padomes (IPCC) atsauces pieeja, kas noteikta IPCC 2006. gada vadlīnijās par nacionālajiem siltumnīcefekta gāzu inventarizācijas pārskatiem (“2006. gada IPCC vadlīnijas”);

(3)

“1. pieeja” ir 2006. gada IPCC vadlīnijās iekļautā nenoteiktības aplēšanas pamatmetode;

(4)

“galvenās kategorijas” ir kategorijas, kurām dalībvalsts vai Savienības kopējo siltumnīcefekta gāzu inventarizācijas pārskatā ir būtiska ietekme uz emisiju un piesaistījumu absolūto līmeni, emisiju un piesaistījumu tendencēm vai emisiju un piesaistījumu nenoteiktību;

(5)

“sektorālā pieeja” ir IPCC sektorālā pieeja, kas noteikta IPCC 2006. gada vadlīnijās;

(6)

“siltumnīcefekta gāzu inventarizācijas dokumentu shēma” ir UNFCCC ikgadējo siltumnīcefekta gāzu inventarizācijas pārskatu ziņošanas vadlīniju pielikumā noteiktā shēma, kas sniegta Lēmuma 24/CP.19. I pielikumā;

(7)

“caurskatāmības kārtība, procedūras un vadlīnijas” ir UNFCCC Pušu konferencē, kas vienlaikus ir Parīzes nolīguma pušu sanāksme, pieņemtā Lēmuma 18/CMA.1 pielikumā izklāstītā kārtība, procedūras un vadlīnijas, kas vajadzīgi Parīzes nolīguma 13. pantā minētajam pasākumu un atbalsta caurskatāmības satvaram;

(8)

“siltumnīcefekta gāzu inventarizācijas vadlīnijas” ir vadlīnijas, kas norādītas Komisijas Deleģētās regulas (ES) 2020/1044 (9) 3. pantā;

(9)

“pārrēķins” ir procedūra, ar ko saskaņā ar siltumnīcefekta gāzu inventarizācijas vadlīnijām atkārtoti aplēš iepriekš iesniegtajos SEG inventarizācijas pārskatos norādītās antropogēnās SEG emisijas no avotiem un piesaistījumus piesaistītājos tāpēc, ka ir izdarītas izmaiņas metodikās, mainījies veids, kādā tiek iegūti un izmantoti emisijas faktori un darbības dati, vai iekļautas jaunas avotu un piesaistītāju kategorijas.

II NODAĻA

DALĪBVALSTU VEIKTĀ ZIŅOŠANA PAR NACIONĀLAJIEM ADAPTĀCIJAS PASĀKUMIEM, IZSOĻU IEŅĒMUMIEM UN JAUNATTĪSTĪBAS VALSTĪM SNIEGTO ATBALSTU

4. pants

Informācija par nacionālajiem adaptācijas pasākumiem

Informāciju par saviem nacionālajiem adaptācijas pasākumiem saskaņā ar Regulas (ES) 2018/1999 19. panta 1. punktu dalībvalstis ziņo šīs regulas I pielikumā noteiktajā formātā.

5. pants

Informācija par izsoļu ieņēmumu izlietojumu

Informāciju par to, kā izlietoti no kvotu izsolīšanas gūtie ieņēmumi, saskaņā ar Regulas (ES) 2018/1999 19. panta 2. punktu dalībvalstis ziņo šīs regulas II pielikumā noteiktajos formātos.

6. pants

Informācija par jaunattīstības valstīm sniegto finansiālo un tehnoloģisko atbalstu

1.   Regulas (ES) 2018/1999 VIII pielikuma 2. daļas a) punkta i) apakšpunktā minēto kvantitatīvo informāciju par publiskajiem un mobilizētajiem finanšu resursiem un a) punkta iii) apakšpunktā minēto pieejamo informāciju par dalībvalsts veiktajām darbībām, kas saistītas ar publiski finansētiem tehnoloģiju nodošanas projektiem un spēju veidošanas projektiem jaunattīstības valstīs UNFCCC satvarā, dalībvalstis ziņo saskaņā ar vienoto tabulas formātu, ko ieviesusi Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (ESAO) Attīstības palīdzības komiteja ziņu sniegšanai kreditoru ziņošanas sistēmā (CRS), vai šīs regulas III pielikumā noteiktajos formātos.

2.   Kvalitatīvo metodisko informāciju, kas izskaidro metodi, kura izmantota Regulas (ES) 2018/1999 VIII pielikuma 2. daļas a) punkta ii) apakšpunktā minētās kvantitatīvās informācijas aprēķināšanai, dalībvalstis ziņo šīs regulas IV pielikumā noteiktajā formātā.

3.   Regulas (ES) 2018/1999 VIII pielikuma 2. daļas b) punktā minēto pieejamo informāciju par plānoto atbalsta sniegšanu dalībvalstis ziņo šīs regulas V pielikumā noteiktajā formātā.

III NODAĻA

DALĪBVALSTU VEIKTĀ ZIŅOŠANA PAR APTUVENAJIEM SILTUMNĪCEFEKTA GĀZU INVENTARIZĀCIJAS PĀRSKATIEM, SILTUMNĪCEFEKTA GĀZU INVENTARIZĀCIJAS PĀRSKATIEM UN UZSKAITĪTAJĀM SILTUMNĪCEFEKTA GĀZU EMISIJĀM UN PIESAISTĪJUMIEM

7. pants

Aptuveno siltumnīcefekta gāzu inventarizācijas pārskatu ziņošana

1.   Aptuvenos siltumnīcefekta gāzu inventarizācijas pārskatus saskaņā ar Regulas (ES) 2018/1999 26. panta 2. punktu dalībvalstis ziņo VI pielikumā noteiktajā formātā:

(a)

tādā kategoriju dezagregētības pakāpē, kas atbilst X-1 gada aplēšu sagatavošanā pieejamajiem darbības datiem un metodēm;

(b)

atsevišķās slejās, kurās grupētas emisijas, uz kurām attiecas Direktīva 2003/87/EK, un emisijas, uz kurām attiecas Regula (ES) 2018/842, sadalījumā pa avotu kategorijām, ja iespējams.

2.   Dalībvalstis sniedz paskaidrojumus, tostarp par nozīmīgākajiem faktoriem, kas noteikuši galvenās izmaiņas VI pielikumā noteiktajā formātā ziņotajās emisijās un piesaistījumos salīdzinājumā ar pēdējo ziņoto galīgo siltumnīcefekta gāzu inventarizācijas pārskatu.

8. pants

Vispārīgi siltumnīcefekta gāzu inventarizācijas pārskatu ziņošanas noteikumi

1.   Regulas (ES) 2018/1999 26. panta 3. punktā minēto informāciju dalībvalstis ziņo saskaņā ar siltumnīcefekta gāzu inventarizācijas pārskata vadlīnijām un šajā regulā paredzētajiem noteikumiem; šajā nolūkā tās:

(a)

aizpilda vienotās ziņošanas tabulas, kuras iesniedz kā izklājlapu vai XML (Extensible Markup Language) datņu pilnu kopumu atkarībā no atbilstošas programmatūras pieejamības un kuras aptver dalībvalsts ģeogrāfisko tvērumu saskaņā ar Regulu (ES) 2018/1999;

(b)

iesniedz šīs regulas 9. līdz 23. pantā prasīto informāciju.

2.   Regulas (ES) 2018/1999 26. panta 3. punktā minēto nacionālo inventarizācijas ziņojumu (“nacionālais inventarizācijas ziņojums”, “NIZ”) dalībvalstis sagatavo, par pamatu ņemot siltumnīcefekta gāzu inventarizācijas dokumentu shēmu un ievērojot šajā regulā paredzētos noteikumus. Informāciju, ko ziņo saskaņā ar šīs regulas 9., 10., 12. un 14. līdz 18. pantu, dalībvalstis iekļauj nacionālajā inventarizācijas ziņojumā vai atsevišķā nacionālā inventarizācijas ziņojuma pielikumā un saskaņā ar VII pielikumu skaidri norāda, kur informācija ir sniegta.

9. pants

Ziņošana par pārrēķiniem

Dalībvalstis ziņo iemeslus, kāpēc veikti Regulas (ES) 2018/1999 V pielikuma 1. daļas d) punktā minētie pārrēķini par siltumnīcefekta gāzu emisijām un piesaistījumiem 1990., 2005. un X-3 gadā; to, kā tiek saglabāta laikrindu konsekvence attiecībā uz visiem pārskata gadiem, norāda rakstiski, sagatavojot īpašu kopsavilkuma nodaļu par nacionālā inventarizācijas ziņojuma pārrēķiniem.

10. pants

Ziņošana par ieteikumu īstenošanu

1.   Regulas (ES) 2018/1999 V pielikuma 1. daļas g) punktā minēto informāciju par pasākumiem, kas veikti, lai uzlabotu inventarizācijas pārskata aplēses, dalībvalstis ziņo šīs regulas VIII pielikumā noteiktajos formātos.

2.   1. punktā minētajos ziņojumos dalībvalstis aptver gan jautājumus, kas jaunākajos attiecīgajos izskatīšanas ziņojumos izvirzīti pirmo reizi, gan jautājumus, kas atkārtojas no iepriekšējiem izskatīšanas ziņojumiem.

11. pants

Ziņošana par Savienības galveno kategoriju inventarizācijas metodēm, emisijas faktoriem un saistītajiem metodikas aprakstiem

1.   Regulas (ES) 2018/1999 V pielikuma 1. daļas m) punktā minētā Savienības inventarizācijas ziņojuma sagatavošanai dalībvalstis sniedz šādu informāciju:

(a)

kopsavilkuma informācija par metodēm un emisijas faktoriem, kas izmantoti Savienības galvenajām kategorijām vienoto ziņošanas tabulu attiecīgajās XML datnēs;

(b)

attiecībā uz tām Savienības galvenajām kategorijām, kuru gadījumā informācija par metodēm un emisijas faktoriem vienotajās ziņošanas tabulās nav iekļauta, – informācija saskaņā ar šīs regulas IX pielikuma 3. daļu;

(c)

atjaunināts Savienības galvenajām kategorijām izmantotās metodikas aprakstu kopsavilkums IX pielikuma 4. daļā noteiktajā formātā.

2.   1. punktā paredzētās ziņošanas vajadzībām Komisija dalībvalstīm sniedz šādu informāciju:

(a)

līdz 31. oktobrim – jaunāko Savienības galveno kategoriju sarakstu IX pielikuma 1. daļā noteiktajā formātā;

(b)

līdz 28. februārim – 2. punkta a) apakšpunktā minēto atjaunināto sarakstu, kurā izceltas izmaiņas;

(c)

līdz 31. oktobrim – informāciju par inventarizācijas metodēm, emisijas faktoriem un metodikas aprakstu kopsavilkumu (ja šāda informācija ir pieejama) IX pielikuma 2. daļā noteiktajā formātā;

(d)

līdz 28. februārim – 2. punkta c) apakšpunktā minēto atjaunināto informāciju.

12. pants

Ziņošana par nenoteiktību un pilnīgumu

1.   Dalībvalstis ziņo vismaz Regulas (ES) 2018/1999 V pielikuma 1. daļas m) punktā minētās 1. pieejas nenoteiktības aplēses šīs regulas X pielikumā noteiktajā formātā.

2.   Regulas (ES) 2018/1999 V pielikuma 1. daļas m) punktā minēto informāciju par vispārēju pilnīguma novērtējumu dalībvalstis ziņo nacionālajā inventarizācijas ziņojumā, norādot šādus elementus:

(a)

kategorijas, par kurām ziņots, izmantojot apzīmējumu “nav aplēsts” (NE), kas definēts caurskatāmības kārtībā, procedūrās un vadlīnijās, un sīki paskaidrojumi par šā apzīmējuma izmantošanu, jo īpaši tad, ja siltumnīcefekta gāzu inventarizācijas vadlīnijās ir dotas siltumnīcefekta gāzu aplēšanas metodes;

(b)

siltumnīcefekta gāzu inventarizācijas pārskata ģeogrāfiskais aptvērums un atšķirības starp UNFCCC un Parīzes nolīguma ģeogrāfisko aptvērumu un Regulas (ES) 2018/1999 ģeogrāfisko aptvērumu.

13. pants

Ziņošana par indikatoriem

Regulas (ES) 2018/1999 V pielikuma 1. daļas e) punktā minēto informāciju par indikatoriem dalībvalstis ziņo šīs regulas XI pielikumā noteiktajā formātā.

14. pants

Ziņošana par ziņoto emisiju saskanību ar ES emisijas kvotu tirdzniecības sistēmas datiem

1.   Regulas (ES) 2018/1999 V pielikuma 1. daļas h) punktā minēto informāciju par indikatoriem dalībvalstis ziņo šīs regulas XII pielikumā noteiktajā formātā.

2.   Informāciju par Regulas (ES) 2018/1999 V pielikuma 1. daļas i) punktā minēto pārbaužu rezultātiem dalībvalstis ziņo teksta formā.

15. pants

Ziņošana par to datu saskanību, kas ziņoti par gaisa piesārņotājiem

1.   Informāciju par Regulas (ES) 2018/1999 V pielikuma 1. daļas b) punktā minēto pārbaužu rezultātiem un par datu saskanību atbilstīgi Regulas (ES) 2018/1999 V pielikuma 1. daļas b) punktam dalībvalstis ziņo teksta formā, norādot

(a)

to, vai oglekļa monoksīda (CO), sēra dioksīda (SO2), slāpekļa oksīdu (NOx) un gaistošo organisku savienojumu emisiju aplēses, kas norādītas inventarizācijas pārskatos, kurus dalībvalstis iesniedz saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2016/2284, ir saskanīgas ar attiecīgajām emisiju aplēsēm siltumnīcefekta gāzu inventarizācijas pārskatos, ko iesniedz saskaņā ar Regulu (ES) 2018/1999;

(b)

datumus, kad iesniegti ziņojumi saskaņā ar Direktīvu (ES) 2016/2284, kuri salīdzināti ar inventarizācijas pārskatiem, ko iesniedz saskaņā ar Regulu (ES) 2018/1999.

2.   Ja 1. punktā minētajās pārbaudēs konstatē, ka kādam gaisa piesārņotājam, ko ziņo saskaņā ar Regulu (ES) 2018/1999 un saskaņā ar Direktīvu (ES) 2016/2284, kopējās emisijas, neskaitot zemes izmantošanu, zemes izmantošanas maiņu un mežsaimniecību (ZIZIMM), atšķiras par vairāk nekā +/– 5 %, attiecīgā dalībvalsts par minēto gaisa piesārņotāju papildus 1. punktā minētajai tekstuālajai informācijai ziņo informāciju šīs regulas XIII pielikumā noteiktajā formātā.

3.   Tikai 1. punktā minēto informāciju dalībvalstis drīkst ziņot arī tad, ja 2. punktā minētā atšķirība par vairāk nekā +/–5 % ir radusies sakarā ar datu kļūdu labojumiem vai atšķirībām attiecīgo tiesību instrumentu ģeogrāfiskajā aptvērumā vai piemērošanas jomā.

16. pants

Ziņošana par to datu saskanību, kas ziņoti par fluorētām siltumnīcefekta gāzēm

Informāciju par Regulas (ES) 2018/1999 V pielikuma 1. daļas j) punkta ii) apakšpunktā minēto pārbaužu rezultātiem dalībvalstis ziņo teksta formā, un šajā informācijā norāda:

(a)

dalībvalsts veiktās pārbaudes attiecībā uz detalizācijas pakāpi, datu kopām un salīdzinātajām iesniegtajām ziņām;

(b)

pārbaužu galvenos rezultātus un paskaidro galveno nesaskanību iemeslus;

(c)

to, vai un kādā veidā ir izmantoti dati, ko operatori savākuši saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 517/2014 (10) 6. panta 1. punktu;

(d)

iemeslus, kāpēc pārbaudes nav uzskatītas par relevantām, ja šīs pārbaudes nav veiktas.

17. pants

Ziņošana par saskanību ar enerģētikas statistiku

1.   Informāciju par Regulas (ES) 2018/1999 V pielikuma 1. daļas j) punkta iii) apakšpunktā minēto pārbaužu rezultātiem dalībvalstis ziņo teksta formā, norādot atšķirības starp atsauces pieeju, kur aprēķini veikti, balstoties uz siltumnīcefekta gāzu inventarizācijas pārskatā iekļautajiem datiem, un atsauces pieeju, kur aprēķini veikti, balstoties uz enerģētikas statistiku, kura ziņota saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 1099/2008 (11) 4. pantu un B pielikumu.

2.   Kvantitatīvo informāciju un skaidrojumus par 1. punktā minētajām atšķirībām, kas pārsniedz +/–2 % no kopējā valsts domājamā fosilā kurināmā patēriņa X-2 gadā, agregēta pa visām fosilā kurināmā kategorijām, dalībvalstis ziņo, ievērojot šīs regulas XIV pielikumu.

18. pants

Ziņošana par izmaiņām nacionālo inventarizācijas sistēmu vai reģistru aprakstos

Dalībvalstis relevantajās nacionālā inventarizācijas ziņojuma nodaļās skaidri norāda, vai kopš iepriekšējās nacionālā inventarizācijas ziņojuma iesniegšanas nacionālo inventarizācijas sistēmu aprakstā vai attiecīgā gadījumā valsts reģistru aprakstā nav bijušas izmaiņas, kas minētas Regulas (ES) 2018/1999 V pielikuma 1. daļas k) un l) punktā.

19. pants

Ziņošana par siltumnīcefekta gāzu emisijām, uz kurām attiecas Regula (ES) 2018/842

Regulas (ES) 2018/1999 V pielikuma 1. daļas a) punktā minētās to siltumnīcefekta gāzu antropogēnās emisijas, kuras uzskaitītas Regulas (ES) 2018/1999 V pielikuma 2. daļā, Regulas (ES) 2018/842 2. panta 1. punktā noteiktajā darbības jomā un Regulas (ES) 2018/1999 V pielikuma 1. daļas d) punktā minētos šādas informācijas atjauninājumus dalībvalstis ziņo šīs regulas XV pielikumā noteiktajā formātā.

20. pants

Kopsavilkuma informācijas ziņošana par veiktajiem pārskaitījumiem saskaņā ar Regulu (ES) 2018/841

Regulas (ES) 2018/1999 V pielikuma 1. daļas f) punktā minēto kopsavilkuma informāciju par veiktajiem pārskaitījumiem saskaņā ar Regulas (ES) 2018/841 12. un 13. pantu dalībvalstis ziņo šīs regulas XVI pielikumā noteiktajā formātā. Kad Komisija informāciju, kas sniegta saskaņā ar šo punktu, ir apkopojusi, trīs mēnešu laikā pēc dalībvalstu ziņojumu saņemšanas elektroniski dara pieejamu šīs informācijas kopsavilkumu. Šajā kopsavilkumā norāda to cenu diapazonu, kas maksātas par zemesatkarīgās mitigācijas vienību darījumu.

21. pants

Kopsavilkuma informācijas ziņošana par veiktajiem pārskaitījumiem saskaņā ar Regulu (ES) 2018/842

1.   Regulas (ES) 2018/1999 V pielikuma 1. daļas f) punktā minēto kopsavilkuma informāciju par veiktajiem pārskaitījumiem saskaņā ar Regulas (ES) 2018/842 5. pantu dalībvalstis ziņo šīs regulas XVII pielikuma 1. tabulā noteiktajā formātā. Kad Komisija informāciju, kas sniegta saskaņā ar šo punktu, ir apkopojusi, trīs mēnešu laikā pēc dalībvalstu ziņojumu saņemšanas elektroniski tiek darīts pieejams šīs informācijas kopsavilkums. Šajā kopsavilkumā norāda to cenu diapazonu, kas maksātas par ikgadējo emisiju iedales apjomu darījumu.

2.   Divos periodos starp 38. panta 4. punktā minēto īstenošanas aktu publicēšanu un laiku, kad sāk Regulas (ES) 2018/1999 38. panta 6. punktā izklāstīto atbilstības pārbaudes procedūru saskaņā ar Regulas (ES) 2018/842 9. pantu, dalībvalstis par veiktajiem pārskaitījumiem saskaņā ar Regulas (ES) 2018/842 5. pantu Komisijai var ziņot katra mēneša 15. datumā šīs regulas XVII pielikuma 2. tabulā noteiktajā formātā. Kad Komisija informāciju, kas saņemta saskaņā ar šo punktu, ir apkopojusi, savlaicīgi un elektroniski tiek darīts pieejams šīs informācijas kopsavilkums.

22. pants

Informācijas ziņošana par nodomu izmantot elastības iespējas saskaņā ar Regulu (ES) 2018/842

1.   Regulas (ES) 2018/1999 V pielikuma 1. daļas n) punktā minēto informāciju par nodomu izmantot Regulas (ES) 2018/842 5. panta 4. un 5. punktā un 7. panta 1. punktā minētās elastības iespējas dalībvalstis ziņo šīs regulas XVIII pielikumā noteiktajā formātā.

2.   Divos periodos starp 38. panta 4. punktā minēto īstenošanas aktu publicēšanu un laiku, kad sāk Regulas (ES) 2018/1999 38. panta 6. punktā izklāstīto atbilstības pārbaudes procedūru saskaņā ar Regulas (ES) 2018/842 9. pantu, dalībvalstis par nodomu izmantot Regulas (ES) 2018/842 5. panta 4. un 5. punktā minētās elastības iespējas Komisijai var ziņot katra mēneša 15. datumā šīs regulas XVIII pielikuma 1. tabulā noteiktajā formātā. Kad Komisija informāciju, kas saņemta saskaņā ar šo punktu, ir apkopojusi, ne vēlāk kā līdz augstāk minētā mēneša beigām elektroniski tiek darīts pieejams šīs informācijas kopsavilkums.

3.   Informācijā, ko ziņo saskaņā ar šā panta 1. un 2. punktu, neiekļauj veiktos pārskaitījumus, kas ziņoti saskaņā ar 21. pantu.

23. pants

Ziņošana par to, kā izlietoti ieņēmumi no pārskaitījumiem, saskaņā ar Regulu (ES) 2018/842

Regulas (ES) 2018/1999 V pielikuma 1. daļas n) punktā minēto informāciju par ieņēmumu izlietojumu saskaņā ar Regulas (ES) 2018/842 5. panta 6. punktu dalībvalstis ziņo šīs regulas XIX pielikumā noteiktajā formātā.

24. pants

Ziņošana par uzskaitītajām siltumnīcefekta gāzu emisijām un piesaistījumiem

Uzskaitītās siltumnīcefekta gāzu emisijas un piesaistījumus saskaņā ar Regulas (ES) 2018/1999 26. panta 5. punktu dalībvalstis ziņo XX pielikumā noteiktajā formātā.

25. pants

Termiņi, kas jāievēro attiecībā uz sadarbību un koordināciju Savienības siltumnīcefekta gāzu inventarizācijas pārskata sagatavošanā un UNFCCC izskatīšanā

1.   Dalībvalstis un Komisija Savienības siltumnīcefekta gāzu inventarizācijas pārskata un Savienības inventarizācijas ziņojuma sagatavošanā sadarbojas un savas darbības koordinē atbilstoši XXI pielikumā noteiktajiem termiņiem.

2.   Ja kāda dalībvalsts savu inventarizācijas pārskatu UNFCCC sekretariātam iesniedz atkārtoti, minētā dalībvalsts ne vēlāk kā vienu nedēļu pēc atkārtotās iesniegšanas Komisijai iesniedz kopsavilkumu par izmaiņām, kas veiktas atkārtoti iesniegtajā pārskatā.

3.   UNFCCC veiktās Savienības inventarizācijas pārskata izskatīšanas laikā dalībvalstis pēc Komisijas pieprasījuma Komisijai pēc iespējas drīz sniedz atbildes uz UNFCCC izskatītāju uzdotajiem jautājumiem.

IV NODAĻA

PRASĪBAS, KAS ATTIECAS UZ NACIONĀLO INVENTARIZĀCIJAS SISTĒMU IZVEIDI, IZMANTOŠANU UN DARBĪBU

26. pants

Nacionālo inventarizācijas sistēmu funkcijas

Ieviešot nacionālo inventarizācijas sistēmu saskaņā ar Regulas (ES) 2018/1999 37. pantu, katra dalībvalsts:

(a)

starp valdības aģentūrām un citām struktūrām, kuras ir atbildīgas par visu funkciju izpildi, izveido un uztur institucionālo, juridisko un procesuālo kārtību, kas vajadzīga, lai izpildītu 27. līdz 29. pantā paredzētās funkcijas;

(b)

nodrošina pietiekamu spēju laikus veikt 27. līdz 29. pantā paredzētās funkcijas, tostarp datu vākšanu, lai aplēstu antropogēnās SEG emisijas no avotiem un piesaistījumus piesaistītājos, un pasākumus inventarizācijas procesā iesaistīto darbinieku tehniskās kompetences nodrošināšanai.

27. pants

Inventarizācijas plānošana

1.   Plānojot inventarizāciju, katra dalībvalsts:

(a)

izraugās vienu valsts struktūru, kurai jāuzņemas vispārējā atbildība par nacionālo inventarizāciju, un dara pieejamas tās pasta un elektroniskās adreses;

(b)

definē un sadala konkrētus pienākumus inventarizācijas procesā, tostarp tos, kas attiecas uz metožu izvēli, datu vākšanu, jo īpaši darbības datu un emisijas faktoru ieguvi no statistikas dienestiem un citām struktūrām, apstrādi un arhivēšanu, kā arī kvalitātes kontroli un kvalitātes nodrošināšanu;

(c)

izstrādā inventarizācijas kvalitātes nodrošināšanas un kvalitātes kontroles plānu, kurā aprakstītas konkrētās kvalitātes kontroles procedūras, kas jāizpilda inventarizācijas procesā, sekmē veicamās vispārējās kvalitātes nodrošināšanas procedūras un nosprauž kvalitātes mērķus;

(d)

apsver iespēju izveidot inventarizācijas oficiālas izvērtēšanas un apstiprināšanas procesus (vajadzības gadījumā ietverot pārrēķinus), kuri izpildāmi pirms inventarizācijas pārskata iesniegšanas vai tad, ja ir jāreaģē uz problēmām, uz kurām norādīts inventarizācijas pārskata izskatīšanas procesā.

2.   Inventarizācijas plānošanā katra dalībvalsts vajadzības gadījumā apsver veidus, kā uzlabot darbības datu, emisijas faktoru, metožu un citu relevantu inventarizācijas tehnisko elementu kvalitāti. Attiecīgā gadījumā kvalitātes nodrošināšanas un kvalitātes kontroles plānu un kvalitātes mērķu izstrādē un/vai pārskatīšanā ņem vērā informāciju, kas iegūta kvalitātes nodrošināšanas un kvalitātes kontroles plāna īstenošanā, kā arī saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 525/2013 19. pantu, Regulas (ES) 1999/2018 38. pantu un UNFCCC veiktajā izskatīšanā.

28. pants

Inventarizācijas pārskata sagatavošana

1.   Saskaņā ar siltumnīcefekta gāzu inventarizācijas vadlīnijām katra dalībvalsts:

(a)

apzina galvenās kategorijas un sagatavo aplēses, izmantojot piemērotas metodes emisiju un piesaistījumus aplēšanai galvenajās kategorijās;

(b)

savāc pietiekamus darbības datus, informāciju par procesiem un emisijas faktorus, kas vajadzīgi, lai izmantotu metodes, kuras izvēlētas, lai aplēstu antropogēnās SEG emisijas no avotiem un piesaistījumus piesaistītājos;

(c)

attiecībā uz katru kategoriju un inventarizācijas pārskatu kopumā veic kvantitatīvu aplēsi par inventarizācijas nenoteiktību un sagatavo to aplēšu pārrēķinus, kas iepriekš iesniegtas par antropogēnajām SEG emisijām no avotiem un piesaistījumiem piesaistītājos;

(d)

sagatavo nacionālo inventarizācijas pārskatu un saskaņā ar savu kvalitātes nodrošināšanas un kvalitātes kontroles plānu izpilda inventarizācijas vispārīgās kvalitātes kontroles procedūras.

2.   Gatavojot inventarizācijas pārskatu, katra dalībvalsts attiecīgā gadījumā:

(a)

galvenajām kategorijām un atsevišķām kategorijām, kuru gadījumā ir ieviestas būtiskas metodiskas un/vai datu izmaiņas, piemēro kategorijām specifiskas kvalitātes kontroles procedūras, ievērojot siltumnīcefekta gāzu inventarizācijas vadlīnijas;

(b)

paredz, ka pirms inventarizācijas pārskata iesniegšanas neatkarīga trešā persona vai darbinieki, kuri nav iesaistīti inventarizācijas procesā, veic inventarizācijas pārskata pamatizskatīšanu saskaņā ar plānotajām kvalitātes nodrošināšanas procedūrām, kas minētas 27. panta 1. punkta c) apakšpunktā;

(c)

paredz padziļinātu izskatīšanu attiecībā uz galvenajām kategorijām un kategorijām, kuru gadījumā būtiski mainītas metodes;

(d)

balstoties uz izskatīšanu saskaņā ar caurskatāmības kārtību, procedūrām un vadlīnijām un saskaņā ar Regulas (ES) 2018/1999 38. pantu un periodiskiem iekšējiem inventarizācijas pārskata sagatavošanas procesa izvērtējumiem, atkārtoti izvērtē inventarizācijas plānošanas procesu, lai sasniegtu nospraustos kvalitātes mērķus, kas minēti šīs regulas 27. panta 1. punkta c) apakšpunktā.

29. pants

Inventarizācijas pārvaldība

1.   Inventarizācijas pārvaldības ietvaros katra dalībvalsts:

(a)

ziņotajām laikrindām katru gadu arhivē inventarizācijas informāciju, tostarp: visus dezagregētos emisijas faktorus, darbības datus un dokumentāciju par to, kā tie ģenerēti un agregēti; iekšējo dokumentāciju par kvalitātes nodrošināšanas un kvalitātes kontroles procedūrām, ārējo un iekšējo izskatīšanu, dokumentāciju par gada galvenajiem avotiem un galveno avotu identifikāciju un par plānotajiem inventarizācijas uzlabojumiem;

(b)

izskatīšanas darba grupām saskaņā ar caurskatāmības kārtību, procedūrām un vadlīnijām un Regulas (ES) 2018/1999 38. pantu nodrošina piekļuvi visai arhivētajai informācijai, ko dalībvalsts izmantojusi inventarizācijas pārskata sagatavošanā, ņemot vērā katrai valstij specifiskos konfidencialitātes noteikumus;

(c)

savlaicīgi atbild uz pieprasījumiem precizēt inventarizācijas informāciju, kuri izriet no dažādiem inventarizācijas informācijas izskatīšanas procesu posmiem, un informāciju par nacionālo sistēmu.

2.   Inventarizācijas pārvaldības ietvaros katra dalībvalsts attiecīgā gadījumā savākto arhivēto informāciju dara viegli pieejamu.

V NODAĻA

VISAPTVEROŠĀS IZSKATĪŠANAS PROCEDŪRA UN GRAFIKS

30. pants

Visaptverošās izskatīšanas procedūra

1.   Veicot Regulas (ES) 2018/1999 38. panta 1. punktā minēto visaptverošo izskatīšanu (“izskatīšana”), Komisijai un Eiropas Vides aģentūrai palīdz izskatīšanas darba grupa, ko veido tehniskie eksperti, un tās ievēro XXII pielikumā izklāstīto procedūru.

2.   Eiropas Vides aģentūra visaptverošajā izskatīšanā veic sekretariāta uzdevumus, kas norādīti XXII pielikumā.

3.   Komisija ar Eiropas Vides aģentūras palīdzību izraugās tik daudz izskatīšanas ekspertu, lai būtu aptverti attiecīgie inventarizācijas pārskata sektori. Izskatīšanas ekspertiem ir pieredze siltumnīcefekta gāzu inventarizācijas pārskatu sagatavošanā, un ir vēlams, ka viņi aktīvi darbojas siltumnīcefekta gāzu inventarizācijas pārskatu izskatīšanas procesos. Tehniskie eksperti, kuri ir piedalījušies kādas atsevišķas dalībvalsts siltumnīcefekta gāzu inventarizācijas pārskata sagatavošanā vai kuri ir šīs dalībvalsts valstspiederīgie, minētā inventarizācijas pārskata izskatīšanā nepiedalās.

4.   Visaptverošo izskatīšanu veic kā kamerālu un centralizētu izskatīšanu, kā norādīts XXII pielikumā. Turklāt pēc tehnisko ekspertu darba grupas ieteikuma un pēc apspriešanās ar attiecīgo dalībvalsti var organizēt attiecīgās valsts apmeklējumus.

5.   Pārbaudes, ko veic saskaņā ar Regulas (ES) 2018/1999 38. panta 2. punkta b) apakšpunktu, attiecīgā gadījumā aptver XXII pielikumā norādīto informāciju.

6.   Regulas (ES) 2018/1999 38. panta 2. punkta c) apakšpunktā minētās pārbaudes attiecīgā gadījumā ietver detalizētu pārbaudi par uzskaitīto emisiju un piesaistījumu saskanību ar Savienības noteikumiem.

7.   Visaptverošā izskatīšana attiecīgā gadījumā var ietvert pārbaudes, ar kurām nosaka, vai jomas, kas UNFCCC vai Savienības izskatīšanā attiecībā uz kādu dalībvalsti atzītas par uzlabojamām, varētu būt uzlabojamas jomas arī citām dalībvalstīm.

8.   Siltumnīcefekta gāzu inventarizācijas pārskatu izskatīšanu visām attiecīgajām dalībvalstīm veic konsekventi un objektīvi.

31. pants

Tehniskas korekcijas

1.   Ja emisiju aplēses ir pārāk lielas vai pārāk mazas un šī novirze pārsniedz šā panta 2. punktā noteikto būtiskuma slieksni, uzskata, ka ir vajadzīga tehniska korekcija Regulas (ES) Nr. 2018/1999 38. panta 2. punkta d) apakšpunkta nozīmē. Sīkāka informācija par tehniskajām korekcijām ir sniegta šīs regulas XXII pielikumā.

2.   Būtiskuma slieksnis konkrētam avotam vai piesaistītājam ir 0,05 % no dalībvalsts kopējām nacionālajām siltumnīcefekta gāzu emisijām (neskaitot ZIZIMM) izskatāmajā inventarizācijas gadā vai 500 kt CO2 ekvivalenta atkarībā no tā, kura vērtība ir mazāka.

3.   Reaģējot uz Komisijas konstatējumu, kas dalībvalstij paziņots izskatīšanas laikā, dalībvalsts var iesniegt pārskatītas aplēses un pieprasīt emisiju vai uzskaitīto emisiju un piesaistījumu aplēšu maiņu. Ja tehnisko ekspertu darba grupa pārskatīto aplēsi atzīst par lietderīgu, to iekļauj 32. pantā minētajā izskatīšanas ziņojumā, kā arī pievieno pamatojumu.

32. pants

Galīgie izskatīšanas ziņojumi

Komisija attiecīgo dalībvalsti informē par visaptverošās izskatīšanas beigām un līdz attiecīgi 2027. gada 30. augustam un 2032. gada 30. augustam dalībvalstij iesniedz galīgo izskatīšanas ziņojumu.

33. pants

Sadarbība ar dalībvalstīm

1.   Dalībvalstis:

(a)

piedalās izskatīšanā atbilstoši XXII pielikumā noteiktajam grafikam,

(b)

Savienības izskatīšanas vajadzībām izraugās nacionālo kontaktpunktu,

(c)

vajadzības gadījumā iesaistās un palīdz valsts apmeklējuma organizēšanā,

(d)

pēc vajadzības sniedz atbildes un papildu informāciju, kā arī komentārus par izskatīšanas ziņojumiem.

2.   Pēc dalībvalstu pieprasījuma Komisija 32. pantā minētajā galīgajā izskatīšanas ziņojumā iekļauj komentārus par konstatējumiem, kas izdarīti izskatīšanā.

3.   Komisija dalībvalstis informē par izskatīšanas darba grupas sastāvā esošajiem tehniskajiem ekspertiem, kas izraudzīti saskaņā ar 30. pantu.

34. pants

Visaptverošās izskatīšanas grafiks

Visaptverošo izskatīšanu veic saskaņā ar XXII pielikumā noteikto grafiku.

VI NODAĻA

RĪCĪBPOLITIKAS UN PASĀKUMI UN PROGNOZES

35. pants

Ziņu iesniegšanas procesi

Dalībvalstis šajā nodaļā prasītās informācijas iesniegšanai izmanto Regulas (ES) 2018/1999 28. pantā minēto e-platformu un saistītos rīkus un veidnes, ko nodrošina Komisija, kurai saskaņā ar Regulas (ES) 2018/1999 42. pantu palīdz Eiropas Vides aģentūra.

36. pants

Ziņošana par nacionālajām rīcībpolitiku un pasākumu un prognožu sistēmām

Dalībvalstis Regulas (ES) 2018/1999 VI pielikuma a) punktā minēto aprakstu par savām nacionālajām sistēmām ziņošanai par rīcībpolitikām un pasākumiem vai pasākumu grupām un ziņošanai par prognozēm sniedz šīs regulas XXIII pielikumā noteiktajā formātā.

37. pants

Ziņošana par nacionālajām rīcībpolitikām un pasākumiem

1.   Dalībvalstis Regulas (ES) 2018/1999 VI pielikuma c) punktā minēto informāciju par savām nacionālajām rīcībpolitikām un pasākumiem vai pasākumu grupām ziņo šīs regulas XXIV pielikumā noteiktajos formātos.

2.   Dalībvalstis teksta formā paziņo šādu informāciju:

(a)

Regulas (ES) 2018/1999 VI pielikuma b) punktā minētie atjauninājumi, kas attiecas uz to ilgtermiņa stratēģijām;

(b)

Regulas (ES) 2018/1999 VI pielikuma d) punktā minētās plānotās papildu rīcībpolitikas un pasākumi;

(c)

saiknes starp dažādām rīcībpolitikām un pasākumiem un tas, kā šādas rīcībpolitikas un šādi pasākumi veicina dažādu prognožu scenāriju īstenošanos, kā minēts Regulas (ES) 2018/1999 VI pielikuma e) punktā.

38. pants

Ziņošana par nacionālajām prognozēm

1.   Dalībvalstis Regulas (ES) 2018/1999 18. panta 1. punkta b) apakšpunktā un VII pielikuma a) punktā minēto informāciju par nacionālajām prognozēm attiecībā uz antropogēnajām siltumnīcefekta gāzu emisijām no avotiem un piesaistījumiem piesaistītājos sadalījumā pa gāzēm vai gāzu grupām ziņo šīs regulas XXV pielikumā noteiktajā formātā.

2.   Dalībvalstis Regulas (ES) 2018/1999 VII pielikumā minēto papildu informāciju par savām nacionālajām prognozēm attiecībā uz antropogēnajām siltumnīcefekta gāzu emisijām no avotiem un piesaistījumiem piesaistītājos sniedz teksta formā, norādot šādus elementus:

(a)

saskaņā ar Regulas (ES) 2018/1999 VII pielikuma b) punktu – prognožu rezultāti attiecībā uz kopējām siltumnīcefekta gāzu emisijām, emisijām, kuras aptver attiecīgi Regula (ES) 2018/842 un Direktīva 2003/87/EK, un prognozētās emisijas no avotiem un piesaistījumi piesaistītājos saskaņā ar Regulu (ES) 2018/841;

(b)

saskaņā ar Regulas (ES) 2018/1999 VII pielikuma d) punktu veiktās jutīguma analīzes rezultāti

(1)

par kopējām ziņotajām siltumnīcefekta gāzu emisijām kopā ar īsu paskaidrojumu par to, kuri parametri mainīti un kā;

(2)

sadalījums starp kopējām emisijām, uz kurām attiecas attiecīgi Direktīva 2003/87/EK un Regula (ES) 2018/842, un prognozētajām emisijām no avotiem un piesaistījumiem piesaistītājos saskaņā ar Regulu (ES) 2018/841, ja šāda informācija ir pieejama;

(c)

inventarizācijas datu gads (bāzes gads) un tā inventarizācijas ziņojuma gads, kuru izmanto par prognožu sākumpunktu;

(d)

saskaņā ar Regulas (ES) 2018/1999 VII pielikuma e) punktu – prognozēm izmantotās metodikas, tostarp izmantoto modeļu un to sektorālā, ģeogrāfiskā un laiciskā aptvēruma īss apraksts, atsauces uz papildu informāciju par modeļiem un informāciju par izmantotajiem datu avotiem, galvenajiem ārējiem pieņēmumiem un parametriem.

3.   Ziņojumos par prognozēm, kas jāiesniedz saskaņā ar Regulas (ES) 2018/1999 18. panta 1. punktu, dalībvalstis ņem vērā to prognožu galveno parametru saskaņotās vērtības (vismaz naftas, gāzes un ogļu importa cenām, kā arī oglekļa cenām Eiropas emisijas kvotu tirdzniecības sistēmā saskaņā ar Direktīvu 2003/87/EK), ko Komisija, apspriežoties ar dalībvalstīm, ieteikusi divpadsmit mēnešus pirms ziņojumu iesniegšanas termiņa.

VII NODAĻA

PĀREJAS UN NOBEIGUMA NOTEIKUMI

39. pants

Atcelšana

Īstenošanas regulu (ES) Nr. 749/2014 no 2021. gada 1. janvāra atceļ, ievērojot šīs regulas 40. pantā noteikto pārejas noteikumu.

40. pants

Pārejas noteikums

Atkāpjoties no šīs regulas 39. panta, Īstenošanas regulas (ES) Nr. 749/2014 3. līdz 18. pantu un 27. līdz 43. pantu turpina piemērot ziņojumiem, kas satur minētajos pantos prasītos datus par 2019. un 2020. gadu.

41. pants

Stāšanās spēkā un piemērošana

Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

To piemēro no 2021. gada 1. janvāra.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2020. gada 7. augustā

Komisijas vārdā –

priekšsēdētāja

Ursula VON DER LEYEN


(1)  OV L 328, 21.12.2018., 1. lpp.

(2)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 525/2013 (2013. gada 21. maijs) par mehānismu siltumnīcefekta gāzu emisiju pārraudzībai un ziņošanai un citas informācijas ziņošanai valstu un Savienības līmenī saistībā ar klimata pārmaiņām un par Lēmuma Nr. 280/2004/EK atcelšanu (OV L 165, 18.6.2013., 13. lpp.).

(3)  Apstiprināta ar Padomes Lēmumu 94/69/EK (1993. gada 15. decembris), kas attiecas uz Apvienoto Nāciju Organizācijas Vispārējās konvencijas par klimata pārmaiņām noslēgšanu (OV L 33, 7.2.1994., 11. lpp.).

(4)  Apstiprināts ar Padomes Lēmumu (ES) 2016/1841 (2016. gada 5. oktobris) par to, lai Eiropas Savienības vārdā noslēgtu Apvienoto Nāciju Organizācijas Vispārējās konvencijas par klimata pārmaiņām ietvaros pieņemto Parīzes nolīgumu (OV L 282, 19.10.2016., 1. lpp.).

(5)  Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2003/87/EK (2003. gada 13. oktobris), ar kuru nosaka sistēmu siltumnīcas efektu izraisošo gāzu emisijas kvotu tirdzniecībai Kopienā un groza Padomes Direktīvu 96/61/EK (OV L 275, 25.10.2003., 32. lpp.).

(6)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2018/841 (2018. gada 30. maijs) par zemes izmantošanā, zemes izmantošanas maiņā un mežsaimniecībā radušos siltumnīcefekta gāzu emisiju un piesaistes iekļaušanu klimata un enerģētikas politikas satvarā laikposmam līdz 2030. gadam un ar ko groza Regulu (ES) Nr. 525/2013 un Lēmumu Nr. 529/2013/ES (OV L 156, 19.6.2018., 1. lpp.).

(7)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2018/842 (2018. gada 30. maijs) par saistošiem ikgadējiem siltumnīcefekta gāzu emisiju samazinājumiem, kas dalībvalstīm jāpanāk no 2021. līdz 2030. gadam un kas dod ieguldījumu rīcībā klimata politikas jomā, lai izpildītu Parīzes nolīgumā paredzētās saistības, un ar ko groza Regulu (ES) Nr. 525/2013 (OV L 156, 19.6.2018., 26. lpp.).

(8)  Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2016/2284 (2016. gada 14. decembris) par dažu gaisu piesārņojošo vielu valstu emisiju samazināšanu un ar ko groza Direktīvu 2003/35/EK un atceļ Direktīvu 2001/81/EK (OV L 344, 17.12.2016., 1. lpp.).

(9)  Komisijas Deleģētā regula (ES) 2020/1044 (2020. gada 8. maijs), ar ko Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2018/1999 papildina attiecībā uz globālās sasilšanas potenciāla vērtībām un inventarizācijas vadlīnijām un attiecībā uz Savienības inventarizācijas sistēmu un atceļ Komisijas Deleģēto regulu (ES) Nr. 666/2014 (OV L 230, 17.7.2020., 1. lpp.).

(10)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 517/2014 (2014. gada 16. aprīlis) par fluorētām siltumnīcefekta gāzēm un ar ko atceļ Regulu (EK) Nr. 842/2006 (OV L 150, 20.5.2014., 195. lpp.).

(11)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 1099/2008 (2008. gada 22. oktobris) par enerģētikas statistiku (OV L 304, 14.11.2008., 1. lpp.).


I PIELIKUMS

4. pantā paredzētā informācija par nacionālajiem pielāgošanās jeb adaptācijas pasākumiem

1.   Valsts apstākļi, ietekme, neaizsargātība, riski un pielāgotiesspēja (1)

1.1.

Adaptācijas pasākumiem relevantie valsts apstākļi:

a)

bioģeofizikālais raksturojums;

b)

demogrāfiskie apstākļi;

c)

ekonomika un infrastruktūra.

1.2.

Klimata monitoringa un modelēšanas satvars:

a)

galvenie pasākumi klimata monitoringa, modelēšanas, prognožu un scenāriju jomā;

b)

galvenās pieejas, metodikas un rīki un ar tiem saistītās nenoteiktības un izaicinājumi.

1.3.

Klimatiskās ietekmes, neaizsargātības un risku (arī pielāgotiesspējas) novērtējums:

a)

pārskats par novērotajiem 1. tabulā (2) uzskaitītajiem klimatiskajiem apdraudējumiem un esošajiem noslogojumiem (3);

b)

svarīgāko 1. tabulā uzskaitīto nākotnes klimatisko apdraudējumu un galveno skarto sektoru apzināšana (4).

1. tabula. Klimatisko apdraudējumu klasifikācija (5)

 

Ar temperatūru saistītie

Ar vēju saistītie

Ar ūdeni saistītie

Ar cietvielu masu saistītie

Ilglaicīgi

(Ūdens, saldūdens, jūras ūdeņu) temperatūras izmaiņas

Vēja režīmu izmaiņas

Nokrišņu režīmu un veidu (lietus, krusa, sniegs/ledus) izmaiņas

Krasta erozija

 

 

Nokrišņu un/vai hidroloģiskā mainība

Augsnes degradācija (arī pārtuksnešošanās)

Temperatūras mainība

 

Okeānu paskābināšanās

Augsnes erozija

Mūžīgā sasaluma kušana

 

Sālsūdens ieplūdumi

Soliflukcija

 

 

Jūras līmeņa celšanās

 

 

 

Jūras ledus segas izmaiņas

 

 

 

Ūdens trūkums

 

Akūti

Karstuma viļņi

Cikloni

Sausums

Lavīnas

Aukstuma viļņi / sals

Vētras (arī sniegputeņi, putekļu vētras un smilšu vētras)

Pamatīgi nokrišņi (lietus, krusa, sniegs/ledus)

Zemes nogruvumi

Dabas ugunsgrēki

Viesuļvētras

Plūdi (piekrastes, ūdensteču, lietus, pazemes ūdeņu, pēkšņi plūdi)

Zemes iegrimšana

 

 

Sniega un ledus slogs

 

 

 

Ledājezeru pārplūdi

 

c)

Attiecībā uz katru no galvenajiem skartajiem sektoriem pārskats par šādiem aspektiem, izteikts kvalitatīvi kategorijās “augsts”/“vidējs”/“zems”/“neattiecas”, attiecīgā gadījumā ar skaidrojumu (6):

i.

novērotā galveno apdraudējumu ietekme, arī biežuma un mēroga izmaiņas;

ii.

svarīgāko apdraudējumu rašanās varbūtīgums un pakļautība tiem nākotnes klimata apstākļos, noteikta ar labākajām pieejamajām klimata modelēšanas zinātnes metodēm;

iii.

neaizsargātība, arī pielāgotiesspēja;

iv.

potenciālas nākotnes ietekmes risks.

2.   Juridiskie un rīcībpolitiskie satvari un institucionālā kārtība

2.1.

Juridiskie un rīcībpolitiskie satvari un regulējums, arī nacionālās adaptācijas stratēģijas (NAS), nacionālie adaptācijas plāni (NAP) (7) un sektorālie adaptācijas plāni, ja tādi ir

2.2.

Pārskats par institucionālo kārtību un pārvaldību nacionālā līmenī attiecībā uz šādiem pasākumiem:

a)

klimatiskās neaizsargātības un risku novērtēšana;

b)

adaptācijas rīcībpolitikas plānošana, monitorēšana, izvērtēšana un pārskatīšana (8);

c)

klimata pārmaiņu ietekmes un klimatnoturības integrēšana vidiskās novērtēšanas procedūrās;

d)

relevanto datu (piemēram, ar klimatu saistītu katastrofu nodarītā kaitējuma datu vai riska datu) vākšana, piederība un atkalizmantošana, kā arī piekļuve tiem;

e)

klimata pārmaiņu ietekmes un adaptācijas plānošanas integrēšana katastrofu riska pārvaldības satvaros un otrādi (9).

2.3.

Pārskats par institucionālo kārtību un pārvaldību subnacionālā (10) līmenī:

a)

juridiskās prasības un stratēģiskie dokumenti;

b)

tīkli vai citāda nacionālo iestāžu sadarbība adaptācijas jomā;

c)

tīkli vai citāda pašvaldību un reģionālo iestāžu sadarbība adaptācijas jomā — labas prakses piemēri.

3.   Adaptācijas stratēģijas, rīcībpolitikas, plāni un virsmērķi

3.1.

Adaptācijas prioritātes

3.2.

Adaptācijas problēmas, trūkumi un šķēršļi adaptācijai (11)

3.3.

Kopsavilkumi par nacionālajām stratēģijām, rīcībpolitikām, plāniem un centieniem, īpašu uzmanību veltot virsmērķiem un mērķiem, paredzētajiem pasākumiem (12), budžetam, un laika grafikam (13)

3.4.

Pārskats par subnacionālo stratēģiju, rīcībpolitiku, plānu un centienu saturu

3.5.

Pārskats par centieniem pielāgošanos klimata pārmaiņām integrēt sektorālajās rīcībpolitikās, plānos un programmās, arī katastrofu riska pārvaldības stratēģijās un rīcības plānos

3.6.

Ieinteresēto personu iesaiste

Pārskats par adaptācijas rīcībpolitikas pasākumiem nacionālā līmenī un subnacionāla līmeņa labas prakses piemēri, kā iesaistīt

a)

ieinteresētās personas, kas pret klimata pārmaiņu ietekmi ir it sevišķi neaizsargātas,

b)

privāto sektoru (14)

4.   Adaptācijas pasākumu un procesu monitorēšana un izvērtēšana

4.1.

Monitoringa un izvērtēšanas metodika (15), kas saistīta ar

a)

klimatiskās ietekmes, neaizsargātības, risku mazināšanu un pielāgotiesspējas palielināšanu,

b)

adaptācijas pasākumu īstenošanu.

4.2.

Tas, kā norit saskaņā ar 3.3. līdz 3.6. punktu plānoto pasākumu īstenošana, arī pārskats par situāciju subnacionālā līmenī un to, kā tiek izmaksāts finansējums klimatnoturības kāpināšanai. Ziņojot par finansējumu, norāda,

a)

kādi līdzekļi mērķiezīmēti klimatadaptācijai, arī katastrofu riska pārvaldībā,

b)

ciktāl iespējams, kāds līdzekļu īpatsvars atvēlēts klimatadaptācijas atbalstam (16) katrā sektorā (17)

4.3.

Izvērtēšana, kā rit virzība uz šādiem mērķiem (18):

a)

klimatiskās ietekmes, neaizsargātības un risku mazināšana,

b)

pielāgotiesspējas palielināšana,

c)

adaptācijas prioritāšu īstenošana,

d)

adaptācijas šķēršļu likvidēšana.

4.4.

Pasākumi, kas veikti, lai izskatītu un atjauninātu

a)

neaizsargātības un risku novērtējumus,

b)

nacionālās adaptācijas rīcībpolitikas, stratēģijas, plānus un pasākumus.

4.5.

Pārskats par labu praksi attiecībā uz soļiem, kas sperti, lai izskatītu un atjauninātu subnacionālus adaptācijas plānus, rīcībpolitikas, stratēģijas un pasākumus.

5.   Sadarbība, labā prakse, sinerģijas, pieredze un gūtās atziņas adaptācijas jomā

5.1.

Labā prakse un gūtās atziņas, arī subnacionālā līmenī (19)

5.2.

Adaptācijas pasākumu sinerģijas ar citiem starptautiskiem satvariem un/vai konvencijām, it sevišķi ilgtspējīgas attīstības mērķiem un Sendai ietvarprogrammu katastrofu riska mazināšanai

5.3.

Sadarbība ar Savienības dalībvalstīm, starptautiskā sadarbība un sadarbība ar reģionālām un starptautiskām organizācijām (20):

a)

sadarbība nolūkā apmainīties ar informāciju un stiprināt zinātni, institūcijas un zināšanas par adaptāciju;

b)

sadarbība nolūkā subnacionālā, nacionālā, makroreģionālā vai starptautiskā līmenī kāpināt adaptācijas pasākumus (ietver teritoriju, mērogu un sadarbības veidus).

6.   Jebkāda cita informācija, kas saistīta ar klimata pārmaiņu ietekmi un adaptāciju

6.1.

Nacionālā koordinatora un organizācijas svarīgākā kontaktinformācija

6.2.

Relevantas vietnes un sociālie mediji, ko izmanto adaptācijas pasākumu izziņošanai nacionālā un subnacionālā līmenī (attiecīgā gadījumā)

6.3.

Galvenie ziņojumi un publikācijas nacionālā un subnacionālā līmenī

6.4.

Jebkāda cita relevanta informācija

(1)  Jēdziens “pielāgotiesspēja” definēts Apvienoto Nāciju Organizācijas Klimata pārmaiņu starpvaldību padomes piektajā novērtējuma ziņojumā (IPCC AR5): “Sistēmu, iestāžu, cilvēku un citu organismu spēja pielāgoties iespējamam kaitējumam, izmantot iespējas vai reaģēt uz sekām.”

(2)  Saraksts nav izsmeļošs.

(3)  Dalībvalstis ziņo par esošiem vidiskiem, ekonomiskiem un sociāliem noslogojumiem, ko ievērojami varētu ietekmēt klimata pārmaiņas, piem., biodaudzveidības zudums, slikta raža, enerģētiskā nabadzība, bezdarbs, migrācija.

(4)  Dalībvalstis izraugās svarīgākos sektorus no šiem: lauksaimniecība un pārtika, biodaudzveidība (arī ekosistēmās balstītas pieejas), ēkas, piekrastes reģioni, civilā aizsardzība un ārkārtas situāciju pārvarēšana, enerģētika, finanses un apdrošināšana, mežsaimniecība, veselība, jūrlietas un zivsaimniecība, transports, urbānās teritorijas, ūdens resursu apsaimniekošana, IST (informācijas un sakaru tehnoloģijas), zemes izmantojuma plānošana, uzņēmējdarbība, rūpniecība, tūrisms, lauku attīstība, citi sektori [precizēt].

(5)  Attiecīgā gadījumā dalībvalstis ņem vērā arī šo apdraudējumu sekundāro ietekmi, piem., meža ugunsgrēkus, invazīvu sugu dzīvnieku un tropisku slimību izplatīšanos, kaskādveida ietekmi un vairāku apdraudējumu vienlaicīgu īstenošanos.

(6)  Veicot i) līdz iv) punktā norādīto analīzi, izmanto labākos pieejamos zinātniskos secinājumus, ar ko attiecībā uz neaizsargātību un risku analīzi nākusi klajā Klimata pārmaiņu starpvaldību padome, un jaunākās Komisijas vadlīnijas par Savienības finansētu projektu klimatdrošināšanu.

(7)  Dalībvalstis ziņo katra NAS un NAP nosaukumu, pieņemšanas gadu un statusu [“aizstāts” / “pieņemts” / “pabeigts un nodots pieņemšanai” / “tiek izstrādāts”].

(8)  Aspekti, kas jāņem vērā, ir, piemēram, lēmumu pieņemšana, plānošana un koordinēšana, kas saistīta ar adaptācijas stratēģijām, rīcībpolitikām, plāniem un virsmērķiem, transversālu jautājumu risināšana, adaptācijas prioritāšu un darbību pielāgošana, adaptācijas pasākumu īstenošana, arī tādu pasākumu īstenošana, kuru mērķis ir nepieļaut, minimalizēt un novērst klimata pārmaiņu nelabvēlīgo ietekmi.

(9)  Iekļauj Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmuma Nr. 1313/2013/ES (2013. gada 17. decembris) par Savienības civilās aizsardzības mehānismu (OV L 347 I, 20.12.2013., 924. lpp.) 6. panta 1. punktu.

(10)  Šajā pielikumā subnacionāls līmenis nozīmē pašvaldību un reģionu līmeni.

(11)  Arī institucionālie, ar pārvaldi saistītie un citi šķēršļi, kas mazina neaizsargātības novērtējumā konstatēto pielāgotiesspēju.

(12)  Arī dabā balstītiem risinājumiem un pasākumiem, kam ir mitigācijas blakusieguvumi un citi relevanti blakusieguvumi.

(13)  Kopsavilkumos aplūko arī centienus veidot noturību un nepieļaut, minimalizēt un novērst klimata pārmaiņu nelabvēlīgo ietekmi, un tajos iekļauj skaidrojumu, kā ņemtas vērā dzimumperspektīvas.

(14)  Dalībvalstis sniedz pārskatu par pieejamo informāciju attiecībā uz privātā sektora plāniem, prioritātēm, pasākumiem un programmām, publiskā/privātā sektora partnerībām un citām relevantām privātā sektora adaptācijas iniciatīvām un/vai projektiem.

(15)  Dalībvalstis ziņo par pieejām, izmantotajām sistēmām, caurredzamību un indikatoriem.

(16)  Papildu investīcijas, kuru iespaidā projekts (kas būtu ticis īstenots jebkurā gadījumā) kļūst klimatnoturīgs.

(17)  Dalībvalstis ziņo par investīcijām adaptācijas pasākumos, kas tiek īstenoti šādos sektoros: lauksaimniecība un pārtika, biodaudzveidība (arī ekosistēmās balstītas pieejas), ēkas, piekrastes reģioni, civilā aizsardzība un ārkārtas situāciju pārvaldīšana, enerģētika, finanses un apdrošināšana, mežsaimniecība, veselība, jūrlietas un zivsaimniecība, transports, urbānās teritorijas, ūdens resursu apsaimniekošana, IST (informācijas un sakaru tehnoloģijas), zemes izmantojuma plānošana, uzņēmējdarbība, rūpniecība, tūrisms, lauku attīstība, citi sektori [precizēt].

(18)  Balstoties uz 4.1. punktā ziņoto monitoringa un izvērtēšanas metodiku.

(19)  Dalībvalstis var ziņot par labo praksi un gūtajām atziņām šādās jomās (attiecīgā gadījumā): klimata modelēšanas darbības un metodikas; klimata pārmaiņu ietekmes, neaizsargātības un risku (arī pielāgotiesspējas) novērtējums; institucionālā kārtība un pārvaldība nacionālā līmenī; rīcībpolitiku un regulējuma izmaiņas; koordinācijas mehānismi; adaptācijas prioritātes; šķēršļi adaptācijai; adaptācijas virsmērķi, mērķi, uzdevumi, centieni, stratēģijas, rīcībpolitikas un plāni; centieni pielāgošanos klimata pārmaiņām integrēt attīstībā un sektorālajās rīcībpolitikās, plānos un programmās; dzimumperspektīvu integrēšana klimatadaptācijā; pirmiedzīvotāju īpašo zināšanu, tradicionālo un vietējo zināšanu integrēšana klimatadaptācijā; ieinteresēto personu iesaiste; klimatisko risku izziņošana; monitorings un izvērtēšana; zinātniskās pētniecības un zināšanu stiprināšana; katastrofu riska mazināšana un pārvaldība, inovatīvi adaptācijas risinājumi un inovatīvi finansēšanas mehānismi.

(20)  Izņemot Regulas (ES) 2018/1999 VIII pielikuma 2. daļā prasīto informāciju par atbalstu jaunattīstības valstīm.


II PIELIKUMS

5. pantā paredzētā informācija par izsoļu ieņēmumu izlietojumu

1.a tabula. X-1 gadā kvotu izsolēs gūtie ieņēmumi

1

 

X-1 gada summa

2

 

1 000 EUR

1 000 vietējās valūtas vienību (attiecīgā gadījumā) (1)

Piezīmes

(piem., izskaidrot trūkumus, relevantos valsts apstākļus, izmaiņas kopš pagājušās ziņošanas reizes)

3

A

B

C

D

4

Kvotu izsolēs gūto ieņēmumu kopsumma (5. un 6. rindas summa)

B5+B6 summa

C5+C6 summa

 

5

no tās — ieņēmumi, kas gūti, izsolot kvotas saskaņā ar Direktīvas 2003/87/EK 10. pantu

 

 

 

6

no tās — ieņēmumi, kas gūti, izsolot kvotas saskaņā ar Direktīvas 2003/87/EK 3.d panta 1. vai 2. punktu

 

 

 

Piezīmes.

(1)

Valūtas konvertēšanai izmanto vai nu X-1 gada vidējo valūtas kursu, vai faktisko valūtas kursu, kas piemērots izmaksātajai summai.

1.b tabula. Kvotu izsolēs gūto ieņēmumu izlietojums X-1 gadā

1

 

X-1 gadā izmaksātā kopsumma

no tās — summa, kas izmaksāta X-1 gadā un ziņota kā piešķirta gados pirms X-1 gada

X-1 gadā piešķirtā, bet ne izmaksātā kopsumma

Ekvivalenta finansiālā vērtība, kas izmantota X-1 gadā (2)

 

2

 

1 000 EUR

1 000 vietējās valūtas vienību (attiecīgā gadījumā) (1)

1 000 EUR

1 000 vietējās valūtas vienību (attiecīgā gadījumā) (1)

1 000 EUR

1 000 vietējās valūtas vienību (attiecīgā gadījumā) (1)

1 000 EUR

1 000 vietējās valūtas vienību (attiecīgā gadījumā) (1)

Piezīmes

(piem., izskaidrot trūkumus, relevantos valsts apstākļus, izmaiņas kopš pagājušās ziņošanas reizes)

3

A

B

C

D

E

F

G

H

I

J

4

Kvotu izsolēs gūto ieņēmumu kopsumma vai ekvivalenta finansiālā vērtība, kas izmantota Direktīvas 2003/87/EK 10. panta 3. punktā un 3.d panta 4. punktā noteiktajiem mērķiem

 

 

 

 

 

 

 

 

 

5

no tās — kvotu izsolēs gūtie ieņēmumi, kas izmantoti Direktīvas 2003/87/EK 10. panta 3. punktā noteiktajiem mērķiem (ja ir pieejami dati, ko var ziņot atsevišķi)

 

 

 

 

 

 

 

 

 

6

no tās — kvotu izsolēs gūtie ieņēmumi, kas izmantoti Direktīvas 2003/87/EK 3.d panta 4. punktā noteiktajiem mērķiem (ja ir pieejami dati, ko var ziņot atsevišķi)

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Apzīmējums: X = pārskata gads

Piezīmes.

(1)

Valūtas konvertēšanai izmanto vai nu X-1 gada vidējo valūtas kursu, vai faktisko valūtas kursu, kas piemērots izmaksātajai summai.

(2)

Ziņodamas “ekvivalentu finansiālo vērtību”, dalībvalstis ziņo vērtības, kas ir reprezentatīvas to izdevumiem saskaņā ar Direktīvas 2003/87/EK 3.d. un 10. pantu, un norāda, ka arī visas vērtības, kas ziņotas 2.–6. tabulā, reprezentē ekvivalentu finansiālo vērtību.

2. tabula. Kvotu izsolēs gūto ieņēmumu izlietojums valsts un Savienības vajadzībām saskaņā ar Direktīvas 2003/87/EK 3.d un 10. pantu

1

Mērķis, kuram ieņēmumi izlietoti

Īss apraksts

X-1 gada summa

Statuss (2)

Ieņēmumi no izsolēm saskaņā ar [atzīmēt attiecīgo aili]

Izlietojuma veids [3]

Finanšu instruments (4)

Īstenotāja aģentūra

Piezīmes

2

(piem., programmas, darbības, pasākuma vai projekta nosaukums)

(arī atsauce uz tiešsaistes avotu, kurā pieejams sīkāks apraksts, ja tāds ir)

1 000 EUR

1 000 vietējās valūtas vienību (1)

Piešķirta (bet ne izmaksāta) / izmaksāta

Direktīvas 2003/87/EK 3.d pants

Direktīvas 2003/87/EK 10. pants

(norādīt kādu Direktīvā 2003/87/EK minēto izlietojuma veidu)

(norādīt: fiskālā atbalsta rīcībpolitika, finansiāla atbalsta rīcībpolitika, valsts regulējuma rīcībpolitika finansiāla atbalsta piesaistei, cits)

(piem., atbildīgā ministrija)

(piem., izskaidrot trūkumus, sniegt kvalitatīvu informāciju par konkrētiem izlietojuma veidiem, ja kvantitatīva informācija nav pieejama)

3

A

B

C

D

E

F

G

H

I

J

K

4

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

5

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

(Pēc vajadzības pievienot papildu rindas)

 

6

Izmantotā ieņēmumu kopsumma vai ekvivalentā finansiālā vērtība

 

C ailes summa

D ailes summa

 

 

 

 

 

 

 

Apzīmējums: X = pārskata gads

Piezīmes.

(1)

Valūtas konvertēšanai izmanto vai nu X-1 gada vidējo valūtas kursu, vai faktisko valūtas kursu, kas piemērots izmaksātajai summai.

(2)

Dalībvalstis ziņojumā sniedz izmantotās jēdzienu “piešķirts” un “izmaksāts” definīcijas. Ja daļa summas, ko ziņo attiecībā uz konkrētu programmu/projektu, ir piešķirta, bet daļa — izmaksāta, izmanto divas atsevišķas rindas. Ja dalībvalstis nespēj piešķirtās summas nošķirt no izmaksātajām, ziņotajām summām izvēlas vispiemērotāko kategoriju. Visās tabulās jāizmanto konsekventas definīcijas.

Parasti “piešķirti” izsoļu ieņēmumi ir tādi, kas juridiski piešķirti izmantošanai klimatiskiem un enerģētiskiem mērķiem, bet dažos gadījumos ziņošanas laikā var vēl nebūt izlietoti. “Izmaksāti” izsoļu ieņēmumi ir tādi, kas ziņošanas laikā ir izlietoti. Tomēr dažos gadījumos “piešķirti” ieņēmumi var būt tādi, ko tikai provizoriski plānots izmantot, bet “izmaksāti” — tādi, kas konkrētam mērķim pārskaitīti konkrētai valsts aģentūrai vai kādai reģionālajai valdībai.

(3)

Direktīvas 2003/87/EK 10. panta 3. punktā minētās izlietojuma kategorijas, kas ir šādas:

finansējums pētniecībai un izstrādei un demonstrējumu projektiem, kuru mērķis ir samazināt emisijas un kāpināt adaptāciju,

iniciatīvu finansēšana Eiropas energotehnoloģiju stratēģiskā plāna un Eiropas Tehnoloģiju platformu satvarā,

atjaunojamās enerģijas tehnoloģiju izstrāde Savienības saistību izpildei,

citu tādu tehnoloģiju izstrāde, kas palīdzētu pārkārtoties uz drošu un ilgtspējīgu mazoglekļa ekonomiku,

tādu tehnoloģiju izstrāde, kas palīdzētu izpildīt Savienības saistības palielināt energoefektivitāti,

oglekļa sekvestrēšana Savienības mežsaimniecībā,

CO2 uztveršana un ģeoloģiskā uzglabāšana videi drošā veidā,

pasākumi, kas atbalsta pāreju uz mazemisiju transportlīdzekļiem un sabiedrisko transportu,

finansējums pētniecībai un izstrādei energoefektivitātes un tīro tehnoloģiju jomā,

pasākumi, kuru mērķis ir palielināt energoefektivitāti un siltumizolāciju vai sniegt finansiālu atbalstu sociālo grūtību risināšanai mājsaimniecībās ar maziem un vidējiem ienākumiem,

ES ETS pārvaldības administratīvo izdevumu segšana,

atbalsts prasmju veidošanai un darbaspēka pārvirzīšanai nolūkā veicināt taisnīgu pāreju uz mazoglekļa ekonomiku,

citāda siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšana,

pielāgošanās klimata pārmaiņu ietekmei,

citāds iekšējais izlietojums.

Kategorijas, kas minētas Direktīvas 2003/87/EK 3.d panta 4. punktā, bet nav īpaši minētas 10. panta 3. punktā un kas ir šādas:

finansējums kopīgiem projektiem siltumnīcefekta gāzu emisiju mazināšanai aviācijas sektorā,

pasākumi atmežošanas/atmežošanās novēršanai.

Dalībvalstis izvairās vienu un to pašu summu šajā tabulā uzskaitīt divreiz. Ja konkrēts izlietojums atbilst vairākiem izlietojuma veidiem, var norādīt vairākus, taču tā vietā, lai attiecīgo summu norādītu vairākkārt, vienam konkrētajai summai veltītajam ievadlaukam pievieno papildu rindas, kas aptver attiecīgos izlietojuma veidus.

(4)

Ja uz ziņoto programmu vai projektu attiecas vairāki finanšu instrumenti, var norādīt vairākas kategorijas.

3. tabula. Kvotu izsolēs gūto ieņēmumu izlietojums starptautiskām vajadzībām

1

 

 

X-1 gadā piešķirtā summa (2)

X-1 gadā izmaksātā summa (2)

Piezīmes

2

Kvotu izsolēs gūto ieņēmumu vai ekvivalentas finansiālās vērtības izlietojums starptautiskām vajadzībām (3)

 

1 000 EUR

1 000 vietējās valūtas vienību (attiecīgā gadījumā) (1)

1 000 EUR

1 000 vietējās valūtas vienību (attiecīgā gadījumā) (1)

(piem., izskaidrot trūkumus, sniegt kvalitatīvu informāciju par konkrētiem izlietojuma veidiem, ja kvantitatīva informācija nav pieejama, un sniegt jebkādu citu papildinformāciju (3))

3

A

B

C

D

E

F

G

4

Kopsumma, kas izmantota tā, kā norādīts Direktīvas 2003/87/EK 10. panta 3. punktā un 3.d panta 4. punktā, tādu trešo valstu atbalstam, kas nav jaunattīstības valstis

 

 

 

 

 

5

Kopsumma, kas izmantota tā, kā norādīts Direktīvas 2003/87/EK 10. panta 3. punktā un 3.d panta 4. punktā, jaunattīstības valstu atbalstam

 

 

 

 

 

Apzīmējums: X = pārskata gads

Piezīmes.

(1)

Valūtas konvertēšanai izmanto vai nu X-1 gada vidējo valūtas kursu, vai faktisko valūtas kursu, kas piemērots izmaksātajai summai.

(2)

Dalībvalstis ziņojumā sniedz izmantotās jēdzienu “piešķirts” un “izmaksāts” definīcijas. Ja daļa summas, ko ziņo attiecībā uz konkrētu programmu/projektu, ir piešķirta, bet daļa — izmaksāta, izmanto divas atsevišķas rindas. Ja dalībvalstis nespēj piešķirtās summas nošķirt no izmaksātajām, ziņotajām summām izvēlas vispiemērotāko kategoriju. Visās tabulās jāizmanto konsekventas definīcijas.

(3)

Dalībvalstis izvairās vienu un to pašu summu šajā tabulā uzskaitīt divreiz. Ja konkrēts izlietojums iederas vairākās rindās, izraugās vispiemērotāko un attiecīgo summu ieraksta tikai vienu reizi. Vajadzības gadījumā šādu izraudzīšanos var paskaidrot, sniedzot papildu informāciju teksta veidā.

4. tabula. Kvotu izsolēs gūto ieņēmumu izlietojums jaunattīstības valstu atbalstam pa daudzpusējiem kanāliem saskaņā ar Direktīvas 2003/87/EK 3.d un 10. pantu (1) (2)

1

 

X-1 gada summa

 

Statuss (4)

Atbalsta veids (5)

Finanšu instruments (6)

Sektors (7)

Piezīmes

2

 

1 000 EUR

1 000 vietējā valūtā (3)

 

(norādīt: piešķirta/izmaksāta)

(norādīt: mitigācija, adaptācija, transversāli pasākumi, citi, informācija nav pieejama)

(norādīt: dotācija, koncesionāls aizdevums, nekoncesionāls aizdevums, pašu kapitāls, cits, informācija nav pieejama)

(norādīt: enerģētika, transports, rūpniecība, lauksaimniecība, mežsaimniecība, ūdens un sanitārija, transversāli pasākumi, cits, informācija nav pieejama)

(piem., izskaidrot trūkumus, sniegt kvalitatīvu informāciju par konkrētiem izlietojuma veidiem, ja kvantitatīva informācija nav pieejama, un sniegt jebkādu citu papildinformāciju)

3

A

B

C

D

E

F

G

H

I

4

Kopsumma jaunattīstības valstu atbalstam pa daudzpusējiem kanāliem

B ailes summa

C ailes summa

 

 

 

 

 

5

no tās — ar daudzpusēju fondu starpniecību (attiecīgā gadījumā)

 

 

 

 

 

 

 

6

Pasaules energoefektivitātes un atjaunojamās enerģijas fonds (GEEREF) (Direktīvas 2003/87/EK 10. panta 3. punkta a) apakšpunkts)

 

 

 

 

 

 

 

7

Pielāgošanās fonds UNFCCC paspārnē (Direktīvas 2003/87/EK 10. panta 3. punkta a) apakšpunkts)

 

 

 

 

 

 

 

8

Klimata pārmaiņu īpašais fonds (SCCF) UNFCCC paspārnē

 

 

 

 

 

 

 

9

Klimata pārmaiņu mazināšanas fonds UNFCCC paspārnē

 

 

 

 

 

 

 

10

Vismazāk attīstīto valstu fonds

 

 

 

 

 

 

 

11

UNFCCC Trasta fonds papildu darbībām

 

 

 

 

 

 

 

12

Daudzpusējam atbalstam REDD+ darbībām

 

 

 

 

 

 

 

13

Citi daudzpusēji ar klimatu saistīti fondi (norādīt)

 

 

 

 

 

 

 

14

no tās — ar daudzpusēju finanšu iestāžu starpniecību (attiecīgā gadījumā)

 

 

 

 

 

 

 

15

Pasaules Vides fonds

 

 

 

 

 

 

 

16

Pasaules Banka (8)

 

 

 

 

 

 

 

17

Starptautiskā Finanšu korporācija (8)

 

 

 

 

 

 

 

18

Āfrikas Attīstības banka (8)

 

 

 

 

 

 

 

19

Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības banka (8)

 

 

 

 

 

 

 

20

Amerikas Attīstības banka (8)

 

 

 

 

 

 

 

21

Citas daudzpusējas finanšu iestādes vai atbalsta programmas (norādīt) (8)

 

 

 

 

 

 

 

Apzīmējums: X = pārskata gads

Piezīmes.

(1)

Dalībvalstis izvairās vienu un to pašu summu šajā tabulā uzskaitīt divreiz. Ja konkrēts izlietojums iederas vairākās rindās, izraugās vispiemērotāko un attiecīgo summu ieraksta tikai vienu reizi. Vajadzības gadījumā šādu izraudzīšanos var paskaidrot, sniedzot papildu informāciju teksta veidā.

(2)

Norādi “Informācija nav pieejama” drīkst izmantot tad, ja attiecīgo rūtiņu aizpildīšanai nav pieejama pilnīgi nekāda informācija.

(3)

Valūtas konvertēšanai izmanto vai nu X-1 gada vidējo valūtas kursu, vai faktisko valūtas kursu, kas piemērots izmaksātajai summai.

(4)

Informāciju par statusu sniedz dezagregētu, ja tāda ir pieejama. Dalībvalstis ziņojumā sniedz izmantotās jēdzienu “piešķirts” un “izmaksāts” definīcijas. Ja dalībvalstis nespēj piešķirtās summas nošķirt no izmaksātajām, ziņotajām summām izvēlas vispiemērotāko kategoriju.

(5)

To ziņo, ja šāda informācija daudzpusēju fondu vai banku gadījumā ir pieejama. “Informācija nav pieejama” būtu jānorāda tikai tajos gadījumos, kad attiecīgās rindas aizpildīšanai nav pieejama pilnīgi nekāda informācija.

(6)

Izvēlas attiecīgo finanšu instrumentu. Ja uz attiecīgo rindu attiecas vairāki finanšu instrumenti, būtu jānorāda vairākas kategorijas. Visbiežāk dotācijas tiek sniegtas daudzpusējām iestādēm, un citas kategorijas var būt aktuālas reti. Tomēr, lai nodrošinātu atbilstību ziņošanas prasībām attiecībā uz UNFCCC paredzētajiem divgadu ziņojumiem, izmanto vairāk kategoriju. “Informācija nav pieejama” būtu jānorāda tikai tajos gadījumos, kad attiecīgās rindas aizpildīšanai nav pieejama pilnīgi nekāda informācija.

(7)

Var norādīt vairākus sektorus. Ja šāda informācija ir pieejama, dalībvalstis var ziņot par sadalījumu pa sektoriem. “Informācija nav pieejama” būtu jānorāda tikai tajos gadījumos, kad attiecīgās rindas aizpildīšanai nav pieejama pilnīgi nekāda informācija.

(8)

Šajā tabulā būtu jāiekļauj informācija tikai par to sniegto finansiālo atbalstu, kas attiecas uz klimatu, piem., saskaņā ar CDC DAC indikatoriem.

5. tabula. Kvotu izsolēs gūto ieņēmumu izlietojums divpusējam vai reģionālam atbalstam jaunattīstības valstīm saskaņā ar Direktīvas 2003/87/EK 3.d un 10. pantu (1) (2)

1

Programmas, darbības, pasākuma vai projekta nosaukums

Saņēmēja valsts/reģions

X-1 gada summa

 

Statuss (4)

Atbalsta veids (5)

Sektors (6)

Finanšu instruments (7)

Īstenotāja aģentūra

Piezīmes

2

 

 

1 000 EUR

1 000 vietējās valūtas vienību (3)

 

(norādīt: piešķirta/izmaksāta)

(norādīt: mitigācija, adaptācija, REDD+, transversāli pasākumi, cits, informācija nav pieejama)

(norādīt: enerģētika, transports, rūpniecība, lauksaimniecība, mežsaimniecība, ūdens un sanitārija, transversāli pasākumi, cits, informācija nav pieejama)

(norādīt: dotācija, koncesionāls aizdevums, nekoncesionāls aizdevums, pašu kapitāls, tiešas investīcijas projektos, investīciju fondi, fiskālā atbalsta rīcībpolitikas, finansiālā atbalsta rīcībpolitikas, cits, informācija nav pieejama)

(piem., valdības ministrija)

(piem., izskaidrot trūkumus, sniegt kvalitatīvu informāciju par konkrētiem izlietojuma veidiem, ja kvantitatīva informācija nav pieejama, un sniegt jebkādu citu papildinformāciju)

3

A

B

C

D

E

F

G

H

I

J

K

4

 

 

 

 

Izvēlēties:

Izvēlēties:

Izvēlēties:

Izvēlēties:

 

 

 

(Pēc vajadzības pievienot papildu rindas)

5

Kopsumma jaunattīstības valstu atbalstam pa divpusējiem kanāliem vai ar reģionālo atbalstu

 

D ailes summa

D ailes summa

 

 

 

 

 

 

Apzīmējums: X = pārskata gads

Piezīmes.

(1)

Dalībvalstis izvairās vienu un to pašu summu šajā tabulā uzskaitīt divreiz. Ja konkrēts izlietojums atbilstu vairākiem izlietojuma veidiem, izraugās vispiemērotāko un attiecīgo summu ieraksta tikai vienu reizi. Vajadzības gadījumā šādu izraudzīšanos var paskaidrot, sniedzot papildu informāciju teksta veidā.

(2)

Norādi “Informācija nav pieejama” drīkst izmantot tad, ja attiecīgo rūtiņu aizpildīšanai nav pieejama pilnīgi nekāda informācija.

(3)

Valūtas konvertēšanai izmanto vai nu X-1 gada vidējo valūtas kursu, vai faktisko valūtas kursu, kas piemērots izmaksātajai summai.

(4)

Informāciju par statusu sniedz vismaz 3. tabulā, un šajā tabulā tā būtu jāsniedz tad, ja ir pieejama dezagregētā veidā. Ja dalībvalstis nespēj piešķirtās summas nošķirt no izmaksātajām, ziņotajām summām izvēlas vispiemērotāko kategoriju.

(5)

Šajā tabulā būtu jāiekļauj informācija tikai par to sniegto finansiālo atbalstu, kas attiecas uz klimatu, piem., saskaņā ar ESAO DAC indikatoriem.

(6)

Var norādīt vairākus sektorus. Ja šāda informācija ir pieejama, dalībvalstis var ziņot par sadalījumu pa sektoriem. “Informācija nav pieejama” būtu jānorāda tikai tajos gadījumos, kad attiecīgās rindas aizpildīšanai nav pieejama pilnīgi nekāda informācija.

(7)

Izvēlas attiecīgo finanšu instrumentu. Ja uz attiecīgo rindu attiecas vairāki finanšu instrumenti, var norādīt vairākas kategorijas. “Informācija nav pieejama” būtu jānorāda tikai tajos gadījumos, kad attiecīgās rindas aizpildīšanai nav pieejama pilnīgi nekāda informācija.

6. tabula. Papildu informācija, ko dalībvalsts var sniegt par ieņēmumu iekšējo izlietojumu pēc izdevumu veida (1)

 

X-1 gadā izmaksātā kopsumma

X-1 gadā piešķirtā kopsumma

Atbilstošās kategorijas 2. tabulā

Piezīmes

Norādītajām izdevumu kategorijām izmantotie ieņēmumi

1 000 EUR

1 000 vietējās valūtas vienību (attiecīgā gadījumā)

1 000 EUR

1 000 vietējās valūtas vienību (attiecīgā gadījumā)

2. tabulas kategorija

Norādītās 2. tabulas kategorijas summas daļa

 

1

 

 

 

 

 

 

 

2

 

 

 

 

 

 

 

3

 

 

 

 

 

 

 

4

 

 

 

 

 

 

 

5

 

 

 

 

 

 

 

6

 

 

 

 

 

 

 

Izdevumu kategorijas

1.

Tiešais atbalsts mitigācijai [klimata pārmaiņu mīkstināšanai] ES ETS aptvertajos sektoros (2)

2.

Netiešais atbalsts mitigācijai ES ETS aptvertajos sektoros, piem., atbalsts inovācijai (3)

3.

Tiešais atbalsts iekšzemes/ES emisiju mitigācijai ES ETS neaptvertajos sektoros (4)

4.

Netiešais atbalsts iekšzemes/ES emisiju mitigācijai ES ETS neaptvertajos sektoros, piem., atbalsts inovācijai (5)

5.

Kompensācija par oglekļa izmaksu slogu (6)

6.

Ar mitigāciju nesaistīti izdevumi, piem., izdevumi par adaptāciju (7)

Piezīmes.

(1)

Šo tabulu izmanto, lai sīkākā sadalījumā attēlotu informāciju par iekšējiem izdevumiem pa kategorijām, ko mēdz izmantot starptautiskos salīdzinājumos. Attiecībā uz izlietojumu, ko aptver Direktīvas 2003/87/EK 3.d un 10. pants, summas var pārklāties ar 2. tabulā ziņotajām summām.

(2)

Šajā kategorijā ziņotie izdevumi varētu aptvert ETS sektoriem relevanto to izdevumu daļu, kas ziņoti šādās 2. tabulas kategorijās:

(a)

atjaunojamās enerģijas tehnoloģiju izstrāde Savienības saistību izpildei;

(b)

citu tādu tehnoloģiju izstrāde, kas palīdzētu pārkārtoties uz drošu un ilgtspējīgu mazoglekļa ekonomiku;

(c)

tādu tehnoloģiju izstrāde, kas palīdzētu izpildīt Savienības saistības palielināt energoefektivitāti;

(d)

citāda siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšana;

(e)

finansējums kopīgiem projektiem siltumnīcefekta gāzu emisiju mazināšanai aviācijas sektorā.

(3)

Šajā kategorijā ziņotie izdevumi varētu aptvert ETS sektoriem relevanto to izdevumu daļu, kas ziņoti šādās 2. tabulas kategorijās:

(a)

finansējums pētniecībai un izstrādei un demonstrējumu projektiem, kuru mērķis ir samazināt emisijas un kāpināt adaptāciju;

(b)

iniciatīvu finansēšana Eiropas energotehnoloģiju stratēģiskā plāna un Eiropas Tehnoloģiju platformu satvarā;

(c)

CO2 uztveršana un ģeoloģiskā uzglabāšana videi drošā veidā;

(d)

finansējums pētniecībai un izstrādei energoefektivitātes un tīro tehnoloģiju jomā.

(4)

Šajā kategorijā ziņotie izdevumi varētu aptvert ETS neaptvertajiem sektoriem relevanto to izdevumu daļu, kas ziņoti šādās 2. tabulas kategorijās:

(a)

atjaunojamās enerģijas tehnoloģiju izstrāde Savienības saistību izpildei;

(b)

citu tādu tehnoloģiju izstrāde, kas palīdzētu pārkārtoties uz drošu un ilgtspējīgu mazoglekļa ekonomiku;

(c)

tādu tehnoloģiju izstrāde, kas palīdzētu izpildīt Savienības saistības palielināt energoefektivitāti;

(d)

oglekļa sekvestrēšana Savienības mežsaimniecībā;

(e)

pasākumi, kas atbalsta pāreju uz mazemisiju transportlīdzekļiem un sabiedrisko transportu;

(f)

pasākumi, kuru mērķis ir palielināt energoefektivitāti un siltumizolāciju vai sniegt finansiālu atbalstu sociālo grūtību risināšanai mājsaimniecībās ar maziem un vidējiem ienākumiem;

(g)

citāda siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšana;

(h)

pasākumi atmežošanas/atmežošanās novēršanai.

(5)

Šajā kategorijā ziņotie izdevumi varētu aptvert ETS neaptvertajiem sektoriem relevanto to izdevumu daļu, kas ziņoti šādās 2. tabulas kategorijās:

(a)

finansējums pētniecībai un izstrādei un demonstrējumu projektiem, kuru mērķis ir samazināt emisijas un kāpināt adaptāciju;

(b)

iniciatīvu finansēšana Eiropas energotehnoloģiju stratēģiskā plāna un Eiropas Tehnoloģiju platformu satvarā;

(c)

finansējums pētniecībai un izstrādei energoefektivitātes un tīro tehnoloģiju jomā.

(6)

Šajā kategorijā ziņotie izdevumi nav izdevumi Direktīvas 2003/87/EK 10. panta 3. punktā un 3.d panta 4. punktā norādītajām vajadzībām.

(7)

Šajā kategorijā ziņotie izdevumi varētu aptvert izdevumus, kas ziņoti šādās 2. tabulas kategorijās:

(a)

ES ETS pārvaldības administratīvo izdevumu segšana;

(b)

pielāgošanās klimata pārmaiņu ietekmei;

(c)

atbalsts prasmju veidošanai un darbaspēka pārvirzīšanai nolūkā veicināt taisnīgu pāreju uz mazoglekļa ekonomiku;

(d)

citāds iekšējais izlietojums.


III PIELIKUMS

6. panta 1. punktā paredzētā informācija par jaunattīstības valstīm sniegto finansiālo un tehnoloģisko atbalstu

1. tabula. Piešķirtais un sniegtais publiskā sektora resursu atbalsts pa divpusējiem un reģionāliem kanāliem, arī tehnoloģiju izstrāde un tālāknodošana un spēju veidošana (attiecīgā gadījumā) (1) (2)

Kanāls

Saņēmējs

Darbības/ programmas/ projekta vai cita pasākuma nosaukums*

Finansējuma avots

Finanšu instruments

Atbalsta veids

Sektors

Piešķirtā summa (a)

Sniegtā atbalsta summa (a)

Dotācijas ekvivalents* (a)(b)

Apakšsektors* (c)

Tehnoloģiju tālāknodošana / spēju veidošana* (d)

Papildu informācija* (e)

Divpusējs/ reģionāls/ cits (precizēt)

Reģions/ valsts

 

OAP/ OOF/ cits (precizēt)

Dotācija / koncesionāls aizdevums / nekoncesionāls aizdevums / pašu kapitāls / garantija / apdrošināšana / Cits (precizēt)

Adaptācija / mitigācija / transversāli pasākumi

Enerģētika / transports / rūpniecība / lauksaimniecība / mežsaimniecība / ūdens un sanitārija / transversāli pasākumi / Cits (precizēt)

 

 

 

 

TT/ SV/ abas/ neattiecas

 

Piezīmes.

(1)

Ar “*” atzīmētos informācijas elementus aizpilda, ja tie ir pieejami.

(2)

Informāciju ziņo par kalendāro gadu (X-1).

(a)

Summu norāda vietējā valūtā.

(b)

Šo informāciju norāda tādu, kāda ziņota ANO vai Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijai (ESAO) saskaņā ar starptautiski apstiprinātām informācijas prasībām.

(c)

Ziņojot informāciju par apakšsektoriem, var izmantot piecciparu kodus, ko ESAO Attīstības palīdzības komiteja ieviesusi ziņošanai Kreditoru ziņošanas sistēmai (DAC CRS).

(d)

Dalībvalstis norāda “TT”, ja darbība palīdz virzīties uz tehnoloģiju izstrādes un tālāknodošanas mērķiem, “SV”, ja tā palīdz virzīties uz spēju veidošanas mērķiem, “abas”, ja tā ir transversāla, un “neattiecas”, ja tā uz šo gadījumu neattiecas.

(e)

Sniedz papildu informāciju, piem., saiti uz attiecīgo programmas dokumentāciju vai projekta aprakstu.

2. tabula. Piešķirtais un sniegtais publiskā sektora finansiālo resursu atbalsts pa daudzpusējiem kanāliem, arī tehnoloģiju izstrāde un tālāknodošana un spēju veidošana (attiecīgā gadījumā) (1) (2)

Kanāls

Daudzpusējā iestāde

Darbības/ programmas/ projekta vai cita pasākuma nosaukums*

Finansējuma avots

Finanšu instruments

Piešķirtā summa (a) (pamata/ vispārīga)

Sniegtā atbalsta summa (a) (pamata/ vispārīga)

Piešķirtā summa (a) (klimat-specifiska)

Sniegtā atbalsta summa (a) (klimat-specifiska)

Saņēmējs*

Dotācijas ekvivalents* (a)(b)

Ienākošās plūsmas / izejošās plūsmas* (c)

daudzpusējs divpusējs daudzpusējā satvarā / cits (precizēt)

 

 

OAP/ OOF/ cits (precizēt)

Dotācija / koncesionāls aizdevums / nekoncesionāls aizdevums / pašu kapitāls / garantija / apdrošināšana / Cits (precizēt)

 

 

 

 

Globāls/ reģionāls/ valsts

 

Ienākošās plūsmas / izejošās plūsmas


Attiecinātais daudzpusējais ieguldījums* (d)

Finanšu instruments

Atbalsta veids*

Sektors*

Apakš-sektors* (e)

Tehnoloģiju tālāknodošana / spēju veidošana* (f)

Papildu informācija* (g)

Jā/ nē/ neattiecas

Dotācija / koncesionāls aizdevums / nekoncesionāls aizdevums / pašu kapitāls / garantija / apdrošināšana / rīcībpolitiska intervence / cits (precizēt)

Adaptācija / mitigācija / transversāli pasākumi

Enerģētika / transports / rūpniecība / lauksaimniecība / mežsaimniecība / ūdens un sanitārija / transversāli pasākumi / cits

 

TT/ SV/ abas/ neattiecas

 

Piezīmes.

(1)

Ar “*” atzīmētos informācijas elementus aizpilda, ja tie ir pieejami.

(2)

Informāciju ziņo par kalendāro gadu (X-1).

(a)

Summu norāda vietējā valūtā.

(b)

Šo informāciju norāda tādu, kāda ziņota ANO vai ESAO saskaņā ar starptautiski apstiprinātām informācijas prasībām.

(c)

Dalībvalstis norāda, vai ziņotās summas pamatā ir daudzpusējā iestādē “ienākošā iemaksa”, vai daudzpusējās iestādes finanšu līdzekļu “izejošās plūsmas daļa”.

(d)

Dalībvalstis norāda, vai klimatspecifiskā summa ir aprēķināta atbilstoši ESAO attiecinātās daudzpusējās daļas aprēķināšanas principiem.

(e)

Ziņojot informāciju par apakšsektoriem, var izmantot ESAO DAC CRS piecciparu kodus.

(f)

Dalībvalstis norāda “TT”, ja darbība palīdz virzīties uz tehnoloģiju izstrādes un tālāknodošanas mērķiem, “SV”, ja tā palīdz virzīties uz spēju veidošanas mērķiem, “abas”, ja tā ir transversāla, un “neattiecas”, ja tā uz šo gadījumu neattiecas.

(g)

Sniedz papildu informāciju, piem., saiti uz attiecīgo programmas dokumentāciju un projekta aprakstu.

3. tabula. Informācija par finanšu atbalstu, kas mobilizēts publiskās intervences ceļā (1) (2)

Kanāls

Saņēmējs

Darbības/ programmas/ projekta vai cita pasākuma nosaukums

Publiskās intervences veids

Atbalsta veids

Sektors

Mobilizētā summa (a)

Apakšsektors* (b)

Dotācijas ekvivalents* (a) (c)

Atbalsta mobilizēšanai izmantotais resursu daudzums*

Papildu informācija* (d)

Divpusējs/ reģionāls/ daudzpusējs

Globāls/ reģions/ valsts

 

Dotācija / koncesionāls aizdevums / nekoncesionāls aizdevums / pašu kapitāls / garantija / apdrošināšana / spēju veidošana / tehnoloģiju izstrāde un tālāknodošana / cits (precizēt)

Adaptācija / mitigācija / transversāli pasākumi

Enerģētika / transports / rūpniecība / lauksaimniecība / mežsaimniecība / ūdens un sanitārija / transversāli pasākumi / Cits (precizēt)

 

 

 

 

 

Piezīmes.

(1)

Ar “*” atzīmētos informācijas elementus aizpilda, ja tie ir pieejami.

(2)

Informāciju ziņo par kalendāro gadu (X-1).

(a)

Summu norāda vietējā valūtā.

(b)

Ziņojot informāciju par apakšsektoriem, var izmantot ESAO DAC CRS piecciparu kodus.

(c)

Šo informāciju norāda tādu, kāda ziņota ANO vai ESAO saskaņā ar starptautiski apstiprinātām informācijas prasībām.

(d)

Sniedz papildu informāciju, piem., saiti uz attiecīgo programmas dokumentāciju vai projekta aprakstu.

1. veidne. Informācija par finanšu atbalstu, kas katrai darbībai mobilizēts publiskās intervences ceļā (1) (2) (izmanto gadījumos, kad dalībvalsts nevar aizpildīt 3. tabulu)

Darbības/programmas/projekta vai cita pasākuma nosaukums

 

1.   Kanāls

 

2.   Saņēmējs

 

3.   Publiskās intervences veids

 

4.   Atbalsta veids

 

5.   Sektors

 

6.   Mobilizētā summa (a)

 

7.   Apakšsektors* (b)

 

8.   Dotācijas ekvivalents* (a)(c)

 

9.   Atbalsta mobilizēšanai izmantotie resursi*

 

10.   Papildu informācija* (d)

 

Piezīmes.

(1)

Ar “*” atzīmētos informācijas elementus aizpilda, ja tie ir pieejami.

(2)

Informāciju ziņo par kalendāro gadu (X-1).

(a)

Summu norāda vietējā valūtā.

(b)

Ziņojot informāciju par apakšsektoriem, var izmantot ESAO DAC CRS piecciparu kodus.

(c)

Šo informāciju norāda tādu, kāda ziņota ANO vai ESAO saskaņā ar starptautiski apstiprinātām informācijas prasībām.

(d)

Sniedz papildu informāciju, piem., saiti uz attiecīgo programmas dokumentāciju vai projekta aprakstu.


IV PIELIKUMS

6. panta 2. punktā paredzētā kvalitatīvā informācija par metodiku

1. veidne. Kvalitatīvas metodiskās informācijas sniegšana (attiecīgā gadījumā) un citas ar definīcijām un metodiku saistītas informācijas sniegšana

1.   Klimatfinansējums

 

2.   Jauns un papildu

 

3.   Jaunattīstības valstis

 

4.   Pamata/vispārīgs

 

5.   Klimatspecifisks

 

6.   Finanšu instrumenti (piem., dotācija, koncesionāls aizdevums, nekoncesionāls aizdevums, pašu kapitāls, garantija, apdrošināšana, cits (precizēt))

 

7.   Finansējuma avots (OAP, OOF, cits)

 

8.   Statuss (“piešķirts” un “sniegts”)

 

9.   Mobilizētais atbalsts (piem., i) norāda skaidru cēloņsakarību starp publisko intervenci un mobilizēto privāto finansējumu, proti, darbība bez attiecīgās puses intervences nebūtu turpinājusies vai turpinājusies tādā mērogā; ii) sniedz informāciju par mērīšanas punktu (piem., piešķiršanas punkts, izmaksas punkts), kurā nosaka, kāds privātais finansējums mobilizēts publiskās intervences ietekmē, ciktāl iespējams, sasaistē ar mobilizācijai izmantotā instrumenta vai mehānisma veidu; iii) sniedz informāciju par robežām, kas izmantotas, lai noteiktu, ka finansējums mobilizēts publiskās intervences ietekmē).

 

10.   Sektors, apakšsektors

 

11.   Atbalsta veids (klimatmitigācija / klimatadaptācija / transversāli pasākumi)

 

12.   Publiskais finansējums / privātais finansējums (piem., it sevišķi jauktu struktūru vai līdzekļu gadījumā)

 

13.   Rio marķieru (koeficientu) piemērošana

 

14.   Sniegtā atbalsta un mobilizētā atbalsta dotācijas ekvivalenta komponenta noteikšana, ja ziņota informācija par dotācijas ekvivalentu

 

15.   Metodikas, ar kurām nosaka mobilizētā atbalsta rādītājus

 

16.   Kā novērsts tas, ka dubulti varētu būt uzskaitīti resursi, kas ziņoti kā piešķirti vai sniegti, un resursi, ko saņēmēja puse saskaņā ar Parīzes nolīguma 6. pantu izmantojusi sava nacionāli noteiktā devuma panākšanā

 

17.   Apraksts par sistēmām un procesiem, ar ko identificē un izseko atbalstu, kas piešķirts, sniegts un mobilizēts publiskas intervences ceļā, kā arī par to ziņo

 

18.   Apraksts par nacionālajām sistēmām un institucionālo kārtību, kā sniedzama informācija par plānoto atbalsta sniegšanu, arī informācija par plānotajām darbībām, kas saistītas ar publiski finansētiem tehnoloģiju tālāknodošanas projektiem un spēju veidošanas projektiem, kuri UNFCCC satvarā vērsti uz jaunattīstības valstīm

 

19.   Informācija (ciktāl pieejama), arī apraksts par nacionālajām sistēmām un institucionālo kārtību, kā sniedzams tehnoloģiju tālāknodošanas un spēju veidošanas atbalsts, arī pamatā esošie pieņēmumi, definīcijas un metodika, ko izmanto informācijai par tehnoloģiju tālāknodošanas un spēju veidošanas atbalstu

 

20.   Informācija par kanāliem un konstatētajiem šķēršļiem, gūtajām atziņām un pasākumiem šķēršļu pārvarēšanai

 

21.   Informācija par to, kā mēģināts nodrošināt, ka atbalsts, kas piešķirts, sniegts un mobilizēts publiskas intervences ceļā, atbilst Parīzes nolīguma ilgtermiņa virsmērķiem

 

22.   Informācija par to, kā piešķirtais, sniegtais un mobilizētais atbalsts ir vērsts uz to, lai jaunattīstības valstīm palīdzētu to centienos sasniegt Parīzes nolīguma ilgtermiņa virsmērķus, cita starpā tām palīdzot finanšu plūsmas ievirzīt tā, lai tās atbilstu virzībai uz mazām siltumnīcefekta gāzu emisijām un klimatnoturīgu attīstību

 

23.   Informācija par to, kā sniegtā informācija atspoguļo progresu salīdzinājumā ar iepriekšējiem atbalsta sniegšanas un finansējuma mobilizēšanas līmeņiem saskaņā ar Parīzes nolīgumu

 

24.   Informācija par to, kā mēģināts nodrošināt, ka ar publiskajām intervencēm sniegtais un mobilizētais atbalsts labi atbilst to pušu, kas ir jaunattīstības valstis, vajadzībām un prioritātēm Parīzes nolīguma īstenošanā, kuras apzinātas valstu veidotajās stratēģijās un instrumentos, piemēram, reizi divos gados sagatavojamajos pārredzamības ziņojumos, NND un nacionālajos adaptācijas plānos

 

25.   Informācija par pasākumiem un plāniem, kas paredz mobilizēt papildu klimatfinansējumu sakarā ar globālajiem centieniem mobilizēt klimatfinansējumu no dažādiem avotiem, arī informācija par saiknēm starp izmantojamo publisko intervenci un mobilizēto privāto finansējumu

 

26.   Informācija par ziņošanu par daudzpusēju finansējumu, arī tas, i) vai ziņotā daudzpusējā finansējuma pamatā ir ienākošā puses iemaksa daudzpusējā iestādē, un/vai kāda ir puses daļa daudzpusējās iestādes līdzekļu izejošajā plūsmā; ii) vai nu kā daudzpusējais finansējums ir ziņots kā klimatspecifisks un kā klimatspecifiskā daļa aprēķināta, arī, piem., izmantojot jau esošus starptautiskus standartus; iii) vai daudzpusējais finansējums ir ziņots kā pamata/vispārīgs, apzinoties, ka faktiskais klimatfinansējuma apjoms, kuru tas veidotu, ir atkarīgs no daudzpusējās iestādes izdarītajām plānošanas izvēlēm; iv) vai un kā daudzpusējais finansējums attiecināts uz ziņotāju pusi.

 


V PIELIKUMS

6. pantā 3. punktā paredzētā pieejamā informācija par plānoto atbalsta sniegšanu

Tabula. Pieejamā informācija pār plānoto atbalsta sniegšanu

Gads/ periods

Saņēmējs (a)

Darbības/ programmas/ projekta nosaukums

Prognozētā sniedzamā atbalsta summa (b)

Atbalsta veids

Tehnoloģiju tālāknodošana / spēju veidošana (c)

Papildu informācija (d)

 

Globāls/ reģions/ valsts

 

 

Mitigācija / adaptācija / transversāli pasākumi

TT/ SV/ abas/ neattiecas

 

Piezīmes.

(a)

Dalībvalstis sniedz informāciju par saņēmēju valsti/reģionu dezagregācijas līmenī, kuram dod priekšroku.

(b)

Ja iespējams, dalībvalstis norāda sniedzamā atbalsta summu vietējā valūtā (ieteicams norādīt nominālvērtību, balstoties uz piešķīrumiem).

(c)

Dalībvalstis norāda “TT”, ja darbība palīdz virzīties uz tehnoloģiju izstrādes un tālāknodošanas mērķiem, “SV”, ja tā palīdz virzīties uz spēju veidošanas mērķiem, “abas”, ja tā ir transversāla, un “neattiecas”, ja tā uz šo gadījumu neattiecas.

(d)

Sniedz papildu informāciju, piem., saiti uz attiecīgo programmas dokumentāciju, projekta aprakstu vai pieejamo informāciju saskaņā ar Parīzes nolīguma 9. panta 5. punktu.

1. veidne. Pieejamā informācija par plānoto atbalsta sniegšanu katrai darbībai/programmai/projektam (izmanto gadījumos, kad dalībvalsts nevar aizpildīt 1. tabulu)

Darbības/programmas/projekta nosaukums

 

1.   Gads

 

2.   Saņēmējs (a)

 

3.   Prognozētā sniedzamā atbalsta summa (b)

 

4.   Atbalsta veids

 

5.   Tehnoloģiju tālāknodošana / spēju veidošana (c)

 

6.   Papildu informācija (d)

 

Piezīmes.

(a)

Dalībvalstis sniedz informāciju par saņēmēju valsti/reģionu dezagregācijas līmenī, kuram dod priekšroku.

(b)

Ja iespējams, dalībvalstis norāda sniedzamā atbalsta summu vietējā valūtā (ieteicams norādīt nominālvērtību, balstoties uz piešķīrumiem).

(c)

Dalībvalstis norāda “TT”, ja darbība palīdz virzīties uz tehnoloģiju izstrādes un tālāknodošanas mērķiem, “SV”, ja tā palīdz virzīties uz spēju veidošanas mērķiem, “abas”, ja tā ir transversāla, un “neattiecas”, ja tā uz šo gadījumu neattiecas.

(d)

Sniedz papildu informāciju, piem., saiti uz attiecīgo programmas dokumentāciju, projekta aprakstu vai pieejamo informāciju saskaņā ar Parīzes nolīguma 9. panta 5. punktu.

VI PIELIKUMS

7. pantā paredzētā aptuveno siltumnīcefekta gāzu inventarizācijas pārskatu ziņošana

Dalībvalsts

 

Gads, par kuru sniedz pārskatu, “t-1”

 

Pārskata gads “t”

 


SILTUMNĪCEFEKTA GĀZU AVOTU UN

CO2 (1)

CH4

N2O

HFC

PFC

SF6

HFC un PFC nekonkretizētā attiecībā

NF3

Kopā

 

ETS

Kopīgie centieni (3)

PIESAISTĪTĀJU KATEGORIJAS

CO2 ekvivalents (kt)

 

CO2 ekvivalents (kt)

Kopā (neto emisijas) (1)

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

1.

Enerģētika

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

A.

Kurināmā sadedzināšana (sektorālā pieeja)

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

1.

Enerģētikas nozares

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

2.

Ražošanas nozares un būvniecība

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

3.

Transports

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

4.

Citi sektori

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

5.

Citi

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

B.

Kurināmo fugitīvās emisijas

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

1.

Cietie kurināmie

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

2.

Nafta un dabasgāze

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

C.

CO2 transportēšana un uzglabāšana

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

2.

Rūpnieciskie procesi un produktu izmantošana

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

A.

Minerālu rūpniecība

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

B.

Ķīmiskā rūpniecība

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

C.

Metālrūpniecība

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

D.

Neenerģētiski kurināmā produkti un šķīdinātāju izmantošana

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

E.

Elektronikas rūpniecība

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

F.

Produktu izmantošana ONV aizvietošanai

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

G.

Citu produktu ražošana un izmantošana

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

H.

Citi

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

3.

Lauksaimniecība

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

A.

Fermentācija gremošanas traktā

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

B.

Kūtsmēslu apsaimniekošana

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

C.

Rīsa audzēšana

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

D.

Lauksaimniecības augsnes

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

E.

Plānota savannu dedzināšana

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

F.

Lauksaimniecisko atlieku dedzināšana uz lauka

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

G.

Kaļķošana

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

H.

Karbamīda uzklāšana

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

I.

Citu oglekli saturošu mēslošanas līdzekļu izmantošana

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

J.

Citi

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

4.

Zemes izmantojums, zemes izmantojuma maiņa un mežsaimniecība (1)

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

A.

Meža zeme

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

B.

Aramzeme

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

C.

Zālāji

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

D.

Mitrāji

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

E.

Apdzīvotas teritorijas

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

F.

Cita zeme

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

G.

Nocirstas koksnes produkti

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

H.

Citi

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

5.

Atkritumi

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

A.

Cieto atkritumu likvidēšana

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

B.

Cieto atkritumu bioloģiska apstrāde

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

C.

Atkritumu incinerācija un atklāta sadedzināšana

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

D.

Notekūdeņu attīrīšana un novadīšana

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

E.

Citi

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

6.

Citi (kā precizēts 1.A kopsavilkumā)

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Papildpozīcijas

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Starptautiskā bunkurēšana

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Aviācija

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Kuģniecība

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

CO2 emisijas no biomasas

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Uztvertais CO2

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Netiešās CO2 emisijas (2)

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Kopējās CO2 ekvivalenta emisijas, neskaitot zemes izmantojumu, zemes izmantojuma maiņu un mežsaimniecību

 

 

 

 

Kopējās CO2 ekvivalenta emisijas, ieskaitot zemes izmantojumu, zemes izmantojuma maiņu un mežsaimniecību

 

 

 

 

Kopējās CO2 ekvivalenta emisijas (arī netiešās CO2 emisijas), neskaitot zemes izmantojumu, zemes izmantojuma maiņu un mežsaimniecību

 

 

 

 

Kopējās CO2 ekvivalenta emisijas (arī netiešās CO2 emisijas), ieskaitot zemes izmantojumu, zemes izmantojuma maiņu un mežsaimniecību

 

 

 

 

Piezīmes.

(1)

Attiecībā uz oglekļa dioksīdu (CO2) no zemes izmantojuma, zemes izmantojuma maiņas un mežsaimniecības ziņo neto emisijas/piesaistījumus. Ziņojot piesaistījumus vienmēr atzīmē ar mīnuszīmi (-), bet emisijas — ar pluszīmi (+).

(2)

Ja dalībvalsts ziņo netiešās CO2 emisijas, nacionālās kopsummas norāda gan ar netiešajām CO2 emisijām, gan bez tām.

(3)

Emisijas Regulas (ES) 2018/842 darbības jomā.

Īss apraksts par galvenajiem faktoriem, kas ir pamatā SEG emisiju pieaugumam vai samazinājumam X-1 gadā (aptuvenais pārskats) salīdzinājumā ar X-2 (pārskats). Ja šī informācija ir pieejama publiski, sniedziet hipersaiti uz attiecīgo vietni.

Var sniegt arī informāciju par nenoteiktību, kas saistīta ar ZIZIMM sektora aplēsēm.

 


VII PIELIKUMS

Pārskats par siltumnīcefekta gāzu inventarizācijas pārskatu ziņošanu saskaņā ar 8. panta 2. punktu (1), (2)

Šīs regulas [pants]

Informācija sniedzama nacionālajā inventarizācijas ziņojumā (atzīmēt)

Informācija sniedzama atsevišķā NIZ pielikumā (atzīmēt)

Atsauce uz NIZ vai atsevišķa pielikuma nodaļu (precizēt)

9. pants. Ziņošana par pārrēķiniem

Obligāti

Neattiecas

NIZ nodaļa par pārrēķiniem un uzlabojumiem

10. pants Ziņošana par ieteikumu īstenošanu VIII pielikuma 1. tabulā

Obligāti

Obligāti

NIZ nodaļa par pārrēķiniem un uzlabojumiem

10. pants Ziņošana par ieteikumu īstenošanu VIII pielikuma 2. tabulā

Neattiecas

Obligāti

 

12. panta 1. punkta. Ziņošana par nenoteiktību

Neattiecas

Obligāti

 

12. panta 2. punkts. Ziņošana par pilnīgumu

Obligāti

Neattiecas

Attiecīgajā VZT tabulā un attiecīgajās NIZ nodaļās

14. panta 1. punkts. Ziņošana par ziņoto emisiju saskanību ar emisijas kvotu tirdzniecības sistēmas datiem (XII pielikuma dati)

Neattiecas

Obligāti

 

14. panta 2. punkts. Ziņošana par ziņoto emisiju saskanību ar emisijas kvotu tirdzniecības sistēmas datiem (tekstuāla informācija)

Iespējams

Iespējams

Ja NIZ: attiecīgajās NIZ sadaļās

15. pants. Ziņošana par to datu saskanību, kas ziņoti par gaisa piesārņotājiem

Iespējams

Iespējams

Ja NIZ: NIZ nodaļā par kvalitātes nodrošināšanu, kvalitātes kontroli un verifikācijas plānu

16. pants. Ziņošana par to datu saskanību, kas ziņoti par fluorētām siltumnīcefekta gāzēm

Iespējams

Iespējams

Ja NIZ: attiecīgajās NIZ sadaļās

17. pants. Ziņošana par saskanību ar enerģētikas statistiku

Iespējams

Iespējams

Ja NIZ: attiecīgajās NIZ sadaļās

18. pants. Ziņošana par izmaiņām nacionālo inventarizācijas sistēmu vai reģistru aprakstos

Obligāti

Neattiecas

Attiecīgajās NIZ nodaļās

Piezīmes.

(1)

Informāciju, kas iesniedzama līdz 15. janvārim, iesniedz kā NIZ vai attiecīgo atsevišķo pielikumu nodaļu uzmetumu.

(2)

Ieraksts “Iespējams” nozīmē, ka dalībvalstis var izvēlēties, vai informāciju ziņot NIZ vai atsevišķā NIZ pielikumā.

VIII PIELIKUMS

10. pantā paredzētā ziņošana par ieteikumu īstenošanu

1. tabula. Formāts, kādā ziņojama informācija par katra jaunākajā publicētajā individuālajā UNFCCC izskatīšanas ziņojumā iekļautā ieteikuma īstenošanas statusu, arī šāda ieteikuma neīstenošanas iemesli

Nesenākās UNFCCC inventarizācijas pārskata izskatīšanas gads

VZT kategorija/problēma

Izskatīšanas ieteikums

Izskatīšanas ziņojums/punkts

Dalībvalsts atbilde / īstenošanas statuss

Neīstenošanas iemesls

NIZ nodaļa/sadaļa

 

 

 

 

 

 


2. tabula. Formāts, kādā ziņojama informācija par katra jaunākajā saskaņā ar Komisijas Īstenošanas regulas Nr. 749/2014 35. panta 2. punktu vai šīs regulas 32. pantu sagatavotajā izskatīšanas ziņojumā norādītā ieteikuma, tehniskās korekcijas vai pārskatītās aplēses īstenošanas statusu

Nesenākās ES iekšējās inventarizācijas pārskata izskatīšanas gads

VZT kategorija/problēma

Izskatīšanas ieteikums, tehniskā korekcija vai pārskatītā aplēse

Izskatīšanas ziņojums/punkts

Dalībvalsts atbilde / īstenošanas statuss

NIZ nodaļa/sadaļa

 

 

 

 

 


IX PIELIKUMS

11. pantā paredzētā ziņošana par Savienības galveno kategoriju inventarizācijas metodēm, emisijas faktoriem un saistītajiem metodikas aprakstiem

1. daļa

2. daļa

3. daļa

4. daļa

A

B

C

D

E

F

G

H

I

J

K

L

M

N

O

Informācija, kuru sniedz Komisija

Informācija, kuru ziņo dalībvalstis

Savienības galveno kategoriju norādīšana

Informācija, kas saistīta ar Savienības galvenajām kategorijām

 

līdz tā gada 31. oktobrim, kas ir pirms iesniegšanas, un līdz pašreizējā pārskata gada 28. februārim

Attiecībā uz B ailē norādītajām Savienības galvenajām kategorijām — līdz 15. janvārim un 15. martam

Attiecībā uz A ailē norādītajām Savienības galvenajām kategorijām — līdz 15. janvārim un 15. martam

Savienības galveno kategoriju saraksts (a)

Atzīmē galvenās kategorijas, kuru gadījumā informācija par metodēm un emisijas faktoriem nav pieejama vai dalībvalsts to VZT neziņo

Atzīmē, lai kategoriju norādītu kā jaunu Savienības galveno kategoriju salīdzinājumā ar iepriekšējo Savienības siltumnīcefekta gāzu inventarizācijas pārskatu

Metodes, kas izmantotas jaunākajā dalībvalsts inventarizācijas pārskatā (b)

Emisijas faktori, kas izmantoti jaunākajā dalībvalsts inventarizācijas pārskatā (b)

Metodikas aprakstu kopsavilkums jaunākajā dalībvalsts inventarizācijas pārskatā (c)

Atsauce uz aprakstu galīgajā NIZ (sadaļas numurs) (c)(g)

Atzīmē, lai kategoriju norādītu kā jaunu Savienības galveno kategoriju salīdzinājumā ar jaunāko Savienības siltumnīcefekta gāzu inventarizācijas pārskatu (d)

Metodes, kas izmantotas jaunākajā dalībvalsts inventarizācijas pārskatā (b)

Emisijas faktori, kas izmantoti jaunākajā dalībvalsts inventarizācijas pārskatā (b)

Atzīmē, lai norādītu, ka jaunākajā inventarizācijas pārskatā izmantotās metodes (I aile) atšķiras no iepriekšējā inventarizācijas pārskatā izmantotajām metodēm (D aile)

Atzīmē, lai norādītu, ka jaunākajā inventarizācijas pārskatā izmantotie emisijas faktori (J aile) atšķiras no iepriekšējā inventarizācijas pārskatā izmantotajiem emisijas faktoriem (E aile)

Metodikas aprakstu kopsavilkums jaunākajā inventarizācijas pārskatā

Atzīmē, lai norādītu būtiskas izmaiņas metodikas aprakstos (M aile) salīdzinājumā ar iepriekšējā gada pārskatu (F aile)

Atsauce uz aprakstu galīgajā NIZ (sadaļas numurs) (g)

Piezīmes.

(a)

Savienības galveno kategoriju analīzē izmantotās kategorijas norāda Komisija, precizējot kategorijas kodu, kategorijas nosaukumu, novērtēto siltumnīcefekta gāzi un attiecīgā gadījumā kurināmā/degvielas veidu. Piemērs: 1.A.1.a, publiskā elektroenerģijas un siltuma ražošana, gāzveida kurināmie, CO2.

(b)

Izmanto tādus pašus “izmantotā metode” un “emisijas faktors” apzīmējumus (saīsinājumus) kā vienoto ziņošanas tabulu kopsavilkuma lapā par metodēm un emisijas faktoriem.

(c)

Informācija par iepriekšējā gada aprakstu pirmoreiz iekļaujama līdz 2023. gada 31. oktobrim.

(d)

H ailes ziņas norāda Komisija.

(e)

F ailes ziņas Komisija pirmoreiz norāda līdz 2023. gada 31. oktobrim.

(f)

Izmaiņas, kas saistītas ar I, J, K un L ailē ziņoto informāciju attiecīgā gadījumā ziņo tikai par B ailē norādītajām galvenajām kategorijām.

(g)

“Galīgais NIZ” nozīmē jaunāko pieejamo pilnīgo NIZ, kas iesniegts ES.

X PIELIKUMS

12. pantā paredzētā ziņošana par nenoteiktību un pilnīgumu

A

B

C

D

E

F

G

H

I

J

K

L

M

IPCC kategorija

Gāze

Bāzes gada emisijas vai piesaistījumi

X gada emisijas vai piesaistījumi

Darbības datu nenoteiktība

Emisijas faktora / aplēses parametra nenoteiktība

Kopējā nenoteiktība

Kādu daļu dispersijas X gadā veido katra kategorija

A tipa jutība

B tipa jutība

Emisijas faktora / aplēses parametra nenoteiktības radītā valsts emisiju tendences nenoteiktība

Darbības datu nenoteiktības radītā valsts emisiju tendences nenoteiktība

Kopējo valsts emisiju tendencē radītā nenoteiktība

 

 

Ielaides dati

Ielaides dati

Ielaides dati

A piezīme

Ielaides dati

A piezīme

Formula

Formula

B piezīme

Formula

I * F

C piezīme

D piezīme

K2 + L2

 

 

CO2 ekvivalents (Gg)

CO2 ekvivalents (Gg)

%

%

%

 

%

%

%

%

%

Piem., “1.A.1. Enerģētikas nozares, 1. kurināmais”

CO2

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Piem., “1.A.1. Enerģētikas nozares, 2. kurināmais”

CO2

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Utt.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Kopā

 

Σ C

Σ D

 

 

 

Σ H

 

 

 

 

Σ M

 

 

 

 

 

Visa pārskata procentuālā nenoteiktība

Formula

 

 

 

Tendences nenoteiktība

Formula

Avots:

IPCC 2006. gada vadlīnijas, 1. sējums, 3.2. tabula, 1. pieejas nenoteiktības aprēķins.


XI PIELIKUMS

13. pantā paredzētā ziņošana par indikatoriem

Nr.

Eurostat energoefektivitātes indikatoru nomenklatūra

Indikators

Skaitītājs/saucējs (1) (4)

Norādes/definīcijas (2) (3)

X-2 gads

1

TRANSFORMĀCIJA B0

Īpatnējās CO2 emisijas no publiskām un pašražotāju elektrostacijām, t/TJ

CO2 emisijas no publiskām un pašražotāju termoelektrostacijām, kt

CO2 emisijas no visas fosilo kurināmo sadedzināšanas bruto elektroenerģijas un siltuma ražošanai publiskajās un pašražotāju termoelektrostacijās un koģenerācijas stacijās. Nav ietvertas emisijas no stacijām, kurās ražo tikai siltumu.

 

Visi produkti — publisko un pašražotāju termoelektrostaciju izlaide, PJ

Publisko un pašražotāju termoelektrostaciju un koģenerācijas staciju saražotā bruto elektroenerģija un siltums, kas pārdots trešām personām (koģenerācija). Nav ietverta izlaide no stacijām, kurās ražo tikai siltumu. Publiskās termoelektrostacijas ražo elektroenerģiju (un siltumu) pārdošanai trešām personām, un tā ir to pamatdarbība. Tās var būt privāts vai publisks īpašums. Pašražotāju termoelektrostacijas elektroenerģiju (un siltumu) ražo pilnībā vai daļēji savai izmantošanai; tā ir darbība, kas atbalsta pamatdarbību. Saražoto bruto elektroenerģiju mēra galveno transformatoru izvadpunktā, t. i., ir ietverts elektroenerģijas patēriņš stacijas palīgierīcēs un transformatoros (avots: enerģijas bilance).

 

2

TRANSFORMĀCIJA E0

Īpatnējās CO2 emisijas no pašražotāju stacijām, t/TJ

CO2 emisijas no pašražotāju stacijām, kt

CO2 emisijas no visas fosilo kurināmo sadedzināšanas bruto elektroenerģijas un siltuma ražošanai pašražotāju termoelektrostacijās un koģenerācijas stacijās.

 

Visi produkti — pašražotāju termoelektrostaciju izlaide, PJ

Pašražotāju termoelektrostaciju un koģenerācijas staciju saražotā bruto elektroenerģija un siltums, kas pārdots trešām personām (koģenerācija). Pašražotāju termoelektrostacijas elektroenerģiju (un siltumu) ražo pilnībā vai daļēji savai izmantošanai; tā ir darbība, kas atbalsta pamatdarbību. Saražoto bruto elektroenerģiju mēra galveno transformatoru izvadpunktā, t. i., ir ietverts elektroenerģijas patēriņš stacijas palīgierīcēs un transformatoros (avots: enerģijas bilance).

 

3

RŪPNIECĪBA A1.1

Kopējā CO2 emisiju intensitāte — dzelzs un tērauda rūpniecība, t/miljons euro

Kopējās CO2 emisijas no dzelzs un tērauda ražošanas, kt

CO2 emisijas no fosilo kurināmo sadedzināšanas dzelzs un tērauda ražošanā, ieskaitot sadedzināšanu elektroenerģijas un siltuma ieguvei (IPCC avota kategorija 1.A.2.a), no dzelzs un tērauda ražošanas procesa (IPCC avotu kategorija 2C1) un no dzelzs sakausējumu ražošanas procesa (IPCC avota kategorija 2.C.2).

 

Bruto pievienotā vērtība — dzelzs un tērauda rūpniecība, miljardos euro

Bruto pievienotā vērtība salīdzināmās 2016. gada cenās dzelzs un tērauda un dzelzs sakausējumu ražošanā (NACE 27.1), cauruļu ražošanā (NACE 27.2), citu veidu dzelzs un tērauda pirmējā apstrādē (NACE 27.3), čuguna liešanā (NACE 27.51) un tērauda liešanā (NACE 27.52) (avots: nacionālie konti).

 

4

RŪPNIECĪBA A1.2

Ar enerģiju saistīto CO2 emisiju intensitāte — ķīmiskā rūpniecība, t/miljons euro

Ar enerģiju saistītās CO2 emisijas ķīmiskajā rūpniecībā, kt

CO2 emisijas no fosilo kurināmo sadedzināšanas ķimikāliju un ķīmisko produktu ražošanā, ieskaitot sadedzināšanu elektroenerģijas un siltuma ieguvei (IPCC avotu kategorija 1.A.2.c).

 

Bruto pievienotā vērtība — ķīmiskā rūpniecība, miljardos euro

Bruto pievienotā vērtība salīdzināmās 2016. gada cenās ķimikāliju un ķīmisko produktu ražošanā (NACE 24) (avots: nacionālie konti).

 

5

RŪPNIECĪBA A1.3

Ar enerģiju saistīto CO2 emisiju intensitāte — stikla, keramikas un būvmateriālu rūpniecība, t/miljons euro

Ar enerģiju saistītās CO2 emisijas stikla, keramikas un būvmateriālu rūpniecībā, kt

CO2 emisijas no fosilo kurināmo sadedzināšanas nemetālisku minerālproduktu ražošanā (NACE 26), ieskaitot sadedzināšanu elektroenerģijas un siltuma ieguvei.

 

Bruto pievienotā vērtība — stikla, keramikas un būvmateriālu rūpniecība, miljardos euro

Bruto pievienotā vērtība salīdzināmās 2016. gada cenās nemetālisku minerālproduktu ražošanā (NACE 26) (avots: nacionālie konti).

 

6

RŪPNIECĪBA A1.4

Ar enerģiju saistīto CO2 emisiju intensitāte — pārtikas, dzērienu un tabakas izstrādājumu rūpniecība, t/miljons euro

Ar enerģiju saistītās CO2 emisijas pārtikas, dzērienu un tabakas izstrādājumu rūpniecībā, kt

CO2 emisijas no fosilo kurināmo sadedzināšanas pārtikas produktu, dzērienu un tabakas izstrādājumu ražošanā, ieskaitot sadedzināšanu elektroenerģijas un siltuma ieguvei (IPCC avotu kategorija 1.A.2.e).

 

Bruto pievienotā vērtība — pārtikas, dzērienu un tabakas izstrādājumu rūpniecība, miljardos euro

Bruto pievienotā vērtība salīdzināmās 2016. gada cenās pārtikas produktu un dzērienu (NACE 15) un tabakas izstrādājumu (NACE 16) ražošanā (avots: nacionālie konti).

 

7

RŪPNIECĪBA A1.5

Ar enerģiju saistīto CO2 emisiju intensitāte — papīra rūpniecība un poligrāfija, t/miljons euro

Ar enerģiju saistītās CO2 emisijas papīra rūpniecībā un poligrāfijā, kt

CO2 emisijas no fosilo kurināmo sadedzināšanas pulpas, papīra un papīra izstrādājumu ražošanā un izdevējdarbībā, poligrāfijā un ierakstu reproducēšanā, ieskaitot emisijas no sadedzināšanas elektroenerģijas un siltuma ieguvei (IPCC avotu kategorija 1.A.2.d).

 

Bruto pievienotā vērtība — papīra rūpniecība un poligrāfija, miljardos euro

Bruto pievienotā vērtība salīdzināmās 2016. gada cenās pulpas, papīra un papīra izstrādājumu ražošanā (NACE 21) un izdevējdarbībā, poligrāfijā un ierakstu reproducēšanā (NACE 22) (avots: nacionālie konti).

 

8

MĀJSAIMNIECĪBAS A0

Īpatnējās CO2 emisijas no telpas apsildes mājsaimniecībās, kg/m2

CO2 emisijas no telpas apsildes mājsaimniecībās, kt

CO2 emisijas no fosilo kurināmo sadedzināšanas telpas apsildei mājsaimniecībās.

 

Pastāvīgi apdzīvoto mājokļu platība miljonos m2

Pastāvīgi apdzīvoto mājokļu kopējā platība.

 

9

PAKALPOJUMI B0

Īpatnējās CO2 emisijas no telpas apsildes komerciālajā un institucionālajā sektorā, kg/m2

CO2 emisijas no telpas apsildes komerciālajā un institucionālajā sektorā, kt

CO2 emisijas no fosilo kurināmo sadedzināšanas telpas apsildei komerciālās ēkās un iestāžu ēkās publiskajā un privātajā sektorā.

 

Komercēku platība miljonos m2

Komercēku kopējā platība (NACE 41, 50, 51, 52, 55, 63, 64, 65, 66, 67, 70, 71, 72, 73, 74, 75, 80, 85, 90, 91, 92, 93, 99).

 

10

TRANSPORTS B0

Īpatnējās CO2 emisijas no dīzeļdegvielas izmantošanas vieglajos pasažieru automobiļos, g/km

CO2 emisijas no vieglajiem pasažieru automobiļiem, kurus darbina ar dīzeļdegvielu, kt

CO2 emisijas no dīzeļdegvielas sadedzināšanas visu veidu transporta darbībām, kam izmanto vieglos pasažieru automobiļus (IPCC avotu kategorija 1.A.3.b.i, tikai dīzeļdegviela).

 

Ar dīzeļdegvielas vieglajiem pasažieru automobiļiem nobraukto kilometru skaits miljardos km

Visu ar tādiem dīzeļdegvielas vieglajiem pasažieru automobiļiem nobraukto kilometru skaits, kam atļauts izmantot publiskai satiksmei pieejamus ceļus (avots: transporta statistika).

 

11

TRANSPORTS B0

Īpatnējās CO2 emisijas no benzīna izmantošanas vieglajos pasažieru automobiļos, g/km

CO2 emisijas no vieglajiem pasažieru automobiļiem, kurus darbina ar benzīnu, kt

CO2 emisijas no benzīna sadedzināšanas visu veidu transporta darbībām, kam izmanto vieglos pasažieru automobiļus (IPCC avotu kategorija 1.A.3.b.i, tikai benzīns).

 

Ar benzīna vieglajiem pasažieru automobiļiem nobraukto kilometru skaits miljardos km

Visu ar tādiem benzīna vieglajiem pasažieru automobiļiem nobraukto kilometru skaits, kam atļauts izmantot publiskai satiksmei pieejamus ceļus (avots: transporta statistika).

 

Apzīmējums: X = pārskata gads

Piezīmes.

(1)

Ja tie nav norādīti VZT, dalībvalstis ziņo skaitītāju un saucēju.

(2)

Dalībvalstis šīs norādes ievēro. Ja tās šīs norādes nevar ievērot pilnībā vai ja skaitītājs un saucējs nav pilnīgi konsekventi, dalībvalstis to skaidri norāda.

(3)

Atsauces uz IPCC avotu kategorijām ir atsauces uz IPCC 2006. gada vadlīnijām par nacionālajiem siltumnīcefekta gāzu inventarizācijas pārskatiem.

(4)

Viens miljards ir tūkstoš miljoni.

XII PIELIKUMS

14. pantā paredzētā ziņošana par ziņoto emisiju saskanību ar ES emisijas kvotu tirdzniecības sistēmas datiem

To verificēto emisiju sadalījums pa nacionālo siltumnīcefekta gāzu inventarizācijas pārskata avotu kategorijām, par kurām iekārtas un operatori ziņo saskaņā ar Direktīvu 2003/87/EK

Dalībvalsts

Pārskata gads:

Datu pamats: verificētās ETS emisijas un siltumnīcefekta gāzu emisijas, kas ziņotas par X-2 gadu iesniegtajā inventarizācijas pārskatā


 

Kopējās emisijas (CO2 ekv.)

 

Siltumnīcefekta gāzu inventarizācijas pārskata emisijas [kt CO2 ekv.] (3)

Verificētās emisijas, kas ziņotas saskaņā ar Direktīvu 2003/87/EK [kt CO2 ekv.] (3)

Attiecība % (Verificētās emisijas / pārskata emisijas) (3)

Piezīmes (2)

Siltumnīcefekta gāzu emisijas (SEG inventarizācijas pārskatam: kopējās SEG emisijas, ieskaitot netiešās CO2 emisijas, ja tās ziņotas, neskaitot ZIZIMM un izņemot vietējās aviācijas emisijas; attiecībā uz Direktīvu 2003/87/EK: SEG emisijas no stacionārām iekārtām saskaņā ar Direktīvas 2003/87/EK 2. panta 1. punktu)

 

 

 

 

CO2 emisijas (SEG inventarizācijas pārskatam: kopējās CO2 emisijas, ieskaitot netiešās CO2 emisijas, ja tās ziņotas, neskaitot ZIZIMM un izņemot CO2 emisijas no vietējās aviācijas; attiecībā uz Direktīvu 2003/87/EK: CO2 emisijas no stacionārām iekārtām saskaņā ar Direktīvas 2003/87/EK 2. panta 1. punktu)

 

 

 

 


Kategorija (1)

CO2 emisijas

Siltumnīcefekta gāzu inventarizācijas pārskata emisijas [kt] (3)

Verificētās emisijas, kas ziņotas saskaņā ar Direktīvu 2003/87/EK [kt] (3)

Attiecība % (Verificētās emisijas / pārskata emisijas) (3)

Piezīmes (2)

1.A.

Kurināmā/degvielas sadedzināšana, kopā

 

 

 

 

1.A.

Kurināmā sadedzināšana, sadedzināšana stacionārās iekārtās

 

 

 

 

1.A.1.

Enerģētikas nozares

 

 

 

 

1.A.1.a.

Publiskā elektroenerģijas un siltuma ražošana

 

 

 

 

1.A.1.b.

Naftas rafinēšana

 

 

 

 

1.A.1.c.

Cieto kurināmo ražošana un citas enerģētikas nozares

 

 

 

 

Dzelzs un tērauda rūpniecība (SEG pārskatam kopā VZT kategorijas 1.A.2.a + 2.C.1. + 1.A.1.c un citas relevantas VZT kategorijas, kas ietver dzelzs un tērauda rūpniecības emisijas (piem., 1.A.1.a, 1.B.1) (4))

 

 

 

 

1.A.2.

Ražošanas nozares un būvniecība

 

 

 

 

1.A.2.a.

Dzelzs un tērauds

 

 

 

 

1.A.2.b.

Krāsainie metāli

 

 

 

 

1.A.2.c.

Ķimikālijas

 

 

 

 

1.A.2.d.

Pulpas, papīra ražošana un poligrāfija

 

 

 

 

1.A.2.e.

Pārtikas pārstrāde, dzērienu un tabakas izstrādājumu ražošana

 

 

 

 

1.A.2.f.

Nemetāliskie minerāli

 

 

 

 

1.A.2.g.

Citas

 

 

 

 

1.A.3.

Transports

 

 

 

 

1.A.3.e.

Citu veidu transportēšana (transportēšana pa cauruļvadiem)

 

 

 

 

1.A.4.

Citi sektori

 

 

 

 

1.A.4.a.

Komerciālais/institucionālais sektors

 

 

 

 

1.A.4.c.

Lauksaimniecība/mežsaimniecība/zivsaimniecība

 

 

 

 

1.B.

Kurināmo fugitīvās emisijas

 

 

 

 

1.C.

CO2 transportēšana un glabāšana

 

 

 

 

1.C.1.

CO2 transportēšana

 

 

 

 

1.C.2.

Iesūknēšana un glabāšana

 

 

 

 

1.C.3.

Citas

 

 

 

 

2.A.

Minerālprodukti

 

 

 

 

2.A.1.

Cementa ražošana

 

 

 

 

2.A.2.

Kaļķu ražošana

 

 

 

 

2.A.3.

Stikla ražošana

 

 

 

 

2.A.4.

Karbonātu izmantošana citos procesos

 

 

 

 

2.B.

Ķīmiskā rūpniecība

 

 

 

 

2.B.1.

Amonjaka ražošana

 

 

 

 

2.B.3.

Adipīnskābes ražošana (CO2)

 

 

 

 

2.B.4.

Kaprolaktāma, glioksāla un glioksālskābes ražošana

 

 

 

 

2.B.5.

Karbīdu ražošana

 

 

 

 

2.B.6.

Titāna dioksīda ražošana

 

 

 

 

2.B.7.

Kalcinētās sodas ražošana

 

 

 

 

2.B.8.

Petroķimikāliju un tehniskā oglekļa ražošana

 

 

 

 

2.C.

Metālu ražošana

 

 

 

 

2.C.1.

Dzelzs un tērauda ražošana

 

 

 

 

2.C.2.

Dzelzs sakausējumu ražošana

 

 

 

 

2.C.3.

Alumīnija ražošana

 

 

 

 

2.C.4.

Magnija ražošana

 

 

 

 

2.C.5.

Svina ražošana

 

 

 

 

2.C.6.

Cinka ražošana

 

 

 

 

2.C.7.

Citu metālu ražošana

 

 

 

 


Kategorija (1)

N2O emisijas

Siltumnīcefekta gāzu inventarizācijas pārskata emisijas [kt CO2 ekv.] (3)

Verificētās emisijas, kas ziņotas saskaņā ar Direktīvu 2003/87/EK [kt CO2 ekv.] (3)

Attiecība % (Verificētās emisijas / pārskata emisijas) (3)

Piezīmes (2)

2.B.2.

Slāpekļskābes ražošana

 

 

 

 

2.B.3.

Adipīnskābes ražošana

 

 

 

 

2.B.4.

Kaprolaktāma, glioksāla un glioksālskābes ražošana

 

 

 

 


Kategorija (1)

PFC emisijas

Siltumnīcefekta gāzu inventarizācijas pārskata emisijas [kt CO2 ekv.] (3)

Verificētās emisijas, kas ziņotas saskaņā ar Direktīvu 2003/87/EK [kt CO2 ekv.] (3)

Attiecība % (Verificētās emisijas / pārskata emisijas) (3)

Piezīmes (2)

2.C.3.

Alumīnija ražošana

 

 

 

 

Apzīmējums: X = pārskata gads

Piezīmes.

(1)

Verificēto emisiju sadalījums pa dezagregētajām pārskata kategorijām četrciparu līmenī jānorāda tad, ja šāda verificēto emisiju sadale ir iespējama un ja šādas emisijas rodas. Izmanto šādus apzīmējumus:

NO = nerodas; IE = iekļautas citur C = konfidenciāla informācija;

nenozīmīgs daudzums = attiecīgajā VZT kategorijā var rasties neliels daudzums verificētu emisiju, bet tas veido < 5 % no kategorijas daudzuma.

(2)

Ailē “Piezīmes” sniedz īsu veikto pārbaužu kopsavilkumu, un, ja dalībvalsts to vēlas, tajā var sniegt papildu skaidrojumus par paziņoto sadalījumu.

(3)

kt un % vērtības norāda līdz vienam ciparam aiz komata.

(4)

Aizpilda, izmantojot kombinētās VZT kategorijas attiecībā uz “Dzelzs un tērauds”, ko katra dalībvalsts nosaka atsevišķi; norādītā formula ir sniegta tikai kā piemērs.

XIII PIELIKUMS

15. pantā paredzētā ziņošana par to datu saskanību, kas ziņoti par gaisa piesārņotājiem

EMISIJU KATEGORIJAS

Piesārņotāja X emisijas, par kurām ziņots siltumnīcefekta gāzu (SEG) emisiju pārskatā (kt) (3)

Piesārņotāja X emisijas, par kurām ziņots saskaņā ar Direktīvu 2016/2284 (NEC), versija X (kt) (3)

Absolūtā starpība, kt (1) (3)

Relatīvā starpība, % (2) (3)

Starpību skaidrojumi

Valsts kopsumma (neskaitot ZIZIMM)

 

 

 

 

 

1.

Enerģētika

 

 

 

 

 

A.

Kurināmā sadedzināšana (sektorālā pieeja)

 

 

 

 

 

1.

Enerģētikas nozares

 

 

 

 

 

2.

Ražošanas nozares un būvniecība

 

 

 

 

 

3.

Transports

 

 

 

 

 

4.

Citi sektori

 

 

 

 

 

5.

Citas

 

 

 

 

 

B.

Kurināmo fugitīvās emisijas

 

 

 

 

 

1.

Cietie kurināmie

 

 

 

 

 

2.

Nafta un dabasgāze, kā arī citas emisijas no enerģijas ražošanas

 

 

 

 

 

2.

Rūpnieciskie procesi un produktu izmantošana

 

 

 

 

 

A.

Minerālu rūpniecība

 

 

 

 

 

B.

Ķīmiskā rūpniecība

 

 

 

 

 

C.

Metālrūpniecība

 

 

 

 

 

D.

Neenerģētiski kurināmā produkti un šķīdinātāju izmantošana

 

 

 

 

 

G.

Citu produktu ražošana un izmantošana

 

 

 

 

 

H.

Citi

 

 

 

 

 

3.

Lauksaimniecība

 

 

 

 

 

B.

Kūtsmēslu apsaimniekošana

 

 

 

 

 

D.

Lauksaimniecības augsnes

 

 

 

 

 

F.

Lauksaimniecisko atlieku dedzināšana uz lauka

 

 

 

 

 

J.

Citas

 

 

 

 

 

5.

Atkritumi

 

 

 

 

 

A.

Cieto atkritumu likvidēšana

 

 

 

 

 

B.

Cieto atkritumu bioloģiska apstrāde

 

 

 

 

 

C.

Atkritumu incinerācija un atklāta sadedzināšana

 

 

 

 

 

D.

Notekūdeņu attīrīšana un novadīšana

 

 

 

 

 

E.

Citas

 

 

 

 

 

6.

Citas

 

 

 

 

 

Piezīmes.

(1)

SEG emisiju inventarizācijas pārskatā ziņotās emisijas, no kurām atskaitītas NEC pārskatā ziņotās emisijas.

(2)

Starpība, kas izteikta kt, dalīta ar SEG emisiju pārskatā ziņotajām emisijām.

(3)

kt un % vērtības norāda līdz vienam ciparam aiz komata.

XIV PIELIKUMS

17.panta 2. punktā paredzētā ziņošana par saskanību ar enerģētikas statistiku

KURINĀMĀ VEIDI

SEG pārskatā paziņotais domājamais patēriņš

(TJ) (3)

Domājamais patēriņš, kas iegūts, izmantojot saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1099/2008 ziņotos datus

(TJ) (3)

Absolūtā starpība (1)

(TJ) (3)

Relatīvā starpība (2)

% (3)

Starpību skaidrojumi

Šķidrais fosilais kurināmais

Primārie kurināmie

Jēlnafta

 

 

 

 

 

Orimulsion

 

 

 

 

 

Dabasgāzes kondensāti

 

 

 

 

 

Sekundārie kurināmie

Benzīns

 

 

 

 

 

Petrolejas tipa reaktīvā degviela

 

 

 

 

 

Cita veida petroleja

 

 

 

 

 

Slānekļa nafta

 

 

 

 

 

Gāzeļļa/dīzeļdegviela

 

 

 

 

 

Atlikumdegvieleļļa

 

 

 

 

 

Sašķidrinātās naftas gāzes (LPG)

 

 

 

 

 

Etāns

 

 

 

 

 

Jēlbenzīns

 

 

 

 

 

Bitumens

 

 

 

 

 

Smērvielas

 

 

 

 

 

Naftas kokss

 

 

 

 

 

Rafinētavu ievadmateriāli

 

 

 

 

 

Citi naftas produkti

 

 

 

 

 

Cits šķidrais fosilais kurināmais

 

 

 

 

 

Šķidrais fosilais kurināmais kopā

 

 

 

 

 

Cietais fosilais kurināmais

Primārie kurināmie

Antracīts

 

 

 

 

 

Koksa ogles

 

 

 

 

 

Citas bitumenogles

 

 

 

 

 

Pusbitumenogles

 

 

 

 

 

Lignīts

 

 

 

 

 

Degslāneklis un bitumensmiltis

 

 

 

 

 

Sekundārie kurināmie

Brūnogļu briketes un akmeņogļu briketes

 

 

 

 

 

Koksēšanas krāšņu kokss / gāzes kokss

 

 

 

 

 

Ogļu darva

 

 

 

 

 

Cits cietais fosilais kurināmais

 

 

 

 

 

Cietais fosilais kurināmais kopā

 

 

 

 

 

Gāzveida fosilais kurināmais

Dabasgāze (sausā gāze)

 

 

 

 

 

Cits gāzveida fosilais kurināmais

 

 

 

 

 

 

Gāzveida fosilais kurināmais kopā

 

 

 

 

 

 

Atkritumi (frakcija, kas nav biomasa)

 

 

 

 

 

Cits fosilais kurināmais

 

 

 

 

 

 

Kūdra

 

 

 

 

 

 

 

Kopā

 

 

 

 

 

Piezīmes.

(1)

SEG pārskatā paziņotais domājamais patēriņš, no kura atskaitīts domājamais patēriņš, kas iegūts, izmantojot saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1099/2008 ziņotos datus.

(2)

Absolūtā starpība, kas dalīta ar SEG pārskatā ziņoto domājamo patēriņu.

(3)

TJ un % vērtības norāda līdz vienam ciparam aiz komata.

XV PIELIKUMS

19. pantā paredzētā ziņošana par siltumnīcefekta gāzu emisijām, ko aptver Regula (ES) 2018/842 (1)

A

 

X-2

X-3 (2)

X-4 (3)

X-5 (4)

X-6 (5)

B

Siltumnīcefekta gāzu emisijas

kt CO2 ekv.

kt CO2 ekv.

kt CO2 ekv.

kt CO2 ekv.

kt CO2 ekv.

C

Kopējās siltumnīcefekta gāzu emisijas, neskaitot ZIZIMM (6)